1. Šie noteikumi piemērojami, Balvu novada pašvaldībai (turpmāk tekstā – pašvaldība) sniedzot Balvu novada iedzīvotājiem šādu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) paredzēto palīdzību (turpmāk tekstā – pašvaldības palīdzība):

1.1. izīrējot pašvaldības (īpašumā vai valdījumā esošas) dzīvojamās telpas;

1.2. izīrējot sociālos dzīvokļus;

1.3. nodrošinot ar pagaidu dzīvojamo telpu;

1.4. sniedzot palīdzību īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu;

1.5. lemjot par dzīvojamo telpu remontu;

1.6. izīrējot dzīvojamo telpu speciālistiem.

2. Likuma 27.¹ pantā paredzēto palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai Balvu novada pašvaldība nesniedz.

3. Noteikumos paredzēto palīdzību pašvaldība sniedz personām, kuras dzīvo un ir deklarētas vai kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Balvu novada administratīvajā teritorijā.

4. Lēmumus par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu un šī statusa atcelšanu pieņem Balvu novada dome (turpmāk – dome). Lēmumus par personu reģistrēšanu šajos noteikumos paredzētās pašvaldības palīdzības saņemšanai un personu izslēgšanu no attiecīgā pašvaldības palīdzības reģistra (turpmāk – palīdzības reģistrs), par dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līguma termiņa noteikšanu, īres līguma pagarināšanu, īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu, dzīvokļa izīrēšanu speciālistiem pieņem Dzīvokļu komisija (turpmāk – komisija).

5. Lēmumu par speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusa noteikšanu un šī statusa atcelšanu pieņem Dome. Lēmumus par personu reģistrēšanu šajos noteikumos paredzētās pašvaldības palīdzības saņemšanai un personu izslēgšanu no attiecīgā pašvaldības palīdzības reģistra, par dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līguma termiņa noteikšanu, īres līguma pagarināšanu, īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, dienesta dzīvokļa un dienesta dzīvojamās telpas izīrēšanu specialistam, kas pilda darba pienākumus, kas saistīts ar pašvaldību funkciju nodrošināšanu, dzīvokļa izīrēšanu speciālistiem pieņem Dzīvokļu komisija.

(Grozīts ar Balvu novada domes 27.10.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35/2022)

6. Persona, kas vēlas saņemt šajos noteikumos paredzēto pašvaldības palīdzību, iesniegumu, ko paraksta visi pilngadīgi ģimenes locekļi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību, iesniedz:

6.1. pašvaldības administrācijā, pilsētas vai pagasta pārvaldēs.

7. Persona ar savu parakstu apliecina:

7.1. ka personas īpašumā (kopīpašumā) vai valdījumā nav cita dzīvošanai derīga dzīvojamā platība;

7.2. ka pēdējo piecu gadu laikā nav devusi piekrišanu mājokli pārdot vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo mājokli;

7.3. ka piecu gadu laikā tā nav pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot mājokli pret mazāku vai, iemitinot īrētajā dzīvoklī radiniekus (izņemot laulāto un nepilngadīgus bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja atļauja.

8. Personas, kas vēlas saņemt šajos noteikumos paredzēto pašvaldības palīdzību, tiek reģistrētas šādos reģistros:

8.1. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšana pirmām kārtām;

8.2. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšana vispārējā kārtībā;

8.3. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana;

8.4. Īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu.

9. Noteikumu 8. punktā minētos reģistrus kārto Nekustamā īpašuma nodaļas speciālists.

10. Par katru personu, kas reģistrēta pašvaldības palīdzības saņemšanai, attiecīgajā palīdzības reģistrā, papildus Likuma 8. pantā paredzētajam (vārds, uzvārds, datums, kad reģistrēts iesniegums, personas kārtas numurs), tiek iekļautas šādas ziņas:

10.1. deklarētā adrese;

10.2. ģimenes locekļu skaits.

11. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra Likuma 10. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

12. Personas, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim šajos noteikumos paredzētās palīdzības saņemšanai bija reģistrētas Balvu novada, Viļakas novada, Baltinavas novada un Rugāju novada palīdzības reģistros atbilstoši saistošajiem noteikumiem, un ja nav iestājušies Likuma 10. panta pirmajā daļā paredzētie gadījumi, tiek pārreģistrētas atbilstošajos pašvaldības palīdzības reģistros, uzskaites kārtas numuru nosakot pēc personas pieteikuma reģistrācijas datuma attiecīgajā pašvaldībā.

