Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36., 216. nr.; 2019, 233. nr.; 2020, 123., 243. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "izziņas" ar vārdu "izmeklēšanas".

2. Izteikt 1. panta 6. punktu šādā redakcijā:

"6) radinieks - tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns (arī adoptētais), mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais. Par tēvu un māti šā likuma izpratnē uzskatāms arī adoptētājs;".

3. Aizstāt 4. panta pirmās daļas 11. punktā vārdus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta" ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienesta".

4. 6. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "ārsta" ar vārdu "veterinārārsta";

papildināt ceturtās daļas 2. punktu pēc vārda "ārsta" ar vārdu "veterinārārsta";

izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta profesionālās darbības vai prakses veterinārārsta profesionālās darbības;";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pedagoga un zinātnieka darbs šā panta izpratnē ietver arī dalību formālās izglītības ietvaros iegūto zināšanu, zinātniskās darbības rezultātu, pedagoga vai zinātnieka kvalifikācijas vai pedagoģiskās un zinātniskās darbības kvalitātes novērtēšanai izveidotās institūcijās, tai skaitā administratīvo darbu šo institūciju vadīšanā."

5. Aizstāt 7. panta trešajā daļā vārdus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta" ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienesta".

6. Papildināt 10. panta septīto daļu pēc vārda "kontroles" ar vārdu "izmeklēšanas".

7. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Par ziedojumu šā likuma izpratnē uzskatāma mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, pakalpojuma, tiesību vai citāda veida labuma, izņemot publiskās infrastruktūras objektu, bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) publiskas personas institūcijas funkciju izpildes veicināšanai. Ziedojums ir uzskatāms par publisko tiesību līgumu, kuru var neslēgt rakstveidā, bet ziedojuma faktu publiskas personas institūcija noformē rakstveidā.

(2) Valsts amatpersona, kā arī koleģiālā institūcija var pieņemt ziedojumu publiskas personas institūcijas vārdā, ja ziedojuma pieņemšana valsts amatpersonai nerada interešu konfliktu un neietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ziedotāju.

(3) Ziedojumu nedrīkst pieņemt Konkurences padome, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu izlūkošanas dienests, valsts drošības iestāde, izmeklēšanas iestāde, prokuratūra un tiesa.

(4) Ziedojumu nedrīkst pieņemt no privātpersonas:

1) kura divu gadu laikā pirms ziedojuma atvēlēšanas ar attiecīgo publiskas personas institūciju vai attiecībā uz to noslēgusi tiesiskus darījumus, saņēmusi finanšu līdzekļus vai garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad:

a) darījums noslēgts vai finanšu līdzekļi un kredīti piešķirti atklāta konkursa rezultātā,

b) darījums noslēgts par pakalpojumu, kurš paredzēts attiecīgās publiskas personas institūcijas maksas pakalpojumu cenrādī,

c) darījums noslēgts par ziedojuma atvēlēšanu;

2) par kuru attiecīgā publiskas personas institūcija (tās amatpersona) divu gadu laikā pirms ziedojuma atvēlēšanas izdevusi administratīvos aktus, izņemot obligātos administratīvos aktus, veikusi uzraudzības vai kontroles funkcijas;

3) starp kuru un attiecīgo publiskas personas institūciju pastāv citas tiesiskas attiecības, kuru dēļ valsts amatpersonai, kas lemj par ziedojuma pieņemšanu, varētu rasties interešu konflikts.

(5) Pirms ziedojuma pieņemšanas valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija izvērtē, vai publiskas personas institūcijai attiecībā uz ziedotāju divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas varētu iestāties pienākums izdot administratīvos aktus, izņemot obligātos administratīvos aktus, veikt uzraudzības vai kontroles funkcijas un vai ziedojuma pieņemšana varētu radīt interešu konfliktu vai ierobežot publiskas personas institūcijas normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu izpildi.

(6) Pirms ziedojuma pieņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja.

(7) Publiskas personas institūcijai attiecībā uz ziedotāju divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas ir aizliegts noslēgt tiesiskus darījumus, izņemot gadījumus, kad ziedotājs atklāta konkursa rezultātā saņēmis publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, finanšu līdzekļus vai garantētus kredītus vai kad publiskas personas institūcijai šādu darījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pienākums slēgt.

(8) Pieņemot ziedojumu ārvalstīs, šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad ziedotājs atvēlējis ziedojumu publiskas personas institūciju rīkoto pasākumu atbalstam ārvalstīs, lai veicinātu Latvijas eksporta, ekonomisko vai kultūras attīstību, Latvijas sadarbību ar Latvijas diasporu ārvalstīs vai Latvijas diasporas reemigrāciju.

(9) Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētie ziedojuma pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad vienlaikus īstenojas šādi nosacījumi:

1) ziedojums tiek atvēlēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, bērnu vai jauniešu sporta, vides vai veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanai;

2) ziedotāja kalendāra gadā veikto ziedojumu kopējā summa attiecīgajai publiskas personas institūcijai nepārsniedz triju minimālo mēnešalgu apmēru.

(10) Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētie ziedojuma pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad lēmumu par ziedojuma pieņemšanu sabiedriski nozīmīgu mērķu īstenošanai pieņem Ministru kabinets. Lai nodrošinātu, ka ziedojuma pieņemšana neietekmē attiecīgās publiskas personas institūcijas un to amatpersonu darbības objektivitāti un neitralitāti, kuras veic funkcijas vai uzdevumus attiecībā uz ziedotāju, un nebūtu pretrunā ar nozares ētikas normām, lēmumā nosaka ziedojuma izmantošanas mērķi un nosacījumus. Ministru kabinets nosaka publiskas personas institūciju, kas veic saņemtā ziedojuma izmantošanas uzraudzību un kontroli.

