1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek izveidota konsultatīvā padome pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides priekšlikuma izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai, kā arī konsultatīvās padomes uzdevumus;

1.2. kārtību, kādā tiek uzstādīti vēsturiskiem notikumiem un personām veltīti pieminekļi un piemiņas zīmes, kā arī izveidotas piemiņas vietas;

1.3. kārtību, kādā pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas, izvieto informatīvās plāksnes un uz tām norādāmo informāciju.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. apbedījumu vietām, to iekārtošanu un uzturēšanu;

2.2. reliģisko darbību;

2.3. pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un informatīvo plākšņu izvietošanu vietās, kas nav atzīstamas par publisku ārtelpu jeb sabiedrībai pieejamu teritoriju un telpu, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma piederības;

2.4. pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas vietām un informatīvajām plāksnēm, ja šie objekti izvietoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un netiek aizstāti ar jauniem, dizainiski atšķirīgiem objektiem;

2.5. būvniecības jomu.

3. Uzrakstus uz sabiedriski nozīmīgās vietās izvietotajiem pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas vietām un informatīvajām plāksnēm veido atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.

4. Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas saistīti ar pieminekļu, piemiņas zīmju uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu, kā arī jautājumos, kas saistīti ar izskaidrojošu informatīvo plākšņu izvietošanu pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas.

5. Padomei ir šādi uzdevumi:

5.1. izvērtēt uz publiskā ārtelpā izvietojamām informatīvajām plāksnēm norādāmo uzrakstu atbilstību šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

5.2. novērtēt padomei sniegto ziņu pilnīgumu un atbilstību īstenībai par iecerē norādītajiem vēsturiskajiem notikumiem vai personām;

5.3. izvērtēt pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveidošanas priekšlikumus un sniegt atzinumus par tiem;

5.4. sniegt atzinumus pašvaldībām par to ieceru atbilstību, neatbilstību vai trūkumiem, kas saistītas ar šajos noteikumos paredzētajām darbībām.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar rīkojumu apstiprina padomes sastāvu uz pieciem gadiem. Padomes sastāvā ir:

6.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis;

6.2. Kultūras ministrijas pārstāvis;

6.3. Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

6.4. Iekšlietu ministrijas pārstāvis;

6.5. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis;

6.6. Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis;

6.7. Valsts valodas centra pārstāvis;

6.8. Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis;

6.9. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pārstāvis;

6.10. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

6.11. Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis;

6.12. Latvijas Dizaineru savienības pārstāvis;

6.13. Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvis;

6.14. Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis;

6.15. Ārlietu ministrijas pārstāvis.

7. Padomi vada padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no sava vidus uz pieciem gadiem ievēlē padomes locekļi.

8. Padomes sēdi organizē, ja padomes kompetencē esošs jautājums izskatāms padomes sēdē.

8.¹ Padomes sēdes notiek vienu reizi mēnesī, ja saņemts priekšlikums, kas izskatāms padomes sēdē.

(MK 26.04.2022. noteikumu Nr. 257 redakcijā)

8.² Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija publicē tīmekļvietnē padomes sēžu grafiku kalendāra gadam.

(MK 26.04.2022. noteikumu Nr. 257 redakcijā)

9. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par divām trešdaļām no tās locekļiem. Ja padome par konkrēto jautājumu nav lemttiesīga ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas, tās sastāvā izdara grozījumus un apstiprina šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

10. Šo noteikumu III nodaļā minētos padomes lēmumus, kā arī lēmumus par padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka apstiprināšanu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Lēmums ir pieņemts, ja par to balsojuši ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem. Par citiem jautājumiem padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

11. Padomes priekšsēdētājs:

11.1. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

11.2. sasauc un vada padomes sēdes;

11.3. nosaka padomes sēžu vietu un laiku;

11.4. lemj par dokumentu un citu nepieciešamo materiālu iegūšanu pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas;

11.5. pieņem lēmumus par citiem procesuāliem un organizatoriskiem jautājumiem, ja to neparedz cita kārtība.

12. Padomei ir tiesības izvērtēt, vai izvietotais objekts atzīstams par pieminekli, piemiņas vietu, piemiņas zīmi vai informatīvo plāksni, ja pašvaldība izteikusi šādu lūgumu.

13. Padomes sēdes ir atklātas, un tās protokolē. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus un padomes dalībnieku atšķirīgos viedokļus. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un sēdes protokolētājs.

14. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, iesniedzēja un privātpersonām tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai, noteikt nepieciešamās ekspertīzes, kā arī uzaicināt dalībai padomes sēdē ekspertus, speciālistus, institūciju pārstāvjus un privātpersonas.

15. Informāciju, dokumentus un citus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos materiālus, kurus padome pati nevar iegūt, nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un laikus pirms padomes sēdes iesniedz tos padomes priekšsēdētājam.

16. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē padomes darbu, nodrošina tās tehnisko un organizatorisko darbību, tai skaitā organizē padomes lēmumu pieņemšanai nepieciešamo dokumentu un citu materiālu izsniegšanu padomes locekļiem, padomes priekšsēdētāja apstiprinātās sēdes darba kārtības un citu ar darba kārtību saistīto materiālu nosūtīšanu (elektroniski vai papīra formā) visiem padomes locekļiem pirms sēdes, kā arī nodrošina padomes atzinumu ievietošanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē un kontrolē to izpildi.

17. Priekšlikumu par pieminekļa vai piemiņas zīmes uzstādīšanu, piemiņas vietas izveidošanu vai informatīvās plāksnes izvietošanu pie objekta, kurš neatbilst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusam, bet kurš sabiedriski nozīmīgā vietā ir izvietots kā piemineklis vai piemiņas vieta, iesniedzējs (fiziska vai juridiska persona) iesniedz pašvaldībā, kuras teritorijā plānots uzstādīt pieminekli, piemiņas zīmi, izveidot piemiņas vietu vai izvietot informatīvo plāksni (turpmāk – pašvaldība).

18. Priekšlikumā par pieminekļa vai piemiņas zīmes uzstādīšanu, piemiņas vietas izveidošanu vai informatīvās plāksnes izvietošanu norāda informāciju par ieceri un vēsturiskā notikuma faktu vai personu. Priekšlikumam pievieno šādus materiālus un dokumentus vai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus:

18.1. dokumentus un citus pierādījumus, kas apstiprina vēsturiskā notikuma faktu vai personas vēsturisko nozīmīgumu;

18.2. nekustamā īpašuma vai objekta īpašnieka piekrišanu ieceres īstenošanai viņa īpašumā;

18.3. pieminekļa, piemiņas zīmes, piemiņas vietas vai informatīvās plāksnes ieceres īstenošanas dokumentus, kas satur izvietojamo objektu izmēru un tekstuālo saturu;

18.4. pieminekļa, piemiņas zīmes vai piemiņas vietas ieceres skices un plānus, kas satur izvietojamo objektu vizuālo un māksliniecisko noformējumu, novietojumu dabā, uz ēkām vai citiem objektiem un citu informāciju, kurai var būt nozīme arhitektoniskās, mākslinieciskās un dizaina kvalitātes novērtēšanā;

18.5. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu, ja vēsturiskiem notikumiem un personām veltītu pieminekli, piemiņas zīmi vai piemiņas vietu paredzēts uzstādīt vai izveidot valsts aizsargājamā kultūras piemineklī, pie tā vai kultūras pieminekļa aizsardzības zonā;

18.6. citu iesniedzēja rīcībā esošu informāciju, kurai var būt nozīme lietas izlemšanā.

19. Priekšlikumam par informatīvās plāksnes izvietošanu pie objektiem, kas neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas, pievieno minimālo uz informatīvās plāksnes norādāmo informācijas apjomu:

19.1. nosaukumu;

19.2. datējumu;

19.3. autoru, ja tas attiecināms;

19.4. vēsturiskā notikuma vai personas aprakstu.

20. Pēc priekšlikuma un tam pievienoto materiālu (turpmāk – dokumentācija) saņemšanas pašvaldība to elektroniski ar drošu elektronisko parakstu nosūta padomei un izsaka sākotnēju viedokli par priekšlikumu.

20.¹ Priekšlikumu un tam pievienoto dokumentāciju pašvaldība iesniedz vismaz 10 darbdienas pirms attiecīgās padomes sēdes.

(MK 26.04.2022. noteikumu Nr. 257 redakcijā)

21. Padome izvērtē saņemto dokumentāciju par vēsturiskā notikuma faktu vai personas vēsturisko nozīmīgumu un ietvertās ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un sniedz pašvaldībai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, vienu no šādiem atzinumiem:

21.1. atbalstīt ieceri;

21.2. neatbalstīt ieceri;

21.3. atlikt ieceres vērtēšanu konstatēto trūkumu dēļ, nosakot termiņu to novēršanai.

(MK 26.04.2022. noteikumu Nr. 257 redakcijā)

22. Ja padome atzīst, ka dokumentācijas vērtēšana jāatliek, tā atzinumā norāda konstatētos trūkumus, paziņo par to iesniedzējam un informē pašvaldību. Ja iesniedzējs padomes noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, padome elektroniski sniedz pašvaldībai atzinumu par ieceres neatbalstīšanu.

23. Pašvaldība pēc padomes atzinuma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

23.1. saskaņot dokumentāciju;

23.2. saskaņot dokumentāciju ar nosacījumu, ka ieceres īstenošana uzsākama pēc būvniecības ieceres dokumentācijas akcepta pašvaldības būvvaldē vai institūcijā, kura pilda tās funkcijas;

23.3. saskaņot dokumentāciju ar nosacījumu, ka ieceres īstenošana uzsākama pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojuma saņemšanas;

23.4. nesaskaņot dokumentāciju.

24. Pašvaldības lēmumu par dokumentācijas saskaņošanu vai nesaskaņošanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.