1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Ādažu novada pašvaldība piešķir aprūpes pakalpojumu bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ar izteikti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, pakalpojumu samaksas kārtību, kā arī lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir Ādažu novadā deklarētiem un faktiski dzīvojošiem bērniem, kuriem ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Ādažu novada sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests) ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

3. Pakalpojumu nodrošina Invaliditātes likumā noteiktajos gadījumos un tā ietvaros tiek nodrošināta bērna aprūpe, uzraudzība nepieciešamajā apjomā, pašaprūpes spēju attīstība un brīvā laika saturīga pavadīšana.

4. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona, kura reģistrējusi aprūpes mājās pakalpojumu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, un ar kuru Ādažu novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) noslēgusi līgumu, kā arī fiziska persona (tostarp bērna pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, ja izņēmuma gadījumā atbilstošu aprūpes pakalpojuma sniedzēju trūkuma vai citu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ aprūpes pakalpojumu nav iespējams nodrošināt vispār), kam ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

5. Pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem, sedzot aprūpes pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteiktajā minimālajā apmērā, tajā skaitā visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

6. Pakalpojuma saņemšanai bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajam dienestam:

6.1. iesniegumu, kurā norāda vēlamo pakalpojuma saņemšanas apjomu – stundu skaitu mēnesī (ja zināms) un vēlamo pakalpojuma sniedzēju;

6.2. VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja atzinums nav Sociālā dienesta rīcībā;

6.3. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes locekļa (turpmāk – vecāks) darba devēja apliecinājumu par darba tiesiskajām attiecībām un darba slodzi (stundas nedēļā), ja vecāks ir darba ņēmējs, vai bērna vecāka apliecinājums par saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanu un tam nepieciešamajām stundām nedēļā, ja vecāks ir saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants;

6.4. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērna vecāks apgūst attiecīgu programmu attiecīgajā izglītības iestādē;

6.5. Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) apliecinājums par dalību (stundas nedēļā) NVA organizētajos nodarbinātības pasākumos, ja bērna vecāks piedalās šādos pasākumos un šī informācija nav Sociālā dienesta rīcībā;

6.6. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu (stundas mēnesī) bērnam, ja pakalpojums tiek sniegts un šī informācija nav Sociālā dienesta rīcībā;

6.7. citus dokumentus, ja tie nepieciešami Sociālajam dienestam lēmuma pieņemšanai.

7. Aprūpes pakalpojumu piešķir, izvērtējot:

7.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

7.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

7.3. vecāka iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā, vai ir viena vecāka ģimene, nepieciešamību veikt privātas veselības vai darījumu lietas bez bērna klātbūtnes, u.c.);

7.4. skolas dienas pārklājums (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, ko apmeklē dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu, u.tml.);

7.5. iespējas bērnam iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos;

7.6. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, dienas centrā, iespēju saņemt pakalpojumu "atelpas brīdis", kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus.

8. Piešķiramā pakalpojuma apjomu nosaka pēc nepieciešamības, ievērojot 6. un 7. punkta noteikumus un nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto apjomu.

9. Pakalpojumu piešķir uz bērnam noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk par trīs gadiem, bez mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanas.

10. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai nodarbinātības laikā vai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā.

11. Ja bērns saņem Eiropas Savienības projektu ietvaros aprūpes pakalpojumam analogu pakalpojumu, tad aprūpes pakalpojumu var piešķirt, ja personas vajadzība pēc tā ir lielāka par minēto projektu nodrošinātajiem pakalpojumiem, un tādā apjomā, kas, ievērojot Ministru kabineta noteikto aprūpes pakalpojuma maksimālo apjomu, pārsniedz projekta ietvaros nodrošināmo pakalpojumu maksimālo apjomu.

12. Pakalpojumu nepiešķir, ja bērns neatbilst Invaliditātes likumā un šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem.

13. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna vecāku un pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu un izpildes kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus.

14. Pakalpojuma sniedzējs reizi mēnesī iesniedz Sociālajā dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un Sociālais dienests kontrolē līguma saistību izpildi. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu, kā arī līdzēju apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

15. Pakalpojumu pārtrauc uz laiku, kamēr bērns ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai kamēr pastāv citi apstākļi, kas var būt par pamatu pakalpojuma pārtraukšanai.

16. Pakalpojumu izbeidz, ja:

16.1. vecāks iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

16.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

16.3. beidzies lēmumā noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

16.4. Sociālais dienests konstatē, ka mainījušies apstākļi pakalpojuma saņemšanai, vai ir radušies tādi apstākļi, kuru dēļ bērna vecāks pastāvīgi var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

16.5. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

16.6. Sociālais dienests konstatē, ka pakalpojums faktiski netiek izmantots.

17. Pakalpojuma maksimālais apjoms ir 80 stundas mēnesī.

18. Pakalpojumu nodrošina pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja, ar kuru Sociālais dienests noslēdzis līgumu par sociālo pakalpojumu sniegšanu, un vecāka noslēgto līgumu par pakalpojuma sniegšanas apjomu, laiku un samaksas kārtību.

19. Vecākam ir pienākums informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā pakalpojuma izbeigšanai.

20. Ja vecāks savlaicīgi nav informējis par apstākļiem, kas ir par pamatu pakalpojuma izbeigšanai, un Sociālais dienests ir veicis atlīdzības izmaksu pakalpojuma sniedzējam, vecākam ir pienākums atlīdzināt saņemto atlīdzību par periodu, no dienas, kad radušies minētie apstākļi.

21. Sociālā dienesta lēmumus var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

22. Komisijas lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajonā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.