Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 7
Talsos 2021. gada 26. augustā (prot. Nr. 6, 11. p., lēmums Nr. 76)
Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai
PRECIZĒTI
2021. gada 30. septembrī
(prot. Nr. 9, 6. p., lēmums Nr. 192)
Izdoti saskaņā ar likuma "
Par pašvaldībām"
43. panta trešo daļu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka pabalstu bērnu izglītības procesa nodrošināšanai veidus, apmērus, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību.
2
2. Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai (turpmāk – pabalsts) ir Talsu novada pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsts, kas paredzēts ar izglītības procesa nodrošināšanu saistīto izdevumu segšanai.
3
3. Noteikumos noteiktos pabalstus piešķir mājsaimniecībām, kuras deklarējušas pamata dzīvesvietu un dzīvo Talsu novada administratīvajā teritorijā.
4
4. Iesniegumu Talsu novada Sociālajam dienestam (turpmāk – Sociālais dienests) var izteikt mutvārdos klātienē vai iesniegt rakstveidā, sūtot pa pastu uz adresi Kareivju iela 7, Talsi, Talsu novads, LV-3201, elektroniskā veidā (parakstīts ar drošu elektronisko parakstu) uz e-pasta adresi socialais.dienests@talsi.lv vai sūtot uz Sociālā dienesta oficiālo elektronisko adresi. Parakstot un iesniedzot iesniegumu, iesniedzējs dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot Talsu novada pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par iesnieguma iesniedzēja mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par pabalsta piešķiršanu vai atteikšanu.
5
(Grozīts ar Talsu novada domes 24.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 46)
5. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu 10 darba dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti.
6
6. Pabalstus ir tiesīgas saņemt mājsaimniecības, kurām:
6.1. noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss;
6.2. noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;
6.3. neizvērtējot materiālo situāciju, sociālais darbinieks sniedzis izvērtējumu par pabalsta nepieciešamību.
7
7. Noteikumu noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesības saņemt pabalstu:
7.1. individuālo mācību piederumu iegādei;
7.2. bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai;
7.3. profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem;
7.4. bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai atsevišķos gadījumos;
7.5. individuālo mācību piederumu iegādei atsevišķos gadījumos.
8
II. Pabalsts individuālo mācību piederumu iegādei
8. Pabalsts tiek piešķirts:
8.1. trūcīgām mājsaimniecībām, kuru bērni uzsāk vai turpina apgūt obligāto izglītību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam Talsu novada administratīvās teritorijas izglītības iestādēs;
8.2. maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuru bērni uzsāk vai turpina apgūt obligāto izglītību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam Talsu novada administratīvās teritorijas izglītības iestādēs.
9
9. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz:
9.1. iesniegums;
9.2. pirkuma apliecinoši dokumenti par izglītības procesam nepieciešamo preču iegādi.
10
10. Pabalstu piešķir vienu reizi gadā.
11
11. Pabalstu pieprasa no attiecīgā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim.
12
12. Pabalsta apmērs:
12.1. 50,00 euro vienam bērnam;
12.2. ja izglītojamais netiek pārcelts nākamajā klasē, pabalstu piešķir 50 % apmērā.
13
III. Pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai
13. Pabalstu piešķir trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuru ikdienas aizgādībā esošs bērns apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi Talsu novada administratīvajā teritorijā, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, līdz dienai, kad aizgādībā esošā persona sasniedz 24 gadu vecumu, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība.
14
14. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums.
15
15. Pabalsts tiek piešķirts par periodu, kamēr spēkā ir Sociālā dienesta lēmums par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
16
16. Pabalsts tiek piešķirts:
16.1. katru mēnesi mācību gada laikā, ja tiek apmeklēta vispārējās izglītības iestāde Talsu novada administratīvajā teritorijā, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem (t.sk. maksājuma uzdevums) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojumu saņēmēju sarakstu;
16.2. katru mēnesi kalendārā gada laikā, ja tiek apmeklēta pirmsskolas izglītības iestāde Talsu novada administratīvajā teritorijā, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem (t.sk. maksājuma uzdevums) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojumu saņēmēju sarakstu.
17
17. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina pašvaldība, tiek noteikts atbilstoši Talsu novada domes apstiprinātajam vienas dienas ēdināšanas izcenojumam.
