Tiesneša amata kandidātu atlases mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, ar atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām, proti, personas, kuras pārzina visu tiesību sistēmu kopumā, spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē, apzinās, ka tiesneša amats pildāms, respektējot cilvēka cieņu, ievērojot cilvēktiesības un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, personas, kuras spēj uzņemties atbildību un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti kopumā, kā arī rūpējas par nepārtrauktu izaugsmi, ievēro augstus ētikas standartus, apzinās, ka gan tiesneša profesionālā darbība, gan privātā dzīve var tikt vērtēta sabiedrībā, un veido priekšstatu par tiesu varu kopumā.

1. Kārtība nosaka likuma "Par tiesu varu" 52. pantā minēto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātu un likuma "Par tiesu varu" 53. pantā minēto apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu (turpmāk abi kopā – tiesneša amata kandidāts) atlases kārtību (turpmāk – atlase).

2. Atlase notiek atklātā pretendentu uz tiesneša amata kandidāta statusu (turpmāk – pretendents) konkursā. Šajā punktā noteiktā atlase uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amatu tiek rīkota, ja persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā nav izteikusi vēlmi pretendēt uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amatu vai ir izteikusi vēlmi pretendēt, bet nav saņēmusi sekmīgu Komisijas vērtējumu.

3. Konkurss tiek organizēts ne retāk kā reizi trijos gados un tiek izsludināts kalendārā gada septembra mēneša pirmajā darba dienā, ja Tieslietu padome nav lēmusi citādi.

(Tieslietu padomes 28.11.2022. lēmuma Nr. 129 redakcijā)

4. Atlases organizēšanu un tiesneša amata kandidātu atlases komisijas (turpmāk – Komisija) administratīvo darbu nodrošina Tiesu administrācija (turpmāk – Administrācija).

5. Administrācija pirms konkursa izsludināšanas un pirms vakantās tiesneša amata vietas piedāvāšanas rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā iekļautai personai par tiesneša amata vakancēm informē bijušos Satversmes tiesas tiesnešus, starptautiskās tiesas un pārnacionālās tiesas tiesnešus, ievietojot paziņojumu portālā www.tiesas.lv. Paziņojumā norāda informāciju par pieteikšanās termiņu, kas nevar būt īsāks par divdesmit dienām, un iesniedzamo informāciju.

6. Pretendents, ja vēlas pieteikties uz vakanci rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā, Administrācijā iesniedz atbilstoši 10. pielikumam noformētu:

6.1. Motivētu pieteikuma vēstuli, pamatojot atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam;

6.2. Dzīves aprakstu (atbilstoši Europass CV standartam). Dzīves aprakstā norādītā elektroniskā pasta adrese tiek izmantota Administrācijas rakstiskajai saziņai ar pretendentu;

6.3. Izglītību un darba stāžu juridiskajā specialitātē apliecinošus dokumentus.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 18.09.2023. lēmumu Nr. 71)

7. Nepieciešamības gadījumā Administrācija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju vai pieprasīt informāciju no kompetentajām institūcijām.

8. Administrācija pretendenta pieteikuma vēstuli un tai pievienotos dokumentus nodod Komisijai izvērtēšanai.

9. Komisija pretendenta atbilstību likuma "Par tiesu varu" prasībām pārbauda, izvērtējot pretendenta iesniegtos dokumentus, Administrācijas sagatavoto informāciju un Komisijas rīcībā esošu informāciju par pretendenta reputāciju.

10. Ja pretendents atbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām, Komisija veic pretendenta novērtēšanu šīs kārtības IX. nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja pretendenta vērtējums ir sekmīgs, viņš tiek virzīts iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā vai apstiprināšanai apgabaltiesas tiesneša amatā saskaņā ar likumu "Par tiesu varu".

