Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta ārkārtas sēdes attālinātā veidā protokols Nr. 71

Rīgā 2021. gada 20. oktobrī

Ministru kabineta ārkārtas sēdes attālinātā veidā protokols

Sēdi vada

Ministru prezidents ‒ A. K. Kariņš (Attālināti)

Ar balsstiesībām piedalās

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs ‒ J. Bordāns (Attālināti)

Ekonomikas ministrs ‒ J. Vitenbergs (Attālināti)

Finanšu ministrs, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs ‒ J. Reirs (Attālināti)

Iekšlietu ministre ‒ M. Golubeva (Attālināti)

Izglītības un zinātnes ministre ‒ A. Muižniece (Attālināti)

Kultūras ministrs ‒ N. Puntulis (Attālināti)

Labklājības ministrs ‒ G. Eglītis (Attālināti)

Satiksmes ministrs ‒ T. Linkaits (Attālināti)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ‒ A. T. Plešs (Attālināti)

Veselības ministrs ‒ D. Pavļuts (Attālināti)

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs ‒ K. Gerhards (Attālināti)

Ar padomdevēja tiesībām piedalās

Valsts kancelejas direktors ‒ J. Citskovskis

Valsts kancelejas direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja ‒ I. Gailīte

Protokolē

Valsts kancelejas dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja ‒ L. Peinberga

Sēdi sāk plkst. 15:30

1. §

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

21-TA-708

___________________________________________
(A. K. Kariņš)

1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu.

2. Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.

3. Valsts kancelejai nosūtīt noteikumus Saeimas Prezidijam.

2. §

Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""

21-TA-759

___________________________________________
(J. Citskovskis, D. Pavļuts, A. Muižniece, T. Linkaits,
N. Puntulis, I. Vanaga, J. Vitenbergs, K. Bērziņš,
J. Bordāns, R. Kalvāns, E. Baldzēns, I. Dreika,
K. Gerhards, J. Endziņš, G. Eglītis, J. Reirs,
B. Bāne, I. Gailīte, A. K. Kariņš)

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.

2. Valsts kancelejai precizēt rīkojuma projektu, ņemot vērā šādus priekšlikumus: svītrot 5.49.1. apakšpunktu, 5.49.20. apakšpunktā aizstāt vārdu "mazumtirdzniecības" ar vārdu "tirdzniecības",  svītrot 2. punktu un sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai. 

3. Veselības ministrijai papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar norādi, ka jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu rīkojumā minētiem atbalsta pasākumiem, atbalsta apjomu, kā arī kritērijiem atbalsta piešķiršanai ir atsevišķi skatāms Ministru kabinetā atbilstoši nozares ministrijas priekšlikumiem, un iesniegt precizēto anotāciju Valsts kancelejā. 

4. Atzīmēt, ka izglītības un zinātnes ministres A. Muižnieces priekšlikumu aizstāt rīkojuma projekta 5.49.34.2. apakšpunktā vārdus un skaitli "līdz 3. klasei" ar vārdiem un skaitli "līdz 12. klasei" no 12 Ministru kabineta locekļiem, kas piedalās šajā sēdē, balsojumā atbalsta pieci (izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece, labklājības ministrs G. Eglītis, Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns, satiksmes ministrs T. Linkaits, finanšu ministrs J. Reirs), līdz ar to priekšlikums ir noraidīts. 

5. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 57. panta pirmo daļu un 58.panta otro daļu, pilnvarot veselības ministru D. Pavļutu izteikties kā Ministru kabineta pārstāvi, izskatot Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauto rīkojumu "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

6. Valsts kancelejai nosūtīt rīkojumu Saeimas Prezidijam.

7. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 139. punktu atzīmēt, ka izglītības un zinātnes ministrei A. Muižniecei ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, kuram pievienojas arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J .Bordāns un labklājības ministrs G.Eglītis, un atsevišķais viedoklis ir šāds: 

"2021. gada 18. oktobra Krīzes vadības padomes sēdē tās locekļi un ministri vienojās noteikt:

1. stingrākus ierobežojumus (atvērti tikai pirmās nepieciešamības veikali/pakalpojumi, ierobežota iedzīvotāju kontaktēšanās), tostarp mājsēdi, noteikt līdz š. g. 15. novembrim;

2. aizliegt privātus un publiskus pasākumus, izņemot bēres līdz 10 cilvēkiem;

3. pagarināt brīvlaiku skolās (no 1. līdz 12. klasei) līdz 2021. gada 29. oktobrim. No 2021. gada 1. novembra 1.-3. klases turpina izglītības procesu klātienē. Līdz 2021. gada 15. novembrim 4.-12. klases, profesionālās izglītības iestādes, augstākās izglītības iestādes izglītības procesu veic attālināti, interešu izglītības process klātienē nenotiek, pirmskolas izglītības iestādes strādā tā saucamajā dežūrgrupas režīmā, nodrošinot vietu bērniem, kuru vecākiem nav iespējas strādāt attālināti. Izņēmums ir speciālās izglītības iestādes;

4. mājsēde ilgst no plkst. 20.00 līdz plkst. 5.00, pārvietošanās atļauta uz/no darba vietu, saņemot ārstniecības pakalpojumus, tai skaitā vakcināciju.

Atbildīgajām ministrijām tika uzdots sagatavot piedāvājumus atbalsta pasākumiem, un Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai sadarbībā ar ministrijām sagatavot tiesību akta projektu izskatīšanai 2021. gada 20. oktobra Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Uzskatu, ka uz 2021. gada 20. oktobra Ministru kabineta sēdi virzītais rīkojuma grozījumu projekts sagatavots, neievērojot principus, par kuriem ministri bija iepriekš vienojušies.

Proti, izprotot nepieciešamību risināt veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, piekrītu, ka stingri ierobežojumi, kas pieļauj vienīgi pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu pieejamību, ir nepieciešami, tomēr manā ieskatā par pirmās nepieciešamības tirdzniecības pakalpojumiem nav uzskatāmi šādi pakalpojumu sniedzēji:

grāmatnīcas;

telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas;

ziedu tirdzniecības vietas;

preses tirdzniecības vietas.

Manā ieskatā pakalpojumus iepriekšminētajās tirdzniecības vietās, līdzīgi kā citās, ārkārtējās situācijas laikā pie plašu ierobežojumu ieviešanas iespējams sniegt, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kā arī veicot preču izsniegšanu ārpus tirdzniecības vietas telpām, ja tās iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Šāda nekonsekvence manā ieskatā nav samērojama ar valstij kritiski svarīga pakalpojuma - izglītības nodrošināšanas -  ierobežošanu, kas iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā jau tikusi būtiski apgrūtināta, jo īpaši salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Attiecīgi uzskatu, ka pie šādas iepriekš pieņemto lēmumu nekonsekvences rīkojuma projektā būtu bijis jānosaka, ka mācības vispārējās izglītības posmā nodrošināmas klātienē. To mutvārdos pamatoju Ministru kabineta sēdē, minot gan situāciju Eiropā, tostarp Baltijas valstīs, kur pie līdzīgiem saslimstības rādītājiem izglītības iestādes joprojām turpina darbu klātienē, gan plašo izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas aptveri (87% vispārējās izglītības iestādēs strādājošo uz 2021. gada 17. oktobri izsniegts sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktās aplēses par to, kā attālinātās mācības ilgtermiņā ietekmē valstu produktivitāti, ienākumus un budžetus, un kas skaidri norāda, ka, zaudējot 1/3 mācību gada, ir radīta ilgtermiņa ietekme šajā gadsimtā 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, gan arī pusaudžu mentālās veselības pasliktināšanos un valdības apņemšanos visas vasaras garumā skolas slēgt tikai pēc visu citu pakalpojumu un iestāžu darbības apturēšanas.".

8. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 139. punktu atzīmēt, ka satiksmes ministram T. Linkaitam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds: 

"Īpašais viedoklis par Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" grozījumu projekta 1.7. apakšpunktu, konkrēti, piedāvāto rīkojuma 5.49.40. apakšpunktu (parakstītajā redakcijā - 5.49.39. apakšpunktu).

