1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Ventspils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un kārtības noteikumus, kapsētu valdītāja un apsaimniekotāja pienākumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. atļauja par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu – atļauja, kuru izdod kapsētu apsaimniekotājs kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai;

2.2. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.3. bezpiederīgais mirušais– mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā netiek veikti jauni apbedījumi, apbedīšana notiek tikai iepriekš izveidotās ģimenes kapu vietās;

2.5. kapavieta – noteikta kapsētas teritorijas daļa, kuru ierāda kapsētas pārzinis;

2.6. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klājums, soli, piemineklis, piemiņas plāksne u.c. vides elementi;

2.7. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kura faktiski veic kapavietas uzturēšanu;

2.8. kapliča – ēka mirušo cilvēku novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.9. kapsēta – zemes gabals, kas paredzēts mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei;

2.10. kapsētu apsaimniekotājs – juridiska persona, ar kuru Ventspils pilsētas pašvaldība noslēgusi līgumu par kapsētas apsaimniekošanu, kura pilda Noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

2.11. kapsētas pārzinis – kapsētu apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda Noteikumos paredzētos kapsētas pārziņa pienākumus;

2.12. kapsētu valdītājs – Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde";

2.13. kapu grāmata – kapu orientieris jeb reģistrs, kurā norāda apbedījuma rajonu, rindu un vietu;

2.14. mirušo reģistrācijas grāmata – reģistrs, kurā norāda personas miršanas datumu, apbedīšanas datumu, personu, kas veikusi apbedīšanu, miršanas apliecības numuru, pilsētas kapus, kuros mirušais apbedīts un kapavietas uzturētāju;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Kapsētu īpašnieks Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā ir Ventspils pilsētas pašvaldība.

4. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Ventspils pilsētas teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedrības kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

5. Ventspilī ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Ventspils pilsētas domes lēmumu.

6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Ventspils pilsētas teritorijā mirušo bezpiederīgo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai.

7. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivēta iesnieguma pamata un kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

8. Iepriekš izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

9. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Informācija par kapsētu vai tās daļas slēgšanu publicējama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vietējā laikrakstā un Ventspils pilsētas pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.ventspils.lv vismaz vienu gadu iepriekš.

10. Kara laika pārapbedījumu koncentrēšana Ventspilī, apglabājot, esošajās kapsētās no citām Latvijas administratīvajām teritorijām ievestu karu laikos kritušo vai bojā gājušo mirstīgās atliekas, nav atļauta.

11. Kapsētas atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma. Kapsētās apbedījumi netiek veikti svētdienās, pirmdienās un valsts svētku dienās, īpašos gadījumos mirušā apbedīšanu citā laikā iepriekš saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju.

12. Mežu kapu kapsētas pārzinis apmeklētājus pieņem Meža kapu kapličā katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00. Informāciju par kapsētas pārziņa pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētas apsaimniekotājs ievieto kapsētas apsaimniekotāja mājas lapā un izvieto informācijas stendos attiecīgajā kapsētā.

13. Kapsētu apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētās jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro Noteikumi.

14. Kapsētās aizliegts:

14.1. piegružot kapsētas un tās aizsargjoslu teritorijas, veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās, dedzināt atkritumus, piesārņot celiņus un stādījumus;

14.2. ievest dzīvniekus bez pavadas;

14.3. veikt dzīvnieku apbedījumus;

14.4. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

14.4.1. gadījumos, kad ir saņemta kapsētu valdītāja atļauja;

14.4.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

14.5. traucēt bēru ceremonijas norisi;

14.6. tirgoties bez atbilstošas atļaujas;

14.7. sniegt apbedīšanas komercpakalpojumus bez iepriekšējas saskaņošanas ar kapsētu apsaimniekotāju;

14.8. sniegt komercpakalpojumus kapu aprīkojuma uzstādīšanai bez saskaņošanas ar kapsētu apsaimniekotāju;

14.9. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās;

14.10. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

14.11. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās;

14.12. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

14.13. novietot soliņus ejās un ārpus iežogotās teritorijas;

14.14. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās;

14.15. traucēt kapraču darbu;

14.16. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu;

14.17. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās kapavietās un ārpus tām.

15. Kapsētu valdītājs nodrošina:

15.1. iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, nožogojumu, solu, aku, ūdens sūkņu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

15.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

15.3. kapsētu topogrāfiskā materiāla sagatavošanu un uzturēšanu;

15.4. jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanas un/vai esošo kapsētu paplašināšanas apbedījumu veikšanai plānošanu.

16. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina:

16.1. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

16.2. kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

16.3. kapsētu kapliču uzturēšanu un remontu;

16.4. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

16.5. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu.

17. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

18. Lai saņemtu jaunu kapavietu atvērtā kapsētā, daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, un lai saņemtu kapavietu atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumus, persona iesniedz kapsētu apsaimniekotājam:

18.1. iesniegumu par kapavietas ierādīšanu;

18.2. dzimtsarakstu nodaļas vai citas kompetentas institūcijas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

19. Kapsētu apsaimniekotājs lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kapavietu pieņem vienas darba dienas laikā.

20. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu, pamatojoties uz kapsētu apsaimniekotāja pieņemto lēmumu.

21. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

21.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu: novākt bojātos ziedus, bēru ceremonijas vainagus, nolīdzināt grunti kapa kopai;

21.2. uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju;

21.3. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu, ja tāds ir, līdz 0,7 m augstumam;

21.4. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

21.5. pirms kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas saņemt kapsētas pārziņa rakstisku atļauju par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu.

22. Kapavietas aprīkojums uzstādāms tikai ierādītajās kapavietas laukuma robežās, ievērojot kapavietu rindu līnijas un ievērojot Noteikumu prasības.