18
18. Pabalsta apmērs ēdināšanai izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, tiek noteikts Sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja savstarpēji noslēgtā līguma cenas apmērā.
19
IV. Pabalsts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem
19. Pabalsts tiek piešķirts trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuru ikdienas aizgādībā esošs bērns vai persona līdz 24 gadu vecumam apgūst mācības profesionālajā izglītības iestādē.
20
20. Pabalsts tiek piešķirts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kuru vidējā mēneša atzīme nav mazāka par 6 ballēm un nav konstatēti neattaisnoti kavējumi.
21
21. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz:
21.1. iesniegums;
21.2. reizi mēnesī izziņa no izglītības iestādes par sekmēm un apmeklētību.
22
22. Pabalsta apmērs – 22,00 euro mēnesī vienam audzēknim.
23
V. Pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai atsevišķos gadījumos
23. Pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai tiek piešķirts mājsaimniecībām, kuru ikdienas aizgādībā ir bērns vai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam persona līdz 24 gadu vecumam, kuram:
23.1. ir noteikta invaliditāte un kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;
23.2. ir noteikti šo noteikumu pielikumā "Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji" minētie veselības traucējumi vai funkcionēšanas ierobežojumi, kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības un kura ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;
23.3. pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, ģimenē ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.
24
24. 23.2. apakšpunktā minētajā gadījumā jāiesniedz šo noteikumu pielikumā minēto speciālistu atzinums.
25
25. Pabalsts tiek piešķirts:
25.1. katru mēnesi mācību gada laikā, ja tiek apmeklēta vispārējās izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem (t.sk. maksājuma uzdevums) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojumu saņēmēju sarakstu;
25.2. katru mēnesi kalendārā gada laikā, ja tiek apmeklēta pirmsskolas izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem (t.sk. maksājuma uzdevums) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojumu saņēmēju sarakstu.
26
26. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina pašvaldība, tiek noteikts atbilstoši Talsu novada domes apstiprinātajam vienas dienas ēdināšanas izcenojumam.
27
27. Pabalsta apmērs ēdināšanai izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, tiek noteikts Sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja savstarpēji noslēgtā līguma cenas apmērā.
28
VI. Pabalsts individuālo mācību piederumu iegādei atsevišķos gadījumos
28. Pabalsts individuālo mācību piederumu iegādei tiek piešķirts bērnam:
28.1. ar invaliditāti;
28.2. ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši šo noteikumu pielikumam.
29
29. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz:
29.1. iesniegums;
29.2. pirkumu apliecinoši dokumenti par izglītības procesam nepieciešamo preču iegādi.
30
30. Bērnam ar funkcionāliem traucējumiem papildus jāiesniedz šo noteikumu pielikumā minēto speciālistu atzinums, ja šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā.
31
31. Pabalstu piešķir vienu reizi gadā.
32
32. Pabalstu pieprasa no attiecīgā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim.
33
33. Pabalsta apmērs vienam izglītojamam:
33.1. 50,00 euro;
33.2. ja izglītojamais netiek pārcelts nākamajā klasē, pabalstu piešķir 50 % apmērā.
34
VII. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība
VIII. Noslēguma jautājums
36. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.
