1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija), izvērtējot sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu un tā grozījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš ir saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju (turpmāk – operators), ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas apstiprinājums par iekārtu sarakstu vai tā grozījumiem, attiecībā uz likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 1.¹ daļas 4. punktā noteikto periodu. 

2. Ministrija piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par Latvijas iekārtu saraksta emisijas kvotu sadalei 2021.–2025. gadā (turpmāk – iekārtu saraksts) apstiprināšanu un lēmums par iekārtu saraksta 2026.–2030. gadam apstiprināšanu, sagatavo lēmuma projektu par emisijas kvotu piešķiršanu iekārtu sarakstā iekļauto iekārtu operatoriem un publicē to savā tīmekļvietnē (www.varam.gov.lv).

3. Ministrija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.⁷ pantā minētos nosacījumus, piecu darbdienu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu iekārtu sarakstā iekļauto iekārtu operatoriem.

4. Pēc šo noteikumu 3. punktā minētā lēmuma pieņemšanas ministrija šajos noteikumos paredzētajā kārtībā:

4.1. nosaka emisijas kvotu daudzumu šo noteikumu 6. punktā minētajām iekārtām, kas nav iekļautas iekārtu sarakstā;

4.2. groza emisijas kvotu daudzumu iekārtām, kas ir iekļautas iekārtu sarakstā, ja iekārtai piešķirtajā emisijas kvotu daudzumā veiktas izmaiņas.

5. Operators katru iekārtu iedala apakšiekārtās saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģētās regulas 2019/331, ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (turpmāk – regula Nr.  2019/331), 16. panta 2. punktu. Piešķiramo emisijas kvotu daudzumu iekārtas līmenī nosaka, summējot apakšiekārtām piešķiramo emisijas kvotu daudzumus.

6. Par jaunu iekārtu ir uzskatāma iekārta, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. tā nav iekļauta iekārtu sarakstā, un attiecīgās iekārtas operatoram nav piešķirtas emisijas kvotas atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajam lēmumam;

6.2. tā veic vienu vai vairākas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētās darbības;

6.3. siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja iekārtas operatoram pirmoreiz izsniegta:

6.3.1. pēc 2019. gada 30. jūnija – uz 2021.–2025. gada periodu;

6.3.2. pēc 2024. gada 30. jūnija – uz 2026.–2030. gada periodu;

6.4. apakšiekārta atsākusi darbību pēc darbības apturēšanas.

7. Jauna apakšiekārta, kas uzsāk darbību šo noteikumu 12. punktam atbilstošas esošas iekārtas darbības līmeņa robežās, netiek uzskatīta par jaunu iekārtu.

8. Jaunai iekārtai emisijas kvotu sākotnējo daudzumu pirmajos divos tās darbības gados, kopš iekārta uzsākusi normālu darbību, nosaka atbilstoši regulas Nr.  2019/331 18. panta 1., 2., 3. un 4. punktam, emisijas kvotu daudzumu nosakot atbilstoši faktiskajam darbības līmenim katrā no šiem gadiem.

9. Sākot ar trešo darbības gadu, jaunai iekārtai sākotnējo emisijas kvotu daudzumu nosaka atbilstoši iekārtas vēsturiskajam darbības līmenim, kas jaunai iekārtai noteikts, pamatojoties uz faktisko darbības līmeni pirmajā ekspluatācijas kalendāra gadā pēc gada, kurā sākas normāla ekspluatācija.

10. Galīgo ikgadējo emisijas kvotu daudzumu jaunai iekārtai nosaka atbilstoši šo noteikumu 8. vai 9. punktā minētajam sākotnējam emisijas kvotu daudzumam, piemērojot atbilstošu lineāro samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.  2019/331 18. panta 5. punktu.

11. Jaunās iekārtas emisijas kvotas saņem no jauno iekārtu rezerves, kas izveidota saskaņā ar regulas Nr.  2019/331 18. panta 4. punktu, pamatojoties uz rindas kārtības principu.

12. Par esošu iekārtu ir uzskatāma jebkura iekārta, kurā likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētā darbība ir uzsākta pirms 2020. gada 30. jūnija un kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja iekārtas operatoram ir izsniegta:

12.1. pirms 2019. gada 30. jūnija – uz 2021.–2025. gada periodu;

12.2. pirms 2024. gada 30. jūnija – uz 2026.–2030. gada periodu.

13. Esošai iekārtai emisijas kvotas piešķir, pamatojoties uz šīs iekārtas vēsturisko darbības līmeni, kas ir aritmētiski vidējais ikgadējais darbības līmenis katrā piecu gadu periodā, kas noteikts atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.¹ panta 8.¹ punktam (turpmāk – bāzlīnijas periods).

14. Esošai iekārtai sākotnējo piešķiramo emisijas kvotu daudzumu iekārtas līmenī nosaka saskaņā ar regulas Nr.  2019/331 16. panta 6. punktu, summējot apakšiekārtām piešķiramo emisijas kvotu daudzumus.

15. Galīgo ikgadējo emisijas kvotu daudzumu esošai iekārtai nosaka, pielāgojot atbilstošos koeficientus saskaņā ar regulas Nr.  2019/331 16. panta 8. punktu.

16. Iekārtai, kuras normāla ekspluatācija pirmoreiz sākta attiecīgi pēc 2017. gada 1. janvāra vai pēc 2022. gada 1. janvāra (t. i., attiecīgajā bāzlīnijas periodā iekārta bijusi ekspluatācijā mazāk nekā divus kalendāra gadus), noteiktais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis iekārtas pirmajā ekspluatācijas kalendāra gadā pēc šīs iekārtas normālas ekspluatācijas sākuma.

17. Ja apakšiekārta bāzlīnijas periodā pēc normālas ekspluatācijas sākuma vēl nav bijusi ekspluatācijā pilnu kalendāra gadu, tai vēsturisko darbības līmeni nosaka, kad tiek iesniegts darbības līmeņa ziņojums par pirmo pilno ekspluatācijas kalendāra gadu.

18. Ikgadējo emisijas kvotu daudzumu esošai iekārtai var grozīt, ja ir notikušas šādas iekārtas darbības parametru izmaiņas:

18.1. izmaiņas apakšiekārtu vidējā darbības līmenī, kas noteikts atbilstoši Komisijas 2019. gada 31. oktobra Īstenošanas regulas Nr. 2019/1842, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (turpmāk – regula Nr. 2019/1842), 2. pantam;

18.2. izmaiņas citos parametros, kas nav darbības līmenis:

18.2.1. atlikumgāzes sadedzināšanas līmeņa izmaiņas, kas nenotiek drošības nolūkos;

18.2.2. produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām – izmaiņas siltuma padevē no iekārtām, kuras neveic kādu no likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētajām darbībām un kurām nav izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ("ne-ETS iekārtas"), vai no slāpekļskābi ražojošām iekārtām;

18.2.3. izmaiņas kurināmā un elektroenerģijas apmaināmības līmenī;

18.2.4. izmaiņas tvaika krekinga vai vinilhlorīda monomēru ražošanas parametros.

19. Pēc Valsts vides dienesta (turpmāk – dienests) lēmuma par darbības līmeņa ziņojuma apstiprināšanu saņemšanas emisijas kvotu daudzumu esošai apakšiekārtai groza saskaņā ar regulu Nr. 2019/1842.

20. Ja ministrija pēc dienesta apstiprinātā operatora darbības līmeņa ziņojuma izvērtēšanas konstatē, ka ievērojami samazinājies vai palielinājies apakšiekārtas vidējais darbības līmenis, kas noteikts atbilstoši regulas Nr. 2019/1842 2. pantam, tad apakšiekārtai noteikto emisijas kvotu daudzumu pielāgo šo noteikumu 21. vai 22. punktā minētajā kārtībā, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, kas seko diviem kalendāra gadiem, kuri izmantoti vidējā darbības līmeņa noteikšanai.

21. Ja laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vai no 2026. līdz 2030. gadam operatoram piešķirto emisijas kvotu daudzuma pielāgošana nepieciešama pirmoreiz, to veic atbilstoši darbības līmeņa procentuālajām izmaiņām, ja apakšiekārtas vidējais darbības līmenis ir palielinājies vai samazinājies par vairāk nekā 15 procentiem, salīdzinot ar vēsturisko darbības līmeni.

22. Ja laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vai no 2026. līdz 2030. gadam nepieciešama atkārtota operatoram piešķirto emisijas kvotu daudzuma pielāgošana, to veic atbilstoši darbības līmeņa procentuālajām izmaiņām, ja vidējā darbības līmeņa izmaiņas pārsniedz piecu procentu intervālu, salīdzinot ar iepriekš veiktajām izmaiņām, vai arī nosaka emisijas kvotu daudzumu vēsturiskajā līmenī, ja vidējā darbības līmeņa izmaiņas vairs nepārsniedz 15 procentus no vēsturiskā darbības līmeņa.

23. Šo noteikumu 21. un 22. punktā minēto emisijas kvotu daudzuma pielāgošanu veic tikai tad, ja apakšiekārtai pielāgojamais emisijas kvotu daudzums ir vismaz 100 emisijas kvotas.

24. Esošai iekārtai pēc darbības pilnīgas pārtraukšanas emisijas kvotas atceļ, sākot ar gadu pēc iekārtas darbības apturēšanas, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

24.1. operatoram izsniegtās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas derīguma termiņš ir beidzies vai atļauja ir atcelta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk – ES ETS);

24.2. iekārtas ekspluatācija ir tehniski neiespējama;

24.3. iekārta nedarbojas, bet iepriekš ir darbojusies, un atsākt darbību ir tehniski neiespējami;

24.4. iekārta nedarbojas, bet iepriekš ir darbojusies, un operators nespēj apstiprināt, ka attiecīgā iekārta pēc darbības pārtraukšanas to atsāks ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Ja iekārtas operators var pamatot, ka iekārta sešu mēnešu laikā neatsāks darbību ārkārtas un neparedzētu apstākļu dēļ, no kuriem nav iespējams izvairīties un kurus attiecīgās iekārtas operators nevar ietekmēt, iekārtas darbības atsākšanai paredzētais laiks ir 18 mēneši.

25. Ja saskaņā ar regulas Nr.  2019/331 10. panta 2. punktu noteikto kurināmā vai siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu vidējā darbības līmeņa izmaiņas ir saistītas ar kopējām apakšiekārtas energoefektivitātes izmaiņām par vairāk nekā 15 procentiem, salīdzinot ar bāzlīnijas vai jaunas iekārtas datu ziņojumā norādīto lielumu, emisijas kvotu sadalījumu nepielāgo.

26. Ja nākamajā iekārtas darbības gadā notiek vidējā darbības līmeņa papildu samazināšanās, kas vairs nav pamatojama ar energoefektivitātes uzlabošanos, ministrija var pieņemt lēmumu atcelt piemēroto emisijas kvotu sadales nepielāgošanu turpmākajiem gadiem.

27. Šo noteikumu 25. un 26. punktā minēto emisijas kvotu sadales nepielāgošanu vai atcelšanu iekārtām piemēro, pamatojoties uz to darbības līmeņa ziņojumiem, kā arī jebkādiem papildu datiem, kurus ministrija pieprasa operatoram.

28. Ministrija pieprasa operatoram 20 darbdienu laikā pēc dienesta lēmuma par darbības līmeņa ziņojuma apstiprināšanu saņemšanas sniegt informāciju, kas pamato energoefektivitātes izmaiņu rezultātā radušās darbības līmeņa izmaiņas.

29. Apakšiekārtās, uz kurām attiecas viena vai vairākas šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās parametru izmaiņas, katru gadu kopā ar vidējo darbības līmeni nosaka attiecīgo parametru izmaiņas, lai novērtētu to iespējamo ietekmi uz emisijas kvotu sadali. Vidējo darbības līmeni aprēķina atbilstoši regulas Nr. 2019/1842 2. panta 1. punktam. Emisijas kvotu sadalījumu pielāgo atbilstoši regulas Nr. 2019/1842 6. panta 4. punktam.

30. Šo noteikumu 6. punktā minētajām iekārtām emisiju kvotu pielāgošanu atbilstoši šo noteikumu 20. punktam var veikt, sākot ar šo iekārtu darbības ceturto kalendāra gadu. 

31. Ministrija izvērtē dienesta apstiprināto operatora darbības līmeņa ziņojumu, kas sagatavots un iesniegts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka ES ETS darbību Latvijā, un, ja nav konstatētas būtiskas datu nepilnības vai neatbilstības vai tās ir novērstas, 30 darbdienu laikā pēc ziņojuma izvērtēšanas veic šādas darbības:

31.1. apkopo operatora darbības līmeņa ziņojumā iekļauto informāciju Eiropas Komisijas noteiktajā formātā, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādātās veidlapas, un saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina iekārtai piešķiramo vai atceļamo emisijas kvotu daudzumu;

31.2. lai veiktu grozījumus iekārtu sarakstā attiecībā uz emisijas kvotu daudzuma piešķiršanu jaunai iekārtai vai emisijas kvotu daudzuma grozījumiem esošai iekārtai, sagatavo lēmuma projektu par grozījumiem šo noteikumu 3. punktā minētajā lēmumā un publicē to ministrijas tīmekļvietnē sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai;

31.3. iesniedz Eiropas Komisijā šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto informāciju.

32. Ja Eiropas Komisija konstatē nepilnības saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu iesniegtajā informācijā un to noraida, ministrija precizē attiecīgo informāciju un atkārtoti iesniedz to Eiropas Komisijā.

33. Ministrija 10 darbdienu laikā pēc tam, kad ir saņemts apstiprinājums no Eiropas Komisijas par saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu iesniegto datu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā, veic šādas darbības:

33.1. saskaņā ar šiem noteikumiem nosaka iekārtai piešķiramo galīgo emisijas kvotu daudzumu;

33.2. ja nepieciešams, precizē šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minēto lēmuma projektu.

34. Ministrija, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.⁷ panta nosacījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu jaunai iekārtai vai lēmumu par esošai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma grozījumiem.

35. Ministrija šo noteikumu 34. punktā minēto lēmumu divu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē savā tīmekļvietnē, nosūta attiecīgajam operatoram, kuram lēmums adresēts, kā arī informē par to emisijas reģistra valsts administratoru – valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs).

36. Ministrija var pieņemt lēmumu par emisijas kvotu daudzuma grozījumiem, pamatojoties uz izmaiņām Eiropas Savienības tiesību aktos, kas ietekmē iekārtas emisijas kvotu piešķiršanas aprēķinu.

37. Ministrija iesniedz Eiropas Komisijā šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto informāciju un publicē lēmuma projektu savā tīmekļvietnē.

38. Esošās iekārtas operators katru gadu līdz 20. janvārim iesniedz ministrijā provizorisku darbības līmeņa ziņojumu, kurā iekļauta visa iesniegšanas brīdī pieejamā informācija par darbības līmeņa izmaiņām vai par darbības daļēju vai pilnīgu pārtraukšanu.

39. Ministrija pēc šo noteikumu 38. punktā minētās informācijas saņemšanas vai gadījumā, ja operators nav iesniedzis minēto informāciju, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta sestajā daļā minētās emisijas kvotu sadales atlikšanu operatoram līdz brīdim, kad ir pārliecinājusies, ka nav vajadzības pielāgot iekārtas kvotu iedalījumu, un par šo lēmumu nekavējoties informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Ministrija, pieņemot attiecīgo lēmumu, nodrošina, ka netiek būtiski samazinātas operatora iespējas veikt normatīvajos aktos par piesārņojumu noteikto emisijas kvotu nodošanu.

40. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pēc šo noteikumu 39. punktā minētā lēmuma saņemšanas emisijas reģistrā iekļautajā emisijas kvotu sadales tabulā veic atzīmi, ka attiecīgajiem operatoriem emisijas kvotu piešķiršana tiek atlikta līdz šo noteikumu 38. punktā minētās informācijas saņemšanai vai līdz dienesta apstiprinātā operatora darbības līmeņa ziņojuma izvērtēšanai.

41. Ja ministrija konstatē, ka kādai iekārtai emisijas reģistrā emisijas kvotas ir piešķirtas pirms šo noteikumu 3. un 34. punktā minētā lēmuma pieņemšanas un šai iekārtai emisijas kvotu daudzums ir jāsamazina, ministrija, pieņemot šo noteikumu 34. punktā minēto lēmumu, nosaka emisijas kvotu daudzumu, kas operatoram jāpārskaita emisijas reģistra jauno iekārtu rezerves kontā, kā arī nosaka termiņu, kādā operatoram emisijas kvotas jāpārskaita.

42. Ja operators neveic šo noteikumu 41. punktā minēto pārskaitījumu ministrijas lēmumā norādītajā termiņā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic šo pārskaitījumu 20 darbdienu laikā pēc ministrijas lēmumā noteiktā termiņa beigām.

43. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 26. februāra noteikumus Nr. 112 "Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 58., 189. nr.; 2014, 60. nr.; 2015, 20. nr.; 2016, 29. nr.; 2019, 206. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīvas 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814.