1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.4. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās medicīnas vai sociālās rehabilitācijas iestādē, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.5. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kurai izsniegts dokuments ar juridisku spēku pārstāvamās personas tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai;

2.6. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus:

3.1. ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Ropažu novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Ropažu novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ropažu novada administratīvā teritorija;

3.2. patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu ir personām, kuras uzturas Ropažu novadā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Ropažu novadā.

4. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

4.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

4.1.1. sociālā darba pakalpojums;

4.1.2. aprūpe mājās;

4.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.6. dienas centra pakalpojums pilngadīgām personām;

4.1.7. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4.1.8. specializētās darbnīcas personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.1.9. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.1.10. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

4.1.11. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

4.1.12. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

4.1.13. atbalsta un izglītojošās grupas;

4.1.14. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.1.15. speciālistu pakalpojumi;

4.1.16. pašvaldības transporta pakalpojums;

4.1.17. specializētā transporta pakalpojums;

4.1.18. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

4.1.19. higiēnas pakalpojums.

4.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

4.2.1. atelpas brīža pakalpojums;

4.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem;

4.2.3. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

4.2.4. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālās rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

4.2.5. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

4.2.6. īslaicīga sociālā aprūpe;

4.2.7. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem iestādē.

5. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

6. Pakalpojums ietver:

6.1. sociālo gadījumu risināšanu;

6.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

6.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

6.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

6.5. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu.

7. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

7.1. dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

8. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts darbs pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām, pārbaudot datus un nepieciešamības gadījumā uzsākot Pakalpojumu.

9. Pakalpojumi tiek finansēti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

10. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

11. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

11.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

11.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

11.3. bērnam ar invaliditāti, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj bērnam nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

12. Pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, var tikt nodrošināts ar Drošības pogas pakalpojumu (t.i. nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī).

13. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

13.1. iesniegumu;

13.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

13.3. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

13.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

14. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās, tad persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

15. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz vienu valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī katram ģimenes loceklim.

16. Aprūpes mājās pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošināta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma veidā vai materiāla atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam aprūpes mājās veicējam, ja personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim.

17. Materiālā atbalsta apmērs tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem:

17.1. 1. aprūpes līmenis līdz 20,00 EUR mēnesī;

17.2. 2. aprūpes līmenis līdz 30,00 EUR mēnesī;

17.3. 3. aprūpes līmenis līdz 40,00 EUR mēnesī;

17.4. 4. aprūpes līmenis līdz 50,00 EUR mēnesī.

18. Ja apgādnieka ienākumi pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru mēnesī, persona veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no klienta maksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

19. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālais dienests pieņem, ja:

19.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

19.2. persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

20. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar Pašvaldības iepirkumu un noslēgto līgumu.

21. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

22. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

22.1. iesniegumu;

22.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

23. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

24. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

25. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā Pakalpojums).

26. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

27. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

27.1. iesniegumu;

27.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

28. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

29. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

30. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

31. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

32. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību novērtē:

32.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

32.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

32.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

32.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

32.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

33. Pakalpojuma pieprasīšanai, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā uzrāda personas apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

33.1. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/ vai e-pasta adresi;

33.2. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi;

33.3. Pakalpojuma pieprasīšanas iemeslus un vēlamo Pakalpojuma apjomu, Pakalpojuma sniegšanas faktisko adresi;

33.4. bērnam uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu bērna individuālo vajadzību novērtēšanai;

33.5. vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, tā kontaktinformāciju, ja tā ir zināma;

33.6. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

34. Sociālais dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

34.1. par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

34.1.1. Pakalpojuma apjomu (t. i. stundas mēnesī);

34.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem, vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem;

34.2. par Pakalpojuma atteikšanu, ja:

34.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;

34.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

35. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

36. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

36.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

36.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

36.3. beidzies šo noteikumu 33.1.2. punktā noteiktais Pakalpojuma periods;

36.4. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.

37. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

38. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fiziska persona (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus un vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

39. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.

40. Pakalpojums tiek finansēts no ES struktūrfondu līdzekļiem.

41. Dienas centra pakalpojums pilngadīgām personām tiek sniegts, lai dienas laikā pieaugušām personām nodrošinātu izglītošanās un brīvā laika pavadīšanas iespējas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

42. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām, kuras vēlas izmantot noteikumu 44. punktā minētos Dienas centra pakalpojumus.

43. Pakalpojumu var saņemt, personai reģistrējoties Dienas centrā.

44. Dienas centrā var saņemt šādus pakalpojumus:

44.1. praktiskās nodarbības;

44.2. izglītojošas nodarbības;

44.3. individuālas konsultācijas;

44.4. domubiedru tikšanās;

44.5. veselības veicināšanas nodarbības;

44.6. radošas aktivitātes un citus pakalpojumus.

45. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

46. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

47. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

48. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

48.1. iesniegumu;

48.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

48.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

48.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

49. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar Sociālā dienesta noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju.

50. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests.

51. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

52. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

53. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti.

54. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

54.1. iesniegumu;

54.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

54.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem;

54.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

55. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar Sociālā dienesta noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju.

56. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests.

57. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

58. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts, lai sekmētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

59. Tiesības saņemt Pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti.

60. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

60.1. iesniegumu;

60.2. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

60.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu;

60.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

61. Pakalpojumu bērns var saņemt saskaņā ar Sociālā dienesta noslēgto līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju.

62. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests.

63. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

64. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

65. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

66. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai iestādes vadītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

67. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

68. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

69. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

70. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

71. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

72. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

73. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

74. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

75. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

76. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

77. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

78. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

79. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

80. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

81. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

82. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

82.1. iesniegumu;

82.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

83. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

84. Pakalpojums tiek nodrošināts, komplektējot grupu.

85. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

86. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

87. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

87.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

87.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;

87.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.

88. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

88.1. iesniegumu;

88.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

89. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

90. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

91. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu un Sociālā dienesta lēmumu, Pakalpojuma saņemšanas termiņu vai apjomu var palielināt.

92. Pakalpojumu sniedz Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts Pakalpojumu sniedzējs.

93. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

94. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu palīdzību, kuras objektīvu apstākļu dēļ to nespēj pašas sev nodrošināt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

95. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām):

95.1. krīzes situācijās;

95.2. atkarības problēmu risināšanai;

95.3. psiholoģiskai izpētei;

95.4. bērnu uzvedības problēmu gadījumos;

95.5. Citu speciālistu Pakalpojumi sociālās rehabilitācijas plāna ietvaros.

96. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

96.1. iesniegumu;

96.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

97. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

98. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

99. Pašvaldības transporta pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, nokļūšanai uz/no ārstniecības iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

100. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

100.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

100.2. vientuļām personām bez apgādniekiem (apgādnieki nav sasniedzami) krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

100.3. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

100.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

101. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 1 (vienu) darbdienu pirms plānotā brauciena, ja brauciens ir Ropažu novada teritorijā, un vismaz 3 (trīs) darbdienas iepriekš, ja brauciens ir ārpus Ropažu novada.

102. Personai ir tiesības izmantot Pakalpojumu līdz 10 (desmit) reizēm kalendārajā gadā.

103. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

104. Specializētais transports ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

105. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir

105.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

105.2. personām krīzes situācijā.

106. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 3 (trīs) darba dienas pirms plānotā brauciena un iesniedz:

107. Pakalpojumu nodrošina Sociālais dienests.

108. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

109. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

110. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi.

111. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

111.1. iesniegumu;

111.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

111.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

111.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

111.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

112. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

113. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Sociālo dienestu, personu vai tās likumisko pārstāvi un Pakalpojuma sniedzēju par Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma nodrošināšanu.

114. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas ienākumi nepārsniedz valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalstu divkāršā apmērā mēnesī.

115. Ja personas ienākumi pārsniedz valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalstu divkāršo apmēru mēnesī. Pašvaldība apmaksā starpību no klienta maksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

116. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā, veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu ar mērķi nodrošināt pakalpojumus personām, kurām, sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ, nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

117. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām), kuras nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju un kuri atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

117.1. ģimenes (personas) ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

117.2. ģimenes (personas) krīzes situācijā;

117.3. citām personām sociālās rehabilitācijas plāna ietvaros.

118. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai viņas likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz dokumentus, ja tie nepieciešami Pakalpojuma saņemšanai.

119. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 4 (četrām) reizēm mēnesī.

120. Pakalpojuma saņēmēju uzskaiti veic, pakalpojumu sniedzējs.

121. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

122. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personām no 4 gadu vecuma ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs un kurām ir izsniegts VDEAK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

123. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

123.1. iesniegumu;

123.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

123.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

124. Lēmumu piešķirt Pakalpojumu, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojumu piešķiršanu pieņem Sociālais dienests noslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

126. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

127. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

128. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri:

128.1. nonākuši krīzes situācijā;

128.2. cietuši no prettiesiskām darbībām.

129. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

129.1. iesniegumu;

129.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

130. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

131. Pakalpojums tiek piešķirts Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

132. Ja ģimene (persona) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir izmantojusi valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tad Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

133. Patversmes pakalpojums institūcijā personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

134. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

134.1. personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Ropažu novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Ropažu novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ropažu novada administratīvā teritorija;

134.2. personām, kuras uzturas Ropažu novadā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Ropažu novadā.

135. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, ja tāds ir un iesniedz:

135.1. iesniegumu;

135.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

136. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

137. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

138. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

139. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

139.1. pensijas vecuma personām;

139.2. personām ar invaliditāti;

139.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešama diennakts aprūpe.

140. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

140.1. iesniegumu;

140.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

140.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

140.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

140.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

141. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par Pakalpojumu, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību.

142. Pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

142.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem;

142.2. pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā ir mazāki par attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, katram ģimenes loceklim. Šajā gadījumā pilngadīgie bērni tiek atbrīvoti no maksas par pakalpojumu uz laiku līdz vienam gadam;

142.3. personas likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgi nodrošināt samaksu par Pakalpojumu.

143. Ja pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, personas veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

144. Pakalpojums netiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja:

144.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

144.2. persona ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta nekustamā īpašuma nodošana uzturdevējam, nodrošinot personas ikdienas aprūpi.

145. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli, noslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

146. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina bērniem pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

147. Pakalpojums tiek sniegts pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

148. Sociālais dienests slēdz līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju un Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

149. Īslaicīga sociālā aprūpe ir pakalpojums pilngadīgām personām ar diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

150. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

151. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

151.1. iesniegumu;

151.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

151.3. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība pakalpojuma saņemšanai.

151.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

152. Pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 90 kalendārajām dienām gada laikā.

153. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests.

154. Samaksa par Pakalpojumu tiek veikta, Ministru kabineta noteikumos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.

155. Sociālais dienests slēdz līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju.

156. Sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ pakalpojums ir nepieciešams, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

157. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem, kuriem nav pietiekamu iemaņu dzīvot patstāvīgi un nodrošināt savas pamatvajadzības.

158. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

158.1. iesniegumu;

158.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

158.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

158.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

159. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

160. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

161. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Ropažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

162. Ropažu novada Administratīvo aktu strīdu komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

Atzīt par spēku zaudējušiem:

‒ Inčukalna novada pašvaldības domes 2019. gada 20. novembra saistošos noteikumus Nr. 14/2019 "Par sociālajiem pakalpojumiem Inčukalna novadā";

‒ Ropažu novada domes 2018. gada 28. marta saistošos noteikumus Nr. 7/2018 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ropažu novadā";

‒ Garkalnes novada domes 2016. gada 28. jūnija saistošos noteikumus Nr. 6 "Psihologa pakalpojuma saņemšanas kārtība Garkalnes novadā";

‒ Garkalnes novada domes 2007. gada 25. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 3 "Pašvaldības sociālie pakalpojumi Garkalnes novada iedzīvotājiem";

‒ Stopiņu novada domes 2014. gada 22. oktobra noteikumus "Sociālā pakalpojuma aprūpe mājās saņemšanas kārtība Stopiņu novada iedzīvotājiem" Nr. 9/14;

‒ Stopiņu novada domes 2019. gada 27. novembra noteikumus "Sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība Stopiņu novada iedzīvotājiem" Nr. 26/19.