Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Latvijas Bankas noteikumi Nr. 201

Rīgā 2021. gada 11. oktobrī
Latvijas Bankas naudas zīmju pārvaldības komitejas nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku"
23.1 panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi (tālāk tekstā – nolikums) nosaka Latvijas Bankas naudas zīmju pārvaldības komitejas (tālāk tekstā – komiteja) sastāvu, uzdevumus, ar kuriem tā ir pilnvarota izdot administratīvos aktus skaidrās naudas aprites jomā, un darba organizāciju.

II. Komitejas uzdevumi

2. Komitejas uzdevumi, ar kuriem tā tiek pilnvarota pieņemt administratīvos aktus skaidrās naudas aprites jomā:

2.1. atbilstoši Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas Centrālās bankas) un Latvijas tiesību aktiem šā nolikuma 3.6. punktā minētajos gadījumos lemt par Latvijas Bankā iesniegto bojāto euro un lata apgrozības naudas zīmju apmaiņu, tai skaitā pieņemt Euro ieviešanas kārtības likuma 9. panta septītajā daļā minētos lēmumus;

2.2. atbilstoši Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas Centrālās bankas) un Latvijas tiesību aktos, kuri nosaka euro banknošu un monētu apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā, noteiktajam:

2.2.1. reģistrēt skaidrās naudas apstrādes iestādes un anulēt to reģistrāciju;

2.2.2. kontrolēt skaidrās naudas apstrādes iestāžu darbību, tai skaitā izskatīt informāciju par pārkāpumiem skaidrās naudas apstrādes iestādes darbībā un lemt par aizlieguma veikt skaidrās naudas apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā piemērošanu skaidrās naudas apstrādes iestādei;

2.3. atbilstoši Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas Centrālās bankas) tiesību aktiem, kuri nosaka euro banknošu un monētu atveidošanas (reproducēšanas) noteikumus:

2.3.1. lemt par Latvijas Republikas teritorijā izgatavotas euro monētas atveidojuma (reprodukcijas) likumīguma apstiprināšanu;

2.3.2. lemt par piekrišanu noteikt atbrīvojumu tādas euro banknotes atveidojumam (reprodukcijai), kura izgatavota tikai Latvijas Republikas teritorijā;

2.4. atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajiem lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumiem:

2.4.1. lemt par lata naudas zīmes atveidojuma (reprodukcijas) apstiprināšanu;

2.4.2. lemt par atļauju izgatavot tādu lata naudas zīmes atveidojumu (reprodukciju), kurš neatbilst Latvijas Bankas noteikumos minētajiem kritērijiem, bet kuru sabiedrība nevar sajaukt ar lata naudas zīmēm.

3. Komiteja, pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta apstiprinātu naudaszīmju ekspertu, kas identificē euro un lata banknotes un monētas ar bojājuma pazīmēm un banknotes un monētas ar viltojuma pazīmēm, kā arī sniedz kompetentās institūcijas atzinumu Kriminālprocesa likuma izpratnē (tālāk tekstā – eksperti), sniegtu atzinumu par Latvijas Bankā iesniegtas naudas zīmes autentiskumu un derīgumu (tālāk tekstā – kompetentās institūcijas atzinums), lemj par naudas zīmes apmaiņu vai atteikumu to apmainīt šādos gadījumos:

3.1. ja euro naudas zīme bojāta tīši vai euro monētas izskats mainījies tāda procesa rezultātā, kuram, saprātīgi pieņemot, ir gaidāma šāda ietekme, proti, tā atbilst šādām pazīmēm (izņemot banknotes ar nelieliem uzrakstiem, piezīmēm vai skaitļiem) un nav iesniegti tādi pierādījumi par bojājumu rašanos, kas apstiprina to nejaušu (negadījuma) raksturu:

3.1.1. euro banknote ir ar spilgtiem, uzkrītošiem uzrakstiem, reklāmām, zīmējumiem, apjomīgiem krāsojumiem u.tml.;

3.1.2. euro banknote iekrāsota ar tinti, notraipīta vai piesūcināta ar kādu ķīmisku vielu;

3.1.3. euro banknotei ir veikti atsevišķu elementu un fragmentu izgriezumi, apzināti pretviltošanas elementu bojājumi u.tml.;