13. Reģistrā – pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām – tiek reģistrētas:

13.1. Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas;

13.2. maznodrošinātās personas (ģimenes), kuras īrē dzīvojamo telpu avārijas stāvoklī, par ko ir sastādīts Būvvaldes akts;

13.3. maznodrošināti pensionāri, personas ar invaliditāti vai ģimenes, kurā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, kuri dzīvo dzīvošanai nederīgā dzīvojamā telpā vai vasaras mītnē;

13.4. personas, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības.

14. Reģistrā – pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā – tiek reģistrētas maznodrošinātas personas (ģimenes):

14.1. kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos) un kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja turklāt tās ir:

14.1.1. ģimenes ar vienu un vairāk nepilngadīgiem bērniem; 

14.1.2. ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti; 

14.1.3. ģimenes, kur visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti;

14.2. ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīves vietu personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa;

14.3. ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikas Balvu novadā, un ir atgriezušās Balvu novadā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību; 

14.4. jaunās ģimenes viena gada laikā pēc laulības noslēgšanas, ja laulību noslēgušas pēdējā gada laikā un deklarētā dzīvesvieta Balvu novadā ir vismaz viens gads un nav citas dzīvojamās platības;

14.5. citas personas, kuras saņēmušas sociālā darbinieka apsekošanas aktu par dzīvokļa nepieciešamību.

15. Komisija atsaka atzīt personu par tiesīgu saņemt šajos noteikumos paredzēto pašvaldības palīdzību, ja:

15.1. ir konstatēti Likuma 7. panta piektajā daļā minētie apstākļi;

15.2. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

15.3. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar īres un komunālo maksājumu parādu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

15.4. persona labprātīgi (bez tiesas sprieduma) atbrīvojusi dzīvojamo telpu, kurā iemitinājusies un deklarējusi savu dzīvesvietu uz beztermiņa dzīvojamo telpu īres līguma pamata, vai labprātīgi atsakās no iespējas pagarināt terminēto dzīvojamo telpu īres līgumu.

16. Personas, kuras vēlas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedzot iesniegumu noteikumu 6. punktā minētajām institūcijām un pievieno šādus dokumentus:

16.1. politiski represētās personas apliecības kopiju (politiski represētās personas);

16.2. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju.

17. Reģistrācijai reģistrā – pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām noteikumu 6. punktā minētajās institūcijās palīdzības pieprasītājam papildus jāiesniedz šādi dokumenti:

17.1. Likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunktos minētajām personām likumīgā spēkā stājušās tiesas sprieduma kopija, uzrādot oriģinālu.

17.2. (svītrots ar Balvu novada domes 27.10.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35/2022)

17.3. Likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā minētajām personām likumīgā spēkā stājušās tiesas sprieduma kopija, uzrādot oriģinālu.

17.4. Likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktā minētajām personām:

17.4.1. bāriņtiesas lēmumu kopijas par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, bērnu ievietošanu bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, par uzturēšanās izbeigšanos audžuģimenē vai atlaišanu no aizbildņa pienākumiem (minētais dokuments nav jāiesniedz gadījumos, ja attiecīgā informācija ir pašvaldības rīcībā);

17.4.2. bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes rīkojums par bērna uzturēšanās izbeigšanu iestādē (minētais dokuments nav jāiesniedz gadījumos, ja attiecīgā informācija ir pašvaldības rīcībā);

17.4.3. Likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā minētajām personām;

17.4.4. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo reģistrēto dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

17.4.5. repatrianta izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu).

17.5. Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā minētajām personām – ieslodzījuma vietas izziņu par personas atrašanās laiku ieslodzījumā.

18. Reģistrācijai reģistrā – pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā noteikumu 7. punktā minētajās institūcijās palīdzības pieprasītājam jāiesniedz personas īrētās dzīvojamās telpas inventarizācijas lietas kopiju (uzrādot oriģinālu), ja pašvaldības iedzīvotāju reģistra datos nav informācijas par dzīvojamās platības lielumu.

