Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 508

Rīgā 2021. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 51 70. §)
Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likuma
22.2 panta sesto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz kritisko infrastruktūru, kuras darbību nosaka 1961. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem.

II. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšana

3. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests:

3.1. apzina iespējamo A, B un C kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

3.2. apzina iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus tās noteikšanai par Eiropas kritisko infrastruktūru.

4. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministriju apzina iespējamo D kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

5. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei informē A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju:

5.1. par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

5.2. par kritiskās infrastruktūras noteikšanu par Eiropas kritisko infrastruktūru.

6. Nozares ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju informē D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

7. Kritisko infrastruktūru var atzīt par Eiropas kritisko infrastruktūru, ja attiecīgās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis un ir panākta vienošanās ar attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādas ietekmes nozīmīgumu novērtē pārnozaru kritēriju izteiksmē, ietverot sekas, ko rada vairāku nozaru atkarība no cita veida kritiskās infrastruktūras.

8. Šo noteikumu 7. punktā minētie pārnozaru kritēriji ir:

8.1. zaudējumu kritērijs (nosaka pēc iespējamā bojāgājušo vai ievainoto skaita);

8.2. ekonomiskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc saimniecisko zaudējumu apmēra vai preču vai pakalpojumu kvalitātes samazināšanās, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma);

8.3. sabiedriskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc ietekmes uz sabiedrības uzticību, pēc fiziskām ciešanām un ikdienas dzīves traucējumiem, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma).

9. Pārnozaru kritēriju robežvērtību pamatā ir konkrētās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumu vai iznīcināšanas seku nopietnība.

10. Atbildīgā ministrija sagatavo un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par katras kritiskās infrastruktūras precīzu robežvērtību noteikšanu, kuras piemērojamas pārnozaru kritērijiem.

11. Iekšlietu ministrija, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem:

11.1. sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par kritiskās infrastruktūras kopumu un valsts drošības iestāžu kompetences sadali kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanā;

11.2. ne retāk kā reizi gadā sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kritiskās infrastruktūras drošības situāciju;

11.3. informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras var būtiski ietekmēt kāda iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra, par šo Eiropas kritisko infrastruktūru un iemesliem, kāpēc tā noteikta par iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru;

11.4. koordinē divpusējas vai daudzpusējas pārrunas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras var būtiski ietekmēt iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra;

11.5. reizi gadā sagatavo Eiropas Komisijai paredzētu informāciju par katrā nozarē noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru skaitu un to Eiropas Savienības dalībvalstu skaitu, kuras ir atkarīgas no katras noteiktās Eiropas kritiskās infrastruktūras, un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

11.6. reizi divos gados sagatavo Eiropas Komisijai paredzētu informāciju par apdraudējumu, draudu un neaizsargātības veidiem katrā Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarē un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā.

12. Tiesību aktu projektus, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras kopumu un valsts drošības iestāžu kompetences sadali kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanā, apstiprina Ministru kabinets.

13. Iekšlietu ministrs šo noteikumu 11. punktā minēto uzdevumu izpildei ir tiesīgs izveidot koleģiālu starpinstitūciju darba grupu un noteikt tās sastāvu, uzdevumus, tiesības un darba kārtību.

III. A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošana

14. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par infrastruktūras drošību atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus.

15. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona var būt persona:

15.1. kurai ir Latvijas pilsonība;

15.2. kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

15.3. kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

15.4. kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

15.5. pār kuru nav nodibināta aizgādnība;

15.6. kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

15.7. kura nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

15.8. kura ir saņēmusi narkologa un psihiatra atzinumu par to, ka tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

15.9. kura saskaņā ar Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vai Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām nepieder pie organizētās noziedzības grupējuma, nelikumīga militarizēta vai bruņota formējuma, kā arī pie nevalstiskās organizācijas vai nevalstisko organizāciju apvienības, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darboties pēc tam, kad tās darbība ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu;

15.10. kurai ir vismaz divu gadu darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā. Šo nosacījumu nepiemēro par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajai personai, kuru atbilstoši kompetencei ir pārbaudījušas valsts drošības iestādes.

16. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests var pārbaudīt kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kā arī, ja komersants sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, komersanta īpašnieku, valdes locekļus un darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām vai kuri sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus, un izvērtēt informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, attiecīgā valsts drošības iestāde sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ieteikumus par drošības pasākumu veikšanu.

17. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei pārbauda un apstiprina par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidatūru.

18. Ja Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka persona neatbilst šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām, Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

19. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona:

19.1. plāno kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus;

19.2. izvērtē un nosaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu, kuru iesniedz Valsts drošības dienestā, Satversmes aizsardzības birojā vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestā atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei;

19.3. ne retāk kā reizi gadā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā organizē kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību;

19.4. ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minēto mācību norises dienas informē Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

20. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos iekļauj šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju.

21. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošos dokumentus saskaņo ar Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

22. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.

23. Valsts drošības dienests sniedz ieteikumus kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu pastiprināšanai atbilstoši noteiktajiem terorisma draudu līmeņiem.

24. Civilās aviācijas objektiem, ostu un ostu iekārtu objektiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, jonizējošā starojuma objektiem, ja tie noteikti par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru, drošības vai aizsardzības plānus izstrādā un saskaņo attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošana valsts apdraudējuma gadījumam

25. Kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānu valsts apdraudējuma gadījumam (turpmāk – darbības nepārtrauktības plāns) izstrādā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

26. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošanu atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus:

26.1. sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju sagatavot darbības nepārtrauktības plānu;

26.2. sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju nodrošināt darbības nepārtrauktības plāna regulāru aktualizēšanu.

27. Par kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošanu atbildīgā persona A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā var vienlaikus būt arī šo noteikumu 14. punktā minētā par infrastruktūras drošību atbildīgā persona.

28. Par kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošanu atbildīgā persona, uz kuru nav attiecināms šo noteikumu 27. punkts, var būt persona, kas atbilst šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5., 15.6., 15.7., 15.8. un 15.9. apakšpunktā minētajām prasībām.

29. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei pārbauda un apstiprina par kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošanu atbildīgās personas kandidatūru.

30. Ja kritiskās infrastruktūras kopumā iekļauj infrastruktūru, kurai civilās aizsardzības plānos, valsts apdraudējuma pārvarēšanas plānos vai katastrofu medicīnas plānos jau ir noteikta darbības nepārtrauktība vai kurai ir ārējā audita sertificēta un starptautiskajiem standartiem atbilstoša darbības nepārtrauktības nodrošināšanas sistēma, vai ja minētos kritērijus uz kritisko infrastruktūru sāk attiecināt pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, jauns darbības nepārtrauktības plāns netiek izstrādāts, bet kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību atbildīgo personu, un minētā persona sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju, ja nepieciešams, papildina jau esošos darbības nepārtrauktības plānus.

31. Ja kritiskās infrastruktūras kopumā ir vairāki vienas juridiskās personas objekti un sistēmas, attiecīgajai juridiskajai personai tiek izstrādāts viens visaptverošs darbības nepārtrauktības plāns.

32. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ne retāk kā reizi četros gados vai, ja ir būtiskas izmaiņas, ne vēlāk kā gada laikā iesniedz Aizsardzības ministrijā un nozares ministrijā pašvērtējumu par darbības nepārtrauktības plāna aktualizēšanu. Nozares ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju var jebkurā laikā izlases veidā izvērtēt darbības nepārtrauktības plānu un, ja nepieciešams, ieteikt tajā veicamās izmaiņas.

V. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu īstenošana

33. A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu.

34. B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu nodrošina kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

35. Ministru kabinets var noteikt, ka atsevišķas B kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu nodrošina Valsts policijas vai Nacionālo bruņoto spēku vienības.

36. Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" (3. pielikums).

37. Enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts policija pārņem atsevišķas B, C un D kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.

38. Augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ar terorismu un sabiedriskām nekārtībām saistītas ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savu rīcību saskaņo ar Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai valsts drošības iestāžu kompetencei, ņemot vērā attiecīgās kritiskās infrastruktūras izvietojumu un citus specifiskus faktorus.

VI. Noslēguma jautājumi

39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumus Nr. 496 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 97. nr.; 2013, 122. nr.; 2017, 114. nr.).

40. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz 2023. gada 1. jūnijam izstrādā darbības nepārtrauktības plānu.

41. Iekšlietu ministrija sagatavo tiesību akta projektu par kritiskās infrastruktūras kopumu un triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz to Ministru kabinetā.

42. Kritiskajai infrastruktūrai, kurai šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī civilās aizsardzības plānos, valsts apdraudējuma pārvarēšanas plānos vai katastrofu medicīnas plānos jau ir noteikta darbības nepārtrauktība vai kurai ir ārējā audita sertificēta un starptautiskajiem standartiem atbilstoša darbības nepārtrauktības nodrošināšanas sistēma, jauns darbības nepārtrauktības plāns netiek izstrādāts, bet kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību atbildīgo personu, un minētā persona sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju līdz 2023. gada 1. jūnijam, ja nepieciešams, papildina jau esošos darbības nepārtrauktības plānus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvas 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 508
A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošos dokumentos obligāti iekļaujamā informācija

1. Vispārēja informācija par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru – nosaukums, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras atrašanās vieta (adrese), dokumenta mērķis.

2. Institūcija (struktūrvienība), kas nodrošina drošības pasākumu īstenošanu.

3. Ārējā perimetra aizsardzība (piemēram, žogi un to izvietojums, apgaismojums un tā izvietojums, videonovērošana, signalizācija).

4. Iekļūšanas kontrole kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā vai tās teritorijā (piemēram, iekļūšanas punkti, to izvietojums, darba laiks, noteiktais caurlaižu režīms darbiniekiem, apmeklētājiem, transportlīdzekļiem un kravām, personas identifikācijas dokumentu paraugi).

5. Ierobežotas piekļuves zonas (piemēram, izvietojums, iekļūšanas punkti, noteiktā iekļūšanas kontrole darbiniekiem, apmeklētājiem un transportlīdzekļiem).

6. Apsardzes personāla funkcijas (piemēram, izvietojums, pienākumi, tiesības, patrulēšanas režīms).

7. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras videonovērošanas sistēmas un to shēmas.

8. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības signalizācijas sistēmas.

9. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras plānojums.

10. Rīcība apdraudējuma situācijās (sprādziens, bruņots uzbrukums, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana).

11. Darbības nepārtrauktības plāns valsts apdraudējuma gadījumam.

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 508
Pamatnostādnes kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plāna izstrādei valsts apdraudējuma gadījumam

1. Pamatnostādnes nosaka minimālās prasības un kārtību, kādā tiek plānota kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktība valsts apdraudējuma gadījumam.

2. Atbilstoši nozares specifikai ir pieļaujamas atkāpes no atsevišķiem pamatnostādņu punktiem, par to atsevišķi vienojoties ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju.

3. Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju izstrādā kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānu valsts apdraudējuma gadījumam (turpmāk – plāns). Plānā nosaka:

3.1. kritiskos pakalpojumus un to minimālo apmēru, kas valsts apdraudējuma laikā jānodrošina vismaz noteiktajā līmenī;

3.2. kritisko personālu un tā pienākumus, kā arī personāla sagatavošanas pasākumus;

3.3. darbībai nepieciešamo nodrošinājumu (infrastruktūra, tehnoloģiskās iekārtas un nepieciešamie materiāltehniskie līdzekļi, resursi un izejvielas, cits nodrošinājums);

3.4. rīcības algoritmus krīzes laikā.