(11) Publiskas personas institūcija vai tās augstāka institūcija, ja publiskas personas institūcijai nav savas tīmekļvietnes, piecu darbdienu laikā pēc ziedojuma pieņemšanas savā tīmekļvietnē publicē ziedotāja - fiziskās personas - vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas vai personu apvienības nosaukumu, kā arī ziedojuma priekšmetu, apjomu un atvēlēšanas mērķi. Minētā informācija tīmekļvietnē ir pieejama divus gadus no tās publicēšanas dienas. Šīs daļas noteikumi attiecībā uz informācijas par ziedojumu publiskošanu tīmekļvietnē neattiecas uz šā panta devītajā daļā minēto gadījumu."

8. Papildināt 15. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) un pārstāvēt publiskas personas institūcijas intereses jebkuras jurisdikcijas tiesā, tai skaitā sagatavot dokumentus šādas pārstāvniecības nodrošināšanai, pret tām fiziskajām un juridiskajām personām un personu apvienībām, no kurām valsts amatpersona pēdējo triju gadu laikā ir tieši vai ar citu personu starpniecību pieņēmusi jebkādu mantisku vai citāda veida labumu, tai skaitā atlīdzību, bijusi tajās dalībnieks, akcionārs, biedrs vai ieņēmusi tajās amatus."

9. Papildināt 20. pantu ar 5.2 un 5.3 daļu šādā redakcijā:

"(52) Publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona to valsts amatpersonu sarakstus, kurām piemēro likuma "Par valsts noslēpumu" aizsardzības prasības (izņemot šā likuma 23. panta trešajā daļā minētās valsts amatpersonas), un šajos sarakstos izdarītos grozījumus 15 dienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

(53) Valsts drošības iestāžu valsts amatpersonu sarakstus un tajos izdarītos grozījumus 15 dienu laikā iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības."

10. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

"21. pants. Valsts amatpersonas pienākumi

(1) Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par:

1) pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;

2) komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks, vai par to, ka pati valsts amatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās publiskas personas institūcijas publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, publiskas personas finanšu līdzekļus vai valsts vai pašvaldības garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(2) Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā informē augstāku valsts amatpersonu vai koleģiālo institūciju par gadījumiem, kad tai ir uzdots pārstāvēt publiskas personas institūcijas intereses jebkuras jurisdikcijas tiesā pret fiziskajām vai juridiskajām personām vai personu apvienībām, ja pēdējo triju gadu laikā valsts amatpersona ir tieši vai ar citu personu starpniecību pieņēmusi no tām jebkādu mantisku vai citāda veida labumu, tai skaitā atlīdzību, bijusi tajās dalībnieks, akcionārs, biedrs vai ieņēmusi tajās amatus.

(3) Augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju vai uzdevumu izpildi citai valsts amatpersonai. Attiecībā uz šā likuma 4. panta pirmās daļas 26. punktā minētajām valsts amatpersonām pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas piemērojamas Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma prasības par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un juridiskās personas maksātnespējas procesa pēc Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma.

(4) Valsts amatpersona pēc publiskas personas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma rakstveidā sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, veicot iekšējās kontroles pasākumus korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai.

(5) Ja valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, kļūst zināma informācija par interešu konflikta situācijām vai iespējamiem korupcijas gadījumiem, tā informē publiskas personas institūcijas vadītāju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai ģenerālprokuroru. Ja valsts drošības iestādē strādājošai valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, kļūst zināma informācija par interešu konflikta situācijām, tā informē Satversmes aizsardzības biroja direktoru, bet par iespējamiem korupcijas gadījumiem - institūcijas vadītāju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai ģenerālprokuroru."

11. Izslēgt 21.1 pantu.

12. 23. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Valsts amatpersonas, kurām piemēro likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības (izņemot šā panta trešajā daļā minētās valsts amatpersonas), valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības";

papildināt ceturto daļu pēc vārda "priekšnieks" ar vārdiem "un Satversmes aizsardzības biroja direktors".

13. Papildināt 24. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārdiem "brāļu, māsu" ar vārdiem "pusbrāļu, pusmāsu".

14. 25. pantā:

papildināt ceturto daļu ar vārdiem un skaitļiem "izņemot Ministru kabineta noteiktos izņēmuma gadījumus attiecībā uz šā likuma 20. panta 5.2 un 5.3 daļā minētajām valsts amatpersonām";

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums precizēt deklarāciju viena mēneša laikā pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā."

15. 26. pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "(arī adoptētajiem)";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos - prokurors, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes un Finanšu izlūkošanas dienests.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā likuma 25. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā precizēto deklarāciju (deklarācijas publiski pieejamās daļas) publiskošanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to iesniegšanas."

16. Papildināt 27. panta trešo daļu pēc vārda "otrajā" ar skaitli "2.1".

17. Papildināt 28. panta pirmo daļu pēc vārda "otrajā" ar skaitli "2.1".

18. Aizstāt 31. panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus "mājaslapā internetā" ar vārdu "tīmekļvietnē".

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 29. un 30. punktu šādā redakcijā:

"29. Satversmes aizsardzības biroja direktoram šā likuma 23. panta pirmās daļas 1. punktā minētās deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 1. aprīlis.

30. Šā likuma grozījumi par 25. panta sestās daļas papildināšanu ar teikumu un 26. panta papildināšanu ar septīto daļu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 21. janvārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 2. februārī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 21.01.2021.Stājas spēkā: 03.02.2021.Tēma: Tiesu vara; Saeima; Valsts prezidents; Valsts iestādes, civildienests; Ministru kabinets; Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 22, 02.02.2021. OP numurs: 2021/22.6
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
320680
03.02.2021
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)