19. Katru gadu, izvērtējot situāciju dzīvokļu palīdzības reģistros uz 1. aprīli, Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.

20. Pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti veic Nekustamā īpašuma nodaļas speciālists.

21. Par pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu atbrīvošanos šo telpu pārvaldnieks vai pilsētas, pagasta pārvaldes vadītājs triju darba dienu laikā paziņo Nekustamā īpašuma nodaļai, kuras speciālists to nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj to attiecīgajā neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

22. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļaujama šāda informācija:

22.1. dzīvojamās telpas adrese;

22.2. dzīvojamās telpas platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas;

22.3. dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis;

22.4. dzīvojamās telpas īres maksa.

23. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautā informācija ir brīvi pieejama ikvienai personai, kura reģistrēta šajos noteikumos paredzētajos pašvaldības palīdzības reģistros vai kurai šāda palīdzība sniedzama neatliekami.

24. Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas attiecīgajā novada administratīvajā teritorijā (pilsētas vai pagasta teritorijā) vispirms tiek izīrētas personām, kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība saskaņā ar Likuma 13. panta prasībām.

25. Ja noteikumu 24. punktā minēto personu nav, vai, ja šīs personas rakstveidā no piedāvātās dzīvojamās platības īrēšanas atsakās (vai institūcijas paziņojumā norādītajā termiņā nesniedz atbildi), dzīvojamās telpas tiek izīrētas reģistrā – pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrētām personām.

26. Ja 25. punktā minēto personu nav, vai, ja tās no piedāvātās dzīvojamās platības īrēšanas atsakās (vai institūcijas paziņojumā norādītajā termiņā nesniedz atbildi), Nekustamā īpašuma speciālists dzīvojamo telpu piedāvā īrēt reģistrā (pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā reģistrētajai personai.

27. Ja persona piekrīt īrēt dzīvojamo platību, pašvaldība viena mēneša laikā veic tajā nepieciešamos remontdarbus un iesniedz apliecinājumu, ka telpa ir derīga dzīvošanai. Pēc apliecinājuma saņemšanas un Dzīvokļu komisijas lēmuma tiek noslēgts īres līgums. Par derīgu dzīvošanai uzskatāma dzīvojamā telpa, kas atbilst Likuma 16. panta prasībām un Balvu novada Domes noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem.

28. Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

29. Reģistru ietvaros dzīvojamo telpu piedāvā īrēt personām to reģistrācijas secībā.

30. Šo noteikumu 8.1. un 8.2. punktos minētajos reģistros reģistrētajām personām dzīvojamo telpu piedāvā īrēt un izīrē, ievērojot sekojošus kritērijus:

30.1. vienistabas dzīvokli izīrē 1 līdz 3 cilvēku ģimenei;

30.2. divistabu dzīvokli izīrē 2 līdz 5 cilvēku ģimenei;

30.3. trīsistabu un lielākus dzīvokļus izīrē 4 un vairāk cilvēku ģimenei.

31. Rakstveida piedāvājumā īrēt dzīvojamo telpu Nekustamā īpašuma nodaļas speciālists norāda piedāvātās dzīvojamās telpas:

31.1. adresi;

31.2. platību;

31.3. istabu skaitu;

31.4. stāvu, kurā telpa atrodas;

31.5. labiekārtojuma līmeni;

31.6. īres maksas apmēru;

31.7. īres līguma termiņu;

31.8. personas kontaktinformāciju, ar kuru sazinoties var apskatīt dzīvokli;

31.9. termiņu līdz kuram jāsniedz atbilde, vēlas vai nevēlas īrēt.

32. Atbildi uz dzīvojamās telpas īres piedāvājumu personai jāsniedz ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā no vēstules izsūtīšanas dienas.

33. Ja personai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi atbildi uz piedāvājumiem, šī persona tiek izslēgta no reģistra. Lēmumu par izslēgšanu no reģistra pieņem Dzīvokļu komisija.

34. Par nepamatotu atteikumu īrēt piedāvāto dzīvojamo platību uzskatāms atteikums tādu iemeslu dēļ kā: dzīvojamā māja, kurā piedāvāts īrēt dzīvojamo platību, atrodas pārāk tālu no pilsētas vai pagasta centra, tuvumā nav veikala, neapmierina kaimiņi vai dzīvojamais rajons pilsētā, neapmierina atbilstoši noteikumu 30.punktam piedāvātās dzīvojamās platības istabu skaits un tml.

