1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija (turpmāk – komisija) izvērtē jautājumu par atļaujas sniegšanu:

1.1. tāda Latvijas pilsoņa (turpmāk – kandidāts) pieņemšanai militārajā dienestā, kurš ir izdarījis tīšu kriminālpārkāpumu, tīšu mazāk smagu noziegumu vai ir izpaudis valsts noslēpumu aiz neuzmanības un kuram sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi;

1.2. tāda kandidāta uzņemšanai Zemessardzē, kurš ir izdarījis tīšu kriminālpārkāpumu, tīšu mazāk smagu vai smagu noziegumu vai ir izpaudis valsts noslēpumu aiz neuzmanības un kuram sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.

(MK 11.04.2023. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

2. Komisija lemj par atļaujas sniegšanu kandidāta pieņemšanai militārajā dienestā vai uzņemšanai Zemessardzē (turpmāk – pieņemšana dienestā). Komisijas sastāvu, darba organizāciju un darba nodrošināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(MK 11.04.2023. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

3. Komisija vērtē izdarītā noziedzīgā nodarījuma ietekmi uz kandidāta pieņemšanu dienestā, ja:

3.1. kandidāts ir izpildījis visas normatīvajos aktos izvirzītās prasības, lai pieteiktos uz atlasi profesionālajam dienestam vai dienestam Zemessardzē;

3.2. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs vai Zemessardzes štābs ir atzinis, ka vienīgais šķērslis kandidāta atlases pārbaudījumu (procesa) uzsākšanai ir kandidāta iepriekš izdarītais noziedzīgais nodarījums;

3.3. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs vai Zemessardzes štābs lūdz komisijai atļauju kandidāta pieņemšanai dienestā.

4. Komisija pieņem lēmumu atļaut vai neatļaut kandidātu pieņemt dienestā.

5. Komisija var pieprasīt izvērtēšanai nepieciešamo informāciju no šādām institūcijām:

5.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra – ziņas no Sodu reģistra aktuālās un arhīva datubāzes par kandidāta sodāmību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5.2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes, ja kopš kandidāta atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nav pagājuši pieci gadi, – informāciju par kandidāta attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kandidāta raksturojumu soda izpildes laikā un soda izpildes gaitu;

5.3. Valsts probācijas dienesta – informāciju par kandidāta attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kandidāta darbību laikposmā, kad viņš bija Valsts probācijas dienesta klients, kandidāta raksturojumu un soda izpildes gaitu;

5.4. Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības – tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu (kopijas) un citu informāciju, lai noteiktu kandidāta atbilstību dienestam;

5.5. tiesas un prokuratūras – tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu (kopijas), ja lieta nav nodota Latvijas Nacionālajā arhīvā vai tā struktūrvienībā;

5.6. valsts drošības iestādes – atzinumu par to, vai izdarītais noziedzīgais nodarījums ir šķērslis saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam atbilstoši likumam "Par valsts noslēpumu", ja atļaujas saņemšana ir nepieciešama;

5.7. citas institūcijas vai personas, tai skaitā no kandidāta pašreizējās vai bijušās darbavietas (dienesta vietas), – informāciju, kas ļauj izvērtēt kandidāta attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu (ja tādējādi informācija par kandidāta sodāmību netiek atklāta personām, kuras par to nav zinājušas).

6. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas izvērtē:

6.1. kandidāta izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un kandidāta attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz plānoto dienesta gaitu;

6.2. kandidāta darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad kandidāts pieteicies dienestam, vai kandidāta raksturojumu par šo laikposmu;

6.3. iespējamos riskus valsts drošībai, atļaujot kandidāta pieņemšanu dienestā.

7. Komisija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā lēmumu paziņo kandidātam un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajam štābam vai Zemessardzes štābam.

8. Komisijas lēmumu kandidāts var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aizsardzības ministram. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā.