1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka garantētā minimālā ienākuma pabalsta, mājokļa pabalsta un  papildu sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk – pabalsts) izmaksas kārtību, pabalstu veidus, to apmēru, pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību, kā arī pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību Smiltenes novada pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība).

2. Pabalstus ir tiesības saņemt Pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām un faktiski dzīvojošām mājsaimniecībām, kuras ar iesniegumu vērsušās Smiltenes novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), pamatojoties uz viņu materiālo resursu izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju.

3. Tiesības saņemt Noteikumos minētos papildu sociālās palīdzības pabalstus ir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai mājsaimniecībai.

4. Sociālais dienests piešķir un izmaksā šādus pamata sociālās palīdzības pabalstus:

4.1. garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) pabalstu;

4.2. mājokļa pabalstu.

5. Sociālais dienests piešķir un izmaksā šādus papildu sociālās palīdzības pabalstus:

5.1. pabalstu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

5.2. pabalstu izglītības ieguves atbalstam;

5.3. pabalstu ēdināšanai pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs;

5.4. pabalstu dzīvojamo telpu remontam;

5.5. pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

5.6. pabalstu krīzes situācijā.

(Grozīts ar Smiltenes novada domes 22.02.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 5/24)

6. Pabalsta saņemšanai persona Sociālajā dienestā iesniedz:

6.1. iesniegumu, kurā norādīts nepieciešamais sociālās palīdzības pabalsta veids;

6.2. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, izņemot gadījumus, ja tiek pieprasīts pabalsts krīzes situācijā;

6.3. citus pabalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši pieprasītajam pabalsta veidam, ja tie Sociālajam dienestam nav pieejami valsts un pašvaldību informācijas sistēmās.

7. Ja vienā mājoklī dzīvo vairākas mājsaimniecības un persona iesniegumā norāda apstākļus, kas liecina, ka mājsaimniecībām nav kopēji izdevumi par uzturu, tā iesniedz dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu (līgums par dzīvojamo telpu lietošanas sadalījumu un atsevišķi veikto maksājumu dokumentus par pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem), kas apliecina šo faktu.

8. Sociālais dienests pēc Noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas:

8.1. kopā ar klientu atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 809) noteiktajām prasībām Pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju, kuras izdruku klients paraksta, apliecinot deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, izņemot gadījumu, kad iztikas līdzekļu deklarācija tiek iesniegta, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv);

8.2. izvērtē nepieciešamību ar personu noslēgt vienošanos par līdzdarbību;

8.3. nepieciešamības gadījumā novērtē dzīves apstākļus, apsekojot personu dzīvesvietā.

9. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par pabalsta apmēru ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums.

10. Piešķirtos pabalstus Noteikumos paredzētajos gadījumos, ievērojot personas iesniegumā par sociālās palīdzības pabalsta veida piešķiršanu norādīto:

10.1. pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu;

10.2. piegādā skaidrā naudā dzīvesvietā personai, kurai objektīvu apsvērumu dēļ nav kredītiestādes norēķinu konta.

11. Labvēlīgu administratīvo aktu Sociālais dienests personai var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja persona rakstveidā ir apliecinājusi, ka piekrīt saņemt lēmumu elektroniski un ir norādījusi elektroniskā pasta adresi, bet nelabvēlīgu administratīvo aktu dienests paziņo personai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

12. Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir atbilstošs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmajā daļā noteiktajam.

13. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai aprēķina un piešķir atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 809 uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto laikposmu.

14. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksā vienu reizi mēnesī.

15. Mājokļa pabalstu piešķir un izmaksā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 noteiktajā kārtībā un apmērā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 3. pielikumā noteiktās mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas.

16. Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita nama apsaimniekotājam vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kurināmā iegādes izdevumus var segt, veicot pārskaitījumu piegādātājam, vai pārskaitot uz pabalsta pieprasītāja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

17. Mājsaimniecībā bez bērniem, kurā dzīvo tikai pensijas vecumu personas vai persona ar invaliditāti,  mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai piemēro garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai koeficientu 1,5. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

Pmaj – mājokļa pabalsta apmērs;

GMI¹ – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI² – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

I – mājsaimniecības ienākumi;

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa.

18. Mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei izmaksā vienu reizi kalendārā gada laikā.

19. Persona, kura ir tiesīga saņemt mājokļa pabalstu par centrālās apkures mājokli, pieprasot pabalstu, iesniegumā norāda nepieciešamo pabalsta izmaksas periodu:

19.1. vienu reizi mēnesī;

19.2. vienu reizi trīs mēnešos.

