Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 62

Rīgā 2021. gada 28. janvārī (prot. Nr. 10 17. §)
Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu
un 17. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" (turpmāk – ainavu apvidus) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. ainavu apvidus apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. ainavu apvidū esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.4. ainavu apvidū ietilpstošo dabas liegumu "Korneti–Peļļi", "Dēliņkalns", "Avotu mežs", aizsargājamās alejas "Ziemeru ozolu aleja", kā arī ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Grūbes dolomīta atsegums" aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Ainavu apvidū, tai skaitā ainavu apvidū ietilpstošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Ainavu apvidus izveidots, lai saglabātu Ziemeļvidzemes kultūrainavu un dabas vērtības, aizsargātu Latvijas īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un veicinātu to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru.

4. Ainavu apvidū ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

4.1. regulējamā režīma zona;

4.2. dabas lieguma zona;

4.3. dabas parka zona;

4.4. ainavu aizsardzības zona;

4.5. neitrālā zona.

5. Ainavu apvidus platība ir 20846 hektāri. Ainavu apvidus funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

6. Ainavu apvidus robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par ainavu apvidū esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem ainavu apvidus teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz ainavu apvidu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

9. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

10. Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu blīvi apdzīvotu teritoriju funkcionēšanu un attīstību, kā arī nodrošinātu autoceļu uzturēšanu. Visā ainavu apvidus teritorijā valsts autoceļi tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā ainavu apvidus teritorijā

11. Šajos noteikumos minētos ierobežojumus nepiemēro, ja tas ir nepieciešams ugunsdzēsības pasākumu veikšanai.

12. Ainavu apvidus teritorijā aizliegts:

12.1. ierīkot atkritumu poligonus;

12.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

12.3. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

12.4. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

12.5. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, ierobežojumu joslās un izsmidzināšana no gaisa;

12.6. kurināt ugunskurus ārpus īpašnieka vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

12.7. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), kā arī pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm, izņemot pārvietošanos:

12.7.1. pa ainavu apvidus teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem;

12.7.2. šo teritoriju apsaimniekošanas, uzraudzības, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;

12.8. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

12.9. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

12.10. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju, izņemot valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

12.11. bojāt un iznīcināt (tai skaitā uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) platības, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami zālāji un purvu biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;

12.12. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot ainavu apvidus apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzēti ainavu apvidus un tajā esošo publiskās infrastruktūras objektu apskatei un izmantošanai;

12.13. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, velosipēdiem ārpus valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, izņemot velosacensības ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un pārvietošanos pa velomaršrutu "Tour de LatEst";

12.14. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas un ūdenstilpju šķērsošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai;

12.15. pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar kuģošanas līdzekļiem un citiem peldošiem līdzekļiem, kuri darbojas ar iekšdedzes dzinēju, tai skaitā ūdens motocikliem, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un pilnvaroto personu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbu veikšanai un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;

12.16. iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi, kā arī savvaļas ogu iegūšanā izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

12.17. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);

12.18. cirst dobumainus kokus un kokus ar lielām putnu ligzdām (diametrs pārsniedz 50 centimetru);

12.19. stādīt vai ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kuru auglība ir lielāka par 20 ballēm, kā arī lauksaimniecības zemēs, kuras ainavu apvidū noteiktas kā neitrālā zona.

13. Ainavu apvidus teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

13.1. veikt inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts ceļu trases platums un novietojums;

13.2. veikt ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus;

13.3. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk nekā 60 personas, izņemot publiskus pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

13.4. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

13.5. veikt ceļu pārbūvi, izņemot ceļu bojājumu gadījumus, kuri radušies izskalojumu rezultātā, atbilstoši apstiprinātam būvprojektam vai būvinženiera atzinumam, kas paredz:

13.5.1. jaunu grāvju rakšanu;

13.5.2. atsevišķu īpaši bīstamu ceļu posmu iztaisnošanu;

13.5.3. upju un ūdensteču atsevišķu posmu iztaisnošanu līdz 10 metriem uz katru pusi no ceļa un koku ciršanu šajos posmos;

13.6. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu.

14. Ainavu apvidus teritorijā meža zemēs aizliegts:

14.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

14.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

14.1.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

14.1.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

14.1.4. bīstamo koku ciršanu, atstājot tos mežaudzē, ja mirušās koksnes apjoms mežaudzē ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru;

14.1.5. kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;

14.2. veikt koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs un koku ciršanu ārpus meža laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu. Aizliegums neattiecas uz koku (tai skaitā augļu koku) ciršanu pagalmos un dārzos un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

14.3. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē, izņemot egļu tīraudžu dabiskošanu un sugu sastāva dažādošanu, kā arī mežaudzē, kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.

15. 50 metru joslā ap ezeriem Kornetu–Peļļu subglaciālajā iegultnē (Peļļu ezers, Smilšājs, Sūneklis, Ilgājs, Pilskalna ezers, Dzērves ezers, Ievas ezers, Raipala ezers, Lielais Baltiņš, Mazais Baltiņš, Mellītis, Trumulītis) aizliegts:

15.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainītas esošās reljefa formas;

15.2. būvēt ēkas un būves, kā arī ierīkot mākslīgas ūdenstilpes, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.2.1. īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību;

15.2.2. esošo būvju pārbūvi;

15.2.3. kultūras pieminekļu restaurāciju;

15.2.4. transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību;

15.2.5. peldvietu, eliņu, ūdenstransporta līdzekļu piestātņu būvniecību;

15.2.6. valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību;

15.2.7. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību;

15.2.8. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

15.3. būvēt un izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar filtrāciju gruntī, kā arī novadīt vidē neattīrītus ražošanas un sadzīves notekūdeņus un notekūdeņu dūņas;

15.4. veidot ezeros mākslīgas salas, kā arī būvēt un izvietot peldošas konstrukcijas, izņemot šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētos gadījumus.

16. Šajos noteikumos minētie mežsaimnieciskās darbības aizliegumi visās ainavu apvidus funkcionālajās zonās neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

17. Ainavu apvidus teritorijā gar ainaviskiem ceļiem, ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kailcirtei piegulošo mežaudzi nocērt ne agrāk kā 10 gadus pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.

18. Ainavu apvidus teritorijā elektrotīklu jaunbūvi un pārbūvi veic, izvēloties kabeļu metodi, kas ir ainaviski pievilcīgāka metode, nekā veidojot virszemes trases.

III. Regulējamā režīma zona

19. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo meža biotopu aizsardzību.

20. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot:

20.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli;

20.2. pārvietošanos pa ceļiem un pa šo noteikumu 13.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ainavu apvidus teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem;

20.3. ceļu ikdienas un periodisku uzturēšanu no 1. augusta līdz 31. martam;

20.4. meža inventarizāciju;

20.5. medības saskaņā ar medības regulējošiem normatīvajiem aktiem;

20.6. savvaļas sēņu, augu, to produktu ievākšanu un iegūšanu personiskām vajadzībām, neizmantojot speciālas vākšanas palīgierīces un nebojājot zemsedzi;

20.7. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

20.7.1. zinātnisko izpēti un monitoringu;

20.7.2. ugunsdrošības pasākumus;

20.7.3. nepieciešamos pasākumus ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai, ja saņemts pozitīvs rakstisks sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde;

20.7.4. būvju un infrastruktūras objektu uzturēšanu, kā arī renovāciju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Dabas lieguma zona

21. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo meža biotopu un īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzību.

22. Dabas lieguma zonā aizliegts:

22.1. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs; 

22.2. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

22.3. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot mineralizēto joslu ierīkošanu un augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām un mežsaimnieciskajai darbībai;

22.4. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumā, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

22.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes un pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

22.5.1. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

22.5.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

22.5.2.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

22.5.2.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanu;

22.5.2.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

22.5.2.4. inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

22.5.2.5. zivju migrācijas ceļu atjaunošanu;

22.5.2.6. ceļu ikdienas un periodisku uzturēšanu;

22.5.2.7. ugunsdrošības pasākumu īstenošanu;

22.6. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to atjaunošanu un pārbūvi, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

22.6.1. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu;

22.6.2. upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

22.6.3. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;

22.6.4. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

22.6.5. ugunsdrošības pasākumu īstenošanai.

23. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

23.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

23.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;

23.3. gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.

24. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

24.1. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

24.2. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot bīstamos kokus), ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

24.2.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

24.2.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

24.2.3. apšu audzēm – 30 gadu;

24.3. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

24.4. atjaunot mežu stādot vai sējot;

24.5. ierīkot jaunus komersantu (mežsaimniecības) ceļus;

24.6. ierīkot un uzturēt sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

24.7. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) meža pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

24.8. cirst sausus kokus un izvākt nokritušus kokus, to daļas un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, ja to kopējais apjoms mazāks par 20 kubikmetriem, rēķinot uz katru mežaudzes hektāru. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

25. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un par to ir saņemts Valsts meža dienesta pozitīvs sanitārais atzinums, kurā novērtēts meža sanitārais stāvoklis. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

26. Dabas lieguma zonā kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu. Vispirms saglabā resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

27. Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās dabas katastrofu, tai skaitā deguma, vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

V. Dabas parka zona

28. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu vērtīgāko īpaši aizsargājamo mežu biotopu, kā arī īpaši aizsargājamām putnu sugām piemēroto mežaudžu aizsardzību. Dabas parka zona nodrošina buferzonu īpaši aizsargājamiem biotopiem.

29. Dabas parka zonā aizliegts:

29.1. nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

29.2. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot mineralizēto joslu ierīkošanu un augsnes sagatavošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām;

29.3. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas, kā arī nožogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

29.4. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus;

29.5. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi un atjaunošanu, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

29.5.1. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus ainavu apvidus vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu ainavu apvidū;

29.5.2. lai atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģisko režīmu;

29.5.3. lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumu veikšanu;

29.5.4. lai atjaunotu zivju migrācijas ceļus;

29.6. ainaviski vērtīgās teritorijās, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti;

29.7. veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem un ainaviskiem ceļiem, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām;

29.8. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju.

30. Dabas parka zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja meža zemēs katras atsevišķas zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

30.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

30.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;

30.3. gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.

31. Dabas parka zonā meža zemēs aizliegts:

31.1. cirst kokus kailcirtē;

31.2. veicot koku ciršanu galvenajā cirtē:

31.2.1. samazināt mežaudzes šķērslaukumu zem kritiskā šķērslaukuma, kas reizināts ar koeficientu 1,5;

31.2.2. veidot par 0,2 hektāriem lielākus atvērumus priežu audzēs un par 0,1 hektāru lielākus atvērumus pārējo koku sugu mežaudzēs.

32. Dabas parka zonā mežaudzēs saglabā sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztas kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks par 20 kubikmetriem, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

33. Dabas parka zonā sausos kokus un kritalas šo noteikumu 32. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

34. Dabas parka zonā galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošo koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu.

35. Dabas parka zonā uz mežaudzēm, kurās dabas katastrofu, tai skaitā deguma, vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

VI. Ainavu aizsardzības zona

36. Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu teritorijai raksturīgo ainavu un veicinātu ainavu aizsardzības principu piemērošanu.

37. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

37.1. ainaviski vērtīgās teritorijās, ja tādas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību, kā arī ainavas ekoloģisko kvalitāti;

37.2. veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem un ainaviskiem ceļiem, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām;

37.3. iegūt derīgos izrakteņus ainaviski augstvērtīgās teritorijās, izņemot pazemes ūdens ieguvi un teritorijas, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

37.4. veicot ceļu pārbūvi, bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas mainīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto ainavisko ceļu trases novietojumu.

38. Ainavu aizsardzības zonā maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri. Cirsmu veido asimetrisku un neregulāru.

39. Ainavu apvidus ainavu aizsardzības zonā kailcirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 10 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus). Kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu, izņemot gadījumus, ja meža platība vienā zemes vienībā ir mazāka par vienu hektāru.

VII. Dabas pieminekļi

40. Šīs nodaļas prasības attiecas uz:

40.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

40.2. aizsargājamiem ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem, tai skaitā dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);

40.3. aizsargājamām alejām.

41. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

41.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētos gadījumus;

41.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi personiskām vajadzībām;

41.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētos gadījumus;

41.4. kurināt ugunskurus ārpus īpašnieka vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

41.5. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

42. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

42.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

42.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

42.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

42.4. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētos gadījumus.

43. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.

44. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts pozitīvs rakstisks kokkopja (arborista) atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja šādos gadījumos:

44.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

44.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

44.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības, aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

45. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

46. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz aizsargājamiem dižakmeņiem un tos pārvietot.

47. Aizsargājamā alejā kokus atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts pozitīvs rakstisks kokkopja (arborista) atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

47.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

47.2. koka augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

47.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

48. Aizsargājamo aleju atjauno ar tādas pašas koku sugas kokiem. Aizsargājamā alejā nocirsto (novākto) koku vietā stāda jaunus tādu pašu koku sugu kokus, izņemot gadījumus, ja tie radītu bīstamības situāciju vai nav iespējama alejas koku atjaunošana saskaņā ar šo noteikumu 47.3. apakšpunktu.

VIII. Noslēguma jautājums

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011 .gada 25. janvāra noteikumus Nr. 71 "Dabas lieguma "Korneti–Peļļi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 15. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 62
Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 62
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme ainavu apvidus apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 62
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma)
Nr. p. k.Nosaukums latviešu valodāNosaukums latīņu valodāApkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)Augstums (metros)
I. Vietējās sugas
1.Āra bērzs (kārpainais bērzs)Betula pendula (Betula verrucosa)3,033
2.BaltalksnisAlnus incana1,625
3.Blīgzna (pūpolvītols)Salix caprea1,922
4.Eiropas segliņšEuonymus europaeus1,06
5.Hibrīdais alksnisAlnus x pubescens1,532
6.MelnalksnisAlnus glutinosa2,530
7.Meža ābeleMalus sylvestris1,514
8.Meža bumbierePyrus pyraster1,513
9.Parastais kadiķisJuniperus communis0,811
10.Parastais osisFraxinus excelsior3,534
11.Parastais ozolsQuercus robur4,032
12.Parastais pīlādzisSorbus aucuparia1,521
13.Parastais skābardisCarpinus betulus1,520
14.Parastā apsePopulus tremula3,535
15.Parastā eglePicea abies3,037
16.Parastā gobaUlmus glabra4,028
17.Parastā ievaPadus avium1,722
18.Parastā (ogu) īveTaxus baccata0,68
19.Parastā kļavaAcer platanoides3,527
20.Parastā liepaTilia cordata3,533
21.Parastā priedePinus sylvestris2,538
22.Parastā vīksnaUlmus laevis4,030
23.Purva bērzs (pūkainais bērzs)Betula pubescens (Betula alba)3,032
24.ŠķetraSalix pentandra1,622
25.Trauslais vītolsSalix fragilis4,0
II. Citzemju sugas
26.Baltais vītolsSalix alba4,520
27.Baltā robīnijaRobinia pseudoacacia1,920
28.Balzama baltegleAbies balsamea1,524
29.Eiropas baltegleAbies alba2,732
30.Eiropas ciedrupriedePinus cembra1,622
31.Eiropas dižskābardisFagus sylvatica3,830
32.Eiropas lapegleLarix decidua3,239
33.Holandes liepaTilia x europaea2,826
34.Kalnu kļavaAcer pseudoplatanus2,220
35.Krimas liepaTilia x euchlora1,920
36.Lauku kļavaAcer campestre1,518
37.Lēdebūra lapegleLarix ledebourii3,034
38.Mandžūrijas riekstkoksJuglans mandshurica1,618
39.Melnā priedePinus nigra1,923
40.Menzīsa duglāzijaPseudotsuga menziesii2,430
41.PapelePopulus spp.5,035
42.Parastā zirgkastaņaAesculus hippocastanum3,023
43.Pelēkais riekstkoksJuglans cinerea2,820
44.Pensilvānijas osisFraxinus pennsylvanica2,023
45.Platlapu liepaTilia platyphyllos3,127
46.Rietumu tūjaThuja occidentalis1,516
47.Saldais ķirsisCerasus avium1,612
48.Sarkanais ozolsQuercus rubra1,927
49.Sarkstošais vītolsSalix x rubens3,125
50.Sibīrijas baltegleAbies sibirica1,830
51.Sibīrijas ciedrupriedePinus sibirica1,922
52.Sudraba kļavaAcer saccharinum3,226
53.Veimuta priedePinus strobus2,736
54.Vienkrāsas baltegleAbies concolor1,732
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 62Pieņemts: 28.01.2021.Stājas spēkā: 02.02.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 21, 01.02.2021. OP numurs: 2021/21.8
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
320605
02.02.2021
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)