Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 674

Rīgā 2021. gada 24. septembrī (prot. Nr. 62 27. §)

Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - akciju sabiedrība) Finanšu ministrijā 2021. gada 1. septembrī iesniegto lūgumu piešķirt atļauju iegādāties, uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves.

2. Akciju sabiedrība ar 2021. gada 1. septembra vēstuli Nr. 2.5/2021/2854, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmito daļu, lūdz piešķirt atļauju akciju sabiedrībai iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā (turpmāk - iesniegums). Iesniegumā akciju sabiedrība norādījusi, ka tā vēlas iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai elektroenerģijas uzkrātuvju iegādei. Ņemot vērā, ka pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai iesniegšana Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF-2021 uzsaukuma ietvaros tiek uzsākta 2021. gada 6. septembrī un atļaujas iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves iegūšana ir obligāts priekšnoteikums līdzfinansējuma saņemšanai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF-2021 uzsaukuma ietvaros, jautājumu par atļaujas piešķiršanu iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt nepieciešams izskatīt pēc būtības līdz 2021. gada 15. septembrim.

3. Izskatot iesniegumu, Ministru kabinets konstatē:

3.1. jautājumu par atļaujas piešķiršanu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram (turpmāk - pārvades sistēmas operators) iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves Latvijā neregulē neviens ārējais normatīvais akts;

3.2. jautājumu par atļaujas piešķiršanu pārvades sistēmas operatoram iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk - direktīva);

3.3. saskaņā ar direktīvas 71. panta 1. punktu direktīvas transponēšana bija jāveic līdz 2020. gada 31. decembrim. Iesnieguma izskatīšanas brīdī direktīvas normas Latvijas normatīvajos aktos nav transponētas;

3.4. saskaņā ar direktīvas 54. panta 1. punktu pārvades sistēmas operatoram nepieder enerģijas uzkrātuves, un tas šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē. Direktīvas 54. panta 2. punkts nosaka, ka, atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmas operatoram pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tas šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.4.1. pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un laikus;

3.4.2. šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar direktīvu attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tos neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos;

3.4.3. regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ir veikusi konkursa procedūras piemērojamības, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, ex ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu.

No minētā secināms, ka pārvades sistēmas operators ir tiesīgs iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves, ja pēc direktīvas 54. panta "a" un "b" punktā minēto prasību izpildes regulatīvā iestāde ir piešķīrusi atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves;

3.5. direktīvas 54. panta 4. punktā minēts, ka regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par esošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. No minētā secināms, ka regulatīvajai iestādei regulāri jānovērtē, vai elektroenerģijas tirgū ir pieejami resursi attiecīgā palīgpakalpojuma nodrošināšanai un vai šādā gadījumā palīgpakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir samērīgas;

3.6. Latvijā atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2. panta otrajai daļai un Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" 2.3. apakšpunktam regulatīvās iestādes funkcijas attiecībā uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora darbību veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - regulators). Regulatora veicamās funkcijas noteiktas likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9. pantā. Ņemot vērā, ka direktīvas normas Latvijas normatīvajos aktos vēl nav transponētas, regulatoram ar normatīvo aktu nav noteikta funkcija pieņemt lēmumu par atļaujas piešķiršanu pārvades sistēmas operatoram iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves;

3.7. regulators 2021. gada 27. augusta vēstulē Nr. 1-2.40/2435 norādījis, ka direktīva vēl nav transponēta Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Līdz ar to regulatoram nav likumā noteikta deleģējuma izsniegt akciju sabiedrībai atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves. Tāpat regulators minējis, ka, regulatora ieskatā, ņemot vērā, ka direktīva vēl nav transponēta Latvijas nacionālajos tiesību aktos, vienīgais subjekts, kas varētu piešķirt minēto atļauju akciju sabiedrībai, ir Ministru kabinets;

3.8. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmito daļu iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums);

3.9. ņemot vērā minēto un saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 3. pantu Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem. Ņemot vērā, ka nevienai iestādei šobrīd ar ārēju normatīvo aktu nav noteikta funkcija izskatīt iesniegumā minēto jautājumu pēc būtības, Ministru kabinetam kā koleģiālai izpildvaras institūcijai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmito daļu, būtu pamats iesniegumu izskatīt.

