Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 980

Rīgā 2021. gada 21. decembrī (prot. Nr. 81 55. §)
Par Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2021.–2027. gadam:

1. Atbalstīt Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) projekta (1. pielikums) turpmāku virzību apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt dokumentu, kas apliecina piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai (2. pielikums) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr.  2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, 16. panta 5. punktam.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2022.–2028. gadā veikt ikgadējos maksājumus programmas tehniskās palīdzības budžetā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktā minēto dokumentu, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 21. decembra
rīkojumam Nr. 980
Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projekts (tulkojums) 

INTERREG PROGRAMMU VEIDNE

KKI[15 rakstzīmes]
Nosaukums[255] Interreg Baltic Sea Region [Interreg Baltijas jūras reģiona programma]
Versija0.1
Pirmais gads[4] 2021
Pēdējais gads[4] 2027
Piemērojams no 
Piemērojams līdz 
Komisijas lēmuma numurs 
Komisijas lēmuma datums 
Lēmuma par programmas izmaiņām numurs[20]
Lēmuma par programmas izmaiņām

spēkā stāšanās datums

 
Programmā ietvertie NUTS reģioni 
Interreg sadarbības virzienssadarbības virziens B – transnacionālā sadarbība
Piezīme: Pēc Kohēzijas politikas regulējuma kopuma publicēšanas 2021. gada 1. jūlijā visas atsauces uz atbilstošām regulām tika atjauninātas visā dokumentā. Minētais ietver arī nebūtiskas izmaiņas Programmas veidnē.

1. Kopīgā programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1. Programmas teritorija

Atsauce: Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija (ES) regulas Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk - Regula (ES) 2021/1059) 17. panta 3.punkta a) apakšpunkts un 17. panta 9.punkta a) apakšpunkts Interreg Baltijas jūras reģiona programma (programma) aptver vienpadsmit valstis, no kurām astoņas ir ES dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija), bet trīs ir partnervalstis (Baltkrievija, Norvēģija un Krievija).

Programma aptver aptuveni 3,8 miljonu km² lielu teritoriju, kurā kopā ir vairāk nekā 103 miljoni iedzīvotāju. Teritorija plešas no Eiropas centrālajiem reģioniem līdz tās ziemeļu perifērijai. Programmas teritorija ietver Eiropas metropoles, piemēram, Berlīni, Kopenhāgenu, Helsinkus, Oslo, Stokholmu, Varšavu un Sanktpēterburgu. Tai pat laikā lielākā daļa programmas teritorijas daļas joprojām tiek uzskatītas par laukiem. Apdzīvotās teritorijas dienvidos ir blīvākas. Lielākā daļa lauku teritoriju ir tiešā pilsētu tuvumā. Reģiona ziemeļu un zināmā mērā arī austrumu daļā bieži vien lauku reģioni tiek raksturoti kā attālināti reģioni. Arktiskajos reģionos programmas teritorijas galējā ziemeļu daļā ir īpašas problēmas un iespējas, ko rada attālums, ģeogrāfiskie un klimata apstākļi.

Baltijas jūras reģionu (BJR) raksturo atšķirības starp tā reģioniem. Tajā pašā laikā valstīm un reģioniem ir kopīgas problēmas. Aizvadīto divdesmit gadu laikā daudzas no tām ir veiksmīgi atrisinātas, īstenojot transnacionālo sadarbību. Jau sen ir izveidots plašs tīklu diapazons valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starp uzņēmējdarbību, akadēmisko jomu un pilsonisko sabiedrību. Minētais sniedz ievērojamu ieguldījumu reģiona teritoriālajā attīstībā. Kopš 2009. gada sadarbību šajā teritorijā ir noteikusi ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Politikas jomas un aktivitātes ir definētas tai pievienotajā rīcības plānā. ESSBJR politikas jomas lielā mērā atbilst partnervalstu stratēģijām un prioritātēm.

1.1. Kopīgā programmas stratēģija: Kopsavilkums par galvenajiem kopīgajiem uzdevumiem, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, un teritoriālās atšķirības, kā arī nevienlīdzību, kopējās investīciju vajadzības un papildināmību un sinerģijas ar citām finansēšanas programmām un instrumentiem, atziņas, kas gūtas no agrākās pieredzes, makroreģionālās un jūras baseina stratēģijas, ja programmas teritoriju pilnībā vai daļēji aptver viena vai vairākas stratēģijas.

Atsauce: Regulas (ES) 2021/1059 17. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 17. panta 9. punkta b) apakšpunkts

Ievads

ESSBJR un tās rīcības plāns nodrošina programmas galveno atsauci, identificējot būtiskākās kopējās problēmas un nepieciešamību pēc sadarbības reģiona mērogā. Turklāt programmā izmantots liels skaits jau veiktu analīžu, vīziju un stratēģiju, kurās norādīts uz reģiona sadarbības vajadzībām, iesaistot partnervalstis. Programma izstrādāta, balstoties uz plašo pieredzi, kas iegūta no iepriekšējiem programmas periodiem, kā arī uz pieredzējušu Baltijas ieinteresēto pušu un tīklu zinātību. Plānošanas procesā tika nodrošināta līdzdalība. 2019. gadā tika veikts BJR stratēģisko prioritāšu pārskats. Lai sagatavotu pārskatu, tika sistemātiski izskatīti un analizēti attiecīgie Baltijas un valsts mēroga dokumenti. Tika atlasītas galvenās atziņas par potenciālajām prioritātēm programmā 2021.–2027. gadam. Pēc pārskata tika izveidota Apvienotā programmēšanas komiteja (APK). Ar Vadošās iestādes un Kopīgā sekretariāta atbalstu APK izvēlējās programmas prioritātes.

i) Baltijas jūras reģiona galvenie kopīgie izaicinājumi, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības un kopīgās vajadzības pēc investīcijām

Baltijas jūras un reģiona ūdens resursu ekoloģiskais stāvoklis

Tā kā reģiona vidū atrodas Baltijas jūra un daudzi ūdens resursi – uz sauszemes, ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana reģiona labklājībā un uzplaukumā spēlē būtisku lomu.

Pēdējo gadu laikā ūdens apsaimniekošana reģionā ir uzlabota. Dažādās nozarēs ir izstrādāti un ieviesti daudzi risinājumi. Tomēr Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņu ekoloģiskais stāvoklis joprojām ir apdraudēts. Helsinku komisijas (HELCOM) izstrādātā Baltijas jūras rīcības plāna vispārējais mērķis līdz 2021. gadam panākt atbilstošu Baltijas jūras ekoloģisko statusu nav sasniegts. Saskaņa ar HELCOM sniegto informāciju 97% reģiona ir novērtēti kā eitroficēti agrāk un šobrīd izmantoto pārmērīgo slāpekļa un fosfora daudzumu izmantošanas dēļ. Skābekļa līmenis jūras dziļajos ūdeņos samazinās. Piesārņojuma radītais spiediens uz jūras vidi un iekšzemes ūdenstilpēm ir augsts. Ekosistēmu joprojām ietekmē bīstamas vielas, pamesta munīcija un atkritumi. Klimata pārmaiņas pastiprina eitrofikācijas simptomus, tādējādi veicinot tālāku barības vielu daudzuma samazināšanos. Novērota aizvien pieaugoša klimata pārmaiņu ietekme uz ūdeņiem, kā arī piekrastēm, piemēram, biežākas vētras, plūdi, sausuma periodi un piekrastes erozija. Aizvien pieaugoša spiediena un ierobežotu ūdens resursu dēļ reģionā ir arī noteikta prasība pēc atkārtotas ūdens izmantošanas, saglabāšanas un recirkulācijas.

Šīs problēmas ir atzītas arī rīcības plānā, kas pievienots ESSBJR un tās mērķim ‘Glābt jūru’. Tajā ir izteikts aicinājums vēl vairāk samazināt barības vielu ieplūdi no lauksaimniecības, akvakultūras, mežsaimniecības un pilsētu teritorijām, kā arī bīstamu vielu izmantošanu visā makroreģionā. Tajā arī izteikts mudinājums risināt problēmu, kas saistīta ar jūrā un tās dzelmē jau esošajām bīstamajām un barības vielām.

Turklāt Eiropas Zaļais kurss uzsver nepieciešamību vēl efektīvāk samazināt negatīvo ietekmi uz ekosistēmām un pievērst lielāku uzmanību dabā balstītiem risinājumiem, tostarp veselīgām un noturīgām jūrām un iekšzemes ūdeņiem.

Ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana vienmēr ir bijusi viena no galvenajām Interreg Baltijas jūras reģiona programmas rūpēm. Programmā nodrošināts atbalsts vietējām un reģiona iestādēm to kompetences veicināšanai nolūkā novērst ūdens piesārņošanu pilsētu un lauku teritorijās, izstrādāt agrovides pasākumus saimniecībām, kā arī administratīvās procedūras rīcībai naftas noplūdes gadījumā. Izmēģinājuma ieguldījumi nodemonstrēja, kā jaunu tehnoloģiju izmantošana nodrošina atbalstu ūdens aizsardzībai. Iestādes un uzņēmumi sadarbojās nolūkā samazināt bīstamo vielu nonākšanu jūrā, pārvaldīt zemūdens munīciju un savākt jūras atkritumus. Pilsētu teritorijās mazie uzņēmumi un mājsaimniecības tika mācītas izvairīties no bīstamu vielu izmantošanas ikdienā. Tomēr zināšanu līmenis BJR joprojām ir ļoti atšķirīgs, un ir nepieciešams veikt uzlabojumus, kā tas norādīts vienā no Interreg Baltijas jūras reģiona 2014–2020 monitoringa ziņojumiem. Vēl viens ievērojams trūkums ir nepietiekama plašākas mērķgrupas sasniegšana, atskaitot ekspertus, kuri jau sadarbojas ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas jautājumos. Ir nepieciešams dalīties sasniegumos un uzlabotās tirgus aktivitātēs un iespējās, lai iesaistītu arī vēl neiesaistītās šīs jomas puses.

Tādēļ reģionā ir nepieciešama stingrāka ūdens apsaimniekošanas koordinēšana.

Lai darbībai būtu rezultāts, nepieciešama efektīvāka tās īstenošana visā reģionā. Valsts mēroga un reģionālajās stratēģijās ir ietverti mudinājumi īstenot kopīgu BJR pieeju, jo notece vai piesārņojums vienā BJR teritorijā ietekmē citas teritorijas citās valstīs. Turklāt visā reģionā ir nepieciešama efektīvāka rīcība jūras, piekrastes un iekšzemes ūdeņu aizsardzībai.

Valsts institūciju, nozaru un mazāku uzņēmumu, kā arī vietējo sabiedrību kapacitātes stiprināšana BJR nolūkā samazināt barības un bīstamo vielu izmešus joprojām ir efektīvs pasākums cīņā pret piesārņojumu un jaunu, klimata pārmaiņu izraisītu problēmu risināšanā. BJR var balstīties uz pēdējo gadu sasniegumiem, stiprināt īstenošanu un efektīvi atbalstīt pozitīvas tendences jaunu risinājumu testēšanā. Turklāt visā BJR valsts, reģionālā un vietējā līmenī jānodrošina jaunu pieeju un instrumentu pieejamība.

Ilgtspējīga Baltijas jūras, jūras un ūdens resursu ekonomiskā izmantošana

Baltijas jūra un reģionālie ūdens resursi sniedz arī bagātīgas iespējas ilgtspējīgai visa BJR ekonomiskajai izaugsmei. Jūras ekonomika ļauj inovatīviem uzņēmumiem efektīvāk izmantot ūdens un jūras resursus, vienlaikus atbalstot veselīgu jūras vidi.

Jūras ekonomikai ir liels potenciāls nozīmīgām BJR nozarēm, piemēram, kuģniecībai, biotehnoloģijai, zivsaimniecībai, piekrastes un jūras tūrismam. Šeit BJR ir privileģētā stāvoklī: noteiktas jūras ekonomikas nozares BJR jau ieņem spēcīgas pozīcijas. Jau šobrīd pastāv augstas konkurētspējas un inovatīvas izpētes un uzņēmējdarbības nozares apvienojumā ar spēcīgiem sadarbības tīkliem. Minēto papildina citas nozares, kas uzrāda vērā ņemamu progresu. Tie ir aktīvi turpmākai jūras ekonomikas stiprināšanai BJR. Taču joprojām ir trūkumi zināšanās un atbalsta instrumentos par to, kā stimulēt uzņēmumus, kas ilgtspējīgi izmanto jūras un saldūdens resursus, saglabā ekosistēmas un paaugstina noturību pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus daži uzņēmumi attiecībā uz vides saglabāšanu ir mazāk attīstīti, tie piesārņo ekosistēmas un atstāj ievērojamu ietekmi uz apkārtējo vidi. Izskan stingri mudinājumi šo situāciju mainīt visa BJR līmenī. Saskaņā ar valstu stratēģijām tuvāko gadu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgai ūdens izmantošanai, jūras pārvadājumu pārvaldībai, kā arī nelikumīgu izplūžu no kuģiem novēršanai. Turklāt, tā kā jūras un ūdens resursus izmanto daudz lietotāju no dažādām nozarēm, pastāv pretrunu draudi. Tādēļ nepieciešams veicināt pieeju saskaņotību jūras teritoriālajā plānošanā un sauszemes-jūras mijiedarbībā.

Šīs vajadzības ir identificētas arī HELCOM aktivitāšu ietvaros, valstīm vienojoties veicināt jūras aktivitāšu vides ilgtspēju, kā arī Zaļā kursa ietvaros, kur uzsvērts, ka ir svarīgi veidot ilgtspējīgu jūras ekonomiku, lai ‘atvieglotu daudzās prasības attiecībā uz ES […] resursiem un risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus’. Aicinājums rīkoties vēl vairāk nostiprināts Eiropas Komisijas jaunajā paziņojumā par jaunu pieeju ilgtspējīgai jūras ekonomikai ES, pārveidojot ES jūras ekonomiku ilgtspējīgai nākotnei. Turklāt ESSBJR mērķi ‘Glābt jūru’ un ‘Apvienot reģionu’ ietver ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu, kā arī tīru kuģniecību un kopīgu jūras telpas izmantošanu. Turpināta un pastiprināta starpvalstu sadarbība ir priekšnoteikumi, lai balstītos uz jūras ekonomiku kā konstitucionālu reģiona nākotnes elementu.

Laikā no 2014. līdz 2020. gadam jūras ekonomika bija viena no programmas galvenajām tēmām. Programmā atbalsts jaunu produktu izstrādei, izmantojot jūras resursus, paredzēts biotehnoloģijai, akvakultūrai, zivsaimniecībai un tūrisma uzņēmumiem, vienlaikus pievēršoties reģiona vērtību ķēžu attīstībai. Programmā arī sniegta palīdzība reģionālajām un valsts mēroga iestādēm, lai nodrošinātu labāku jūras teritorijas plānošanu un izpētītu, kā vairākām nozarēm kopīgi izmantot jūras telpu un piekrastes teritorijas. Turklāt kuģniecības nozarē tika īstenoti projekti un izstrādāti dažādi risinājumi, lai padarītu kuģniecību ilgtspējīgāku un tīrāku. Tomēr, tā kā jūras ekonomika ir jauna politikas joma, institucionalizētas zināšanas un kompetence vēl ir jāuzlabo, kā tas norādīts vienā no Interreg Baltijas jūras reģiona 2014. –2020. ziņojumiem. Šādas kompetences veidojas lēnām, un jaunpienācējiem tās ir jāapgūst. Zināšanas netiek pietiekami izplatītas un nodotas pat noteiktām nozarēm, piemēram, kuģniecībai.

Tā kā visas BJR valstis veicina jūras ekonomiku kā vienu no būtiskākajiem ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkiem, starpvalstu koordinācija un sadarbība var palīdzēt nodrošināt efektīvu kopīgu jūras un iekšzemes ūdeņu izmantošanu un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Starpvalstu spēju stiprināšanas veicināšana iestādēm, nozarēm un vietējām sabiedrībām BJR palīdz izstrādāt atbilstošus risinājumus, kā arī nepārtrauktu zināšanu pārnesi. Ilgtspējīgas jūras izaugsmes vajadzības pastiprināja starpnozaru un daudzpusēju ieinteresēto pušu pieejas veikt ieguldījumus jaunos, uz jūras vidi balstītos produktos un pakalpojumos. Turklāt pie Baltijas jūras esošajām valstīm nepieciešams labāk pielāgot jūras teritorijas plānošanu, jūras pārvadājumu pārvaldību un kopīgu jūras un piekrastes telpas izmantošanu.

Iepriekš aprakstītās abu tēmu problēmas un vajadzības tiks aplūkotas programmas 2. prioritātē ‘Uz ūdens ekonomiju vērstas sabiedrības’, politikas mērķī Nr. 2 un konkrētajā mērķī v) ‘Ūdens pieejamības veicināšana un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana’, kas ir pārveidots divos programmas mērķos 2.1 ‘Ilgtspējīgi ūdeņi’ un 2.2) ‘Jūras ekonomika’.

Baltijas jūras reģiona ekonomikas pārveide no lineārā uz aprites modeli

Ņemot vērā to, ka Baltijas jūras reģiona ekoloģiskā ietekme ir viena no pasaulē augstākajām uz vienu iedzīvotāju, pieejamo resursu pārvaldība kļūst par būtisku tā attīstības aspektu. Nepārtraukta ekonomikas izaugsme izraisa pieaugošu spiedienu. BJR valstis izmanto aizvien vairāk resursu un ģenerē lielāku daudzumu atkritumu. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sniegto informāciju sagaidāms, ka tuvāko 40 gadu laikā tādu materiālu kā, piemēram, biomasas, fosilo degvielu, metālu un minerālu izmantošanas apjomi visā pasaulē dubultosies. Pusi no kopējā siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu apjoma rada resursu ieguves un pārstrādes nozare. Tādējādi pāreja no lineārā uz aprites patēriņa un ražošanas modeli nozīmē lielisku potenciālu samazināt emisiju apjomu. Aprites ekonomikas paplašināšanai var būt vērtīga ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu.

Aprites ekonomika ir sistēmiska un holistiska pieeja attiecībā uz resursu izmantošanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Lai arī aprites ekonomika bieži tiek saistīta ar atkritumu apsaimniekošanas nozari, tās jēdziens ir daudz plašāks. Tas ietver integrētu pieeju ūdenim, energoresursiem, transporta un zemes izmantošanai utt.

Dažas reģiona organizācijas jau saprot aprites ekonomikas potenciālu, piemēram, pārbaudot uzņēmējdarbības modeļus un produktus, kas nodrošina garāku resursu dzīves ciklu. Tomēr šo aktivitāšu ietekme aprobežojas ar atsevišķām organizācijām vai to konsorcijiem. BJR mērogā ir plašas iespējas spert soli tālāk, piemēram, izstrādājot kopīgas normas produktu dzīves cikla novērtēšanai un ekodizaina pieeju sistematizēšanai.

Turklāt BJR organizācijām trūkst zināšanu un pieredzes rūpniecisko stratēģiju izstrādāšanai, kas veicinātu apriti jaunās teritorijās un dažādās nozarēs. Pamatojoties uz piemēru saistībā ar Eiropas Plastmasas stratēģiju, ieguvējas no līdzīgas holistiskas perspektīvas varētu būt tās BJR nozares, kurām ir liela ietekme uz apkārtējo vidi, piemēram, IT, elektronikas, audumu, mēbeļu, pārtikas ražošana utt. Kopā ar atbildīgajām iestādēm uzņēmumiem un starpniekiem nepieciešams uzlabot savu kapacitāti kopīgu risinājumu izstrādē. BJR valstu tirgu nelielais izmērs un izmaksu efektivitāte nosaka, ka nepieciešams nodrošināt makroreģionālu perspektīvu, piemēram, drošu sekundāro izejmateriālu tirgu attīstībai.

Aprites bioekonomikas izstrāde ir prioritāte daudzās BJR reģionu un valstu viedās specializācijas stratēģijās. Lai izstrādātu starpreģionu pasākumus, nepieciešams balstīties uz unikālajām BJR iespējām bioresursu jomā (piemēram, meži). Šis aspekts ir īpaši akcentēts ESSBJR rīcības plāna politikas jomās Inovācijas un bioekonomika.

Lai veicinātu izmaiņas no lineārā aprites ekonomiku, dažādu līmeņu iestādēm ir būtiska loma atbilstošu pamatnostādņu nodrošināšanā. Piemēram, ir nepieciešams likvidēt administratīvos vai juridiskos šķēršļus un, cik vien iespējams, vienoties par kopīgiem BJR standartiem. Atbildīgajām iestādēm jāturpina veidot spējas, lai varētu netraucēti izmantot ilgtspējīgu iepirkumu pieeju. Apriti nepieciešams arī integrēt pilsētu un reģionālās plānošanas procesos, ņemot vērā reģiona teritorijas specifiku. Piemēram, BJR pilsētām ir plašas iespējas izmantot aprites ekonomikas principus, lai, piemēram, izmantotu iekšpilsētas kā augstas kvalitātes teritorijas jaunai darbam un dzīvošanas pieredzei.

Turklāt ESSBJR ietvaros veiktā analīze liecina, ka tikai mazākums BJR reģionu ir likuši uzsvaru uz digitalizāciju kā nelineārās attīstības paātrinātāju. Ir nepieciešams kopīgi izpētīt digitālo modeļu potenciālu, balstoties uz vispārējiem standartiem.

Ievērojot BJR demogrāfiskās situācijas attīstību, pārejot uz aprites reģionu, jāņem vērā to neaizsargāto grupu vajadzības, kuru labklājību varētu ietekmēt ar pārejas procesu palīdzību. BJR valstu novērtēšana arī liecina, ka virzībā uz apriti pilsoņiem ir jādod iespēja pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams īstenot ieteikuma līmeņa spēju stiprināšanas pasākumus.

Iepriekšminētās problēmas un iespējas atbilst ES Eiropas Zaļajā kursā un Aprites ekonomikas rīcības plānā uzņemtajām saistībām.

Aprites ekonomika priekšplānā izvirzījusies tikai pēdējo gadu laikā. Taču tā ir aplūkota dažādos projektos, kas iekļauti dažādos Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.–2020. gadam mērķos. Projekta partnerības nodrošināja atbalstu reģiona ieinteresētajām pusēm aprites veicināšanā. Tās palīdzēja pārveidot valsts mēroga un reģionālās viedās specializācijas stratēģijas praktiskās pieejās attiecīgajiem reģioniem. Turklāt programma veicināja publisko iepirkumu kā līdzekli, lai radītu pieprasījumu pēc aprites produktiem un pakalpojumiem, un sniedza uzņēmumiem atbalstu šādu piedāvājumu izstrādāšanā. Vienlaikus daži projekti veicināja apriti attiecīgajās nozarēs, piemēram, atkārtoti izmantojot konkrētus atkritumus vai piedāvājot risinājumus, kas atbalsta apriti transporta nozarē. Šie pirmie mēģinājumi norādīja uz iespējām, kā arī zināmiem aprites ierobežojumiem, kas sīkāk jāizpēta šīs programmas ietvaros.

Aprakstītās problēmas un vajadzības tiks aplūkotas programmas 3. prioritātē ‘Klimata neitrālas sabiedrības’, politikas mērķī Nr. 2 un konkrētajā mērķī vi) ‘Pārejas uz aprites un resursu ziņā efektīvas ekonomikas veicināšana’ un ir pārveidotas programmas mērķī 3.1) ‘Aprites ekonomika’.

Enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas

Aplūkojot energoresursu patēriņa līmeni, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanu, mēs BJR iegūstam jauktu ainu. Kopš 1990. gada kopējais energoresursu patēriņš ir nedaudz samazinājies. To ir veicinājušas gan mājsaimniecības, gan rūpnieciskais sektors. Tomēr attīstības līmenis dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Vairāk nekā puse BJR ēku fonda joprojām ir energo-neefektīvi, un tā apkures sistēmas patērē pārmērīgu enerģijas daudzumu. Liels rūpniecībā izmantotā siltuma daudzuma īpatsvars tiek zaudēts kā neizmantoti atkritumi. Šīs nozares joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilo enerģiju, tās ir energo-neefektīvas un veicina pārmērīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu.

Fosilās enerģijas īpatsvars ir samazinājies, un patēriņa struktūrā ir novērojama atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanās. Lai arī dažas BJR valstis jau veiksmīgi padarījušas atjaunojamo enerģiju par galveno energoresursu piegādes balstu, dažas valstis šajā jomā atpaliek. ES mērķi virzienā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanu un klimata neitrālām energosistēmām vēl nav sasniegti. Ir nepieciešams nodrošināt atbalstu saskaņotai pārrobežu pieejai atjaunojamās enerģijas ražošanā un uzglabāšanā klimata neitrālos apstākļos. Ņemot vērā notiekošās klimata pārmaiņas, nepieciešamība samazināt emisiju daudzumu kļuvusi vēl aktuālāka.

Turklāt valstis tiek aicinātas pievērsties enerģijas pārejai holistiski, lai nodrošinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu. Tas nozīmē ne tikai plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu elektrības piegādes jomā, bet arī tās integrāciju būvniecībā, rūpniecībā un centrālapkurē, kā arī saskaņotā pārrobežu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma novērtēšanā.

Lai akcentētu savienojamību, ESSBJR ir aplūkota arī ilgtspējīgāka enerģijas ražošana un patēriņš. Mērķis ‘Apvienot reģionu’ paredzēts, lai nodrošinātu vispārēju siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanu. Ir izteikti aicinājumi politikas plānošanā un investīciju lēmumu pieņemšanā veicināt principa "Energoefektivitāte vispirms" piemērošanu, kā arī nodrošināt valstu mērogā enerģētikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam. Aicinājumi rīkoties ietver efektīvāku energoresursu sadali, augstāku tīro atjaunojamo energoresursu izmantošanu un zemāku pieprasījumu pēc energoresursiem. Ziemeļvalstu ministru padomes vīzijā 2030. gadam uzsvērta nepieciešamība pievērsties arī ilgtspējīgai energoresursu ražošanai un klimata neitralitātei sadarbojoties.

Līdzīgi Eiropas Zaļajā kursā ir uzsvērts mērķis nodrošināt ES energosistēmas ar mazāku oglekļa emisiju daudzumu. Zaļais kurss veicina pāreju uz tīras enerģijas ražošanu, paaugstinātu energoefektivitāti un viedu un inovatīvu tehnoloģiju un infrastruktūru nodrošinājumu (piemēram, viedie tīkli, nozaru integrācija).

Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2014.–2020. gadam galvenokārt aplūkota energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas ražošana. Projektu ietvaros publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un sabiedrībām nodrošināts atbalsts risinājumu testēšanā un izmantošanā atjaunojamās enerģijas ražošanai un šo koncepciju izplatīšanā vietējā un reģionālā līmenī. Projektā ietverti dažādi reģionā pieejamie bioloģiskie resursi: biomasa, vēja enerģija un siltumenerģija. Turklāt programmas ietvaros nodrošināts atbalsts energoefektivitātes projektiem pilsētās. Tomēr, kā norādīts vienā no Interreg Baltijas jūras reģiona 2014–2020 monitoringa ziņojumiem, zināšanu pārnese BJR mērogā ir nepietiekama. Turklāt trūkst izpratnes par vismodernākajiem risinājumiem un to īstenošanu.

Tādējādi ir nepieciešama papildu un pastiprināta transnacionāla rīcība. Tikai apvienojot visu BJR pušu zināšanas un kompetenci, iespējams nodrošināt steidzami nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanu. Ir vajadzīgi jauni risinājumi atjaunojamās enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un izmantošanai visās nozarēs. Jāatrod veids, kā īstenot papildu energoefektivitātes un energoresursu taupīšanas iniciatīvas. Tikai īstenojot un integrējot abus šos elementus, iespējams izveidot enerģijas sistēmas ar zemu oglekļa daudzumu un nodrošināt enerģijas pāreju. Ir nepieciešams uzlabot publisko iestāžu kapacitāti. Minētie ir galvenie elementi oglekļa daudzuma enerģijas sistēmās samazināšanai, īstenojot uz nākotni orientētu politiku un noteikumus, izstrādi, kā arī koplietojot un ieviešot labo praksi šajā jomā, kā arī nodrošinot pilsoņu un nozares mobilizāciju.

Aprakstītās problēmas un vajadzības tiks aplūkotas programmas 3. prioritātē ‘Klimata neitrālas sabiedrības’, politikas mērķī Nr. 2 un konkrētajā mērķī i) ‘Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšana’, kas ir pārveidotas programmas mērķī 3.2) ‘Enerģijas pāreja’.

Zaļāka un viedāka mobilitāte

Pārejot uz zaļāku Baltijas jūras reģionu, pilsētu un ar tām saistīto reģionu mobilitātei ir vissvarīgākā loma. Pēdējo gadu laikā statistikas dati par BJR valstīm norāda uz augstāku pieprasījumu pēc mobilitātes. Kravu un pasažieru mobilitāte nemitīgi palielinās, un vienlaicīgi pastāv vispāratzīta nepieciešamība pilsētās un to nomalēs samazināt satiksmes radīto emisiju un cita veida piesārņojuma daudzumu. Nepieciešamība pāriet uz zaļajām un alternatīvajām degvielām, kā arī papildus attīstīt multimodālo mobilitāti ir norādīta arī Eiropas Zaļajā kursā un "Ilgtspējīgajā un viedajā mobilitātes stratēģijā".

Dažāda lieluma pilsētu un to nomaļu teritorijas ir pamats pārejai uz zaļāku un viedāku mobilitāti. Funkcionālu pilsētu teritoriju koncepcija ir teritoriāla pieeja zaļo mobilitātes risinājumu izstrādē un saskaņošanā. Ņemot vērā lielu BJR daļu raksturlielumus, ir nepieciešams ietvert arī mazpilsētas un lauku teritorijas kā to nomales. Turklāt, izstrādājot zaļos un inteliģentos mobilitātes risinājumus, jāievēro saiknes starp pilsētu teritoriju vajadzībām. Eksperti, kuri Interreg BJR programmas 2014.–2020. gadam ietvaros pārraudzīja spēju stiprināšanas procesus, ievēroja, ka Baltijas jūras reģiona un starptautiskās sadarbības mērogā ir zaļās mobilitātes celmlauži. Celmlauži var sniegt atbalstu tiem, kuri atpaliek, sevišķi mazpilsētās. Piemēram, visam reģionam tiek nodrošināta pievienotā vērtība, ja tiek kopīgotas esošās zināšanas par Ilgtspējīgu pilsētas mobilitātes plānu (SUMP) izstrādi un attiecīgajām īstenošanas darbībām.

ESSBJR arī uzsvērta nepieciešamība paaugstināt efektivitāti un līdz minimumam samazināt mobilitātes sistēmu ietekmi uz apkārtējo vidi. Zaļāku transporta un mobilitātes sistēmu ieviešanai ar paļaušanos uz valsts mēroga un reģionālajām darbībām nepietiks. Ilgtspējīgas mobilitātes pieejas un mērķi Baltijas valstīs atšķiras. Lai reģionā nodrošinātu patiesas pārmaiņas uz zaļāku un inteliģentāku mobilitāti, ir nepieciešams saskaņot zaļās mobilitātes pieejas un izstrādāt kopīgus standartus. Neskatoties uz aizvadīto gadu centieniem, virsroku ir guvusi bunkuru domāšana. Ir nepieciešamas papildu pūles, lai BJR lauztu izveidojušās rutīnas un vairāk orientētos uz starpdisciplināru domāšanu. Tas ir būtiski modernas infrastruktūras attīstībai kā priekšnoteikumam, lai piesaistītu lielāku skaitu potenciālo zaļā transporta un mobilitātes piedāvājumu lietotāju. Jāiesaista galvenie pakalpojumu lietotāji, pilsoņi un uzņēmumi. Ir nepieciešama transnacionāla sadarbība, lai reģionā nodrošinātu apmācības un noteiktu vislabākos risinājumus, kas būtu kvalificējami kā standarti. Turklāt ir nepieciešama transnacionāla sadarbība, lai izstrādātu un aktīvāk izmantotu digitālos rīkus, tādējādi atbalstot labāku informācijas un vienlaikus arī zaļās pārejas izmantošanu mobilitātes un transporta jomā.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2014.–2020. gadam ir pievērsta īpaša uzmanība atbalstam zaļāku mobilitātes sistēmu ieviešanai. Viens no konkrētajiem mērķiem īpaši vērsts uz pilsētu teritorijām. Šeit ar projektiem tiek nodrošināta palīdzība pilsētām pielāgot savu infrastruktūru videi draudzīgāku risinājumu ieviešanai. Mērķis bija izveidot multimodālas transporta sistēmas un mainīt pilsoņu pārvietošanās paradumus. Projektos arī veicināta e-mobilitātes risinājumu izmantošana un atvieglota tīro degvielas veidu nodrošināšana.

Jaunajā programmā 2021.–2027. gadam ir nodrošināts pamats, lai balstītos uz esošajiem rezultātiem un apvienotu tos ar digitalizāciju. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, programmā īpaša uzmanība tiks pievērsta tieši zaļā un inteliģentā transporta un mobilitātes risinājumiem pilsētās un to nomalēs, ietverot saiknes starp abiem šiem elementiem. Makroreģionālā līmenī programma var kļūt par zaļu un inteliģentu mobilitātes risinājumu dzinējspēku pilsētās un ar tām saistītajos lauku rajonos. Publiskās pārvaldes iestādes būs vērā ņemami pārmaiņu veicinātāji. Tām ir jārada iespēja saprast un atbalstīt digitālos risinājumus un rīkus. Turklāt publiskajai, privātajai un izpētes nozarei jāstrādā kopā, lai izveidotu un veicinātu zaļo mobilitāti.

Aprakstītās problēmas un vajadzības tiks aplūkotas programmas 3. prioritātē ‘Klimata neitrālas sabiedrības’. politikas mērķī Nr.2 un konkrētajā mērķī (viii) Ilgtspējīgas multimodālas pilsētas mobilitātes veicināšana kā daļa no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, kas ir pārveidots programmas mērķī 3.3) ‘Viedā zaļā mobilitāte’.

BJR ekonomikas un kopienu noturība

Kopš 2020. gada sākuma plānošanas procesu ir ietekmējusi Covid pandēmija. Programma nav paredzēta kā instruments tiešai tās ietekmes novēršanai. Tomēr programmās iesaistītās valstis akcentēja nepieciešamību pielāgoties reģiona jaunajai sociālekonomiskajai situācijai. Tās pandēmiju uzskatīja par būtisku ārējo traucējumu piemēru un pieņēma stratēģisku lēmumu paaugstināt BJR sagatavotību makroreģionālā mērogā.

Globalizācija BJR ekonomikām un sabiedrībām sniedza virkni pozitīvu ietekmju. Tāpat tā norādīja uz lielāku atkarību no globālās attīstības tendencēm. Aizvadīto gadu laikā šī atkarība dažās jomās izvērtās draudos. Lai aizsargātu reģiona konkurences priekšrocības, ir nepieciešams turpināt darbu pie BJR inovāciju ekosistēmas no tā perspektīvas. Tas nozīmē, ka nepieciešams atkārtoti apsvērt, kā reģionā ir veidotas uzņēmējdarbības, rūpnieciskās pārejas un viedās specializācijas prasmes un kā tās var izmantot kā līdzekļus noturības paaugstināšanai. Šajā kontekstā prasmes plašākā mērogā tiek saprastas kā visas kapacitātes, kas nepieciešamas BJR ekonomiku un sabiedrību pārveidošanai nolūkā paaugstināt noturību.

Noturība raksturo spēju reaģēt uz ārējiem traucēkļiem, piemēram, smagām recesijām un finanšu krīzēm, kritumiem konkrētās nozarēs vai plaša mēroga veselības aprūpes krīzēm. Noturība attiecas arī uz sabiedrību, ko raksturo spēcīga sociālā kohēzija un kopīga vērtību sistēma. Negaidītiem satricinājumiem var būt milzīga un paliekoša ietekme. Reģiona ekonomikām un sabiedrībām ir svarīgi spēt izvairīties no nevēlamiem ārējiem satricinājumiem, izturēt tos vai pēc šādiem satricinājumiem ātri atgūties. Tas norāda arī uz spēju noteikt un uzraudzīt potenciālās vājās vietas. Noturības spēju stiprināšana arī nozīmē pareizā līdzsvara atrašanu starp globālajām vērtību un piegādes ķēdēm, kā arī vietēja un reģionāla mēroga ražošanas modeļiem un pakalpojumiem.

Viens būtisks inovatīvas noturības veidošanas aspekts ir viedās specializācijas kapacitātes nostiprināšana, koncentrējot uzmanību uz jautājumiem, kuros BJR jau ir spēcīgs un ar augstu konkurētspēju. Eksperti, kuri pārskatīja spēju stiprināšanas procesus Interreg BJR programmas 2014.–2020. gadam ietvaros, akcentēja, ka kopš 2015. gada un turpmākajos gados stratēģijas ir spērušas būtisku soli uz priekšu. Taču pēdējā laikā stratēģiju īstenošanā vai resursu vai kapacitātes paaugstināšanai atbilstoši ierosinātajiem uzņēmējdarbības atklāšanas procesiem ir darīts maz. Vēl viens izaicinājums ir nevienmērīga resursu sadale teritorijā. Viedās specializācijas procesi ir ļoti koncentrēti kapitālā un lielākās pilsētās, gandrīz neietekmējot apkārtējās teritorijas.

Turklāt nepieciešams paātrināt digitalizāciju, lai visā BJR savienotu politikā iesaistītos dalībniekus, kā arī nodrošinātu ātru un elastīgu reakciju uz negaidītiem notikumiem. Lai vēl vairāk uzlabotu BJR inovāciju ekosistēmu, ir nepieciešams raudzīties tālāk par ekonomiskajiem faktoriem. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste un reģionālās identitātes stiprināšana, pamatojoties uz kultūru daudzveidību un mantojumu, kā arī kopīgajām Eiropas vērtībām.

Šīs vajadzības ir saprotami pamatotas ESSBJR mērķī ‘Celt labklājību’ un politikas jomā ‘Inovācijas’ norādot, cik svarīgi ir turpināt uzlabot BJR globālo konkurētspēju. To var panākt, atbalstot uzlabotu makroreģionālu sadarbības ekosistēmu nolūkā nodrošināt inovācijas, izpēti, MVU darbību un digitalizāciju. Akcentēts, ka reģiona globālā konkurētspēja ir lielā mērā atkarīga arī no spējas pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Uzsvars uz iepriekšminētajām vajadzībām ļauj izveidot inovāciju ietvaru, balstoties uz prasmēm, kas ir būtiskas politikas mērķa Nr. 2 zaļās pārejas problēmu virzītu tēmu īstenošanai.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2014.–2020. gadam, vērtējot reģiona inovāciju potenciālu, netika tieši aplūkots ekonomiku un sabiedrību noturības veidošanas jēdziens. Tomēr dažos projektos bija iestrādāti noturības veidošanas elementi. Tas sevišķi attiecas uz atbalstu uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās un meklē pārņēmējus. Turklāt programmā aplūkots, kā veidot viedās specializācijas pieejas, lai sasniegtu makroreģionāla līmeņa izaugsmi un nodrošinātu ekonomikas ilgtspēju ilgtermiņā. Paralēli dažos projektos kā ekonomiku un sabiedrību stiprināšanas veids tika norādīta iespēja lietot vietējās izcelsmes preces. Šie mēģinājumi demonstrēja noturības veidošanas iespējas starpvalstu kontekstā. Pašreizējā programma ir vērsta uz sistemātiskākām pieejām. Sabiedrības un ekonomikas noturības veidošana būs projektu īstenošanas pamatā.

Aprakstītie izaicinājumi un vajadzības tiks aplūkotas programmas 1. prioritātē ‘Inovatīvās sabiedrības’, politikas mērķī Nr. 1 un konkrētajā mērķī iv) ‘Prasmju attīstīšana viedai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai’, kas ir pārveidots programmas mērķī 1.1) ‘Noturīgas ekonomikas un kopienas’.

Publiskā sektora inovāciju potenciāls

BJR raksturo konkrēti noteiktas struktūras un spēcīga valsts iestāžu loma. Tomēr publiskās pārvaldes iestādēm visās BJR valstīs ir noteikti budžeta ierobežojumi. Pret publiskās pārvaldes iestādēm tiek izdarīts būtisks spiediens, lai noturētu vai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto pakalpojumu līmeni. Tādējādi ir būtiska vajadzība pēc ieguldījumiem publisko pakalpojumu pārorientēšanā BJR. Ar publiskajiem pakalpojumiem saprot pakalpojumus, kas paredzēti visiem kopienas locekļiem, piemēram, veselības aprūpe, pilsētplānošana vai sociālie pakalpojumi.

Saskaņā ar ESAO Valsts sektora observatorija sniegtajiem datiem joprojām ir ierobežotas zināšanas par to, kādus rīkus publiskās pārvaldes iestādes var izmantot inovāciju šķēršļu pārvarēšanai un organizāciju kapacitātes stiprināšanai, lai veiktu inovācijas. Publiskā sektora organizācijām BJR bieži vien nepietiek spēju interpretēt lietotāju pieprasījumu un izvērtēt jaunu risinājumu panākumus. To organizatoriskās kultūras neļauj īstenot inovācijas, norādot uz augstām potenciālo neveiksmju izmaksām salīdzinājumā ar ieguvumiem.

Publisko pakalpojumu sniegšanas kontekstā daudzi BJR reģioni un valstis akcentē to, cik svarīgi ir pārvaldīt digitālo pāreju. Publisko pakalpojumu modernizācija ir sacensība ar strauju jauno tehnoloģiju, piemēram, blokķēžu, lielo datu analīzes vai mākslīgā intelekta attīstību, kas var paaugstināt efektivitāti un pielāgot publiskos pakalpojumus īpaši pilsoņu vajadzībām. Saskaņā ar EK Kopīgā izpētes centra pētījumu par digitālo publisko pakalpojumu potenciālu parasti iestādes un aģentūras savu procesu inovācijas veic kā maza mēroga izmēģinājuma darbības. Tomēr izmēģinājuma darbību īpašniekiem ir ierobežota iespēja strukturēti kopīgot rezultātus un gūtās atziņas. No reģionāla un valsts līmeņa lēmumu pieņēmēju perspektīvas to iespējams efektīvi sasniegt tikai ar starpvalstu zināšanu pārnesi un sadarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm dažādās BJR daļās.

Vēl viens aspekts ir BJR iestāžu ierobežotā pieredze pilsoņu iesaistīšanā publisko pakalpojumu pārveidē. Šis jautājums ir kļuvis svarīgs pēdējā laikā. Tas izrādījās galvenais elements pakalpojumu pielāgošanai konkrētām pilsoņu vajadzībām reģionos ar atšķirīgu teritoriālās un demogrāfiskās attīstības līmeni. Tas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka pilsētas-lauku sadalījums ir viena no lielākajām problēmām BJR kohēzijai.

Papildu konkrētās problēmas ir saistītas ar starpvalstu publisko pakalpojumu izstrādi. Daudzas šodienas BJR sabiedriskās problēmas norāda, ka ir nepieciešama valsts iestāžu un specializēto aģentūru mijiedarbība starpvalstu līmenī. Tomēr publiskām pārvaldes iestādēm nav modeļu, kā šādu sadarbību efektīvi organizēt. Vēl viens traucēklis ir saistīts ar tehniskās, juridiskās un organizatoriskās sadarbspējas trūkumu noteiktu pakalpojumu nodrošināšanai dažādās BJR valstīs.

Publisko pakalpojumu sniegšanas pārorientēšana ir cieši saistīta ar Eiropas Zaļo kursu. Tā akcentēja nepieciešamību izstrādāt jaunus un inovatīvus risinājumus un pakalpojumus kā galveno panākumu faktoru. Tas skaidri norāda uz publisko sektoru. Piemēram, publiskais sektors var būt zaļo risinājumu ieviešanas celmlauzis.

Šīs iepriekšminētās vajadzības arī atbilst ESSBJR politikas jomai "Inovācijas’, kurā norādīts uz biežāku digitālo tehnoloģiju un inovatīvāku procesu izmantošanu publisko pakalpojumu sniegšanā, risinot sabiedriskas problēmas.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2014.–2020. gadam netika tieši aplūkota publisko pakalpojumu sniegšana. Tomēr šī tēma ir ietverta vairākos projektos, kas saistīti ar dažādiem mērķiem. Programmā paredzēts īpašs atbalsts inovatīvu pakalpojumu piedāvājumu ieviešanai veselības un labklājības jomā. Tajā izstrādāti transporta pakalpojumi, kas paredzēti īpaši demogrāfisko izmaiņu skarto lauku teritoriju vajadzībām. Citi projekti orientēti uz konkrētām neaizsargātām grupām, lai tām varētu nodrošināt labākus sociālos pakalpojumus. Viens piemērs bija sabiedrisko vietu pielāgošana šīm grupām. Kopumā programma 2014.–2020. gadam pavēra ceļu "zaļākiem" risinājumiem, radīja iespējas uzņēmējdarbībai un, ja nepieciešams, aptvēra dažādas nozares.

Šīs problēmas un vajadzības tiks apskatītas programmas 1. prioritātē ‘Inovatīvas sabiedrības’, politikas mērķī Nr. 1 un konkrētajā mērķī i) ‘Izpētes un inovāciju spēju attīstība un uzlabošana un moderno tehnoloģiju ieviešana praksē’, kas ir pārveidots programmas mērķī 1.2) ‘Atbilstīgi publiskie pakalpojumi’.

Sadarbība un sinerģijas reģionā starp Eiropas Savienības (ES) finansētiem projektiem

ES teritorijā un ārpus tās Baltijas jūras reģionā (BJR) tiek uzskatīts par pārrobežu sadarbības celmlauzi. Interreg Baltijas jūras reģiona programma, kas aptver visu reģionu, lepojas ar vairākiem sasniegumiem virknē tematisko jomu. Reģionā ir arī citi ES finansējuma avoti: Interreg pārrobežu un starpreģionu reģionālās attīstības fondi, HORIZON un BONUS (nākotnē BANOS) izpētei un inovācijām, kā arī LIFE videi un darbībām klimata jomā. Ir arī programmas un iniciatīvas, kas nodrošina atbalstu transporta un jūrniecības nozarēm. Īpašie fondi nodrošina atbalsta sadarbību starp ES dalībvalstīm un reģiona kaimiņvalstīm. ES un partnervalstu finansētie projekti aptver visu teritoriju, ne tikai ES daļu. Tie nodrošina rezultātus, kas ir noderīgi to ieinteresētajām pusēm, piemēram, publiskām pārvaldes iestādēm vietējā, reģionālā un valsts līmenī, specializētajām aģentūrām, Baltijas organizācijām, nevalstiskajām organizācijām (NVO), nozarēm un pilsoņiem.

Tomēr šajos jau sasniegtajos un daudzveidīgajos rezultātos nav viegli orientēties neatkarīgi no tā, vai finansējums nodrošināts no Interreg Baltijas jūras reģiona programmas vai no citām programmām. Tādēļ, meklējot rezultātus kādā noteiktā tematiskajā jomā, publiskām pārvaldes iestādēm un citām programmas mērķgrupām ir nepieciešama palīdzība. Tēma varētu būt bijusi aplūkota dažādās ES finansējuma programmās. Pastāv liels potenciāls papildināmības noteikšanai un rezultātu sinerģijas radīšanai.

Laikā no 2014.–2020. gadam Interreg Baltijas jūras reģiona programma ieviesa jaunu instrumentu ar nosaukumu ‘projektu platformas’. Koncepcija ietvēra programmas projektu sasaistīšanu ar citu tās pašas tematiskās jomas programmu projektiem un to sasniegto rezultātu apvienošanu. Projekta platformas atviegloja piekļuvi jaunām zināšanām, kas daudzos projektos tika racionāli radītas, izmantojot dažādus ES finansējuma avotus. Tās palīdzēja nodrošināt mērķtiecīgāku pārvietošanos sistēmā tiem galalietotājiem, kuri meklēja rezultātus konkrētā tematiskajā jomā. Platformās arī tika izveidotas sinerģijas starp dažādiem Eiropas Savienības fondiem. Tās nodrošināja plašāku projekta rezultātu ietekmi. Vairākās tematiskajās projektu platformās sadarbojās gan politikas veidotāji, gan praktiķi. Tās aptvēra jautājumus, kas saistīti ar viedo specializāciju, atkritumu un lietus notekūdeņu apsaimniekošanu, barības vielu un ūdens apsaimniekošanu lauksaimniecībā, energoefektivitāti, jūras izaugsmi un jūras teritorijas plānošanu, transporta režīmu savietojamību, jūras drošību un tīru kuģniecību. Papildus Interreg BJR projektiem platformās tika iesaistīti partneri no Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona, Dienvidu Baltijas jūras reģiona, Interreg Europe programmas, BONUS un Horizon 2020. Platformas veiksmīgi sadarbojās ar ESSBJR politikas jomu koordinatoriem, kā arī Baltijas organizācijām, piemēram, HELCOM, Baltijas jūras komisijas Perifēro piejūras reģionu konferenci, Baltijas pilsētu savienību un Baltijas jūras valstu padomi.

Ir nepieciešams turpināt atbalstīt publiskās pārvaldes iestādes un citas organizācijas, lai saņemtu vieglāku pieeju vairākiem dažādu ES finansējuma programmu rezultātiem. Aptverot visu reģionu, Interreg Baltijas jūras reģiona programmai ir lieliskas iespējas sasaistīt dažādus projektus un partnerības atbilstoši Programmas tematiskajām prioritātēm. Īpaša uzmanība jāpievērš, lai iesaistītu lielāku skaitu projektu no citām programmām, tostarp partnervalstu finansētos projektus. Rezultātā tiks nodrošināta vēl spēcīgāka sinerģija starp dažādiem ES finansējuma avotiem. Sagaidāms, ka, tāpat kā jebkuros jaunos projektos, arī platformas nodrošinās labāku reakciju uz valsts iestāžu un citu programmas mērķgrupu vajadzībām. Ļoti būtiska būs komunikācijas kanālu un apguves rīku izveide, lai nodrošinātu šo organizāciju sasniegšanu. Organizācijām būtu jāspēj integrēt vairāku projektu rezultātus savā ikdienas darbā. Politikas veidotāji tiks uzrunāti koordinētā veidā. Politikas veidotāji tiks uzrunāti koordinētā veidā.

Aprakstītās problēmas un vajadzības programmā tiks apskatītas 4. prioritātē ‘Sadarbības pārvaldība’, Interreg konkrētajā mērķī ‘Labāka sadarbības pārvaldība’ un darbībā f) ‘Citas darbības, ar ko atbalsta labāku sadarbības pārvaldību’, kas ir pārveidota programmas mērķī 4.1) ‘Projektu platformas’.

Makroreģionālā pārvaldība

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) nodrošina unikālu sadarbības un koordinācijas platformu attiecībā uz reģiona valstīm svarīgajām prioritātēm. ESSBJR ir vērsta uz problēmām un iespējām, kas tiek efektīvāk risinātas un izmantotas, saskaņoti strādājot visās reģiona valstīs. Lai to nodrošinātu, darbību plānošanā un īstenošanā visā reģionā jāiesaista virkne dažādu organizāciju. Tādējādi arī jāatvieglo darbs pie kopīgajām prioritātēm ar reģiona partnervalstīm. ESSBJR rīcības plāna īstenošanai ir nepieciešama efektīva koordinācija starp par šīm darbībām atbildīgajām iestādēm un aktīva citu ieinteresēto pušu iesaiste. Attiecībā uz ESSBJR saglabājas izaicinājums stratēģijas īstenošanai mobilizēt dažādus finansēšanas avotus.

Stratēģijas īstenošanai ir svarīga labi funkcionējoša pārvaldības struktūra. ESSBJR pārvaldības struktūras galvenie elementi ir nacionālie koordinatori (NC) un ESSBJR politikas jomas koordinatori (PAC), ko atbalsta to vadības grupas. NC grupa ir galvenā lēmumu pieņemšanas iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt vadību, stratēģiskās konsultācijas un koordināciju, kā arī spēju stiprināšanu, komunikāciju un ESSBJR uzraudzību un vērtēšanu. PAC vada, koordinē un izstrādā savas politikas jomas, uzrauga tās un sniedz atskaites vadības grupām par politikas jomas īstenošanas norisi un nodrošina komunikāciju. Ikgadējie stratēģijas forumi ir kalpojuši par tikšanās vietu lielam skaitam dalībnieku. Valdības, starptautiskās organizācijas, NVO, universitātes, vietējās un reģionālās administrācijas, biznesa un mediju pārstāvji tikās, lai pārrunātu izvēlētos stratēģijas jautājumus.

Pēdējo gadu laikā ir novērots progress ESSBJR pārvaldības un administratīvās kapacitātes jomā. Taču izrādījās, ka nepieciešams papildus uzlabot pārvaldību, lai stiprinātu tās efektivitāti. 2020. gadā veiktās rīcības plāna pārskatīšanas laikā tika aplūkoti ar pārvaldību saistītie izaicinājumi. Papildus esošo struktūru uzlabošanai tika ierosināts izveidot Baltijas jūras stratēģijas punktu. Tam būtu jāapvieno svarīgas komunikācijas un spēju stiprināšanas funkcijas, kā arī jānodrošina administratīvais un tehniskais atbalsts ESSBJR vadībai, izstrādei un īstenošanai.

Paredzēts, ka finansējums ESSBJR īstenošanai un pārvaldībai tiks nodrošināts no esošajiem finanšu instrumentiem, konkrēti, ES finansējuma programmām. Sagaidāms, ka organizācijas, kas pārņem PAC funkciju, šī uzdevuma izpildei piešķirs savus līdzekļus, kā arī papildus nodrošinās finansiālu atbalstu no Interreg Baltijas jūras reģiona programmas. No programmas papildus piešķirtie līdzekļi laikā no 2014.–2020. gadam palīdzēja PAC veiksmīgi ierosināt un īstenot diskusijas par politiku, īstenot pamata tīklu darbības, piemēram, organizēt vadības komitejas, kā arī rīkot sapulces ar pilsoniskās sabiedrības grupām, konferences, apmācību sesijas un aptaujas. Programma nodrošināja ikgadējo stratēģijas foruma atbalstu, piešķirot 85% līdzfinansējuma. Turklāt programma piešķīra līdzekļus ESSBJR komunikācijas aktivitātēm un spēju stiprināšanai. Daudzu darbību ietvaros ESSBJR ieinteresētās puses izveidoja sadarbību ar partnervalstīm, lai strādātu nolūkā īstenot kopīgas prioritātes.

Laikā no 2021.–2027. gadam Interreg Baltijas jūras reģiona programma turpina nodrošināt atbalstu stratēģijas īstenošanai, tostarp tās pārvaldībai, atbilstoši pārskatītajam rīcības plānam. Tomēr programmas budžets būs ierobežots. Ar to nav iespējams nosegt visas ESSBJR vajadzības. Tādēļ ir svarīgi izvēlēties konkrētus ESSBJR pārvaldības elementus, kas būtu jāatbalsta no programmas līdzekļiem. Ciešā sadarbībā ar NC programmas valstis vienojās programmas finansējumu novirzīt šādiem pārvaldības elementiem: Baltijas jūras stratēģijas punkta pamata funkcijas, atbalsts stratēģijas forumu organizācijai un finansējums PAC koordinācijas uzdevumu veikšanai. Turklāt PAC vajadzīgs papildu atbalsts, lai labāk iesaistītu ieinteresētās puses un identificētu finansējuma avotus starpvalstu attīstības procesiem un projektiem savā darbības jomā.

Nākotnē sadarbība ar partnervalstīm jāveicina visu pārvaldības darbību ietvaros. Nepieciešams izmantot sinerģiju starp ESSBJR un partnervalstu stratēģijām. Vienlaikus stingri jānostiprina darbs pie kopīgajām prioritātēm.

Aprakstītās problēmas un vajadzības programmā tiks apskatītas 4. prioritātē ‘Sadarbības pārvaldība’, Interreg konkrētā mērķa ‘Labāka sadarbības pārvaldība’ un darbībā d) ‘stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas, kā arī citas teritoriālas stratēģijas’, kas ir pārveidota programmas mērķī 4.2) ‘Makroreģionālā pārvaldība’.

Vispārējais programmas mērķis un vērtības apliecinājumi

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas dalībvalstis programmas galveno pievienoto vērtību saskata starpvalstu sadarbībā un spēju stiprināšanā saistībā ar dažādām reģiona valstīm kopējām problēmām un iespējām. Programma piedāvā sadarbības instrumentus, izstrādājot un testējot problēmu risinājumus. Tādējādi programma īpaši atbalsta ESSBJR īstenošanu un partnervalstu stratēģiju sasaisti. Tādēļ programmai ir definēts visai plašs tematiskais tvērums.

Plānošanas procesa noslēgumā bija iecerēts pievērst Interreg Baltijas jūras reģiona programmas uzmanību politikas mērķim Nr. 2 "Zaļāka, zema oglekļa līmeņa pāreja uz bezoglekļa neto ekonomiku un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un godīgu energoresursu pāreju, ieguldījumus zaļajā un jūras jomā, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību, kā arī ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti". Šis fokuss ir atspoguļots programmas budžetā. Turklāt analīzes liecināja, ka programmai jānodrošina starpvalstu sadarbība to problēmu risināšanā un iespēju izmantošanā, kas saistītas ar politikas mērķi Nr. 1 "Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu un viedu ekonomikas pārveidošanu un reģionālo IKT savienojamību". Covid-19 pandēmija šīs vajadzības padarīja vēl acīmredzamākas. Turklāt, lai sniegtu atbalstu labākai sadarbībai un makroreģionālai pārvaldībai, programma veicina Interreg 1. konkrētā mērķa "Labāka sadarbības pārvaldība" īstenošanu.

Programmas vispārīgais mērķis ietver Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam pamatu: ‘Ieviest praksē inovatīvus, uz ūdens ekonomiju vērstus un klimatneitrālus risinājumus, īstenojot starpvalstu sadarbību, lai nodrošinātu ieguvumu Baltijas jūras reģiona valstu pilsoņiem’.

Programmas vērtības apliecinājumu raksturo šādi trīs elementi, kas nosaka visas finansējamās darbības:

Pārejas atbalsts: Programmai jāizveido atbilstoši ietvara nosacījumi Baltijas jūras reģiona valstīs, lai nodrošinātu atbalstu pārejai uz zaļākām un noturīgākām sabiedrībām un ekonomikām, īstenojot starpvalstu sadarbību. Galvenais šīs pārejas veicinātājs ir digitalizācija.

Orientēšanās uz klientu: Programma ir jāvirza pieprasījumam, un tai jānodrošina atbalsts publiskās pārvaldes iestādēm, lai tās apmierinātu mērķa grupu (piemēram, uzņēmumu un kopienu) vajadzības.

Zināšanu pārnese un spēju stiprināšana: Zināšanu pārnese ir būtisks starpvalstu aktivitāšu komponents visos politikas mērķos. Nākotnes projektiem arī būtu jānodrošina atbalsts spēju stiprināšanai, lai uzlabotu sabiedrības informētību un uzvedības maiņu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula (Regula (ES) 2021/1060) Programma nodrošina, ka tiks piemēroti dzimumu vienlīdzības un nediskriminācijas principi.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmā tiek stingri atbalstīti arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgās attīstības mērķi (UN SDG), kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta 8. mērķim (Noturīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana), 13. (Steidzama rīcība klimata pārmaiņu un tās ietekmes apkarošanā), kā arī 14. mērķim (Okeānu, jūru un jūras resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana).

ii) Papildināmība un sinerģija ar citām finansēšanas programmām un instrumentiem

Programmas institūcijas izpētīja papildināmību un sinerģiju ar citām finansēšanas programmām un instrumentiem, izmantojot tematiskos tīklus un sadarbības platformas, ko bieži organizē Interact. Visciešākās saites ir ar Interreg programmu iestādēm Baltijas jūras reģionā un ar Centrālās Eiropas programmu (Central Europe) un Ziemeļjūras reģiona programmu (North Sea Region). Turklāt programmā tiek meklēta sinerģija ar Horizon Europe programmām, piemēram, par ilgtspējīgu jūras ekonomiku, un turpina sadarbību ar jūras izpētes programmu BANOS (agrāk BONUS).

Tematiski pastāv līdzības starp Interreg Baltijas jūras reģiona programmu un šī reģiona būtiskākajām pārrobežu programmām (Dienvidbaltijas jūras reģiona programma, Centrālā Baltijas jūras reģiona programma, Öresund-Kattegat-Skagerrak programmu). Visas šīs programmas atbalsta politikas mērķa Nr. 2 tēmas. Tomēr pieredze rāda, ka projekti pārrobežu sadarbības programmās atšķiras no projektiem transnacionālajā Interreg Baltijas jūras reģiona programmā. Pārrobežu sadarbības programmas atbalsta tēmas no vietējā un reģionālā skatupunkta, meklējot kopīgus risinājumus, ņemot vērā kaimiņus un viņu kultūru. Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektos tiek meklēti risinājumi kopīgiem izaicinājumiem, notiek labās prakses apmaiņa un izstrādātas stratēģijas un risinājumi plašākā Baltijas jūras reģiona mērogā. Tomēr projektos ar līdzīgu tematisko ievirzi tiks izteikts aicinājums izmantot sinerģijas. Vadošās iestādes un kopīgie sekretariāti pārbaudīs projektu pieteikumus, lai atklātu sadarbības potenciālu un izvairītos no dubultā finansējuma. Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektiem jau pieteikuma veidlapā tiks lūgts norādīt projektus, kuros tie balstīti vai ar kuriem tiek veidota sinerģija. Bieži vien pārrobežu sadarbības programmu projekti var kalpot kā veiksmīgi izmēģinājuma piemēri plašāka mēroga Interreg Baltijas jūras reģiona projektos.

Projektu platformas ir programmas centrālais rīks sadarbības atbalstīšanai starp projekta partneriem no dažādām programmām un sinerģiju veidošanai. Turklāt programma veicina koordināciju ar ESSBJR politikas jomām dažādu programmu projektu sinerģijai visa reģiona labā. Šeit kā piemērots finansējuma avots ir nacionāla un reģionāla līmeņa programmas, lai izvērstu Interreg projektu rezultātus turpmākai ieviešanai praksē konkrētā valstī vai reģionā.

Koordināciju starp Interreg Baltijas jūras reģiona programmu un citiem Kohēzijas fonda līdzekļiem, kā arī ar Atveseļošanas un noturības mehānismu valsts līmenī nodrošinās starptautiskajā uzraudzības komitejā un atsevišķu valstu apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šīs iestādes izvērtēs projektu pieteikumu stratēģisko atbilstību un papildināmību Interreg Baltijas jūras reģiona programmā attiecībā uz valsts līmenī finansētām intervencēm.

iii) Pagātnes pieredzes sniegtās atziņas

Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014.–2020. gadam tika izvērtēta iekšēji un ārēji. 2018. gadā tika veikts ārējs starpposma izvērtējums attiecībā uz programmas īstenošanas ietekmi, efektivitāti un izvēlētajiem aspektiem. Tika rūpīgi izanalizēti visi konkrētie mērķi. Turklāt iekšējie darbības vērtējumi kopš 2016. gada tika veikti ik gadu. Kopumā izvērtējumu rezultāti apliecināja, ka Interreg Baltijas jūras reģiona programma tiek īstenota rezultatīvi un efektīvi. Vērtētāji akcentēja vērā ņemamos ieguldījumus ESSBJR konkrētajos mērķos.

Izvērtējumu rezultāti tika ņemti vērā, plānojot programmu 2021.–2027. gadam. Gūtās atziņas par reģiona vajadzībām ir norādītas iepriekš. Turklāt ir attīstītas īpaši efektīvas finansēšanas pieejas. Jauni instrumenti tiks izstrādāti, balstoties uz 2014.–2020. gadā gūtajiem sasniegumiem.

1.2. Izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot trūkstošos pārrobežu infrastruktūras posmus

Atsauce: Regulas (ES) 2021/1059 17. panta 4. punkta c) apakšpunkts

1. tabula.

Izvēlētais politikas mērķis vai izvēlētais Interreg konkrētais mērķisIzvēlētais konkrētais mērķisPrioritāteIzvēles pamatojums
Politiskais mērķis 1

Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu un viedu ekonomikas pārveidošanu un reģionālo IKT savienojamību

iv)

Spēju attīstīšana viedajai specializācijai, rūpniecības restrukturizācija un uzņēmējdarbībai

1

Inovatīvas sabiedrības

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Atkārtoti apsvērt, kā reģionā ir izveidotas uzņēmējdarbības un rūpniecības restrukturizācijas kapacitātes

• Veikt tālāku kapacitātes attīstību viedajai specializācijai nolūkā sasniegt augstāku makroreģionālo izaugsmi un noturēt BJR ekonomiku ilgtermiņā

• Veidotu spējas nolūkā nodrošināt augstāku BJR pielāgošanās spēju neparedzētai notikumu attīstībai: kapacitātes paaugstināšana, lai izvairītos no nevēlamas ietekmes, ko rada ārējie traucējumi, izturētu tos un ātri atveseļotos

• Efektīvāk iedzīvinātu digitalizācijas potenciālu

• Paaugstināt spējas un uzlabot atvieglojumus, lai uzraudzītu potenciālās vājās vietas

• Attīstīt kapacitāti, lai rastu pareizo līdzsvaru starp atkarības mazināšanu un pievienošanos globālajām piegādes un vērtību ķēdēm

• Palielinātu sociālo partneru iesaisti BJR inovāciju ekosistēmā

• Papildus stiprināt reģionālo identitāti BJR, pamatojoties uz kultūras daudzveidību un mantojumu, kā arī Eiropas kopējām vērtībām

Politiskais mērķis 1

Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu un viedu ekonomikas pārveidošanu un reģionālo IKT savienojamību

i)

Pētniecības un inovāciju spēju attīstīšana un uzlabošana un moderno tehnoloģiju ieviešana praksē

1

Inovatīvas sabiedrības

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Uzlabot organizatorisko kultūru publiskās pārvaldes iestādēs, kas traucē inovācijām

• Uzlabot organizatoriskās iekārtas un procesus, lai reaģētu uz sabiedrības vajadzībām un nodrošinātu mazāk birokrātiskus un izmaksu efektīvākus publiskos pakalpojumus

• Paaugstināt publiskā sektora spējas novērtēt jaunā risinājuma panākumus

• Veicināt jauno tehnoloģiju pielietojumu publisko pakalpojumu sniegšanā

• Paaugstināt publiskā sektora kā zaļo risinājumu celmlauža lomu

• Izstrādāt sistemātiskākas publiskas atbildes dažādās nozarēs un pārrobežu līmenī, uzlabot pakalpojumu mijiedarbību

• Radīt uz vajadzībām balstītus pakalpojumus, kas atspoguļo teritoriālo specifiku

• Paplašināt izmēģinājuma risinājumu mērogu

• Pastiprināt pilsoņu iesaisti publisko pakalpojumu pārveidošanā

Politiskais mērķis 2

Zaļāka zema oglekļa satura pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un godīgu energoresursu pāreju, ieguldījumus zaļajā un jūras ekonomikā, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, riska

novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu pilsētas mobilitāti

v)

Ūdens pieejamības uzlabošana un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana

2

Uz ūdens ekonomiju vērstas sabiedrības

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Novērst un samazināt ūdens piesārņojumu

• Uzlabot ūdens apsaimniekošanu dažādās nozarēs

• Stiprināt kopīgu pieeju cīņā ar piesārņojumu

• Veidot iestāžu, nozaru un vietējo kopienu spējas ilgtspējīgai ūdeņu apsaimniekošanai

• Pielāgot ūdens apsaimniekošanas praksi mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un balstīties uz labo praksi

• Turpināt stiprināt pieejamo risinājumu īstenošanu un efektīvi atbalstīt nesenās pozitīvās tendences, pārbaudot jaunus risinājumus jaunajām problēmām ūdens apsaimniekošanas jomā

• Nodrošināt veselīgu ekosistēmu jūrā un iekšzemes ūdenstilpēs

• Nodrošināt ilgtspējīgu saldūdens un jūras ūdeņu, kā arī jūras resursu izmantošanu

• Efektīvi balstīties uz stiprajām pusēm un jaunajām jūras ekonomikas nozarēm, atbalstot augstas konkurētspējas un inovatīvu izpēti un uzņēmējdarbības iniciatīvas

• Atbalstīt jaunu ilgtspējīgu un klimata noturīgu risinājumu attīstību jūras ekonomikas nozarēs un nodrošināt šo zināšanu pārnesi visā reģionā

• Efektīvāk mazināt potenciālās pretrunas starp jūras telpas lietotājiem un veicināt tās kopīgu izmantošanu

Politiskais mērķis 2

Zaļāka zema oglekļa satura pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un godīgu energoresursu pāreju, ieguldījumus zaļajā un jūras ekonomikā, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, riska novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu pilsētas mobilitāti

vi)

Pārejas uz aprites un resursu efektīvu ekonomiku veicināšana

3

Klimata neitrālas sabiedrības

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Saglabāt BJR ekonomiku izaugsmi, neiejaucoties apkārtējā vidē un neveicinot tālākas klimata pārmaiņas

• Balstīties uz esošajām iniciatīvām un notikumiem, pārnesot ekonomiku uz apriti, pilnveidotām esošajām aprites pieejām

• Izveidot sistēmisku un holistisku pieeju, kas aptver dažādas nozares

• Izmantot makroreģionālu perspektīvu, attīstot tirgus aprites precēm

• Izstrādāt rūpnieciskās stratēģijas, kas veicina apriti BJR nozarēm ar augstu ietekmi uz apkārtējo vidi

• Integrēt apriti pilsētas un reģionālajos plānošanas procesos

• No jauna definēt viedās specializācijas pieejas, lai veicinātu pāreju uz apriti

• Efektīvi izmantot digitalizācijas potenciālu kā līdzekli resursu efektīvas ekonomikas sasniegšanai

• Apzināt neaizsargāto grupu vajadzības, kuru labklājību varētu ietekmēt pāreja uz apriti

• Veicināt informētību par aprites iespējām uzņēmumiem, kā arī sabiedrībai visās BJR daļās

Politiskais mērķis 2

Zaļāka zema oglekļa satura pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un godīgu energoresursu pāreju, ieguldījumus zaļajā un jūras ekonomikā, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, riska novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu pilsētas mobilitāti

i)

Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas veicināšana

3

Klimata neitrālas sabiedrības

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Atbalstīt pozitīvās tendences attiecībā uz augošo atjaunojamās enerģijas daļu un uzlabotu energoefektivitāti BJR

• Pievērsties holistiskai energoresursu pārnesei

• Stiprināt modernu un klimata neitrālu enerģijas ražošanu un uzglabāšanu

• Paaugstināt energoefektivitāti rūpnieciskās ražošanas procesos, kā arī publiskajā un privātajā ēku fondā

• Pielāgot politikas, kā arī saskaņot plānus un risinājumu izmantošanu pārrobežu līmenī

• Mobilizēt nozares un pilsoņus izmantot klimata neitrālus enerģijas risinājumus

Politiskais mērķis 2

Zaļāka zema oglekļa satura pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un godīgu energoresursu pāreju, ieguldījumus zaļajā un jūras ekonomikā, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, riska novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu pilsētas mobilitāti

viii)

Ilgtspējīgas multimodālas pilsētas mobilitātes veicināšana kā daļa no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, kas pārveidota programmas mērķī

3

Klimata neitrālas sabiedrības

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Balstīties uz esošajām iniciatīvām par pāreju uz zema oglekļa izmešu līmeņa sabiedrību, samazinot transporta nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu pilsētās un to nomalēs

• Izveidot efektīvas multimodālas transporta sistēmas pilsētās un to nomalēs un savienojot tās pārrobežu līmenī

• Saskaņot pieejas, lai izveidotu kopīgus zaļās mobilitātes standartus

• Paaugstināt mobilitātes risinājumu efektivitāti, izmantojot digitālos risinājumus

• Turpināt veicināt atjaunojamo degvielu un e-mobilitātes risinājumu izmantošanu

• Pārtraukt izveidotās rutīnas un izmantot integrētas teritoriālās pieejas

• Mobilizēt transporta uzņēmumus un pilsoņus aktīvi izmantot zaļās un inteliģentās mobilitātes risinājumus

• Paaugstināt valsts iestāžu kapacitāti pilsētu un reģionālajā plānošanā attiecībā uz zaļajiem un inteliģentajiem mobilitātes risinājumiem
Interreg konkrētais mērķis (ISO) 1

Labāka sadarbības pārvaldība

f)

Citas darbības, lai atbalstītu labāku sadarbības pārvaldību

4

Sadarbības pārvaldība

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Balstīties uz BJR kā viena no starpvalstu sadarbības celmlaužiem pozīciju ES un ārpus tās robežām

• Identificēt un atklāt papildināmību un efektīvi izmantot sinerģiju, ko nodrošina ES līdzekļi BJR

• Stiprināt komunikāciju starp dažādu ES fondu ieinteresētajām pusēm

• Nodot dažādu ES un partnervalstu finansēto projektu rezultātus ieinteresētajām pusēm BJR vienmērīgā, strukturētākā veidā

• Palīdzēt publiskās pārvadles iestādēm un citām organizācijām vieglāk piekļūt projektu rezultātiem

• Paziņot un nodot projektu rezultātus plašākām mērķgrupām

• Atbalstīt politikas izstrādi reģionā, savienojot projekta rezultātus ar politikas līmeni, un nodrošināt politikas izmaiņas
Interreg konkrētais mērķis (ISO) 1

Labāka sadarbības pārvaldība

d)

stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras

baseina stratēģijas, kā arī citas teritoriālas stratēģijas

4

Sadarbības pārvaldība

BJR nepieciešams programmas atbalsts starptautiskai sadarbībai šādiem mērķiem:

• Balstīties uz pēdējo gadu laikā panākto progresu

attiecībā uz ESSBJR pārvaldību un administratīvo kapacitāti

• Vēl efektīvāka ESSBJR plānošanas un īstenošanas koordinēšana

• Mērķtiecīgāka informācija reģionālajām un ES ieinteresētajām pusēm par ESSBJR rīcības plāna progresu un sasniegumiem

• Uzlabota sadarbība ar partnervalstīm, lai nodrošinātu sinerģijas starp ESSBJR un partnervalstu stratēģijām

• Pastiprināta palīdzība attiecīgo ieinteresēto pušu administratīvajā darbā, komunikācijā un kapacitātes stiprināšanā

• Uzlabots administratīvais un tehniskais atbalsts ESSBJR vadībai, attīstībai un īstenošanai

• Ciešāka politiķu, dažādu pārvaldības līmeņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

2. Prioritātes [300]

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta d) un e) apakšpunkts

2.1. Prioritātes nosaukums (atkārto pēc katras prioritātes)

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta d) apakšpunkts

1. Inovatīvas sabiedrības

Tā ir prioritāte saskaņā ar pārnesi atbilstoši 17. panta 3. punktam

2.1.1.1 Saistītie pasākumu veidi un attiecīgā gadījumā to paredzamais ieguldījums minēto konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 1.1. Noturīgas ekonomikas un kopienas

Iepazīstināšana ar darbībām

Inovatīvas un noturīgas ekonomikas un sabiedrības ir nepieciešamas Baltijas jūras reģiona ilgtermiņa labklājībai. Šajā mērķī programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas gan ekonomikas, gan sabiedrības padara noturīgākas. Noturību saprot kā spēju reaģēt uz ārējiem traucēkļiem, piemēram, smagām recesijām un finanšu krīzēm, kritumiem konkrētās nozarēs vai plaša mēroga veselības aprūpes krīzēm. Noturība attiecas arī uz sabiedrību, ko raksturo spēcīga sociālā kohēzija un kopīga vērtību sistēma. Tā kā negaidītiem satricinājumiem uz reģionu var būt milzīga un paliekoša ietekme, programma veicina darbības, kas palīdz izvairīties no nevēlamiem ārējiem satricinājumiem, izturēt tos vai ātri no tiem atgūties. Tas norāda arī uz spēju uzraudzīt potenciālās vājās vietas. BJR noturības stiprināšanu saprot kā daļu no Eiropas centieniem sasniegt augstāku pašpietiekamības līmeni kritiskajās nozarēs un identitātes stiprināšanu, balstoties uz kopējām Eiropas vērtībām, kultūru un mantojumu.

Tā kā Baltijas jūras reģionam aizvien biežāk ir jāpārvar savstarpēji saistīti izaicinājumi, programma aicina veikt eksperimentus, "domāt ārpus rāmjiem" un darboties dažādās nozarēs, lai atrastu piemērotus risinājumus. Šī mērķa ietvaros izstrādātajiem risinājumiem ir jāveicina progresējošas reģiona novatoriskās spējas. Kad vien tas nepieciešams, darbību veikšanas laikā jāņem vērā nevienmērīga teritoriālā attīstība, piemēram, dažādas traucējumu ietekmes uz pilsētas un lauku teritorijās. Ja nepieciešams, darbību ietvaros jāizmanto digitalizācijas potenciāls, lai paaugstinātu reģiona pielāgošanās spēju.

Turklāt programmā ir pievērsta īpaša uzmanība inovāciju ekosistēmu pielāgojumiem, lai atbalstītu noturības stiprināšanu. Ekosistēmu saprot kā vairāku savstarpēji saistītu ieinteresēto pušu spēju efektīvi strādāt kopā, izmantojot pieejamos resursus, piemēram, finanšu un cilvēkresursus. Izejas politikas un noteikumi, kā arī inovācijas atbalstoša kultūra ir citi svarīgi ekosistēmas elementi. Turklāt projektu ietvaros izstrādātajiem risinājumiem ir jāpiemēro viedās specializācijas pieejas reģiona noturības stiprināšanai makro līmenī. Tas norāda uz pareizā līdzsvara atrašanu starp atkarības mazināšanu un pievienošanos globālajām piegādes un vērtību ķēdēm.

Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs):

• Tādu modeļu izstrādāšana, kas samazina BJR atkarību no globālajām piegādes ķēdēm un palielina spēju ražot reģionā kritiski nepieciešamas preces;

• Viedās specializācijas pieeju pārveide un savienojumu ar globālajām vērtību ķēdēm definēšana no jauna, lai stiprinātu Baltijas jūras reģiona kā makroreģiona noturību;

• Tādu mehānismu izstrāde un testēšana, kas saskaņoti pārvalda ekonomiskos un sabiedrības izaicinājumus BJR makroreģionā, piemēram, izmēģinot viedos veselības aprūpes risinājumus;

• Ilgtspējīgu patēriņa modeļu potenciāla izpēte, pamatojoties uz vietējiem pakalpojumiem un precēm un stiprinot BJR kopējo identitāti kā šo preču un pakalpojumu avotu;

• Tādu risinājumu (piemēram, digitālo) izpēte, kas BJR ļauj paplašināt un sašaurināt pakalpojumu sniegšanu un ražošanu, reaģējot uz pēkšņām pieprasījuma svārstībām, līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz cilvēku labklājību;

• Tādu risinājumu izpēte, kas palīdz uzņēmējdarbībai atgūties pēc negaidītiem ārējiem traucēkļiem, piemēram, izstrādājot jaunas vai pielāgojot esošās uzņēmējdarbības atbalsta programmas, īstenojot rūpnieciskās bāzes daudzveidības nodrošināšanas pasākumus, izstrādājot riska pārvaldības rīkus veselām nozarēm (piemēram, radošajām) un stratēģijas reaģēšanai uz riskiem;

• Tādu darbību izmēģināšana, kas stiprina sabiedrības noturību, veicot kultūras un rīcības izmaiņas, mobilizējot radošumu, piemēram, veicinot viedos darba risinājumus un pārbaudot neaizsargāto sociālo grupu atbalsta mehānismus;

• Izmēģinājuma darbības, kas stiprina kohēziju un reģionālo identitāti, izmantojot kultūru kā sociālās iekļautības un sociālās inovācijas līdzekli;

• Izmēģinājuma darbības, kas risina konkrētas problēmas, stiprinot noturību, nodrošinot labākus savienojumus starp izpēti un reģionālajām inovāciju sistēmām.

Paredzamie rezultāti

Programmas galvenās mērķgrupas paaugstina savu kapacitāti, lai izmantotu viedās specializācijas pieejas, rūpniecisko un sociālo pāreju, kā arī uzņēmējdarbību. Atbalstītās darbības veicina jaunu izpratni, kādas prasmes nepieciešamas, lai attīstītu un pārbaudītu risinājumus, kas nodrošina BJR ekonomikas ilgtspēju ilgtermiņā un strauji mainīgos ārējos apstākļos. Tās īpaši paaugstina spēju izvairīties no nevēlamas ietekmes, ko rada ārējie traucējumi, izturēt to vai ātri atgūties. Darbībās ir atzīts visu inovāciju ekosistēmas dalībnieku spēju stiprināšanaas svarīgums. Tās īpaši pastiprina kopienu nozīmīgumu inovāciju procesos. Tas veicina Baltijas jūras reģiona noturības stiprināšanu, ņemot vērā nevienmērīgo teritorijas attīstību un nevienlīdzīgo ietekmi uz dažādām sociālajām grupām.

Ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Programmas atbalstītie darbību veidi veicina ESSBJR mērķu sasniegšanu, lai palielinātu labklājību un savienotu reģionu. Konkrēti, tie sniedz atbalstu politikas jomai (PJ) "Inovācijas", veicinot jaunas pieejas viedajai specializācijai, ekosistēmas domāšanai un digitalizācijai. Turklāt darbības ir vērstas uz to, lai izaicinājumus pārvērstu iespējās ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai Baltijas jūras reģionā. Atbilstoši tam, kas tiek sagaidīts no PJ "Inovācijas", tajās aplūkota vajadzība pēc saskaņotām makroreģionālajām atbildes rīcībām, kas pārsniedz jebkādas konkrētas krīzes robežas un rada ilgtermiņa vīziju reģiona inovāciju politikai.

2.1.1.2. Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis (2029)

[200]

Komentāri
1iv

RKI84

Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti

Paredzamais projektu skaits: 11

Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības

(Kopā 33 izmēģinājuma darbības)

Mazie projekti

Paredzamais projektu skaits: 5

Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību

(Kopā 1 izmēģinājuma darbība)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0.6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no regulārajiem projektiem.

1iv

RKI87

Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija*Šī vērtība tiks noteikta343Regulāri projekti

Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas

(kopā 308 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas

(kopā 35 organizācijas)

Starpposma mērķis (2024)

Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām.

1iv

RKI116

Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1,5 risinājumus

(kopā noapaļots uz 17 risinājumiem)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu

(kopā 1 risinājums)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0.6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
1ivPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību sadarbības aktivitātēs pāri robežām iOrganizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 418 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 50 organizācijas)

 ivRKR 104Risinājumi, ko organizācijas izmantojušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 11 risinājumi)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 1 risinājums)

2.1.1.3. Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts

Programma paredzēta vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām, specializētajām aģentūrām, kā arī infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem kā galvenajiem spēkiem, kas ir atbildīgi par strukturālu pāreju uz noturīgāku un inovatīvāku reģionu. Programma veicina pilsoņu iesaisti, līdzdarbojoties konkrētās NVO. Kad nepieciešams, piemēram, risinājuma praktiskas testēšanas nolūkā, programma nodrošina atbalstu tiešai uzņēmumu iesaistei. Augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kā arī izglītības un mācību centri var pievienoties starpvalstu sadarbības aktivitātēm, lai atbalstītu galvenās mērķgrupas ar papildu kompetenci un zināšanām. Tas sevišķi attiecas uz struktūru veidošanu Baltijas jūras reģiona inovatīvā potenciāla stiprināšanai. Turklāt programmas ietvaros tiek atbalstīta kompetenču savienošana starp dažādām nozarēm.

2.1.1.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām, kā arī sekmētas pieejas makroreģionālā līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu pāreju un visefektīvāko esošā potenciāla izpēti, nepieciešamības gadījumā jāņem vērā atšķirības starp konkrētiem teritoriju veidiem. Piemēram, īstenojot darbības, jāņem vērā dažādas ārējo traucējumu, piemēram, finanšu krīzes radītās sekas uz pilsētu un lauku teritorijām.

2.1.1.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms

2.1.1.6. Indikatīvs ES programmas resursu indikatīvais sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (vi) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk – ERAF)iv173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansējuma veids

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFiv01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFiv33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

2.1.2. Konkrētais mērķis (i) Pētniecības un inovācijas spēju attīstīšana un veicināšana un moderno tehnoloģiju pārņemšana praksē

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkts

2.1.2.1. Saistītie pasākumu veidi un attiecīgā gadījumā to paredzamais ieguldījums minēto konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 1.2. Atbilstīgi publiskie pakalpojumi

Iepazīstināšana ar darbībām

Pieaugoša sabiedrības problēmu sarežģītība Baltijas jūras reģionā publiskajā telpā akcentē esošo tradicionālo risinājumu izstrādes mehānismu vājās vietas. Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas uzlabo organizatoriskās struktūras un procesus, lai reaģētu uz sabiedrības vajadzībām un sniegtu mazāk birokrātiskus un izmaksu efektīvākus publiskos pakalpojumus. Šie publiskie pakalpojumi ir pakalpojumi visiem kopienas locekļiem. Tie attiecas, piemēram, uz veselības aprūpi, pilsētplānošanu un sociālajiem pakalpojumiem.

Tā kā publiskā sektora problēmu veidi strauji mainās, programmā tiek akcentēta valsts iestāžu, specializēto aģentūru un infrastruktūras un pakalpojumu sniedzēju kapacitātes stiprināšanas svarīgums, lai ieviestu un izgudrotu jaunus risinājumus, kas ir atbilstīgāki pārmaiņām. Īstenojot darbības šī mērķa ietvaros, jāizstrādā sistemātiskas publiskas atbildes, kas aptver vairākas nozares un tiek īstenotas pāri robežām, ja vien tas ir nepieciešams. Programmas ietvaros tiek atbalstīti salīdzinošās novērtēšanas risinājumi starp dažādām valstīm, lai publiskajām organizācijām radītu stimulus uzlabot to darbības kvalitāti. Cik vien iespējams, minētais ir vērsts uz sistēmu un standartu saskaņošanu starp dalībvalstīm. Programmā ir atspoguļota arī teritoriālā specifika, piemēram, lauku vai attālās teritorijās, un nodrošināts atbalsts mehānismiem attiecībā uz pakalpojumiem, kas balstīti uz īpaši pielāgotām vajadzībām.

Turklāt darbībās jābūt ietvertām jaunām perspektīvām, sevišķi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistīto personālu un pilsoņiem. Programma veicina mijiedarbību starp publisko pakalpojumu sniedzējiem un plašāku to lietotāju kopienu. Sociālās inovācijas uzlabošana un iespēju došana pilsoņiem tiek nodrošināta, piemēram, ar jaunu tehnoloģiju palīdzību, kas atvieglo datu ģenerēšanu, izmantošanu un koplietošanu. Papildus, atbilstīgāku publisko pakalpojumu nodrošināšanas nolūkā programma veicina tādu jauno digitālo tehnoloģiju izmantošanu kā mākslīgais intelekts vai blokķēdes. Programma paver ceļu uz resursu efektīvu un videi draudzību publisko piedāvājumu pilsoņiem, radot tiešas iespējas uzņēmumiem, piemēram, veidojot inovatīvas partnerības.

Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs):

• Netradicionālu pieeju testēšana, kas samazina izmaksas un birokrātiju, kā arī padara publiskos pakalpojumus efektīvākus, piemēram, izmēģinot uz vajadzībām balstītas, datu veicinātas, starpnozaru plānošanas pieejas.

• Integrētu publisko pakalpojumu attīstīšana, kas pielāgoti funkcionālo reģionu un konkrētu teritoriju vajadzībām, piemēram, risinājumi, ņemot vērā apdzīvotības struktūru un demogrāfiskās tendences lauku teritorijās, lai nodrošinātu attālinātu pakalpojumu pieejamību;

• Kopīgu standartu izstrāde un ilgtspējīgu integrējošu un uzticamu digitālo publisko pakalpojumu nodrošināšana Baltijas jūras reģionā, tostarp – izmēģinot sadarbspējīgus publiskos pakalpojumus, piemēram, jaunu, uz datiem balstītu veselības aprūpes modeļu testēšanu un attīstīšanu, nodrošinot lielākas līdzdalības un personalizētāku pieeju;

• Tādu pieeju testēšana, kas nodrošina "inovāciju partnerību", apvienojot izpēti un publisko iepirkumu ar mērķi radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas (tostarp "zaļos" risinājumus un sociālo inovāciju);

• Tādu risinājumu izmēģināšana, kas pastiprina pilsoņu iesaisti publisko pakalpojumu pārveidošanā, piemēram, izmantojot spēliskošanu vai citu inovatīvu, uz kultūru balstītu pieeju, lai motivētu dažādas paaudzes piedalīties sabiedriskajā dzīvē, radot tādu vidi, kas veicina pilsoņu pašorganizāciju vai nodrošina līdzizstrādes pieeju ar attiecīgu ‘laboratoriju’ starpniecību.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī

Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai ieviestu un pārņemtu praksē modernas tehnoloģijas, lai mainītu publisko pakalpojumu sniegšanas veidu Baltijas jūras reģionā. Mērķgrupas arī stiprina savu kapacitāti, lai izveidotu inovatīvas partnerības un sniegtu labumu kopienām un uzņēmumiem. Atbalstītās darbības praksē nodemonstrē, kā izstrādāt un pārbaudīt risinājumus efektīvu lietotāju vajadzībām pielāgotu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nestandarta publisko pakalpojumu sniegšanai. Darbību rezultātā tiek likvidēti inovācijas procesu šķēršļi un paplašināta publisko pakalpojumu inovāciju bāze, palielinot pilsoņu iesaisti. Darbību rezultātā tiek arī palielināta sabiedrības loma zaļo risinājumu demonstrēšanā. Viņi sper soli tālāk, lai sabiedrisko pakalpojumu pastiprinātu pārrobežu līmenī.

Ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Programmas atbalstītie darbību veidi sniedz ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanā, lai palielinātu labklājību un savienotu reģionu. Konkrēti, tie nodrošina atbalstu politikas jomai (PJ) "Inovācijas", izmantojot jaunās digitālās tehnoloģijas sabiedrības problēmu risināšanai. Darbības tiek īstenotas, cenšoties arī nodrošināt atbalstu pakalpojumu un procesu inovācijai publiskajā sektorā. Turklāt programmas mērķis sniedz ieguldījumu PJ "Veselība". Tas uzlabo prasmes un zināšanas, kas palīdz pārveidot publiskos veselības aprūpes un labklājības pakalpojumus. Integrējot teritoriālās pieejas pakalpojumu sniegšanā, mērķis sniedz tiešu ieguldījumu PJ "Telpiskā plānošana".

2.1.2.2. Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis (2029)

[200]

Komentāri
1i

RKI84

Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti

Paredzamais projektu skaits: 11

Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības

(Kopā 33 izmēģinājuma darbības)

Mazie projekti

Paredzamais projektu skaits: 5

Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību

(kopā 1 izmēģinājuma darbība)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

1i

RKI87

Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija*Šī vērtība tiks noteikta343Regulārie projekti

Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas

(kopā 308 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas

(kopā 35 organizācijas)

Starpposma mērķis (2024)

Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām.

1i

RKI116

Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1,5 risinājumus

(kopā noapaļots uz 17 risinājumiem)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu

(kopā 1 risinājums)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
1iPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību sadarbības aktivitātēs pāri robežāmOrganizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 418 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 50 organizācijas)

1iRKR 104Risinājumi, ko organizācijas izmantojušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 11 risinājumi)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 1 risinājums)

2.1.2.3. Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts

Šajā mērķī programma paredzēta galvenokārt vietēja un reģionāla, kā arī attiecīgā gadījumā nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm. Tā paredzēta arī specializētajām aģentūrām, kā arī infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem. Šāda veida organizācijas ir galvenās atbildīgās par publisko pakalpojumu nodrošināšanu reģionā. Programmā uzsvērta pilsoņu iesaiste ar NVO starpniecību, lai publisko pakalpojumu izstrādāšanas gaitā nodrošinātu lietotāju perspektīvu. Darbībām, kas saistītas ar inovāciju partnerību izveides pārbaudi programma veicina uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju iesaisti. Attiecīgā gadījumā programma nodrošina atbalstu tiešai uzņēmumu iesaistei, piemēram, praktiskai risinājuma pārbaudei. Augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kā arī izglītības un mācību centri var pievienoties starpvalstu sadarbības aktivitātēm, lai atbalstītu galvenās mērķgrupas ar papildu kompetenci un zināšanām. Šajā mērķī tas sevišķi attiecas uz inovāciju partnerību koncepciju pārbaudi. Turklāt programmas ietvaros tiek atbalstīta kompetenču savienošana starp dažādām nozarēm, lai konsolidētu pilsoņiem piedāvātos pakalpojumus.

2.1.2.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām. Jaunu publisko pakalpojumu risinājumi galvenokārt tiek pārbaudīti vietējā un reģionālā līmenī. Taču programmā arī tiek veicināta ambiciozu pieteikumu iesniegšana makroreģionālā līmenī, balstoties uz kopīgiem standartiem. Nepieciešamības gadījumā, veicot darbības šī mērķa ietvaros, jāņem vērā atšķirības starp konkrētiem teritoriju veidiem, kas, piemēram, saistītas ar apdzīvotības struktūru vai demogrāfiskajām tendencēm.

2.1.2.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms

2.1.2.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (vi) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFi173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansējuma veids

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFi01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFi33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

2.2. Prioritātes nosaukums (atkārto pie katras prioritātes)

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2. Uz ūdens ekonomiju vērstas sabiedrības
 
Tā ir prioritāte saskaņā ar pārnesi atbilstoši 17. panta 3. daļai

2.2.1. Konkrētais mērķis (v) Ūdens pieejamības veicināšana un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2.2.1.1 Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 2.1. Ilgtspējīgi ūdeņi

Iepazīstināšana ar darbībām

Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas uzlabo ūdens stāvokli reģionā un padara tā apsaimniekošanu ilgtspējīgāku. Šie ūdeņi ietver Baltijas jūru, piekrastes ūdeņus un iekšzemes ūdeņus, piemēram, upes, ezerus un gruntsūdeņus.

Programmas ietvaros tiek veicinātas darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenoti pieejamie risinājumi, lai novērstu un samazinātu ūdens piesārņojumu dažādos ūdensceļos. Ar darbību palīdzību var attīstīt jaunus risinājumus un tos plaši izmantot visā reģionā. Ar darbību palīdzību var pielāgot ūdens apsaimniekošanas praksi mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem pilsētas, lauku un piekrastes teritorijās, piemēram, vētrām, plūdiem vai sausuma periodiem. Ar darbību palīdzību var tikt nodrošināts atbalsts ūdens apsaimniekošanas stratēģiju pielāgošanai jauniem izaicinājumiem.

Ja iespējams, darbības jāveic starpnozaru līmenī, jo ūdens resursus un drenāžas sistēmas koplieto vairākas nozares un ieinteresētās puses. Attiecīgās nozares ietver pašvaldību un reģionālā līmeņa ūdens apsaimniekošanu, lauksaimniecību, akvakultūru, zivsaimniecību, mežsaimniecību, atkritumu apsaimniekošanu, rūpniecību un mājsaimniecības

Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs):

• Iestāžu, uzņēmumu un konsultantu iesaistīšana labas prakses ieviešanā nolūkā novērst barības vielu un bīstamo vielu nonākšanu ūdenī, tostarp nodrošinot starpnozaru mijiedarbību, un barības vielu pārstrādes risinājumu vai ekosistēmas pakalpojumu uzņēmējdarbības modeļu testēšanā;

• Procedūru ieviešana nolūkā iztīrīt barības vielas un bīstamās vielas no ūdensceļiem un notekūdeņu attīrīšana, tostarp saistībā ar mikroplastmasu, atkritumiem, bīstamiem nogrimušiem priekšmetiem un naftas noplūdēm;

• Ūdens apsaimniekošanas un citu stratēģiju pielāgošana jaunām piesārņojošajām vielām vai jaunu risinājumu pielāgošana eitrofikācijai;

• Ūdens apsaimniekošanas prakses pielāgošana starpnozaru līmenī nolūkā izmantot ūdeni saprātīgi (piemēram, atkārtota izmantošana, saglabāšana, recirkulācija);

• Atkārtota plānošanas procesu apsvēršana nolūkā nodrošināt efektīvāku ūdens apsaimniekošanu (piemēram, vētru, plūdu, sausuma periodu vai gruntsūdeņu nepietiekamības laikā), kā arī apzaļumošanas plānu, videi draudzīgu un digitālo risinājumu izstrāde;

• Ūdens apsaimniekošanas prakses uzlabošana starpnozaru līmenī, lai samazinātu klimata pārmaiņu pastiprinātus ūdens piesārņošanas riskus (piemēram, krasta erozija);

• Izmēģinājuma darbības patēriņa un ražošanas modeļu pārnešanai, piemēram, samazinot plastmasas izmantošanu, nodrošinot farmācijas produktu apstrādi.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī

Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai mainīga klimata apstākļos nodrošinātu kompetentāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku ūdens un saistīto nozaru apsaimniekošanu. Šīs atbalstītās darbības nodrošina plašāku pieejamo un no jauna pārbaudīto ūdens apsaimniekošanas risinājumu pielietojumu dažādās nozarēs. Tas veicina ūdens piesārņojuma samazināšanu, ūdens attīrīšanu no piesārņojošām vielām un ūdens kvalitātes uzlabošanu. Atbalstītās darbības nodrošina atbalstu pilsētu un lauku plānošanas procesiem, lai nodrošinātu labāku ūdens apsaimniekošanu un palīdzētu pielāgot ūdens apsaimniekošanas stratēģijas un rīcības plānus jaunajiem izaicinājumiem. Tās maina patērētāju un ražotāju rīcības modeļus attiecībā uz ūdens un materiālu izmantošanu, tādējādi novēršot ūdens piesārņošanu.

Paredzamais ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Šīs darbības veicina ar jūras glābšanu saistītā ESSBJR mērķa sasniegšanu. Novēršot un samazinot ūdens piesārņojumu, tās palīdz īstenota daļas no politikas jomām (PJ) ‘Barības vielas’ un ‘Bioekonomika’, novēršot tādu barības vielu nonākšanu ūdenī, kuru izcelsmes vietas ir pilsētas, lauksaimniecība, akvakultūra un mežsaimniecība, kā arī PJ ‘Piesārņojums’, ‘Sauszemes drošība’ un "Veselība", novēršot ķīmisko un bīstamo vielu nonākšanu jūras un iekšzemes ūdeņos. Darbības atbilst šo PJ mērķim pielāgoties klimata pārmaiņām.

Programmas mērķis 2.2. Jūras ekonomika

Iepazīstināšana ar darbībām

Baltijas jūras reģionā ir daudz ūdens resursu un zināšanu par jūras ekonomikas veicināšanu, kā arī vides apsvērumi par veselīgām ekosistēmām jūrā un iekšzemes ūdenskrātuvēs.

Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas vērstas uz ilgtspējīgu saldūdens un jūras ūdeņu, kā arī jūras resursu izmantošanu inovatīvā uzņēmējdarbības attīstībā visā reģionā gan jaunās, gan jau izveidotās nozarēs. Minētais ietver akvakultūru, jūras biotehnoloģiju, kuģniecību, zivsaimniecību, kā arī piekrastes un jūras tūrismu.

Tā kā dažādas nozares var izmantot vienus un tos pašus resursus, minētajām darbībām būtu jāpalīdz mazināt potenciālās pretrunas starp jūras telpas lietotājiem un jāatvieglo tās kopīga izmantošana. Turklāt programma veicina dažādu darbību īstenošanu ar jūru saistītas uzņēmējdarbības veikšanai, kas stiprina to noturību pret klimata pārmaiņām un mazina to ietekmi uz tām.

Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs):

• Jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšana, izstrādājot vērtību ķēdes, lai nodrošinātu ilgtspējīgus saldūdens un jūras produktus un pakalpojumus atbilstoši viedās specializācijas stratēģijām un to virzīšanu tirgū;

• Pārvaldības, komunikācijas un sadarbības modeļu izstrāde starp publiskās pārvaldes iestādēm un nozari, lai mazinātu pretrunas un veicinātu jūras un sauszemes telpas kopīgu izmantošanu, nodrošinot jūras teritoriālo plānošanu un sauszemes-jūras mijiedarbību;

• Klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu integrēšana jūras ekonomikas attīstības plānos;

• Kopīgo vides standartu un tīru, digitālu, ekoloģiski efektīvu risinājumu ieviešana uz kuģiem un ostās nolūkā samazināt emisiju daudzumu, nodrošināt atkritumu un notekūdeņu apstrādi un pārstrādi, novērst noteiktu sugu nokļūšanu ūdenstilpēs;

• Jūras un iekšzemes ūdens pārvadājumu pārvaldības uzlabošana un risinājumu ieviešana attālināta navigācijas atbalsta nodrošināšanai un kuģu un ostu darbības automatizācijai, tostarp digitālo risinājumu ieviešanai jūrnieku sertifikācijai un profesionālajai apmācībai;

• Piekrastes, jūras un iekšzemes ūdens tūrisma produktu diversifikācija un to sasaiste ar citām nozarēm,piemēram, pārtikas un veselības nozari, lai cīnītos pret sezonalitāti;

• Uzņēmējdarbības modeļu pārbaude saistībā ar jūras uzņēmumu sniegtajiem ekosistēmas pakalpojumiem.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī

Pogrammas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai mainīga klimata apstākļos kompetentāk, ilgtspējīgāk un efektīvāk veicinātu jūras ekonomiku, ievērojot mainīgo klimatu un ar vidi saistītās bažas attiecībā uz veselīgas jūras un iekšzemes ūdenstilpju nodrošināšanu. Šīs atbalstītās darbības nodrošina plašāku pārbaudīto risinājumu ieviešanu praksē, kas veicina jūras un saldūdens, kā arī saistīto jūras resursu pieejamību un ilgtspējīgu izmantošanu uzņēmējdarbībai. Tās veicina arī ūdens piesārņojuma samazināšanu, ko varētu radīt jūras ekonomika, ieviešot pārbaudītus un plaši izmantotus tīras kuģniecības vai tīra ūdens ekosistēmas pakalpojumu novērtēšanas risinājumus.

Ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Šīs darbības veicina ar jūras glābšanu un labklājības palielināšanu saistīto ESSBJR mērķu sasniegšanu. Tās palīdz īstenot daļas no politikas jomām (PJ) ‘Inovācijas’, ‘Bioekonomika’ un ‘Barības vielas’, attīstot jūras ekonomiku ar ilgtspējīgas ūdens un jūras resursu izmantošanas palīdzību. Ar šīm darbībām tiek atbalstītas PJ ‘Kuģošana’, ‘Jūras drošība’, ‘Sauszemes drošība’, veicinot drošu un tīru kuģošanu, PJ "Transports", veicinot ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmu izmantošanu, PJ ‘Telpiskā plānošana’, mazinot pretrunas un kopīgi izmantojot jūras telpu. Ar šīm darbībām tiek atbalstītas PJ ‘Tūrisms’ un ‘Kultūra’, izmantojot jūras ekosistēmu sociālās un kultūras vērtības un ūdens resursus kā uzņēmējdarbības iespēju tūrisma nozarē.

2.2.1.2 Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis (2029)

[200]

Komentāri.
2vRKI84Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība168Regulāri projekti

Paredzamais projektu skaits: 22

Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības

(kopā 66 izmēģinājuma darbības)

Mazie projekti

Paredzamais projektu skaits: 10

Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību

(kopā 2 izmēģinājuma darbības)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024.gada beigām noslēgsies 6 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 1,2. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

2v

RKI87

Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija* Šī vērtība tiks noteikta686Regulāri projekti

Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas

(kopā 616 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas

(kopā 70 organizācijas)

*Starpposma mērķis (2024)

Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām.

2v

RKI116

Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums135Pamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1.5 risinājumus

(kopā 33 risinājumi)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu.

(kopā 2 risinājumi)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024.gada beigām noslēgsies 6 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 1,2. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
2vPSRIOrganizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību sadarbības aktivitātēs pāri robežāmOrganizācija02022936Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā noapaļojot 836 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 100 organizācijas

2vRKR 104Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202224Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 22 risinājumi)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā.

(kopā 2 risinājumi)

2.2.1.3 Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts

Programma paredzēta vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm kā reģiona galvenajām ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas un jūras ekonomikas attīstības atbalsta veicinātājām. Pašvaldības, reģionālās padomes, ministrijas un valsts aģentūras ūdens un resursu izmantošanas pārvaldībā spēlē svarīgu lomu. Turklāt programma paredzēta organizācijām tajās nozarēs, kas ietekmē ūdens kvalitāti, piemēram, lauksaimniecībā, akvakultūrā, jūras biotehnoloģijā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā, kuģniecībā un piekrastes un jūras tūrismā. Tās ir nozaru aģentūras, konsultāciju centri un padomes, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāji, kā arī uzņēmumi. Pilsoņu iesaiste tiek veicināta ar asociāciju vai NVO palīdzību. Tām var pievienoties arī augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kā arī izglītības un mācību centri, jo to kompetence ir būtiska dzīvotspējīgu un efektīvu ūdens apsaimniekošanas un ilgtspējīgas jūras ekonomikas risinājumu izstrādē

2.2.1.4 Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām. Dažādas darbības ir vērstas uz konkrētu jomu vajadzībām: Baltijas jūra vai tās daļas, piekrastes teritorijas, iekšzemes pilsētu un lauku teritorijas. Lai nodrošinātu ūdens apsaimniekošanu dažādās teritorijās, ir nepieciešams pielāgot pieeju un konkrētu mērķgrupu iesaisti. Līdzīgi pieejas ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai dažādās teritorijās var noteikt, ka nepieciešams pielāgot vai iesaistīt konkrētas mērķgrupas.

2.2.1.5 Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms

2.2.1.6 Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
2ERAFv173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
2ERAFv01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
2ERAFv33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

2.3. Prioritātes nosaukums (atkārto pie katras prioritātes)

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta d) apakšpunkts

3. Klimata neitrālas sabiedrības
 
Tā ir prioritāte saskaņā ar pārnesi atbilstoši 17. panta 3. punktam

2.3.1. Konkrētais mērķis (vi) Pārejas uz aprites un resursu ziņā efektīvas ekonomikas veicināšana

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2.3.1.1 Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 3.1. Aprites ekonomika

Iepazīstināšana ar darbībām

Lai nodrošinātu stabilu Baltijas jūras reģiona izaugsmi, nepalielinot spiedienu uz apkārtējo vidi, tostarp ūdeni, gaisu un augsni, ir nepieciešama pāreja uz aprites ekonomiku. Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas atvieglo pāreju no lineāras uz aprites resursu izmantošanu. Tas norāda uz produktu un materiālu izmantošanu, cik ilgi iespējams. Programma veicina holistiskas pieejas, kas pārsniedz atkritumu apsaimniekošanu, lai tās savienotos ar ūdens, enerģijas, transporta un sauszemes izmantošanu. Tam nepieciešama rīcības izmaiņu veicināšana un integrēta plānošana. Tā rezultātā pāreja uz aprites ekonomiku ir vērtīgs faktors cīņā pret vides izaicinājumiem, piemēram, pārmērīgu dabas resursu izmantošanu, neatbilstošu gaisa kvalitāti, kā arī klimata pārmaiņām.

Lai šo pāreju paātrinātu, programma īpaši atbalsta darbības, kas veido labvēlīgu vidi un uzlabo informētību, lai nodrošinātu aprites iespējas. Darbības veicina sistēmisku pāreju, kas nodrošina ilgtermiņa iespējas uzņēmējdarbībai, kā arī ieguvumus videi un sabiedrībai. Minētā iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka pārejas pamats ir uzņēmējdarbība un kopienas. Ņemot vērā uzņēmējdarbībā iesaistīto personu vajadzības, programma nodrošina iespējas no jauna definēt viedās specializācijas pieejas, lai veicinātu pāreju uz apriti. Turklāt, īstenojot darbības, jāņem vērā ne tikai potenciālie ieguvēji, bet arī tie, kurus pārejas procesi ietekmēs nelabvēlīgi. Ja nepieciešams, īstenojot darbības, jāņem vērā nevienmērīgā ietekme uz dažādām teritorijām, piemēram, starp pilsētas un lauku teritorijām, vai arī attālo teritoriju īpatnības. Izstrādātajos risinājumos tiek stimulēta digitalizācijas potenciāla izmantošana kā līdzeklis resursu efektīvai ekonomikai Baltijas jūras reģionā

Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs):

• Aprites ekonomikas politiku integrēšana teritoriju attīstības stratēģijās un to īstenošanas pārbaude, sasaistot ar citām reģionālajām un valsts mēroga stratēģijām, piemēram, nodrošinot viedo specializāciju;

• Administratīvo vai juridisko šķēršļu kartēšana, kas ierobežo aprites pieejas, un risinājumu definēšana atbilstoši pilsētu un reģionu kompetencei;

• Publiskā iepirkuma modeļu testēšana, kas stiprina valsts iestāžu lomu pārejas uz apriti atbalstīšanā;

• Atkārtota pilsētu un reģionālās plānošanas procesu apsvēršana nozarēs, kas aprites nodrošināšanai ir vissvarīgākās (piemēram, transports, ūdens, enerģētika un atkritumu apsaimniekošana), lai pielāgotu labākas integrētās un sistēmiskās pieejas;

• Uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu saskaņošana un atbalstīšana aprites ekonomikas veicināšanā un attieksmes maiņas atbalstīšanā, t.i., informējot par aprites iespējām uzņēmumu vadītājus, īpašniekus un patērētājus;

• Atbalsta pakalpojumu piedāvāšana, kas palīdz uzņēmumiem pielāgot vairāk aprites pieeju, piemēram, atbalstot pāreju no īpašumtiesībām uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, balstoties uz elastīgu un cenas ziņā pieejamu pakalpojumu sasniedzamību;

• Digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmējdarbības modeļu pārveidošanā no, piemēram, lai tos pieskaņotu piegādātājiem un ražotājiem, izsekotu komponentu un materiālu ceļu, palīdzētu virtualizēt produktus;

• Tādu risinājumu testēšana, kas rada sinerģiju starp bioekonomiku un aprites ekonomiku, piemēram, atbalsts rūpniecības simbiozei, dažādu nozaru uzņēmumiem izmantojot mežu nozares pārpalikumus.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī

Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku. Konkrēti, darbības uzlabo plānošanas procesus vietējā un reģionālā līmenī, lai tādējādi veicinātu apriti. Turklāt tās atvieglo tādu risinājumu attīstību, testēšanu un izmantošanu, kas pārveido uzņēmējdarbības modeļus no lineāriem uz aprites. Turklāt darbības paaugstina pilsoniskās sabiedrības lomu informētības veicināšanā par aprites iespējām. Darbību rezultātā tirgu attīstība aprites precēm notiek makroreģionālā līmenī.

Ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Programmas atbalstītie darbību veidi sniedz ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanā, lai palielinātu labklājību un glābtu jūru. Darbības nodrošina atbalstu politikas jomai (PJ) "Inovācijas", sasniedzot resursu efektīvāku ekonomiku, veicot digitālo transformāciju. Papildus minētajam darbības sniedz ieguldījumu "zaļajā" pārejā, īstenojot viedās specializācijas pieeju, ko veicina politikas joma ‘Inovācijas’. Turklāt ar šīm darbībām tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Bioekonomika’. Tās izmanto iespējas, kas izriet no bioekonomikas un aprites ekonomikas principu apvienošanas, piemēram, ar rūpnieciskās simbiozes palīdzību. Savā holistiskajā pieejā programmas mērķis ir būtisks arī PJ ‘Veselība’, kas vērsts uz veselības aspektu integrāciju citās nozarēs, ieskaitot aprites ekonomiku.

2.3.1.2 Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis (2029)

[200]

Komentāri
3viRKI84Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti

Paredzamais projektu skaits: 11

Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības

(kopā 33 izmēģinājuma darbības)

Mazie projekti

Paredzamais projektu skaits: 5

Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību

(kopā 1 izmēģinājuma darbība)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3vi

RKI87

Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija* Šī vērtība tiks noteikta343Pamata projekti

Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas

(kopā 308 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas

(kopā 35 organizācijas)

*Starpposma mērķis (2024)

Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām.

3vi

RKI116

Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1,5 risinājumus

(kopā noapaļots uz 17 risinājumiem)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu.

(kopā 1 risinājums)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
3viPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību sadarbības aktivitātēs pāri robežāmOrganizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 418 organizācijas).

Mazie projekti

Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 50 organizācijas)

3viRCR 104Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 11 risinājumi)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 1 risinājums).

2.3.1.3 Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts

Šī mērķa ietvaros programma ir vērsta uz publiskās pārvaldes iestādēm vietējā un reģionālā līmenī, un, ja nepieciešams, valsts līmenī. Programma veicina pilsoņu iesaisti, līdzdarbojoties NVO. Programma paredz ievērojamu uzņēmējdarbības nozares iesaisti, galvenokārt ar uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju starpniecību, tostarp tieši attiecīgajās jomās, piemēram, konkrētu risinājumu testēšanā. Šāda veida organizācijām jānodrošina specializēto aģentūru un infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāju atbalsts no tām nozarēm, kas ir būtiskākās aprites sasniegšanai, piemēram, transports, ūdens, enerģētika un atkritumu apsaimniekošana. Šajā saistībā programma sevišķi veicina kompetenču apvienošanu starpnozaru līmenī. Augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kā arī izglītības un mācību centri var pievienoties starpvalstu sadarbības aktivitātēm, lai atbalstītu galvenās mērķgrupas ar papildu kompetenci un zināšanām, piemēram, informētības uzlabošanā vai ar tehniskajām zināšanām.

2.3.1.4 Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām, kā arī sekmētas pieejas makroreģionālā līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu pāreju uz apriti un visefektīvāko esošā potenciāla izpēti, programmas ietvaros jāņem vērā atšķirības starp konkrētiem teritoriju veidiem, piemēram, plānošanas procesos pilsētu un lauku teritorijās.

2.3.1.5.  Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms

2.3.1.6.  Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFvi173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFvi01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFvi33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

2.3.2. Konkrētais mērķis (i) Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšana

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2.3.1.1. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. puncta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 3.2. Enerģijas pāreja

Iepazīstināšana ar darbībām

Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas vērstas uz oglekļa izmešu daudzuma samazināšanu energosistēmās reģionā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu.

Programmas ietvaros tiek veicināta tādu risinājumu izstrāde, kas paaugstina energoefektivitāti rūpnieciskajos ražošanas procesos, kā arī publiskajā un privātajā ēku fondā. Programmas ietvaros tiek arī veicinātas darbības, kuru ietvaros tiek izstrādāti un testēti risinājumi nolūkā pastiprināt atjaunojamās enerģijas ražošanu no vietējiem resursiem. Turklāt, veicot šīs darbības, var tikt nodrošināta palīdzība saistībā ar atjaunojamās enerģijas izplatīšanu un integrēšanu dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā, rūpniecībā, centrālapkurē un dzesēšanā.

Veicot darbības, var pielāgot un atjaunināt politikas un noteikumus, kā arī saskaņot plānus un risinājumu izmantošanu pārrobežu līmenī. Ar darbību palīdzību var mobilizēt nozares un pilsoņus izmantot klimata neitrālus enerģijas risinājumus un plānot plašāku citu valsts vai privāto līdzekļu ieguldīšanu.

Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs):

• Politiku un noteikumu apsvēršana un valsts mēroga, reģionālo vai vietējo enerģētikas plānu atjaunināšana vai izveide nolūkā nodrošināt klimata neitralitāti;

• Administratīvo, juridisko un finanšu šķēršļu novēršana, lai paātrinātu sabiedrisko un privāto ēku ‘renovācijas vilni’, tostarp – izstrādājot inovatīvas finansēšanas programmas vai apvienojot energoefektivitātes pasākumus ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu;

• Testēšanas saskaņošanas mehānismi pārrobežu līmenī, lai nodrošinātu atjaunojamās enerģijas projektu izstrādi, ievērojot teritorijas plānošanas vajadzības;

• Dažādu energosistēmu integrācijas stiprināšana un dažādu nozaru energoresursu patērētāju savienošana;

• Risinājumu ieviešana lokalizētiem energoresursu tīkliem, apvienojot vairākus enerģijas avotus;

• Valsts atbalsta politiku izstrāde nolūkā veicināt plašāka mēroga atjaunojamās enerģijas ražošanu, piegādi un uzglabāšanu;

• Sistēmu izveidošanas paātrināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un izmantošanai un, konkrēti, atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai no vietējiem resursiem, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas;

• Izmēģinājuma darbības, kas stiprina pilsoņu un rūpniecības iesaisti energosistēmu radīto oglekļa emisiju daudzuma samazināšanā, tostarp izstrādājot un pārbaudot energoresursu iecirkņu vadlīnijas un zaļās rūpniecības sertifikācijas standartus, kā arī novērtējot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un tā saskaņotu samazināšanu pārrobežu līmenī.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī

Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai pārorientētu sabiedrību un ekonomiku uz zemu oglekļa daudzumu saturošām energoresursu sistēmām ar augstāku energoefektivitāti un plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Atbalstīto darbību rezultātā pārbaudītie risinājumi tiek plašāk izmantoti rūpniecībā un ēku fondā, lai paaugstinātu to energoefektivitāti un samazinātu enerģijas patēriņu. Holistiskā pieeja attiecībā uz pāreju uz nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu neto izteiksmē tiek papildus nostiprināta, apvienojot šos risinājumus ar pārbaudītajiem atjaunojamās enerģijas izmantošanas risinājumiem, kā arī uzlabotām klimata neitralitātes politikām. Turklāt minētās darbības nodrošina pilsoņu un rūpniecības paradumus enerģijas patēriņa jomā. Šāda pieeja ļauj programmai īstenot pāreju uz zema oglekļa emisiju daudzuma energosistēmām, kā rezultātā tiek visaptveroši un saskaņoti samazināts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms.

Paredzamais ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Šīs darbības veicina ar reģiona savienošanu saistītā ESSBJR mērķa sasniegšanu. Darbību īstenošana palīdz īstenot daļas no politikas jomas (PJ) ‘Enerģētika’ attiecībā uz energoefektivitātes racionalizēšanu reģionā, kā arī uz atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu, padziļinot reģionālo sadarbību. Darbību īstenošana palīdz koplietot labāko praksi, tādējādi veicinot ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un atjaunojamo resursu integrāciju būvniecībā, rūpniecībā, centrālapkures un dzesēšanas jomās. Turklāt darbību īstenošana sniedz atbalstu PJ ‘Bioekonomika’, paplašinot atjaunojamās enerģijas ražošanu no reģionālajiem bioresursiem. Darbību īstenošana nodrošina atbalstu PJ ‘Telpiskā plānošana’, stiprinot konkrētai vietai pielāgotas pieejas, kad tiek izstrādāti risinājumi atjaunojamās enerģijas ražošanai no vietējiem resursiem, kā arī saskaņoti ar enerģētiku saistītie plāni pārrobežu mērogā.

2.3.1.2. Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis

(2029)

[200]

Komentāri
3iRKI84Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti

Paredzamais projektu skaits: 11

Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības

(kopā 33 izmēģinājuma darbības)

Mazie projekti

Paredzamais projektu skaits: 5

Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību

(kopā 1 izmēģinājuma darbība)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3i

RKI87

Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija*Šī vērtība tiks noteikta343Pamata projekti

Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas

(kopā 308 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas

(kopā 35 organizācijas)

*Starpposma mērķis (2024)

Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām.

3i

RKI116

Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāti 1,5 risinājumi

(kopā noapaļots uz 17 risinājumiem)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu.

(kopā 1 risinājums)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
3iPSR1Organizācijas ar

paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to

līdzdalību sadarbības aktivitātēs pāri robežām

Organizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 418 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 50 organizācijas)

3iRKR 104Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāts 1 risinājums, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 11 risinājumi)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā

(kopā 1 risinājums).

2.3.1.3. Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts

Programma paredzēta vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm kā galvenajiem energosistēmu oglekļa izmešu daudzuma samazināšanas virzītājspēkiem. Pašvaldības, reģionālās padomes, ministrijas, kā arī valsts aģentūras spēlē svarīgu lomu stratēģiskā virziena noteikšanā uz energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu. Tām ir svarīga loma rūpniecības un pilsoņu mobilizēšanā nolūkā ieviest enerģijas risinājumus klimata neitralitātes nodrošināšanai. Programma paredzēta arī organizācijām, kas atbalsta šo pāreju. Tās ir nozaru aģentūras, konsultāciju centri un padomes, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāji, kā arī uzņēmumi. Pilsoņu iesaiste tiek veicināta ar asociāciju vai NVO palīdzību. Tām var pievienoties arī augstākās izglītības un izpētes iestādes, kā arī izglītības un mācību centri, jo to zināšanas un kompetence ir būtiska dzīvotspējīgu un efektīvu enerģijas risinājumu izstrādē.

2.3.1.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām. Dažādas darbības ir vērstas uz konkrētu jomu vajadzībām: pilsētu un lauku teritorijām, teritorijām ar atšķirīgiem vietējiem bioloģiskajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas resursiem. Lai enerģijas taupīšanas risinājumus vai atjaunojamās enerģijas ražošanas risinājumus izmantotu dažādās teritorijās, nepieciešams pielāgot pieeju un iesaistīt konkrētas mērķgrupas.

2.3.1.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms.

2.3.1.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFi173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFi01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFi33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

2.3.2. Konkrētais mērķis (viii) Ilgtspējīgas multimodālas pilsētas mobilitātes veicināšana kā daļa no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2.3.2.1. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 3.3. Vieda zaļā mobilitāte

Iepazīstināšana ar darbībām

Baltijas jūras reģionam piemīt liels potenciāls pilsētu un ar tām savienoto lauku teritoriju mobilitātes jomā būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, izmantojot atjaunojamās degvielas, tīru elektrību un digitalizāciju. BJR attīstībai ļoti svarīga ir zaļa un labi funkcionējoša pārrobežu mobilitātes sistēma. Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas nodrošina vienmērīgu cilvēku un preču pārvietošanu pilsētas un lauku teritorijās, vienlaikus taupot resursus, paaugstinot efektivitāti, integrējot dažādus transporta režīmus un pastiprinot digitalizāciju.

Programma veicina tādu risinājumu izstrādi, kas saskaņo mobilitātes sistēmas pārrobežu līmenī, tādējādi sekmējot saskaņotu zaļās mobilitātes risinājumu izmantošanu. Turklāt programma veicina tādu darbību veikšanu, kas uzlabo valsts iestāžu kapacitāti valsts, reģionālā un pilsētplānošanas līmenī, lai pilsētās un to nomalēs ieviestu zaļos un inteliģentos mobilitātes risinājumus nolūkā samazināt piesārņojumu. Programmas nolūks ir mobilizēt transporta uzņēmumus un pilsoņus aktīvi izmantot zaļos un inteliģentos mobilitātes risinājumus. Šādā veidā mērķis ir vērsts ne vien uz tehnisko risinājumu ieviešanu, bet arī uz izmaiņām mobilitātes darbībās un prasībās.

Ilgtspējīgi pilsētas mobilitātes plāni (SUMP) piedāvā stratēģisku un integrētu pieeju, lai dažāda lieluma pilsētās, kā arī ar tām savienotajās lauku teritorijās efektīvi risinātu ar viedās un zaļās mobilitātes sarežģījumiem saistītos jautājumus. Tādēļ, cik iespējams, izstrādātie mobilitātes risinājumi jābalsta uz esošajiem SUMP vai arī tiem jābūt daļai no pārstrādātiem vai no jauna izstrādātiem SUMP.

Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs):

• Kopīgu standartu izstrāde mobilitātes sistēmu saskaņošanai nolūkā nodrošināt zaļo risinājumu savietojamību pilsētās, to nomalēs un pārrobežu līmenī, piemēram, uzlādes sistēmām, jauniem transportlīdzekļu režīmiem;

• Inovatīvo tehnoloģiju un plānošanas infrastruktūras izmantošana, lai sekmētu zemas emisijas, zaļus un viedus risinājumus multimodālā transporta nozarē;

• Nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga valsts iestāžu atbalstīšana zaļa un multimodāla transporta kā integrēta pakalpojuma izstrādē, pārbaudē, iepirkumā un izmantošanā, izmantojot digitālos rīkus;

• Atkārtota pilsētas, lauku un reģionālās teritorijas un transporta plānošanas apsvēršana, pielāgojoties transportlīdzekļu un pakalpojumu inovācijām, kā arī veicinot teritorijai efektīvu mobilitāti visos veidos (autonomās, savienotās, elektriskās, koplietotās un aktīvās mobilitātes iespējas, piemēram, iešana kājām un braukšana ar velosipēdu);

• Tādu digitālo risinājumu pārbaude, ieviešana un izmantošana (lielo datu analītika, reāllaika datu apstrāde, inteliģentās transporta sistēmas), kas regulē satiksmes plūsmu, optimizē cilvēku un preču pārvadāšanu un prognozē mobilitātes modeļu izmaiņas;

• Inovatīvu tehnoloģiju pārbaude un uzstādīšana un infrastruktūras plānošana, lai ražotu, uzglabātu un izplatītu atjaunojamās degvielas (piemēram, biodegvielas, ūdeņradi) pilsētās un reģionos, lai transportlīdzekļos aizstātu dīzeļdegvielu un benzīnu;

• E-mobilitātes, viedo tīklu pakalpojumu un uzlādes staciju plānošana un izmēģināšana, ieskaitot vietējā ražojuma elektrību, un zaļās enerģijas savienošana ar esošajiem energoresursu tīkliem;

• Uzlādes infrastruktūras plānošana sabiedriskā transporta stacijās un kravu pārkraušanas mezglos, pārveidojot degvielas uzpildes stacijas par atjaunojamo degvielu uzpildes mezgliem;

• Kravu mobilitātes veicināšana, ieviešot kopīgus risinājumus un izplatīšanas centrus, izmantojot digitālās platformas nolūkā maksimāli palielināt transportlīdzekļu izmantošanas efektivitāti.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī

Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai virzītu pilsētas un reģionus zaļu, vienmērīgu un inteliģentu mobilitātes sistēmu virzienā. Aprakstītās darbības atvieglo tādu risinājumu izstrādi, testēšanu un izmantošanu, kas paaugstina energoefektivitāti, paplašina atjaunojamo degvielu izmantošanu un samazina transporta radīto piesārņojumu pilsētās un to nomalēs. Tās palīdzēs reģionā būtiski samazināt transporta radīto emisiju daudzumu, tādējādi sasniedzot klimata neitralitāti. Darbību rezultātā tiks izstrādāti dažādi risinājumi, kā pilsētu mobilitātes sistēmās integrēt automatizētas, kopīgotas un aktīvas mobilitātes iespējas. Citi risinājumi pilsētās un reģionos uzlabos ilgtspējīgu transporta degvielu, publisko uzlādes un uzpildes punktu nodrošināšanu, kā arī savienos zaļos un vietējos energoresursus ar enerģijas tīkliem un e-mobilitāti.

Ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Šīs darbības veicina ar reģiona savienošanu un labklājības palielināšanu saistīto ESSBJR mērķu sasniegšanu. Ar darbību palīdzību tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Transports’, racionalizējot pasākumu izstrādi klimata neitrāla bezizmešu transporta izstrādei un inovatīvu transporta tehnoloģiju un risinājumu ieviešanas atvieglošanai BJR. Darbības saskaņā ar stratēģiju nodrošinās atbalstu BJR kļūšanai par pionieri zaļas transporta nozares ieviešanai Eiropā. Mērķis ir attīstīt ilgtspējīgas piegādes ķēdes stratēģijas kā jauktu degvielu pieeju BJR (izmantojot alternatīvas degvielas, piemēram, biodegvielas un ūdeņradi). Programmā tiks nodrošināta palīdzība garo maršrutu transporta integrācijai pilsētas mobilitātes plānošanā zaļā un viedā veidā kā priekšnosacījums vienmērīga pēdējās jūdzes transporta (kravas un pasažieru) nodrošināšanai. Turklāt ar darbību palīdzību tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Enerģētika’, veicinot plašāku biodegvielu un elektrifikācijas izmantošanu transportā, kā arī nozares integrēšanā un nozaru savienošanā, kas var palīdzēt samazināt oglekļa izmešu apjomu transporta nozarē. Turklāt ar darbību palīdzību tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Telpiskā plānošana’, veicinot uz vietu balstītas pieejas teritoriālās attīstības politikai, tostarp transporta nozarei.

2.3.2.2. Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis
(2029)

[200]

Komentāri
3viiiRKI84Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti

Paredzamais projektu skaits: 11

Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības

(kopā 33 izmēģinājuma darbības)

Mazie projekti

Paredzamais projektu skaits: 5

Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību

(kopā 1 izmēģinājuma darbība)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3viii

RKI87

Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija*Šī vērtība tiks noteikta343Pamata projekti

Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas

(kopā 308 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas

(kopā 35 organizācijas)

*Starpposma mērķis (2024)

Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām.

3viii

RKI116

Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāti 1,5 risinājumi

(kopā noapaļots uz 17 risinājumiem)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu.

(kopā 1 risinājums)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem.

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
3viiiPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību aktivitātēs pāri robežāmOrganizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 418 organizācijas)

Mazie projekti

Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 50 organizācijas)

3viiiRKR 104Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti

Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāts 1 risinājums

(kopā 11 risinājumi)

Mazie projekti

Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu.

(kopā 1 risinājums)

2.3.2.3. Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts

Programma paredzēta vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par transportu, plānošanu un vides aizsardzību. Pašvaldības, reģionālās padomes, ministrijas un valsts aģentūras transporta jomā spēlē svarīgu lomu transporta pakalpojumu organizēšanā attiecīgajā reģionā. Turklāt programma paredzēta organizācijām tajās nozarēs, kas piedāvā un izmanto dažādus transporta veidus. Tie ir loģistikas un transporta operatori, citi infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāji un uzņēmumi. Pilsoņi ir galvenie mobilitātes pakalpojumu lietotāji, un viņu iesaiste tiek veicināta ar asociāciju vai NVO palīdzību. Augstākās izglītības un izpētes iestādes var pievienoties starpvalstu sadarbības aktivitātēm, jo to kompetence un zināšanas ir būtiskas inovatīvu un efektīvu transporta un mobilitātes risinājumu izstrādē.

2.3.2.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām. Dažādas darbības ir vērstas uz konkrētu jomu vajadzībām: valsts vai reģionālā līmenī, sevišķi pilsētu, bet arī lauku teritorijās. Zaļajiem transporta risinājumiem dažādās teritorijās nepieciešams nodrošināt pieejas pielāgošanu un konkrētu mērķgrupu iesaisti.

2.3.2.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms

2.3.2.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFviii173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFviii01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
3ERAFviii33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

2.4. Prioritātes nosaukums (atkārto katrai prioritātei)

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta d) apakšpunkts

4. Sadarbības pārvaldība
 
Tā ir prioritāte saskaņā ar pārnesi atbilstoši 17. panta 3. punktam

2.4.1. Darbība f) citas darbības, ar ko atbalsta labāku sadarbības pārvaldību

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2.4.1.1. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 4.1. Projektu platformas

Iepazīstināšana ar darbībām

Programma nodrošina atbalstu ES finansētu projektu sadarbībai projektu platformās. Šīs darbības nodrošina strukturētus rezultātus dažādos projektos no dažādām ES finansējuma programmām ieinteresētajām pusēm Baltijas jūras reģionā. Projektu platformu darbības palīdz publiskās pārvaldes iestādēm un citām organizācijām vieglāk piekļūt projektu rezultātiem. Tās norāda, kā atšķirīgie rezultāti viens otru papildina, izmantojot sinerģiju ES finansējuma mērogā.

Ierosinātajās darbībās ir identificēti risinājumi, kas izstrādāti projektu un citu iniciatīvu ietvaros saistībā ar ES finansējuma, kā arī partnervalstu Norvēģijas un Krievijas programmām, kas ir būtiskas Baltijas jūras reģionam, savstarpēji tās sasaista un sintezē. Darbībās uzmanība pievērsta šo risinājumu sintēžu izziņošanai un nodošanai plašākām mērķgrupām, pārsniedzot parasto partnerību robežas.

Konkrēti, darbības ir vērstas uz publiskās pārvaldes iestādēm kā reģiona galvenajiem politikas maiņas virzītājspēkiem. Turklāt darbības ir cieši saistītas ar attiecīgajām Baltijas organizācijām, lai stiprinātu komunikāciju, kā arī ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam politikas jomu koordinatoriem, lai ieviestu šo sintēzi reģionālajā politikā. Programmas ietvaros tiek atbalstīts darbs projekta platformās atbilstoši programmas tematiskajām prioritātēm.

Darbību piemēri projekta platformu ietvaros:

• Dažādu Interreg un citu ES finansētu Baltijas jūras reģionam būtisku projektu izstrādāto risinājumu identificēšana, to strukturēšana un sintezēšana atbilstoši mērķgrupu vajadzībām;

• Pētniecības un inovāciju projektos izstrādātās zinātības, kā arī no ES līdzekļiem līdzfinansēto investīciju projektu pieredzes analīze un to apvienošana ar Interreg projektos gūtajām atziņām;

• Komunikācijas kanālu un apguves rīku izveidošana, lai sasniegtu publiskās pārvaldes iestādes un citas organizācijas, lai piešķirtu tām piekļuvi risinājumu sintēzei;

• Risinājumu sintēzes ieviešana valsts iestāžu, specializēto aģentūru un citu tematiskajās jomās strādājošo organizāciju ikdienas darbā;

• Ar politikas veidošanu saistīto vajadzību aplūkošana saistībā ar kompleksajām problēmām, kam nepieciešami dažādu Interreg un citu ES finansētu programmu risinājumi dažādos pārvaldības līmeņos un nozarēs;

• Attiecīgo politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas iestāžu un citu organizāciju sasniegšana valsts un Baltijas līmenī un to nodrošināšana ar racionāliem dažādu Interreg un citu ES finansētu programmu rezultātiem, lai nodrošinātu efektīvāku politiku izstrādi un pārvaldības organizāciju attīstību.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā darbībā

Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai nodrošinātu to atbildības jomu pārvaldību savos reģionos un pārrobežu līmenī. Izmantojot dažādu ES finansētu programmu rezultātu sintēzi dažādās tematiskajās jomās, tām ir spēcīgāka kapacitāte efektīvākā teritoriālo problēmu risināšanā. Tās var reģionā labāk uzlabot politikas veidošanas procesus un pārvaldības struktūras.

Paredzamais ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Šīs darbības veicina visu trīs ESSBJR mērķu sasniegšanu: glābt jūru, savienot reģionu un palielināt labklājību. Darbību īstenošanas ietvaros tiek nodrošināta pārbaudītu risinājumu sintēze, lai palīdzētu īstenot darbības daudzās ESSBJR politikas jomās (PJ), piemēram, PJ ‘Barības vielas’, ‘Bioekonomika’, ‘Inovācijas’, ‘Kuģošana’, ‘Telpiskā plānošana’, ‘Piesārņojums’, ‘Enerģētika’, ‘Transports’. Tajās aktīvi tiek izmantoti dažādās ES finansējuma programmās izstrādātie risinājumi atbilstoši politikas jomu mērķiem, kā arī to paziņošana un izmantošana politikas līmenī un praktiķu vidē.

2.4.1.2. Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis (2029)

[200]

Komentāri
4fRKI87Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija0260Paredzēto projektu platformu skaits: 13

Paredzēts, ka katrā projektu platformā būs iesaistīti 10 projektu partneri un 10 asociētās organizācijas (kopā 260 organizācijas)

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītāja nosaukumsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
4fPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to

līdzdalību

sadarbības

Aktivitātēs pāri robežām

Organizācija02022520Projektu progresa pārskatiParedzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 20 organizācijas ārpus projektu platformas partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti

(kopā 520 organizācijas)

2.4.1.3. Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts, 17. panta 9. punkts

Programma paredzēta vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm kā galvenajiem politikas izmaiņu virzītājspēkiem, kā arī struktūrām, kas veicina reģionālo attīstību dažādās jomās un nozarēs. Pašvaldības, reģionālās padomes, ministrijas un valsts aģentūras šīs attīstības pārvaldībā spēlē svarīgu lomu. Programma paredzēta arī ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam pārstāvjiem, piemēram, politikas jomu koordinatoriem, kā arī Baltijas organizācijām. Turklāt programma paredzēta organizācijām, kas darbojas tajās nozarēs, kas iekļautas programmas tematiskajās prioritātēs. Tās ir nozaru aģentūras, konsultāciju centri un padomes, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāji, kā arī uzņēmumi. Pilsoņu iesaiste tiek veicināta ar asociāciju vai NVO palīdzību. Tām var pievienoties arī augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kā arī izglītības un mācību centri, jo to kompetence ir būtiska risinājumu sintezēšanā.

2.4.1.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā izvēlētajā darbībā norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām Darbībās uzmanība pievērsta dažādu tematisko jomu vajadzībām, un šajā sakarā var būt nepieciešams pielāgot pieeju darbības vēršanā uz konkrētām teritorijām, piemēram, Baltijas jūru, pilsētu vai lauku teritorijām un konkrētu mērķgrupu iesaisti.

2.4.1.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms

2.4.1.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
4ERAFf173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
4ERAFf01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
4ERAFf33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

2.4.2. Darbība d) stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas, kā arī citas teritoriālas stratēģijas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkts

2.4.2.1. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts

Programmas mērķis 4.2. Makroreģionālā pārvaldība

Iepazīstināšana ar darbībām

Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, ar kurām tiek īstenotas un nostiprinātas pārvaldības un komunikācijas aktivitātes ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Šīs darbības var atvieglot politiskās diskusijas un nodrošināt politikas izmaiņas, izveidot tīklus, lai izstrādātu projektus un citas iniciatīvas atbilstoši ESSBJR rīcības plānam vai veiktu izpēti un garantētu potenciālos finansējuma avotus ES, valsts vai reģionālā līmenī, lai nodrošinātu to īstenošanu.

Programma sniedz atbalstu ESSBJR politikas jomas koordinatoriem (PAC), lai veiktu papildu uzdevumus nolūkā koordinēt ESSBJR politikas jomu plānošanu un īstenošanu. Programma arī atbalsta darbības, lai informētu reģionālās un ES līmeņa ieinteresētās puses par progresu un sasniegumiem attiecīgajās jomās, izmaiņām un nākamajiem soļiem ESSBJR rīcības plāna īstenošanā. Turklāt programma atbalsta tikšanās vietas izveidi Stratēģijas forumu veidolā nolūkā iesaistīt politiķus, dažādus pārvaldības un pilsoniskās sabiedrības līmeņus, lai apspriestu aktuālus ESSBJR jautājumus. Programma arī sniedz atbalstu nolūkā nodrošināt ESSBJR nacionālajiem koordinatoriem un citām ieinteresētajām pusēm palīdzību administratīvajos, komunikācijas un spēju stiprināšanas jautājumos, piemēram, Stratēģijas punkta veidā.

Visu darbību ietvaros programma veicina sadarbības uzlabošanu ar partnervalstīm, lai nodrošinātu sinerģiju starp ESSBJR un partnervalstu stratēģijām, kā arī progresu darbā pie kopīgajām prioritātēm.

Darbību piemēri:

• Palīdzība ESSBJR politikas jomas koordinatoriem.

Ar šīm darbībām var koordinēt politikas apspriešanu un aplūkot politikas izmaiņu nepieciešamību. To ietvaros var veidot tīklus, politikas jomu procesos sistemātiski iesaistīt ieinteresētās puses, sniegt atbalstu projektu ideju ģenerēšanai un projektu īstenošanai. Ar darbībām var sniegt atbalstu progresa uzraudzībai un novērtēt, vai ir sasniegti saskaņotie mērķi, regulāri pārskatot mērķus, procesus, darbības un rezultātus, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus un atjauninājumus.

• Stratēģijas forumu organizēšana.

Stratēģijas forums ir tikšanās vieta organizācijām, kas īsteno ESSBJR, un citām ieinteresētajām pusēm. Organizējot forumu konferences vai līdzīgā formā, ar šo darbību palīdzību partnervalstīm, politikas veidotājiem, publiskās pārvaldes iestādēm un plašākai publikai var nodot informāciju par ESSBJR darbību, tās mērķiem un sasniegumiem, kā arī par kopīgo prioritāšu progresu. Ar darbību palīdzību var veicināt politikas apspriešanu un izplatīt rezultātus. Darbību ietvaros ieinteresētās puses var iesaistīt tīklošanas aktivitātēs un palīdzēt tās aktīvi iesaistīt ESSBJR rīcības plāna izstrādē un īstenošanā.

• Palīdzība Stratēģijas punktam.

Ar darbību palīdzību var sniegt administratīvo atbalstu ESSBJR nacionālajiem koordinatoriem. Tās var nodrošināt atbalstu ESSBJR ieinteresēto pušu un partnervalstu stratēģiju spēju stiprināšanai. Ar darbību palīdzību var tikt atbalstīta sasniegumu uzraudzība un novērtēšana, zināšanu apmaiņas un koplietošanas veicināšana starp politikas jomām. Tās var saskaņot komunikāciju, tostarp ESSBJR tīmekļa vietnes un citu komunikācijas rīku administrēšanu.

Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā darbībā

Rezultātā atbildīgajām organizācijām ir pietiekoša kapacitāte koordinēt un paziņot ESSBJR progresu un sasniegumus, kā arī aktīvi iesaistīt dažādas reģiona ieinteresētās puses, kā arī strādāt pie ES un partnervalstu kopīgajām prioritātēm. Ar šīm darbībām tiek nostiprinātas ESSBJR pārvaldības struktūras un veicināta politikas apspriešana Baltijas jūras reģionā, kā arī veidoti tīkli, dažādas ieinteresētās puses tiek iesaistītas un motivētas plānot darbības un nodrošināt turpmāko finansējumu ESSBJR rīcības plāna īstenošanai. Ar šo darbību palīdzību arī tiek nodrošināts atbalsts sinerģiju izveidei starp ESSBJR ieinteresētajām pusēm un citu Baltijas jūras reģiona partnervalstu stratēģiju ieinteresētajām pusēm.

Paredzamais ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam

Visas šīs darbības veicina ESSBJR īstenošanu, stimulējot aktīvu un efektīvu darbības koordinēšanu starp iestādēm, kas ir atbildīgas par ESSBJR, nodrošinot to spēju stiprināšanu, kā arī ieinteresēto pušu informēšanu un iesaisti.

2.4.2.2. Rādītāji

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta (c) apakšpunkta (iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība

[255]

Starpposma mērķi (2024)

[200]

Gala mērķis
(2029)

[200]

Komentāri
4dRKI118Organizācijas, kas sadarbojas makroreģionālo stratēģiju daudzlīmeņu pārvaldības nolūkosOrganizācija444Politikas jomas koordinatori

Paredzētais iesaistīto organizāciju skaits visiem politikas jomu koordinatoriem: 28

Stratēģijas punkts

Paredzētais iesaistīto organizāciju skaits: 2

Ikgadējie forumi

Noorganizēto forumu skaits 2022-2028: 7

Paredzētais iesaistīto organizāciju skaits uz vienu forumu: 2 (kopā 14 organizācijas)

Starpposma mērķis (2024)

Paredzēts, ka līdz 2024.gada beigām tiks noorganizēti 2 Ikgadējie forumi, iesaistot kopā 4 organizācijas.

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu

avots

Komentāri
4dRKR8 4Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām pēc projekta pabeigšanasOrganizācija0202244Projektu progresa pārskatiPolitikas jomas koordinatori

Paredzētais organizāciju skaits, kas sadarbojas pēc politikas jomas koordinatoru projekta pabeigšanas: 28

Stratēģijas punkts

Paredzētais organizāciju skaits, kas sadarbojas pēc Stratēģijas punkta darbības noslēgšanas: 2

Ikgadējie forumi

Noorganizēto forumu skaits 2022-2028: 7

Paredzētais organizāciju skaits, kas sadarbojas pēc katra foruma pabeigšanas: 2 (kopā 14 organizācijas)

2.4.2.3. Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts

Programma paredzēta organizācijām, kas iecerētas kā ESSBJR politikas jomu koordinatori, ESSBJR nacionālie koordinatori un starptautiskās struktūras, nacionālās un reģionālās publiskās pārvaldes iestādes, kā arī citas organizācijas, kas nodrošina sasaisti ar partnervalstu stratēģijām un prioritātēm. Programma paredzēta arī organizācijām, kas atbalsta šīs pārvaldības un komunikācijas aktivitātes. Tās ir citas nacionāla, reģionāla un vietējā mēroga publiskās pārvaldes iestādes un aģentūras, Baltijas organizācijas un NVO. Tām var pievienoties arī augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kā arī izglītības un mācību centri, jo to zināšanas un kompetence efektīvas spēju stiprināšanas attīstīšanā, kā arī risinājumu uzraudzībā un novērtēšanā ir ļoti būtiska.

2.4.2.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts

Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā izvēlētajā darbībā norādīto darbību ietvaros tiek risinātas ESSBJR vajadzības, kā arī nodrošināta sasaiste ar teritorijas partnervalstu stratēģijām un prioritātēm. Konkrēto mērķgrupu pieejas un iesaistes nodrošināšanai var būt nepieciešams pielāgot dažādus darbību veidus.

2.4.2.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts

Nav attiecināms

2.4.2.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
4ERAFd173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
4ERAFd01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
4ERAFd33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)

3. Finansēšanas plāns

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta f) apakšpunkts

3.1. Finanšu apropriācijas pa gadiem

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta g) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkti

7. tabula.

Finansējums2021202220232024202520262027Kopā
ERAF

(teritoriālās sadarbības mērķis)

b)b)b)b)b)b)b)

250 946 776

KASSI1       c)
Interreg finansējums a)        
Norvēģija       

5 000 000

Kopā       

255 946 776

Vadošās iestādes/Kopīga sekretariāta komentāri:

a) Atbilstoši gala Kohēzijas politikas regulējumam programma var izlemt par finansējuma avotu apvienošanu vai sadalīšanu. Vadošā iestāde un Kopīgais sekretariāts (VI/KS) ierosina saglabāt atsevišķus finansējuma avotus, kā tas tika darīts jau iepriekš. Tādēļ gala versijā pēdējā kolonna ‘Interreg finansējums’ tiks izdzēsta.

b) Sadalījums pa gadiem šī dokumenta sagatavošanas brīdī nebija pieejams – tas tiks pabeigts, kad Eiropas Komisija publicēs informāciju par piešķirtajiem līdzekļiem.

c) KASSI finansējuma summa šī dokumenta sagatavošanas brīdī nebija pieejama – tā tiks ierakstīta, kad Eiropas Komisija publicēs informāciju par piešķirtajiem līdzekļiem.

3.2. Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējums

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkti

8. tabula

Šajā programmas dokumenta versijā galvenā uzmanība ir pievērsta ERAF finansējumam (balstoties uz katras dalībvalsts ieguldīto). Iemaksas no KASSI un trešajām valstīm tiks pievienotas, kad būs pieejama informācija.

Politikas mērķa Nr.PrioritāteFinansējumsES atbalsta (kopējās attiecināmas izmaksas vai publiskā iemaksa) aprēķina bāzeES ieguldījums

(a)=(a1)+(a2)

Indikatīvs ES ieguldījuma sadalījumsValsts iemaksa

(b)=(c)+(d)

Indikatīvs valsts līdzfinansējuma sadalījums

Kopā

(e)=(a)+(b)

Līdzfinansēšanas likmes

(f)=(a)/(e)

Informācijai:
   bez TP, ievērojotar 27. panta (1) punkta (a1) apakšpunktuAttiecībā uz TP, ievērojot 27. panta (1) punkta (a2) apakšpunktu Valsts publiskais finansējums

(c)

Projekti (c1)TA (c2)Valsts privātais finansējums

(d)

  Kopsumma no Norvēģijas *)

(ieskaitot valsts līdz-finansējumu)

PO 11. prioritāteERAFkopējās attiecināmās izmaksas63 933 949,0059 198 101,004 735 848,0015 983 487,2513 763 558,4612 579 596,461 183 962,002 219 928,7979 917 436,250,802 476 519,00
KASSIkopējās attiecināmās izmaksas           
PO 22. prioritāteERAFkopējās attiecināmās izmaksas63 933 949,0059 198 101,004 735 848,0015 983 487,2513 763 558,4612 579 596,461 183 962,002 219 928,7979 917 436,250,802 476 519,00
KASSIkopējās attiecināmās izmaksas           
PO 23. prioritāteERAFkopējās attiecināmās izmaksas95 900 924,0088 797 152,007 103 772,0023 975 231,0020 645 337,8018 869 394,801 775 943,003 329 893,20119 876 155,000,803 714 778,00
KASSIkopējās attiecināmās izmaksas           
ISO 14. prioritāteERAFkopējās attiecināmās izmaksas27 216 000,0025 200 000,002 016 000,006 804 000,006 489 000,005 985 000,00504 000,00315 000,0034 020 000,000,801 054 408,00
KASSIkopējās attiecināmās izmaksas           
 ERAF kopāERAF 250 984 822,00232 393 354,0018 591 468,0062 746 205,5054 661 454,7250 013 587,724 647 867,008 084 750,78313 731 027,500,809 722 224,00
 KASSI kopāKASSI            
 KopāViss finansējums 250 984 822,00232 393 354,0018 591 468,0062 746 205,5054 661 454,7250 013 587,724 647 867,008 084 750,78313 731 027,500,809 722 224,00
*) Piešķīrums pēc prioritātes ir indikatīvs. Ieskaitot TP
Informācijai: TP kopā (ERAF)23 239 335,0018 591 468,00  4 647 867,00      
Informācijai: Kopējais projektu skaits (ERAF)290 491 692,50232 393 354,0050 013 587,72  8 084 750,78     
 313 731 027,50          

4. Pasākums, ko veic, lai iesaistītu attiecīgos programmu partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un minēto programmu partneru nozīme īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta (g) apakšpunkts

Partneru iesaiste programmas sagatavošanas laikā

Programmas projekta sagatavošanu koordinēja Investitionsbank Schleswig-Holstein kā programmas nozīmētā Vadošā iestāde un Kopīgais sekretariāts (VI/KS). Apvienotā programmēšanas komiteja (APK) tika izveidota kā lēmumu pieņemšanas iestāde plānošanas veikšanai. Tā sastāv no nacionāla un reģionāla līmeņa pārstāvjiem no visām valstīm, kas ir ieinteresētas piedalīties jaunajā programmā. Apakškomitejas un nacionālās konsultācijas atsevišķās valstīs nodrošina plašāku reģionāla mēroga, kā arī ekonomikas un sociālo partneru līdzdalību.

Programma balstīta uz lielu skaitu esošo analīžu, vīziju un stratēģiju, kā arī uz pieredzējušu Baltijas ieinteresēto pušu un tīklu zinātību. Programma izstrādāta, balstoties uz plašo pieredzi, kas iegūta no iepriekšējiem plānošanas periodiem. 2019. gadā tika veikts BJR stratēģisko prioritāšu pārskats. Lai sagatavotu pārskatu, tika sistemātiski izskatīti un analizēti attiecīgie Baltijas un nacionāla līmeņa dokumenti.

Ar Vadošās iestādes un Kopīgā sekretariāta atbalstu APK izvēlējās programmas prioritātes. Turklāt jaunās programmas tematiskais ietvars ietver ierosinātās tēmas un ar tām saistītos skaidrojumus. Plānošanas process bija atklāts, un tajā tika nodrošināta līdzdalība. Ieinteresētie sabiedrības locekļi, kā arī ieinteresētās puses (ESSBJR politikas jomu koordinatori un projektu platformas) tika uzaicināti sniegt savus skatījumus par tematisko ietvaru publiskajā apspriešanā 2020. gada vasarā. 719 iestādes no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp liels skaits vietējo un reģionālo institūciju un NVO, sniedza savu atgriezenisko saiti. Turklāt ESSBJR politikas jomu koordinatori un to vadības grupas, kā arī projektu platformas sniedza komentārus par tos noteiktā procesā interesējošiem jautājumiem. Rezultāti norādīja uz būtisku atbalstu ierosinātajam programmas tematiskajam tvērumam. Atgriezeniskā saite palīdz vēl vairāk noslīpēt tematisko ietvaru, kas vēlāk tika pārveidots par programmas dokumentu.

Partneru iesaiste programmas īstenošanas laikā

Lai veiksmīgi īstenotu programmu, nepieciešama ievērojama nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu, ekonomisko un sociālo partneru, kā arī pilsonisko sabiedrību pārstāvošo organizāciju iesaiste.

Programmas Uzraudzības komitejā (UK) darbosies gan nacionāla, gan reģionāla līmeņa valstu pārstāvji. Turklāt visu iesaistīto valstu nacionālās apakškomitejas nodrošinās, ka programmas īstenošanā, uzraudzīšanā un izvērtēšanā piedalās reģionālā un vietējā līmeņa ekonomiskie un sociālie partneri, kā arī pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas.

Sadarbība ar ESSBJR ieinteresētajām pusēm papildus paplašinās līdzdalību programmas īstenošanā atbilstoši daudzpakāpju līmeņa pārvaldībai. Programma būs vērsta uz regulāru mijiedarbību ar ESSBJR politikas jomas koordinatoriem un politikas jomu vadības grupām gan programmas tematisko prioritāšu jomā, gan projektu izstrādē, īstenošanā un ziņošanā. Tādējādi būtu jānodrošina ciešāka sadarbība starp politikas jomas koordinatoriem un projektu partnerībām, lai panāktu stingrāku politikas ietekmi.

5. Pieeja attiecībā uz Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem (mērķi, mērķauditorijas, saziņas kanāli, tostarp attiecīgā gadījumā informatīvais darbs sociālajos plašsaziņas līdzekļos, plānotais budžets un attiecīgie uzraudzības un izvērtēšanas rādītāji)

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta (h) apakšpunkts

Pieeja

Šajā sadaļā definēta pieeja programmas komunikācijai atbilstoši Regulas (ES) 2021/1059 36. pantā noteiktajām prasībām.

Interreg Baltijas jūras reģiona programma uzskatāma par Interreg apakšzīmolu. Programma vērsta uz Interreg stāstījuma un uzskates materiālu pielāgošanu, kā arī vienlaikus akcentē tās atšķirīgās funkcijas. Kā daļa no Interreg kopienas programma sadarbojas ar citām Interreg programmām un Interact.

Programma veicina inovatīvu, uz ūdens ekonomiju vērstu un klimata neitrālu risinājumu ieviešanu praksē, īstenojot transnacionālo sadarbību, nodrošinot ieguvumu visiem Baltijas jūras reģiona pilsoņiem. Tā atspoguļo transnacionālās sadarbības un Eiropas Savienības pievienoto vērtību. Programmas dzīves cikla laikā komunikācija vērsta uz attiecīgo partnerību mobilizēšanu, veiksmīgu projektu īstenošanu un Interreg atpazīšanu.

Komunikācijas mērķi

Komunikācija veicina programmas vispārīgā mērķa sasniegšanu, vēršoties pie noteiktām mērķauditorijām, izmantojot atbilstošus kanālus nolūkā sasniegt astoņus komunikācijas mērķus:

1) Prezentētā programma piesaista jaunus pieteicējus, konkrēti, vietējās un reģionālās publiskās pārvaldes iestādes, kā piemērots un pārvaldāms finansējuma avots;

2) Jebkuram, kuram ir interese par programmu, ir iespēja pilnībā saprast tās prasības un ierobežojumus;

3) Izplatītāji, kuriem ir skaidra izpratne par programmu, palīdz mobilizēt attiecīgas partnerības, komunicējot ar savām auditorijām;

4) Projektu pieteicējiem, vēlāk projektu partneriem, ir pietiekami daudz resursu, lai noteiktu, sasniegtu un iesaistītu savas mērķauditorijas;

5) Tie, kuri saņem programmas finansējumu, zina nosacījumus un prasības un tos pareizi piemēro;

6) Vadošā iestāde/Kopīgais sekretariāts darbojas uzticami, sasniedzami un prognozējami;

7) Projektos iesaistītie cilvēki tiek mudināti justies kā daļa no Interreg kopienas un pozitīvi izsakās par Interreg;

8) Attiecīgie lēmumu pieņēmēji zina Baltijas jūras reģiona projekta rezultātus un uzskata Interreg par noderīgu un efektīvu.

Mērķauditorijas

Programmas un tās komunikācijas pamata mērķauditorijas ir potenciālie atbalsta saņēmēji. Tie katrai programmas prioritātei ir skaidri definēti šī dokumenta sadaļā "Galvenās mērķgrupas", kurā aprakstīts finansēšanas programmas tematiskais tvērums.

Cita starpā tie ietver publiskās pārvaldes iestādes vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī; uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas un uzņēmumus; nevalstiskās organizācijas; augstākās izglītības un pētniecības iestādes; izglītības/mācību centrus. Sevišķi svarīga mērķauditorija ir ESSBJR ieinteresētās puses.

Komunikācijas kanāli

Dažādi izvēlētie kanāli programmas dzīves cikla laikā nodrošina komunikācijas papildināmību un efektivitāti. Mērķauditorijas tiek uzrunātas "tur, kur tās atrodas" un uzaicinātas iesaistīties programmas kanālos. Izlasē ir ietverti tradicionālie un digitālie, viens pret daudziem, viens pret dažiem un interaktīvie kanāli, piemēram:

1) programmas un projektu tīmekļa vietnes, kas ietver reklāmas, izglītojošas un informatīvas publikācijas un finansēto projektu katalogu, kā arī ar tiem saistītos sasniegumus;

2) sociālo mediju platformu un citu tiešsaistes apmaiņas platformu izlase, piemēram, LinkedIn, Twitter (sevišķi potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem; projektu partneriem; izplatītājiem; lēmumu pieņēmējiem), Facebook, Instagram (sevišķi potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem; projektu partneriem; izplatītājiem) un YouTube (visām mērķauditorijām);

3) citas tiešsaistes apmaiņas platformas, piemēram, digitālais kontaktu dibināšanas rīks;

4) tiešsaistes uzraudzības sistēma;

5) pasākumi, tostarp pašu pasākumi, konsultācijas, citi pasākumi un ES mēroga pasākumi;

6) elektroniskās avīzes;

7) aptaujas un citi kvalitatīvas atgriezeniskās saites saņemšanas līdzekļi;

8) ES mēroga kampaņas un pasākumi, ieskaitot tos, kas tiek organizēti sadarbībā ar citām Interreg programmām.

Iesaistītās valstis piedalās komunikācijas aktivitātēs un veic nacionālās aktivitātes to teritorijās.

Projektu platformas ir viens no galvenajiem rīkiem projekta rezultātu izplatīšanai.

Uzraudzība un izvērtēšana

Programmas ietvaros tiek regulāri uzraudzīti un izvērtēti galvenie komunikācijas aspekti, lai nodrošinātu elastīgu pielāgošanos, piemēram, mainīgajām un jaunajām mērķauditoriju vajadzībām un veiktu veiksmīgu komunikāciju. Programmas komunikācijas ietvaros tiks ņemts vērā arī programmas dzīves cikls, lai pienācīgi saskaņotu komunikācijas aktivitātes un auditoriju vajadzības.

Rādītāji, atskaites vērtības un mērķi atspoguļo uzrunātās auditorijas un izmantotos kanālus un apvieno:

1) kvantitatīvos pasākumus, piemēram, statistikas datu apkopojumu par tīmekļa vietnes apmeklējumiem un konversijas; elektronisko avīžu atvēršanu, iesaisti sociālajos medijos (kā iznākumu rādītāji);

2) kvalitatīvos pasākumus, pamatojoties uz pieteicēju un projektu partneru aptaujām, lai izmērītu viņu apmierinātību (kā rezultāta rādītāji).

Vismaz 0,3% no programmas kopējā budžeta tiks atvēlēti komunikācijai, lai nodrošinātu pietiekamus resursus un līdzekļus attiecīgo partnerību mobilizēšanai, projektu veicināšanai, lai nodrošinātu veiksmīgu to īstenošanu un Interreg atzīšanu.

6. Norāde par atbalstu maza mēroga projektiem, tostarp maziem projektiem mazo projektu fondu ietvaros

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta (i) apakšpunkts, 24. pants

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 24. panta 1. punkta (a) apakšpunktu programma īsteno mazos projektus tieši programmas ietvaros.

Mazie projekti ir vērsti uz piekļuves atvieglošanu programmai un vienkāršotu projektu īstenošanu. Minētais ir paredzēts tam, lai piesaistītu organizācijas, kas programmā ir nepietiekami pārstāvētas un kas ilgāku laiku vai vispār nekad nav piedalījušās pamata projektos. Mazo projektu instruments vērsts galvenokārt uz vietējām, reģionālām un valsts mēroga iestādēm, kā arī NVO.

Mazie projekti var ietvert visus programmas tematiskos mērķus (1.–3. prioritāte), un tiem tematiski skaidri atbilst kādam no tiem. Maza projekta aktivitātēm, kā arī rezultātiem un iznākumiem ir jābūt atbilstošiem, lai sasniegtu vismaz vienu no šiem mērķiem:

uzticības veidošana, kas varētu sekmēt jaunas sadarbības iniciatīvas

BJR svarīgu tīklu iniciēšana un uzturēšana

programmas "tuvināšana pilsoņiem"

spēja ātri reaģēt uz neparedzamiem un steidzamiem izaicinājumiem

Mazo projektu mērķim ir acīmredzami jāpārsniedz sadarbības zemākais līmenis, piemēram, sapulces vai informācijas apmaiņa. Projektu ietvaros tiek veicināta izmēģinājuma darbību īstenošana jaunu risinājumu vai pieeju izmantošanas veidā.