37
Talsu novada domes priekšsēdētāja S. Pētersone
Pielikums
Talsu novada domes
26.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 7
"Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai"
Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji
| Nr.p.k. | Izglītojamo veselības traucējumu veids | Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji | Nosacījumi |
| speciālista atzinums | speciālista atzinuma derīguma termiņš |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 1. | Izglītojamiem ar redzes traucējumiem. | 1.1. Bērna redzes asums ar korekciju (brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās no 0 līdz 0,3, ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes lauka ierobežojumu līdz 20°, redzes asumu tuvumā, nepieciešamību lietot speciālus korekcijas līdzekļus, piemēram, lupas, teleskopiskās brilles) un patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas acu slimības: 1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0); 1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8); 1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4); 1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0); 1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1); 1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4); 1.1.7. afakija (H27.0); 1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0); 1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3); 1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3); 1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1); 1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2); 1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3); 1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2); 1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2); 1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);** 1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);** 1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);** 1.1.19. abu acu aklums (H54.0); 1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1); 1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2); 1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55); 1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību; 1.2. Šķielēšanaa (H49; H50) un ambliopija (H53.0);** 1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk** | Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis oftalmologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas |
| 2. | Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem. | 2.1. Nedzirdīgie izglītojamie: 2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā; 2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie: 2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas; 2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā | Šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds, kā arī psihologs, savukārt izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 3. | Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem. | 3.1. Iedzimtas balsta un kustības sistēmas kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa formu un dinamiku: 3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1); 3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8); 3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8); 3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9); 3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9); 3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8); 3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9); 3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9); 3.2.4. hondropātijas (M91–M94); 3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1); 3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2); 3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9); 3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9); 3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9); 3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem: 3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73); 3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83) | Šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds, reimatologs, traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs. Šā pielikuma 3.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas |
| 4. | Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām. | 4.1. Tuberkuloze: 4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1): • pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski; • nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0); 4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4); 4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6); 4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7); 4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0); 4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1); 4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2); 4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4); 4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19); 4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1);* 4.2. Nespecifiskas plaušu slimības: 4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu; 4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44); 4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0); 4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);* 4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47); 4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9); 4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15); 4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas; 4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas; 4.2.10. siena drudzis (polinoze); 4.3. Gremošanas traucējumi: 4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21); 4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);* 4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas;* 4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas;* 4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);* 4.3.6. aizcietējumi (K59);* 4.3.7. kairināta resnā zarna (K58); 4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1); 4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8); 4.3.10. celiakija (K90); 4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē; 4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K86.1); 4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības: 4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03); 4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10); 4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11); 4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0); 4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257); 4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3); 4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1); 4.4.8. Tērnera sindroms (Q96) | Šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ftiziatrs. Šā pielikuma 4.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs. Šā pielikuma 4.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs. Šā pielikuma 4.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
| 5. | Izglītojamiem ar valodas traucējumiem. | 5.1. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, I–II pakāpe; 5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, III pakāpe;** 5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;** 5.4. Skaņu izrunas traucējumi;** 5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija; 5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija; 5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību; 5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0); 5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1); 5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2); 5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3); 5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8); 5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9);** 5.14. Stostīšanās (F98.5); 5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1); 5.17. Afāzija (R47.0); 5.18. Dizartrija (R47.1); 5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q35–Q 38) | Šā pielikuma 5.1.–5.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis logopēds. Šā pielikuma 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs vai logopēds. Šā pielikuma 5.7. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds. Šā pielikuma 5.7.–5.15. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 5.16. un 5.17. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Šā pielikuma 5.18. un 5.19. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 6. | Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem. | 6.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas; 6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā; 6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi; 6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi; 6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9); 6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu) | Šā pielikuma 6.1.–6.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs. Šā pielikuma 6.7.–6.12. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 7. | Izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. | 7.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi; 7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija; 7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi; 7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi; 7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte; 7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2); 7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu); 7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7) | Šā pielikuma 7.1.–7.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs. Šā pielikuma 7.8.–7.14. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 8. | Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem. | 8.1. Psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ (F06.0–F06.6, F06.8): 8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3); 8.1.2. organiska trauksme (F06.4); 8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6); 8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8); 8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8): 8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8); 8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21); 8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8); 8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8); 8.3.5. inducēti murgi (F24); 8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34): 8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8); 8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8); 8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8); 8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8); 8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8); 8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48): 8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8); 8.5.2. cita veida trauksme (F41); 8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42); 8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43); 8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8); 8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8); 8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8); 8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51): 8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9); 8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9); 8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9); 8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95): 8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8); 8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8); 8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8); 8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8); 8.8.5. rauste (F95.0– F95.8); 8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8); 8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām | Šā pielikuma 8.1.–8.9. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 8.10. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
| 9. | Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem. | 9.1. Viegla garīga atpalicība (F70.0); 9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1); 9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām; 9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1); 9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4); 9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20); 9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40) | Šā pielikuma 9.1.–9.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 10. | Izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. | 10.1. Vidēji smaga garīga atpalicība (F71); 10.2. Smaga garīga atpalicība (F72); 10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem); 10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20); 10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40); 10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi | Šā pielikuma 10.1.–10.5. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 10.6. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
Piezīmes.
1. * Pabalsts tiek piešķirts uz 3 mēnešiem.
2. ** Pabalsts tiek piešķirts uz 1 gadu.
Talsu novada domes priekšsēdētāja S. Pētersone