11. Atlasi Administrācija izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", portālā www.tiesas.lv, kā arī nosūta informāciju uz rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu elektroniskā pasta adresēm, ja izsludināta atlase uz apgabaltiesas tiesneša amatu. Sludinājumā norāda informāciju par tiesneša amata kandidātam izvirzītajām prasībām, pieteikšanās termiņu, kas nevar būt īsāks par divdesmit dienām, un iesniedzamo informāciju. Vienlaikus ar konkursa sludinājumu portālā www.tiesas.lv publicē Komisijas apstiprinātos atlases trešās kārtas mutiskās daļas un ceturtās kārtas rakstveidā sniedzamo atbilžu jautājumus.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmumu Nr. 53)

12. Pretendents, piesakoties konkursā, Administrācijā iesniedz atbilstoši 10. pielikumam noformētu:

12.1. Motivētu pieteikuma vēstuli, pamatojot atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam. Pretendents, kurš nav tiesnesis, ietver arī apliecinājumu, ka uz viņu nav attiecināmi likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu;

12.2. Dzīves aprakstu (atbilstoši Europass CV standartam). Dzīves aprakstā norādītā elektroniskā pasta adrese tiek izmantota Administrācijas rakstiskajai saziņai ar pretendentu;

12.3. Izglītību un darba stāžu juridiskajā specialitātē apliecinošus dokumentus, ja pretendents nav tiesnesis.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 18.09.2023. lēmumu Nr. 71)

13. Administrācija, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai attiecībā uz pretendentu, kurš nav tiesnesis, nepastāv likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu, pieprasa informāciju no kompetentajām institūcijām. Nepieciešamības gadījumā Administrācija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju.

14. Kad nepieciešamā informācija no kompetentajām institūcijām saņemta, Administrācija to kopā ar pieteikuma vēstuli un tai pievienotajiem dokumentiem nodod Komisijai izvērtēšanai.

15. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasei Tieslietu padome uz četriem gadiem izveido komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu. Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Administrācijas norīkota persona.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 28.11.2022. l­ēmumu Nr. 129)

16. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks ar balsu vairākumu tiek ievēlēts no locekļu vidus. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

16.¹ Ja Komisijas loceklis tiek pārcelts cita līmeņa tiesā vai maina specializāciju, viņa pilnvaras saglabājas līdz jauna Komisijas locekļa iecelšanai.

(Tieslietu padomes 20.06.2022. lēmuma Nr. 38 redakcijā)

17. Komisija ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās Komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un vismaz pieci komisijas locekļi.

18. Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par atlases procesa norises gaitu atbilstoši šīs kārtības prasībām.

19. Komisijas loceklis nepiedalās pretendenta vērtēšanā, ja attiecīgais pretendents ir Komisijas locekļa laulātais, Komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir Komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis nepiedalās vērtēšanā arī tad, ja Komisijas loceklis ir personīgi vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts konkursa iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Komisijas loceklis par interešu konflikta apstākļiem informē Komisiju, un Komisijas sekretārs to fiksē protokolā.

20. Atlase notiek četrās kārtās, kurās tiek izvērtēti formālie kritēriji, profesionālās prasmes, kā arī prioritārās uzvedības kompetences:

20.1. pirmā kārta – pieteikuma izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: pretendenta atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un noteikto ierobežojumu ieņemt tiesneša amatu neesamību;

20.2. otrā kārta – profesionālo zināšanu pārbaudes tests (turpmāk – tests). Testā pārbauda pretendenta profesionālās zināšanas, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Testa formu nosaka Komisija;

20.3. trešā kārta – profesionālo prasmju pārbaude: rakstiska risinājuma sniegšana diviem juridiskās problēmas uzdevumiem (turpmāk – kāzuss) un mutvārdu atbilžu sniegšana uz pretendenta izlozētajiem un Komisijas uzdotajiem jautājumiem. Komisija pārbauda pretendenta zināšanas par tiesību jautājumiem un prasmi šīs zināšanas piemērot, spēju piemērot normatīvos aktus atbilstoši problēmsituācijai, prasmi argumentēt un prezentēt savu viedokli;

20.4. ceturtā kārta – pretendenta rakstveidā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšana, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot, pretendenta psiholoģiskā novērtēšana un uzvedības kompetenču intervija, kurā vērtē pretendenta personīgās un sociālās kompetences.

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

21. Atlases otrās kārtas un trešās kārtas rakstiskās daļas uzdevumu saturs pirms atlases pārbaudījuma nav pieejams. Pēc atlases noslēgšanas šo uzdevumu saturs ir ierobežotas pieejamības informācija.

22. Pretendentam, kurš ir rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis un pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amata vietu, otrās un trešās kārtas novērtējumu aizstāj Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas tiesneša profesionālo prasmju novērtējums. Ceturtā kārta visiem pretendentiem uz apgabaltiesas tiesneša amatu ir kopīga.

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

23. Komisijas sēdes ir slēgtas. Tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar atlases procesu, pēc atlases procesa beigām piešķir Komisijas priekšsēdētājs ar rakstisku atļauju, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

24. Ja tiesneša amata pretendents nokavē atlases sākumu, viņam ir tiesības piedalīties atlases pārbaudījumā, bet darba izpildes laiks netiek pagarināts un to norāda protokolā.

25. Pirms katras atlases kārtas, izņemot pirmo un ceturto kārtu, Komisijas sekretārs sastāda pretendentu, kuri piedalās atlases pārbaudījumā, sarakstu un pārbauda viņu personas datus saskaņā ar uzrādīto personu apliecinošo dokumentu.

26. Atklājot atlasi, Komisijas loceklis vai sekretārs paziņo Komisijas sastāvu.

27. Atlases pārbaudījuma norisē drīkst piedalīties pretendenti, Komisija, Komisijas sekretārs, persona ar padomdevēja tiesībām un atlases ceturtajā kārtā – pieaicinātie speciālisti. Komisijas locekļi savstarpēji vienojas par nepieciešamo komisijas locekļu skaitu atlases kārtā.

(Tieslietu padomes 28.11.2022. lēmuma Nr. 129 redakcijā)

28. Atlases kārtas pārbaudījumus pretendents kārto patstāvīgi, netraucējot citus pretendentus. Otrajā kārtā pretendentam nav atļauts izmantot saziņas līdzekļus un palīgmateriālus, atlases trešajā kārtā – kāzusa risinājuma sagatavošanā – atļauts izmantot normatīvos aktus. Pretendents trešās kārtas mutiskajā daļā drīkst izmantot sagatavošanās laikā izdarītās piezīmes.

29. Pretendentam, kurš atlases norises laikā izmanto saziņas līdzekļus, neatļauti izmanto palīglīdzekļus, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, tiek liegts turpināt piedalīties atlasē, par ko izdara atzīmi pretendentu, kurš piedalās atlases pārbaudījumā, sarakstā. Pretendenta atlases pārbaudījuma darbu nevērtē.

30. Komisijas sekretārs protokolē atlases pārbaudījuma norises gaitu, katrai atlases kārtai sagatavojot atsevišķu protokolu. Protokolā norāda konkursa norises vietu, laiku, atlases kārtu, Komisijas sastāvu, pretendentu, kuri piedalās konkrētajā atlases kārtā, vārdus un uzvārdus, Komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, atlases kārtas rezultātus. Protokolam pievieno aizpildītos otrās kārtas testa variantus, pretendenta rakstītos kāzusu risinājumus un atbildes uz ceturtās kārtas jautājumiem reizē ar trešās un ceturtās kārtas vērtējumu lapām. Katras atlases kārtas protokolu paraksta visi Komisijas locekļi, kuri piedalījušies vērtēšanā, un Komisijas sekretārs.

31. Ja pretendents neievēro atlases kārtās noteikto laika ierobežojumu un turpina pildīt testu vai kāzusu pēc noteiktā laika beigām, aizpildīto testu vai kāzusu nevērtē. Komisijas sekretārs protokolā norāda, ka tests vai kāzuss aizpildīts pēc noteiktā laika.

32. Protokola oriģināleksemplāru un citus ar atlasi saistītos materiālus Administrācija glabā piecus gadus pēc konkursa noslēguma.

33. Komisijas sekretārs katras atlases kārtas rezultātus pretendentam paziņo individuāli, nosūtot uz pretendenta pieteikumā norādīto adresi elektroniskai saziņai. Komisija nosaka nākamās atlases kārtas norises gaitu, par ko sekretārs informē sekmīgos pretendentus.

34. Komisijas atteikumu pielaist nākamajam atlases pārbaudījumam vai iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā pretendents var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar atlases procesā pieļautajiem atlases pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt atlases rezultātu.

35. Komisija formālos kritērijus pārbauda, izvērtējot pretendenta iesniegtos dokumentus, Administrācijas sagatavoto informāciju un Komisijas rīcībā esošu informāciju par pretendenta reputāciju. Komisija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju saistībā ar viņa reputāciju.