Mazo projektu kopējais budžets ir ierobežots līdz EUR 500 000. Projekti tiks īstenoti, tikai piemērojot vienkāršotu izmaksu procedūru.

7. Īstenošanas noteikumi

7.1. Programmas iestādes

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 6. punkta a) apakšpunkts

9. tabula

Programmas institūcijasIestādes nosaukums [255]Kontaktpersonas vārds [200]E-pasts [200]
Vadošā iestādeInvestitionsbank Schleswig-Holstein (IB.SH)Erks Vestermans-Lammerss [Erk Westermann-Lammers] (rīkotājdirektors, izpilddirektors);

Ronalds Līske [Ronald Lieske] (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas VI/KS direktors)

info@ib-sh.de

info@interreg-baltic.eu

Valsts mēroga iestāde (programmām, kurās, ja nepieciešams, piedalās trešās valstis vai partnervalstis)   
Revīzijas iestādeŠlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Tieslietu, Eiropas lietu un patērētāju aizsardzības ministrija, VācijaMarkuss Štīglers [Markus Stiegler] (nodaļas vadītājs)markus.stiegler@jumi.landsh.de
Revidentu grupas pārstāvjiRevidents Vācijā: Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Tieslietu, Eiropas lietu un patērētāju aizsardzības ministrija, VācijaMarkuss Štīglers [Markus Stiegler] (nodaļas vadītājs)markus.stiegler@jumi.landsh.de
 Revidents Dānijā: Dānijas Uzņēmējdarbības pārvalde/ES

kontroles iestāde

Svends Holgers Vellembergs [Svend Holger Wellemberg]SveWel@erst.dk
 Revidents Igaunijā: Finanšu ministrija, Finanšu

kontroles departaments

Marts Pehters [Mart Pechter]mart.pechter@fin.ee
 Revidents Somijā: Finanšu ministrija/ Audita

pārvaldes nodaļa, Somija

Sirpa Korkea-aho [Sirpa Korkea-aho]sirpa.korkea-aho@vm.fi
 Revidents Lietuvā: Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija,

Centralizētā iekšējā audita nodaļa

Rasa Ribakoviene [Rasa Rybakovienė]rasa.rybakoviene@vrm.lt
 Revidents Latvijā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

/Iekšējā audita nodaļa, Latvija

Elīna ValeineElina.Valeine@varam.gov.lv
   Norvēģija neplāno veikt otrā līmeņa revīzijas un līdzdalību revidentu grupā
 Revidents Polijā: Finanšu ministrija, Valsts līdzekļu revīzijas departaments, PolijaKatažina Kvečiņska-Gruška [Katarzyna Kwiecińska-Gruszka]Katarzyna.kwiecinska-gruszka@mf.gov.pl
 Revidents Krievijā: Krievijas Federācijas Finanšu ministrija / Starptautisko finanšu attiecību departaments Tiek precizēts
 Revidents Zviedrijā: Zviedrijas

Valsts finanšu vadības pārvalde

Johans Sandbergs [Johan Sandberg]Johan.Sandberg@esv.se
 Revidents Ālandu salās (Somija): Ālandu Valsts revīzijas pārvaldeDans Bergmans [Dan Bergman]Tiek precizēts
Iestāde, kurai Komisija

veiks maksājumus

Investitionsbank Šlēsviga-Holšteina (IB.SH)Ronalds Līske [Ronald Lieske] (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas VI/KS direktors)info@interreg-baltic.eu

7.2. Procedūra kopīgā sekretariāta izveidei

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 6. punkta b) apakšpunkts

APK ir iecēlusi Investitionsbank Schleswig-Holstein (IB.SH) par programmas Vadošo iestādi un Kopīgo sekretariātu (VI/KS) 2021.–2027. gada finansēšanas periodam.

IB.SH ir bezpeļņas valsts attīstības banka, kas pieder Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas federālajai zemei. VI/KS uzdevumus pildīs IB.SH Interreg Baltijas jūras reģiona programmas departaments, kas atrodas Rostokā/Vācijā un kas reģionā ir bijis atbildīgs par transnacionālo sadarbības programmu vadību kopš 1997. gada.

VI/KS darbosies kā kopīga funkcionālā vienība viena direktora vadībā. VI/KS strādās starptautisks personāls, vēlams, ar profesionālā darba pieredzi Baltijas jūras reģionā, un saziņu veiks programmas valodā – angļu valodā. VI/KS personāla darba devējs būs IB.SH.

VI/KS sevišķi palīdzēs Uzraudzības komitejai (UK), lai nodrošinātu tās funkciju veikšanu. Tas būs galvenais kontaktpunkts programmas īstenošanā ieinteresētajām personām, potenciālajiem atbalsta saņēmējiem un personām, kuras veic projektu atlasi/nodrošina to izpildi. Konkrēti, tas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 46. panta 2. punktu sniegs informāciju potenciālajiem atbalsta saņēmējiem par finansēšanas iespējām un palīdzēs atbalsta saņēmējiem un partneriem darbības īstenošanā. Ja nepieciešams, VI/KS sniegs palīdzību Revīzijas iestādei. Šāda palīdzība Revīzijas iestādei ir stingri ierobežota līdz administratīvā atbalsta sniegšanai, piemēram, datu nodrošināšanai, lai Komisija varētu sastādīt revīzijas paraugu, sadarboties, sagatavojot revidentu grupas sapulces un veicot kontroli, nodrošinot komunikāciju starp dažādām revīzijā iesaistītajām organizācijām. Šis atbalsts netraucē veikt revīzijas iestādes uzdevumus, kas definēti Regulas (ES) 2021/1059 48. pantā.

VI/KS darbība tiks balstīta uz pārredzamības, atbildības un prognozējamības principiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izmantoti maksimāli lietderīgi.

VI/KS tiks finansēti no programmas tehniskās palīdzības (TP) budžeta.

Iesaistītās valstis var nolemt izveidot nacionālos kontaktpunktus, lai informētu finansējuma saņēmējus par programmu.

Pārvaldības pārbaudes, kontrolieru loma

Pārvaldības pārbaudes atbilstoši Regulas (ES) 2021/1059 46. panta 3. punktam attiecībā uz izdevumiem, kas neattiecas uz vienkāršoto izmaksu iespēju shēmu, veiks par šādu pārbaudi savā teritorijā atbildīgās iesaistītās valsts iecelta organizācija vai persona (kontrolieris). VI/KS jāpārliecinās, ka katra iesaistītā atbalsta saņēmēja izdevumus pārbauda kontrolieris. Plašāka informācija tiks sniegta programmas īstenošanas nolikumā.

Pārvaldības pārbaudes (kontroles pasākumus) atbilstoši Regulas (ES) 2021/1059 46. panta 3. punktam attiecībā uz izdevumiem, kas attiecas uz vienkāršoto izmaksu iespēju shēmu, veiks VI/KS. VI/KS var iesaistīt ieceltos iesaistīto valstu kontrolierus, lai pārbaudītu saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespēju shēmu deklarētos izdevumus.

Katra iesaistītā valsts ieceļ par atbalsta saņēmēju/partneru izdevumu pārbaudi savā teritorijā atbildīgo (-s) kontrolieri(-us).

Par kontrolieru iecelšanas metodi lēmumu pieņem katra iesaistītā valsts atsevišķi, un šīs metodes dažādās iesaistītajās valstīs var atšķirties.

Par jebkādu kontroliera iecelšanu vai atsaukšanu jāziņo VI/KS.

7.3. Saistību sadalījums iesaistīto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu vai partnervalstu un AZT starpā gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas

Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 6. punkta c) apakšpunkts

Nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšana

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 52. panta 1. punktu VI/KS nodrošina, ka visas pārkāpumu rezultātā izmaksātās projekta summas tiek atgūtas no vadošā vai vienīgā partnera. Projekta partneri atmaksā vadošajam partnerim visas nepamatoti izmaksātās summas.

ES dalībvalstis, Norvēģija, Krievija un Baltkrievija, kas piedalās programmā, nolemj, ka programmā netiks piemērots Regulas (ES) 2021/1059 52. panta 2. punkts un vadošajam vai vienīgajam partnerim un VI/KS ir jāatgūst nepamatoti izmaksātās summas.

Ja vadošajam partnerim neizdodas nodrošināt, ka citi partneri atmaksā līdzekļus, vai ja VI/KS neizdodas nodrošināt līdzekļu atmaksu no vadošā vai vienīgā partnera, ES dalībvalstis, Norvēģija, Krievija vai Baltkrievija, kuru teritorijā atrodas attiecīgais partneris vai ir reģistrēts, ja runa ir par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (EGTC), atmaksā VI/KS jebkādas šim partnerim nepamatoti izmaksātās summas, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/1059 52. panta 3. punktu. Vadošā partnera saistības attiecībā uz nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/1059 52. pantu ir noteiktas ar Uzraudzības komiteju (UK) saskaņotajā programmas nolikumā. Finansēšanas līgums šīm saistībām tiks piemērots saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 22. panta 6. punktu. VI/KS ir atbildīgs par attiecīgo summu līdzekļu atmaksāšanu ES vispārējā budžetā saskaņā ar saistību sadalījumu starp iesaistītajām ES dalībvalstīm, Norvēģiju, Krieviju un Baltkrieviju, kā izklāstīts zemāk saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 52. panta 3. punktu.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 52. panta 4. punktu, tiklīdz ES dalībvalsts, Norvēģija, Krievija vai Baltkrievija ir atmaksājusi VI/KS jebkādas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tā var turpināt vai uzsākt piedziņas procedūru pret attiecīgo partneri saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.

Ja ES dalībvalsts, Norvēģija, Krievija vai Baltkrievija nav atmaksājusi VI/KS jebkādas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tās piedzenamas saskaņā ar Komisijas izdotu piedziņas orderi, kā aprakstīts Regulas (ES) 2021/1059 52. panta 5. punktā.

Prettiesiska atbalsta (valsts atbalsta) gadījumā tiek izpildītas papildu prasības par prettiesiska atbalsta (valsts atbalsta) piedziņu. Sīkāka informācija tiks sniegta programmas īstenošanas nolikumā aprakstītajā procedūrā.

Attiecībā uz piedziņām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 52. pantu, kā arī VI/KS vai Komisijas noteiktajām finanšu korekcijām, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/1060 103. vai 104. pantu, finanšu sekas ES dalībvalstīm ir noteiktas zemāk sadaļā "Atbildības sadalījums". Jebkādas saistītās korespondences apmaiņas kopijas starp Komisiju un ES dalībvalsti tiks nosūtītas arī VI/KS. VI/KS vajadzības gadījumā informēs Revīzijas iestādi/revidentu grupu.

Atbildības sadalījums

Iesaistītā valsts uzņemas atbildību saistībā ar programmas finansējuma izlietojumu šādā kārtībā:

• Katra iesaistītā valsts uzņemsies atbildību par izdevumiem, kas saistīti ar projektiem un piešķirti tās teritorijā esošajiem projektu partneriem.

• Ja konstatēti sistemātiski pārkāpumi vai finanšu korekcijas (par korekcijām lemj programmas institūcijas vai Komisija), iesaistītā valsts uzņemas finansiālās sekas proporcionāli attiecīgajiem pārkāpumiem, kas konstatēti šīs valsts teritorijā. Ja sistemātiski pārkāpumi vai finanšu korekcijas nav saistāmas ar konkrētu valsti, valsts atbildība ir proporcionāla programmas finansējumam, kas piešķirts attiecīgajiem programmā iesaistītās valsts projektu partneriem.

• Atbilstoši Regulas (ES) 2021/1059 27. pantam TP aprēķina, piemērojot Komisijai deklarētajiem projekta attiecināmajiem izdevumiem fiksēto likmi. Tādējādi atbildība par TP izdevumiem tiek reglamentēta atbilstoši ar projektu saistītajiem izdevumiem piemērojamajiem principiem, sistēmiskajiem pārkāpumiem vai finanšu korekcijām. Tos var piemērot arī TP korekcijām, jo tās ir tiešas sekas ar projekta izdevumiem saistītajām korekcijām.

Pārkāpumi

Ziņošanas, informēšanas un lēmumu pieņemšanas metodoloģija par pārkāpumiem, kā arī projekta līmenī nepamatoti izmantoto līdzekļu piedziņu tiks aprakstīta programmas nolikumā.

Saskaņoto noteikumu un termiņu neievērošana – sankcijas

Cita starpā saskaņotie noteikumi attiecas uz valstu atbildību saistībā ar revīzijas un kontroles sistēmām, atbildības sadalījumu saistībā ar TP līdzfinansējumu, finansējuma korekcijām un piedziņas procedūrām.

Saskaņoto noteikumu neievērošanas gadījumā lietas tiek izskatītas pa vienai. Ja partnervalsts nepilda savus pienākumus, Vadošā iestāde (VI/KS) ir tiesīga pārtraukt maksājumus visiem šīs iesaistītās valsts teritorijā esošajiem projektu partneriem. Pirms jebkuru sankciju ieviešanas VI/KS veic papildu pasākumus, iesaistot arī Uzraudzības komiteju, lai atrisinātu lietu.

Ar saskaņoto noteikumu un termiņu neievērošanu saistīto lietu izskatīšanas kārtība projekta līmenī tiks noteikta mērķfinansējuma līgumā un programmas īstenošanas nolikumā.

8. Vienības izmaksas, fiksētas summas, vienotas likmes un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Atsauce: Regulas (ES) 2021/1060 94. un 95. pants

10. tabula: Vienības izmaksu, fiksēto summu, vienoto likmju un ar izmaksām nesaistītā finansējuma izmantošana

Paredzētā 94. un 95. panta izmantošana
No pieņemšanas brīža programmas ietvaros tiks kompensēts Savienības ieguldījums, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētām summām un vienotajām likmēm saskaņā ar prioritāti atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 94. pantam (ja jā, aizpildiet 1. pielikumu) 
No pieņemšanas brīža programmas ietvaros tiks kompensēts Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 95. pantam (ja jā, aizpildiet 2. pielikumu)

VI/KS komentāri (pamatojoties uz INTERACT Q&A saistībā ar Interreg programmas veidni):

1. pielikums (Savienības ieguldījums, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētām summām un vienotām likmēm) ir obligāts, ja vienkāršotas izmaksu iespējas ir balstītas uz Regulas (ES) 2021/1060 (kompensēšanas attiecības starp Komisiju un programmu) 53. un 94. pantu. Ja vienkāršotas izmaksu iespējas ir pamatotas ar Regulas (ES) 2021/1060 (īstenotas tikai starp programmu un atbalsta saņēmēju) 53. pantu, pielikums nav jāaizpilda.

Attiecībā uz 1. pielikumu (vienkāršotām izmaksu iespējām), ja programmas ietvaros Komisijas kompensēšana tiek pieprasīta, pamatojoties uz vienkāršotām izmaksu iespējām, kā norādīts Regulas (ES) 2021/1060 53. pantā, tad tā jāveic, piemērojot 94. pantu. Izvēles nav (t.i., nevis ir noteikts, ka var piemērot 94. pantu, bet ka jāpiemēro 94. pants). Tomēr programmā var nolemt izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas, kā attiecīgajā periodā, t.i., izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas, lai izmaksātu kompensāciju atbalsta saņēmējiem. Bet tas notiks starp Vadošo iestādi un atbalsta saņēmējiem, un programmā netiks veikta kompensēšana, pamatojoties uz vienkāršotām izmaksu iespējām atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 53. panta b), c) vai d) punktam. Attiecības starp Vadošo iestādi un atbalsta saņēmējiem šajā ziņā regulēs Regulas (ES) 2021/1060 53. pants. Šajā ziņā Regulas (ES) 2021/1060 94. panta piemērošana (un 1. pielikuma aizpildīšana) nav obligāta.

2. pielikums (Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām) ir obligāts, ja finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, tiek piemērots saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 53. un 94. pantu (kompensēšanas attiecība starp Komisiju un programmu).

PIELIKUMI

Programmas teritorijas karte

1. pielikums: Savienības ieguldījums, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētām summām un vienotām likmēm

Nav piemērojams

2. pielikums: Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām

Nav piemērojams

3. pielikums: Plānoto stratēģisko darbību saraksts un izpildes grafiks – Regulas (ES) 2021/1059 17. panta 3. punkts

Nav piemērojams


1 KASSI - Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 21. decembra
rīkojumam Nr. 980
Piekrišana Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam saturam un līdzfinansējuma nodrošināšanai

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem [Interreg regula]16. panta 5. daļu, Latvijas Republika, kuru pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, apstiprina tās piekrišanu šādas Interreg programmas saturam:

Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021. -2027. gadam,

kas apstiprināta Programmas Apvienotajā Programmēšanas komitejā

2021.gada 29.septembrī

Turklāt Latvijas Republika apņemas piešķirt programmas īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu. Projektu līdzfinansējums ir atbalsta saņēmēju atbildība. Atbilstoši valstu īpašajiem noteikumiem līdzfinansējums var tikt nodrošināts gan no valsts/federāliem resursiem, gan no reģionālajiem un vietējiem resursiem vai no atbalsta saņēmēju resursiem. Privāto partneru līdzfinansējums var tikt nodrošināts arī no privātajiem avotiem.

Attiecībā uz līdzfinansējuma nodrošinājumu budžeta virzienā „tehniskā palīdzība" (TP) dalībvalsts vai partnervalsts nacionālajai/reģionālajai iestādei ir jānodrošina pieprasītais līdzfinansējums ikgadējos maksājumos atbilstoši pielikumam.

Investitionsbank Schleswig-Holstein (IB.SH) kā Vadošā iestāde/Kopīgais sekretariāts (VI/KS) nodrošina TP budžeta pareizu pārvaldību. 2029. gada beigās neizmantotās nacionālais līdzfinansējums TP budžetam tiks uzskatīts par iesaistīto dalībvalstu/partnervalstu resursiem. Atlikušās summas tiks atdotas atpakaļ dalībvalstīm/partnervalstīm, ja vien programmas īstenošanas beigās VI/KS un attiecīgā dalībvalsts vai partnervalsts nelems citādi.

Latvijas Republikas vārdā

Institūcijas nosaukums: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vieta un datums: _______________________________________

Parakstītāja vārds, uzvārds un amats: Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Paraksts/zīmogs: _______________________________________

Pielikums: Nacionālais ieguldījums programmā un līdzfinansējums Tehniskajai palīdzībai (TP) – euro

Valsts

Nacionālais ieguldījums programmā 

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

= 7,41% no A kolonnas
=>80%

Nacionālais līdzfinansējums TP

=>20%

 

A

%

B = (1-(100/108))*A

C = (20/80) * B

Dānija

21,900,000.00

8,73%

1,622.222

405,556

Igaunija

4,859,174.00

1,94%

359,939

89,985

Somija

29,303,500.00

11,68%

2,170,630

542,658

Vācija

70,774,929.00

28,19%

5,242,587

1,310,647

Latvija

6,154,206.00

2,45%

455,867

113,967

Lietuva

10,595,555

4,22%

784,856

196,214

Polija

60,362,911.93

24,05%

4,471,327

1,117,832

Zviedrija

47,034.547.00

18,74%

3,484,041

871,010

Starpsumma ERAF

250,984,822.93

100%

18,591,469

4,647,869

Norvēģija1

5,000,000

 

370,370

92,593

Krievijas Federācija

-

   

Baltkrievija

-

   

KASSI2

8,800,000.00

 

651,852

162,963

Kopējais piešķīrums

264,784,822.93

 

19,613,691

4,903,425

1 Norvēģijas Karaliste apņemas piešķirt nepieciešamo Norvēģijas finansējumu un līdzfinansējumu kā budžeta iestāde atbilstoši budžeta iestādes pieņemtajam ikgadējam finansējumam.

2 KASSI - Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments

 
 

TP līdzfinansējuma ikgadējie maksājumi

(jāaizpilda katrai valstij atsevišķi, pamatojoties uz nacionālo ieguldījumu)

202120222023202420252026202720282029
LATVIJA 16 28116 28116 28116 28116 28116 28116 281 

Agreement to the content of the Interreg Baltic Sea Region Programme for the funding period 2021-2027 and commitment to provide co-financing

Having regard to the Regulation 2021/1059 of the European Parliament and of the Council of 24 June 2021 on specific provisions for the European territorial cooperation goal (Interreg) supported by the European Regional Development Fund and external financing instruments Article 16 (5) (Interreg Regulation)

the Republic of Latvia, presented by the Ministry of Environmental Protection and Regional Development,

hereby confirms its agreement to the content of the following Interreg Programme:

Interreg Baltic Sea Region Programme 2021-2027

as approved by the Joint Programming Committee of the Programme

on 29th of September, 2021.

Moreover, the Republic of Latvia is committed to provide the co-financing necessary to implement the Programme. The co-financing of operations is the responsibility of beneficiaries. Depending on country-specific provisions, the co-financing can be provided from the national/federal level as well as from regional or local sources or from the own resources of the beneficiaries. The co-financing of private partners can also be provided from private sources.

Concerning the co-financing of the budget allocated to the "technical assistance" (TA), national/regional authorities of the Member State or Partner Country shall provide the co-financing required in annual instalments as defined in the Annex.

IB.SH, as Managing Authority/Joint Secretariat (MA/JS), will ensure a sound management of the TA budget. National co-financing to the TA not used at the end of the year 2029 will be regarded as resource of the participating Member State or Partner Country. The remaining amounts will be returned to the Member State or Partner Country unless agreed differently between MA/JS and respective Member State or Partner Country at the end of the programme implementation.

On behalf of the Republic of Latvia

Title of the institution: The Ministry of Environmental Protection and Regional Development

Place and date: _______________________________________

Name and function of the signatory: Artūrs Toms Plešs, Minister for Environmental Protection and Regional Development

Signature/Stamp _______________________________________

Annex: Programme allocation and national co-financing to the Technical Assistance (TA) (all figures in euros)

Country

Programme allocation 

European Regional Development Fund (ERDF)

= 7,41% of column A
=>80%

National
TA co-financing

=>20%

 

A

%

B = (1-(100/108))*A

C = (20/80) * B

Denmark

21,900,000.00

8,73%

1,622.222

405,556

Estonia

4,859,174.00

1,94%

359,939

89,985

Finland

29,303,500.00

11,68%

2,170,630

542,658

Germany

70,774,929.00

28,19%

5,242,587

1,310,647

Latvia

6,154,206.00

2,45%

455,867

113,967

Lithuania

10,595,555

4,22%

784,856

196,214

Poland

60,362,911.93

24,05%

4,471,327

1,117,832

Sweden

47,034.547.00

18,74%

3,484,041

871,010

Sub total ERDF

250,984,822.93

100%

18,591,469

4,647,869

Norway

5,000,000

 

370,370

92,593

Russia

-

   

Belarus

-

   

NDICI

8,800,000.00

 

651,852

162,963

Total allocation

264,784,822.93

 

19,613,691

4,903,425

1 The Kingdom of Norway commits to provide the necessary national Norwegian funding and co-financing, subject to the budget authority adopting the annual funds.

2 NDICI – Neighbourhood, Development and International Cooperation Instrument

 
 

Annual instalments of national TA co-financing

(to be filled in for each country individually based on national input)

202120222023202420252026202720282029
LATVIA 16 28116 28116 28116 28116 28116 28116 281 
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 980Pieņemts: 21.12.2021.Stājas spēkā: 21.12.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 251, 29.12.2021. OP numurs: 2021/251.1
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
328675
21.12.2021
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)