4. Ierobežojošais nosacījums pārvades sistēmas operatoram iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves direktīvā ietverts, jo saskaņā ar direktīvas preambulas 62. apsvērumu šādi ierobežojumi attiecībā uz enerģijas uzkrātuvju īpašumtiesībām ir paredzēti tam, lai novērstu konkurences izkropļošanu, likvidētu diskriminācijas risku, nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem taisnīgu pieeju enerģijas uzkrātuvju pakalpojumiem un veicinātu enerģijas uzkrātuvju efektīvu un iedarbīgu izmantošanu, kas pārsniedz sadales vai pārvades sistēmas darbību.

5. Akciju sabiedrība iesniegumā elektroenerģijas uzkrātuvju iegādāšanās, attīstīšanas, pārvaldīšanas un ekspluatēšanas nepieciešamību pamatojusi ar nepieciešamību nodrošināt balansēšanas jaudas rezerves saistībā ar sagaidāmo Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gadā (turpmāk - sinhronizācija), par kuras īstenošanu Līgums par Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sagaidāmās pievienošanas Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai (Agreement on the condition of the future synchronous interconnection of power system of Baltic states and power system of Continental Europe) pēc tā parakstīšanas stājās spēkā 2019. gada 27. maijā. No minētā izriet, ka balansēšanas jaudas rezerves būs nepieciešamas un attiecīgi vērtējamas iespējas tās nodrošināt.

6. Balansēšanas jaudas rezerves varētu nodrošināt elektroenerģijas tirgus dalībnieki. Ņemot vērā, ka direktīvā ietvertais ierobežojums pārvades sistēmas operatoram noteikts, lai pārvades sistēmas operators nepamatoti neaizvietotu elektroenerģijas tirgus dalībnieku piedāvājumu, secināms, ka nepamatota piedāvājuma aizstāšana būtu konstatējama, ja tirgus dalībnieku attiecīgās balansēšanas jaudas rezerves spēj nodrošināt. Turklāt, ņemot vērā, ka pārvades sistēmas operators savu darbību saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5. panta otro daļu un 16. pantu veic, piemērojot pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, kurā atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 20. pantam ietveramas tikai ekonomiski pamatotas izmaksas, kā arī ņemot vērā nepieciešamību neradīt nesamērīgu finansiālo slogu uz visiem Latvijas elektroenerģijas galapatērētājiem, secināms, ka elektroenerģijas tirgus dalībnieku piedāvājumam jābūt samērīgam. Līdz ar to atļauja pārvades sistēmas operatoram iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves piešķirama, ja ir konstatējami apstākļi, kas pamato, ka 2025. gadā nepieciešamās balansēšanas jaudas nebūs pieejamas vai arī nebūs pieejamas par samērīgu cenu. Papildus secināms, ka šādi paši kritēriji izriet no direktīvas 54. panta 2. punkta un uz tiem 2021. gada 27. augusta vēstulē Nr. 1-2.40/2435 atsaucas arī regulators.

7. Lai novērtētu balansēšanas jaudu pieejamību 2025. gadā, akciju sabiedrība pēc Baltijas valstu regulatīvo iestāžu pieprasījuma kopīgi ar Baltijas pārvades sistēmas operatoriem veica Baltijas jaudas rezervju tirgus izpēti (turpmāk - tirgus izpēte). Pēc tirgus izpētes pabeigšanas akciju sabiedrība kopīgi ar Lietuvas pārvades sistēmas operatoru "Litgrid" AB un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru "Elering" AS regulatoram ar 2021. gada 22. jūnija vēstuli Nr. 2.5/2021/2183 iesniedza pārskatu par tirgus izpētes rezultātiem. Pārskats pievienots arī iesniegumam.