23. Kapavietas aprīkojuma uzstādīšana veicama saskaņā ar kapsētas pārziņa izsniegto atļauju par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu.

24. Kapu aprīkojuma uzstādīšanas darbu veicējam ir pienākums 1 (viena) mēneša laikā no atļaujas par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas izsniegšanas brīža, uzstādīt kapa vietas aprīkojumu un saņemt no kapsētas pārziņa saskaņojumu par tā izpildījumu.

25. Uzturot kapavietu, aizliegts:

25.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

25.2. kapavietās stādīt augstus (maksimums līdz 0,7 m augstumam) un kuplus krūmājus u.c.augus, kas varētu traucēt blakus esošo kapu kopšanu;

25.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai;

25.4. kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst veidot augstākas par 0,2 m, izņemot gadījumus, ja kapavietas apmales izveido vietās ar slīpu reljefu. Šādi izņēmuma gadījumi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

25.5. kapavietas aprīkojuma ierīkošanai izmantot nepiemērotus materiālus: azbesta saturošus materiālus un citus nepiemērotus materiālus.

26. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

27. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā cilvēka kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā cilvēka kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

28. Bezpiederīgo mirušo un neidentificēto mirušo apbedīšanu un kapavietas labiekārtošanu kapsētās nodrošina kapsētu valdītājs, slēdzot līgumu ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju.

29. Iepriekš ierādītā kapavietā var veikt apbedījumus/vai virsapbedījumus šādos gadījumos:

29.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

29.2. kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu, par ko kapsētu apsaimniekotājs katru gadu sastāda attiecīgu aktu.

30. Reizi gadā kapsētu apsaimniekotāja pārstāvis ar kapu pārzini apseko un sagatavo aktu par nekoptām kapavietām.

31. Nekopto kapavietu marķē ar brīdinājuma zīmi par iespējamo kapavietas likvidēšanu, ja kapavieta netiks kopta.

32. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts piecus gadus pēc kārtas, tad kapsētu apsaimniekotājs kapa kopiņu nolīdzina un tajā esošo pieminekli vai tam pielīdzināmo piemiņas zīmi novieto kapsētā šim nolūkam paredzētā sektorā.

33. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētu apsaimniekotāju, var veikt amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

34. Amatniekiem, kas veic darbības kapsētā, pēc kapsētu valdītāja vai kapsētu apsaimniekotāja pārstāvja pieprasījuma jāuzrāda kapsētu apsaimniekotāja saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu.

35. Amatniekiem, kas veic darbības kapsētā, nepieciešams noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par pakalpojuma veikšanas rezultātā radušos atkritumu savākšanu un utilizēšanu.

36. Amatniekiem, kas veic darbības kapsētā, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu apmeklētāju un operatīvo dienestu transportlīdzekļu, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzēto transportlīdzekļu pārvietošanos kapsētā. Darba vieta jāsakārto pēc darba pabeigšanas.

37. Amatnieki darbu veikšanai nepieciešamo transportu drīkst izmantot Noteikumos noteiktā kārtībā celiņos, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

38. Kapsētas pārzinis pēc kapavietas piešķiršanas ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek atbilstoši Noteikumu 11.punktā minētajam kapsētu darba režīmam.

39. Apbedīšanas pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

40. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Mirušais tiek apbedīts zārkā vai kremācijas gadījumā – urnā. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, saskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju, kapa garuma un platuma izmēri var tikt samazināti.

41. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

42. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Kapa dziļumam jābūt ne mazāk kā 1 m līdz urnai. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

43. Ierādāmo kapavietu izmēri atvērtajās kapsētās un daļēji slēgtās kapsētās:

44. Atvērtajās kapsētās jaunajos sektoros apbedījumu rindu sagatavošanu un nospraušanu dabā organizē kapsētu apsaimniekotājs, ņemot vērā šādus izmērus – kapu garums 2,7 metri, brīvā josla starp kapiem 0,2 metri un celiņu platums 1,5 metri, kuri veido apbedījumu rindu līnijas ik pa 5,6 metriem un 1,5 metriem.

45. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

46. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

47. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini un informējot kapsētu apsaimniekotāju.

48. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja pamatotu iesniegumu, kā arī ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

49. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei iznomā kapsētu apsaimniekotājs.

50. Saldētava kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā saldētava nav pieejama.

51. Par šo noteikumu III nodaļā, 21., 22. un 25. punktā, un VII nodaļā noteikto prasību neievērošanu, ja atbildība nav paredzēta citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – līdz 280 naudas soda vienībām.

52. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo Noteikumu pārkāpējus no pienākuma novērst pārkāpumu un atlīdzināt pārkāpuma rezultātā nodarītos materiālos zaudējumus.

53. Kontrolēt Noteikumu izpildi ir tiesīgi:

53.1. kapsētu valdītājs;

53.2. kapsētu apsaimniekotājs;

53.3. Ventspils pilsētas pašvaldības policija;

53.4. Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija.

54. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumiem veic Ventspils pilsētas pašvaldības policija.

55. Izskatīt lietas par Noteikumu pārkāpumiem ir tiesīga arī Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija.

56. Ja personas, kuras kapsētās sniedz amatnieka pakalpojumus, nepilda Noteikumus, kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības šīm personām neizsniegt nepieciešamo atļauju pakalpojuma veikšanai.

57. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību, lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kapavietu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ventspils pilsētas domes izpilddirektoram. Ventspils pilsētas domes izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

58. Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

59. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ventspils pilsētas domes 2012. gada 3. februāra saistošie noteikumi Nr. 5 "Ventspils pilsētas kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi".