Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. KNP/2021/6

Kuldīgā 2021. gada 26. augustā
Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā
APSTIPRINĀTI
ar Kuldīgas novada domes
26.08.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 4, p. 23)


PRECIZĒTI
ar Kuldīgas novada domes
30.09.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 5, p. 75)


Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma
3. panta otro daļu, 33. panta trešo daļu un 36. panta sesto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtību un sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus, apmērus, piešķiršanas un izmaksas kārtību Kuldīgas novada pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība), kā arī lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pabalstus, izņemot pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas, ir tiesības saņemt Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām un faktiski dzīvojošām personām, kuras ar iesniegumu vērsušās Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā "Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests).

3. Pabalstus, kas noteikti saistošo noteikumu V, VI un VII nodaļā, ir tiesības saņemt personai, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

4. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists izvērtē mājsaimniecības tiesības saņemt šādus pamata sociālās palīdzības pabalstus un papildu sociālās palīdzības pabalstus:

4.1. garantētā minimālā ienākuma pabalstu;

4.2. mājokļa pabalstu;

4.3. pabalstu veselības aprūpei;

4.4. pabalstu bērna izglītībai;

4.5. pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas;

4.6. pabalstu krīzes situācijā.

5. Lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa un pabalsta piešķiršanu pieņem Sociālais dienests vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālists.

II. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtība

6. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 354 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 248 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

7. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai piemēro Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtību.

III. Garantētā minimālā ienākuma pabalsts

8. Garantēto minimālo ienākumu slieksni nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

9. Pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

IV. Mājokļa pabalsts

10. Mājokļa pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

11. Mājokļa pabalsta aprēķinam izmanto Ministru kabineta noteikumos noteikto pozīciju minimālās normas.

12. Mājokļa pabalstu izmaksā katru mēnesi. Ja mājokļa pabalsta apmērs ir neliels, klientam vienojoties ar sociālā darba speciālistu, pabalsts tiek izmaksāts ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

V. Pabalsts veselības aprūpei

13. Pabalstu veselības aprūpei piešķir personai, kura Sociālajā dienestā iesniegusi veselības aprūpes izdevumus attaisnojošus dokumentus vai dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu samaksai, kuri iesniegšanas brīdī nav vecāki par 12 (divpadsmit) mēnešiem un to kopsumma ir ne mazāka par 25,00 euro. Personai jāiesniedz maksājumus apliecinošo dokumentu kopijas, nepieciešamības gadījumā uzrādot to oriģinālus.

14. Pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu, pabalstu var piešķirt arī gadījumos, ja maksājuma kopsumma ir mazāka par 25,00 euro.

15. Pabalsta apmērs ir līdz 250,00 euro personai kalendāra gadā.

16. Pabalstu piešķir stacionārai medicīniskai palīdzībai, ambulatorai medicīniskai palīdzībai, neatliekamai medicīniskai palīdzībai, vakcinācijai, obligātās veselības pārbaudei, zobu ārstēšanai un protezēšanai, endoprotezēšanai. Pabalstu medikamentiem pēc ārsta izrakstītas receptes piešķir ne vairāk kā 100 euro kalendāra gadā, redzes korekcijai bērnam – optisko briļļu iegādei un ārstniecisko lēcu iegādei – ne vairāk kā 100 euro kalendāra gadā.

17. Par maksājumus attaisnojošu dokumentu uzskatāms: kases čeks, stingrās uzskaites kvīts, kredītiestādes maksājuma uzdevuma izdruka, konta pārskats.

18. Ja personai nav iespējams pašai segt ar veselības aprūpi saistītos izdevumus, pabalsta saņemšanai, Sociālajā dienestā jāiesniedz rēķins, pavadzīme. Šajā gadījumā personai piešķirto pabalstu pārskaita pakalpojuma sniedzējam.

19. Veselības aprūpes izdevumus attaisnojošā dokumentā vai dokumentā veselības aprūpes pakalpojuma samaksai jānorāda pabalsta pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods vai cita personu identificējoša informācija, maksājuma mērķis, samaksas summa un datums.

VI. Pabalsts bērna izglītībai

20. Pabalstu piešķir par bērnu, kurš iegūst obligāto izglītību:

20.1. skolas piederumu iegādei 35,00 euro vienu reizi kalendāra gadā;

20.2. ēdināšanas izdevumu (pusdienu) apmaksai, ko pārskaita pakalpojuma sniedzējam katru mēnesi mācību gada laikā;

20.3. ēdināšanas izdevumu apmaksai vienu reizi kalendāra gadā bērnu un jauniešu nometnēs, ko pārskaita pakalpojuma sniedzējam.

VII. Pabalsts personai bez deklarētās dzīvesvietas

21. Vienreizēju materiālo pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas piešķir līdz valstī noteiktajam garantētā minimālā ienākuma sliekšņa apmēram.

22. Pabalstu piešķir, izvērtējot personas ienākumus un veicot personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

VIII. Pabalsts krīzes situācijā

23. Lai saņemtu pabalstu krīzes situācijā, mājsaimniecība trīs mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu, kā arī citus dokumentus, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības rīcībā.

24. Ja personai nav iespējams saņemt un Sociālajā dienestā iesniegt dokumentu, kas apliecina krīzes situācijas faktu, pirms lēmuma par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu Sociālā dienesta sociālā darba speciālists veic katastrofas vai citu ārējo notikumu izraisīto seku ietekmes uz mājsaimniecības spēju nodrošināt pamatvajadzības izvērtējumu un sagatavo atzinumu, kas tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu.

25. Pabalstu krīzes situācijā piešķir:

25.1. dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas gadījumā – valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja katastrofa skārusi dzīvojamo vidi, bet 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja katastrofa skārusi dzīvojamās vides palīgēkas;

25.2. gadījumos, kad saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu, citu ārēju notikumu dēļ personai vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama materiāla palīdzība – 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

25.3. mājsaimniecībai, kurai saistībā ar valstī izsludinātu ārkārtēju situāciju ir ievērojami samazinājušies vai zaudēti ienākumi, regulāra ienākuma avota zaudēšanas vai līdzekļu izmaksas apturēšanas dēļ, un tā nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, mājsaimniecībai piešķir vienreizēju pabalstu 200 euro apmērā un 80 euro katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai. 80 euro katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai tiek izmaksāti 3 mēnešus.

IX. Nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšana

26. Sociālais dienests vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātā pabalsta atgūšanu, ja tas konstatē, ka pabalsts ir nepamatoti izmaksāts pabalsta saņēmēja vainas dēļ, pabalsta saņēmējam sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nepaziņojot par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru.

27. Ja pabalsta saņēmējs nepamatoti izmaksāto pabalsta summu lēmumā noteiktajā termiņā labprātīgi neatmaksā, tad lēmumu izpilda tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Sociālā dienesta izpildrīkojumu.

X. Lēmumu paziņošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

28. Sociālais dienests vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pēc lēmuma pieņemšanas informē personu par pieņemto lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja pieņemtais lēmums ir pieprasītājam nelabvēlīgs – lēmumā norādāms atteikuma pamatojums, kā arī lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

29. Sociālā dienesta vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālista pieņemto lēmumu var apstrīdēt Kuldīgas novada domei.

30. Kuldīgas novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

XI. Noslēguma jautājumi

31. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet ir piemērojami no 01.10.2021.

32. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

32.1. Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2015/21 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Kuldīgas novadā" (apstiprināti ar Kuldīgas novada domes 26.11.2015. sēdes lēmumu (prot. Nr. 13, p. 52));

32.2. Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2021/4 "Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Kuldīgas novadā" (apstiprināti ar Kuldīgas novada domes 25.02.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 3, p. 20));

32.3. Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2013/3 "Par garantēto minimālo ienākumu līmeni Kuldīgas novada pašvaldībā" (apstiprināti ar Kuldīgas novada domes 28.02.2013. sēdes lēmumu (prot. Nr. 3, p. 15));

32.4. Alsungas novada domes saistošie noteikumi Nr. 15 "Kārtība, kādā mājsaimniecība vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu Alsungas novadā" (apstiprināti ar Alsungas novada domes 29.12.2020. sēdes lēmumu Nr. 22#4);

32.5. Alsungas novada domes saistošie noteikumi Nr. 16 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Alsungas novadā" (apstiprināti ar Alsungas novada domes 21.12.2017. sēdes protokollēmumu Nr. 20#3);

32.6. Alsungas novada domes saistošie noteikumi Nr. 5 "Alsungas novada pašvaldības atbalsts ārkārtējā situācijā sakarā ar Covid-19 izplatību" (apstiprināti ar Alsungas novada domes 22.04.2020. sēdes protokollēmumu Nr. 10#2);

32.7. Skrundas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 3/2021 "Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Skrundas novadā" (apstiprināti ar Skrundas novada Domes 28.01.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 1, 11 §));

32.8. Skrundas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 9/2017 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Skrundas novada iedzīvotājiem" (apstiprināti ar Skrundas novada domes 26.10.2017. sēdes lēmumu (prot. Nr. 7, 11 §));

32.9. Skrundas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2/2021 "Skrundas novada pašvaldības atbalsts ārkārtējā situācijā sakarā ar Covid-19 izplatību" (apstiprināti ar Skrundas novada domes 28.01.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 1, 10 §)).

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Bērziņa
Paskaidrojuma raksts
Kuldīgas novada saistošajiem noteikumiem Nr. KNP/2021/6 "Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā"

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojumsSaistošie noteikumi "Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā" (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Kuldīgas novada pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība) un sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru, statusa un pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību.
2. Īss projekta satura izklāstsSaistošo noteikumu sagatavošana saistīta ar Administratīvi teritoriālo reformu, kas stājas spēkā 01.07.2021., Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktu, kas paredz izvērtēt novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma Pārejas noteikumu 40. punktu, kurā noteikts, ka sociālās palīdzības pabalstu veidi un piešķiršanas kritēriji, izņemot garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu, pašvaldībām saistošajos noteikumos jānosaka un jāpieņem līdz 01.10.2021.

No 2021. gada valstī ir mainīta kārtība sociālās palīdzības sniegšanai, t. sk., kārtība, kādā tiek noteikts trūcīgas/ maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un aprēķināts garantētais minimālais ienākumu slieksnis un tā pabalsts, kā arī mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība.

Saistošie noteikumi ir izstrādāti, lai ievērotu normatīvo aktu prasības sociālās palīdzības jomā, kas stājušās spēkā 01.01.2021. Saistošie noteikumi tiek izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu, 33. panta trešo daļu un 36. panta sesto daļu, kā arī, lai nodrošinātu Pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta trešajā daļā teikts, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šī panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni (272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā). Pašvaldībā šobrīd ir dažādi maznodrošinātas mājsaimniecības sliekšņi. Bijušā Alsungas un Skrundas novada iedzīvotājiem ienākumu slieksnis bija noteikts 327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 229 euro pārējām personām mājsaimniecībā, savukārt Kuldīgas novadā – 354 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 248 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Lai nepasliktinātu iedzīvotāju iespējas saņemtu sociālo palīdzību un iespējami vairāk iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem varētu pretendēt uz Pašvaldības sociālajiem pabalstiem (saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. punktā minēto) un noteiktajiem atvieglojumiem, nepieciešams Pašvaldībā noteikt augstāko no maznodrošinātajiem mājsaimniecību ienākumu sliekšņiem apvienotajā novadā.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. pantā noteikts, ka pamata sociālās palīdzības pabalsti ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts un mājokļa pabalsts, savukārt papildu sociālās palīdzības pabalsts – pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai un pabalsts krīzes situācijā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta sestā daļa paredz, ka pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai piešķir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai mājsaimniecībai un šo pabalstu mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos. Attiecīgi saistošajos noteikumos tiek noteikti šādi Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi atsevišķu izdevumu apmaksai: pabalsts veselības aprūpei; pabalsts bērna izglītībai; pabalsts personai bez deklarētās dzīvesvietas, kā arī pabalsts krīzes situācijā.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuTā kā ārējo normatīvo aktu ietekmē tiks ieviesti jauni pabalstu veidi (Skrundas vēsturiskajā novadā ieviešot veselības aprūpes pabalstu un pabalstu bērnu izglītībai) kā arī paaugstināts esošā pabalsta apmērs (Alsungas vēsturiskajā novadā paaugstinot veselības aprūpes pabalstu un pabalstu bērnu izglītībai) un palielināsies iespējamais pabalstu saņēmēju skaits, nosakot augstāku maznodrošinātu mājsaimniecību ienākumu slieksni Skrundas un Alsungas vēsturiskajos novados, prognozēts, ka budžeta izdevumi pieaugtu par 1/2 veselības aprūpes pabalstam (vidēji 15 000 euro), pieņemot, ka pabalstu turpina saņemt 1/4 daļa mājsaimniecību, kuras atzītas par trūcīgām un maznodrošinātām.

Plānots izdevumu pieaugums bērnu izglītības pabalstiem par 1/3 daļu (vidēji 9500 euro), pieņemot, ka vēsturiskās Alsungas un Skrundas novada teritorijā palīdzību saņems gandrīz 100 bērni.

No 01.01.2021. valstī paaugstināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis un noteikta vienota pabalsta piešķiršanas kārtība, kas budžetā pieaugumu neradīs.

No 01.07.2021. valstī mainīta mājokļa pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība, nosakot, ka mājokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Mājokļa pabalsts tiek piešķirts uz periodu un pabalsta apmēra summa ir mainīga. Tādējādi šobrīd nav iespējams aprēķināt precīzu saistošo noteikumu ietekmi uz Pašvaldības budžetu. Par jaunā regulējuma ietekmi uz Pašvaldības budžetu varēs spriest trīs mēnešus pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Prognozēts, ka 2021. gadā būtiska ietekme uz Pašvaldības budžetu netiks radīta.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāNav attiecināms.
5. Informācija par administratīvajām procedūrāmSaistošo noteikumu izpildi nodrošinās Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra "Sociālais dienests".
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmNav notikušas.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Bērziņa
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālajiem pabalstiem Kuldīgas novadā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Kuldīgas novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: KNP/2021/6Pieņemts: 26.08.2021.Stājas spēkā: 13.10.2021.Piemērojams ar: 01.10.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 197, 12.10.2021. OP numurs: 2021/197.9
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
326734
13.10.2021
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)