1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Ādažu novada pašvaldība piešķir aprūpes mājās pakalpojumu (turpmāk – aprūpes pakalpojums) un pakalpojumu "Drošības poga" samaksas kārtību, kā arī lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pakalpojums "Drošības poga" ietver cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu, izmantojot īpašu saziņas sistēmu – saziņas iekārtu un signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā. Tas paredzēts cilvēkiem, kuri nespēj par sevi parūpēties. 24 stundu saikne ar Zvanu centru garantē drošības sajūtu gan cilvēkam, kurš saņem Drošības pogas pakalpojumu, gan viņa tuviniekiem.

3. Tiesības saņemt aprūpes pakalpojumu un pakalpojumu "Drošības poga" (abi kopā turpmāk saukti "Pakalpojums") ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Ādažu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā un faktiski tajā dzīvo, un:

3.1. kura vecuma, garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, kurām ar aprūpējamo ir kopēja mājsaimniecība, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo aprūpes pakalpojumu;

3.2. kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, kura dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi, vai citas personas, kurām ar aprūpējamo ir kopēja mājsaimniecība, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo aprūpes pakalpojumu;

3.3. kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

4. Persona var saņemt aprūpes pakalpojumu un "Drošības poga" pakalpojumu no pakalpojuma sniedzēja, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu.

5. Aprūpes pakalpojums aptver pakalpojumu vai pakalpojumu kopumu, lai nodrošinātu personas pamatvajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē, ja persona nespēj sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ. Aprūpes pakalpojuma ietvaros tiek nodrošinātas pamatvajadzības, mobilitāte, personīgā higiēna, palīdzība mājsaimniecībā.

6. Personām, kuras vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzības stāvoklī, ir tiesības nepārtrauktas saziņas, informatīva atbalsta un diennakts palīdzības nodrošināšanai vienlaikus saņemt pakalpojumu "Drošības poga".

7. Aprūpes pakalpojuma apjomu iedala četros līmeņos, atkarībā no klienta funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes, stundu skaita, kas klientam noteikts aprūpes mājās nodrošināšanai, nepārsniedzot 24 stundas nedēļā, nedēļas apmeklējumu skaita klientam noteiktās aprūpes pakalpojuma apjoma nodrošināšanai, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu, ko nosaka sociālā darba speciālists.

8. Pakalpojuma saņemšanai persona vai tās pilnvarotais pārstāvis iesniedz Ādažu novada sociālajam dienestam (turpmāk – Sociālais dienests):

8.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un vēlamo risinājumu;

8.2. aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju;

8.3. ģimenes ārsta izziņu (forma Nr. 027/u) par personas veselības stāvokli un pakalpojuma nepieciešamību, kas izdota ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pakalpojuma pieprasīšanas. Izziņā norāda medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamību, funkcionālā traucējuma pakāpi un vēlamā pakalpojuma veidu;

8.4. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

9. Sociālais dienests:

9.1. reģistrē personas vai viņas pilnvarotā pārstāvja iesniegumu;

9.2. apmeklē personu tās dzīvesvietā, novērtē viņas vajadzības pēc aprūpes pakalpojuma, t.sk. pakalpojuma "Drošības poga", aizpildot novērtēšanas karti;

9.3. pieprasa no citiem informācijas avotiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

9.4. mēneša laikā pieņem lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un personas līdzmaksājuma apmēru, vai pieņem motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, norādot atteikuma pamatojumu un tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību;

9.5. izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

10. Pakalpojumu nepiešķir vai pārtrauc:

10.1. personai, kurai ir medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvas slimības);

10.2. klientam, kuram nepieciešama diennakts aprūpe vai uzraudzība un ar aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojuma apjomu. Šajā gadījumā Sociālais dienests lemj par aprūpes institūcijā pakalpojuma piešķiršanu;

10.3. ja persona atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad pakalpojums netiek sniegts (personas ievietošana stacionārā vai rehabilitācijas iestādē);

10.4. ja persona ievietota ilgstošas sociālās aprūpes iestādē;

10.5. ja personas aprūpi spēj nodrošināt viņas apgādnieks;

10.6. ja persona maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

10.7. ja persona rakstiski atsakās no pakalpojuma;

10.8. ja persona noslēgusi uztura vai cita veida līgumu par aprūpi, kas tiek nodrošināta vai var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai likumīgo apgādnieku puses, izņemot, ja pakalpojumu finansē pati persona vai tās apgādnieks;