36. Ja pretendents atbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām, Komisija pretendentu virza uz atlases otro kārtu vai, ja pretendents ir tiesnesis, uzdod Tiesu administrācijai sagatavot materiālus iesniegšanai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai, sniedzot atzinumu par tiesneša piemērotību darbam apgabaltiesā. Pretendenta atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam komisija var izvērtēt visas atlases gaitā.

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā, kas grozīta ar Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmumu Nr. 53)

37. Atlases otrā kārta notiek testa formā, kurā tiek pārbaudītas pretendenta profesionālās zināšanas, tai skaitā izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

38. Testā ir 60 jautājumi ar atbilžu variantiem. Komisija pirms katras atlases nodrošina testa izstrādi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei. Testa izstrādi veic Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 28.11.2022. l­ēmumu Nr. 129)

39. Pretendents testu aizpilda Komisijas norādītajā kārtībā. Testa izpildei noteiktais laiks ir divas stundas.

40. Pretendenta atbildes tiek vērtētas punktos no 0 līdz 10 atbilstoši 1. pielikumam. Piešķirot punktus, skaita tikai pilnīgi pareizas atbildes. Komisija pretendentu virza uz atlases trešo kārtu, ja pretendents testā ir ieguvis vismaz 7 punktus.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmumu Nr. 53)

41. Atlases trešajai kārtai ir divas daļas:

41.1. rakstiskā daļa – divu kāzusu rakstiska risinājuma sagatavošana atbilstoši tiesas kompetencei;

41.2. mutiskā daļa – mutvārdu atbilžu sniegšana uz pretendenta izlozētajiem un Komisijas uzdotajiem jautājumiem.

42. Trešajā kārtā tiek pārbaudītas pretendenta zināšanas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, kā arī izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

43. Komisija pirms atlases nodrošina kāzusu izstrādi. Kāzusu izstrādi veic Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 28.11.2022. l­ēmumu Nr. 129)

44. Pretendentam katra kāzusa rakstiska risinājuma sagatavošanai ir paredzētas divas stundas. Pēc kāzusa risinājuma sagatavošanas tas tiek nodots Komisijai.

45. Mutiskās daļas jautājumus izstrādā Komisija, un tie ir pieejami pretendentiem. Jautājumus publicē portālā www.tiesas.lv vienlaikus ar šīs kārtības 11. punktā noteikto sludinājumu.

46. Uz mutisko daļu pretendenti tiek aicināti pa vienam alfabēta secībā pēc uzvārdiem. Pretendents izlozē divus jautājumus. Pretendenta izlozēto jautājumu numuru Komisijas sekretārs norāda protokolā. Atkārtota izloze nav atļauta. Pretendents atbild uz izlozētajiem jautājumiem. Komisijas locekļi var uzdot papildjautājumus, kas ir saistīti ar atlases otrās kārtas, atlases trešās kārtas un atlases ceturtās kārtas rakstiskās daļas pārbaudījumiem.

47. Katru daļu Komisijas loceklis vērtē atsevišķi punktos no 0 līdz 10 saskaņā ar Tiesneša amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtēšanas kritērijiem (2. pielikums). Komisijas locekļi vērtējumu ieraksta Tiesneša amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtējuma lapā (3. pielikums).

(Grozīts ar Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmumu Nr. 53)

48. Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Pretendenta trešās kārtas rakstiskās daļas vidējo vērtējumu un mutiskās daļas vidējo vērtējumu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja iegūtais rezultāts nesasniedz 7 punktus, to neapaļo. Pretendenta trešās kārtas kopējo vērtējumu iegūst, pretendenta rakstiskās daļas vidējo rezultātu summējot ar mutiskās daļas vidējo rezultātu un izdalot ar divi. Pretendenta trešās kārtas kopējo vērtējumu Komisijas sekretārs ieraksta protokolā.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 08.09.2023. l­ēmumu Nr. 68)

49. Komisija pretendentu virza uz atlases ceturto kārtu, ja pretendenta kopējais vērtējums trešajā kārtā ir vismaz 7 punkti.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 28.11.2022. l­ēmumu Nr. 129; Tieslietu padomes 08.09.2023. l­ēmumu Nr. 68)

49.¹ Pretendenta profesionālo prasmju kopējo vērtējumu iegūst, summējot otrās kārtas vērtējumu ar trešās kārtas atsevišķo rakstiskās daļas un mutiskās daļas vērtējumu, izdalot ar trīs (4. pielikums).

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

50. Atlases ceturtajā kārtā piedalās pretendenti, kuri nokārtojuši atlases trešo kārtu un ir tikuši virzīti uz atlases ceturto kārtu, kā arī pretendenti tiesneši, kuri profesionālo prasmju vērtējumā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ieguvuši vismaz 7 punktus.

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

51. Atlases ceturtajā kārtā pretendenti:

51.1. Komisijas noteiktā termiņā vērtēšanai iesniedz izvērstas rakstveida atbildes uz četriem Komisijas noteiktajiem jautājumiem, kas saistīti ar pretendenta pieredzi un prasmēm, kā arī redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu;

51.2. piedalās psiholoģiskajā novērtēšanā, kurā tiek vērtēta pretendenta personības atbilstība tiesneša amatam nepieciešamajām personīgajām īpašībām saskaņā ar Komisijas norādītajām kompetencēm;

51.3. piedalās uzvedības kompetenču intervijā, kurā pārbauda pretendenta izpratni par tiesu sistēmas vērtībām un ētiskumu, kā arī analītiskās domāšanas, konceptuālās domāšanas, komunikācijas un darba komandā kompetenci.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 08.09.2023. l­ēmumu Nr. 68)

52. Pretendents atbildes uz Komisijas noteiktajiem jautājumiem noformē datorrakstā tā, lai to apjoms nepārsniedz četras lapaspuses A4 formātā. Noformējumā izmanto burtveidolu "Times New Roman", burtveidola lielumu "12", rindstarpas platumu "1,15". Jāievēro atkāpes no lapas malām: kreiso – 3 cm; labo – 3 cm; augšējo – 2 cm; apakšējo – 2 cm.

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

53. Pretendenta atbildes Komisijas loceklis vērtē punktos no 0 līdz 10, aizpildot jautājumu vērtējuma lapu (5. pielikums). Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Vidējo vērtējumu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja vidējais vērtējums nesasniedz 7 punktus, to neapaļo.

54. Pretendenta psiholoģisko novērtēšanu veic Komisijas pieaicināts speciālists. Speciālista piesaisti nodrošina Administrācija. Speciālists pretendenta psiholoģiskā novērtējuma materiālus iesniedz Komisijai slēgtā aploksnē. Speciālista novērtējuma kopsavilkumu un vērtējumu par atbilstību izvirzītajiem kritērijiem izsniedz pretendentam pirms kompetenču intervijas.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 28.11.2022. l­ēmumu Nr. 129)

55. Uzvedības kompetenču intervijā Komisija var uzdot papildu jautājumus saistībā ar pretendenta psiholoģisko novērtējumu vai pretendenta iesniegtajām rakstveida atbildēm, ja tas nepieciešams, lai precizētu kādas kompetences novērtējumu. Uzvedības kompetenču intervijā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Komisijas pieaicināts speciālists. Speciālista piesaisti nodrošina Administrācija. Uzvedības kompetenču intervijā var izmantot informāciju par pretendentu, kas iegūta arī atlases iepriekšējās kārtās.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 08.09.2023. l­ēmumu Nr. 68)

56. Pretendenta uzvedības kompetenču piemērotību tiesneša amatam Komisijas locekļi novērtē punktos no 0 līdz 10 atbilstoši komisijas izstrādātajam kompetenču aprakstam. Komisijas locekļi vērtējumu ieraksta ceturtās kārtas kopējā vērtējuma lapā (6. pielikums).

(Tieslietu padomes 23.07.2024. l­ēmuma Nr. 53 redakcijā)

57. Ceturtās kārtas kopējā vērtējuma noteikšanai komisijas sekretārs 53. punktā minēto vidējo vērtējumu pievieno 56. punktā minētajiem uzvedības kompetenču vērtējumiem, tos saskaitot un izdalot ar seši (6. pielikums). Vidējo vērtējumu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja vidējais vērtējums nesasniedz 7 punktus, to neapaļo.

(Tieslietu padomes 23.07.2024. l­ēmuma Nr. 53 redakcijā)

58. Pretendents ceturto atlases kārtu ir nokārtojis sekmīgi, ja ir ieguvis vismaz 7 punktus.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 08.09.2023. l­ēmumu Nr. 68)

59. Ceturtās atlases kārtas rezultātus Komisijas sekretārs ieraksta protokolā.

59.¹ Pēc atlases ceturtās kārtas rezultātu apkopošanas Komisija nosūta pretendenta, kurš ir tiesnesis un kurš saņēmis uzvedības kompetenču novērtējumu, atlases rezultātu lapu (9. pielikums) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai atzinuma sniegšanai.

