1. Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības reģistrā un piešķirama dzīvojamā platība un kārtību, kādā pašvaldība sniedz minēto palīdzību.

2. Šie noteikumi attiecināmi uz personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktos gadījumus un speciālistus, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/5; 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

3. Aizkraukles novada pašvaldība sniedz šāda veida palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

3.1. pašvaldībai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;

3.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana;

3.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

3.5. kvalificēta speciālista dzīvokļa izīrēšana.

4. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu Aizkraukles novada pašvaldības palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra, kā arī par dzīvesvietas deklarācijas ziņu anulēšanu personām pieņem Aizkraukles novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – komisija).

(Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošo noteikumu Nr. 2025/20 redakcijā)

5. (Svītrots ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

6. Komisija veido šādus palīdzības reģistrus:

6.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām;

6.2. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā;

6.3. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu dzīvojamo telpu;

6.4. sociālā dzīvokļa izīrēšanas palīdzības sniegšanai;

6.5. speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

7. Aizkraukles novada pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā telpa nodrošināma pirmām kārtām" reģistrā reģistrē:

7.1. personas, ar kurām tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums Dzīvojamo telpu īres likuma 25. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja tās ir:

7.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

7.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti,

7.1.3. ģimenes un personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības,

7.1.4. politiski represētās personas, kuri tiek izlikti no dzīvojamās telpas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

(Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošo noteikumu Nr. 2025/20 redakcijā)

8. Aizkraukles novada pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā platība nodrošināma vispārējā kārtībā" reģistrā reģistrē, ja personas (ģimenes) savu dzīvesvietu vismaz 3 (trīs) gadus ir deklarējušas Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā:

8.1. personām, kurām ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;

8.2. maznodrošinātām ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti;

8.3. maznodrošinātām personām, kuru ģimenēs visi pilngadīgi ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti;

8.4. nepilnām ģimenēm, kuras audzina un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

8.5. maznodrošinātām atsevišķi dzīvojošām personām ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku;

8.6. maznodrošinātām personām, kuras nav nodrošinātas ar atsevišķu istabu, kas pienākas ar ārstu komisijas slēdzienu;

8.7. maznodrošinātām personām, kuru apgādībā ir persona ar kustību traucējumiem;

8.8. audžuģimenes, kuru dzīvesvieta deklarēta Aizkraukles novadā;

8.9. ģimenes, kuras ir adoptējušas bērnu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta Aizkraukles novadā;

8.10. maznodrošinātiem Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/5; 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

9. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz Aizkraukles novada pašvaldībai rakstisku iesniegumu, kuru paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi, norādot vēlamo palīdzības veidu (veidus), kā arī norāda, kurā Aizkraukles novada teritoriālajā vienībā (pagastā, pilsētā) vēlas īrēt dzīvojamo telpu un iesniegumam pievienojot dokumentus, kas apliecina personas piederību kādai no likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un šajos noteikumos noteiktajām kategorijām, kas apliecina tiesības saņemt attiecīgo palīdzību. Parakstot šajā punktā minēto iesniegumu, persona apliecina:

9.1. ka tās, kā arī ģimenes locekļu īpašumā (arī kopīpašumā) vai lietošanā nav cita dzīvojamā platība;

9.2. ka tā pēdējo piecu gadu laikā nav devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvojamo telpu citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai nav devusi piekrišanu atsavināt dzīvojamo telpu un darījuma rezultātā zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

9.3. ka tā apņemas katru gadu līdz 1. martam atjaunot savu rindu reģistrā, to rakstiski apliecinot un, ja nepieciešams, iesniegt dokumentus, kas apliecina tiesības būt reģistrētam attiecīgajā reģistrā;

9.4. (svītrots ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20).

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

10. Persona iesniedz iesniegumu, pievienojot vai uzrādot šādus dokumentus:

10.1. personu apliecinošu dokumentu;

10.2. personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izlikti no dzīvojamās telpas – tiesas nolēmumu;

10.3. pensionāra/invalīda/politiski represētas personas apliecība, Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecību;

10.4. repatrianti – repatrianta izziņu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pieraksta vietu pirms izceļošanas no Latvijas;

10.5. personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – atbrīvojuma izziņu;

10.6. persona, kura vēlas saņemt palīdzību, ja īrēta dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī, iesniedz būvvaldes atzinumu par avārijas stāvokli, ja šāds atzinums ir iesniedzēja rīcībā. Ja šāda atzinuma nav personas rīcībā, tad pašvaldība šo atzinumu pati pieprasa būvvaldei.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

11. Izziņas par:

11.1. personas atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam komisija pieprasa Sociālajam dienestam;

11.2. deklarēto dzīvesvietu – komisija pieprasa Aizkraukles novada pašvaldības speciālistiem;

11.3. par īres, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāda neesamību par esošo dzīvojamo platību – komisija pieprasa to attiecīgajās komunālajās nodaļās vai pašvaldības dzīvokļu apsaimniekotājiem.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

11.¹ Komisijai ir tiesības informācijas precizēšanai personai pieprasīt iesniegt papildus dokumentus.

(Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošo noteikumu Nr. 2025/20 redakcijā)

12. Pēc personas iesnieguma saņemšanas, komisija nepieciešamības gadījumā apseko personu dzīvesvietā, par ko sastāda apsekošanas aktu.

13. Komisija atsaka dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja persona:

13.1. piekritusi sava īrētā dzīvokļa privatizācijai uz citas personas vārda un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuras piekrišanu dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

13.2. bez tiesas sprieduma par īres līguma izbeigšanu labprātīgi izbeigusi īres līgumu un atbrīvojusi īrēto dzīvojamo telpu;

13.3. ja, pirms palīdzības lūgšanas, persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvojamās telpas apstākļus:

13.3.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

13.3.2. persona nelikumīgi iemitina savā dzīvojamā telpā citas personas, tādejādi samazinot dzīvojamās telpas platību;

13.3.3. personai vai ģimenei īpašumā ir dzīvojamā telpa.

14. Pašvaldības funkciju realizēšanai darbā uzaicinātajam speciālistam jāiesniedz darba devēja pamatots lūgums par dzīvojamās telpas nepieciešamību.

15. Pašvaldības neizīrēto dzīvokļu uzskaiti veic Aizkraukles novada pašvaldības Īpašuma nodaļa, uzskaitot tos atsevišķā reģistrā.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

16. Aizkraukles novadā reģistrē personas vienotā pašvaldības dzīvokļu jautājumu palīdzības reģistrā, kas sadalīts pa attiecīgām sadaļām, atbilstoši Aizkraukles novada teritoriālām vienībām – Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts, Skrīveru pagasts, Kokneses apvienība, Pļaviņu apvienība, Jaunjelgavas apvienība un Neretas apvienība. Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts ir apvienoti vienā pašvaldības dzīvokļu jautājumu palīdzības reģistra sadaļā.

17. Persona, kura reģistrēta palīdzības saņemšanai, pienākums ir:

17.1. atkārtoti iesniegt terminētos dokumentus;

17.2. divu nedēļu laikā rakstiskā veidā paziņot pašvaldībai, ja ir zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā.

18. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:

18.1. sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

18.2. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

18.3. tā nepamatoti atsakās no vismaz trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi par tiem;

18.4. tā atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu;

18.5. divus gadus pēc kārtas nav iesniegusi rakstisku apliecinājumu, atjaunojot savu rindu reģistrā.

19. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra šai personai uz tās deklarēto dzīves vietu vai norādīto adresi nosūtāms rakstveida paziņojums.

20. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami. Ja šādu personu nav, vai tās rakstiskā veidā atteikušās īrēt piedāvāto dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā platība nodrošināma pirmām kārtām" reģistrā. Ja šajā reģistrā reģistrētās personas rakstiskā veidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā platība nodrošināma vispārējā kārtībā" reģistrā.

21. Dzīvojamo telpu īri personai piedāvā, nosūtot rakstveida paziņojumu. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, labiekārtojuma pakāpi un tās personas kontaktinformāciju, ar kuru sazinoties var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

22. Atbildi uz īres piedāvājumu persona sniedz desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja persona no dažādu dzīvojamo telpu piedāvājuma 3 reizes rakstiski atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi, šī persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra.

23. Pamatojoties uz komisijas pieņemto lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līgumu sagatavo un pašvaldības vārdā slēdz pašvaldības pilnvarota persona uz termiņu, kas nav ilgāks par 10 (desmit) gadiem.

24. Dzīvojamā telpa tiek nodota īrniekam ar dzīvojamās telpas nodošanas-pieņemšanas aktu, kuru paraksta izīrētāja pārstāvis un īrnieks.

25. Papildus likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā 21.⁶ panta pirmajā daļā noteiktajām personām, tiesības īrēt sociālo dzīvokli ir trūcīgām personām (ģimenēm):

25.1. kurām nav noteiktas dzīvesvietas;

25.2. viņu īpašumā vai lietojumā esošā dzīvojamā telpa atrodas avārijas stāvoklī.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.02.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/5)

26. Persona (ģimene), kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz pamatotu iesniegumu un dokumentus, kuri apliecina personas tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

27. Persona (ģimene), kura iesniegusi dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, ar Komisijas lēmumu tiek reģistrēta palīdzības reģistrā kā pretendente uz sociālo dzīvokli, pieteikumu iesniegšanas secībā.

28. Sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības sniegšanas reģistru kārto Komisija.

29. Persona (ģimene), kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tiek izslēgta no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai. Izslēgšanai par pamatu ņemams viens no šādiem dokumentiem:

29.1. Aizkraukles novada Sociālā dienesta izsniegtā izziņa, ka persona (ģimene) nav maznodrošināta vai trūcīga;

29.2. personas iesniegums par izstāšanos no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai.

30. Persona (ģimene) tiek izslēgta no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa izīrēšanai ar Komisijas lēmumu.

31. Neizīrētos sociālos dzīvokļus izīrē personai vai ģimenei, pamatojoties uz personas pamatotu iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem. Lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu vai sociālā dzīvokļa statusa atcelšanu, kā arī par sociālā dzīvokļa izīrēšanu pieņem komisija.

(Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošo noteikumu Nr. 2025/20 redakcijā)

32. Sociālo dzīvokli īrniekam ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodod izīrētāja pārstāvis.

32.¹ Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

32.¹1. neizīrētiem Aizkraukles novada pašvaldībai piederošiem dzīvokļiem;

32.¹2. Aizkraukles novada pašvaldībai piederošiem dzīvokļiem, kurus īrē personas, kurām ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ pantu un šo saistošo noteikumu 25. punktu, ja persona rakstveidā izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli.

(Aizkraukles novada domes 22.05.2025. saistošo noteikumu Nr. 2025/11 redakcijā)

33. Komisija nepagarina sociālā dzīvokļa īres līguma termiņu ar personu, kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

34. Pamatojoties uz noslēgto sociālā dzīvokļa īres līgumu, īrnieks noslēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par attiecīgā pakalpojuma saņemšanu.

35. Sociālā dzīvokļa īrnieks maksā Aizkraukles novada domes noteikto īres maksu.

36. Sociālo dzīvokļu uzturēšanu, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu veic apsaimniekotājs.

37. Ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus daļēji sedz Pašvaldība.

(Aizkraukles novada domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 2025/5 redakcijā)

38. Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu, ja tās īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar nodrošināt šo personu (ģimeni) noteiktajā kārtībā un termiņā ar dzīvojamo telpu.

39. Persona (ģimene) ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošināta uz laiku, ne ilgāku par 1 (vienu) gadu.

40. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas Aizkraukles novada pašvaldībai īpašumā, valdījumā vai nomā esošu dzīvojamo telpu, kuru persona īrē, apmainīt pret citu īrējamu (neizīrētu vai izīrētu ar īrnieka piekrišanu) Aizkraukles novada pašvaldībai īpašumā, valdījumā vai nomā esošu dzīvojamo telpu. Šis personas reģistrē īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamo dzīvojamo telpu reģistrā.

41. Personas var apmainīt īrēto dzīvojamo telpu:

41.1. pret lielāku dzīvojamo telpu;

41.2. pret mazāku dzīvojamo telpu;

41.3. pret dzīvojamo telpu ar labāku labiekārtojuma līmeni;

41.4. pret dzīvojamo telpu ar sliktāku labiekārtojuma līmeni;

41.5. pret labāka tehniskā stāvokļa dzīvojamo telpu, ja īrējamās dzīvojamās telpas stāvoklis ietekmē veselību.

42. Ja īrētās dzīvojamās telpas apmaiņas pamatojums ir dzīvokļa tehniskais stāvoklis un tas ietekmē veselību, apmaiņa var tikt veikta, ja dzīvojamo telpu tehnisko stāvokli nav iespējams uzlabot, neremontējot pārējās dzīvojamās telpas.

43. Personai nav tiesību īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu dzīvojamo telpu, ja tā ir parādā par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu vai komunālajiem pakalpojumiem un nav noslēgusi atsevišķu vienošanos par parāda dzēšanu vai nepilda vienošanās nosacījumus.

44. Persona, kura vēlas apmainīt dzīvojamo telpu, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Aizkraukles novada pašvaldībai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

44.1. esošā īres līguma kopiju;

44.2. ārsta izziņu par veselības stāvokli, ja apmaiņas iemesls ir īrējamās dzīvojamās telpas stāvokļa ietekme uz veselību.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

45. Komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par personas reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt personu dzīvojamo telpu apmaiņas reģistrā.

46. Dzīvojamo telpu apmaiņu personai piedāvā, nosūtot rakstveida paziņojumu.

Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, labiekārtojuma pakāpi un tās personas kontaktinformāciju, ar kuru sazinoties var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

47. Atbildi uz apmaiņas piedāvājumu persona sniedz desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja persona no piedāvājuma rakstiski atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi, šī persona īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

48. Komisija ar atsevišķu lēmumu nosaka konkrētai dzīvojamai telpai speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

49. (Svītrots ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

50. Darbības nozares un ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomas, kuru veikšanai nepieciešami speciālisti:

50.1. veselības nozare;

50.2. sabiedriskā kārtība;

50.3. valsts aizsardzība;

50.4. Aizkraukles novada pašvaldības iestāžu speciālistiem pašvaldības funkciju nodrošināšanas jomā;

50.5. (svītrots ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20);

50.6. (svītrots ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

50.7. komunālie pakalpojumi.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

51. Darba devējs, kurš noslēdzis darba līgumu ar speciālistu vai ir uzaicinājis speciālistu dibināt darba tiesiskās attiecības (ja darba līgums vēl nav noslēgts), iesniedz Aizkraukles novada pašvaldībā iesniegumu, kurā motivē nepieciešamību izīrēt dzīvokli speciālistam. Iesniegumam tiek pievienoti šādi dokumenti:

51.1. speciālista iesniegums, kurā norādīts ģimenes sastāvs un pašreizējā dzīvesvieta;

51.2. darba līguma vai darba devēja uzaicinājuma dibināt darba tiesiskās attiecības kopija;

51.3. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;

51.4. citi dokumenti, kas pamato iesniegumā izteikto lūgumu.

(Grozīts ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

52. Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu speciālistam un par īres līguma pagarināšanu pieņem komisija.

(Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošo noteikumu Nr. 2025/20 redakcijā)

53. (Svītrots ar Aizkraukles novada domes 20.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/20)

54. Saistošie noteikumi publicējami, un tie stājas spēkā nākamā dienā pēc to publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

55. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi tiek atzīti par spēku zaudējušiem:

55.1. 2008. gada 26. jūnija Aizkraukles novada domes saistošie noteikumi Nr. 6 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Aizkraukles novadā";

55.2. 2009. gada 25. novembra Kokneses novada domes saistošie noteikumi Nr.14 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kokneses novadā";

55.3. 2010. gada 28. jūlija Kokneses novada domes saistošie noteikumi Nr. 14 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Kokneses novadā";

55.4. 2016. gada 29. decembra Jaunjelgavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 11/2016 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jaunjelgavas novadā";

55.5. 2012. gada 26. aprīļa Neretas novada domes saistošie noteikumi Nr. 4/2012 "Par Neretas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

55.6. 2009. gada 22. oktobra Pļaviņu novada domes saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Pļaviņu novada domes palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ";

55.7. 2010. gada 29. aprīļa Skrīveru novada domes saistošie noteikumi Nr. 9 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Skrīveru novadā";

55.8. 2010. gada 29. aprīļa Skrīveru novada domes saistošie noteikumi Nr. 8 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Skrīveru novadā".

56. Pirms šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā noslēgtie pašvaldības dzīvokļu, dzīvojamo telpu, sociālo dzīvokļu un dzīvojamo telpu īres līgumi paliek spēkā ar tiesībām tos pagarināt.