35. Lēmumā par dzīvojamās telpas izīrēšanu norāda termiņu, uz kādu slēdzams īres līgums, bet ne ilgāk, kā uz 10 (desmit) gadiem. Dzīvokļu komisija nosaka kritērijus pēc kuriem tiek noteikts līguma termiņš un uz kādu laiku tiek pagarināts īres līgums. Komisija uzklausa īrnieka argumentus un pieņem lēmumu par īres līguma termiņa pagarināšanu.

36. Pamatojoties uz noslēgto dzīvojamo telpu īres līgumu, īrnieks noslēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par attiecīgā pakalpojuma saņemšanu.

37. Īres līgumu noslēdz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts Dzīvokļu komisijas lēmums par dzīvokļa izīrēšanu.

38. Dzīvojamo telpu īres līgumus paraksta tās iestādes vadītājs, kuras valdījumā atrodas konkrētā dzīvojamā telpa.

39. Ja likuma 13., 14., 15., 21.⁶ pantā un šo saistošo noteikumos minētās personas, kuras reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, visas nodrošinātas ar dzīvojamām telpām vai rakstveidā attiekušās no tām piedāvāto dzīvojamo telpu izīrēšanas, vai nav sniegušas atbildi uz dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem, komisijai ir tiesības izīrēt šo dzīvojamo telpu personai, kura nav reģistrēta palīdzības reģistrā un ir piekritusi remontēt dzīvokli par saviem līdzekļiem, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu uz pieciem gadiem ar tiesībām to pagarināt (priekšroka tā pagasta vai pilsētas iedzīvotājiem, kurā ir brīvas dzīvojamās telpas). Dzīvojamās telpas tiek izīrētas iesniegumu iesniegšanas secībā.

(Grozīts ar Balvu novada domes 27.10.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35/2022)

40. Informācija par brīvām dzīvojamām telpām tiek ievietota pašvaldības mājaslapā www.balvi.lv.

(Grozīts ar Balvu novada domes 27.10.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35/2022)

41. Personai vai ģimenei, kura pretendē uz brīvas dzīvojamās telpas īres tiesību piešķiršanu nedrīkst piederēt cita dzīvojamā telpa, nedrīkst būt nekāda veida parāda attiecībā pret Balvu novada pašvaldību un tās iestādēm. Ja uz brīvo dzīvojamo platību divu mēnešu laikā nav pieteikusies neviena persona (ģimene) pašvaldība dzīvojamo platību pārdod izsolē. Izsoles noteikumus izstrādā un izsoli organizē Mantas novērtēšanas un izsoļu komisija.

42. Nosakot sociālā dzīvokļa statusu likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁵ pantā pirmajā daļā norādītajiem dzīvokļiem vai izīrējot dzīvokļus sociālajās mājās, pašvaldība izīrē sociālos dzīvokļus un sociālās dzīvojamās telpas (dzīvojamās telpas sociālajās dzīvojamās mājās ar labierīcību (tualetes, vannas, dušas un virtuves koplietošanu) likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(Balvu novada domes 27.10.2022. saistošo noteikumu Nr. 35/2022 redakcijā)

43. Noteikumu 8.3. punktā minētajā reģistrā – dzīvokļa sociālajā mājā izīrēšanai reģistrē šādas personas, kuras dzīvo un ir deklarētas Balvu novada administratīvajā teritorijā ne mazāk kā 1 (vienu) kalendāro gadu (nepārtraukti) pirms palīdzības pieprasīšanas:

43.1. maznodrošinātas sociāli mazaizsargātas personas, ja attiecībā uz tām ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Dzīvojamo telpu īres likuma" 24. panta otro daļu un īrnieks atbilst šī likuma 30. panta nosacījumiem;

43.2. maznodrošinātas (trūcīgas) vai sociāli mazaizsargātas personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikušas vēlēšanos īrēt dzīvokli sociālajā mājā, kā arī maznodrošinātas (trūcīgas) vai sociāli mazaizsargātas personas, kuru sadzīves apstākļi ir neapmierinoši, un kuras ir izteikušas vēlēšanos īrēt dzīvokli sociālajā mājā un saņemts sociālā darbinieka atzinums un apsekošanas akts par dzīvokļa nepieciešamību;

43.3. neizvērtējot ienākumus, bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit četru gadu vecumam, un nav nodrošinātas ar dzīvojamo platību;

43.4. personas ar invaliditāti, kā arī persona, kura aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu ar invaliditāti.