8. Atbilstoši iesniegumā minētajam, ko apliecina arī akciju sabiedrības 2020. gada 13. augusta vēstule Nr. 2.5/2020/2981 regulatoram, tirgus izpēte tika veikta šādos ar Baltijas valstu regulatīvajām iestādēm saskaņotos trīs posmos:

8.1. tirgus simulācija, kuras ietvaros pārvades sistēmas operatori modelēja tirgus situāciju attiecībā uz pieejamām balansēšanas jaudām un to pieejamību 2025. gadā;

8.2. tirgus simulācijas rezultātu publiska apspriešana un elektroenerģijas tirgus dalībnieku viedokļa noskaidrošana par to īstenojamiem projektiem līdz 2025. gadam, kuru ietvaros būtu pieejamas balansēšanas jaudas;

8.3. tirgus simulācijas datu koriģēšana atbilstoši elektroenerģijas tirgus dalībnieku sniegtajai informācijai par to īstenojamiem projektiem līdz 2025. gadam, kā arī izteiktajam viedoklim par tirgus simulācijas rezultātiem.

9. No tirgus izpētes rezultātiem, iesnieguma un regulatora 2021. gada 27. augusta vēstules Nr. 1-2.40/2435 konstatējams:

9.1. nevienā no Baltijas valstu energosistēmām atsevišķi pilnībā 2025. gadā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās manuāli aktivizējamās frekvences atjaunošanas rezerves (turpmāk - mFRR) regulēšanai uz leju, frekvences uzturēšanas rezerves (turpmāk - FCR) un automātiski aktivizējamās frekvences atjaunošanas rezerves (turpmāk - aFRR);

9.2. akciju sabiedrība iesniegumā skaidro, ka tirgus izpētes ietvaros tirgus simulācija tika veikta, teorētiski sadalot elektroenerģijas tirgus dalībnieku elektroenerģijas ražošanas resursu potenciālās tehniskās spējas pa balansēšanas jaudas rezervju veidiem. Proti, ja tirgus dalībnieks piedalās viena balansēšanas jaudas rezervju veida nodrošināšanā, tiek izslēgtas konkrētās tirgus dalībnieka jaudas izmantošanas iespējas nodrošināt cita veida balansēšanas jaudas rezerves. Līdz ar to tirgus izpētē identificētais balansēšanas jaudas rezervju iztrūkums, kas konstatējams pie viena rezervju veida, var tikt novērsts, ja elektroenerģijas tirgus dalībniekiem piedāvā savus resursus šo rezervju nodrošināšanai, vienlaikus radot iztrūkumu citā rezervju veidā;

9.3. pastāv tehniskais potenciāls nodrošināt FCR un mFRR obligātās jaudas rezerves kopējā Baltijas slodzes/frekvences kontroles blokā, tomēr aFRR jaudas nodrošināšana netiktu nodrošināta visos periodos.

Lai pilnībā nodrošinātu FCR un mFRR jaudas rezerves, būs nepieciešama obligātās darbības (must run) ģenerācija. aFRR jaudas rezervju nodrošināšana ar obligātās darbības (must run) ģenerāciju ir iespējama tikai daļēji. Pēc būtības jānorāda, ka elektrostacija obligātās darbības (must run) ģenerācijas režīmā ražo elektroenerģiju par izmaksām, kas pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu. Līdz ar to elektrostaciju darbināšana šādā režīmā nenoliedzami sadārdzina balansēšanas jaudas rezervju uzturēšanas izmaksas.

Būtiski minēt akciju sabiedrības iesniegumā, kā arī tirgus izpētē norādīto, ka mFRR nodrošināšana pilnā apmērā visos laika periodos būs iespējama tikai tad, ja tiks izmantotas Igaunijas pārvades sistēmas operatoram "Elering" AS piederošā Kiisa elektrostacija, kas ir "pēdējās iespējas" elektroenerģijas ražošanas resurss, tas ir, darbināms tikai ārkārtas gadījumos. Tāpat mFRR nodrošināšana pilnā apmērā būtu iespējama, ja tiktu izmantotas Lietuvā esošās hidroakumulācijas iekārtas sūkņa režīmā, taču šī resursa izmantošana vēl vairāk palielinātu aFRR nepietiekamību. No minētā izriet, ka mFRR nodrošināšana pilnā apmērā no tirgus dalībnieku piedāvājumiem pēc būtības nav iespējama.

Attiecībā uz izmaksām secināms, ka FCR, mFRR un daļēja aFRR rezervju nodrošināšanas izmaksas akciju sabiedrībai būtu no 35,9 līdz 56,1 miljonam euro gadā. Šajās izmaksās ņemta vērā arī Kiisa elektrostacijas izmantošana, kas nav uzskatāma par elektroenerģijas tirgus dalībnieku resursu. Izmaksu lielums atkarīgs no tirgus izpētes ietvaros vērtētā cenu scenārija, tas ir, augsta cenu scenārija gadījumā izmaksas ir pielīdzinātas šobrīd pastāvošo Eiropas balansēšanas jaudas rezervju tirgu augstākajām izmaksām, zema cenu scenārija gadījumā izmaksas ir pielīdzinātas šobrīd pastāvošo Eiropas balansēšanas jaudas rezervju tirgu zemākajām izmaksām.

Šīs izmaksas novērtētas gadījumā, ja Baltijas balansēšanas jaudas tirgus nav integrēts ar kaimiņu tirgiem (Somiju, Zviedriju, Poliju). Tā kā faktiski šobrīd šāda integrācija nepastāv, kā arī ievērojot tirgus izpētes ietvaros minēto, ka nav sagaidāms, ka līdz 2025. gadam šāda integrācija varētu tikt veikta, izmaksas par FCR, mFRR un aFRR rezervju nodrošināšanu ir piemērojamas, lai novērtētu sagaidāmās balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksas 2025. gadā.

Savukārt Eiropas balansēšanas jaudas rezervju tirgu izmaksu izmantošanu pamato tirgus izpētē minētais, ka regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, lai piedāvātu pārvades sistēmas operatoram balansēšanas jaudas nodrošināšanas pakalpojumus, mainīs savu aktīvu izmantošanas stratēģiju, pārorientējoties no dalības nākamās dienas un kārtējās dienas elektroenerģijas tirgos uz dalību balansēšanas jaudas tirgū. Ņemot vērā minēto, sagaidāms, ka regulēšanas pakalpojuma sniedzēji palīgpakalpojumu cenā ietvers ne tikai ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, bet arī kompensāciju par nesaņemtajiem ieņēmumiem no nākamās dienas un kārtējās dienas elektroenerģijas tirgos. Attiecīgi sagaidāmās balansēšanas rezervju cenas pieaugs, sasniedzot Eiropas balansēšanas jaudas tirgu izmaksas;

9.4. atsevišķu nozīmīgāko jaudas rezerves nodrošināšanas iekārtu jutīguma analīzes rezultāti rāda, ka aFRR nodrošināšana Baltijas slodzes/frekvences kontroles bloka ietvaros ir ļoti atkarīga no resursu pieejamības, tas ir, ja nav pieejama kāda no tirgus izpētes ietvaros apzinātajām balansēšanas jaudas rezervēm, Baltijas valstīs ir nepietiekamas vai pat nav aFRR rezervju nodrošināšanas iespējas;

9.5. ievērojot Komisijas 2017. gada 23. novembra Regulas Nr. 2017/2195, ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (turpmāk - regula 2017/2195), 5. panta 3. punkta "h" apakšpunktu un 6. panta 2. punktu, Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra 2021. gada 13. augustā pieņēma lēmumu Nr. 10/2021, kurā ir noteikts, ka starp Baltijas valstīm balansēšanas enerģijas apmaiņai maksimālais pieejamais apjoms nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējās starpsavienojuma jaudas. Pēc tam kad Baltijas elektroenerģijas sistēmas tiks sinhronizētas ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmām, balansēšanas tirgum noteiktais starpsavienojumu starp Baltijas valstīm un ar Poliju, Zviedriju un Somiju jaudas apjoms varētu būt ap 20-30 % no kopējā jaudas apjoma (precīzāki nosacījumi var tikt izveidoti tikai pēc tam, kad tiks veikta analīze tirgus efektivitātes novērtēšanā). Šis aspekts, kā norādījis regulators 2021. gada 27. augusta vēstulē Nr. 1-2.40/2435, arī ietekmēs balansēšanas enerģijas apmaiņas iespēju starp Baltijas valstīm slodzes/frekvences kontroles bloka ietvaros un ar Poliju, Zviedriju un Somiju, kas tirgus izpētē nav ņemts vērā, bet var būtiski pazemināt nepieciešamo balansēšanas produktu pieejamību. Uz starpsavienojumu starp Baltijas valstīm un ar Poliju, Zviedriju un Somiju jaudas izmantošanas ierobežojumiem saskaņā ar minēto Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra 2021. gada 13. augustā pieņēma lēmumu Nr. 10/2021, kā iesniegumā norādījusi arī akciju sabiedrība;

9.6. ja paļaujas uz elektroenerģijas tirgus dalībnieku tirgus izpētes publiskās konsultācijas posmā sniegto informāciju par jaunajiem projektiem, kuru mērķis ir balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšana un kuru īstenošana tiktu pabeigta līdz 2025. gadam, balansēšanas jaudas rezerves nepieciešamajā apjomā 2025. gadā būtu iespējams nodrošināt. Jānorāda, ka tirgus izpētē nav iegūta informācija, kas apliecina, ka šādi projekti nepieciešamajā apjomā līdz 2025. gadam tiks īstenoti. Līdz ar to akciju sabiedrība iesniegumā norādījusi, ka, paļaujoties uz elektroenerģijas tirgus dalībnieku jauno projektu īstenošanu 2025. gadā, pastāv ievērojams risks sekmīgas sinhronizācijas īstenošanai.

To pamato arī regulatora 2021. gada 27. augusta vēstulē Nr. 1-2.40/2435 paustais viedoklis, ka nākotnes projektu piedāvājums (par šiem projektiem nav garantijas, ka tie tiks īstenoti) ir tāds, kas veidotu aFRR uz leju regulējošo rezervju apjomu, bet vienlaikus ne vienmēr būtu pieejami, tā kā pamatā jaunie projekti ir saistīti ar vēja un saules enerģijas izmantošanu.

10. Akciju sabiedrība iesniegumā lūdz piešķirt atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā, sniedzot šādu pamatojumu:

10.1. elektroenerģijas uzkrātuvju ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā uzstādīšana ir ierosināta, lai AST kā pārvades sistēmas operators, kas uzņēmies saistības Līguma par nosacījumiem Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai (turpmāk - sinhronizācijas līgums) ietvaros, spētu izpildīt sinhronizācijas līguma prasības šobrīd paredzētajā Baltijas valstu sinhronizācijas termiņā - 2025. gadā;

10.2. tirgus izpētes vispārīgie secinājumi norāda, ka ne Latvijā, ne Baltijā kopumā ar esošajiem jaudu resursiem nebūs iespējams pilnībā nodrošināt aFRR un mFRR rezeves. Tomēr jāņem vērā, ka tirgus dalībnieku elektroenerģijas ražošanas iekārtu tehniskais potenciāls nodrošināt konkrētās balansēšanas jaudas rezerves tirgus izpētē veiktās simulācijas ietvaros ir noteikts, teorētiski to sadalot pa rezervju veidiem. Attiecīgi ņemot vērā FCR un aFRR rezervju nozīmīgumu frekvences pārvaldības procesa drošā un efektīvā īstenošanā, kā arī apstākli, ka FCR un aFRR tirgus Baltijā šobrīd nav izveidots, akciju sabiedrība kā Latvijas pārvades sistēmas operators uzskata, ka primāri jāpieliek visas pūles, lai ar 2025. gadu nodrošinātu FCR un aFRR rezerves;