20. Ja mājsaimniecībai triju mēnešu laikā pēc iesnieguma par mājokļa pabalsta aprēķināšanu iesniegšanas mainās izdevumi par mājokļa lietošanu, Sociālais dienests, pamatojoties uz mājsaimniecības locekļa iesniegumu un ar mājokļa lietošanu saistītajos maksājumu rēķinos norādīto izdevumu summu, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem konkrētajā mēnesī, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 noteikto apmēru.

21. Pabalstu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai (turpmāk – Veselības aprūpes pabalsts) piešķir šādu ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai segšanai:

21.1. par pacienta iemaksu un/vai līdzmaksājumu par veselības aprūpes pakalpojumu pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai sertificētā ārstniecības iestādē;

21.2. par zāļu reģistrā iekļauto zāļu un medicīnas preču iegādi;

21.3. par optisko redzes korekcijas līdzekļu iegādi ar speciālista izrakstītu briļļu recepti;

21.4. par zobu labošanu, protezēšanu, zobu higiēnas pakalpojumiem;

21.5. par konsultācijām un ārstēšanu pie ārsta speciālista.

22. Kopējais piešķirtais Veselības aprūpes pabalsta apmērs vienai personai Noteikumu 21. punktā minēto izdevumu segšanai ir 50 % apmērā no izdevumiem, nepārsniedzot 100 euro  kalendārajā gadā.

23. Veselības aprūpes pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Pieprasot šo pabalstu, iesniegumam jāpievieno izdevumus apliecinoša dokumentu kopijas (kases čeka, numurētas stingrās uzskaites kvīts, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, vai faktūrrēķina, vai internetbankas izdrukas) (uzrādot oriģinālus), kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, datums, summa. Pabalstu var pārskaitīt arī attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam.

24. Noteikumu 23. punktā minētā Veselības aprūpes pabalsta izdevumus apliecinošiem dokumentiem ir jābūt izsniegtiem kalendārajā gadā, kurā pabalsts tiek pieprasīts.

25. Ja pabalsta pieprasītājs objektīvu iemeslu dēļ nav varējis pieprasīt Veselības aprūpes pabalstsu par attiecīgo kalendāro gadu, iesniegumu Sociālajā dienestā var iesniegt līdz nākamā kalendārā gada 31. janvārim, iesniegumam pievienojot objektīvo iemeslu apliecinošus dokumentus.

26. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam 30 euro apmērā piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību.

27. Iesniegumu Noteikumu 26. punktā noteiktā pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā iesniedz laikposmā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim.

28. Tiesības saņemt pabalstu ēdināšanai (turpmāk – Ēdināšanas pabalsts) 100 % apmērā ir:

28.1. izglītojamajiem pirmsskolas izglītības iestādē, ja tie mācās Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādē, kuru mājsaimniecībai piešķirts trūcīgais vai maznodrošinātais statuss;

28.2. izglītojamajiem vispārējā izglītības iestādē, kuru mājsaimniecībai piešķirts trūcīgais vai maznodrošinātais statuss;

28.3. izglītojamajiem profesionālajā izglītības iestādē, kuru mājsaimniecībai piešķirts trūcīgais vai maznodrošinātais statuss.

(Smiltenes novada domes 27.04.2023. saistošo noteikumu Nr. 10/23 redakcijā, kas grozīta ar 22.02.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 5/24)

29. Ēdināšanas pabalsts tiek piešķirts par periodu, par kuru ģimenei piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un tā apmērs tiek noteikts, ņemot vērā attiecīgajā izglītības iestādē esošās ēdināšanas izmaksas vienam izglītojamajam dienā:

29.1. Ēdināšanas pabalsts vispārējā izglītības iestādē – 100 % apmērā;

29.2. Ēdināšanas pabalsts pirmsskolas izglītības iestādē – 100 % apmērā;

29.3. Ēdināšanas pabalstu izglītojamajiem ēdināšanas pakalpojumu apmaksai izglītības iestādēs ar internātu/nakšņošanu piešķir 100 % apmērā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi;

29.4. Ēdināšanas pabalsts profesionālajā izglītības iestādē – attiecīgajā izglītības iestādē esošās ēdināšanas izmaksas vienam izglītojamajam dienā, bet ne vairāk kā 3 euro dienā.

(Grozīts ar Smiltenes novada domes 22.02.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 5/24)

30. Ēdināšanas pabalsts izglītojamajiem vispārējā izglītības iestādē un/vai pirmsskolas izglītības iestādē un/vai profesionālajās izglītības iestādēs tiek pārskaitīts pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina ēdināšanu katrā konkrētā izglītības iestādē, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un iesniegtajiem rēķiniem.