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

60. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu atlases kopējo rezultātu iegūst, summējot atlases profesionālo prasmju kopējo vērtējumu (4. pielikums) un atlases ceturtās kārtas kopējo vērtējumu (6. pielikums). Rezultātu ieraksta atlases rezultātu lapā (7. pielikums), ko paraksta Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas locekļi, kuri piedalījušies vērtēšanā.

(Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

61. Apgabaltiesas tiesnešu atlases kopējo rezultātu iegūst, summējot atlases profesionālo prasmju kopējo vērtējumu (4. pielikums) un atlases ceturtās kārtas kopējo vērtējumu (6. pielikums). Rezultātu ieraksta atlases rezultātu lapā (8. pielikums), ko paraksta Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas locekļi, kuri piedalījušies vērtēšanā.

(Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

61.¹ Apgabaltiesas tiesnešu atlases kopējo rezultātu pretendentam, kurš ir tiesnesis, iegūst, summējot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas tiesneša profesionālo prasmju sekmīgu vērtējumu un atlases ceturtajā kārtā iegūto kopējo vērtējumu (6. pielikums). Rezultātu ieraksta atlases rezultātu lapā (9. pielikums), ko paraksta Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas locekļi.

(Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

62. Atlases rezultātu un iegūto vietu tiesneša amata kandidātu sarakstā tiesneša amata kandidātam paziņo ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc atlases procesa noslēguma, nosūtot rakstisku paziņojumu uz tiesneša amata kandidāta pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmumu Nr. 53)

63. Par tiesneša amata kandidātu kļūst pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis atlases pārbaudījumus, kā arī pretendents tiesnesis, kurš saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Pretendents tiek iekļauts attiecīgajā tiesneša amata kandidātu sarakstā, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci.

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

64. Kandidāts var vienlaikus atrasties vairākos tiesneša amata kandidātu sarakstos.

65. Lai nokļūtu citā tiesneša amata kandidātu sarakstā, tiesneša amata kandidāts piesakās attiecīgajā konkursā no jauna. Šādā gadījumā tiesneša amata kandidāts no jauna pilda atlases otrās un trešās kārtas pārbaudījumus. Atlases pirmās un ceturtās kārtas protokolā, kā arī atlases rezultātu lapā ieraksta iepriekš iegūto vērtējumu. Ceturtās kārtas vērtējums ir derīgs piecus gadus no brīža, kad noteikts atlases kopējais rezultāts. Vienas specializācijas ietvaros apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā iekļauta persona pēc viņas vēlēšanās var tikt iekļauta arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā.

66. Sarakstā tiesneša amata kandidāts tiek iekļauts uz trijiem gadiem. Tiesnešu amata kandidātu saraksta spēkā esības termiņu var pagarināt ar Tieslietu padomes lēmumu, bet ne ilgāk kā kopā uz pieciem gadiem. Pēc saraksta spēkā esības termiņa izbeigšanās personai ir tiesības atkārtoti pieteikties tiesneša amatu kandidātu atlasei. Pirms termiņa notecējuma kandidāts tiek svītrots no saraksta pēc paša vēlēšanās vai arī, ja ir iestājies kāds no apstākļiem, kas ir šķērslis personas pretendēšanai uz tiesneša amatu, par ko kandidātam ir pienākums paziņot Tieslietu padomei.

67. Kandidāti sarakstā tiek sarindoti, sākot ar lielāko punktu skaitu, atbilstoši tiesneša amata kandidātu atlasē iegūtajam kopējam rezultātam (7., 8. vai 9. pielikums).

(Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

68. Vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits.

69. Ja starp personām, kuras kandidē uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata vakanci vai kuras kandidē uz apgabaltiesas tiesneša amata vakanci un kuras nav tiesneši, augstākais punktu skaits ir vienāds divām vai vairāk personām, kuras apliecinājušas gatavību pieņemt vakanto tiesneša amata vietu, organizējamas kandidātu intervijas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju. Lēmumu par piemērotākās kandidatūras virzīšanu iecelšanai amatā pieņem tās tiesas priekšsēdētājs, kurā ir vakantā tiesneša amata vieta. Lēmums nav pārsūdzams.

70. Ja starp personām, kuras kandidē uz apgabaltiesas tiesneša amata vakanci, augstākais punktu skaits ir vienāds divām vai vairāk personām, tad kandidātam, kurš ir tiesnesis, ir priekšroka. Ja augstākais punktu skaits ir vienāds divām vai vairāk personām, kuras ir tiesneši, tad par piemērotāko kandidātu lemj Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 73.¹ panta trešo daļu.

71. Ja tiesneša amata kandidāts piedāvājumu pieņem, tiesneša amata kandidāts tiek virzīts apstiprināšanai, iecelšanai vai pārcelšanai tiesneša amatā saskaņā ar likumu "Par tiesu varu". Ja kandidāts, kurš sarakstā ieņem pirmo vietu, atsakās no vakantās tiesneša amata vietas, tā pati vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta sarakstā nākamajam kandidātam ar lielāko punktu skaitu.

72. Ja vienlaikus atklājas vairākas vakantās tiesneša amata vietas, kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits, ir tiesības izvēlēties, kuru no piedāvātajām tiesneša amata vakancēm pieņemt.

73. Ar šīs kārtības apstiprināšanas dienu spēku zaudē Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, kas apstiprināta ar Tieslietu padomes 2021. gada 14. aprīļa lēmumu Nr. 39.

74. Tiesneša amata kandidātu atlases konkursi, kas uzsākti līdz šīs kārtības spēkā stāšanās brīdim, tiek pabeigti saskaņā ar Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību, kas bija spēkā to izsludināšanas brīdī.

75. Komisija, kas izveidota saskaņā Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību, kas bija spēkā līdz šai kārtībai, turpina savu darbu līdz tās pilnvaru beigām.

(Pielikums Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 23.07.2024. lēmuma Nr. 53 redakcijā)

(Pielikums Tieslietu padomes 08.09.2023. lēmuma Nr. 68 redakcijā)

Atlasē pretendents iesniedz dokumentus, kas atbilst Dokumentu juridiskā spēka likumam un Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība".

Atbilstoši Valsts valodas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajam dokumentus svešvalodā pretendents iesniedz ar tiem pievienotu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz 2000. gada 31. augustam, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams.

Lai apstiprinātu atbilstību likuma "Par tiesu varu" 51. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām par valsts valodas prasmi augstākajā līmenī (augstākā līmeņa 2. pakāpē (C2)), pretendents iesniedz kādu no Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 19. punkā minēto dokumentu kopijām.

Lai apstiprinātu atbilstību likuma "Par tiesu varu" 51. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām, pretendents iesniedz dokumentu kopijas, kas, pirmkārt, apliecina augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikācijas iegūšanu, un, otrkārt, apliecina maģistra vai doktora grāda iegūšanu. Pretendentam ir jābūt gan jurista kvalifikācijai, gan maģistra vai doktora grādam tiesību zinātnē.

Ja grādi un profesionālās kvalifikācijas Latvijā iegūti pēc studiju programmas pabeigšanas, kuru uzsāka īstenot pirms Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās 2000. gada 26. decembrī, pretendentam var būt jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā, lai noteiktu, vai iepriekš iegūtā augstākā izglītība ir pielīdzināma Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajai kvalifikācijai.

Ja izglītība ir iegūta ārvalstīs, pretendents iesniedz Akadēmiskās informācijas centra izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds. Ja izglītības dokuments pretendentam izsniegts ārvalstī, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisku līgumu par izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu, tajā var būt noteikta atšķirīga izglītības dokumentu un akadēmisko grādu atzīšanas kārtība.

Lai apstiprinātu atbilstību likuma "Par tiesu varu" 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām par darba pieredzi, pretendents iesniedz komersanta vai iestādes izsniegtu izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina vismaz piecu gadu darba stāžu juridiskajā specialitātē pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas. Tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga darba pieredzē ieskaita stāžu arī pirms jurista kvalifikācijas iegūšanas, ja kopējais stāžs šajos amatos nav mazāks par pieciem gadiem. Pretendents, kurš darbojies kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona, iesniedz pierādījumus, ka ir sniedzis juridiskos pakalpojumus.