Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 11

Smiltenē 2021. gada 27. oktobrī

Par sociālajiem pakalpojumiem Smiltenes novadā

Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
2021. gada 27. oktobra lēmumu Nr. 267 (prot. Nr. 12, 30. §)

Precizēti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
2021. gada 14. decembra lēmumu Nr. 365 (prot. Nr.15, 3. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 3. panta otro un trešo daļu,
Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu un
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma
izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Smiltenes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.4. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.5. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.6. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības:

3.1. nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Smiltenes novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), personai, kura uzturas Smiltenes novada administratīvajā teritorijā bez noteiktas dzīvesvietas, un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Smiltenes novada administratīvā teritorija;

3.2. nodrošināto patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Smiltenes administratīvajā teritorijā.

2. Sociālo pakalpojumu veidi

4. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

4.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

4.1.1. sociālā darba pakalpojums;

4.1.2. aprūpe mājās;

4.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.6. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4.1.7. specializētās darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4.1.8. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.1.9. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

4.1.10. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

4.1.11. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

4.1.12. atbalsta un izglītojošās grupas;

4.1.13. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.1.14. speciālistu pakalpojumi;

4.1.15. specializētā transporta pakalpojums;

4.1.16. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

4.1.17. higiēnas pakalpojums.

4.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

4.2.1. atelpas brīža pakalpojums;

4.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem;

4.2.3. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

4.2.4. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālās rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

4.2.5. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

4.2.6. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā;

4.2.7. sociālās rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā.

5. Ja Smiltenes novada administratīvajā teritorijā nav attiecīgo institūciju pieprasīto pakalpojumu sniegšanai, Smiltenes novada pašvaldības iestāde "Smiltenes novada Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrējušies Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, citu novadu administratīvajā teritorijā.

3. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā

3.1. Sociālā darba pakalpojums

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

7.5. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

8.1. iesniegumu;

8.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

9. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts Sociālais darbs pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.

10. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.2. Aprūpe mājās

11. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

12. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

12.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.3. bērnam ar invaliditāti, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj bērnam nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

13. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto aprūpes līmeni:

13.1. 1. aprūpes līmenis līdz 6 stundām nedēļā;

13.2. 2. aprūpes līmenis līdz 12 stundām nedēļā;

13.3. 3. aprūpes līmenis līdz 24 stundām nedēļā;

13.4. 4. aprūpes līmenis līdz 35 stundām nedēļā.

14. Pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, var tikt nodrošināts ar Drošības pogas pakalpojumu (t.i. nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī).

15. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

15.1. iesniegumu;

15.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

15.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

15.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

16. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz vienu valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī katram ģimenes loceklim.

17. Ja, piešķirot Pakalpojumu, saņēmēja ģimenei pēc ienākumu izvērtēšanas noteikts atbrīvojums no sociālā pakalpojuma samaksas, tad atkārtoti personas (mājsaimniecības) ienākumi tiek vērtēti, ja persona ar iesniegumu vērsusies Sociālajā dienestā un informējusi par izmaiņām personas (mājsaimniecības) ienākumos, vai sociālajā situācijā mainījies ģimenes sastāvs.

18. Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā attālināti pārbauda pašvaldības vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par pakalpojuma saņēmēja personas (mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju.

19. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās, tad persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

20. Ja personas (mājsaimniecības) ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas, saskaņā ar Pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz Pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz Pašvaldība.

21. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālais dienests pieņem, ja:

21.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

21.2. persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uztura līgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

22. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju.

3.3. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

23. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

24. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

24.1. iesniegumu;

24.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

25. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

26. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.4. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

27. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

28. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

29. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

29.1. iesniegumu;

29.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

30. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

31. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.5. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

32. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

33. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

34. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību novērtē:

34.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

34.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

34.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

34.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

34.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

35. Pakalpojuma pieprasīšanai, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

35.1. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/ vai e-pasta adresi;

35.2. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi;

35.3. Pakalpojuma pieprasīšanas iemeslus un vēlamo Pakalpojuma apjomu, Pakalpojuma sniegšanas faktisko adresi;

35.4. bērnam uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu;

35.5. vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, tā kontaktinformāciju, ja tā ir zināma;

35.6. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

36. Sociālais dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

36.1. par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

36.1.1. Pakalpojuma apjomu (t.i., stundas mēnesī), atbilstoši Saistošo noteikumu pielikumā veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

36.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem, vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem;

36.2. par Pakalpojuma atteikšanu, ja:

36.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;

36.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

37. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

38. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

38.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

38.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

38.3. beidzies šo noteikumu 36.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

38.4. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.

39. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

40. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona, kura ir reģistrējusi aprūpes mājās pakalpojumu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī fiziska persona (tostarp bērna pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, ja izņēmuma gadījumā atbilstošu aprūpes pakalpojuma sniedzēju trūkuma vai citu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ aprūpes pakalpojumu nav iespējams nodrošināt vispār), kam ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

41. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.

42. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.6. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

43. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību un lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

44. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

45. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

45.1. iesniegumu;

45.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

45.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

45.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

46. Pakalpojumu persona var saņemt pie izvēlēta pakalpojuma sniedzēja saskaņā ar noslēgto pakalpojuma līgumu.

47. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests.

48. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.7. Specializētās darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

49. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

50. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

50.1. iesniegumu;

50.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

50.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem;

50.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

51. Pakalpojumu persona var saņemt pie izvēlēta pakalpojuma sniedzēja saskaņā ar noslēgto pakalpojuma līgumu.

52. Lēmumu par personas tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

53. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.8. Sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti

54. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts, lai sekmētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

55. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti. Persona tiek reģistrēta Pakalpojuma reģistrā, ja tā Saistošo noteikumu noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt Pakalpojumu. Pakalpojumu nodrošina rindas kārtībā.

56. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda iesniedz:

56.1. iesniegumu;

56.2. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

56.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

56.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

57. Pakalpojumu bērns var saņemt pie likumiskā pārstāvja izvēlēta speciālista saskaņā ar noslēgto pakalpojuma līgumu.

58. Lēmumu par bērna tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

59. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.9. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

60. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

61. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

62. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai institūcijas vadītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

63. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

64. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.10. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

65. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, ir pakalpojums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

66. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

67. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

68. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

69. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.11. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

70. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

71. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

72. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

73. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

74. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.12. Atbalsta un izglītojošās grupas

75. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

76. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

77. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

78. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

78.1. iesniegumu;

78.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

79. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

80. Pakalpojums tiek nodrošināts nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

81. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.13. Ģimenes asistenta pakalpojums

82. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

83. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

83.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

83.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;

83.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.

84. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

84.1. iesniegumu;

84.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

85. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

86. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts Pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par Pakalpojuma turpināšanu.

87. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.14. Speciālistu pakalpojumi

88. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu individuālu konsultēšanu, kura objektīvu apstākļu dēļ to nespēj pati sev nodrošināt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

89. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām):

89.1. krīzes situācijās;

89.2. atkarības problēmu risināšanai;

89.3. personai ar invaliditāti/prognozējamu invaliditāti;

89.4. ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem;

89.5. psiholoģiskai izpētei;

89.6. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

89.7. bērnu uzvedības problēmu gadījumos u.c.

89.8. audžuģimenēm, aizbildņiem, aizgādņiem, kurās Smiltenes novada bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu

89.9. par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpē un adoptētājiem;

89.10. citu speciālistu Pakalpojumi sociālās rehabilitācijas plāna ietvaros.

90. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

90.1. iesniegumu;

90.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

91. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

92. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.15. Specializētā transporta pakalpojums

93. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

94. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir

94.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

94.2. personām krīzes situācijā.

95. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 5 (piecas) darba dienas pirms plānotā brauciena un iesniedz:

95.1. iesniegumu;

95.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

96. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

97. Ja personas ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas, saskaņā ar pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz Pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu Pakalpojuma maksu apmaksā Pašvaldība.

3.16. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

98. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

99. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi.

100. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz :

100.1. iesniegumu;

100.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

100.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

100.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

100.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

101. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

102. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgtu līgumu par Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma nodrošināšanu, kas noslēgts starp Sociālo dienestu, personu vai tās likumisko pārstāvi un Pakalpojuma sniedzēju.

103. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas ienākumi nepārsniedz 50 % no vienas valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī.

104. Ja personas ienākumi pārsniedz 50 % no vienas valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī, persona veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz 50 % robežu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Pašvaldība apmaksā starpību no klienta maksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

3.17. Higiēnas pakalpojums

105. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā, veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu ar mērķi nodrošināt pakalpojumus personām, kurām, sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ, nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

106. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām), kuras nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju un kuri atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

106.1. ģimenei (personai) ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

106.2. ģimene (persona) nonākusi krīzes situācijā.

107. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai viņas likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami Pakalpojuma saņemšanai.

108. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 4 (četrām) reizēm mēnesī.

109. Pakalpojuma saņēmēju uzskaiti veic Sociālais dienests vai Pakalpojuma sniedzējs.

110. Pakalpojumu sniedz saskaņā ar Pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi.

4. Sociālie pakalpojumi institūcijā

4.1. Atelpas brīža pakalpojums

111. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personām no 3 gadu vecuma ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs un kurām ir izsniegts VDEAK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

112. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

112.1. iesniegumu;

112.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

112.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

112.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

113. Persona tiek reģistrēta Pakalpojuma reģistrā, ja tā Saistošo noteikumu noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt Pakalpojumu. Pakalpojumu nodrošina rindas kārtībā.

114. Lēmumu par personas tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķir Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

115. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

116. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

4.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem

117. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

118. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri:

118.1. nonākuši krīzes situācijā;

118.2. cietuši no prettiesiskām darbībām.

119. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

119.1. iesniegumu;

119.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

120. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

121. Pakalpojums tiek piešķirts Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

122. Ja ģimene (persona) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir izmantojusi valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tad Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

4.3. Patversmes vai naktspatversmes pakalpojums

123. Patversmes pakalpojums institūcijā personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

124. Naktspatversmes pakalpojums institūcijā, personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

125. Tiesības saņemt Pašvaldības finansēto Pakalpojumu ir personām, kuras Pakalpojumu saņēmušas citā pašvaldībā pie Pakalpojuma sniedzēja:

125.1. krīzes situācijā un persona deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Smiltenes novada administratīvajā teritorijā;

125.2. bez noteiktas dzīvesvietas, ja personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Smiltenes novada administratīvā teritorijā.

126. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vēršas pie Pakalpojuma sniedzēja, kurš pieņem lēmumu par Pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši normatīvajos aktos un Pakalpojuma sniedzēja dibinātāja noteiktajai kārtībai.

127. Starp Pašvaldību un attiecīgo Pakalpojuma sniedzēju tiek slēgts līgums par samaksas apjomu un kārtību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldība sedz 125. punktā minētajam personām saņemtā Pakalpojuma izmaksas saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja apstiprinātajiem Pakalpojuma tarifiem maksas pakalpojuma cenrādī.

4.4. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālās rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

128. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

129. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

129.1. pensijas vecuma personām;

129.2. personām ar invaliditāti;

129.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

130. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

130.1. iesniegumu;

130.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

130.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

130.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

130.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

131. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un/vai citiem ienākumiem.

132. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

132.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem;

132.2. pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā ir mazāki par attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

132.2.1. par vienas personas ģimeni – 1,5;

132.2.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 1,0;

132.3. personas likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgi nodrošināt samaksu par Pakalpojumu.

133. Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā attālināti pārbauda pašvaldības vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par pakalpojuma saņēmēja personas (mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju.

134. Ja pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz šo noteikumu 132.2. apakšpunktā noteikto līmeni, personas veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz noteikto apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

135. Pakalpojums netiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja:

135.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

135.2. persona ir noslēgusi uztura līgumu, kurā paredzēta personas aprūpe un/vai noteikts uztura devēja pienākums veikt saistošo noteikumu 131. punktā noteikto maksājumu.

136. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli.

4.5. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

137. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ pantu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

138. Bārenis pēc pilngadības sasniegšanas var uzturēties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz dzīvojamās telpas saņemšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.

139. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

4.6. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā

140. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā ir pakalpojums pilngadīgām personām ar diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

141. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuru veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

142. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

142.1. iesniegumu;

142.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai;

142.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

143. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 20 diennaktīm, kalendārā gada laikā.

144. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests.

145. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

4.7. Sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā

146. Sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem institūcijā ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ pakalpojums ir nepieciešams, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

147. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem, kuriem nav pietiekamu iemaņu dzīvot patstāvīgi un nodrošināt savas pamatvajadzības.

148. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

148.1. iesniegumu;

148.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

148.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

148.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

149. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

150. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

5. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

151. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā Smiltenes novada pašvaldības domē.

152. Smiltenes novada pašvaldības domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

6. Noslēguma jautājumi

153. Atzīt par spēku zaudējušiem:

153.1. Smiltenes novada pašvaldības domes 2019. gada 29. maija saistošos noteikumus Nr. 11/19 "Par sociālajiem pakalpojumiem Smiltenes novadā";

153.2. Raunas novada domes 2011. gada 28. decembra saistošos noteikumus Nr. 21 "Par Raunas novada domes sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

153.3. Apes novada domes 2017. gada 21. novembra saistošos noteikumus Nr. 10/2017 "Par sociālajiem pakalpojumi Apes novadā".

154. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, bet Saistošo noteikumu 4.1.16. apakšpunkts, 93., 94., 95., 96. un 97. punkts stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Avotiņš