44. Par sociāli mazaizsargātām personām šajos noteikumos uzskatāmas:

44.1. ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

44.2. ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

44.3. nepilnās ģimenes ar bērniem;

44.4. ģimenes, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti;

44.5. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku vai apgādniekiem ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss;

44.6. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kurām nav apgādnieku vai apgādniekiem ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss;

44.7. politiski represētās personas;

44.8. personas vai ģimenes, kurām dabas katastrofu rezultātā nodarīts kaitējums dzīvojamai mājai.

45. Persona (ģimene), kas vēlas īrēt sociālo dzīvokli, Balvu novada pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, tam pievienojot spēkā esoša īres līgumu kopiju.

46. Papildus augšminētajam persona (ģimene), kas vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz – arī izziņu par personas (ģimenes) veselības stāvokli.

47. Sociālā dzīvokļa statusu dome var noteikt saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁵ pantā noteikto.

(Grozīts ar Balvu novada domes 27.10.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35/2022)

48. Pašvaldības neizīrēto dzīvokļu sociālajās mājās vienotu uzskaiti veic Nekustamā īpašuma nodaļa.

49. Sociālos dzīvokļus piedāvā īrēt personu reģistrācijas secībā attiecīgā reģistrā.

50. Šo noteikumu 8.3. punktā minētajā reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokļus sociālajās mājās, kas uz to brīdi ir iekļauti attiecīgā novada administratīvā dalījuma (pilsētas vai pagasta) neizīrēto dzīvokļu sociālajās mājās reģistrā, ievērojot sekojošus kritērijus:

50.1. vienistabas dzīvokli piedāvā īrēt 1 līdz 3 cilvēku ģimenei;

50.2. divistabu dzīvokli piedāvā īrēt 2 līdz 5 cilvēku ģimenei;

50.3. trīsistabu un lielākus dzīvokļus piedāvā īrēt 4 un vairāk cilvēku ģimenei.

51. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par par diviem gadiem, Dzīvokļu komisija ik pēc 6 mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts attiecīgajai personai (ģimenei).

(Grozīts ar Balvu novada domes 27.10.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35/2022)

52. Izīrējot sociālos dzīvokļus, Balvu novada Dome lēmumos nosaka arī īres un komunālo maksājumu atlaides, kuras apmaksā no pašvaldības sociālajā budžetā attiecīgajam administratīvajam dalījumam (pilsētai vai pagastam) paredzētajiem līdzekļiem.

53. Tiesības uz šajos noteikumos paredzētajām īres un komunālo maksājumu atlaidēm personas (ģimenes) iegūst tikai pēc sociālā dzīvokļa īres līguma noslēgšanas.

54. Sociālajai pārvaldei un pilsētu vai pagastu pārvaldēm ir tiesības ģimenes ar nepilngadīgu bērnu pārvietot no sociālās dzīvojamās telpas uz lielākām sociālajām dzīvojamām telpām, ja ģimenei par sociālo dzīvojamo telpu nav parāda, noslēdzot attiecīgu līgumu pēc Dzīvokļu komisijas lēmuma.

55. Personas, kuras ilgāk par trim gadiem īrējušas sociālos dzīvokļus un ir zaudējušas tiesības tos īrēt, atsevišķos gadījumos, pēc sociālā darbinieka atzinuma ir tiesīgas īslaicīgi (līdz vienam gadam) īrēt sociālo dzīvokli, nepiemērojot īres un komunālo maksājumu atlaides.