3.1.4. uz euro banknotes ir izdarīti necenzēti, politiski motivēti, pretvalstiski, radikāli vai personas godu un cieņu aizskaroši uzraksti;

3.1.5. euro monētai ir izurbts caurums vai tā ir slīpēta, asināta vai metināta;

3.1.6. euro bimetāla monētas centrs ir atdalīts no monētas ārējās daļas un nav konstatējama abu iesniegto monētas daļu (monētas centra un monētas ārējās daļas) piederība vienai un tai pašai monētai;

3.1.7. euro monētas virsma ir pārklāta ar līmi, krāsu, laku vai citu grūti notīrāmu vielu;

3.1.8. uz euro monētas virsmas konstatējamas gan termiskas iedarbības (dedzināšanas), gan apstrādes procesa (pulēšanas vai tīrīšanas) pēdas;

3.1.9. euro monētas dizains ir pārveidots;

3.1.10. euro monēta bojāta atkritumu vai metāla (metāllūžņu) apstrādes vai utilizācijas procesā;

3.1.11. euro monētas bojājumi atbilst no apgrozības izņemtu, īpašā veidā deformētu monētu pazīmēm (viļņveidīgi, rievu veidā, rombveidīgi vai izgriezumu veidā veikti monētu bojājumi);

3.1.12. konstatējamas citas pazīmes, kas liecina par euro naudas zīmju bojājumu tīšu raksturu vai bojāšanu tāda procesa rezultātā, kuram, saprātīgi pieņemot, gaidāma šāda ietekme;

3.2. euro naudas zīme ir bojāta ar aizsargierīci (gadījumā, kad bojātu euro naudas zīmi iesniegusi kredītiestāde vai tās pilnvarots komersants, apliecinot, ka naudas zīme bojāta ar aizsargierīci tās nejaušas aktivizācijas vai noziedzīga nodarījuma mēģinājuma rezultātā un bojātā naudas zīme nav nolaupīta, nozagta vai citādi prettiesiski piesavināta, bojātās naudas zīmes pārbaude un apmaiņa tiek veikta atbilstoši starp Latvijas Banku un kredītiestādi noslēgtajam līgumam par skaidrās naudas darījumiem Latvijas Bankā);

3.3. bojātās euro banknotes daļa ir mazāka, nekā noteikts šā nolikuma 3.3.1. un 3.3.2. apakšpunktā, un persona ir iesniegusi pierādījumus par trūkstošo banknotes daļu iznīcināšanu:

3.3.1. bojātas euro banknotes iesniegtā daļa ir mazāka nekā 50% no veselas banknotes vai bojātas lata banknotes iesniegtā daļa ir mazāka nekā 51% no veselas banknotes;

3.3.2. ja banknote ir sagriezta vai saplēsta un sastāv no vairākām daļām vai salīmēta, vismaz divas banknotes daļas nepārprotami neatbilst vienai un tai pašai banknotei un abas kopā neveido vismaz 50% no veselas euro banknotes vai 51% no veselas lata banknotes.

3.4. euro banknote ir sagriezta vai saplēsta un sastāv no vairākām daļām vai ir salīmēta un vismaz divas banknotes daļas kopā veido vairāk nekā 50% no veselas euro banknotes, un atbilstoši kompetentās institūcijas atzinumam nav konstatēts, ka banknotes visas daļas nepārprotami atbilst vienai un tai pašai banknotei;

3.5. bojāto euro banknošu nominālvērtību summa ir lielāka par 2 000 euro;

3.6. bojāto euro monētu nominālvērtību summa ir lielāka par 200 euro;

3.7. euro naudas zīmju identifikācijas rezultātā konstatētā euro naudas zīmju nominālvērtību summa ir mazāka nekā personas iesniegumā norādītā iesniegto bojāto euro naudas zīmju nominālvērtību summa;

3.8. naudas zīme pieņemta identifikācijai saistībā ar aizdomām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, t.sk. pastāvot šaubām par personas īpašumtiesībām uz bojāto euro naudas zīmi.