10.9. ja persona pēdējā gada laikā atsavinājusi savas īpašuma tiesības (dāvinājums, pirkuma-pārdevuma līgums, u.tml.), saglabājot īres tiesības šajā dzīvojamā platībā un kurai tiek nodrošināta vai var tikt nodrošināta aprūpe no personas, kas ieguvusi īpašuma tiesības uz attiecīgo īpašumu vai likumīgo apgādnieku puses, izņemot, ja pakalpojumu finansē pati persona vai tās apgādnieks;

10.10. ja persona regulāri atrodas alkohola vai narkotisko vielu reibumā;

10.11. ja persona izturas pret aprūpētāju necienīgi vai agresīvi;

10.12. ja persona sniegusi nepatiesas ziņas vai apzināti maldinājusi Sociālo dienestu;

10.13. ir iestājusies personas nāve.

11. Pakalpojums netiek sniegts personai, kura saņem pašvaldības materiālu atbalstu aprūpes vai kopšanas pakalpojuma nodrošināšanai.

12. Pakalpojuma nepieciešamību pārskata ne retāk kā reizi gadā.

13. Sociālais dienests ir tiesīgs apmeklēt personu dzīvesvietā un izvērtēt pakalpojuma kvalitāti.

14. Samaksa par pakalpojumu tiek veikta ārējos normatīvajos aktos, šajos noteikumos un savstarpējos ar pakalpojuma sniedzēju noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

15. Pakalpojumu ir tiesības saņemt personām:

15.1. kuru ienākumi nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni;

15.2. ar I un II grupas invaliditāti ar funkcionāliem traucējumiem, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invaliditātes gadījumā kopš bērnības un kurām nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku.

16. Mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli izvērtē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu.

17. Nosakot samaksu par pakalpojumu, netiek vērtēts personas īpašums.

18. Ja personas ienākumi ir augstāki par 15.1. apakšpunktā noteikto, persona maksā daļu no pakalpojuma maksas, ko veido starpība starp pakalpojuma izmaksu un maznodrošinātas mājsaimniecības noteikto ienākumu slieksni.

19. Ja persona vai apgādnieks vēršas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt maksu par pakalpojumu, Sociālajam dienestam ir tiesības neizvērtēt personas vai apgādnieka ienākumus.

20. Sociālajam dienestam ir tiesības piešķirt personai pagaidu pakalpojumu īpašu grūtību vai krīzes situācijā uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem, ja personas situācija neatbilst 15. punkta noteikumiem.

21. Personai ir tiesības:

21.1. atteikties no aprūpētāja un lūgt citu aprūpētāju, rakstiski pamatojot atteikuma iemeslu;

21.2. atkārtoti pieprasīt aprūpi mājās, ja tā izbeigta vai nav piešķirta. Šādu pieprasījumu klients var izteikt uzreiz pēc tādu apstākļu izbeigšanās, kas bija par pamatu negatīva lēmuma pieņemšanai.

22. Personai ir pienākums:

22.1. reizi trijos vai reizi sešos mēnešos aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja aprūpes pakalpojums tiek saņemts atbilstoši 15.1. apakšpunkta noteikumam;

22.2. maksāt par pakalpojumu saskaņā ar atzinumā noteikto;

22.3. vienu reizi gadā iesniegt Sociālajā dienestā ģimenes ārsta izziņu par savu veselības stāvokli, vai biežāk, ja nepieciešams;

22.4. aprūpes laikā neatrasties apreibinošu vielu ietekmē;

22.5. informēt Sociālo dienestu, ja pakalpojuma saņemšanas laikā mainās personas materiālā vai sociālā situācija, tajā skaitā, ja persona noslēdz uztura līgumu vai citu līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt personas aprūpi.

23. Sociālā dienesta lēmumus var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

24. Komisijas lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajonā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

25. Šie noteikumi stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī.

26. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudē:

26.1. Ādažu novada domes 2016. gada 25. oktobra saistošie noteikumi Nr. 29/2016 "Saistošie noteikumi par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas kārtību Ādažu novada pašvaldībā";

26.2. Carnikavas novada domes 2018. gada 24. oktobra saistošie noteikumi Nr. SN/2018/23 "Par pakalpojuma "Aprūpe mājā" nodrošināšanu Carnikavas novadā".