56. Pagaidu dzīvojamo telpu pašvaldība izīrē uz laiku, ne ilgāku par gadu Likuma 23. pantā minētajām personām.

57. Noteikumu reģistrā – īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu reģistrē personas:

57.1. kurām ir īres un pakalpojumu parāds un ja tās vēlas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu;

57.2. kurām ir nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa pret dzīvojamo telpu par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

57.3. kuras dzīvo sociālajā dzīvoklī un veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos stāvos;

57.4. kuras vēlas apmainīt pret lielāku vai labiekārtotāku dzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem, ja personai par dzīvojamo telpu nav parāds par īri, un komunālajiem pakalpojumiem un to īrē ne mazāk kā vienu gadu.

58. Pārējos gadījumos pašvaldība vienīgi uzkrāj informāciju par iespējām apmainīt dzīvojamo telpu.

59. Persona, kura vēlas saņemt šāda veida palīdzību, iesniedz iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi un persona, ar kuru tiks veikta dzīvojamās telpas maiņa un tās visi pilngadīgi ģimenes locekļi.

60. Lēmumus par dzīvojamo telpu apmaiņu pieņem Dzīvokļu komisija atbilstoši savai kompetencei.

61. Pašvaldība veic pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajos dzīvokļos vai viendzīvokļu mājās logu un ārdurvju nomaiņu, malkas krāsns un dūmvadu pārmūrēšanu vai remontu, ja īrniekiem nav parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nav nekustamā īpašuma nodokļa parādu (izņemot gadījumus, kad remontdarbu neveikšana rada situāciju, kas apdraud ēkas (dzīvokļa) tālāku ekspluatēšanu), un, ja dzīvoklī vai viendzīvokļu mājā iemitinātās personas atzītas par maznodrošinātām (trūcīgām). Pašvaldības palīdzība tiek sniegta ne biežāk kā vienu reizi gadā.

62. Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kurai pašvaldības dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt:

62.1. veselības, kultūras, sporta un izglītības jomā nodarbinātam kvalificētam speciālistam;

62.2. ārstam, skolotājam, sporta skolas trenerim, tautas mākslas kolektīva vadītājam, direktoram (turpmāk – speciālistam), kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums;

62.3. speciālistam kokapstrādes, pārtikas, tūrisma, pakalpojumu sniegšanas jomā.

63. Lēmumu par speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusu pieņem Balvu novada Dome, saņemot iesniegumu no attiecīgās iestādes vadītāja.

64. Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu speciālistam pieņem Dzīvokļu komisija.

65. Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgums tiek noslēgts uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

66. Ja pēc trim gadiem persona nav zaudējusi tiesības īrēt Speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu, īres līgums tiek pagarināts.

67. Lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu pieņem Dzīvokļu komisija.

68. Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgumu neatjauno, ja persona ir zaudējusi tiesības īrēt Speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu.

69. Dokumenti, kas jāiesniedz, lai persona varētu īrēt dzīvokli:

69.1. attiecīgās institūcijas vadītāja iesniegums, kurā izteikta nepieciešamība tās amatpersonu, darbinieku vai uzaicināto speciālistu nodrošināt ar dzīvojamo telpu uz darba laiku;

69.2. rakstveida apliecinājums, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Balvu novadā, izņemot gadījumus, kad darba vieta atrodas tālāk par 35 km;

69.3. izglītību apliecinošus dokumentus;

69.4. darba līgumu.

70. Dzīvokļu komisijas lēmumu var pārsūdzēt Balvu novada pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijā.

71. Balvu novada pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

72. Personas, kuras iekļautas pašvaldības palīdzības reģistrā līdz šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā, nodrošināmas ar dzīvojamo telpu reģistrācijas secībā.

73. Šie saistošie noteikumi stājas spēkā nākamā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

74. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudē:

74.1. Balvu novada domes 2016. gada 14. jūlija saistošie noteikumi Nr. 19/2016 "Kārtība, kādā Balvu novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

74.2. Baltinavas novada domes 2010. gada 20. maija saistošie noteikumi Nr. 8 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

74.3. Rugāju novada domes 2010. gada 18. marta saistošie noteikumi Nr. 4/2010 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Rugāju novadā".

74.4. Rugāju novada domes 2016. gada 11. februāra saistošie noteikumi Nr. 2/2016 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

74.5. Viļakas novada pašvaldības 2010. gada 26. augusta saistošie noteikumi Nr. 35 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Viļakas novadā".

74.6. Viļakas novada pašvaldības 2010. gada 26. augusta saistošie noteikumi Nr. 36 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu".