Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 406

Rīgā 2021. gada 8. jūnijā (prot. Nr. 46 32. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 

(Ministru kabineta
2021. gada 8. jūnija
rīkojums Nr. 406)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") šādus grozījumus:

1. Izteikt sadaļu "IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI" šādā redakcijā:

"ADTP

Aktīvā darba tirgus politika

AER

Atjaunojamie energoresursi

AII

Augstākās izglītības institūcijas

AIM

Aizsardzības ministrija

ANO

Apvienoto Nāciju Organizācija

ĀM

Ārlietu ministrija

ĀTI

Ārvalstu tiešās investīcijas

ARACHNE

EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu

CE

Cilvēku ekvivalents

CEF

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe facility)

CFLA

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

CSP

Centrālā statistikas pārvalde

DP

Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"

DRN

Dabas resursu nodoklis

DVB

Darba vidē balstīts

EAIT

Eiropas augstākās izglītības telpa

EEZ

Eiropas Ekonomikas zona

EJZF

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

EK

Eiropas Komisija

EK pozīcijas dokuments

Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments par Partnerības līguma un darbības programmu izstrādi 2014.-2020. gada plānošanas periodam Latvijā (nosūtīts Latvijai 2012. gada 24.oktobrī)

EP

Eiropas Padome

ES Dabas direktīvas

Eiropas Padomes 1992. gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

ESV

Eiropas standarti un vadlīnijas

ESSBJR

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam

ELFLA

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

EM

Ekonomikas ministrija

ERAF

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ERAF regula

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006

ERASMUS

Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)

E-pārvaldība

Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai

ES

Eiropas Savienība

ESCO

Energoservisa kompānija

ESF

Eiropas Sociālais fonds

ESF regula

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1 304/2013 2013. gada 17. decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006

ESI fondi

ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF

ES Padomes rekomendācijas

Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013. gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu

ETL

Elektrotransportlīdzekļi

ETS

Eiropas teritoriālā sadarbība

EUR

Eiropas Savienības euro

EVCA

Eiropas Riska kapitāla asociācija

EQAR

Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs

EQAVET

Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training)

FEAD

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (Fund for European Aid to the Most Deprived )

FM

Finanšu ministrija

HP

Horizontālie principi

HES

Hidroelektrostacija

IeM

Iekšlietu ministrija

IKP

Iekšzemes kopprodukts

IKT

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests

IZM

Izglītības un zinātnes ministrija

IT

Informācijas tehnoloģijas

ITI

Integrētās teritoriālās investīcijas

ĪADT

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

JNI

Jauniešu nodarbinātības iniciatīva

KF

Kohēzijas fonds

KF regula

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006

KM

Kultūras ministrija

KP

Kohēzijas politika

KP fondi

ESF, ERAF, KF

KPFI

Klimata pārmaiņu finanšu instruments

LAP 2020

Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020. gadam (ELFLA)

LBAS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

LDF

Latvijas Dabas fonds

LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija

LIKTA

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija

LLF

Latvijas Lauku forums

LLPA

Latvijas Lielo pilsētu asociācija

LKA

Latvijas Komercbanku asociācija

LM

Labklājības ministrija

LTRK

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

MK

Ministru kabinets

MVK

Mazie un vidējie komersanti

NAP 2020

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam

NAI

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

NAT-programma

Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programma

NEET

Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)

NEKP

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam

NIP

Nacionālā industriālā politika

NRP

Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai

NVA

Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO

Nevalstiskā organizācija

OECD

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)

P&A&I

Pētniecība un attīstība, un inovācijas

PAF

Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma

PISA

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)

PL

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.-2020. gada plānošanas periodam

PMP Priekšlaicīga mācību pārtraukšana

Projektu dati

Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei

PUK

KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja

RIS3

Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)

RAKP Reģionālās attīstības koordinācijas padome

Sadarbības partneri

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni

SAM

Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus

SEG

Siltumnīcefekta gāze

SM

Satiksmes ministrija

Sociālie partneri

Darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības

SPKC

Slimību profilakses un kontroles centrs

SPRK

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

STEM

Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika

Stratēģija "Eiropa 2020"

Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

Stratēģija "Latvija 2030"

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

SVID

Stiprās un vājās puses, iespējas un draudi

SVVA

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

TALIS

Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)

TEN-T

Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)

TM

Tieslietu ministrija

UK

KP fondu uzraudzības komiteja

VAS

Valsts akciju sabiedrība

VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vietējās nodarbinātības iniciatīvas

Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā1

VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra
VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma

VISC

Valsts Izglītības satura centrs

Vispārējā regula

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.  1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006

VPD

Valsts probācijas dienests

VM

Veselības ministrija

VSAC

Valsts sociālās aprūpes centrs

VK

Valsts kanceleja

VKP

Vides konsultatīvā padome

ZM

Zemkopības ministrija

ZTAI

Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam"

2. Izteikt 1.1. apakšsadaļas "Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" (turpmāk - 1.1. apakšsadaļa) 67. un 68. punktu šādā redakcijā:

"(67) KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

(68) Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai."

3. Papildināt 1.1. apakšsadaļu aiz 100. punkta ar 1001., 1002., 1003. un 1004. punktu šādā redakcijā:

"(1001) COVID-19 pandēmijas seku mazināšana

(1002) REACT-EU jeb Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020. gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+), ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi. CRII un CRII+ ietvēra palīdzību dalībvalstīm novirzot kohēzijas fondu finansējumu COVID-19 krīzes visvairāk skartajām jomām (veselība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība), lai īstermiņā mazinātu krīzes radītās sekas. Izmantojot piedāvāto iespēju, Latvija sagatavoja attiecīgus grozījumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", kas tika apstiprināti Ministru kabinetā (turpmāk - MK) 2020. gada 2.jūlijā un par ko EK 2020. gada 20. jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu.

(1003) Tomēr, ja CRII un CRII+ grozījumi bija vairāk vērsti uz tūlītēju atbalstu krīzē nonākušajām jomām, tad REACT-EU atbalsts plānots kā ilgtermiņa krīzes seku mazināšanas iniciatīva, sniedzot papildu finansiālo atbalstu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros.

(1004) REACT-EU papildu finansējums mērķēts tām nozarēm, kam paredzama izšķiroša nozīme, lai Latvijas ekonomikas atlabšana būtu stabila, kā piemēram investīcijas darbvietu saglabāšanai, atbalsts jaunu darbvietu radīšanai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselības nozares stiprināšanai. Šāds atbalsts iespējams dažādās ekonomikas nozarēs, t.sk. arī smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs. Papildus piešķirtais atbalsts tiks izmantots arī investīcijām Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās pasākumos (īpašs uzsvars vērsts uz pasākumiem klimata jomā, kam atbilstoši REACT-EU regulai novirzāms noteikts finansējuma apjoms); tas stiprinās apjomīgās investīcijas, kas minētajās jomās jau šobrīd tiek veiktas ES kohēzijas politikas satvarā.".

4. Izteikt 1.1. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.1. (1) "Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.

NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot elektronisko sakaru vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020. gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s.

Nepieciešams pilnveidot Latvijas Republikas ārējas robežas kontroli, ieviešot tajā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u.c, un stiprinot vienoto ES ārējās robežas kontroles sistēmu.

Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.

NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā.

Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu.

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā."

5. Izteikt 1.1. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.1. (1) "Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. (ESF)

NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73 % (20-64 g.v. grupā) un nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21 % vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.2

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013. gads); Palielināt ADTP mērogu (2014. gads).

NRP izaicinājumi - strukturālā un cikliskā bez darba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām.".

6. Papildināt 1.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.1. (1) "Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums" ar 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)

Atbilstoši REACT-EU regulas3 nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ERAF līdzekļi primāri plānoti veselības jomas pasākumu atbalstam (infrastruktūras pieejamības kontekstā), apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai un investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tūrisma un kultūras jomā sniedzot atbalstu kultūras un tūrisma uzņēmumiem, ko īpaši skārusi COVID-19 krīze.

Vienlaikus REACT-EU piedāvājumam jābūt orientētam uz zaļas un klimatdraudzīgas vides veidošanu.

Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)

Atbilstoši REACT-EU regulas nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, izglītības veicināšanai, apmācībām un prasmju pilnveidošanai (jo īpaši digitalizācijas jomā, ņemot vērā situāciju pasaulē), kā arī sociālās iekļaušanas un ārstniecības personāla atbalsta jautājumiem.".

7. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk - 1.2. apakšsadaļa) 103., 104., 105. un 106. punktu šādā redakcijā:

"(103) P&A&I jomai plānots novirzīt 18,18% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5. panta 1. punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.

(104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, ieviest inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus efektīvai un operatīvai ES ārējās robežas kontrolei. IKT jomai plānots novirzīt 7,47 % no kopējā ERAF finansējuma.

(105) Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā -uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3. tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 14,30 % no kopējā ERAF finansējuma.

(106) 4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 14,41 % no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 28,50 % no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8 %.".

8. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 109., 110., 111. un 112. punktu šādā redakcijā:

"(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 52,84 % no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54 % no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.

(110) Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi - nodarbinātības līmenis 73 % vecuma grupā 20-64 gadi (2012. g. 68,2 %), jāveic ieguldījumi 8.tematiskā mērķa ietvaros. Ar KP fondu investīcijām plānots risināt NRP un Konverģences programmas novērtējumā izteikto nepieciešamību palielināt finansējumu bezdarbnieku aktivizēšanai un ADTP efektivitātes uzlabošanai, risināt jauniešu bezdarba problēmas, kā arī uzlabot darba drošību uzņēmumos.

(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 16,28 % no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 38,26 % no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20 % novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,91 % apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts).".

9. Papildināt 1.2. apakšsadaļu aiz 117.punkta ar 1171. punktu šādā redakcijā:

"(1171) 12. Tematiskā mērķa ietvaros, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, plānoti 89,89 % ERAF un 10,11 % ESF ieguldījumi no kopējā REACT-EU finansējuma.".

10. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" šādā redakcijā:

"Pārskats par programmas investīciju stratēģiju

Prioritārais virziens

Fonds

ES līdzfinansējums (EUR)

ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis

Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs

1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

ERAF

448 221 139

10,14 %

1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

1.1. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi

1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā

Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam

Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā

1.2. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu

1.2.1. Palielināt privātā sektora investīcijas P&A

Privāto investīciju P&A apjoms

1.2.2. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos

Inovatīvo komersantu īpatsvars

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

ERAF

184 301 666

4,17%

2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām

2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās

Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu

Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars

2.1.2. Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē

Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums

2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā

2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību

Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus4

Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus5

Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss

3. Mazo un vidējo komersantukonkurētspēja

ERAF

352 505 296

7,98%

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

 3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību

3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto

3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu

Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma

3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos

3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju

MVK eksporta apjoms

3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.

3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām

Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem6 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR)

ESF

17 799 857

0,40%

11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti

3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību

3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai

Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās

Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits

4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

ERAF

 277 376 392

6,28%

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

 

4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā

4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei

4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei

4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā

Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā

KF

355 237 368

8,04%

4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos

4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē 

Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā

4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali

4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā

Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē

4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru

Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

ERAF

411 851 223

9,32%

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas

5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās

To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā

5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās

Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās

Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās

6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti

5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru

5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām

5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu

5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus

Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā

5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus

5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu

Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas

5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām

Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas

5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija

To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija

KF

191 923 724

4,34%

6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti

5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana

5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju

Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu

5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības

5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas

Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi

Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi

5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru

5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā

Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām

5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

ERAF

235 477 563

5,33%

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās

6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai

6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti

Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu

KF

658 757 790 

14,91%

6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T

6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti

Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums

Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"

Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)

Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība

6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu

Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks

6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu

Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam

6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana

Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

6.1.6. Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide

Transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits

6.1.7. Multimodāla transporta sistēmas iespējošana

Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums

6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus

6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti

Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars

Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

 

ESF

105 460 193

 

2,39%

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei

7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām

7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru

Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma

7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu

7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas

Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām

7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos

Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības

7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību

Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas

JNI

58 021 278

1,31%

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu

7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros

Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti

Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas

Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

ERAF

272 565 440

6,17%

10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā

8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru

8.1.1. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu

Modernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā

8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi

Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits

Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā

8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu

Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā

8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās

Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas

ESF

252 647 648

5,72 %

10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā

8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.

Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas

Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju

Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju

Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju

8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās

Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā

Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs)

Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci

8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās

Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību

8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei

Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām

8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības

8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu

Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu

8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai

8.3.3. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā

NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros

8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus

Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai

8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem

8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu

Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits

   

8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu

8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci

Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās

8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi

8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā

Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti

Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā

8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai

Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits

8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi

Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ERAF

244 403 886

5,53%

9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā

Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi

9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru

Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās

Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai

ESF

250 366 448

5,67%

9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību

 

9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū

Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā

9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū

Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus

9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti

Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē

Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem

9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū

Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie

9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem

9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām

Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)

Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā

9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem

Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas

Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās

Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits

9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai

Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits

Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits

9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem

Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti

Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus

9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas

Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas

9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju

Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros

9.2.7. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai

Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas

10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

ESF

21 420 040

0,48 %

N/A

N/A

 10.1.1. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti

Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars

KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits

10.1.2. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem

Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas

tautsaimniecības un sabiedrības attīstību

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā

10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju

Darbinieku mainība

Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju

KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas

11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

ERAF

39 180 554

0,89 %

N/A

 N/A

11.1.1. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli

Darbinieku mainība

KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas

12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

KF

40 715 710

0,92 %

N/A

N/A

 12.1.1. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju

Darbinieku mainība

Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadā

Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju7

KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas

13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

ERAF

237 371 000

 

12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

13.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)

13.1.1. Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē

13.1.2. Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF)

13.1.3. Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā

13.1.4. Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā

13.1.5. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF)

13.1.6. atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē - nodarbināto apmācības (ERAF)

 

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem;

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās);

IT izglītībai saistībā ar COVID-19;

P&A granti COVID-19 ārstēšanai (medikamenti) un vakcīnām (kopējās publiskās izmaksas);

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei;

Poligoni, kuros izveidotas jaunas bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās pārstrādes iekārtas;

Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas;

Attīstīti jauni pakalpojumi;

Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiem

Inovatīvo komersantu īpatsvars.

14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

ESF

26 697 359

 

12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

14.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)

14.1.1. Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF)

14.1.2. Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā

14.1.3. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF)

NEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU finansējuma ietvaros;

Augstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu:

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas;

Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām.".

11. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" (turpmāk - 2.1. apakšsadaļa) tabulu Nr. Nr. 2.1.2. (5) "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.1.1.ak

(CO25)

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

2163

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.bk

(CO24)

Jauno pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

177

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.ck

(CO26)

To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām

Komersanti

ERAF

450

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.d

Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un un Apvārsnis Eiropa programmas projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros

Projektu iesniegumu skaits

ERAF

558

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.e

Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts

Zinātnisko rakstu skaits

ERAF

1472

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.f

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem

EUR

ERAF

15 953 000

Projekta īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.g

Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts

Produkti un tehnoloģijas

ERAF

500

Projekta īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.h

Jauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuriem projekta īstenošanas ietvaros pilnveidota kompetence, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesus

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

403

Projektu dati

Reizi gadā".

12. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.5. (5) "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.2.1.ak (CO01)

Atbalstīto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

523

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

ERAF

473

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.ck (CO28)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus

Komersanti

ERAF

473

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.d

Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits

Projekti

ERAF

100

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.ek

(CO27)

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem

EUR

ERAF

121 049 217

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.2.ak

(CO01)

Atbalstīto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

1300

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.2.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

ERAF

1300

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.2.c

Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu

Personas

ERAF

34 320

Projektu dati

Reizi gadā".

13. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.6. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

 

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Datu avots

Finanšu rādītājs

 (F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

83 094 259

527 318 988

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.1.1.1.ak

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

(CO25)

Kopējais

pilnslodzes ekvivalents

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

2 163

Projektu dati

Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma

Galvenais īstenošanas posms

i. 1.1.1.ak

Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma

(S111)

Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati

 

Iznākuma rādītājs

i.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

Kopējais

uzņēmumi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

1 773

Projektu dati

Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst

39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posms

i.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu

(S121)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.

Līgumi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

55

Projektu dati".

 

14. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.7. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

56

22 564 938

1

448 221 139

1

272 877 020

7

448 221 139

N/A

N/A

1

448 221 139".

57

22 564 938

   

2

10 607 360

           

58

111 453 724

   

7

164 736 759

           

60

217 630 167

                   

62

46 069 924

                   

64

27 937 448

                   

15. Papildināt 2.2. apakšsadaļu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" (turpmāk - 2.2. apakšsadaļa) aiz tabulas Nr. 2.2.1. (3) "ERAF specifiskais rezultāta rādītājs" ar 165.1, 165.2 punktu un tabulu Nr. 2.2.2.1. (3) "ERAF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:

"(1651) 2.1.2.SAM: nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē.

(1652) SAM paredz pilnveidot Latvijas Republikas ārējās robežas kontroli, ieviešot tajā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem mūsdienu draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u.c. Tādējādi tiek nodrošināti ar ārējās robežas (militāro un ekonomisko) drošību saistīti inovatīvi pakalpojumi, kas nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai un sabiedrībai kopumā.

Tabula Nr. 2.2.2.1. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

(2020. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.2.1.2.a

Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums

Skaits

0

4

Projekta dati

Reizi gadā".

16. Izteikt 2.2. apakšsadaļas 170., 171., 172. un 173. punktu šādā redakcijā:

"(170) 2.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: elektronisko sakaru infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās.

(171) 2.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas teritorija, kurā neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s ("baltajās teritorijās").

(172) 2.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: informācijas sistēmu un e-pakalpojumu lietotāji - komersanti, iestādes un mājsaimniecības.

(173) 2.1.1.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").".

17. Papildināt 2.2. apakšsadaļu aiz 173. punkta ar 1731., 1732., 1733., 1734., 1735., 1736., un 1737. punktu šādā redakcijā:

"(1731) Ieguldījumu prioritāte orientēta uz inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu Latvijas Republikas ārējās robežas kontrolē. Tā paredz ieviest vienotu tehnisko risinājumu, izmantojot optisko sensoru, videonovērošanas kameru, ļoti augstas veiktspējas kapacitātes datu pārraides tīkla un datorprogrammas sistēmu, kas nodrošinās nepārtrauktu notikumu apzināšanu un robežkontroli tiešsaistē institūcijām, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu.

(1732) Latvijas Republikas austrumu robeža ir arī NATO, ES un Eiropas Ekonomiskās zonas ārējā robeža. Šobrīd izmantotie tehnoloģiskie uzraudzības līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvas reaģēšanas spējas krīzes situācijās. Situācija, ka Lietuva jau ir ieviesusi modernu robežu uzraudzības sistēmu un Igaunija to plāno ieviest tuvāko gadu laikā, var ievērojami paaugstināt risku nelegālām darbībām uz Latvijas Republikas ārējās robežas, ja tā netiks modernizēta. Lai samazinātu organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju ES, ir būtiski, lai visas ES dalībvalstis ārējās robežas kontrolei piemērotu mūsdienīgus tehnoloģiskos līdzekļus.

(1733) Ārējas robežas kontroles sistēmas uzlabošanas nepieciešamību nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), kas paredz ES valstu dalību vienotā ES ārējās robežas kontroles sistēmā, kur dalībvalstu koordinācijas centriem ir pienākums nodrošināt sadarbības partnerus ar efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju.

(1734) 2.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešana Latvijas Republikas ārējās robežas kontrolē, lai veicinātu robežapsardzības un institūciju, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu, darba efektivitāti.

(1735) 2.1.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas Republikas teritorija, ievērojot plānoto darbību specifiku.

(1736) 2.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes, kurām ir kompetence Latvijas Republikas ārējās robežas kontrolē.

(1737) 2.1.2.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").".

18. Izteikt 2.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.2. (5) "ERAF kopējais iznākuma rādītājs" šādā redakcijā:

"ERAF kopējais iznākuma rādītājs

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

I.2.1.1.ak

(CO10)

Mājsaimniecību, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s ātrumu, skaita pieaugums

Mājsaimniecības

ERAF

83 800 

SPRK, CSP

Reizi gadā

i.2.1.1.b

Izglītības iestāžu skaits, kurās ierīkots optiskā tīkla piekļuves punkts

Izglītības iestādes

ERAF

6

Projekta dati

Reizi gadā

i.2.1.2.a

Latvijas Republikas ārējās robežas garums, kur ieviests vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums

km

ERAF

65

Projekta dati

Reizi gadā".

19. Izteikt 2.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.5. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Rādītāja tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

 

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Datu avots

Finanšu rādītājs

(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

23 975 988

216 825 490

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.a

Pilnveidoti darbības procesi

Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros.

Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, u. tml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums u. tml.).

Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.

Darbības procesi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

205

Projektu dati

Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma

Galvenais īstenošanas posms

I.2.2.1.a

Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita

(S221)

Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita.

Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati

Galvenais īstenošanas posms

Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits

Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros.

Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.

Informāciju sistēmu platformas

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

4

18

Projektu dati

Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējuma".

20. Izteikt 2.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.6. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

46

42 274 115

1

184 301 666

7

142 027 551

7

184 301 666

N/A

N/A

2

184 301 666

48

20 217 837

   

3

42 274 115

           

78

42 423 858

                   

79

54 585 880

                   

80

5 154 593

                   

81

7 000 000

                   

82

12 645 383"

                   

21. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" (turpmāk - 2.3. apakšsadaļa) 219. punktu šādā redakcijā:

"(219) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un veicinātu eksporta darījumus, jāpiedāvā plašāks finanšu instrumentu klāsts, kas nodrošinātu piekļuvi finansējumam un pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tirgus vajadzībām atbilstošus atbalsta instrumentus ārkārtas situācijas izplatības seku pārvarēšanai valstī, kas tādējādi ne tikai mazinātu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī sniegtu ieguldījumu uzņēmējdarbības un arī nodarbinātības aktivitātes rādītājos (t.sk, radītu jaunas darba vietas), palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi.".

22. Izteikt 2.3. apakšsadaļas 231. punktu šādā redakcijā:

"(231) 3.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.2.SAM par inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu izveides un attīstības veicināšanu un inovāciju motivācijas sekmēšanu, kā arī 13.1.1. SAM īstenošanu.".

23. Izteikt 2.3.apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.3. (5) "ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.1.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu

Komersanti

ERAF

1652

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti

Komersanti

ERAF

1355

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.ck

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

ERAF

404

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.dk

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

1104

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.ek

(CO06)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti

EUR

ERAF

61 000 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.fk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)

EUR

ERAF

280 000 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.gk (CO08)

Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

1 667

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.hk (CO04)

To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu

Komersanti

ERAF

1000

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu

Komersanti

ERAF

100

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti

Komersanti

ERAF

100

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.ck

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

60

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)

EUR

ERAF

23 375 000

Projektu dati

Reizi gadā".

24. Izteikt 2.3. apakšsadaļas 2411. punktu šādā redakcijā:

"(2411) 2020. gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē (t.sk. dažādu digitālo risinājumu izstrāde (mājaslapas, aplikācijas, internetveikali u.c. digitālie rīki, virtuālo komunikāciju platformu. izstrāde), kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām. Šajā kontekstā būtiska loma ir vizualizācijas materiālu izstrādei un virtuālajiem stendiem, kas nodrošina komersantu pilnvērtīgu un lietderīgu dalību tiešsaistes un hibrīdpasākumos. Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos. Ieilgstot COVID-19 ierobežojumiem kā papildus atbalsts ārvalstu eksporta tirgu apgūšanā komersantiem ir ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos, kā arī tirgus pētījumu veikšana mērķa tirgos.".

25. Izteikt 2.3. apakšsadaļas 244. punktu šādā redakcijā:

"(244) Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas 2012. gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem). 2014. gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem - darījumu un pasākumu tūrisms (MICE8), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Laikā, kad ceļotāji īpaši pārdomā nepieciešamību apmeklēt citas valstis, tieši starptautiska mēroga pasākuma apmeklēšana Latvijā var būt ceļotāja galvenā motivācija lēmuma pieņemšanai, lai ierastos Latvijā laikā, kad ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi tiks mazināti vai atcelti. Tāpēc tiek identificēta atsevišķa pasākumu grupa- starptautiski kultūras un sporta pasākumi Latvijā, kur ir potenciāls attīstīt Latvijas tūrisma starptautisko konkurētspēju. Atbalsts tiek sniegts starptautisku kultūras, sporta un starptautisku izstāžu pasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.".

26. Izteikt 2.3.apakšsadaļas 247. punktu šādā redakcijā:

"(247) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts klasteru attīstībai, kas ietver pasākumu koordinēšanu, starptautiskās sadarbības veicināšanu, atpazīstamības un mārketinga pasākumus, pakalpojumus klastera dalībniekiem, sadarbību ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā attiecībā uz tirgus izpēti un nozares attīstības pētījumiem, apmācībām u.c., kas stiprinās eksportspēju, uzlabos pakalpojumu kvalitāti un nišu pakalpojumu attīstību. Lai stiprinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju - MICE un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, kā arī, lai veicinātu ārējo tirgu apgūšanu, tiks nodrošinātas konsultācijas un atbalsts komersantiem ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu investīciju piesaistei, atbalsts dalībai izstādēs (gan individuāli, gan nacionālos stendos, t.sk. arī tiešsaistes formātā ar virtuālo stendu Latvijā), konferencēs, dalībai tirdzniecības misijās un kontaktbiržās (atbalsts grantu veidā), atbalsts produkta vai komersantu akreditācijai, sertifikācijai, reģistrācijai, cita starpā, radošajās industrijās u.c.".

27. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.5. (5) "ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.2.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu

Komersanti

ERAF

2385

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.2.1.bk

(CO02)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti)

Komersanti

ERAF

1760

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.2.1.ck

(CO04)

To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu

Komersanti

ERAF

1 360

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.2.1.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti

EUR

ERAF

20 248 356

Projektu dati

Reizi gadā".

28. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.11. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)

EUR

ERAF

 Mazāk attīstītie reģioni

79 669 032

414 712 117

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

 

Finanšu rādītājs

(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)

EUR

ESF

 Mazāk attīstītie reģioni

7 012 838

20 941 009

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

 

Iznākuma rādītājs

i.3.1.1.ak

i.3.1.2.ak

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

Kopējais

Komersanti

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

120

1 752

Projektu dati

Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Iznākuma rādītājs

i.3.4.1.a

Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni 

456

 

 

12 133

Projektu dati

Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros".

29. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.12. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

5

11 803 348

1

216 505 296

7

293 488 554

7

293 488 554

N/A

N/A

3

352 505 29

7

5 901 674

3

32 200 000

1

10 911 633

1

10 911 633

       

21

5 901 674

4

59 000 000

3

37 193 476

5

48 105 109

       

34

17 705 023

5

44 800 000

2

10 911 633

           

63

6 200 001

                   

66

56 165 093

                   

67

160 900 000

                   

72

67 252 225

                   

75

20 676 258

                 

".


30. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" (turpmāk - 2.4. apakšsadaļa) 364. punktu šādā redakcijā:

"(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs valstspilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās valstspilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.".

31. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 366. un 367. punktu šādā redakcijā:

"(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: valstspilsētās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī - tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī un Rīgā - jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā - dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Valstspilsētās, kurās nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.

(367) Indikatīvās mērķteritorijas: valstspilsētas".

32. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 369. punktu šādā redakcijā:

"(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 40% no SAM plānotā finansējuma.".

33. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.11. (5) "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

I.4.5.1.ak

(CO15)

Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro

līniju kopējais garums

km

KF

20

Projektu dati

Reizi gadā

I.4.5.1.b

Jaunu videi draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu skaits

Transportlīdzekļi

KF

123

Projektu dati

Reizi gadā".

34. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.12. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Finanšu rādītājs

(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)

 EUR

KF

31 678 051

417 926 317

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

 

Finanšu rādītājs

(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)

 EUR

ERAF

56 161 288

326 325 169

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

 

Iznākuma rādītājs

i.4.2.1.ak

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

(CO31)

Kopējais

Mājsaimniecības

ERAF

0

16 186

Projektu dati

Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42  % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posms

i.4.2.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu

Līgumi

ERAF

70

Projektu dati

 

Iznākuma rādītājs

i.4.5.1.ak

Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un

metro līniju kopējais garums (CO15)

Kopējais

km

KF

0

20

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 35,24   % no kopējā finansējuma.

Galvenais īstenošanas posms

i.4.5.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju

(S451)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu

Līgumi

KF

2

Projektu dati

".

35. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.13. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

13

129 251 630

1

258 666 342

1

15 696 829

7

245 982 734

N/A

N/A

4

277 376 392

14

 141 493 317

4

9 355 025

7

261 679 563

1

15 696 829

       

43

 5 425 686

5

9 355 025

   

5

15 696 829

       

44

1 205 759

                 

".

36. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.14. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences

kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

70

11 866 913

1

336 092 027

7

83 744 095

7

355 237 368

N/A

N/A

4

355 237 368

11

22 605 664

4

19 145 341

1

271 503 273

           

16

28 992 420

                   

43

 279 905 458

                   

68

11 866 913

                 

".

37. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" (turpmāk - 2.5. apakšsadaļa) 411. punktu šādā redakcijā:

"(411) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, piemērojot atklāta konkursa procedūru, 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros atbalsts tiek prioritāri vērsts uz vides acquis izpildi. Plānošanas perioda ietvaros lielākais atbalsts tiks sniegts atkritumu dalītās vākšanas attīstībai (papīrs, metāls, stikls un plastmasa), bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos novēršanai, kā arī atkritumu pārstrādei un reģenerācijai.

Prioritārā secībā atbalsts plānots:

1. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, tai skaitā, veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

2. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai;

3. Atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanai.

5.2.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt:

1) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, kā arī dalītas vākšanas laukumu izveidi un aprīkošanu, specializēto transportlīdzekļu iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai) );

2) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu:

a. bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

c. atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu reģenerācijai, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai).

Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību un atkritumu jomas vides aquis izpildi.".

38. Izteikt 2.5. apakšsadaļas Nr. 2.5.7. (5) "KF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"KF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.

gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.3.1.ak

(CO19)

Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums

Iedzīvotāju ekvivalents

KF

41 7909

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati

Reizi gadā".


39. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.9. (3) "KF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:

"KF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

(2012. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.5.4.2.a

Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām

Monitoringa vietu skaits

927

1100-1120

VARAM

Reizi gadā".


40. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 4452., 4453. un 4454. punktu šādā redakcijā:

"(4452) Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanai Natura 2000 teritorijās, lai mazinātu antropogēnās slodzes, tai skaitā eitrofikāciju, eroziju, vides piesārņojumu un nenoplicinātu dabas vērtības saistībā ar palielinājušos dabas tūrisma popularitāti Covid-19 pandēmijas apstākļos.

(4453) Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus.

(4554) Antropogēnu slodzi mazinošas un epidemioloģiski drošas infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās nodrošinās ilgtspējīgu dabas tūrismu, dabas resursu apsaimniekošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

41. Papildināt 2.5. apakšsadaļu aiz 4554.punkta ar 4455. punktu šādā redakcijā:

(4455) SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, Natura 2000 teritoriju nacionālo aizsardzības un apsaimniekošanas programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu.".

42. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 446. punktu šādā redakcijā:

"(446) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-2012. gadā ir konstatēts, ka Latvijā tikai 13% biotopu un 28%10 sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Lai īstenotu ES Dabas direktīvā nospraustos mērķus, jāveic valsts nozīmes ES biotopu stāvokļa apzināšana un atjaunošana11. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai vajadzīgie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atsevišķi no teritorijas saimnieciskās attīstības, un biotopu apsaimniekošanas resursi ir ierobežoti, ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, un strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā. Lai nodrošinātu ES direktīvās paredzētā sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu, jāveic biotopu atjaunošana un jānovirza apmeklētāju plūsmas uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot tūrisma infrastruktūru. Tāpat jāveic vispārēja valsts aizsargājamo sugu un biotopu kartēšana, to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs, kā arī jāaktualizē ĪADT dabas aizsardzības plāni prioritāri tajās ĪADT, kurās vāji organizētas atpūtas aktivitātes ir apdraudējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Jūras biotopi ir labā aizsardzības stāvoklī, un ieguldījumi to atjaunošanai nav nepieciešami.".

43. Papildināt 2.5. apakšsadaļu aiz 446. punkta ar 4461. punktu šādā redakcijā:

"(4461) Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi bioloģiskās daudzveidības samazināšanas un neilgstpējīgu dabas resursu izmantošanu, apliecinot, ka iedzīvotāju veselība, labklājība un tautsaimniecība nav iespējama bez ekosistēmu aizsardzības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Covid-19 pandēmijas laikā būtiski audzis apmeklētāju skaits dabas tūrisma objektos, kas dažviet pārsniedz esošās infrastruktūras kapacitāti. Tāpat saistībā ar dabas tūrisma popularitāti tiek veidoti jauni maršruti, kur nav ierīkota labiekārtota infrastruktūra, tādejādi radot kaitējumu ES nozīmes dzīvotnēm. Apmeklētāju skaits dažos dabas objektos 2020. gadā bija tik liels, ka nebija iespējams nodrošināt epidemioloģiski drošu to pārvietošanos, tāpēc tika slēgti vairāki objekti. Lai pārvaldītu pieaugošo dabas tūrisma pieprasījumu, nenoplicinot dabas vērtības un saglabājot ekoloģisko līdzsvaru, ĪADT, ir vajadzīga kompleksu risinājumu ieviešana gan veidojot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu dabas tūrisma un izglītības infrastruktūru, gan atjaunojot sugu un biotopu dzīvotnes.".

44. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 447., 448., 4481., 449. un 450. punktu šādā redakcijā:

"(447) Lai nodrošinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, nepieciešams:

1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras, kā arī vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

2) nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem;

3) atjaunot degradētos biotopus, kuriem steidzami nepieciešami atjaunošanas pasākumi;

4) saistīt sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus ar teritorijas saimniecisko attīstību;

5) mazināt antropogēnās slodzes, tostarp tūrisma, eitrofikācijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu

6) uzlabot epidemioloģisko drošību dabas objektos, radot risinājumus drošai apmeklētāju plūsmas nodrošināšanai ĪADT.

(448) Lai sasniegtu minēto, ar 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem plānots īstenot šādas darbības:

1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus;

2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvaru, atbilstoši izstrādātajai NAT-programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam);

3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu infrastruktūru t.sk. veicot esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās.

(4481) Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1.SAM un 5.4.3.SAM tiks vērstas uz Dabas direktīvu prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars ar labvēlīgu aizsardzības statusu. Tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijās līdz 2020. gadam un 2030. gadam paredzēto mērķu sasniegšana.

(449) Pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu PAF un NAT-programmu. Kompensāciju maksājumu veikšana darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros netiek paredzēta.

(450) Dabas objektu aizsardzības, apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes (t.sk. ievērojot epidemioloģiskos drošību) ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo tas palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem un dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas "zaļo tēlu" un sabiedrības veselību. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma."

45. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 4631., 4632. un 4633. punktu šādā redakcijā:

"(4631) 5.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi (t.sk. kompleksi pasākumi, kas ietver dzīvotņu atjaunošanu, infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju), saskaņā ar dabas, sugu un biotopu aizsardzības plāniem, PAF un NAT-programmu, kā arī epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas prasībām, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme.

(4632) 5.4.3.SAM indikatīvā mērķteritorija - ĪADT un mikroliegumi, t.sk. Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.

(4633) 5.4.3. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, apmeklētāji, pašvaldības, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību.".

46. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.10. (5) "KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.

gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.4.1.ak

(CO23)

To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi

Hektāri

ERAF

9 318

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati

Reizi gadā

i.5.4.3.ak (CO23)

To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi

Hektāri

KF

36 000

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati

Reizi gadā

i.5.4.2.a

Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)12

Monitoringa programmas

KF

4

Projektu dati

Reizi gadā

i.5.4.2.b

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni

Aizsardzības plāni

KF

20

Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols",projektu dati

Reizi gadā

i.5.4.2.c

Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni

Aizsardzības plāni

KF

5

Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols", projektu dati

Reizi gadā".


47. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.18. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

17

44 998 656 

1

191 923 724

7

89 361 217

7

191 923 724

N/A

N/A

6

191 923 724

18

9 184 249

   

1

51 367 342

           

19

1 588 415

   

3

28 127 809

           

21

102 562 507

   

2

23 067 356

           

22

0

                   

85

28 754 830

                   

86

4 835 067

                 

".


48. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" (turpmāk - 2.6. apakšsadaļa) tabulu 2.6.3. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā:

"KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.3.a

Vidējais transportlīdzekļa aizkavējuma laiks

Minūtes

23,83

KF

15,77

Rīgas dome

Reizi gadā".

49. Papildināt 2.6. apakšsadaļu aiz 532. punkta ar tabulu Nr. 2.6.5. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.6.5. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.5.a

Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

%

46,3

KF

10

VAS "Latvijas Valsts ceļi"

Reizi gadā"

50. Svītrot tabulu Nr. 2.6.5. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" (aiz 5323.punkta).

51. Papildināt 2.6. apakšsadaļu aiz tabulas Nr. 2.6.5.1. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" ar 532.4, 532.5, 532.6, 532.7, 532.8 punktu un tabulu 2.6.5.2. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā:

"(5324) 6.1.7.SAM: Multimodāla transporta sistēmas iespējošana

(5325) Saistībā ar Rail Baltica dzelzceļa stacijas izbūvi nepieciešami nozīmīgi transporta un infrastruktūras pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu transporta mezglu un uzlabos sasaisti starp Maskavas priekšpilsētu, centru un Daugavas kreisā krasta teritoriju.

(5326) Rail Baltica lokālplānojuma izstrādes ietvaros ir apzinātas nepieciešamās papildu darbības, kas neiekļaujas Rail Baltica projekta teritorijā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā, bet ir nepieciešamas multimodālā transporta mezgla funkcionalitātes uzlabošanai.

(5327) Transporta un mobilitātes jautājumi īpaši aktuāli ir Rīgā un tās apkārtnē, jo Rīgas pilsētas morfoloģiskā robeža sniedzas tālu pāri tās administratīvajām robežām, ko stimulē dažādas ekonomiskās aktivitātes. Ap galvaspilsētu Rīgu ir izveidojusies funkcionāli cieši saistīta ekonomiskās un sociālās kustības telpa - Rīgas metropoles areāls, ko veido Rīgas pilsēta kopā ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām un Pierīgas novadu pašvaldībām, kurās izteikta iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija. Ātra un efektīva sasniedzamība ir vienlīdz izšķiroša gan vietējā mērogā ikdienas mobilitātei un pakalpojumu pieejamībai, gan starptautiskā mērogā konkurētspējas stiprināšanai.

(5328) SAM īstenošanas rezultātā tiks optimizēta transporta plūsma mezgla tuvumā, kā arī uzlabota gājēju un velotransporta piekļuve Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam transporta mezglam. Veiktas priekšizpētes integrēta Rīgas metropoles areāla multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma izstrādei.

Tabula Nr. 2.6.5.2. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.7.a

Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums

Minūtes

4

KF

3

Rīgas pilsētas pašvaldība

Projekta īstenošanas noslēgumā".

52. Papildināt 2.6. apakšsadaļu aiz 5543.punkta ar 5544., 5545 un 5546. punktu šādā redakcijā:

"(5544) 6.1.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi saistīto infrastruktūras pārkārtojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas centrā un pieguļošajā teritorijā, tai skaitā transporta, gājēju un velobraucēju infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, sekmējot Baltijas mēroga multimodāla transporta mezgla izveidi un pilnvērtīgu funkcionēšanu. Pētījumu un plānošanas dokumentu sagatavošana, kas saistīti ar integrētu un koordinētu multimodāla sabiedriskā transporta plāna izstrādi.

(5545) 6.1.7.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.

(5546) 6.1.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Rīgas pilsētas pašvaldība, Satiksmes ministrija.".

53. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.6. (5) "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.1.1.a

Rekonstruētās hidrotehniskās būves

Hidrotehniskās būves

KF

4

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.1.b

Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums

km

KF

12

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.2.a

Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve

m2

KF

12 090

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.2.b

Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums

m

KF

11 330

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.2.c

Bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveide

komplekts

KF

1

Projekta dati

Projekta īstenošanas noslēgumā

i.6.1.3.a

Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums

km

KF

4,087

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.4.a

Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T

km

KF

12,86

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.5.ak

(CO14a)

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

km

KF

327

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.6.a

Izveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punkts

gab.

KF

1

Projektu dati

Projekta īstenošanas noslēgumā

i.6.1.7.a

Pārbūvēto krustojumu skaits

gab.

KF

3

Projektu dati

Projekta īstenošanas noslēgumā".

54. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.11. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Sievietes

Vīrieši

Kopā

Finanšu rādītājs

(F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

72 852 630

277 032 428

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF)

EUR

KF

Mazāk attīstītie reģioni

306 148 623

775 009 169  

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.6.1.5.ak

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T)

(CO14a)

Kopējais

km

KF

Mazāk attīstītie reģioni

0

327

Projektu dati

Rādītājs ietver 6.1.5. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

32,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posms

i.6.1.5..a

Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita.

(S615)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam.

%

KF

Mazāk attīstītie reģioni

50

Projektu dati

 

Iznākuma rādītājs

i.6.2.1.ak

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums

(CO12a)

Kopējais

km

KF

Mazāk attīstītie reģioni

0

150

Projektu dati

Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

11,84 %

no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posms

i.6.2.1.a

Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma.

(S621)

Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma

%

KF

Mazāk attīstītie reģioni

15

Projektu dati

 

Iznākuma rādītājs

i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

(CO14)

Kopējais

km

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

305

Projektu dati

Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā

Galvenais īstenošanas posms

i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita.

(S631)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

20

Projektu dati

".

55. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.13. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

13

2 106 640

1

658 757 790

7

189 493 786

7

658 757 790

N/A

N/A

7

658 757 790

22

1 015 580

   

1

469 264 004

           

24

81 600 003

                   

25

48 887 515

                   

26

2 500 000

                   

33

396 172 882

                   

34

56 500 000

                   

37

9 862 545

                   

39

55 112 625

                   

44

5 000 000

                   

56. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" (turpmāk - 2.7. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.7.1. (4) "ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI13

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.1.1.ak

Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

6 088

2012

Dalībnieku skaits

26 354

Projekta dati

Divas reizes gadā

r.7.1.1.b

Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

6 087

2012

Dalībnieku skaits

24 994

Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)

Divas reizes gadā".

57. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 591. punktu šādā redakcijā:

"(591) Lai nodrošinātu ieguldījumu efektivitāti, plānota ADTP pasākumu regulāra izvērtēšana un pilnveide.".

58. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 600. punktu šādā redakcijā:

"(600) 7.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatoriskā ietvara un sadarbības modeļa apzināšana un izveide (izpēte, organizāciju un ekspertu tīkla izveide), Web bāzētas IT platformas izveide, ADTP pasākumu efektivitātes novērtējums, darba tirgus iestāžu darbinieku apmācības, informācijas nodrošināšana EURES ietvaros.".

59. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.3. (5) "ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.7.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

Dalībnieki

ESF

 92 486

Projektu dati

Reizi gadā

i.7.1.1.b

Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+

Dalībnieki

ESF

30 513

Projektu dati

Reizi gadā

i.7.1.2.a

Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits

Pasākumu skaits

ESF

800

Projektu dati

Reizi gadā

i.7.1.2.b

Darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits

Dokumentu skaits

ESF

3

Projektu dati

Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021.".


60. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 610. punktu šādā redakcijā:

"(610) Indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (individuālās konsultācijas un grupu nodarbības), karjeras konsultācijas (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesijā vai jomā), ADTP pasākumu īstenošana, tai skaitā, darba tirgū pieprasītas profesionālās un neformālās izglītības programmas, darbavieta pirmās darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darbavietas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem (t.sk. ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem), t.sk. specifisku pakalpojumu sniegšana mērķa grupas bezdarbniekiem ar invaliditāti, piemēram, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi personām ar invaliditāti; atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības uzsākšanai; sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana, t.sk. arodizglītības programmas otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena mācību gada laikā, profesionālās vidējās izglītības programmas trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei pusotra mācību gada laikā un izglītības programmas, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un karjeras atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās izglītības veicināšanai. Ievērojot jaunieša intereses un vajadzības, atbalstāma dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (t.sk. darbnīcas jauniešiem), kā arī atbalsts reģionālajai mobilitātei un motivācijas programmu īstenošanai. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem un profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem; komersantiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldi.".

61. Izteikt 2.7. apakšsadaļas Nr. 2.7.10. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)

EUR

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

49 376 694

 

 

124 070 818

 

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)

EUR

Jauniešu nodarbinātības iniciatīva

Mazāk attīstītie reģioni

 48 708 012

 

 

63 140 804

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.7.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais

Dalībnieki

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

42 000

 

 

92 486

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 85 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.7.2.1.a

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais

Dalībnieki

Jauniešu nodarbinātības iniciatīva

Mazāk attīstītie reģioni

19 000

 

 

19 000

Projektu dati

Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai.".

62. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.11. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

102

97 992 379

1

163 481 471

7

163 481 471

7

163 481 471

8

163 481 471

8

163 481 471

103

58 021 278

                   

106

7 467 814

                 

".


63. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" (turpmāk - 2.8. apakšsadaļa) 792. punktu šādā redakcijā:

"(792) 8.3.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestāžu 1.-12. klases izglītojamie, profesionālās izglītības iestāžu 1.-4. kursa izglītojamie, izglītības iestāžu pedagoģiskais un atbalsta personāls.".

64. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.15. (5) "ESF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.3.1.a

Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts

Vadlīniju un valsts standartu skaits

ESF

3

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.1.b

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Mācību un metodisko līdzekļu skaits

ESF

61

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.1.c

Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Mācību un metodisko līdzekļu skaits

ESF

15

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.2.a

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

Iestāžu skaits

ESF

272

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.3.a

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros

Personu skaits

ESF

4 235 

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.4.a

Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanai

Izglītības iestāžu skaits

ESF

665

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.5.a

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam

Iestāžu skaits

ESF

328

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.6.a

Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits

Pētījumu skaits

ESF

5

Projektu dati

Projekta īstenošanas noslēgumā

i.8.3.6.b

Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu skaits

Pētījumu skaits

ESF

9

Projektu dati

Reizi gadā".

65. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.22. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

80 534 872

320 665 225

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)

EUR

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

36 865 959

297 232 532

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā

(CO35)

Kopējais

Personas

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

12 162

89 400

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1.,

8.1.2.,

8.1.3. un

8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.2.1.c

Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts

Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti.

Programmu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

16

   

22

Projektu dati

Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1,33 % (3 975 594 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.

Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.

Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40.pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

50

   

300

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 7,63 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)

Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai

Institūciju skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

10

   

20

Projektu dati

Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 6,34 %
(18 852 242 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.1.b

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Mācību un metodisko līdzekļu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

10

   

61

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,22 %
(9 578 275 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts

Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts

Vadlīniju un valsts standartu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

3

   

3

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 5,49 %
(16 318 466 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai

Iestāžu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

180

   

272

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 11,49 % (34 145 389 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.3.a

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

1 950

   

4 235

Projektu dati

Iznākuma rādītājs i.8.3.3.a  iekļauj SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,84 %
( 8 460 330 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)

Iestāžu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

295

   

328

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 7,5 % (22 280 687 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

11 562

   

35 893

Projektu dati

Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 11,26 % (33 457 580 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)

Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

  756

   

3 150

Projektu dati

Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 3,69 %
(10 961 776 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros".

66. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" (turpmāk - 2.9. apakšsadaļa) 869. punktu šādā redakcijā:

"(869) Mērķēti ADTP pasākumi, tos koordinējot ar sociālajiem pakalpojumiem un īstenojot sadarbībā ar pašvaldībām, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālās saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, palīdzēs aktivizēt un iekļaut darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus un citas nestrādājošu darbspējīgu personu grupas ar vāju piesaisti darba tirgum.".

67. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.1. (4) "ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI14

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.1.1.ak

Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 067

2012

Dalībnieku skaits

5 629

Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana

Divas reizes gadā

r.9.1.1.b

Pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

 

1 067

2012

Dalībnieku skaits

 7 159

Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana

Divas reizes gadā".

68. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 894. punktu šādā redakcijā:

"(894) 9.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pagaidu nodarbinātības pasākumi, subsidētas darbavietas bezdarbniekiem, t.sk. bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi, ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi apvienojumā ar atbalstu sociālās situācijas risināšanai, motivācijai un darba meklēšanai, atbalsts sociālās uzņēmējdarbības15 īstenošanai un darbavietu izveidei, t.sk. iekārtu, aprīkojuma iegādei, speciālistu (psihologu u.c.) konsultācijas, mentorings, atbalsts reģionālajai mobilitātei, nodarbinātības šķēršļu mazināšana, t.sk. atbalsts atkarību pārvarēšanai. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, Sociālās integrācijas valsts aģentūru.".

69. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.5. (5) "ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.9.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

Dalībnieki

ESF

34 783

Projektu dati

Reizi gadā

i.9.1.1.b

Atbalstīto sociālo uzņēmumu skaits

Uzņēmumi

ESF

147

Projektu dati

Reizi gadā

i.9.1.2.a

Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits

Dalībnieki

ESF

16 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.9.1.3.a

Apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem

Personas (IeVP un VPD darbinieki)

ESF

1400 IeVP un 250 VPD darbinieku, kas strādā ar klientu

Projektu dati

Reizi gadā

i.9.1.3.b

Riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalsts

RVN instrumenti

ESF

6

Projektu dati

Reizi gadā

i.9.1.4.a

Atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju skaits

Dalībnieki

ESF

6 300

Projektu dati

Reizi gadā".

70. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.16. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

 (F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)

EUR

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

47 915 277

294 548 766 

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

 (F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF)

 

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

7 796 118

287 533 985

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.9.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

 

Dalībnieki

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

12 500

 

 

34 783

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 40 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā

To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā

Personas

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

210

 

 

2100

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 17 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos

Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos

Iedzīvotāji

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

20 000

   

45 000

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 16 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai

Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros

Ārstniecības iestādes

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

607

Projektu dati

Iznākuma rādītājs atbilst

70 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros

Galvenais īstenošanas posms

9.3.2.a

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma

(S932)

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati

 ".

71. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.18. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

109

117 600 549

1

250 366 448

7

250 366 448

7

250 366 448

8

250 366 448

9

250 366 448".

112

132 765 899

                   

72. Izteikt 2.11. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulas Nr. 2.11.2. (13) nosaukumu šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji".

73. Papildināt darbības programmu aiz tabulas Nr. 2.12.3. (14-13) ar 2.13. apakšsadaļu "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" un 2.14. apakšsadaļu "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)" šādā redakcijā:

"2.13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

(10871) 13.1. ieguldījumu prioritāte: palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF).

(10872) 13.1.1.SAM: atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē.

(10873) Mērķis - Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs (SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.1.SAM atbalsta mērķi). SAM ietvaros tiks veicināta jaunu komersantu veidošana, esošu komersantu izaugsme un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums, kam būs tieša ietekme uz jaunu darba vietu radīšanu, produktivitātes kāpumu un inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi. Sekmīgai komercdarbības atbalsta sistēmas funkcionēšanai tiks nodrošināts nepieciešamais finansiālais atbalsts, tādējādi veicinot kopējo atbalsta pasākumu efektivitāti - samazinot saimniecisko darbību pārtraukušo uzņēmējdarbības uzsācēju īpatsvaru un nodrošinot finansējuma pieejamību dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai, jo īpaši Covid-19 ietekmes mazināšanai tautsaimniecībā. Atbalsts veicinās ārējā finansējuma piesaisti un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

(10874) Mērķis - sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, lai samazinātu mājsaimniecību izdevumus par siltumenerģiju, kā arī veicinātu novecojošo māju renovāciju.

(10875) 13.1.1.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 3.1.1. SAM un 4.2.1. SAM. Mērķis "Sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai" tiks īstenots ciešā sasaistē ar 4.2.1.1. SAM "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās", nodrošinot atbalstu tiem projektiem, kuri nesaņēma atbalstu 4.2.1.1. SAM nepietiekamā finansējuma dēļ.

Tabula Nr. 2.13.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība16 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.1.a

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Komersanti

36,9 (2013)

38

Eiropas MVK ikgadējais ziņojums

Reizi gadā

r.13.1.1.b

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās)

EUR

12 196 (2013)

13 500

Eiropas MVK ikgadējais ziņojums

Reizi gadā

(10876) 13.1.2.SAM: atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF).

(10877) 13.1.2.SAM mērķis ir palielināt Latvijas zinātnisko institūciju P&I kapacitāti un sniegt papildu atbalstu 1.1.1. SAM pētniecības darbībām.

(10878) Finansējums ir novirzīts ekonomikas atlabšanai, Covid 19 seku mazināšanai, P&I jomā atbilstoši Latvijas noteiktajām prioritātēm ar mērķi lai nodrošināt samērīgu P&A finansējumu sekmēt strukturālas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšanā.

(10879) Praktiskas ievirzes pētniecība tiks īstenota šādās tematiskās jomās:

1. Covid-19 izplatības ierobežošana un iedzīvotāju aizsardzība:

1.1. metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, faktoru izpēte, kas nosaka uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē, klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

1.2. inženiertehniskie risinājumi, t.sk. cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai veselības aprūpē un izglītībā.

2. strukturālu pārmaiņu ieviešana ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšana:

2.1. veselības aprūpe, t.sk. sirds un asinsvadu slimību vai vēža profilakse, personalizēta pacientu aprūpe, integrētā aprūpe;

2.2. kiberdrošība un sabiedrības drošība, t.sk. tiešsaistes darbības, neatliekamās palīdzības pakalpojumu un krimināltiesību sistēmas funkciju optimizācija;

2.3. reģionālā ekonomiskā attīstība un sociālā politika;

2.4. ilgtspējīga resursu izmantošana un klimatneitralitāte, t.sk. risinājumi energoaprites sistēmu integrācijai un energoefektivitātes uzlabošanai urbānā vidē, rūpniecībā vai pakalpojumu sniegšanā; inovatīvu alternatīvo degvielu tehnoloģiju un mobilitātes risinājumi; atjaunojamā enerģija vietējām enerģijas sistēmām, risinājumi atkritumu atkalizmantošanai, drošas pārtikas sistēmas, precīzā un bioloģiskā lauksaimniecība, mežu ilgtspēja, inovatīvi koksnes produkti, ūdens resursu apsaimniekošana;

2.5. kvantu tehnoloģijas, tai skaitā algoritmi un programmatūra, nanoelektronika, fotonika, kriptogrāfija, komunikācija.

(108710) Praktiskas ievirzes pētījumu rezultātā plānots izstrādāt jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus ar ieguldījumu Covid -19 seku mazināšanai un inovācijas sistēmas attīstībai.

(108711) 01.09.2020. stājās spēkā valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standarti, kas stiprina pārmaiņas izglītības saturā un pieejā, lai ieviestu tādu izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgās kompetences. Standartu saturu veido caurviju prasmes, tostarp digitālā pratība, kas paredz digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, tā koplietošanai un komunikācijai. Minēto standartu ieviešanai tiek izmantoti digitālie mācību līdzekļi, kuru loma mācību procesā palielināties. Saistībā ar Covid-19 Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība attālinātā mācību procesa nozīmībai formālajā izglītībā. Attālinātās mācības arī ir iespēja izglītojamajam iegūt un attīstīt digitālās prasmes, kas ir viena no pilnveidotā mācību satura obligātajiem elementiem. Lai īstenotu un nodrošinātu attālinātas mācības, ir kritiski svarīgs tehnoloģiskais nodrošinājums izglītības iestādēm, pedagogiem un izglītojamiem.

(108712) Lai risinātu minētos izaicinājums, ir nepieciešamas turpmākas investīcijas izglītības iestāžu IKT aprīkojuma iegādei.

(108713) 13.1.2.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 1.1.1. SAM un 8.1.2. SAM.

Tabula Nr. 2.13.2. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība17 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.2.a

(CV4c)

IT izglītībai saistībā ar COVID-19

EUR

4 406 732

12 559 255

Projektu dati

2023. gadā

r.13.1.2.b

(CV5)

P&A granti COVID-19 ārstēšanai (medikamenti) un vakcīnām (kopējās publiskās izmaksas)

EUR

0

2 000 000

Projektu dati

2023. gadā

(108714) 13.1.3.SAM: atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā.

(108715) EK 2019. gada ziņojumā18 par Latviju norādīts, ka vajadzīgi papildu centieni, lai sasniegtu vērienīgākus enerģētikas un klimata mērķus 2030. gadam. Investīciju mērķis ir uzlabot pašvaldību infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus divos virzienos - pašvaldību ēku un ūdenssaimniecības pakalpojumu tehnoloģisko procesu energoefektivitātes paaugstināšanai un siltumnoturības uzlabošanai (kas iekļauj: ēku energoefektiviātes pasākumus, esošu ēku un lokālās vai autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūvi vai atjaunošanu, ūdenssaimniecības tehnoloģisko procesu iekārtu nomaiņu un inženierbūvju pārbūvi, atjaunošanu, nojaukšanu vai ierīkošanu, kā arī AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu, viedo tehnoloģiju izmantošanu).

(108716) Covid-19 krīzes ietekmē pārstrādei nepieciešamo izejvielu pieprasījums no ārvalstīm ir krities, savukārt Latvijā ir nepietiekošas atkritumu pārstrādes jaudas. Attiecīgi ir jāveicina vietējā atkritumu pārstrādes tirgus stabilizēšanās. Tāpēc 13.1.3.SAM komplementāri 5.2.1.SAM, paredz investīcijas bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) anaerobās pārstrādes jaudas palielināšanai (papildinot 5.2.1.SAM rādītāju i.5.2.1.ak (CO17) "Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums"). Tas sekmēs arī Direktīvā 1999/31/EK, Direktīvā 2018/850 Direktīvā 2008/98/EK Direktīvā (ES) 2018/851, kā arī nacionālo mērķu izpildi attiecībā uz BNA savākšanu no 2023. gada (kas pieprasīs arī papildus pārstrādes jaudas), pārstrādi un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Plānotās aktivitātes veicinās arī SEG emisiju samazināšanu, atbalstīs sabiedriskā pakalpojumu sniedzējus, sekmējot tuvuma principa ievērošanu, kā arī radīs jaunas darba vietas, mazinot Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un nodarbinātību.

(108717) Valsts ekonomikas lejupslīdes laikā, lai mazinātu Covid-19 sekas reģionos, daļa no React-EU finansējuma tiks novirzīta komersantu vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai degradētajās teritorijās - ceļu satiksmes, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšanai,  kā arī nepieciešamo industriālo pieslēgumu nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošanai. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, un tādējādi tiks novērsti piesārņojuma riski vai likvidēti esošie vides piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. Kvalitatīva publiskā infrastruktūra ir būtisks investīciju virziens, lai atbalstītu komercdarbības attīstību. Tā ir iespēja komersantiem ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās telpas un teritorijas nomāt, nevis ieguldīt savus resursus to izbūvē un attīstīšanā un nodrošinot nepieciešamos inženiertehniskos pieslēgumus un sasniedzamību.

(108718) 13.1.3.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 4.2.2.SAM, 5.2.1.SAM un 5.6.2.SAM.

Tabula Nr. 2.13.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība19 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.3.a

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei

kWh/m2/gadā

150 (2012)

120

EM (CSP datu bāze)

Reizi gadā

r.13.1.3.b

Poligoni, kur izveidotas jaunas bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās pārstrādes iekārtas

Skaits

3 (2021)*

* Noslēgto līgumu par projektu īstenošanu skaits uz 21.04.21. saskaņā ar KPVIS datiem

6

Projektu dati no KPVIS

Reizi gadā

r.13.1.3.c

Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas

Strādājošo skaits

429 900 (2011)

446 595 - 475 395

CSP

Reizi gadā

(108719) 13.1.4.SAM: atveseļošanas pasākumi kultūras jomā.

(108720) Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā kultūras iestādes nevar pilnvērtīgi strādāt un līdztekus valsts budžeta dotācijai gūt pašu ieņēmumus darbības nodrošināšanai, tostarp darbinieku atalgojumam. Aprēķini liecina, ka kultūras sektorā krīze ietekmējusi ap 1298 darba devēju un 11 637 darba ņēmēju. Vienlaikus nozarē liela daļa ir pašnodarbinātie (aptuveni 30%) un mazie un vidējie komersanti (MVK) ar nepietiekamu sociālo aizsardzību.

(108721) Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kultūras nozarē kopumā strādā 45 244 nodokļu maksātāji, kas kopumā nodokļos gadā ir samaksājušas 269 809 euro. Atbilstoši NACE klasifikācijas kodam 90 reģistrēto uzņēmumu pievienotās vērtības nodokļa samaksātais apmērs 2020. gadā līdz novembrim, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2019. gadā, krities par 53%. Salīdzinot ar 2019. gadu, kultūras pasākumu organizēšanā iesaistīto Latvijas uzņēmumu saimnieciskās darbības vidējais apgrozījums ir samazinājusies par 85-95%.

(108722) Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas veiktu pētījumu 41% radošo personu vērtē, ka to radošā darba apjoms krīzes laikā ir samazinājies, 26% personu darba nav vispār, 54% personu darba apstākļi ir pasliktinājušies, 50% personu ir samazinājušies ienākumi, savukārt 20% personu ienākumu vairs nav vispār. Savukārt 52% kultūras iestāžu un organizāciju vērtē, ka to darba apjoms krīzē ir samazinājies, t.sk. 33% nevalstisko organizāciju un 44% uzņēmumu norāda, ka to darbība iesaldēta pilnībā, un 33% NVO un uzņēmumu ienākumu krīzes laikā nav bijis vispār.20 Covid-19 krīze ir smagi ietekmējusi arī organizācijas, kuru mērķis nav peļņas gūšana, bet gan dažādu nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana.

(108723) Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, paredzēts atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprinātu visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un attīstīt kultūras un radošās ekosistēmas.

(108724) Atbalsts paredzēts kultūras nozares organizācijām (nevaldības organizācijām, kultūrizglītības iestādēm, maziem un vidējiem komersantiem) darbības pārstrukturēšanai, lai nodrošinātu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, tādējādi saglabājot darbavietas organizācijās, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, un mazinātu augsti kvalificētu profesionāļu aizplūšana no nozares.

(108725) Vienlaikus atbalsts paredzēts, lai paātrinātu kultūras nozares organizāciju pielāgošanos digitālajai videi, veicinot inovatīvu un digitālu kultūras pakalpojumu attīstību un kultūras saturu pieejamību digitālajā vidē.

(108726) Ņemot vērā kopienu vajadzības un prasības, stiprinot partnerības starp kultūras nozari un citām politikas nozarēm, kā arī starp vietējām kopienām, pašvaldībām un vietējiem kultūras dalībniekiem un veicinot sociālo saikni ar kultūru kā vērtīgu reakciju uz sociālās nošķiršanas un digitālās mijiedarbības sekām, ieguldījumi nodrošinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, radot pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionālās kultūrvides aktivizēšanos un ekonomisko attīstību, tai skaitā stiprinot kultūras operatoru kā vietējo kopienu centru lomu un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu.

Tabula Nr. 2.13.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība21 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.4.a

Attīstīti jauni pakalpojumi

Pakalpojumu skaits

0

46

Projekta dati

Pēc projekta īstenošanas

(108727) 13.1.5.SAM: atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF).

(108728) Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārkārtējo situāciju gadījumos, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

(108729) Kopš 2020. gada sākuma Covid - 19 izplatība ir strauji pieaugusi un pieaudzis pacientu skaits ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu, kuriem ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā. Lai operatīvi reaģētu uz COVID19 pandēmiju un mazinātu infekcijas izplatību un tās sekas Latvijā un nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, vienlaikus saglabājot piekļuvi arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ir nepieciešams veikt ieguldījumus infrastruktūrā ārstniecības iestādēs.

(108730) SAM īstenošana uzlabos IV līmeņa slimnīcu un V līmeņa universitāšu tipa slimnīcu kapacitāti cīņā ar Covd-19 pandēmijas radītajām sekām ārstniecības iestādēs, kā arī ļaus sagatavot minētās ārstniecības iestādes nepārtrauktai gatavībai arī citu ārkārtējo situāciju gadījumos, uzlabojot veselības aprūpes infrastruktūras un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(108731) Vienlaikus infrastruktūras uzlabošana Covid-19 seku novēršanai un mazināšanai stiprinās ārstniecības iestāžu vispārējo kapacitāti un ļaus nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(108732) 13.1.5.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 9.3.2. SAM.

Tabula Nr. 2.13.5. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība22 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.5.a (CV8)

Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiem

Gultas vietu skaits

0 (pirms Covid-19 pandēmijas)

350

VM, NMPD

2023. gadā

(108733) 13.1.6.SAM: atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē - nodarbināto apmācības (ERAF).

(108734) Mērķis - Inovāciju ieviešana komersantos (SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 1.2.2. SAM atbalsta mērķi). Investīcijas cilvēkresursos ir būtiskas, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā, jo īpaši Covid-19 ietekmes mazināšanai tautsaimniecībā. Profesionālo prasmju pilnveidošana, ietverot nozarēm specifisko un digitālo prasmju apmācības un augsta līmeņa apmācības uzņēmumu vadītājiem, tiešā veidā sekmēs produktivitāti un eksportspēju, veicinot augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu risinājumu izstrādi un eksportu, lai panāktu pēc iespējas augstāku konkurētspēju pasaules tirgū. Komersantu transformācija, ieviešot digitālus risinājumus, jaunus, konkurētspējīgus produktus un palielinot ražošanas jaudas un eksportu, ir īpaši svarīga Covid-19 krīzes izraisītajos apstākļos, kad bez šādas attīstības uzņēmumi zaudē konkurētspēju, bet toties attīstītākie nostiprina savu pozīciju pasaules tirgū.

(108735) 13.1.6.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 1.2.2. SAM

Tabula Nr. 2.13.6. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība23 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.6.a

Inovatīvo komersantu īpatsvars

%

29,9 (2010)

35

CSP Inovāciju apsekojuma rezultāti

Reizi trīs gados

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(108736) Precīzi mērķēts atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu komercdarbības attīstībai un stiprināt tautsaimniecības konkurētspēju, kas ir jo īpaši svarīgi Covid-19 izplatības apstākļos, kad ir vērojama piesardzīga komercsektora piedāvāto finanšu darījumu aktivitāte un atturīga uzņēmēju rīcība uz biznesa projektu uzsākšanai vai tālākai attīstīšanai. Līdz ar to ir būtiska valsts atbalsta piesaiste kā alternatīvs finansēšanas avots papildus komercsektora piedāvājumam. Jaunu komersantu izveidei vai esošu attīstībai ir nepieciešami papildu mehānismi, lai novērstu pastāvošo tirgus nepilnību. Lai nodrošinātu sniegtā atbalsta efektivitāti, atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu, konsultācijas un atbalsts nodarbināto personu apmācībām, tai skaitā augsta līmeņa un uzņēmumu vadītāju augsta līmeņa apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku. Tas ne tikai nodrošinātu piekļuvi finansējumam, bet arī pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai valstī, kurā ir izsludināta ārkārtas situācija vai vīrusa izplatības noteiktie ierobežojumi, sniedzot ieguldījumu uzņēmējdarbības un nodarbinātības aktivitātes rādītājos, palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Kā arī atbalsts tiks sniegts daudzdzīvokļu māju siltināšanai, lai samazinātu mājsaimniecību izdevumus par siltumenerģiju, kā arī veicinātu novecojošo māju renovāciju.

(108737) Līdzās Covid-19 pandēmijas ietekmei uz komercsektoru, ar to saistītā ārkārtējā situācija un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir ļoti būtiski ietekmējuši kultūras un radošās nozares, kur strādājošo radošo personu un organizāciju darbība tikusi pat pilnībā apturēta, tādējādi atbalsts, kas mērķēts COVID-19 pandēmijas izraisīto krīzes seku mazināšanai kultūras jomā, sniedzot atbalstu kultūras uzņēmumiem un NVO, ir vērtējams kā īpaši nozīmīgs un nepieciešams ekonomiskās situācijas uzlabošanā.

(108738) Vienlaikus, lai sekmētu ekonomikas atjaunošanos un nodrošinātu sabiedrības vajadzības, pielāgojoties pārmaiņām, būtiski veikt ieguldījumus COVID-19 pandēmijas seku izprašanā un mazināšanā, investējot gan zinātnē un pētniecībā, gan veselības jomā (infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanā, lai veicinātu infekciju slimību ierobežošanu ārstniecības iestādēs, stiprinot ārstniecības iestāžu kapacitāti, uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk., pilnveidojot drošu ambulatoro un stacionāro, t.sk. neatliekami hospitalizējamo pacientu plūsmas nodrošināšanu).

(108739) Neskatoties uz COVID-19 izraisīto krīzi, Latvijai būtiski turpināt arī uzņemto kursu enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā.

(108740) 13.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu. Kā arī atbalsts tiks sniegts energoefektivitātes paaugstināšanai un viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

(108741) 13.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori), jaunuzņēmumi, mājsaimniecības.

(108742) 13.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Altum.

(108743) 13.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: MVU aizdevumi, aizdevumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai, garantijas (piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai), granti daudzdzīvokļu māju siltināšanai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.1.SAM atbalsta mērķi sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarē.

(108744) 13.1.1.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva ietekme uz HP IA ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem. HP IA īstenošanai finanšu starpniekinstitūcija noteiks kritērijus un nosacījumus Ministru kabineta noteikumos par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu.

(108745) 13.1.1.SAM projektu atlase: atbalsts tiks sniegts caur finanšu starpniekinstitūcijām (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(108746) 13.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts tiks sniegts valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kas nodrošina vispārējās izglītības programmu īstenošanu, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojuma iegādei attālinātā un tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai. 13.1.2.1.pasākumā atbalsts tiks sniegts praktiskas ievirzes pētniecībai, t.sk. rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālai izstrādei, un tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšanai, apstiprināšanai un aizstāvēšanai. Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts kā papildinošs atbalsts 1.1.1.SAM pētījumu projektu īstenošanai, kas sekmē zināšanu un tehnoloģiju pārnesi tautsaimniecībā, sadarbības projektiem ar saimnieciskās darbības veicējiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku tautsaimniecības nozaru problēmu risināšanai un sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

(108747) 13.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: Valsts un pašvaldību dibinātas izglītības iestādes, kas nodrošina vispārējās izglītības programmu īstenošanu. Zinātniskās institūcijas, Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti komersanti.

(108748) 13.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Izglītības un zinātnes ministrija. Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants.

(108749) 13.1.2.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(108750) 13.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes pasākumu ietvaros atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām tiks veikta pašvaldību ēku pārbūve un atjaunošana, AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana, lokālās un autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, ūdenssaimniecības iekārtu nomaiņa un inženierbūvju pārbūve, atjaunošana, nojaukšana vai ierīkošana, energoefektivitāti veicinošu viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana. Atbalsta rezultātā jānodrošina investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem. BNA pārstrādes jaudu palielināšana, t.sk. sagatavošana pārstrādei (ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai), īpašu uzmanību pievēršot iekārtu darbības tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību uz atkritumu jomas vides aquis izpildi un ilgtspējīgiem risinājumiem atkritumu saimniecībā. Reģionālās attīstības jomā, atbilstoši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību apstiprinātajām attīstības programmām, tiks veikta komersantu vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība degradētajās teritorijās - ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana, kā arī teritorijas labiekārtošana. Tiek plānots, ka projektā vienai no atbalstāmajām darbībām (ēkām, ceļiem, teritorijas labiekārtošanai) ir jābūt ar vismaz vienu zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu: vismaz vienā publiskajā iepirkumā jāizmanto zaļā publiskā iepirkuma kritēriji vai principi vai projektā jāizmanto risinājums, kas samazina SEG emisijas vai palielina CO2 piesaisti, vai arī projektā jāizmanto risinājums, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām.

(108751) 13.1.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes jomā- pašvaldības, to saimnieciskās darbības veicēji, atkritumu pārstrādes jomā - iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi (t.sk., sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji), pašvaldības un visa sabiedrība kopumā, savukārt reģionālās attīstības jomā - nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.

(108752) 13.1.3.SAM indikatīvās mērķteritorijas: pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes jomā - nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldības, atkritumu pārstrādes jomā - visa Latvija, savukārt reģionālās attīstības jomā un pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes pasākumiem - nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to funkcionālās teritorijas (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldības).

(108753) 13.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes jomā - pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības; atkritumu pārstrādes jomā - sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji, savukārt reģionālās attīstības jomā - nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības.

(108754) 13.1.3.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes pasākumiem - tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšana: tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.13.1.3. SAM darbībām, kas tiks vērstas uz komersantu vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstību degradētajās teritorijās ir netieši pozitīva ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība", ņemot vērā, ka projektā vienai no atbalstāmajām darbībām (ēkām, ceļiem, teritorijas labiekārtošanai) ir jābūt ar vismaz vienu zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu.

(108755) 13.1.3.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(108756) 13.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: reģionālo daudzfunkcionālo centru darbībai/daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos. Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi. Atbalsts nevaldības organizācijām, mazinot krīzes izraisītās sekas, veicinot noturību, profesionālo kapacitāti un izaugsmi.

(108757) 13.1.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: Latvijā reģistrēta kultūras nevaldības organizācija;

mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas radošajā nozarē; juridiskas personas, kas reģistrētas Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā kā patstāvīgas vienības ar nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru un kuru statūtos vai nolikumā kā pamatdarbības veids ir noteikta ar kultūru vai mākslu saistīta darbība; juridiskas personas, kas veic regulāru Latvijas filmu izplatīšanu un izrādīšanu Latvijā; uzņēmumi, kas darbojas radošajā nozarē.

(108758) 13.1.4.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Visa Latvijas teritorija.

(108759) 13.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs.

(108760) 13.1.4.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(108761) 13.1.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošana.

(108762) 13.1.5.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības iestādes.

(108763) 13.1.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: ārstniecības iestādes.

(108764) 13.1.5.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva ietekme, Darbības HP ieviešanai: tiks veikti ieguldījumi veselības aprūpes infrastruktūrā, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumos personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem; tiks nodrošinātas vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(108765) 13.1.5.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(108766) 13.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts nodarbināto personu apmācībām, t.sk. nozarei specifisku, augsta līmeņa un uzņēmumu vadītāju augsta līmeņa apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku.

(108767) 13.1.6.SAM indikatīvā mērķa grupa: lielie, MVK.

(108768) 13.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: atbalstāmo nozaru asociācijas, LIAA.

(108769) 13.1.6.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva ietekme uz HP IA.

(108770) 13.1.6.SAM projektu atlase: atbalsts tiks sniegts caur nozaru asociācijām, LIAA (skat. pielikumu "Projektu atlase").

Tabula Nr. 2.13.7. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība24 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.13.1.1.a (CV26)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti

Komersanti

REACT-EU ERAF

38

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.1.b (CV27)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam

EUR

REACT-EU ERAF

20 000 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.1.c (CO31)

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju

Mājsaimniecības

REACT-EU ERAF

2 627

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.2.a

Izglītības iestādes, kas saņēmušas mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo informāciju un tehnoloģiju aprīkojumu

Izglītības iestāžu skaits

REACT-EU ERAF

474

Projekta dati

2023. gads

i.13.1.2.b

Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts

Prototipu skaits

REACT-EU ERAF

23

Projektu dati

2023. gads

i.13.1.3.a (CO32)

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās

kWh/gadā

REACT-EU ERAF

4 366 226

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.3.b (CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā

CO2 ekvivalenta tonnas

REACT-EU ERAF

1 447

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.3.c (CO17)

Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums

Tonnas gadā

REACT-EU ERAF

51 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.3.d (CO22)

Kopējā atjaunotās zemes platība

ha

REACT-EU ERAF

28,40

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.4.a

Atbalstīto kultūras nozares organizāciju skaits

Organizāciju skaits

REACT-EU ERAF

46

Projekta dati

Pēc projekta pabeigšanas

i.13.1.5.a

Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai

Ārstniecības iestāžu skaits

REACT-EU ERAF

7

Projektu dati

2023. gadā

i.13.1.5.b

(CV12)

Attīstītās infrastruktūras vērtība COVID-19 seku mazināšanai

Kopējās publiskās izmaksas, EUR

REACT-EU ERAF

49 057 186

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.6.a

(CV28)

Atbalstīto komersantu skaits

Komersanti

REACT-EU ERAF

300

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.6.b

(CV29)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

REACT-EU ERAF

300

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.6.c

Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu

Personas

REACT-EU ERAF

1 500

Projektu dati

Reizi gadā

Tabula Nr. 2.13.8. (7-12)

Intervences kategorijas

ERAF25: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

5

1 208 275

1

213 571 000

1

99 924 224

5

66 157 817

N/A

N/A

12

237 371 000

7

1 208 275

4

5 950 000

2

34 834 336

7

171 213 183

 

 

 

 

13

44 408 867

5

17 850 000

3

1 868 848

 

 

 

 

 

 

14

29 750 000

 

 

7

100 743 592

 

 

 

 

 

 

17

17 482 183

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21

2 416 550

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34

2 416 550

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51

8 976 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53

57 460 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60

7 394 306

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

62

16 745 000

                   

64

1 955 694

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67

21 250 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72

4 833 100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

85

2 416 550

                   

89

7 249 650

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95

5 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

106

5 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

(108771) 14.1. ieguldījumu prioritāte "Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)"

(108772) 14.1.1.SAM: atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF).

(108773) Covid-19 krīze pirmo reizi ir radījusi tādus apstākļus, kad izglītību un mācības var nodrošināt vienīgi izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tas rada vajadzību īsā laikā rast efektīvus risinājumus studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai. Apzinot situāciju augstskolās saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, tika identificēts, ka augstskolas kopumā spēj nodrošināt rutīnas studiju procesa nepārtrauktību, taču izaicinājumu rada praktisko nodarbību, laboratorijas darbu un studiju pētniecības daļas īstenošana. Šāda tendence arī iezīmējas augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējumā26.

(108774) Ņemot vērā Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"27 1. stratēģisko prioritāti "Augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstības veicināšana", REACT-EU finansējuma ietvaros kā 14.1.1.SAM sastāvdaļa, tiek plānota 8.2.3.SAM "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" papildinoša kārta, kas būtu orientēta uz digitalizācijas iniciatīvu ieviešanu augstskolās.

(108775) Attiecīgi, viens no 14.1.1.SAM mērķiem ir veicināt augstākās izglītības (studiju) izcilību, atbalstot digitalizācijas iniciatīvas, lai studiju procesā mainītu tradicionālo mācīšanas un mācīšanās (Teaching and Learning) pieeju uz mūsdienīgu mācību pieredzi, integrējot digitālās tehnoloģijas studiju procesā, pedagoģiskajos paņēmienos un mācību novērtēšanas praksē, tādējādi stiprinot personalizētu mācīšanos, veicinot jēgpilnas individuālās un grupu mācības, labāku mācīšanās organizāciju, tostarp resursu koplietošanu un efektīvāku atgriezenisko saiti.

(108776) Pasākuma rezultātā augstskolās tiks ieviesti radoši un inovatīvi digitālo tehnoloģiju risinājumi, kas nodrošina izcilu studiju kvalitāti, efektivizē studiju procesu un nodrošina atbalstu zināšanu apguvē, tostarp attīstot digitālās un virtuālās studiju vides, piem., simulatorus un digitālās laboratorijas, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju studiju procesā u.c.

(108777) Vienlaikus ar atbalstu, kas mērķēts studiju procesa uzlabošanai krīzes apstākļos, nepieciešams sniegt arī operatīvu atbalstu jauniešiem Covid -19 krīzes situācijā, nodrošinot atbalsta pieejamību un sasniedzamību NEET jauniešiem visā Latvijas teritorijā un veicinot šo jauniešu informētību par atbalsta iespējām iesaistei izglītībā, nodarbinātībā vai aroda apguvē pie amata meistara, lai neradītu priekšnosacījumus mazaizsargāto jauniešu sociālajai marginalizācijai, bet veicinātu sociālo iekļaušanos un apstākļus NEET jauniešu ilgtspējīgai integrācijai.

(108778) Attiecīgi, papildus atbalstam augstskolu veiktspējai COVID - 19 krīzes apstākļos, 14.1.1.SAM ietvaros plānots sniegt atbalstu arī tai mērķa grupai, kas atrodas ārpus izglītības procesiem, bet kuru sasniegšana un informētība šajos krīzes apstākļos ir tikpat nozīmīga, proti, papildinoši 8.3.3.SAM, REACT-EU finansējuma ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arī NEET jauniešiem.

(108779) 14.1.1.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 8.2.3.SAM un 8.3.3.SAM.

Tabula Nr. 2.14.1. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība28 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.14.1.1.a

NEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU finansējuma ietvaros

Personu skaits

0

434

Projekta dati

2023. gadā

r.14.1.1.b

Augstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu

Augstskolu skaits

0

7

Projekta dati

Projekta īstenošanas noslēgumā

(108780) 14.1.2.SAM: atveseļošanas pasākumi labklājības jomā.

(108781) Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgās sekas uz darba tirgu, NVA reģistrētajiem klientiem (klientu grupām atbilstoši "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam"29) paredzēts sniegt paplašinātu un vēl vairāk individualizētu atbalstu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, ieskaitot digitālās prasmes un paplašinātu attālinātām mācībām piemērotu atbalstu (apgūstamas tiešsaistē) kopā ar esošajiem NVA ADTP pasākumiem. 2019. gadā ADTP piedalījās 74 606 unikālās personas, savukārt dalību skaits sasniedza 176 825 (dalību skaits vienā vai vairākos pasākumos). Pieaugušie, ieskaitot jauniešus, t.sk. NEET grupas jauniešus, ar NVA karjeras konsultantu un citu speciālistu izvērtējumu noskaidros savas stiprās puses, saņems informāciju par Latvijā pieejamām darbavietām, iegūs darba tirgum nepieciešamās prasmes, t.sk. jaunu izglītību, kas nepieciešama darba tirgum transformējoties, kā arī saņems atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Katram dalībniekam piemērotu pasākumu izvēle tiks noteikta, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, t.sk., ņemot vērā personas iepriekšējo pieredzi darba tirgū, iegūto izglītību, kā arī iemaņu un prasmju līmeni, motivāciju. Pieteikties atbalsta saņemšanai būs iespējams NVA 25 filiālēs visā Latvijā.

(108782) 14.1.2.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 7.1.1 SAM.

Tabula Nr. 2.14.2. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība30 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.14.1.2.a (CR06)

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas

Dalībnieku skaits

5 826 (2019)

  3 936

Administratīvo datubāžu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)

Divas reizes gadā

r.14.1.2.b (CVR2)

Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām

Dalībnieku skaits

6 096 (2020)

  4 611

Projekta dati

Divas reizes gadā

(108783) 14.1.3.SAM: atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF).

(108784) Atbalsts ārstniecības un citām ārstniecībā iesaistītām personām, kas nodrošina sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanu un ierobežošanu.

(108785) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) strādā vairāk nekā 3000 darbinieku, lielākā daļa ir brigāžu darbinieki, Operatīva medicīnas centra ārstniecības personas un Specializētā medicīnas centra ārstniecības personas, kuru ikdienas darbs ir tieši saistīts ar palīdzības sniegšanu dzīvībai kritiskās situācijās. Vienlaikus NMPD šobrīd veic arī svarīgus uzdevumus Covid-19 slimības ierobežošanai - gan analīžu paraugu paņemšanu mobilajā punktā, lidostā, patversmēs un sociālās aprūpes iestādēs, gan sniedz palīdzību un nogādā slimnīcās Covid-19 inficētus pacientus, kad stāvoklis ir kritisks un saslimšanas simptomi smagi.

(108786) Līdz ar Covid-19 straujo izplatību, ir būtiski pieaudzis Covid-19 pacientu izsaukumu skaits, kas izgaismo problēmu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, ko ietekmē darbinieku trūkums NMPD. Papildu slodzi uz NMPD rada arī lielais saslimušo vai pašizolācijā esošo darbinieku skaits. Tādējādi vairāk kā iepriekš aktualizējas cilvēkresursu trūkums, kā arī darbinieku "izdegšana".

(108787) Lai risinātu minētās problēmas, nepieciešams nodrošināt motivācijas sistēmu, sniedzot papildu atbalstu piemaksu veidā NMPD darbiniekiem par darbu Covid-19 apstākļos.

(108788) 14.1.3.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 9.2.7 SAM.

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(108789) COVID-19 izraisītās krīzes ietekme būs ilgtermiņa un tādējādi jāparedz tālredzīgi risinājumi seku mazināšanai vairāku gadu perspektīvā. COVID-19 krīzes ietekmē novērojams bezdarba pieaugums, nabadzības pieaugums, nevienlīdzības pieaugums, kas īpaši skar sabiedrības neaizsargātākās grupas, t.sk. jauniešus un tostarp arī NEET jauniešus, kam šajos apstākļos īpaši būtiski nodrošināt informētību par atbalsta iespējām iesaistei izglītībā, nodarbinātībā vai aroda apguvē pie amata meistara, tādējādi veicinot to integrāciju. Varētu sacīt, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze pirmo reizi ir radījusi tādus apstākļus, kad izglītību un mācības var nodrošināt vienīgi izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tas rada vajadzību īsā laikā rast efektīvus risinājumus gan mācību, gan studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai.

(108790) Vienlaikus ar ietekmi uz izglītības procesu, 2020. gada pirmajā pusē Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze īpaši negatīvi ietekmējusi arī darba tirgus situāciju, veicinot strauju reģistrētā bezdarba rādītāju pieaugumu, līdzās kolektīvās atlaišanas pieteikumu skaitam. 2020. gadā NVA tika saņemti paziņojumi par kolektīvo atlaišanu no 58 darba devējiem - kopumā par 5 703 darbinieku plānoto atbrīvošanu no darba saistībā ar situāciju, ko ietekmējis Covid-19 vīrusa izplatības apdraudējums pasaulē un Latvijā . Pretstatā ar iepriekšējiem gadiem, 2020. gada beigās bezdarbnieku skaits ir pieaudzis visās izglītības programmu grupās, ko var vistiešākajā mērā skaidrot ar Covid-19 negatīvo ietekmi un bezdarbnieku augošo pieprasījumu pēc pārkvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas iespējām, kas varētu tiem nodrošināt ātrāku atgriešanos darba tirgū.

(108791) Atveseļošanas pasākumu veselības nozarē īstenošana stiprinās NMPD kapacitāti, t.sk. sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem palielinātas neatliekami hospitalizējamu pacientu plūsmas apstākļos, tādējādi stiprinot visas veselības aprūpes sistēmas kapacitāti nodrošināt savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

(108792) 14.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: augstskolu digitālās kapacitātes stiprināšana, izstrādājot un ieviešot inovatīvus digitālus risinājumus studiju procesā, t.sk. starpinstitūciju sadarbības risinājumus; modernu digitālu tehnoloģiju integrēšana studiju programmās; digitālu risinājumu ieviešana attālinātu praktisko un pētniecisko darbu īstenošanai, simulētās un virtuālās studiju vides attīstīšana, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrēšana studiju programmu saturā un studiju procesā. Atbalsts NEET jauniešu apzināšanas, uzrunāšanas, motivēšanas un aktivizēšanas pasākumiem, t.sk. NEET jauniešu, kuri Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmē zaudējuši darbu, pārtraukuši mācības (izglītības ieguvi vai aroda apguvi), NEET jauniešu profilēšana, individuālās pasākumu programmas izstrāde katram iesaistītajam NEET jaunietim, individuālās pasākumu programmas īstenošana un uzraudzība.

(108793) 14.1.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: Augstskolas. Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

(108794) 14.1.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Augstskolas. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.

(108795) 14.1.1. SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(108796) 14.1.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu apguve, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, augstākās iestādes studiju moduļu vai kursu apguve, tiešsaistes mācību platformu kursi, apmācība pie darba devēja, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, to izstrāde un īstenošana elastīgu apmācību formā, neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tiks pilnveidota un nodrošināta bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka LM Apmācību komisija, kurā iesaistās sociālie partneri un citi valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu eksperti.

(108797) 14.1.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: NVA reģistrēti bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni.

(108798) 14.1.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA.

(108799) 14.1.2. SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(1087100) 14.1.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piemaksas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem par darbu Covid-19 apstākļos.

(1087101) 14.1.3. SAM indikatīvā mērķa grupa: Veselības ministrija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

(1087102) 14.1.3. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Veselības ministrija.

(1087103) 14.1.3. SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

Tabula Nr. 2.14.3. (6)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība31 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.14.1.1.a

NEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu REACT-EU atbalsta ietvaros

Personu skaits

REACT-EU ESF

620

Projekta dati

2023. gadā

i.14.1.1.b

Augstskolu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu

Augstskolu skaits

REACT-EU ESF

7

Projekta dati

Reizi gadā

i.14.1.2.a (CV31)

Dalībnieku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu, lai cīnītos un mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas

Dalībnieku skaits

REACT-EU ESF

  12 497

Projekta dati

Reizi gadā

i.14.1.3.a

(CV30)

ESF aktivitāšu vērtība, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju

EUR

REACT-EU ESF

4 592 478

Projektu dati

Reizi gadā

i.14.1.3.b

(CVHC)

Veselības aprūpes personāls, kas saņēmis ESF atbalstu

Personu skaits

REACT-EU ESF

1 235

Projektu dati

Reizi gadā

Tabula Nr. 2.14.4. (7-12)

Intervences kategorijas

ESF32: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

102

13 685 000

1

26 697 359

2

6 681 000

7

26 697 359

8

26 697 359

12

26 697 359

112

5 056 359

 

 

7

20 016 359

 

 

 

 

 

 

115

1 275 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

116

6 681 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 ".

74. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.1. (17) "ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR" šādā redakcijā:

"ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR

NR

Fonds

Reģions

2014, EUR

2015, EUR

2016, EUR

2017, EUR

2018, EUR

2019, EUR

2020, EUR

2021, EUR

2022, EUR33

Kopā, EUR

(1)

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

277 214 930

291 536 583

328 768 552

342 810 774

357 274 862

394 164 452

474 113 005

N/A

N/A

2 465 883 158

 

Pamatsumma

Mazāk attīstīts reģions

260 582 034

274 044 388

309 042 439

322 242 128

335 838 370

370 514 585

449 544 066

N/A

N/A

2 321 808 010

 

Rezerve

Mazāk attīstīts reģions

16 632 896

17 492 195

19 726 113

20 568 646

21 436 492

23 649 867

24 568 939

N/A

N/A

144 075 148

(5)

ESF

Mazāk attīstīts reģions

101 569 026

105 377 525

87 428 101

91 162 294

95 008 670

76 968 199

119 191 010

N/A

N/A

676 704 825

 

Pamatsumma

Mazāk attīstīts reģions

96 452 771

99 817 625

82 182 415

85 692 556

89 308 150

72 350 107

114 328 513

N/A

N/A

640 132 137

 

Rezerve

Mazāk attīstīts reģions

5 116 255

5 559 900

5 245 686

5 469 738

5 700 520

4 618 092

4 862 497

N/A

N/A

36 572 688

(9)

JNI

N/A

16 298 112

12 712 527

0

0

0

0

0

N/A

N/A

29 010 639

 

Pamatsumma

N/A

16 298 112

12 712 527

0

0

0

0

0

N/A

N/A

29 010 639

 

Rezerve

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

(10)

KF

N/A

167 454 594

175 995 293

185 012 112

193 047 173

200 965 711

209 486 800

114 672 909

N/A

N/A

1 246 634 592

 

Pamatsumma

N/A

157 407 318

165 435 575

173 911 385

181 464 343

188 907 768

196 917 592

101 625 729

N/A

N/A

1 165 669 710

 

Rezerve

N/A

10 047 276

10 559 718

11 100 727

11 582 830

12 057 943

12 569 208

 13 047 180

N/A

N/A

 80 964 882

(12)

Kopā

 

562 536 662

585 621 928

601 208 765

627 020 241

653 249 243

680 619 451

707 976 924

0

0

4 418 233 214

 

REACT-EU ERAF

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

183 254 959

54 116 041

237 371 000

 

REACT-EU ESF

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

20 610 872

6 086 487

26 697 359

(12)

Kopā ar REACT-EU

 

562 536 662

585 621 928

601 208 765

627 020 241

653 249 243

680 619 451

707 976 924

203 865 831

60 202 528

4 682 301 573".

75. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.2. (18A) "Finansējuma plāns darbības programmai" šādā redakcijā:

"Finansējuma plāns darbības programmai

Kods

Prioritārais virziens

Fonds

Reģions

Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR

Savienības atbalsts, EUR

Nacionālais finansējums, EUR

Nacionālais publiskais finansējums, EUR

Nacionālais privātais finansējums, EUR

Kopējais finansējums, EUR

Līdzfinansējuma likme, %

100% co-financing rate for accounting year 2020-2021*

EIB līdzdalība, EUR

Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR

Rezerve, EUR

Rezerves apjoms, %

1

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

506 155 828

448 221 139

79 097 849

57 934 689

21 163 160

527 318 988

85

N/A

0

419 704 661

28 516 478

6

2

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

209 365 352

184 301 666

32 523 824

25 063 686

7 460 138

216 825 490

85

N/A

0

173 762 674

10 538 992

6

31

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

376 629 305

352 505 296

62 206 821

24 124 009

38 082 812

414 712 117

85

N/A

0

334 439 036

18 066 260

6

32

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

ESF

Mazāk attīstīts reģions

20 941 009

17 799 857

3 141 152

3 141 152

0

20 941 009

85

N/A

0

16 676 583

1 123 274

6

41

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

326 325 169

277 376 392

48 948 777

48 948 777

0

326 325 169

85

N/A

0

259 910 756

17 465 636

6

42

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs

KF

N/A

389 389 035

355 237 368

62 688 949

34 151 667

28 537 282

417 926 317

85

N/A

0

343 218 754

12 018 614

4

51

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

484 530 854

411 851 223

72 679 631

72 679 631

0

484 530 854

85

N/A

0

385 445 344

26 405 879

6

52

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

KF

N/A

196 932 988

 

191 923 724

33 868 894

5 009 264

28 859 630

225 792 618

85

N/A

0

180 160 490

 11 763 234

6

61

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

277 032 428

235 477 563

41 554 865

41 554 865

0

277 032 428

85

N/A

0

221 114 552

14 363 011

6

62

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

KF

N/A

735 729 478

658 757 790

116 251 379

76 971 688

39 279 691

775 009 169

85

N/A

0

601 574 756

57 183 034

8

72

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

ESF

Mazāk attīstīts reģions

121 918 798

105 460 193

18 610 625

16 458 605

2 152 020

124 070 818

85

N/A

0

98 486 219

6 973 974

7

73

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

JNI

N/A

 58 318 706

58 021 278

5 119 526

 297 428

4 822 098

63 140 804

92

N/A

0

58 021 278

N/A

N/A

81

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

320 665 225

272 565 440

48 099 785

48 099 785

0

320 665 225

85

N/A

0

255 641 652

16 923 788

6

82

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

ESF

Mazāk attīstīts reģions

295 991 006

252 647 648

44 584 884

43 343 358

1 241 526

297 232 532

85

N/A

0

238 173 887

 14 473 761

6

91

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

274 948 728

244 403 886

43 130 099

30 544 842

12 585 257

287 533 985

85

N/A

0

232 608 782

11 795 104

6

92

9.Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF

Mazāk attīstīts reģions

283 315 652

250 366 448

44 182 318

32 949 204

11 233 114

294 548 766

85

N/A

0

236 364 769

 

14 001 679

6

10

10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"

ESF

Mazāk attīstīts reģions

25 200 048

21 420 040

3 780 008

3 780 008

0

25 200 048

85

N/A

0

21 420 040

0

0

11

11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

46 094 769

39 180 553

6 914 216

6 914 216

0

46 094 769

85

N/A

0

39 180 553

0

0

12

12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"

KF

N/A

47 900 836

40 715 710

7 185 126

7 185 126

0

47 900 836

85

N/A

0

40 715 710

0

0

 

Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

REACT-EU ERAF

Mazāk attīstīts reģions

268 368 91634

237 371 000

41 889 009

30 997 916

10 891 093

279 260 009

85

N/A

0

237 371 000

N/A

N/A

 

Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

REACT-EU ESF

Mazāk attīstīts reģions

31 056 07135

26 697 359

4 711 302

4 358 712

352 590

31 408 661

85

N/A

0

26 697 359

N/A

N/A

0

Kopā

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

2 821 747 658

2 465 883 158

435 155 867

355 864 500

79 291 367

2 901 039 025

85

 

0

2 321 808 010

144 075 148

0

Kopā

ESF

Mazāk attīstīts reģions

747 366 513

647 694 186

114 298 987

99 672 327

14 626 660

761 993 173

85

 

0

611 121 498

36 572 688

0

Kopā

JNI

 

58 318 706

58 021 278

5 119 526

297 428

4 822 098

63 140 804

92

 

0

58 021 278

0

0

Kopā

KF

N/A

1 369 952 337

1 246 634 592

219 994 348

123 317 745

96 676 603

1 466 628 940

85

 

0

1 165 669 710

80 964 882

0

Kopā

4 997 385 214

4 418 233 214

774 568 728

579 152 000

195 416 728

5 192 801 942

85

 

0

4 156 620 496

261 612 718

"

0

Kopā ar REACT-EU

5 296 810 201

4 682 301 573

821 169 039

614 508 628

206 660 411

5 503 470 612

85

   

4 420 688 855

".

76. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.3. (18B) "Finansējuma sadalījums starp ESF finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumiem un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas specifisko piešķīrumu36, kā arī līdzfinansējuma likme Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai" šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums starp ESF finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumiem un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas specifisko piešķīrumu37, kā arī līdzfinansējuma likme Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai

Fonds

Reģions

Publiskā finansējuma apjoms, milj. EUR

ES atbalsts
[1]

Nacionālais līdzfinansējums, milj. EUR
[2=3+4]

Indikatīvais nacionālais publiskais līdzfinansējums, milj. EUR
[3]

Indikatīvais privātais līdzfinansējums milj. EUR
[4]

Kopējais finansējuma apjoms, milj. EUR
[5=1+2]

Līdzfinansējuma likme, %
[6=1/5]

Jauniešu nodarbinātības iniciatīva

N/A

29 010 639

29 010 639

0

0

0

29 010 639

100%

JNI REACT-EU

N/A

0

0

0

0

0

0

0%

ESF salīdzināmais finansējums

Mazāk attīstīts reģions

 29 308 067

29 010 639

 5 119 526

297 428

4 822 098

 34 130 165

85%

Kopā

58 318 706

58 021 278

 5 119 526

297 428

4 822 098

 63 140 804

92%

Proporcija

Mazāk attīstīts reģions

1".

77. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.4. (18C) "Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem" šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem

Prioritārais virziens

Fonds

Reģions

Tematiskais mērķis

Savienības atbalsts, EUR

Nacionālais finansējums, EUR

Kopējais finansējums, EUR

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

448 221 139

79 097 849

527 318 988

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

184 301 666

32 523 824

216 825 490

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju

352 505 296

62 206 821

414 712 117

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

ESF

Mazāk attīstīts reģions

11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi

17 799 857

3 141 152

20 941 009

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

277 376 392

48 948 777

326 325 169

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs

KF

N/A

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

355 237 368

62 688 949

417 926 317

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti

411 851 223

72 679 631

484 530 854

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

KF

N/A

6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti

191 923 724

33 868 894

225 792 618

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās

235 477 563

41 554 865

277 032 428

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

KF

N/A

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās

658 757 790

116 251 379

775 009 169

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

ESF

Mazāk attīstīts reģions

8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

105 460 193

18 610 625

124 070 818

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

JNI

N/A

8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

58 021 278

5 119 526

63 140 804

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā

272 565 440

48 099 785

320 665 225

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

ESF

Mazāk attīstīts reģions

10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā

252 647 648

44 584 884

297 232 532

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ERAF

Mazāk attīstīts reģions


9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

244 403 886

43 130 099

287 533 985

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF

Mazāk attīstīts reģions

9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

250 366 448

44 182 318

294 548 766

10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"

ESF

Mazāk attīstīts reģions

NA

21 420 040

3 780 008

25 200 048

11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"

ERAF

Mazāk attīstīts reģions

NA

39 180 553

6 914 216

46 094 769

12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"

KF

N/A

NA

40 715 710

7 185 126

47 900 836

13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

REACT-EU ERAF

Mazāk attīstīts reģions

12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

237 371 00038

41 889 009

279 260 009

14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

REACT-EU ESF

Mazāk attīstīts reģions

12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

26 697 35939

4 711 302

31 408 661

Kopā

4 418 233 214

774 568 728

5 192 801 942

Kopā ar REACT-EU

4 682 301 573

821 169 039

5 503 470 612".

78. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:

"Indikatīvais atbalsta klimata pārmaiņu mērķim

Prioritārais virziens

Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR

Proporcija no kopējā piešķīruma

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

0

0%

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

0

0%

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

2 360 670

0,64%

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs

460 691 618

72,82%

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

121 601 322

20,14%

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

79 346 697

8,87%

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

0

0%

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

46 080 267

8,77%

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

305 078

0,06%

13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

76 092 10740

32,06%

14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

0

0,00%

Kopā

786 477 759

16,80%".


79. Izteikt 4.2. apakšsadaļas "Integrēta pilsētvides attīstība" 1097. punktu šādā redakcijā:

"(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs ERAF regulas 7. panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas - KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas 7.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt sekojošus posmus:

1) pašvaldības integrēto attīstības programmu saskaņošana - nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;

2) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;

3) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana - pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases ieviešanu;

4) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.".

80. Izteikt 4.2. apakšsadaļas "Integrēta pilsētvides attīstība" tabulu Nr. 4.1. (20) "Indikatīvais ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF apjoms integrētām darbībām" šādā redakcijā:

"Indikatīvais ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF apjoms integrētām darbībām

Avots

Indikatīvais ERAF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF atbalsts integrētiem pasākumiem (EUR)

Daļa no kopējā fonda piešķīruma (%)

ERAF bez REACT-EU

230 848 621

9,61%

ERAF REACT-EU

0

0

ESF bez REACT-EU

0

0

ESF REACT-EU

0

0

Kopā

230 848 621".

 

81. Izteikt 11.2. apakšsadaļas "Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija" 1180. punktu šādā redakcijā:

"(1180) DP ietvaros plānotas darbības, lai veicinātu piekļuvi KP fondu finansējumam un mazinātu sociālās atstumtības risku, jo īpaši, šādām iedzīvotāju grupām:

1) personām ar invaliditāti (atbalstot subsidētu darbavietu izveidi un darbu sociālajos uzņēmumos, paredzot atbalsta personāla - surdotulku, asistentu - pakalpojumus, piedaloties aktīvās nodarbinātības pasākumos, attīstot un īstenojot profesionālās rehabilitācijas programmas, nodrošinot KP fondu atbalstītās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, veidojot tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas fondu izglītības iestādēm, attīstot sociālās aprūpes, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā u.c.);

2) gados vecākiem bezdarbniekiem un nodarbinātajiem (piedāvājot ADTP pasākumus - tālākizglītību, darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi un pilnveidi, informāciju un konsultācijas darba drošības jomā u.c.);

3) jauniešiem, kas nemācās un nestrādā (ar ESF atbalstu īstenojot izglītības un nodarbinātības pasākumus Jauniešu garantijas ietvaros);

4) bērniem un jauniešiem, kuri saņem ārpusģimenes aprūpi vai pamet to (atbalstot ģimenes aprūpei pietuvinātus pakalpojumus, ar ERAF atbalstu izveidojot "jauniešu mājas" ārpusģimenes aprūpē esošajiem jauniešiem u.c.);

5) preventīvi pasākumi nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem (izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas gadījumu skaita mazināšanai).".


1 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv; http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm

2 Mērķis ietver divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās

3 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

4 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.

5 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.

6 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

7 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām) 

8 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions"

9 Plānotā vērība 2023. gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei

10 Saskaņā ar 2013. gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu

11 Atjaunošana - noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana.

12 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu prasībām.

13 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

14 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

15 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai  2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF

16 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

17 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

18 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

19 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

20 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari

21 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

22 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

23 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

24 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

25 REACT-EU summas norādītas kā indikatīvas, atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizētas ar nākamajiem DP grozījumiem, pēc EK lēmuma par 2.pārskaitījuma apjomu saņemšanas.

26 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma

27 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020) 624 final)

28 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

29 https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums

30 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

31 Par EK 2021. gada pārskaitījumu.

32 REACT-EU summas norādītas kā indikatīvas, atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizētas ar nākamajiem DP grozījumiem, pēc EK lēmuma par 2.pārskaitījuma apjomu saņemšanas.

33 2022. gada REACT-EU summa norādīta kā indikatīva atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizēta ar nākamajiem DP grozījumiem pēc EK lēmuma par 2.pārskaitījuma apjomu saņemšanas

34 REACT-EU summa norādīta kā indikatīva, atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizēta ar nākamajiem DP grozījumiem, pēc EK lēmuma par 2. pārskaitījuma apjomu saņemšanas (attiecīgi precizējot arī nacionālo līdzfinansējumu)

35 REACT-EU summa norādīta kā indikatīva, atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizēta ar nākamajiem DP grozījumiem, pēc EK lēmuma par 2. pārskaitījuma apjomu saņemšanas (attiecīgi precizējot arī nacionālo līdzfinansējumu)

36 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI.

37 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI.

38 REACT-EU summa norādīta kā indikatīva, atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizēta ar nākamajiem DP grozījumiem, pēc EK lēmuma par 2. pārskaitījuma apjomu saņemšanas (attiecīgi precizējot arī nacionālo līdzfinansējumu)

39 REACT-EU summa norādīta kā indikatīva, atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizēta ar nākamajiem DP grozījumiem, pēc EK lēmuma par 2. pārskaitījuma apjomu saņemšanas (attiecīgi precizējot arī nacionālo līdzfinansējumu)

40 REACT-EU summa norādīta kā indikatīva, atbilstoši nacionāli veiktajiem aprēķiniem, tiks precizēta ar nākamajiem DP grozījumiem, pēc EK lēmuma par 2.pārskaitījuma apjomu saņemšanas

Finanšu ministrs J. Reirs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 406Pieņemts: 08.06.2021.Stājas spēkā: 08.06.2021.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 113, 14.06.2021. OP numurs: 2021/113.5
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
323860
08.06.2021
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"