4. Komiteja pieņem lēmumu apmainīt bojāto euro naudas zīmi, ja, ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu:

4.1. bojātas euro naudas zīmes lielums vai izskats atbilst Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 19. aprīļa lēmumā par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2013/10) (tālāk tekstā – ECB Lēmums (ECB/2013/10)) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulā Nr. 1210/2010 par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (tālāk tekstā – Regula Nr. 1210/2010) noteiktajiem apmaiņas nosacījumiem;

4.2. bojātas euro naudas zīmes bojājumu raksturs liecina, ka tie radušies:

4.2.1. negadījuma rezultātā, par ko persona, kura iesniegusi bojāto euro naudas zīmi identifikācijai, sniegusi ticamu informāciju (pierādījumus);

4.2.2. aizsargierīces darbības rezultātā, ja persona iesniegusi rakstiskus pierādījumus, ka šī persona ir ar aizsargierīci bojātās euro naudas zīmes labticīgs ieguvējs;

4.2.3. citos gadījumos, izņemot, ja atbilstoši šī nolikuma 5. punktam pieņemams lēmums atteikt bojātas euro naudas zīmes apmaiņu.

5. Komiteja pieņem lēmumu atteikt bojātas euro naudas zīmes apmaiņu, ja, ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu:

5.1. euro naudas zīme neatbilst ECB Lēmumā (ECB/2013/10) vai Regulā Nr. 1210/2010 noteiktajām naudas zīmju apmaiņas prasībām, t.sk., ja euro naudas zīme bojāta tīši vai euro monētas izskats mainījies tāda procesa rezultātā, kuram, saprātīgi pieņemot, ir gaidāma šāda ietekme, izņemot, ja naudas zīmes iesniegtas nelielā skaitā un šādai darbībai nav regulārs raksturs;

5.2. saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldības kārtību no personas pieprasītā informācija neapliecina euro naudas zīmju izcelsmi, bojājumu rašanās iemeslu un citus lēmuma pieņemšanai nozīmīgus faktus.

6. Ja bojātas lata naudas zīmes identifikācijas laikā eksperti konstatē, ka identifikācijai iesniegtā lata naudas zīme ir autentiska (ir izgatavota uzņēmumā, kuram piešķirtas tiesības veikt attiecīgo naudas zīmju izgatavošanu), atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma regulējumam par bojātās lata naudas zīmes apmaiņu lemj komiteja. Komiteja pieņem lēmumu atteikt bojātas lata naudas zīmes apmaiņu, ja bojātā lata naudas zīme neatbilst Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajām prasībām.

III. Komitejas sastāvs un darba organizācija

7. Komitejas sastāvā ir pieci komitejas locekļi, tai skaitā komitejas vadītājs un komitejas vadītāja vietnieks.

8. Komiteja lēmumus pieņem sēdēs, balsojot atklāti.

9. Komitejas sēdes laiku, norises veidu (klātienē vai attālināti, izmantojot elektroniskos tiešsaistes saziņas līdzekļus), vietu un darba kārtību nosaka, sēdi sasauc un vada komitejas vadītājs vai, viņa prombūtnes laikā, komitejas vadītāja vietnieks.

10. Komitejas sēdes sasauc pēc nepieciešamības.

11. Komitejas sēdes protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs.

12. Komitejas lietvedību kārto Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvalde.

13. Komiteja šā nolikuma 2. punktā minētos lēmumus pieņem viena mēneša laikā no attiecīgā personas iesnieguma (paziņojuma) saņemšanas dienas vai divu mēnešu laikā no attiecīgā pārbaudes akta sagatavošanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, komiteja to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no attiecīgā personas iesnieguma (paziņojuma) saņemšanas dienas vai attiecīgā pārbaudes akta sagatavošanas dienas, par to rakstiski paziņojot personai. Ja nepieciešama faktu konstatācija vai izpēte, kas ir ilgāka par četriem mēnešiem, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt ar Latvijas Bankas padomes motivētu lēmumu, par to rakstiski paziņojot personai.

14. Komitejas lēmums stājas spēkā datumā, kad tas paziņots personai, ja vien lēmumā nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās datums. Komitejas lēmumu var apstrīdēt Latvijas Bankas padomē viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

IV. Noslēguma jautājums

15. Nolikums stājas spēkā 2021. gada 20. oktobrī.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Latvijas Bankas naudas zīmju pārvaldības komitejas nolikums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Latvijas Banka Veids: noteikumi Numurs: 201Pieņemts: 11.10.2021.Stājas spēkā: 20.10.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 198, 13.10.2021. OP numurs: 2021/198.4
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
326764
20.10.2021
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)