Veselības ministrijas piedāvātais priekšlikums nav saskaņots ar Satiksmes ministriju, un tā piemērošana nav atbilstīga un saskaņota ar citiem šā rīkojuma pasākumiem.

Pēc Veselības ministrijas priekšlikuma jautājums par braukšanas maksas atvieglojumu pārskatīšanu ir iekļauts Ministru kabineta darba kārtībā jau trīs dažādās redakcijās pēdējo divu nedēļu laikā:

rīkojuma redakcija, kas spēkā no 9. oktobra:

"5.27. no 2021. gada 18. oktobra sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, kurš saņem dotāciju no valsts vai pašvaldību līdzekļiem, nesniedz braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta;";

rīkojuma redakcija, kas spēkā no 13. oktobra:

"5.27. no 2021. gada 25. oktobra pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldībām, nepiemēro braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta;";

tagad piedāvātā redakcija:

"5.49.40. pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldībām, nepiemēro braukšanas maksas atvieglojumus;".

Šāda tiesiskā regulējuma mainīšana tik īsā periodā mazina lēmumu izpildītāju - sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju, pasūtītāju, arī lietotāju - tiesisko paļāvību.

Saskaņā ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedokli sabiedriskā transporta piepildījuma problēma maksimumstundās, kuru varētu risināt ar braukšanas maksas atvieglojumu samazināšanu atsevišķām pasažieru kategorijām, ir aktuāla tikai Rīgā kā galvaspilsētā.

Spēkā esošajā rīkojuma 5.27. apakšpunktā noteiktie principi par braukšanas maksas atvieglojumu nepiemērošanu pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, ir samērīgi un atbilstu mērķa sasniegšanai, tomēr to īstenošana līdz šim ir bijusi tehniski sarežģīta. Savukārt piedāvātā tiesību norma Rīgā ietvers tādas iedzīvotāju grupas, attiecībā uz kurām braukšanas maksas atvieglojumu nepiemērošana ir nesamērīga un neloģiska. No 1. novembra 1.-3. klašu skolēniem atsākot mācības klātienē, skolēni, skolotāji un skolu tehniskais personāls tādējādi par braucienu maksās pilnu maksu. Tāpat atlaides saņem Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi un tehniskie darbinieki, strādājošie pensionāri, no kuriem daļa, iespējams, turpinās darbu, sociālā darba speciālisti, veselības aprūpes personāls, ārstniecības procesā iesaistītais personāls, kuriem arī vairs nebūs iespēju izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Šīs un citas personas ir uzskaitītas Rīgas domes 2010. gada 24. augusta saistošo noteikumu Nr. 89 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā" 2. un 3. punktā.

Uzskatu, ka šādu aizliegumu piemērot braukšanas maksas atvieglojumus nevar attiecināt vispārīgi uz visām personu kategorijām un tas ir jāpārskata.".

3. §

Par atbalstu uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai: apgrozāmo līdzekļu grants un algu subsīdija

21-TA-775

___________________________________________
(J. Vitenbergs, R. Lapiņš, J. Reirs, A. Muižniece,
D. Pavļuts, N. Puntulis, L. Meņģelsone, A. K. Kariņš)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informāciju par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem.

2. Ekonomikas ministrijai kopīgi ar iesaistītajām institūcijām turpināt darbu atbalsta pasākumu sagatavošanā, izvērtējot arī izteiktos priekšlikumus par atbalsta pasākumu īstenošanai izvirzāmajiem nosacījumiem. 

3. Ekonomikas ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra sēdē grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" un 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai".

4. §

Informatīvais ziņojums "Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei"

21-TA-732

___________________________________________
(D. Pavļuts, A. K. Kariņš)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.

2. Pieņemt zināšanai, ka piešķirtais finansējums veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai kopā veido 86 593 857 euro, no kuriem uz 2021. gada 4. oktobri veikti valsts budžeta izdevumi un ieguldījumi pamatkapitālā kopā 62 971 692 euro apmērā šādu Ministru kabineta rīkojumu ietvaros:

2.1. Ministru kabineta 2021. gada 5. janvāra rīkojumā Nr. 1 "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" (prot. Nr. 1 9. §) - kopā piešķirti 4 761 448 euro un ieguldīti pamatkapitālā 4 761 448 euro;

2.2. Ministru kabineta 2021. gada 5. janvāra rīkojumā Nr. 2 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (prot. Nr. 1 10. §) - kopā piešķirti 6 976 175 euro, no kuriem  izlietoti 3 839 701 euro;

2.3. Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra rīkojumā Nr. 80 "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" (prot. Nr. 14 6. §) - kopā piešķirti 26 407 684 euro, no kuriem ieguldīti pamatkapitālā 26 407 684 euro;

2.4. Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (prot. Nr. 14 7. §) - kopā piešķirti 40 254 832 euro, no kuriem izlietoti 20 111 963 euro:

2.4.1. infrastruktūras uzlabošanas darbiem saskaņā ar rīkojumā paredzēto (infrastruktūras daļa no 1.2. apakšpunkta, infrastruktūras daļa no 1.3. apakšpunkta un 1.21. apakšpunkts) - kopā piešķirti 3 796 500 euro, no kuriem izlietoti 782 742 euro;

2.4.2. gultu izvēršanai un atbilstošam materiāltehniskam nodrošinājumam saskaņā ar rīkojumā  paredzēto (1.1. apakšpunkts, gultu izvēršanas un  materiāltehniskā daļa no 1.2. apakšpunkta,  gultu izvēršanas un  materiāltehniskā daļa no 1.3.apakšpunkta,  1.4.-1.18. apakšpunkts) - kopā piešķirti 8 599 579 euro, no kuriem izlietoti 3 501 424 euro;

2.4.3. observācijas gultu pakalpojumiem saskaņā ar  rīkojuma 1.19. apakšpunktu - kopā piešķirti 3 474 533 euro, no kuriem  izlietoti 2 432 174 euro;

2.4.4. intensīvas terapijas pakalpojumiem saskaņā ar rīkojuma 1.20. apakšpunktu - kopā piešķirti 24 384 220 euro, no kuriem izlietoti 13 395 623 euro;

2.5. Ministru kabineta 2021. gada 12. marta rīkojumā Nr. 162 "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" (prot. Nr. 25 73. §) - kopā piešķirti 4 021 397 euro, no kuriem  ieguldīti pamatkapitālā 4 021 397 euro;

2.6. Ministru kabineta 2021.gada 12.marta rīkojumā Nr.161 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (prot. Nr. 25 72. §) - kopā piešķirti 4 172 321 euro, no kuriem izlietoti 3 829 499 euro.

3. Veselības ministrijai, pamatojoties uz šī protokollēmuma 2. punktā minēto, divu nedēļu laikā iesniegt Finanšu ministrijai informāciju par prognozētā izlietojuma no 2021. gada 5. oktobra līdz 30. novembrim (ieskaitot) 18 661 385 euro apmērā, un neizlietotā finansējuma, kuru nav plānots pieprasīt 2021.gadā, 4 960 780 euro apmērā sadalījumu pa 2. punktā minētajiem rīkojumiem.

4. Kontekstā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra rīkojuma Nr. 81 1.20. apakšpunktā piešķirto finansējumu intensīvas terapijas pakalpojumu apmaksai 24 384 220 euro apjomā:

4.1. pieņemt zināšanai, ka no piešķirtā finansējuma 24 384 220 euro faktiski no 2021. gada marta līdz 2021. gada augustam ir izlietoti 13 395 623 euro;

4.2. pieņemt zināšanai, ka pie pieaugošās pacientu plūsmas intensīvās terapijas gultām tiek prognozēts, ka 2021. gada septembrī un oktobrī indikatīvi tiks veikta apmaksa 6 032 872 euro apmērā;

4.3. atbalstīt, ka par 2021. gada novembri un daļu decembra ir veicams daļējs avansa norēķins līdz 4 955 725 euro apmērā.

5. Atbalstīt 2022. gadā finansējuma rezervējumu, kas nepārsniedz 3 973 302 euro, daļējai norēķinu veikšanai par 2021. gada decembri par intensīvajai terapijai paredzēto gultu uzturēšanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojumu projektus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

6. Lai nodrošinātu papildu gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu 2021. un 2022. gadā, Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojumu projektus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (2021. gadā, kas nepārsniedz 287 496 euro, un 2022. gadā, kas nepārsniedz 3 074 062 euro), tai skaitā:

6.1. SIA "Rēzeknes slimnīca" datortomogrāfa sadārdzinājuma segšanai (49 075 euro 2021. gadā), 25 gultu izveidei un skābekļa sistēmas izveidei (1 190 485 euro 2022. gadā);

6.2. SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" 25 gultu izveidei un datortomogrāfa iegādei (175 421 euro 2021. gadā un 1 621 775 euro 2022. gadā);

6.3. SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" 25 gultu izveidei (63 000 euro 2021. gadā un 21 000 euro 2022. gadā);

6.4. SIA "Vidzemes slimnīca" materiāltehniskajam nodrošinājumam esošajām gultām (240 802 euro 2022. gadā, informācija par 2021. gadā jau izvērstām gultām ir iekļauta informatīvā ziņojuma 1. pielikumā).

7. Lai 2022. gadā nodrošinātu 2021. gada decembrī faktiski apgūtā finansējuma apmaksu par gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu un slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas darbiem, Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojumu projektus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022. gadā, kas nepārsniedz 2 343 249 euro, tai skaitā:

7.1. 1 872 047 euro -  slimnīcām par 2021. gada decembrī faktiski apgūtā finansējuma apmaksu par 2021.gadā jau izvērstām gultām un atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu (informācija par 2021. gadā jau izvērstām gultām ir iekļauta informatīvā ziņojuma 1. pielikumā):

7.1.1. 1 575 461 euro - SIA "Vidzemes slimnīca";

7.1.2. 102 800 euro - SIA "Rēzeknes slimnīca";

7.1.3. 125 516 euro - SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca";

7.1.4. 41 658 euro - SIA "Rīgas 1. slimnīca";

7.1.5. 26 612 euro - SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca";

7.2. 471 202 euro - slimnīcām par 2021. gada decembrī faktiski apgūtā finansējuma apmaksu par infrastruktūras uzlabošanas darbiem:

7.2.1. 450 000 euro - SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca";

7.2.2. 21 202 euro - SIA "Vidzemes slimnīca".

8.  Atbalstīt 2021. gadā VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 1 006 955 euro apmērā (75 jaunu gultu izveide), un VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 106 012 euro apmērā (40 jaunu gultu izveide) - jaunu gultu izveidei, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei.

9. Atbalstīt 2021. gadā, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" 380 jaunu gultu izveidei, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei nepieciešamais finansējums 7 113 884 euro apmērā tiek ieguldīts pamatkapitālā un papildus iekārtu iegāde 1 424 634 euro apmērā tiek nodrošināta no:

9.1. Ministru kabineta 2021. gada 5. janvāra rīkojuma Nr. 1 "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" (prot. Nr. 1 9. §) 406 418 euro;

9.2. Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra rīkojuma Nr. 80 "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" (prot. Nr. 14 6. §) 784 531 euro;

9.3. Ministru kabineta 2021. gada 12. marta rīkojuma Nr. 162 "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" (prot. Nr. 25 73. §) 233 685 euro.

10.  Lai nodrošinātu šī protokollēmuma 8. un 9. punkta izpildi, Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojumu projektus par apropriācijas palielināšanu 8 226 851 euro apmērā Veselības ministrijai, tajā skaitā paredzot VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 1 006 955 euro apmērā, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 7 113 884 euro apmērā, un VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 106 012 euro apmērā.

Sēdi slēdz plkst. 18:35

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ministru kabineta ārkārtas sēdes attālinātā veidā protokols Izdevējs: Ministru kabinets Veids: protokols Numurs: 71Pieņemts: 20.10.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 208, 27.10.2021. OP numurs: 2021/208.8
327115
2540
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"