4. Minimālās prasības attiecībā uz kritisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kas jānodrošina valsts apdraudējuma laikā, tiek noteiktas individuāli sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju un tiek iekļautas plānā. Plānā:

4.1. apraksta kritiskās funkcijas un procesus;

4.2. definē kritisko pakalpojumu apjomu, kas jānodrošina noteiktajā līmenī;

4.3. definē maksimālo pieļaujamo pārtraukuma ilgumu kritisko pakalpojumu sniegšanā, pēc kura nav iespējams turpināt attiecīgā kritiskā pakalpojuma sniegšanu;

4.4. nosaka nepieciešamo atjaunošanas laiku un prioritātes kritisko funkciju atjaunošanai un turpināšanai.

5. Attiecībā uz cilvēkresursiem kritisko funkciju nodrošināšanai kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:

5.1. izvērtē un nosaka nepieciešamo kritisko personālu, tostarp arī atbalsta personālu, lai nodrošinātu kritisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un procesu norisi. Valsts apdraudējuma gadījumā izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā kritiskais personāls nav pakļauts mobilizācijai, bet tā pienākums ir turpināt strādāt. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka kritiskajam personālam aizliegumu uzteikt darba līgumu;

5.2. informē kritisko personālu par tā statusu un pienākumiem, nosakot to darba līgumā un amata aprakstā, vai ar atsevišķu iestādes izdotu rīkojumu (piemēram, par kritisko personālu) vai citādi, kā arī nodrošina kritiskā personāla apmācību vai sagatavošanu;

5.3. izstrādā kritiskā personāla aizvietošanas vai pastiprināšanas kārtību, tostarp procedūru gadījumā, ja daļa kritiskā personāla nav pieejama;

5.4. atbilstoši iespējām laikus pielāgo infrastruktūru un piešķir resursus, lai nodrošinātu darbu maiņās, personāla nakšņošanu vai ilgstošu uzturēšanos darba telpās;

5.5. nosaka saziņas un iekšējās komunikācijas veidu (tajā skaitā izmantojamos sakaru līdzekļus) kritiskā personāla apziņošanai un informēšanai.

6. Infrastruktūras nodrošinājumā paredz pāreju uz alternatīvām darba telpām (alternatīvo lokāciju), ja ikdienas darba telpas nav pieejamas. Šajā nolūkā kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja iespējams, izvērtē konkrētā kritiskās infrastruktūras objekta specifiku un:

6.1. laikus apzina piemērotu infrastruktūru (alternatīvu lokāciju), kas atrodas ne mazāk kā 50 kilometru attālumā no esošās infrastruktūras un ir piemērota kritisko funkciju nodrošināšanai (nepieciešamais minimums – sakaru nodrošinājums, atbilstoši iespējām – alternatīvie energoapgādes risinājumi, ūdens pieejamība);

6.2. izstrādā kārtību, kādā uz alternatīvajām darba telpām tiek pārvietots (īslaicīgi vai ilglaicīgi) personāls un tehnoloģiskās iekārtas, laikus identificējot nepieciešamo transporta vienību skaitu un citu nodrošinājuma atbalstu (tostarp personāla izmitināšanai, izvietošanai);

6.3. identificē iespējas piesaistīt alternatīvajā lokācijā pieejamo personālu, iekārtas un materiāltehniskos līdzekļus, laikus definējot prasības.

7. Attiecībā uz kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu (turpmāk – iekārtas) un materiāltehnisko līdzekļu risinājumu plānā paredz:

7.1. kritiski svarīgu iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu uzskaitījumu;

7.2. kritiski svarīgu iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu alternatīvu apzināšanu, aizvietošanas iespējas;

7.3. nepārtrauktības nodrošināšanu iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu zaudējuma vai nedarbošanās gadījumā;

7.4. rīcību attiecībā uz iekārtu remontu, atjaunošanu, uzlabošanu vai alternatīvu izveidi (tajā skaitā ārpakalpojumu nodrošinātāju aizvietošanu);

7.5. digitālo sistēmu un iekārtu savlaicīgu dublēšanu, lai nodrošinātu pieeju datiem, sistēmām un procesiem arī no alternatīvās lokācijas;

7.6. piegāžu drošības ietekmi uz iekārtu darbības nepārtrauktību (atbalsta personāla pieejamība, rezerves detaļu pieejamība, remonts);

7.7. informācijas sistēmu elektroapgādes pieslēguma dublēšanu un aprīkojumu ar autonomu elektroapgādes sistēmu;

7.8. kritiskā pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanu alternatīvā veidā ar alternatīviem līdzekļiem, ja Latvijas teritorijā neatrodas informācijas sistēmas, kas nodrošina kritiskā pakalpojuma sniegšanu.

