Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 63

Rīgā 2021. gada 28. janvārī (prot. Nr. 10 18. §)
Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Ragakāpa" (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas parkā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus (mežainas piejūras kāpas, priekškāpas, embrionālās kāpas un viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs), īpaši aizsargājamo sugu (piemēram, pļavas silpurenes, priežu sveķotājkoksngrauža, meža baloža) dzīvotnes, kā arī sabalansētu dabas parkā esošo dabas vērtību un rekreācijas resursu attīstību.

3. Dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. dabas parka zona;

3.3. neitrālā zona.

4. Dabas parka platība ir 149,64 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas parku, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot minētās darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

9. Neitrālā zona izveidota, lai attīstītu publiski pieejamu tūrisma un atpūtas infrastruktūru, tai skaitā stāvlaukumu, sabiedriskās ēdināšanas objektu un pludmales apkalpes centru.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā

10. Šajos noteikumos minētie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

11. Dabas parka teritorijā aizliegts:

11.1. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

11.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

11.3. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

11.4. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

11.5. veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

11.5.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

11.5.2. bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu;

11.5.3. meža ugunsdrošības pasākumus;

11.6. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, kā arī velosipēdiem, dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem, izņemot pārvietošanos:

11.6.1. dabas parka teritorijas, kā arī pludmales apsaimniekošanai (tai skaitā aļģu sanesumu vākšana, pludmales irdināšana, sauso smilšu sijāšana, sezonas objektu apsaimniekošana, smilts izvešana pēc Lielupes gultnes padziļināšanas), uzraudzībai, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;

11.6.2. ar velosipēdiem pa pludmali un pa šo noteikumu 12.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā dabas parka teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem velomaršrutiem;

11.7. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

11.8. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

11.9. dedzināt meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

11.10. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

11.11. ierīkot nometnes;

11.12. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību;

11.13. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;

11.14. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un saglabāšanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

11.15. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

11.15.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanai;

11.15.2. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, maršrutu, skatu un peldvietu glābšanas torņu, atpūtas vietu, informācijas stendu, norādes zīmju, stāvlaukumu, apmeklētāju centru un informācijas centru) ierīkošanai;

11.15.3. inženierbūvju, tai skaitā ceļu un veloceliņu, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

11.16. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus).

12. Dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

12.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības (tai skaitā velosacensības), izņemot publiskus pasākumus un sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

12.2. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

12.3. veikt brīvā dabā dabas katastrofu (piemēram, vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals un sniegs, meža un purvu ugunsgrēki, liels karstums, sausums) radīto seku atjaunošanas pasākumus (tai skaitā koku ciršanu), izņemot inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, platumā un novietojumā (Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot atjaunošanas pasākumus, ņem vērā arī to ietekmi uz cilvēku drošību un veselību);

12.4. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu.

13. Meža zemēs aizliegts:

13.1. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

13.2. cirst nokaltušus kokus, dobumainus kokus, izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, ja to kopējais apjoms ir mazāks par 20 kubikmetriem, rēķinot uz katru mežaudzes hektāru, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu, kokus atstājot mežaudzē;

13.3. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

14. Sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās un slimību draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas parka un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts izvācamo bojāto koku apjoms. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

15. Uz mežaudzēm, kurās dabas katastrofu, tai skaitā deguma, vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

16. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķas zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 ha. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

III. Dabas lieguma zona

17. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo meža un piekrastes biotopu, kā arī īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.

18. Dabas lieguma zonā aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes un jebkādas konstrukcijas pagaidu un saliekamās būves.

19. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

19.1. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums priežu audzēm pārsniedz 60 gadus;

19.2. atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot gadījumus, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

20. Dabas lieguma zonā kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) kokus un lapu kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

IV. Dabas parka zona

21. Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu dabas parka ainavu, saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā arī sekmētu bioloģiski vērtīgu mežaudžu veidošanos un aizsardzību.

22. Dabas parka zonā aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes un jebkādas konstrukcijas pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, sezonas būves un īslaicīgas lietošanas būves pludmalē atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

23. Dabas parka zonā meža zemēs aizliegts:

23.1. kopšanas cirtē cirst augošus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla pārsniedz 25 centimetrus;

23.2. cirst kokus meža nogabalos uz slapjām augsnēm.

V. Dabas pieminekļi

24. Šīs nodaļas prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem – parastās priedes Pinus sylvestris sugas dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir 2,5 metri vai augstums nav mazāks par 38 metriem) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

25. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

25.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētos gadījumus;

25.2. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētos gadījumus;

25.3. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

25.4. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

25.5. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam un izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

25.6. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētos gadījumus.

26. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.

27. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts pozitīvs rakstisks kokkopja (arborista) atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

27.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

27.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

27.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

28. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

VI. Noslēguma jautājums

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 10. augusta noteikumus Nr. 702 "Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 128. nr.; 2006, 144. nr.; 2013, 209. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 63
Dabas parka "Ragakāpa" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālo ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 63
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 63Pieņemts: 28.01.2021.Stājas spēkā: 02.02.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 21, 01.02.2021. OP numurs: 2021/21.9
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
320609
02.02.2021
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)