1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Smiltenes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) īpašumā vai valdījumā esošās dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu.

2. Šie Noteikumi neattiecas uz:

2.1. kārtību, kādā tiek sniegta pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un reģistrējamas personas, kurām izīrējamas pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas;

2.2. kārtību, kādā tiek sniegta pašvaldības palīdzība speciālistiem nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu;

2.3. kārtību, kādā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi.

3. Lēmumu par Pašvaldības dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma slēgšanu, apmaiņu, grozīšanu, atteikumu slēgt dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumu pieņem Pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

4. Dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

5. Dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts rakstveidā uz 10 gadiem.

6. Personai ir tiesības prasīt jauna dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, iesniedzot iesniegumu Pašvaldībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms esošā dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:

6.1. persona īrē attiecīgo dzīvojamo telpu vai bijusi iemitināta tajā kā ģimenes loceklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.2. dzīvojamās telpas īrniekam nav īres maksas parāds, kas pārsniegtu divu mēnešu īres maksas apmēru;

6.3. dzīvojamās telpas īrniekam, atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, nav kavēti ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi ilgāk kā divus mēnešus;

6.4. dzīvojamās telpas īrnieks vai dzīvojamajā telpā iemitinātās personas nav pārkāpušas normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos noteikumus.

7. Īrniekam ir tiesības iemitināt īrētājā dzīvojamā telpā savus vecākus (adoptētājus), laulāto un abu vai katra laulātā nepilngadīgos bērnus, kā arī pilngadīgos bērnus, kuriem nav nodibināta ģimene (nav noslēgta laulība vai nav bērnu) un kuriem īpašumā nav dzīvojamās telpas.

8. Īrnieka ģimenes locekļi, kas iemitināti viņa īrētajā dzīvojamajā telpā un ierakstīti īres līgumā līdz Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās brīdim saglabā savu ģimenes locekļa statusu un ģimenes locekļa dzīvokļa lietošanas tiesības.

9. Īrniekam ir tiesības iemitināt īrētājā dzīvojamā telpā citas personas uz apakšīres līguma pamata.

10. Pilngadīgajiem īrnieka ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

11. Noteikumu 8. punktā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas apakšīres līgums.

12. Īrnieka nāves gadījumā vai dzīvesvietas maiņas gadījumā (iepriekšējais īrnieks izbeidzis īres līgumu un deklarējis dzīvesvietu citā adresē) īrnieka pilngadīgais ģimenes loceklis triju mēnešu laikā ir tiesīgs prasīt, lai ar to tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie īrnieka ģimenes locekļi.

13. Pēc īres līguma termiņa izbeigšanās īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvojamā telpā iemitināto personu pienākums ir to atbrīvot, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns īres līgums.

14. Īrniekam ir tiesības nodot apakšīrē viņam izīrēto dzīvojamo telpu tikai ar izīrētāja un kopā ar īrnieku dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu.

15. Īrniekam nav tiesību nodot apakšīrē īrēto vienistabas dzīvojamo telpu, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts Bāriņtiesas lēmums par aizgādnību vai aizbildnību.

16. Pašvaldībai ir tiesības atteikt dzīvojamās telpas nodošanu apakšīrē, ja ir parādi par dzīvojamās telpas īri vai komunālajiem pakalpojumiem.

17. Apakšīrniekam nav tiesību apakšīrē saņemtās dzīvojamās telpas izīrēt tālāk.

18. Dzīvojamās telpas apakšīres līgums tiek slēgts uz laiku, kas nepārsniedz dzīvojamās telpas īres līguma termiņu.

19. Īrniekam ir tiesības apmainīt īrēto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši kopā ar viņu dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs, ja nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem un nevienai no darījumā iesaistītajām pusēm nav iebildumu pret apmaiņas dzīvojamo telpu tehnisko stāvokli.

20. Komisijas lēmumu par atteikumu noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu var apstrīdēt Pašvaldības domē.

21. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. Dzīvojamās telpas īres līgumi, kuri noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim un kuros nav norādīts līguma termiņš, ir jāpārslēdz ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim, iesniedzot iesniegumu Pašvaldībā. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par Dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem, strīdu izšķir tiesa un šāda prasība ir ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

23. Īrnieku ģimenes locekļiem, kuri līdz Dzīvojamās telpas īres likuma spēkā stāšanās brīdim nav grozījuši dzīvojamās telpas īres līgumu sakarā ar īrnieka maiņu, pusēm vienojoties un ar izīrētāja piekrišanu, ir tiesības pārslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu līdz 2022. gada 1. jūnijam.