8. Netiek rekomendēts izmantot tādu uzņēmumu ražotās tehnoloģijas, kuru reputācija Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu.

9. Attiecībā uz kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportu (ja attiecināms) plānā identificē un apzina:

9.1. kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportu;

9.2. alternatīvas;

9.3. autovadītāju un speciālistu pieejamību, aizvietošanas iespējas;

9.4. nodrošinājumu ar degvielu.

10. Plānā atspoguļo:

10.1. elektronisko sakaru un balss telefonijas iekārtas un to datubāzes (tajā skaitā pieeju no alternatīvajām darba telpām, alternatīvās vai dublējošās sakaru un datu pārraides sistēmas);

10.2. elektroenerģijas apgādes iekārtas, alternatīvas un ārpakalpojumu ietekmi;

10.3. dabasgāzes un naftas produktu pieejamību (alternatīvas);

10.4. siltumapgādi (apkuri), ūdensapgādi, kanalizācijas pieejamību (alternatīvas);

10.5. loģistikas risinājumus un to alternatīvas (transporta nepieejamība).

11. Resursu (piegāžu) sistēma paredz kritiskās infrastruktūras darbības specifikai nepieciešamo resursu (piemēram, kritisko izejvielu identificēšana) pieejamību un piegādi valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp izvērtējot piegāžu drošības un nepārtrauktības aspektus un laikus apzinot alternatīvās piegāžu ķēdes vai alternatīvu kritiskajām izejvielām, tostarp to iespējamās atrašanās vietas.

12. Informāciju par identificētajiem kritisko izejvielu un materiālu trūkumiem, materiāltehnisko resursu nepieejamību un citām konstatētajām ievainojamībām kopā ar kritiskās infrastruktūras pašvērtējumu iesniedz attiecīgajai nozares ministrijai.

13. Plānā nosaka piegāžu drošības un noturības jautājumus:

13.1. vismaz pirmā līmeņa piegādātāju identificēšana un to ģeogrāfiskā izvietošana, lai apzinātu ievainojamības starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu situācijās un laikus identificētu iespējamās alternatīvas;

13.2. piegāžu risku sadale (multi-vendor suppliers), izvairoties no atkarības tikai no viena ārvalstu piegādātāja;

13.3. nav atbalstāma tādu augsta riska piegādātāju iesaiste piegāžu ķēdēs, kuru reputācija Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, cilvēktiesību neievērošanu, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu;

13.4. no piegāžu drošības un noturības viedokļa priekšroka sniedzama vietējām piegāžu ķēdēm un vietējiem ražotājiem, apstrādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

14. Plānā atspoguļo rīcības algoritmus krīzes laikā:

14.1. paredz kritisko pakalpojumu sniegšanu noteiktajā apjomā valsts apdraudējuma gadījumā;

14.2. paredz kārtību, kādā valsts apdraudējuma gadījumā sazināties ar personālu (nosaka saziņu un iekšējo komunikāciju, apziņošanu un informēšanu);

14.3. nosaka krīzes vadības komandas aktivizēšanas kārtību un darbību krīzes laikā, kā arī koordinācijas mehānismu ar nozares ministriju;

14.4. nosaka krīzes komunikācijas protokolu (iekšējo, ārējo);

14.5. nosaka procedūras elastīgai un operatīvai reaģēšanai uz incidentiem, īstenojot krīzes vadības procedūras un protokolus.

15. Uzņēmuma darbības prioritāte ir kritisko pakalpojumu sniegšana noteiktā apmērā, un tam jānovirza visi pieejamie iekšējie uzņēmuma resursi. Kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukuma gadījumā visi resursi jāvelta noteikto funkciju un darbības procesu atjaunošanai, pēc iespējas mazinot radītos zaudējumus, operatīvi īstenojot atjaunošanas scenārijus vai pārceļoties un turpinot darbību no alternatīvās lokācijas.

16. Darbības pārtraukšana ir pieļaujama tikai:

16.1. saņemot atļauju vai citus uzdevumus no institūcijas, kas atbildīga par apdraudējuma pārvarēšanu;

16.2. situācijās, kad tiek apdraudēta personāla dzīvība un šo apdraudējumu nav iespējams novērst, pat pārceļoties uz alternatīvo lokāciju.

17. Plānā var identificēt arī nepieciešamo atbalstu no valsts institūcijām, lai nodrošinātu kritisko funkciju īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā:

17.1. prioritāru nodrošinājumu ar energoresursiem, gāzi un naftas produktiem;

17.2. sakaru nodrošinājumu;

17.3. fizisko apsardzi;

17.4. loģistikas atbalstu;

17.5. citu atbalstu atbilstoši nozares ministrijas un Aizsardzības ministrijas sniegtajam izvērtējumam.

18. Plānā paredz darbības nepārtrauktības sistēmas testēšanu un pašvērtēšanu, tostarp ne retāk kā reizi četros gados organizējot mācības sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju.

19. Plānu un grozījumus plānā apstiprina kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 508
Informatīvās norādes paraugs

1. Informatīvā norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" ir balts taisnstūra laukums melnā ietvarā ar stilizētu filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogrammu un uzrakstu latviešu valodā.

2. Informatīvās norādes pamats ir baltā krāsā, 210 x 297 mm (attēls). Informatīvās norādes vidusdaļā ir stilizēta filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogramma melnā krāsā. Aizlieguma zīme ir apļa formā, zīmes malas un diagonālā līnija, kura šķērso piktogrammu no kreisās uz labo pusi 45° leņķī, ir sarkana (sarkanajai daļai jābūt vismaz 35 % no zīmes laukuma). Aizlieguma zīmes diametrs – 14 cm. Informatīvās norādes teksts "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" izkārtots četrās rindās. Teksta burtu augstums virs piktogrammas ir 12 mm, teksta burtu augstums zem piktogrammas – 17 mm. Informatīvās norādes apakšējā kreisajā malā uzraksts latviešu valodā ar melniem burtiem "TĀLRUNIS:" (teksta burtu augstums – 5 mm) un vieta, kur kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norāda attiecīgās kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras kontakttālruni.

3. Informatīvās norādes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un RGB sistēmās) ir šādas:

3.1. taisnstūra laukums, kā arī filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogrammas fons – baltā krāsā (PANTONE 663C vai C0 M0 Y0 K0, vai R255 G255 B255);

3.2. stilizēta filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogramma un uzraksts "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT" – melnā krāsā (PANTONE NEUTRAL BLACK C vai C0 M0 Y0 K100, vai R35 G31 B32);

3.3. aizlieguma zīmes kontūra un uzraksts "AIZLIEGTS" – sarkanā krāsā (PANTONE 485C vai C0 M100 Y100 K0, vai R237 G28 B36);

3.4. informatīvās norādes ietvars – melnā krāsā (PANTONE NEUTRAL BLACK C vai C0 M0 Y0 K100, vai R35 G31 B32).

4. Zīmes lietošanas kārtība:

4.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

4.1.1.  148 x 210 mm;

4.1.2.  210 x 297 mm;

4.1.3.  297 x 420 mm;

4.2. poligrāfiskajos izdevumos informatīvās norādes izmēru, saglabājot taisnstūra proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 148 x 210 mm;

4.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot taisnstūra proporcijas.

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 508Pieņemts: 06.07.2021.Stājas spēkā: 13.07.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 131, 12.07.2021. OP numurs: 2021/131.6
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
324689
13.07.2021
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)