(Smiltenes novada domes 22.02.2024. saistošo noteikumu Nr. 5/24 redakcijā)

31. Pabalstu dzīvojamo telpu remontam (iekšējiem remontdarbiem, ar mājokļa labiekārtošanu un sadzīves apstākļu uzlabošanu saistītiem darbiem) piešķir mājsaimniecībai vienu reizi trīs gadu periodā līdz 250 euro apmērā, izmaksājot to ar pārskaitījumu personas norēķinu kontā atbilstoši iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem vai ar pārskaitījumu pakalpojuma sniedzēja norēķinu kontā saskaņā ar iesniegto faktūrrēķinu.

32. Pirms lēmuma pieņemšanas par dzīvojamo telpu remonta izdevumu apmaksu, Sociālā dienesta sociālais darbinieks veic personas dzīves apstākļu apsekošanu, fiksē mājokļa remontdarbu nepieciešamību un remontmateriālu iegādi.

33. Sociālais dienests sešu mēnešu laikā no Noteikumu 31. punktā noteiktā pabalsta piešķiršanas dienas pārbauda piešķirtā pabalsta izlietojumu paredzētajam mērķim.

34. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai tiek piešķirts, lai novērstu vai mazinātu dažādu faktoru izraisītās negatīvās sekas, palīdzētu mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā uzlabot sociālo situāciju, mazināt klienta invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē un nodrošināt sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

35. Pabalstu piešķir Sociālā dienesta apstiprinātā budžeta ietvaros, paredzot, ka vienai personai mājsaimniecībā piešķiramā pabalsta kopējais apmērs ir ne vairāk kā 250 euro kalendārā gada laikā.

36. Pirms lēmuma pieņemšanas par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu, Sociālā dienesta sociālā darba speciālists veic mājsaimniecības vai personas mājsaimniecībā individuālo vajadzību izvērtēšanu, sagatavo atzinumu vai individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

37. Lēmums par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā tiek pieņemts, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darba speciālista atzinumu vai individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi.

38. Pabalstu krīzes situācijā piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķi dzīvojošai personai mājsaimniecībā, kurai katastrofas vai citu ārēju notikumu dēļ vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama materiāla palīdzība.

39. Pabalstu krīzes situācijā piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu, kurā norādīts nepieciešamās palīdzības apmēru, dokumentu kopijām (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu, kā arī citiem dokumentiem, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav pašvaldības rīcībā.

40. Pirms lēmuma par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu, Sociālā dienesta sociālā darba speciālists veic katastrofas vai citu ārējo notikumu izraisīto seku ietekmes uz mājsaimniecības spēju nodrošināt pamatvajadzības izvērtējumu un sagatavo atzinumu, kas tiek ņemts vērā pieņemot lēmumu par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu.

41. Pabalsta krīzes situācijā apmērs, ņemot vērā iepriekš neparedzēto apstākļu radītos zaudējumus:

41.1. vienas personas mājsaimniecībai – līdz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram;

41.2. vairāku personu mājsaimniecībai – līdz divām valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram.

42. Pabalstu krīzes situācijā valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ piešķir laikposmā, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību un normatīvajos aktos noteiktajā laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, ja mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā saistībā ar ārkārtējo situāciju ir iestājušies apstākļi, kuru dēļ tai nav ienākumu vai arī tie ir ievērojami samazinājušies un tai ir nepieciešama materiāla palīdzība, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības.

43. Noteikumu 42. punktā noteiktais pabalstu krīzes situācijā valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ir 150 euro mēnesī katrai mājsaimniecības personai.

44. Mājsaimniecībām, kurām tiek izmaksāts pabalsts krīzes situācijā saistībā ar Covid-19 izplatību, papildus tiek piešķirts 50 euro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam.

45. Pieprasot pabalstu krīzes situācijā valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ, mājsaimniecība vai atsevišķi dzīvojoša persona mājsaimniecībā iesniedz iesniegumu, kurā detalizēti sniegta informācija par izveidojušos krīzes situāciju. Ja valsts un pašvaldību sistēmās nav iespējams pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu, mājsaimniecība vai atsevišķa persona mājsaimniecībā iesniedz Sociālajam dienestam dokumentus, kas apliecina sniegto ziņu patiesumu.

46. Noteikumu 41., 43. un 44. punktā noteikto pabalstu pārskaita pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā. Vienojoties ar pabalsta pieprasītāju, pabalsta izmaksu naudā daļēji vai pilnībā var aizstāt ar pabalstu natūrā normatīvajos aktos noteikto izdevumu apmaksai mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanai.

47. Atzīt par spēku zaudējušiem:

47.1. Apes novada domes 2017. gada 23. novembra saistošos noteikumus Nr. 8/2017 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Apes novadā";

47.2. Raunas novada domes 2019. gada 24. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 74 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Raunas novadā";

47.3. Smiltenes novada domes 2017. gada 25. oktobra saistošos noteikumus Nr. 14/17 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Smiltenes novadā".

48. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.