10.3. esošo nepietiekamo resursu izmantošanas izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanai, kas akciju sabiedrībai radītu papildu izdevumus no 35,9 līdz 56,1 miljonam euro gadā, ņemot vērā to ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, ir nesamērīgas;

10.4. attiecībā uz elektroenerģijas tirgus dalībnieku sagaidāmo nākotnes projektu ietvaros izveidojamiem elektroenerģijas ražošanas avotiem akciju sabiedrība norādījusi, ka elektroenerģijas tirgus dalībnieku tirgus izpētes publiskās konsultācijas posmā identificētie jaunie projekti lielākoties ir vēja un saules parki, un tie veido būtisku aFRR uz leju regulējošo rezerves apjomu Baltijas valstīs. Elektroenerģijas ražošanas resursa svārstīgā rakstura dēļ rezervju pieejamība šādos avotos nav garantējama. Turklāt tirgus izpētē nav iegūta informācija, kas apliecinātu, ka šādi projekti nepieciešamajā apjomā līdz 2025. gadam tiks īstenoti;

10.5. akciju sabiedrības ieskatā ir augsts risks, ka tirgus izpētes ietvaros pieņemtā šobrīd pastāvošo elektroenerģijas ražošanas resursu pieejamība pēc 2025. gada ir pārāk optimistiska. Proti, tirgus izpētes pieņemtā CO2 emisijas cena (40,75 euro/t) ir izvēlēta, balstoties uz Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (turpmāk - ENTSO-E) prognozēm, piemēram, ENTSO-E 2020. gada 10 gadu tīkla attīstības plānā CO2 emisijas cenu prognoze svārstās robežās no 27 līdz 53 euro/t atkarībā no scenārija. Savukārt 2021. gadā CO2 emisijas cena piedzīvoja strauju pieaugumu - no ~30 euro/t gada sākumā līdz ~50 euro/t aprīļa beigās. Pēc Bloomberg aplēsēm CO2 emisijas cena 2030. gadā var sasniegt 100 euro/t. Līdz ar to strauji pieaugošo CO2 emisijas kvotu cenu dēļ daļa no esošajiem Baltijas konvencionālajiem ģenerācijas resursiem (degakmens, gāzes elektrostacijas) var nebūt pieejami pēc 2025. gada tādā apmērā, kā šobrīd un kādā tie ņemti vērā tirgus izpētē.

Tāpat akciju sabiedrība uzskata, ka, prognozējot potenciālo jaudas rezervju attīstību līdz 2025. gadam, pastāv risks, ka tā pilnvērtīgu izveidi apdraud sagaidāmais šobrīd pastāvošais elektroenerģijas ražošanas jaudas resursu samazinājums. Līdz ar to balansēšanas jaudas tirgū iespējama vāja konkurence un zema tirgus likviditāte, kā rezultātā tie tirgus dalībnieki, kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtas tiktu izmantotas balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanā, atrastos dominējošā stāvoklī, tas ir, bez to resursiem nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo rezervju apjomu un tādēļ palielinātos pakalpojumu izmaksas, tas ir, tās būtu vēl augstākas nekā tirgus izpētē identificētās izmaksas;

10.6. ņemot vērā minēto, akciju sabiedrība iesniegumā norādījusi, ka pastāv ievērojams risks, ka līdz 2025. gadam nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās FCR un aFRR rezerves un tādēļ akciju sabiedrība nespēs izpildīt sinhronizācijas līguma prasības. Iegādājamo elektroenerģijas uzkrātuvju rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā akciju sabiedrība pamato ar šādiem argumentiem:

10.6.1. atbilstoši Baltijas pārvades sistēmas operatoru veiktajam plānotā Baltijas slodzes/frekvences kontroles bloka nepieciešamo rezervju apjomu izvērtējumam summārā jauda, kas nepieciešama FCR un aFRR rezervju vienlaikus nodrošināšanai Latvijā, ir 38 MW augšup un lejup vērstai regulēšanai. Lai nodrošinātu vienlaikus augšup un lejup vērstu jaudas piedāvājumu, ir jānodrošina, ka elektroenerģijas uzkrātuves uzlādes sākotnējais stāvoklis ir puse no pieejamās elektroenerģijas uzkrātuves ietilpības, un to nepieciešams uzturēt noteiktās robežās (aptuveni no 10 % līdz 90 % no kopējās elektroenerģijas uzkrātuves ietilpības). Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu 38 MW augšup un lejup vērstas balansēšanas jaudas rezerves, elektroenerģijas uzkrātuves kopējai elektroenerģijas ietilpībai jābūt vismaz 76 MW apmērā. Turklāt, lai ievērotu nosacījumu, ka sākotnējās uzlādes stāvoklim jābūt aptuveni no 10 % līdz 90 % no kopējās elektroenerģijas uzkrātuves ietilpības, elektroenerģijas uzkrātuves rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamai, tas ir, faktiski pieejamai kopējai jaudai būtu jābūt apmēram 80 MW apmērā;

10.6.2. elektroenerģijas uzkrātuves uzlādes stāvokli plānots uzturēt, pērkot vai pārdodot atbilstošu enerģijas apjomu kārtējās dienas elektroenerģijas tirgū. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka 38 MW rezervju jaudas piedāvājums ir nodrošināts nepārtraukti visās rezervju jaudas tirgus laika vienībās, kas būs 15 minūšu robežās, nepieciešams nodrošināt, ka elektroenerģijas uzkrātuves jauda ir vismaz divas reizes lielāka nekā nepieciešamais balansēšanas jaudas rezervju apjoms, tas ir, vismaz 76 MW;

10.6.3. lai nodrošinātu, ka iespējams uzturēt elektroenerģijas uzkrātuves uzlādes stāvokli noteiktajās robežās pie nepārtrauktas un pilnīgas piedāvājuma jaudas aktivizācijas visās balansēšanas jaudas tirgus laika vienībās kārtējās dienas tirgus slēgšanas laikā vienas stundas apmērā, elektroenerģijas uzkrātuvi nepieciešams nodrošināt vismaz divas reizes lielāku, nekā ir tās jauda, tas ir, vismaz 152 MWh;

10.7. attiecībā uz potenciālajām jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksām akciju sabiedrība, atsaucoties uz tirgus izpētes rezultātiem, iesniegumā norādīja, ka balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšana ar esošajiem nepietiekamajiem jaudas rezervju resursiem Latvijā pārvades sistēmas operatoram izmaksās no 35,9 līdz 56,1 miljonam euro gadā (atkarībā no cenu scenārija). Aplēšot sagaidāmo ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, secināms, ka rezervju nodrošināšanas izmaksas radīs būtisku nevēlamu pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa pieaugumu no 51 % līdz 80 %;

10.8. ņemot vērā akciju sabiedrības kā pārvades sistēmas operatora atbildību par pārvades sistēmas pakalpojumu pieejamību un pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa pieauguma nevēlamo negatīvo ietekmi uz visu Latvijas tautsaimniecības attīstību, akciju sabiedrība uzskata, ka minētā potenciālā ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu nav pieļaujama. Tādēļ nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksu mazināšanai akciju sabiedrība elektroenerģijas uzkrātuvju iegādei vēlas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā kapitāla izmaksas vērtējamas ap 80 miljonu euro. Nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, ja FCR un aFRR rezerves akciju sabiedrība nodrošinātu ar elektroenerģijas uzkrātuvi, būtu no 15 % līdz 36 %. Šāda ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu novērtēta, ņemot vērā, ka akciju sabiedrībai izdosies piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu 75 % apmērā elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā iegādei, kas iespējama tikai tad, ja akciju sabiedrība saņems atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā.

11. Regulators 2021. gada 27. augusta vēstulē Nr. 1-2.40/2435 norādījis, ka, ņemot vērā tirgus izpētes rezultātus, regulators apstiprina, ka esošajā situācijā ir pietiekams pamats tam, lai varētu atļaut akciju sabiedrībai iegādāties elektroenerģijas uzkrātuves, turēt tās īpašumā, attīstīt un ekspluatēt.

12. Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, Ministru kabinets secina:

12.1. balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšana ir obligāts priekšnoteikums sinhronizācijas līguma izpildei un balansēšanas jaudas rezerves nepieciešamajā apjomā nepieciešams nodrošināt, sākot no 2025. gada;

12.2. balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksas, ja tās visas nodrošinātu elektroenerģijas tirgus dalībnieki, akciju sabiedrībai veidotu izmaksas no 35,9 miljoniem eiro līdz 56,1 miljonam eiro gadā, kas savukārt atstātu ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu 51 % līdz 80 % apmērā. Savukārt, ja akciju sabiedrība uzstādītu elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā, akciju sabiedrības izmaksas par elektroenerģijas par balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanu svārstītos no 10,5 miljoniem līdz 26,7 miljoniem eiro gadā. Līdz ar to ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu samazinātos apjomā no 15 % līdz 36 %. Šāda ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu novērtēta, ņemot vērā, ka akciju sabiedrībai izdosies piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu 75 % apmērā elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā iegādei.

12.3. tirgus izpētes rezultāti un akciju sabiedrības sniegtā informācija apliecina, ka esošajām elektroenerģijas ražošanas jaudām Baltijā nebūs iespējams pilnībā nodrošināt aFRR un mFRR rezerves. Ņemot vērā, ka tirgus izpētes ietvaros apzināto esošo resursu sadalījums pa rezervju veidiem ir teorētisks, kā arī akciju sabiedrības viedokli, ka, ievērojot FCR un aFRR nozīmīgumu, primāri nodrošināmas FCR un aFRR rezerves, secināms, ka elektroenerģijas uzkrātuves būtu izmantojamas FCR un aFRR rezervju nodrošināšanai;

12.4. summārā jauda, kas nepieciešama FCR un aFRR rezervju vienlaicīgai nodrošināšanai Latvijā ir 38 MW augšup un lejup vērstai regulēšanai. Šīs balansēšanas jaudas rezerves 2025. gadā varētu tikt nodrošinātas, ja tiktu īstenoti tirgus izpētes publisko konsultāciju posmā identificētie elektroenerģijas tirgus dalībnieku plānotie projekti, taču nav pieejama jebkāda informācija vai fakti, ka šie projekti līdz 2025. gadam tiks īstenoti, tādēļ secināms, ka nav pamata paļauties uz šādu balansēšanas jaudas rezervju pieejamību 2025. gadā;

13. Ņemot vērā šā rīkojuma 10., 11. un 12. punktā minēto, Ministru kabinets secina, ka FCR un aFRR rezerves 2025. gadā no balansēšanas jaudas tirgū pieejamiem resursiem netiks nodrošinātas vai arī tiks nodrošinātas par nesamērīgi augstām izmaksām. Līdz ar to, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmito daļu, Ministru kabinets nolemj piešķirt atļauju akciju sabiedrībai FCR un aFRR nodrošināšanai iegādāties, uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā.

14. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 79. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007) mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt .. Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 674Pieņemts: 24.09.2021.Stājas spēkā: 29.09.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 187, 28.09.2021. OP numurs: 2021/187.3
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
326362
29.09.2021
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)