Ministru kabineta rīkojums Nr. 696
Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 73 34.
§)
Par Kūdras ilgtspējīgas
izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam
1. Atbalstīt Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes
2020.-2030. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).
2. Noteikt, ka par pamatnostādņu izpildes koordināciju ir
atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus
informatīvos ziņojumus:
3.1. līdz 2025. gada 30. decembrim - pamatnostādņu īstenošanas
starpposma novērtējumu;
3.2. līdz 2032. gada 30. decembrim - pamatnostādņu īstenošanas
gala ietekmes novērtējumu.
4. Pamatnostādņu īstenošanā
iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu
īstenošanu 2020. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts
budžeta līdzekļiem.
Ministru prezidents A. K.
Kariņš
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
(Ministru kabineta
2020. gada 24. novembra
rīkojums Nr. 696)
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
pamatnostādnes 2020.-2030. gadam
Saturs
Kopsavilkums
Saīsinājumi
1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo
problēmu raksturojums
1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi
1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības
plānošanas dokumentos
1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas
dokumentiem
1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums
1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai
1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme
tautsaimniecībā
1.4.3. Normatīvais regulējums
1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība
1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija
1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos
1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas
1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija
1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums
nozarē
2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai
4. Teritoriālā perspektīva
5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem
Pielikums Nr. 1: Situācijas apraksts
Pielikums Nr. 2: Kūdras atradnes un dabas aizsardzības
teritorijas
Pielikums Nr. 3: Vēsturiskās kūdras ieguves vietas
Pielikums Nr. 4: Latvijas apstākļos piemērotie kūdrāju
rekultivācijas veidi
Kopsavilkums
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.
gadam izstrādātas atbilstoši:
- Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu
Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.
gadam") noteiktajam B2. rīcības virziena B2.1. pasākumam
"Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas
dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot
atsevišķi";
- Valdības rīcības plānam (apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības
plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru
kabineta iecerēto darbību īstenošanai"), kurā paustas šādas
apņemšanās: "039. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu
tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti", "062.
Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030,
nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un
turpinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Atbalstīsim
dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu
mazināšanai1" un "065. Īstenosim tādu zemes
dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski
pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa
un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.", kā arī "081.
Atbalstīsim vietējo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu
enerģētisko neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un
ekonomiskos ieguvumus reģionos";
- Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības
komisijas 2016. gada 13. oktobra vēstulei Nr. 142.9/17-21-12/16,
kurā tika lūgts sagatavot kūdras nozares attīstības
stratēģiju;
- Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas 2016. gada 19. oktobra vēstulei
Nr. 142.9/8-16-12/16.
Kūdras atradnes Latvijas teritorijā aizņem ap 10 % - 15 % no
valsts platības - ap 6782 km2 līdz 9700 km2
2. Resurss ir nozīmīgs valsts attīstībai, kura
ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.
Purviem jeb kūdrājiem ir būtiska loma tautsaimniecībā, kā arī
tie nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus, piemēram,
pārtikā lietojamās dabas veltes, atpūtas un rekreācijas iespējas,
ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, dzīvesvietu
putniem, kā arī uzglabā lielus oglekļa krājumus.
Galvenās problēmas kūdras nozarē Latvijā, kuru risināšanai
nepieciešams īstenot valdības politiku, ir aizsargājamo (īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu) un kūdras ieguvei
atvēlamo platību noteikšana, resursa tautsaimnieciskās lomas
aktualizācija, kūdras izmantošanas ietekmes uz klimata pārmaiņām
novērtējums, ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamība,
terminoloģija, pieejamo datu atšķirības dažādos datu avotos,
senāk kūdras ieguvei izmantoto un nerekultivēto platību efektīva
apsaimniekošana, kā arī speciālistu trūkums kūdras nozarē.
Lai nodrošinātu kūdras nozares ilgtspējīgu attīstību,
identificēti galvenie rīcības virzieni:
- veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt
ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu
tautsaimniecībā;
- pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt
institucionālo kapacitāti;
- pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko
pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei
un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.
Rīcības virzienu sasniegšanai noteiktas konkrētas veicamās
darbības, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās iestādes.
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.
gadam vispusīgi aptver kūdras izmantošanu un var kļūt par pamatu
kūdrāju izmantošanas plānošanai ilgtermiņā. Šis ir ilgtspējīgas
attīstības politikas dokuments, kurā tiek noteikti tālākās
rīcības mērķi, kā arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai.
Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē resursu pārvaldīšanu un
izmantošanu tādā veidā un apjomā, kas saglabā to potenciālu
īstenot vides, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanas un
pielāgošanās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā,
nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, un kas nerada
draudus citām ekosistēmām.
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.
gadam sagatavotas, lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
potenciālu, ņemot vērā saistītās nozares, radītu priekšnoteikumus
ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, nodrošinātu
sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras
resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu.
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru
kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970
"Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas
procesā" 7.4.1 apakšpunktā noteiktajā veidā - rakstiski
sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā
izstrādes stadijā.
Saīsinājumi
COP - Konvenciju pušu konference
CSP - Centrālā statistikas pārvalde
DAP - Dabas aizsardzības pārvalde
Direktīva 2009/28/EK - Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.
gada 23. aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo
energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši
atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK
DRN - Dabas resursu nodoklis
EK - Eiropas Komisija
EM - Ekonomikas ministrija
Enerģētikas pamatnostādnes - Enerģētikas attīstības
pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam
ES - Eiropas Savienība
ETS - Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas
FM - Finanšu ministrija
ĢIS - Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas
IIN - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
INSPIRE - Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta
direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas
infrastruktūru Eiropas Kopienā
IZM - Izglītības un zinātnes ministrija
ĪADT - Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Klimata pārmaiņu konvencija - Apvienoto Nāciju Organizācijas
Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām
Klimatneitralitātes stratēģija - Latvijas stratēģija
klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam
Kompensācijas mehānisms - Mehānisms siltumnīcefekta gāzu
emisiju no kūdras ieguves un ieguves teritorijām
kompensēšanai
KPSP - Klimata pārmaiņu starpvaldību padome
Latvija 2030 - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija
līdz 2030. gadam
Licence - Zemes dzīļu izmantošanas licence
LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
LKA - Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija"
LM - Labklājības ministrija
LPSR - Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika
LU - Latvijas Universitāte
LVĢMC - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs"
LZA - Latvijas Zinātņu akadēmija
NEKP - Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.
gadam
NĪVK IS - Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēma
Pamatnostādnes - Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
pamatnostādnes 2020.-2030. gadam
Regula Nr. 2018/842 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada
30. maija regula Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm
jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā
klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās
saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013
Saeima - Latvijas Republikas Saeima
SEG - Siltumnīcefekta gāzes
TPF - Taisnīgas pārkārtošanās fonds
UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
VID - Valsts ieņēmumu dienests
VMD - Valsts meža dienests
VPP - Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam
VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Zemes pārskats - Latvijas Republikas 2017. gada zemes
pārskats
ZIZIMM - Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un
mežsaimniecība
ZIZIMM regula - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30.
maija regula Nr. 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes
izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu
emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas
satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr.
529/2013/ES
ZM - Zemkopības ministrija
1. Zemes dzīļu
izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu
raksturojums
1.1. Kūdras
ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi
Galvenie kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi ir
sekojoši:
- novērtēt kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot
vērā saistīto nozaru, tautsaimniecības un sabiedrības intereses
dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijas
vajadzības;
- radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu
apsaimniekošanai un prognozējamai resursu pieejamībai;
- nodrošināt sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un
pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un
uzturēšanu.
1.2. Zemes dzīļu
izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos
Atjaunotās Latvijas zemes dzīļu izmantošanas politikas izveide
tika aizsākta 1995. gadā, Ministru kabinetam apstiprinot
koncepciju "Latvijas zemes dzīles" (apstiprināts
Ministru kabinetā 1995. gada 9. maijā). Šīs koncepcijas uzdevums
bija noteikt Latvijas zemes dzīļu izmantošanas pamatnostādnes
valsts nodrošināšanai ar reģionālai plānošanai un ekonomikas
attīstībai nepieciešamo informāciju par zemes garozas uzbūvi, tās
derīgajām, bīstamajām īpašībām un resursiem, kā arī iezīmēt
ģeoloģisko darbu realizācijas pamatvirzienus.
Valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kā, piemēram,
Latvija 2030 (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā)
zemes dzīļu izmantošanas jautājums skarts vispārīgi. Vairāk
kontekstā ar dabas resursiem un to izmantošanas jautājumu, lai
gan VARAM, sniedzot atzinumus par šo dokumentu projektiem, ir
norādījusi uz šīs nozares nozīmību.
Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka
ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti.
Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla
saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par
paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības
izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži,
augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna.
Zemes dzīļu resursi ir pieminēti, bet Latvija 2030 nav
analizēti zemes dzīļu izmantošanas jautājumi vai sniegtas norādes
turpmākām rīcībām. Latvija 2030 saistībā ar attīstības virzieniem
minēts: "dažādot lauku ekonomiku, attīstot lauku tūrismu,
amatniecību, bioloģisko lauksaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi
un būvmateriālu ražošanu, transporta un citu pakalpojumu uzņēmumu
attīstību, klasteru veidošanos u.c.;", bet risinājumu
sadaļā zemes dzīļu izmantošana vairs nav pieminēta. Latvija 2030
shēmā norādīts, ka kūdra ir uzskatāma par vienu no
neatjaunojamiem dabas resursiem kopā ar naftu, oglēm, iežiem,
minerāliem, dabas gāzi u.c.
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (ar
Saeimas deputātu priekšlikumiem apstiprināts Saeimā 2012. gada
20. decembrī) ievadā teikts, ka "Latvijas ekonomikas pamats
ir efektīva, pārdomāta un koncentrēta resursu izmantošana, lai
veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valstī. Nozīmīgākie ir tie
uzņēmumi (lielie, vidējie un mazie), kas rada produktus un
pakalpojumus eksportam". Kūdras ieguves nozare tieši atbilst
minētajam raksturojumam.
Zemes dzīļu izmantošana iekļauta 438. uzdevumā un paredz
stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un
bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas
tehnoloģijas.
VPP (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26.
marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm
2014.-2020. gadam") paredzētas vairākas nozīmīgas reformas,
tajā skaitā apņemšanās pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas
juridisko ietvaru un stiprināt institucionālo kapacitāti,
nodrošinot efektīvu zemes dzīļu aizsardzību un valsts pārvaldību.
VPP noteikts politikas mērķis: "Nodrošināt sabiedrību ar
mūsdienīgu, aktuālu informāciju par zemes dzīļu resursiem un
mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas tiek ņemta vērā attīstības
plānošanā". Rīcības virziens mērķa sasniegšanai ir
"Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas
dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot
atsevišķi". VPP paredz noteikt arī dabas aizsardzības
mērķus visiem aizsargājamo biotopu veidiem, balstoties uz ES
nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas
(biotopu kartēšana) rezultātiem. Šis uzdevums netieši var
ietekmēt arī kūdras izmantošanas nozari, jo daži no aizsargājamo
biotopu veidiem ir arī purvu biotopi. Tomēr, ne visi purvu veidi
un ne visi potenciālie kūdras ieguves purvi atbilst aizsargājama
biotopa pazīmēm. Taču, kamēr biotopu kartēšana nav noslēgusies un
apkopoti pilnvērtīgi dati par visā valsts teritorijā
sastopamajiem biotopiem un to kvalitāti, lemjot par kūdras
izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides
aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips.
VPP nosaka mērķi arī SEG emisiju samazināšanai un CO2
piesaistes nodrošināšanai no meža apsaimniekošanas, kā arī
Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītās
ietekmes mazināšanai. Kūdras ieguve un izmantošana enerģētikā
rada SEG emisijas un tādējādi ir jāskata kontekstā arī ar SEG
emisiju samazināšanas mērķiem.
Lai nodrošinātu reģionu kopīgas attīstības plānošanu, tai
skaitā arī attiecībā uz dabas resursu izmantošanu, saskaņā ar
Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci
plānošanas reģioni - Kurzemes plānošanas reģions, Latgales
plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas
reģions un Zemgales plānošanas reģions (Reģionālās attīstības
likuma 5. panta trešā daļa). Plānošanas reģiona kompetence ir
nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību
un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Kurzemes
plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.-2020. gadam
prioritātes "Zaļā Kurzeme 2020 - resursu efektivitāte un
ilgtspēja" rīcības virziens "Eko-efektivitātes un zaļo
inovāciju veicināšana" kā atbalstāmās darbības paredz esošo
dabas resursu efektīvu izmantošanu, alternatīvo un atjaunīgo
energoresursu izpēti un attīstību, pāreju uz atjaunīgiem
energoresursiem. Rīgas plānošanas reģiona attīstības
programmā minēts rīcības virziens "Atbalsts reģiona
eksportspējīgo nozaru uzņēmumiem un klasteru izveide
starptautiski konkurētspējīgās jomās". Viens no Vidzemes
plānošanas reģiona attīstības programmas 2015. - 2020. gadam
mērķiem ir "pilnveidot dabas kapitāla ilgtspējīgu
apsaimniekošanu, vēršot uzmanību uz dabas resursu saglabāšanu un
vides ilgtspējīgu apsaimniekošanu". Zemgales plānošanas
reģiona attīstības programmā 2015.-2020. gadam minēts, ka
ļoti vērtīgs dabas resurss Zemgales plānošanas reģionā ir ĪADT -
91 ĪADT ar kopējo platību 520,18 km2. Vides un dabas
resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un attīstība - prioritāte
paredz veicināt efektīvu reģiona vides un dabas resursu
pārvaldību. Kā viens no rīcības virzieniem minēts "Saglabāt
un atjaunot reģiona bioloģisko daudzveidību un aizsargāt
ekosistēmas". Latgales plānošanas reģiona attīstības
programmā minēts, ka Latgales reģions ir bagāts ar dabas
resursiem, tomēr to potenciāls zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ
izmantots ar zemu pievienoto vērtību. "Latgale ID"
apakšprogrammā "Sociālā uzņēmējdarbība" pie ieguvumiem
minēts: "akumulētas zināšanas nozarēs, kuras uzskatāmas par
perspektīvajām reģiona nozarēm, jo ir balstītas esošo uzņēmumu
pieredzē, vietējos dabas resursos un lielākajā daļā reģiona
iedzīvotāju prasmju". Starp galvenajām atziņām minēts, ka
"Latgalei ir potenciāls stimulēt ekonomisko izaugsmi, ņemot
vērā priekšrocības, ko sniedz labvēlīgs ģeogrāfiskais
novietojums, transporta koridori, salīdzinoši zemas darbaspēka
izmaksas, neizmantotie cilvēku un dabas resursi, taču
nepieciešama nozīmīga publiskā sektora rīcība produktīvo sektoru,
īpaši tradicionālo augstas un vidējās pievienotās vērtības
apstrādes rūpniecības sektoru atbalstīšanā".
2016. gada 8. decembrī ar Ministru kabineta
rīkojumu3 apstiprināta Koncepcija par zemes dzīļu
izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo
investoru piesaistei. Veicot grozījumus likumā "Par
zemes dzīlēm", tajos paredzēts iestrādāt mehānismu, lai
nodrošinātu iespēju veikt zemes dzīļu izpēti. Cita starpā tas
atvieglotu iespēju veikt Latvijas ģeoloģisko kartēšanu, ietverot
arī kūdras resursu ģeoloģisko kartēšanu.
Enerģētikas pamatnostādnēs (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 129 "Par
enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.- 2020. gadam")
minēts, ka 2013. gadā vietējie energoresursi nodrošināja 34,9 %
no kopējā primāro energoresursu patēriņa. Lielākā daļa no tiem
bija atjaunojami energoresursi - koksnes biomasa, hidroresursi,
vējš, biogāze, biodegvielas un vietējie energoresursi - kūdra,
atkritumi. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs norādīts, ka
enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai zināms potenciāls ir
kūdras ieguvei. Enerģētiskās kūdras ieguvi jau sagatavotās kūdras
atradnēs, kuru izstrādei ir spēkā esošas licences, var uzsākt
aptuveni 4000 ha platībā, iegūstot vismaz 700 tūkst. t
enerģētiskās kūdras gadā4. Piemēram, Latvijā 2015.
gadā darbojās vairāk nekā 300 ūdenssildāmie katli, kuros
tehnoloģiski būtu iespējams sadedzināt kūdru. Enerģijas ražošanai
var izmantot ap 462 tūkst. t kūdras gadā. Tajā pat laikā,
izmantojot kūdru kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides
kvalitāte, it īpaši tas nav pieļaujami blīvāk apdzīvotajās
vietās. Vienlaikus, ir svarīgi, lai kūdras izmantošana neapdraud
SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 1. tabulā mērķa
"Primāro energoresursu diversifikācija" sasniegšanai
norādīti rīcības virzieni: "1.1. Izvērtēt kūdras,
ģeotermālās enerģijas iegūšanas un citu alternatīvo avotu
efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos
apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz
vidi."; "4.2.2. Veicināt biomasas un kūdras izmantošanu
energoapgādē, piešķirot tam Eiropas Savienības fondu atbalstu,
nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo
iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju
ierobežošanai.".
Informatīvā ziņojuma Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa
stratēģija 2030-konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai 3.
sadaļā "Enerģētikas sektora attīstības pamatnosacījumi"
kā viens no darbības virzieniem minēts: "11) veicināt
vietējo energoresursu ieguves potenciālu, tajā skaitā kūdras
ieguvi un slānekļa gāzes un naftas potenciāla tālāku izpēti, kā
arī pieņemt atbilstošu regulējumu ogļūdeņražu izpētes un ieguves
investīciju vides nostiprināšanai."
Lai gan kūdrai kā energoresursam ir potenciāls, nākotnē nav
plānots veicināt kūdras izmantošanu enerģētikas vajadzībām, ņemot
vērā virzību uz klimatneitralitāti.
Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.
gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 3.
jūlija rīkojumu Nr. 326 "Par Latvijas tūrisma attīstības
pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam") purvi kā dabas tūrisma
sastāvdaļa minēti pie stratēģiskajiem tūrisma produktiem un dots
ieteikums veidot jaunus dabas tūrisma produktus, attīstot
produktus, kas balstīti uz dabas izziņu (piemēram, putnu
vērošana, purva biotopu izziņa, rasenes barošanās procesa
vērošana u.c.), kas būtu nozīmīgi papildu piesaistes elementi
kādam citam pamatproduktam.
Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 bioekonomika
definēta šādi: "Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur
ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti
atjaunojamie dabas resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi
u.c.), lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un
enerģiju." Kūdras nozari varētu uzskatīt par bioekonomikas
sastāvdaļu, jo no iegūtā produkta tiek ražota pārtika, atjaunotas
mežu platības un veicināta sociālekonomisko faktoru risināšana.
Turklāt aprites cikla beigās izmantotā kūdra nekļūst par
atkritumu. Ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama kūdras loma
bioekonomikā un aprites ekonomikā.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam
līdz 2030. gadam5 kūdras purvi minēti saistībā ar
ļoti augstu ugunsgrēku varbūtības palielināšanos nākotnē. Ņemot
vērā minēto, ir nepieciešams meklēt risinājumus ugunsdrošības
uzlabošanai kūdras purvos, veicot pētījumus un pilnveidojot
normatīvo regulējumu.
Klimatneitralitātes stratēģijas mērķis ir nodrošināt
Latvijas klimatneitralitāti 2050. gadā. Lai to sasniegtu ir
izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana
visos tautsaimniecības sektoros un CO2 piesaistes
palielināšana. Klimatneitralitātes stratēģija, paredz, ka 2050.
gadā ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes
izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības,
ekonomiskos un sociālos aspektus; Latvijas lauksaimniecība un
mežsaimniecība ir resursu efektīva - panākta augsta
produktivitāte, tiek ražoti produkti ar augstu pievienoto
vērtību; ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota
atbilstoša izmantošana; tiek maksimāli veicināta atjaunojamo
energoresursu izmantošana enerģētikā; ražošanas procesi ir
energoefektīvi.
NEKP6 ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un
klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts
enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un
rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem, ņemot vērā
ieskicētos ilgtermiņa attīstības virzienus. NEKP ilgtermiņa
mērķis ir, uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības
labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā
un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas
tautsaimniecības attīstību.
Ņemot vērā kopējo mērķi NEKP ir noteikts, ka ir jāizveido
kūdras augšņu izplatības karti lauksaimniecības zemēs, kā arī
jāveicina vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu
rekultivācija, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP
ir plānots līdz 2023. gadam tiesību aktos noteikt kūdras
kurināmajam piemēroto CO2 DRN atbrīvojumu
atcelšanu.
1.3. Sasaiste ar
ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem
ES politikas dokumenti tiešā veidā neattiecas uz kūdras
ieguvi, tomēr tie attiecas uz saistītajām jomām - dabas
aizsardzību, klimata pārmaiņām un atjaunīgo energoresursu
izmantošanu.
Latvijai rekomendējoša ir ES 2006. gada septembrī pieņemtā
Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija (EK 2006. gada
22. septembra paziņojums "Tematiskā stratēģija augsnes
aizsardzībai"7), no kuras izriet, ka jāveic
darbības augsnes, tajā skaitā purva augsnes, auglības, oglekļa
uzkrājuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz
2020. gadam (EK 2011. gada 3. marta paziņojums "Mūsu
dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls - bioloģiskās
daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam"8)
pamatmērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības
izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES un atjaunot
tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES
ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā
pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi stratēģijā ir iekļauti 20
uzdevumi, no kuriem pirmajā - pilnībā īstenot Putnu direktīvu
(Eiropas Parlamenta un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva
79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību) un Biotopu direktīvu
(Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva
92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras
aizsardzību) - paredzēts, ka dalībvalstis turpinās integrēt sugu
un biotopu aizsardzības un pārvaldības prasības galvenajās ar
zemes un ūdens izmantošanu saistītajās rīcībpolitikās, ko īsteno
gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām. Turklāt minētajā
stratēģijā iekļauts uzdevums uzturēt un atjaunot ekosistēmas un
to pakalpojumus.
EK 2018. gada 28. novembra paziņojums9
"Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa
redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un
klimatneitrālu ekonomiku", kas ietver redzējumu par visas
tautsaimniecības nozares un visus sabiedrības slāņus aptverošām
ekonomiskajām un sabiedrības pārveidēm, kas vajadzīgas, lai līdz
2050. gadam ES sasniegtu SEG neto emisiju nulles līmeni jeb
klimatneitralitāti. Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku būs
vajadzīga kopīga rīcība vairākās stratēģiskās jomās, tajā skaitā,
jomās, kuras attiecas uz dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem un
oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.
Saskaņā ar Klimata pārmaiņu konvencijas10
prasībām, dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, katru gadu Klimata
pārmaiņu konvencijas sekretariātam ir jāsniedz inventarizācija
par SEG emisijām un CO2 piesaisti valstī. SEG
inventarizācija tiek sagatavota saskaņā ar KPSP izstrādātām un
Klimata pārmaiņu konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē
apstiprinātām metodikām un ziņošanas vadlīnijām. Aptverot tikai 3
% no pasaules zemes, kūdrāji satur apmēram 500 Gt oglekļa kūdrā.
Kūdras ieguves rezultātā rodas oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda
un metāna emisijas.
Direktīvas 2009/28/EK11 2. panta a)
apakšpunkts noteic, ka "enerģija, kas iegūta no
atjaunojamajiem energoresursiem ir enerģija no atjaunojamajiem
nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules, aerotermālā,
ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un
biomasas enerģija; atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas
iekārtu gāzes un biogāzes enerģija". Savukārt minētās
direktīvas 17. panta 4. punkts noteic, ka biodegvielas un
bioloģiskie šķidrie kurināmie nedrīkst būt ražoti no izejvielām,
kuras saražotas no zemes platības ar augstu oglekļa
koncentrāciju. Saskaņā ar šā panta a) apakšpunktu tie ir mitrāji
- zemes platības, kuras nepārtraukti vai ievērojamu laikposmu
gadā klāj ūdens vai kuras ir piesātinātas ar ūdeni.
CSP apkopo informāciju par energoresursu ražošanu, importu,
eksportu un patēriņu valstī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1099/2008 par
enerģētikas statistiku12 B pielikumu un izstrādā
Latvijas Energobilanci. Šīs regulas B pielikumā ir definēts, ka
kūdra ir energoprodukts. Šī definīcija neskar atjaunīgās
enerģijas resursu definīciju direktīvā 2009/28/EK un 2006. gada
KPSP vadlīnijas valsts SEG uzskaitei.
ZIZIMM regula13, kuras ietvaros mitrzemju
apsaimniekošanas (tai skaitā kūdras ieguves) uzskaite klimata
saistību izpildē no 2026. gada ir noteikta kā
obligāta14. ZIZIMM regulai jāveicina SEG emisiju
samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu šādās
apsaimniekoto zemju uzskaites kategorijās - apmežota zeme,
atmežota zeme, apsaimniekota meža zeme, apsaimniekota aramzeme,
apsaimniekoti zālāji un no 2026. gada - apsaimniekoti mitrāji.
Kūdras ieguves kontekstā svarīgi ir nosacījumi apsaimniekotu
mitrāju uzskaitei. Saistībā ar apsaimniekotiem mitrājiem SEG
emisijas un CO2 piesaiste tiks uzskaitīta 2026.-2030.
gada periodam šādās zemes kategorijās:
- mitrājiem, kas paliek mitrāji;
- apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par
mitrājiem;
- mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu
zemi.
Aprēķini veicami, balstoties uz datiem par SEG emisijām un
CO2 piesaisti, kura radusies 2026 -2030. gadā, atņemot
vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada
SEG emisijas un CO2 piesaisti, kura radusies
apsaimniekotos mitrājos 2005.-2009. gada periodā (bāzes
periods).
Tikmēr 2021.-2025. gada periodā Latvijai jāziņo dati par SEG
emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem
mitrājiem, taču šo SEG emisiju un CO2 piesaistes
apjomi nav iekļauti SEG ierobežošanas saistībās.
Saskaņā ar Regulas 2018/842 4. panta 1. punktu un 1. pielikumu
periodā no 2021. gada līdz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams
nodrošināt 6 % ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu līdz 6 %
samazinājumam, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju
apjomu 2005. gadā. Ikgadējie 2021.-2030. gada perioda ne-ETS
mērķi Latvijai tiks noteikti, izmantojot 2020. gadā iesniegtās
SEG inventarizācijas datus 2005., 2016., 2017. un 2018. gadam,
kuri pēc tam tiks apstiprināti ar EK īstenošanas aktu,
pamatojoties uz Regulas 2018/842 4. pantu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra
direktīva Nr. 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu
emisiju samazināšanu15. Virzībā uz to, lai sasniegtu
tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada būtisku negatīvu
ietekmi un būtiskus riskus cilvēku veselībai un videi,
dalībvalstīm jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno valstu gaisa
piesārņojuma ierobežošanas programmas, kā arī jāveic saistītu
emisiju un to ietekmju monitorings, un jāziņo par to. Vienlaikus
jāatzīmē, ka kūdras sadedzināšana rada mazāk kā 1 % no kopējām
slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5, nemetāna gaistošo organisko
savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt pamatnostādņu 1.
pielikuma 36. attēlu).
EK paziņojums "Eiropas Zaļais kurss"16,
kas ir ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu
sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu
ekonomiku, kurā SEG neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz
nullei. Ņemot vērā minēto, arī kūdras nozarē būs nepieciešams
izstrādāt un īstenot pasākumus virzībai uz
klimatneitralitāti.
2020. gada 14. janvārī EK publicēja priekšlikumu regulai, ar
ko izveido TPF17. TPF tiek plānots kā būtisks
instruments, lai sniegtu atbalstu teritorijām, kuras saskaras ar
lielām sociālekonomiskām grūtībām, kas rodas, pārkārtojoties uz
klimatneitrālu ES ekonomiku un kuras vissmagāk skars pāreja uz
klimatneitralitāti, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā,
tostarp oglēm, kūdras un degslānekļa vai rūpnieciskajiem
procesiem, kuros ir liela SEG emisijas intensitāte. Tāpat TPF
kalpos kā instruments, lai novērstu reģionālo atšķirību
palielināšanos.
Saskaņā ar regulas priekšlikumu visām ES dalībvalstīm, lai
kvalificētos TPF finansējumam, būs jāizstrādā Taisnīgas
pārkārtošanās teritoriālais plāns. Latvijas pozīcija par regulas
priekšlikumu tika apstiprināta 2020. gada 10. martā. Saskaņā ar
Ministru kabineta 2020. gada 10. marta protokollēmuma Nr. 10 28.
§ 2. punktu VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādās
augstāk minēto plānu.
1.4. Kūdras
nozarē identificēto problēmu raksturojums
Ir identificētas vairākas problēmas, kuru risināšanai
nepieciešams īstenot valdības politiku. Pastāvošās problēmas
aptver kūdras ieguves, tautsaimniecības, normatīvā regulējuma,
kūdras nozares pārvaldības, klimata pārmaiņu, ģeoloģiskās
informācijas kvalitātes un saglabāšanas, rekultivācijas un
izglītības jomas, kuru raksturojums sniegts turpmākajās
apakšnodaļās.
1.4.1. Kūdras
resursu pieejamība tautsaimniecībai
Latvija ir bagāta ar purviem, kas uzskatāmi par kūdras iegulām
un atradnēm, taču nav izstrādātas pamatnostādnes zemes dzīļu
resursa - kūdras ilgtspējīgai izmantošanai. Valsts līmenī nav
noteikts, kāda daļa no šiem resursiem būtu aizsargājama, kāda
izmantojama kūdras ieguvei un kādi ir Latvijas apstākļos
efektīvākie, ekonomiskākie, klimata pārmaiņas mazinošākie, dabas
daudzveidībai un videi draudzīgākie rekultivācijas pasākumi.
Likuma "Par zemes dzīlēm" 2. pantā noteikts tā
mērķis, proti, nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu,
vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes
dzīļu aizsardzības prasības. Derīgo izrakteņu ieguve ir
pasākumu komplekss un vienā atradnē tā var ilgt vairākus gadu
desmitus, pat 70 - 80 gadus. Kūdras atradnes vidējais izstrādes
laiks ir 50 gadi. No SEG emisiju samazināšanas viedokļa ir
lietderīgi kūdras ieguves periodu iespējami koncentrēt, tomēr ar
kūdras ieguvi ir saistīti arī citi aspekti, piemēram, dabas
aizsardzība. Šajā gadījumā ieguves ietekmes mazināšanai strauja
ieguve nebūtu vēlama. Šobrīd nav noteikti ilgtspējīgi kūdras
ieguves apjomi, kas veicinātu kūdras ieguves nozares attīstību un
dotu iespēju sabalansēt sabiedrības ekonomiskās intereses un
intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un
rekreācijā.
Būtiski ir arī purvu ekosistēmu pakalpojumi. Tos iedala trīs
kategorijās: apgādes, regulācijas un uzturēšanas, kā arī kultūras
pakalpojumi18.
Kamerāli izanalizējot pašlaik pieejamos datus par kūdras
atradnēm19, izdalīts 1461 telpiskais objekts ar kopējo
platību 501 079 ha. Daļu no šiem telpiskajiem objektiem var
uzskatīt par kūdras ieguvei potenciāli pieejamām atradnēm (skatīt
pamatnostādņu 1. pielikumu). Pamatnostādņu 2. pielikumā ietverta
informācija par atradņu platībām, kurās izsniegtas licences, par
teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve ir pārtraukta, kā arī
par dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT un mikroliegumiem),
kurās kūdras resursu ieguve nav atļauta vai ir atļauta ar
ierobežojumiem. 40,13 % (204 307 ha) no kamerāli identificēto
kūdras atradņu teritorijas pārklājas ar ĪADT (tajā skaitā
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un mikroliegumiem. Saskaņā ar
LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" datiem
uz 2016. gada 1. janvāri aktīva kūdras ieguve notika 15 000 ha no
licenču laukumu platības. Tikmēr, saskaņā ar Valsts vides
dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu
platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst.
ha. Atšķirība starp aktīvajām ieguves platībām un licenču laukumu
platībām veidojas, jo aktīva kūdras ieguve licences laukumā
notiek pakāpeniski. Ieguves tiesības licences laukumā (arī tā
platība) tiek piešķirtas tikai pēc kūdras krājumu izpētes un
akceptēšanas (attiecīgi kūdras krājumi ir izpētīti) un ietekmes
uz vidi novērtējuma veikšanas. Saskaņā ar likuma "Par zemes
dzīlēm" 1. panta 14. punktu licences laukums ir konkrētam
zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis
(bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums,
kura robežas ir noteiktas licencē vai bieži sastopamo derīgo
izrakteņu ieguves atļaujā. Ieguvējam tiek piešķirtas tiesības
veikt kūdras ieguvi, tai skaitā visus nepieciešamos sagatavošanas
darbus, visā noteiktajā licences laukumā. Ievērojot pašreizējos
ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības,
kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu
periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt
tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo
vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot
10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās
atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu
saglabāšanas nepieciešamības. Tas nodrošinātu vienmērīgu un
prognozējamu kūdras ieguvi šajās pamatnostādnēs paredzētajam
laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunu licenču laukumu
noteikšanas gadījumā pēc iespējas jāizvairās no neskartu kūdras
purvu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi
(ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams)
"vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās. Tāpat, plānojot
jaunas kūdras ieguves platības un izvērtējot tos purvus, kuros
iespējama kūdras ieguve nākotnē, svarīga Natura 2000 tīkla
konektivitāte, lai saglabātos neskarti purvi arī ārpus Natura
2000 tīkla, caur kuriem iespējama augstiem purviem raksturīgo
sugu pārvietošanās.
Problēmjautājuma risināšanai būtiski nodrošināt sakārtotu un
pamatotu informāciju par kūdras resursu izmantošanas potenciālu
tautsaimniecībā.
1.4.2. Kūdras
ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā
1.4.2.1. Kūdras
ieguves devums un potenciāls tautsaimniecībai
Kūdras ieguves nozarei raksturīga ir sezonalitāte, ieguve
atkarīga no laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma. Nozare ir
patstāvīga un tā darbojas pēc normāliem tirgus principiem. Kūdras
ieguve vienmērīgi notiek visā Latvijas teritorijā - Kurzemes
plānošanas reģionā atrodas 20 % no licencētajām kūdras ieguves
platībām, Rīgas plānošanas reģionā - 20 %, Vidzemē - 21%, Zemgalē
- 22 %, bet Latgalē - 17 %. Lai gan Latgale ir kūdras resursiem
bagātākais valsts reģions (tur atrodas trešā daļa jeb 31 % no
visiem Latvijas kūdras resursiem), Latgalē atrodas procentuāli
mazākā daļa licencēto platību. Kūdras izmantošana ļauj saglabāt
nodarbinātību laukos, attīsta vietējo ekonomiku, kas īpaši
būtiski ir Latgalei, kurā koncentrēti arī kūdras resursi.
Pieprasījums pēc kūdras resursiem un tās izmantošana ir cieši
saistīti ar attīstības tendencēm pasaulē, jo kūdras izmantošana
dārzkopībā nodrošina arī pārtikas ražošanu. 70 % no pasaulē
dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti.
Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10
miljardus un pārtikas nodrošināšanai, dekoratīvajiem augiem un
koku stādiem būs nepieciešams par 415 % vairāk substrātu.
Pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz par 250 % (ņemot
vērā arī citu substrātu pieaugumu pat par 1000 %)20.
Latvijas kūdras atradnēs pieejami 1,5 miljardi tonnu kūdras, kas
ir 0,4 % no pasaules kūdras resursiem. Laikā no 2010. līdz 2018.
gadam vidējais kūdras ieguves apjoms Latvijā gadā ir 997 tūkst.
tonnas, svārstoties no 704 tūkst.t. 2010. gadā līdz 1400 tūkst.t.
2018. gadā21, ieguves apjoms atkarīgs no laika
apstākļiem. Nodokļu ieņēmumi no kūdras ieguves Latvijā ir 18,5
miljoni euro gadā22 (galveno apjomu veido VSAOI, IIN,
UIN), kuri, pareizi plānojot un ražojot produktus ar augstāku
pievienoto vērtību, ir iespējami vēl lielāki.
Pie esošajiem dārzkopības kūdras ieguves apjomiem, attīstot
tehnoloģijas, jaunus produktus, vietējo pārstrādi, tuvāko piecu
gadu laikā apgrozījumu iespējams paaugstināt par 23 %. Papildu
līdzekļi modernizācijai ļautu kāpināt apgrozījumu vēl vairāk.
Latvijas stādu audzētāji gada laikā izlieto aptuveni 300 000
m3 kūdras un kūdras produktu23. Piemēram, AS
"Latvijas valsts meži", kā arī citi uzņēmumi, koku
stādus audzē Latvijas kūdras substrātos. Vienā kubikmetrā kūdras
var izaudzēt 7000 koku stādu (priede, egle), tajā pašā daudzumā
kūdras var izaudzēt tomātus 4500 euro vērtībā.
Latvijas kūdra un kūdras produkti ir pieprasīti visā pasaulē,
tie ieņem nozīmīgu lomu Eiropas dārzkopībā, nodrošinot 31 % no
profesionālās dārzkopības pieprasījuma24. Latvijas
kūdru un kūdras produktus izmanto dārzeņu, garšaugu, dekoratīvo
augu, koku stādu audzēšanai, kā arī apzaļumošanai. Kūdras nozares
uzņēmumi ir būtisks darba devējs laukos. Kūdras ieguve un
pārstrāde dod ieguldījumu ar to saistīto nozaru attīstībā,
izmantojot to pakalpojumus (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu).
Šīs nozares ir loģistika, degvielas tirdzniecība, iepakojuma
ražošana, elektroenerģijas ražošana, apdrošināšana, banku un
grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas
remonts, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte.
Latvijā būtu nepieciešama kūdras produktu ar pievienoto
vērtību (kūdras substrāti stādu audzēšanai dārzkopībai,
mežsaimniecībai, lauksaimniecībai) tālāka ilgtspējīga attīstība,
veicinot ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un ražošanas
tehnoloģijās un veicinot vietējo pārstrādi, izmantošanu un gala
produktu eksportu. Tāpat būtiski veicināt ilgtspējīgāku kūdras
izmantošanu inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību -
celtniecības materiālu (siltumizolācijas materiāli, kūdras krāsa
vai špakteļmasa), dekoratīvā dizaina un mākslas priekšmetu
izstrādi, kā arī izmantošanu kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un
tekstila ražošanā.
Ļoti svarīgi ir veikt vēsturisko un degradēto kūdras ieguves
vietu rekultivāciju, lai degradētās teritorijas atgrieztu
saimnieciskajā apritē, tostarp, veicot mežu ieaudzēšanas
pasākumus vai izmantojot šīs teritorijas lielogu dzērveņu
audzēšanai u.c.
Būtu atbalstāma kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko
procesu modernizēšana ar mērķi samazināt SEG emisijas kūdras
ieguves procesā.
Lai nodrošinātu kūdras izmantošanas ilgtspēju, šie resursi ir
saprātīgi jāapsaimnieko. Šim nolūkam ir jāizmanto ilgtspējīgas
derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes metodes, kā arī efektīvi
jāizmanto jau izstrādātās vai daļēji izstrādātās purvu
platības.
Vēsturiskajās kūdras ieguves platībās, kur ieguve ir
pārtraukta un nav atjaunota, dabisko faktoru ietekmē notiek
dažādi procesi - vēja erozija, kūdras mineralizācija un
nosēšanās, līdz ar to samazinās valsts nozīmes resurss. Saskaņā
ar DAP projekta LIFE Restore "Degradētu kūdrāju atbildīga
izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātiem,
atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids jāizvēlas degradētiem
kūdrājiem 18 010 ha platībā25. Tomēr jāņem vērā, ka
novērtējums veikts kamerāli, no identificētajiem 50 179 ha
degradētu kūdrāju, ģeoloģiskais apsekojums (ne ģeoloģiskā izpēte)
veikts 78 kūdrājos. Lai šo resursu izmantotu saimnieciski,
nepieciešams lauka darbos izpētīt šīs platības, novērtēt tajās
esošo kūdras apjomu un pieņemt lēmumu par tālāku izmantošanu
kūdras ieguvei vai rekultivācijas veikšanu.
1.4.2.2.
Iespējas izmantot tumšo kūdru
Jo ātrāk ieguves vietā kūdras ieguve tiks pabeigta un ieguves
vieta rekultivēta, jo īsāks būs ar ieguvi saistīto SEG emisiju
laiks. Vienlaikus atsevišķos gadījumos kūdras ieguvi nevar
pabeigt, jo, kaut gan labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras
izmantošana dārzkopībā paplašinās, pieprasījums pēc labi
sadalījušās zemā purva tipa kūdras ("tumšās kūdras"),
kas atrodas atradnes dziļākajos slāņos, joprojām ir neliels.
Vēsturiski būtisks "tumšās kūdras" patērētājs ir
bijusi enerģētikas nozare, taču pieprasījums pēc kurināmās kūdras
ir krities. Atjaunotajā Latvijā samazināja vietējo kūdras resursu
izmantošanu un palielināja gāzes izmantošanu. No 2003. gada līdz
ar TEC-1 rekonstrukciju un kūdras izmantošanas pārtraukšanu
radikāli saruka enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana.
Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva enerģētikas vajadzībām,
pārorientējās uz dārzkopības kūdras ieguvi, tomēr visās platībās
to nebija iespējams izdarīt. Jāņem vērā, ka kūdras izmantošana
enerģētikas sektorā nedrīkst apdraudēt SEG emisiju samazināšanas
mērķu sasniegšanu. Attiecīgi, lai varētu veikt tumšās kūdras
ieguvi, nepieciešami pētījumi tumšās kūdras pielietojuma
attīstībai.
1.4.3.
Normatīvais regulējums
Purvu un kūdrāju izmantošanu reglamentē normatīvie akti, kas
skar vairākas jomas: zemes un zemes dzīļu īpašumtiesības,
ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas attīstības plānošanu,
dabas aizsardzību, publiskas personas īpašuma izmantošanu, zemes
dzīļu izmantošanu, būvniecību, SEG emisiju uzskaiti un ziņošanu
par tām, kā arī enerģētiku.
Būtiska problēma kūdras resursu apzināšanā ir zemes dzīļu
īpašumtiesības. Gan Civillikums, gan likums "Par zemes
dzīlēm" noteic, ka Latvijā zemes dzīles pieder zemes
īpašniekam. Ņemot vērā minēto, šobrīd ir neiespējama valsts
mēroga ģeoloģiskā kartēšana un ir apgrūtināta kompleksu (ārpus
konkrētā zemes īpašuma) ģeoloģiskās izpētes darbu veikšana.
Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu kartēšana, inventarizācija un
kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80.
gadu sākuma26. Sistemātiskas informācijas par kūdras
resursiem iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam.
Informācija par daļu atradņu ir ievākta vairāk nekā pirms 50
gadiem. Pašlaik notiek atsevišķu kūdras atradņu ģeoloģiskā izpēte
vai kūdras ieguves lauku inventarizācija, bet netiek veikti
sistemātiski kūdras resursu ģeoloģiskās kartēšanas darbi. Tādēļ
ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ļautu veikt
ģeoloģisko kartēšanu. Minētā problēma attiecas arī uz citiem
zemes dzīļu resursiem, tomēr pamatnostādnēs tiek risināti
jautājumi saistībā ar kūdras nozari. Lai veiktu pilnvērtīgu
kūdras resursu kartēšanu un novērtēšanu, nepieciešams aptvert
visu Latvijas teritoriju, ieskaitot arī zemes, kas pieder
privātpersonām, jo vienas atradnes robežās var būt vairāki zemes
īpašnieki. Detalizētāks normatīvā regulējuma izvērtējums sniegts
pamatnostādņu 1. pielikuma 1.1. apakšnodaļā "Normatīvais
regulējums".
1.4.4.
Institucionālā sadrumstalotība
Kūdras ilgtspējīga izmantošana netiek veicināta arī zemes
dzīļu resursu pārvaldības institucionālās sadrumstalotības un
nepietiekamas kapacitātes dēļ.
Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldība ir
sadalīta starp vairākām institūcijām. Valsts vides dienests
izsniedz licences, derīgo izrakteņu atradņu pases, dabas resursu
lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus,
saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus un veic zemes dzīļu
izmantošanas kontroli. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži
sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei līdz
piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās
atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves limitam. LVĢMC uztur
ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē un uzskaita derīgo
izrakteņu krājumus, sniedz zemes dzīļu informāciju gan valsts
pārvaldes funkciju ietvaros, gan kā maksas pakalpojumus. Tā kā
Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā publiskas
personas zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu
apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas valsts
meži", gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA
"Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP. Savukārt
privātpersonas pašas tiesīgas lemt par savas zemes izmantošanu,
ciktāl tās neierobežo normatīvie akti.
Problēmas risināšanai nepieciešams pilnveidot kūdras nozares
valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot
to kapacitāti.
1.4.5.
Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija
Šobrīd informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko,
inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu derīgo
izrakteņu ieguves projektu dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto
kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras
fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un
būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir
LVĢMC uzturētā Valsts ģeoloģijas fonda informācija. Daļa
pirmmateriālu un sākotnējās informācijas par Latvijas kūdras
resursiem atrodas VSIA "MELIORPROJEKTS", Latvijas
Lauksaimniecības muzejā Talsos un privātos arhīvos, nevis Valsts
ģeoloģijas fondā, kā to nosaka normatīvie akti. Nepieciešams
risināt jautājumu par šo materiālu pievienošanu Valsts ģeoloģijas
fondam un atbilstošu uzglabāšanu.
Kūdras atradņu ģeotelpiskie dati lielā apjomā joprojām ir
tikai papīra formātā, tie nav digitalizēti atbilstoši mūsdienu
lietošanas prasībām, sistematizēti un elektroniski apstrādājami,
kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu
apstrādi un analīzi, tādējādi iegūstot pilnvērtīgu informāciju
par kūdras atradnes raksturojošiem rādītājiem un tajā
ietilpstošiem resursiem (kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji).
Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu
bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem apgrūtina vai daļēji
padara neiespējamu veikt datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī
operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu
visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām.
Tas, ka zemes dzīļu informācija un uz tās pamata izsniegtā
dokumentācija neatrodas vienkopus, kā arī dažādie un bieži
savstarpēji nesalāgojamie dokumentu veidi un ģeotelpisko datu
kvalitāte (piemēram, attiecībā uz noteiktajām robežām, platībām,
derīgo izrakteņu krājumiem, kā arī dokumentu derīguma termiņiem),
ierobežo ģeoloģiskās informācijas sistēmas pilnveidošanu tā, lai
zemes dzīļu informācija būtu efektīvi izmantojama datu analīzē,
tai skaitā digitāli.
Tā, piemēram, derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus)
atradnes pase ietver ģeoloģisko pamatinformāciju par visu atradni
kopumā, nevis konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu, atsevišķos
gadījumos aptverot ievērojami lielāku teritoriju nekā konkrētās
ieguves licences laukums. Tādos gadījumos netiek nodrošināta un
nav pieejama objektīva informācija par derīgo izrakteņu krājumu
apjomiem vai to atlikumiem pa konkrētiem licenču laukumiem.
Tāpat arī, ņemot vērā dažādos dokumentu veidus un atšķirīgos
termiņus un šobrīd spēkā esošos nosacījumus to nomaiņai, nereti
nav salāgojama un nav pēc vienotas metodikas noteikta arī
ģeotelpiskā informācija starp atradņu pasu, ģeoloģiskās izpētes
un derīgo izrakteņu krājumu aprēķina laukumiem, ieguves licenču
un ieguves limitu laukumiem un faktiskajām derīgo izrakteņu
ieguves platību robežām dabā. Licences laukumā ietilpst gan
platības, kur notiek kūdras ieguve, gan tādas, kur tā vēl
nenotiek, kā arī platības, kur jāveic vai ir uzsākta
rekultivācija (kamēr tās nav izslēgtas no licences laukuma).
Ņemot vērā nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju,
nepieciešams veikt detālāku uzskaiti par darbībām licences
laukumos, iegūstot datus tieši par platībām, kurās notiek ieguve
vai kas sagatavotas ieguvei.
Šobrīd LVĢMC notiek darbs pie derīgo izrakteņu atradņu
reģistra un krājumu bilances pilnveidošanas, tomēr tas ir tikai
sākuma stadijā, līdz ar to informācijas sistēmas koncepts un
ietveramie dati, to izkārtojums vēl nav pilnībā zināmi. Šobrīd
galvenais izaicinājums ir esošo digitālo datu, kuru apjoms
nepārtraukti pieaug, sakārtošana, lai pilnvērtīgi nodrošinātu
ģeoloģiskās informācijas uzturēšanas, sagatavošanas un sniegšanas
funkcijas, kā arī ģeotelpisko datu atbilstību INSPIRE direktīvas
prasībām. Līdz ar to, raugoties no informācijas pārvaldības
viedokļa, ir svarīgi nodrošināt LVĢMC pārziņā esošo datu
apkopošanu, strukturēšanu, operatīvu atjaunināšanu un tādējādi
efektīvu pieejamību lietotājam. Nākamie soļi būtu šīs datu bāzes
sasaiste ar citām datu bāzēm.
Saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu
tiek izmantots daudz terminu, kas ne vienmēr rada skaidru
izpratni par jomu. Ar to saistīta arī lielā datu par purviem
dažādība, kas minēta pamatnostādņu 1.4.6. apakšnodaļā par datu
atšķirību dažādos informācijas avotos. Speciālistu vidū ir
nepieciešams panākt vienošanos par vienotas terminoloģijas
izstrādi un lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju
izstrāde.
1.4.6. Datu
atšķirības dažādos informācijas avotos
Datu atšķirības dažādos informācijas avotos neļauj izdarīt
korektus secinājumus gan par kūdras resursiem, gan par zemes
lietojuma veidiem, gan arī apgrūtina aprēķinu veikšanu par SEG
emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem purviem
vai organiskajām augsnēm.
Saskaņā ar Kūdras Fonda (1980. gads) datiem kūdras atradnes ir
9,9 % no Latvijas teritorijas. Pēc ERAF projektā27
(LVĢMC, LU) veiktās digitalizācijas jau minēti 970 000 ha, kas ir
15 % no Latvijas teritorijas. Savukārt, Bioloģiskās daudzveidības
nacionālajā programmā un citos ar bioloģisko daudzveidību
saistītos dokumentos minēts, ka purvi ir 4,9 % no valsts
teritorijas.
Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats28
sniedz ziņas par zemes sadalījumu valstī (uz 2018. gada 1.
janvāri) pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām un zemes
lietošanas veidiem, ievērojot nekustamā īpašuma tiesību statusu
un īpašnieka statusu. Minētajā pārskatā norādīts, ka zemes ar
zemes lietošanas veidu "purvs" uz 2018. gada 1. janvāri
valstī ir 3,4 % (221 865,8 ha) no NĪVK IS reģistrētās
kopplatības. Zemes pārskatā arī redzams, ka purvu izplatība ir
mainīgs lielums un atšķiras pa gadiem, piemēram, 2002. gadā ir
bijuši 5,0 %, bet 2010. gadā - 3,9 %. Saskaņā ar sniegto
skaidrojumu, minētajā pārskatā norādītā purvu platība mainās
tādēļ, ka, veicot zemes uzmērīšanu, tiek precizētas dažādu zemes
lietojuma veidu platības. Kopš 2018. gada minētais pārskats vairs
netiek sagatavots.
Izvērtējot licences laukumus kūdras ieguvei pēc zemes
lietošanas veidiem, secināts, ka zemes platībās, kurās izsniegta
licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi
saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs pēc kūdras
ieguves teritorijas ierīkošanas nav veicis nepieciešamās darbības
zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.
Aizsargjoslu likuma 7.1 pants nosaka pienākumu noteikt purvu
aizsargjoslas, un saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas
sistēmas likuma 8. pantu dati par purvu aizsargjoslām iekļaujami
šajā sistēmā. Atbildīgo institūciju rīcībā nav aktuālu datu par
purviem, tādējādi, izstrādājot teritorijas attīstības plāna
grafisko daļu, dažos gadījumos dabīgie purvi tiek jaukti ar
kūdras ieguves vietām un aizsargjosla noteikta ieguves vietai. Ir
konstatēts, ka purva aizsargjosla iezīmēta šķērsām pāri purvam,
paralēli pašvaldības administratīvajai robežai. Ja ieguves vietai
piekļaujas purvs, aizsargjoslai būtu jāpārklājas ar ieguves
vietu. Aprobežojumus purvu aizsargjoslā noteic Meža likuma 37.
panta 2. punkts. Ja ieguves vietā meža nav, tad šāda aizsargjosla
zaudē jēgu. Līdz ar to minēto nosacījumu izpilde ir apgrūtināta.
Šī problēma attiecas gan uz pamatnostādņu 1.4.3. apakšnodaļu par
normatīvajiem aktiem, gan uz šo apakšnodaļu (aizsargjoslā kūdras
krājumi jāaprēķina atsevišķi, tāpēc aizsargjoslai jābūt iezīmētai
loģiski un pareizi). Ir jāizvērtē purvu aizsargjoslu
nepieciešamība un efektivitāte, ja šīs aizsargjoslas tiek
saglabātas, jāizstrādā purvu aizsargjoslu noteikšanas
metodiku.
1.4.7. Kūdras
izmantošana un klimata pārmaiņas
Kūdras izmantošana rada SEG emisijas, kas kūdras ieguves
rezultātā rodas kūdras ieguves teritorijā (kur notiek vai
notikusi kūdras ieguve), un emisijas, kas rodas, kūdru izmantojot
zemkopībā (mežsaimniecībā meža stādmateriāla audzēšanai,
lopkopībā pakaišiem, dārzkopībā, izmantojot kūdras substrātus,
augsnes bagātināšanai un stādu audzēšanai) un enerģētikā
(sadedzinot).
SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek
aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai
notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot
izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu
lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai,
augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju
kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un
nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst
meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras
pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās
mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms
(renaturalizācija).
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra
noteikumu Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un
prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un
uzturēšanas noteikumi" 19. punktu SEG aprēķinus no mitrzemēm
mitrājiem sadarbībā ar noteiktām institūcijām sagatavo Latvijas
Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Lai, sākot no
2026. gada, varētu veikt SEG emisiju uzskaiti no mitrājiem, ir
nepieciešams pilnveidot institucionālo sistēmu, kas nodrošina
precīzu datu ieguvi. Tāpat nepieciešams uzlabot SEG emisiju
aprēķinus no mitrājiem, izmantojot projekta LIFE REstore
"Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā" rezultātus. Ņemot vērā pamatnostādņu 3.
rīcības virziena 10. uzdevumu, ir jāizvērtē iespēja pilnveidot
statistiku par kūdru, kūdras produktiem, lai, veicot SEG emisiju
un CO2 piesaistes uzskaiti un izstrādājot
kompensācijas mehānismu, iespēju robežās varētu ņemt vērā Latvijā
izmantotās kūdras un kūdras produktu apjomu, kurā tiek audzēti
augi, kas nodrošina SEG emisiju piesaisti.
Kūdras ieguve. Svarīgi samazināt SEG emisiju apjomu,
pēc iespējas izvairoties no jaunu kūdras atradņu apgūšanas,
vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc
ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams)
"vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās (vietas, kurās
ieguve vairs nenotiek, bet netiek veikta arī rekultivācija), kā
arī modernizējot kūdras ieguves tehnoloģijas un tehnoloģiskos
procesus. SEG mērījumi jāturpina, lai papildinātu SEG informāciju
par tiem zemes lietojuma veidiem, kuros LIFE REstore projekta
"Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā" gaitā tika veikti mērījumi, kā arī
iegūtu jaunus datus, ņemot vērā kūdrāju hidroģeoloģiskos
apstākļus, kā arī kūdras aprites ciklu.
Kūdra dārzkopībā. Latvijā aptuveni 95 % no iegūtās
kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām. Lielākā daļa
no resursa (93 %) tiek eksportēta, vietējām vajadzībām izmantojot
tikai 7 %. Izmantojot kūdru dārzkopībā - SEG emisijas tiek
aprēķinātas, ņemot vērā ieguves vietas platību un iegūtās kūdras
apjomu. Lai arī kūdras ieguves procesā rodas SEG emisijas,
izmantojot kūdru augu audzēšanai, notiek arī CO2
piesaiste, kā arī tiek samazināts sintētiskā mēslojuma
izmantojums augsnes kvalitātes uzlabošanai, ja pēc izmantošanas
kūdra tiek iestrādāta augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un
palielinot oglekļa daudzumu tajā. Tāpēc pēc iespējas vairāk ir
nepieciešams veicināt šīs Latvijā iegūtās kūdras izmantošanu
tieši Latvijas lauksaimniecībā.
Kūdra enerģētikā. 2019. gadā enerģētikas vajadzībām
tika izmantoti 0,5 % no visa valstī iegūtā kūdras
apjoma29. Kūdru dedzināšanai ar enerģijas ieguvi var
izmantot dažāda lieluma sadedzināšanas iekārtas, taču atkarībā no
iekārtu nominālās siltuma jaudas mainās tām piemērojamās prasības
un ietekme uz valsts SEG emisiju mērķu izpildi. Iekārtas, kuru
nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 MW, ir iekļautas ES ETS, kā
tās obligātie dalībnieki un tām piemēro individuālas SEG emisiju
samazināšanas saistības. Kūdras izmantošana zemākas nominālās
siltuma jaudas katlos negatīvi ietekmētu valsts atbildībā esošā
ES ETS neiekļautās darbības SEG emisiju samazināšanas mērķa
izpildi. Tāpēc ir būtiski valsts līmenī veicināt atjaunīgo
energoresursu izmantošanu, samazināt kūdras izmantošanu
enerģētikā, tajā pašā laikā nodrošinot tiesiskās paļāvības
principa ievērošanu.
Mērķi un SEG emisijas kompensējošie
pasākumi no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem un Latvijas politikas plānošanas
dokumentiem, Latvijai ir jānodrošina, ka periodos 2021.-2025.
gads un 2026.-2030. gads kopumā ZIZIMM uzskaites
kategorijās30, pielietojot ZIZIMM regulā noteiktos
uzskaites noteikumus, nerodas neto SEG emisijas31.
Mitrāju kategorijas SEG emisijas tiek uzskaitītas no 2026.
gada32 pret mitrāju kategorijas 2005.-2009. gadu
vidējo SEG emisiju līmeni (bāzes vērtību)33. NEKP ir
iekļauts nacionāli noteiktais mērķis, ka 2030. gadā ZIZIMM
uzskaites kategorijās ir jārada 3,1 miljonu vienību34
(neto piesaistei ir jābūt 3,1 Mt CO2 ekv. apmērā).
Lai mitrāju uzskaites kategorija sniegtu savu ieguldījumu
kopējā ZIZIMM uzskaites kategoriju mērķa sasniegšanā ar kūdras
ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve
saistītām SEG emisijām ir jābūt ne lielākām kā 2005.-2009. gada
vidējais SEG emisiju līmenis. Savukārt saistībā ar kūdras
sadedzināšanu, ņemot vērā alternatīvu esamību, pielietojot
dažādus politikas instrumentus, ir jāsekmē, ka kūdras izmantošana
enerģētikā tiek samazināta līdz minimumam.
Gadījumā, ja valsts saskaras ar grūtībām sasniegt šos mērķus,
līdz 2023. gadam ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms. Tāpat
atsevišķi kompensācijas mehānisms varētu paredzēt kā valstī
varētu tikt kompensētas arī SEG emisijas, kas rodas kūdras kā
energoresursa izmantošanai enerģijas ražošanā Latvijā iekārtās,
kas nav iekļautas likuma "Par piesārņojumu" 2.
pielikumā. Lai izstrādātu šādu kompensācijas mehānismu un tā
darbības principus, tiks veikts pētījums un, balstoties uz tā
rezultātiem, tiks izstrādāta kompensācijas mehānisma piemērošanas
metodika. Pētījuma un metodikas izstrādē tiktu iesaistītas visas
atbildīgās institūcijas, lai tā ieviešana nepalielinātu SEG
emisiju slogu ne-ETS sektorā, kā arī nodrošinātu, ka kopējās ar
kūdru saistītās SEG emisijas nākotnē nepalielinās. Viens no
pētījuma par kompensācijas mehānisma izveidi apskatāmajiem
jautājumiem būtu, kā uzskaitīt kompensējošo pasākumu ietekmi.
Izstrādājot SEG emisiju kompensācijas mehānismu, uz kūdras
ieguves nozari iespēju robežās būtu jāattiecina arī tie SEG
emisiju samazināšanas pasākumi, kurus īsteno vai finansē nozare
un kas tiek veikti citos zemes izmantošanas veidos, tajā skaitā
platībās, kur nav veikta kūdras ieguve un vēsturiskajās ieguves
platībās. Tā kā ZIZIMM regula noteic, ka katrai ES dalībvalstij
ir jāsasniedz neto nulle SEG emisijās visās uzskaites kategorijās
kopumā, mitrāju (kūdras ieguves, kūdras ieguves vietu) radītās
SEG emisijas primāri būtu kompensējamas tieši ZIZIMM uzskaites
kategoriju ietvaros, kur tas ekonomiski un saimnieciski
izdevīgāk. Kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas radīto SEG
emisiju kompensēšana varētu notikt ar tādiem CO2
piesaistes palielināšanas pasākumiem, kā, piemēram, mitrāju
atjaunošana, meža stādīšana organiskajās augsnēs, izstrādāto
kūdras ieguves lauku rekultivācija, tos apmežojot, stādot
dzērvenes un mellenes, vai īstenojot citas kompensējošas
aktivitātes, piemēram, būvējot vēja elektrostacijas izstrādātajos
kūdras ieguves laukos u.c. Veicot rekultivāciju, jāizmanto
rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai
efektīvākos un zemes īpašniekam iespēju robežās vēlamākos
rekultivācijas veidus35.
Papildus, nepieciešami pasākumi pētniecībā, lai veiktu kūdras
ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizāciju ar
mērķi mazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā. Nepieciešami
pētījumi par citām tumšās kūdras izmantošanas iespējām, neskaitot
sadedzināšanu. Jāveicina CO2 piesaiste Latvijā - stādu
un dārzkopības produktu audzēšanas nozares attīstība un tās
veicinošo pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu kūdras eksporta
radītās transportēšanas SEG emisijas un samazinātu iepakojuma
izmantošanu.
Viens no pētījuma par mehānisma izveides iespējām virzieniem
būs analīze par kompensācijas mehānismu, kas, iespējams, būtu
balstāms uz DRN pamata un no tā gūtajiem ieņēmumiem, kā arī
regulējuma pilnveidošanas attiecībā uz kūdras atradņu
rekultivācijas nosacījumiem, jo emisijas no kūdras rodas, gan tās
ieguves zemes sagatavošanas darbos, gan pašā ieguves procesā, gan
pēcapstrādē (līdz rekultivācijai), gan arī potenciāli no
enerģētiskās kūdras sadedzināšanas.
Saskaņā ar EK 2012. gada 21. jūnija regulas Nr. 601/2012 par
siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 38. pantu
kūdra netiek uzskatīta par biomasu, kā rezultātā tai netiek
piemērots 0 emisijas faktors kā biomasai. CO2 emisiju
faktors no kūdras sadedzināšanas ir 105,9862 t/TJ, kas ir vairāk
nekā oglēm - 100,5 t/TJ. Ņemot vērā augstāk minēto un, lai
nodrošinātu, ka ne-ETS sektoram būtu konsekvence ar ETS sektoru,
kur iekārtu operatori par kūdras emisijām nodod emisijas kvotas,
pirmais solis uz kompensācijas mehānisma ieviešanu būtu DRN
atbrīvojuma par CO2 emisijām kūdras izmantošanai
stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās atcelšana. Kopš 2014. gada
DRN par kūdras ieguvi nav mainījusies - 0,55 euro par 1 tonnu.
Nākotnē šīs likmes turpmāku palielinājumu nepieciešams
izvērtēt.
Potenciāli kompensācijas mehānisma ietvaros valsts
pamatbudžetā ieskaitītos DRN ieņēmumus no kūdras ieguves un
CO2 emisijām varētu novirzīt (pilnā vai % apmērā)
speciālā valsts budžeta programmai klimata pārmaiņu mazināšanas
pasākumu īstenošanai, tai skaitā emisiju piesaistes veicināšanai
un vienību pirkšanai mērķu neizpildes gadījumā. Vienlaikus
jāizstrādā papildu nosacījumi kūdras atradņu rekultivācijai (arī
gadījumos, ja tās ilgstoši netiek izstrādātas līdz galam). Veicot
rekultivāciju, jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG
emisiju samazināšanai efektīvākos rekultivācijas veidus
(atbilstoši pamatnostādņu 4. pielikumam). Piemēram, šo teritoriju
apmežošana, mitrāju atjaunošana vai atgriešana ekonomiskā apritē
- ogulāju stādījumi u.c.
1.4.8. Derīgo
izrakteņu ieguves vietas rekultivācija
Likuma "Par zemes dzīlēm" 14. panta 8. punkts nosaka
derīgo izrakteņu ieguvējam pienākumu par saviem līdzekļiem
rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes
gabala bojājumus licencē norādītajā termiņā. Rekultivācijas
mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku
izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Vienlaikus
ir virkne vēsturisko kūdras atradņu, kur, laika gaitā mainoties
īpašuma formām, ieguve vairs nenotiek, bet netiek arī veikta
rekultivācija. Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek
sauktas vietas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā
pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai
atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās
rekultivācija vai konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo
izrakteņu atradņu reģistra Īstenojot projektu "Latvijas
kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to
uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā", kamerāli identificēti 190 laukumi ar kopējo
platību 26 232 ha36, kuros dažādos laika periodos ir
veikta vai, iespējams, ir veikta kūdras ieguve ar dažādām kūdras
ieguves metodēm (pamatnostādņu 3. pielikums "Vēsturiskās
kūdras ieguves vietas"). Šādas teritorijas nosauktas par
vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām37.
Identifikācijai izmantota informācija par pagājušajā gadsimtā
izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR kūdras fonda pēc
stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā informācija no kūdras
ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu laika periodu
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras turējumā esošās
ortofoto kartes un topogrāfiskās kartes.
LIFE Restore projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga
izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" kamerāli
identificējis degradētus kūdrājus platību 50 179 ha
platībā38, kur kādreiz ir veikta vai atskaites brīdī
notika kūdras ieguve. Analizējot identificētās teritorijas pēc
zemes lietojuma, konstatēti dažādi zemes lietošanas veidi,
piemēram, ūdenskrātuves un applūstošas teritorijas, meži, pļavas,
apbūvētas teritorijas, ogu ražošanas teritorijas u.c. Īstenojot
LIFE REstore projektu "Degradētu kūdrāju atbildīga
izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", aplēsts 18
010 ha teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai
pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas rekultivācija.
Šīm teritorijām jāizvēlas atbilstošākais turpmākas izmantošanas
veids.
No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus izvērtējot
kamerāli, tie ir atšķirīgi, jo LIFE Restore projekta
"Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā" ietvaros konstatētā degradēto kūdrāju
teritorija ir par 30 % mazāka. Ir jāveic vēsturisko kūdras
ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem
rekultivācijas veidiem. Informācijas neesamība par šīm vietām
apgrūtina lēmumu pieņemšanu zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem
valdītājiem par to īpašumā vai valdījumā esošās zemes
saimniecisko izmantošanu, kā arī sniedz nepatiesu priekšstatu par
atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem Latvijā.
Rekomendācijas par piemērotākajiem rekultivācijas veidiem
izstrādātas projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju
atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
ietvaros39 (pamatnostādņu 4. pielikums) un publicētas
arī VARAM tīmekļvietnē:
https://www.varam.gov.lv/lv/publikacijas-vides-aizsardzibas-joma.
Ņemot vērā rekomendācijas, nepieciešams izstrādāt metodiku un
darbības plānu teritoriju pilnvērtīgai izvērtēšanai no
ģeoloģiskajiem (atlikušajiem kūdras krājumiem atradnē, kvalitātes
u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem, klimatiskajiem un
bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par katras
teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un veidu.
Savukārt, ieguves vietās, kur jāuzsāk rekultivācija, derīgo
izrakteņu ieguvējam un vietējām pašvaldībām nepieciešama
informācija par labāko rekultivācijas veidu. Vienlaikus
rekomendāciju un darbības plāna izstrāde neatceļ pienākumu
esošajiem zemes dzīļu izmantotājiem veikt rekultivāciju
normatīvajos aktos un derīgo izrakteņu ieguves projektā
noteiktajā kārtībā un termiņos. Degradētajās vēsturiskajās kūdras
ieguves vietās jāparedz prioritāra derīgā izrakteņa ieguve (ja
tāda ir racionāli iespējama) ar tai sekojošu rekultivāciju,
atbilstoši vispiemērotākajam rekultivācijas veidam.
1.4.9.
Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē
Kopš pagājušā gadsimta otrās puses praktiski netiek veikta
atbilstoša speciālistu sagatavošana kūdras nozarē. Lai sekmētu
ilgtspējīgu kūdras nozares attīstību, nepieciešama speciālistu
sagatavošana ar purvu un kūdras atradņu izpēti, izstrādi, kūdras
pārstrādi un rekultivāciju saistītās jomās - purvu hidroloģijā un
ekoloģijā, hidroģeoloģijā, meliorācijā, vides pārvaldībā un
rekultivācijā. Vienlaikus, lai sekmētu vietējo nodarbinātību un
uzlabotu sociālekonomisko situāciju kūdras nozarei aktuālajos
reģionos, ir nepieciešams kūdras nozarē nodarbināto vidū
pilnveidot prasmes un zināšanas par ilgtspējīgām kūdras ieguves
tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu
ražošanas iespējām, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par
ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanas un kūdras ieguves un
izmantošanas iespējām.
2. Politikas
rezultāti un rezultatīvie rādītāji
Pamatnostādnēs izvirzīto kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
politikas mērķu galvenais rezultāts ir nodrošināt kūdras resursu
ilgtspējīgu izmantošanu. Šī mērķa sasniegšana tiek vērtēta ar
četriem rezultatīvajiem rādītājiem.
| 1. Politikas rezultāts (PR):
Nodrošināta kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana, ņemot
vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības ilgtermiņa
attīstības prioritātes. |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) |
2020. gads |
2023. gads |
2030. gads |
| 1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves
vietu platība, kurai izstrādāts pasākumu plāns
rekultivācijai. |
0 ha |
7 870 ha |
26 232 ha40 |
| 2. Platība, par kuru nodrošināta zinātniski
pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas
potenciālu tautsaimniecībā. |
0 ha |
150 324 ha |
501 079 ha41 |
| 3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu
pieejamība tautsaimniecībā42. |
26 000
ha43
vai 1,2 milj.t44 |
26 000 ha
vai 1,2 milj.t |
26 000 ha
vai 1,2 milj.t |
| 4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar
kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras
ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo
SEG emisiju līmeni45. |
1 523,27 kt
CO2 ekv.46 |
-47 |
0 SEG emisiju pieaugums
[1332,62 kt
CO2 ekv. 48] |
3. Rīcības
virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai
| 1. Rīcības virziens: Veikt kūdras
atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras
resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā. |
|
Nr. p. k.
|
Uzdevums |
Izpildes termiņš
(gads)
|
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju |
| 1. |
Nodrošināt valstī vienotas
ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveidi aktuālu kūdras
resursu datu uzturēšanai, publiskai pieejamībai un
izmantošanai. |
2024. |
VARAM/ LVĢMC |
ZM |
1.PR
2.RR |
| 2. |
Veikt ģeoloģisko kartēšanu un
noteikt potenciāli pieejamos un rūpnieciski izmantojamos
kūdras resursus. |
2030. |
VARAM/ LVĢMC |
ZM |
1.PR
2.RR
3.RR |
| 3. |
Izvērtēt valstī pieejamos kūdras
resursus un, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, bioloģiskās
daudzveidības un klimata aspektus, nodrošināt, ka līdz 2030.
gadam izmantošanai tautsaimniecībā pieejamā kūdrāju platība
un resursu apjoms ir līdzvērtīgs 2020. gada 1. janvāra
licences laukumu platībai un apjomam. |
2030. |
VARAM |
ZM, EM |
1.PR
3.RR |
| 4. |
Apzināt iespējas degradēto purvu
platībās, tajā skaitā vēsturiskajās ieguves vietās (kur
kūdras ieguve pārtraukta un nav atjaunota) veikt prioritāru
rekultivāciju, ja vien tajās nav iespējama un nav plānojama
kūdras ieguve. |
2030. |
VARAM |
ZM |
1.PR
1.RR |
| 5. |
Veicināt produktu ar pievienoto
vērtību (kūdras substrātu) ražošanu Latvijā un to daļas
palielināšanu eksportā. |
2030. |
Komersanti,
Zinātniskās institūcijas |
EM, ZM, VARAM,
pašvaldības |
1.PR
2.RR
|
| 6. |
Veicināt dārzkopības attīstību
Latvijā, izmantojot Latvijā iegūtās kūdras produktus
(siltumnīcu būvniecību, dārzeņu audzēšanu, dekoratīvo un koku
stādu audzēšanu, stādu eksportu). |
2030. |
ZM |
EM, Pašvaldības,
VARAM |
1.PR
4.RR |
| 2. Rīcības virziens: Pilnveidot
purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo
kapacitāti. |
| 1. |
Ievērojot aktuālās zināšanas par
kūdras resursiem un tehnoloģijām, pilnveidot normatīvo aktu
prasības, mazinot to radīto administratīvo slogu, rosinot
grozījumus normatīvajos aktos zemes dzīļu izmantošanas,
meliorācijas un būvniecības jomās. |
2024. |
VARAM |
ZM, EM |
1.PR
2.RR |
| 2. |
Pilnveidot kūdras nozares valsts
pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to
kapacitāti. |
2022. |
VARAM |
|
1.PR
2.RR |
| 3. |
Izstrādāt vienotu terminoloģiju
par purviem un kūdru, ņemot vērā starptautisko pieredzi un
tiesību aktus. |
2023. |
LKA |
VARAM, LZA,
zinātniskās institūcijas, ZM |
1.PR
2.RR |
| 4. |
Pilnveidot normatīvo regulējumu
zemes dzīļu jomā, lai veicinātu purvu un kūdras resursu
ģeoloģisko izpēti un nodrošinātu ģeoloģisko kartēšanu. |
2023. |
VARAM |
|
1.PR
2.RR |
| 5. |
Izstrādāt vadlīnijas, lai
nodrošinātu teritoriju pilnvērtīgu izvērtēšanu lēmumu
pieņemšanai un darbības plānu izstrādei teritoriju
rekultivācijai, izvēloties piemērotāko rekultivācijas
veidu. |
2030. |
VARAM |
DAP, ZM,
zinātniskās institūcijas, LKA |
1.PR
1.RR |
| 6. |
Izstrādāt pētījumu par mehānisma
izveides iespējām SEG emisiju, kas veidojas kūdras ieguves
procesā un no platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve
un kas rodas kūdras kā energoresursa izmantošanai enerģijas
ražošanā Latvijā iekārtās, kas nav iekļautas likuma "Par
piesārņojumu" 2. pielikumā, kompensācijai. |
2022. |
VARAM |
FM, EM, ZM,
LKA |
1.PR
4.RR |
| 7. |
Ņemot vērā pamatnostādņu 2.
rīcības virziena 6. uzdevuma ietvaros veiktā pētījuma
rezultātus, izstrādāt kompensācijas mehānisma piemērošanas
metodiku. |
2023. |
VARAM |
FM, EM |
1.RR
4.RR |
| 8. |
Izvērtēt purvu aizsargjoslu
nepieciešamību un efektivitāti un vajadzības gadījumā
izstrādāt purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. |
2024. |
VARAM, ZM |
|
1.PR
2.RR |
| 9. |
Pilnveidot normatīvo aktu
prasības, lai izveidotu institucionālo ietvaru SEG
aprēķināšanai no mitrājiem. |
2022. |
VARAM |
ZM, EM |
1.PR
4.RR |
| 10. |
Izvērtēt dārzkopībā izmantotās
kūdras lomu bioekonomikā. |
2024. |
LKA,
zinātniskās institūcijas |
ZM, VARAM |
1.PR
2.RR
4.RR |
| 11. |
Pilnveidot normatīvo regulējumu
ugunsdrošības uzraudzības kompetenču jomā. |
2025. |
VUGD, VMD |
LKA, ZM |
1.PR
2.RR |
| 3. Rīcības virziens: Pilnveidot
informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un
inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un SEG
emisiju uzskaitei. |
| 1. |
Veikt kūdras atradņu datu
digitalizāciju un ar to saistīto datu bāzu pilnveidošanu,
tajā skaitā ievērojot arī INSPIRE direktīvas prasības. |
2024. |
LVĢMC |
|
1.PR
2.RR |
| 2. |
Nodrošināt ģeoloģiskās
informācijas par kūdras atradnēm publisku pieejamību un
izmantošanu, izmantojot ĢIS rīkus. |
2024. |
LVĢMC |
|
1.PR
2.RR |
| 3. |
Izveidot informācijas
pārvaldības sistēmu, kas nodrošina, ka visa ar purviem
saistītā ģeoloģiskā informācija nonāk Valsts ģeoloģijas
fondā. |
2024. |
VARAM, LVĢMC |
ZM |
1.PR
2.RR |
| 4. |
Veicināt iespējas iegūt zināšanas kūdras nozarei svarīgās
specialitātēs (tai skaitā purvu hidroloģijā, meliorācijā,
purvu ģeoloģijā):
4.1. ieviešot apmācības kursus attiecīgās
specialitātēs;
4.2. veicinot prakses iespējas uzņēmumos;
4.3. organizējot izglītojošas nodarbības interesentiem
un skolēniem, lai papildinātu zināšanas par purviem un ar
tiem saistītiem dabas procesiem plašā aspektā.
|
2022. |
Zinātniskās
institūcijas |
Vides izglītības
un zinātnes padome, LKA, DAP |
1.PR
2.RR |
| 5. |
Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu purvu
apsaimniekošanu un kūdras nozares attīstību:
5.1. Iepazīstināt valsts, pašvaldību un citu iestāžu
darbiniekus un sabiedrību, izmantojot seminārus,
multimedijus u.c., rīkot seminārus žurnālistiem un citiem
speciālistiem, kam nepieciešamas zināšanas par nozari;
5.2. Informēt un sniegt rekomendācijas uzņēmējiem un
privāto purvu īpašniekiem:
5.2.1. par videi draudzīgākām un ekonomiski
efektīvākajām apsaimniekošanas metodēm;
5.2.2. par klimata pārmaiņu mazinošu un videi draudzīgu
kūdras ieguvi;
5.2.3. par dabas daudzveidībai un SEG emisiju
mazināšanai labvēlīgiem rekultivācijas pasākumiem.
|
Regulāri |
LKA,
Zinātniskās institūcijas, Dabas muzejs, DAP |
ZM |
1.PR
1.RR
2.RR
3.RR
4.RR |
| 6. |
Veikt pētījumus, kuri sniedz informāciju un zināšanas
kūdras ieguvē un izmantošanā:
6.1. par nosusināšanas ietekmi uz kūdras ieguves laukiem
piegulošajām platībām;
6.2. par tehnoloģiju pilnveidošanu, lai samazinātu
nosusināšanas negatīvo ietekmi;
6.3. par SEG emisijas mazinošām ieguves un apstrādes
tehnoloģijām.
|
2024. |
LKA, Zinātniskās
institūcijas |
VARAM, ZM |
1.PR
2.RR
4.RR |
| 7. |
Veikt kūdras pašaizdegšanās
procesu pētījumus un monitoringu un meklēt inovatīvus
ugunsdrošības risinājumus. |
2022. |
Zinātniskās
institūcijas, LKA, komersanti |
|
1.PR
2.RR |
| 8. |
Veikt tumšās kūdras izmantošanas
iespēju pētījumus, izstrādāt kūdras produktu prototipus -
veicināt materiālu aizstāšanu esošos produktos, izmantojot
kūdru, un jaunu kūdras produktu izstrādāšana, it īpaši tādu
produktu, kam ir ilgs kalpošanas laiks. |
Regulāri |
Zinātniskās
institūcijas, komersanti |
|
1.PR
2.RR
3.RR |
| 9. |
Veikt pētījumus par kūdras
sastāva un veidošanās apstākļu savstarpējām
kopsakarībām. |
Regulāri |
Zinātniskās
institūcijas, komersanti |
|
1.PR
2.RR |
| 10. |
Pilnveidot kūdras klasifikāciju
Kombinētajā nomenklatūrā. Pilnveidot statistiku par kūdru,
kūdras produktiem, transporta veidiem. |
2023. |
LKA, FM, VID, EM,
CSP |
VARAM |
1.PR
2.RR |
| 11. |
Veikt pētījumus nacionālo SEG
emisiju un CO2 piesaistes emisijas faktoru
pamatavotu uzskaitei degradētos purvos un platībās, kur
notiek kūdras ieguve, kā arī renaturalizētās, apmežotās vai
lauksaimniecībā izmantotās izstrādāto kūdras atradņu
platībās. |
2025. |
VARAM |
ZM |
1.PR
1.RR
4.RR |
| 12. |
Veikt pētījumus, kas
nepieciešami organisko augšņu izplatību un īpašības
raksturojošo darbību datu iegūšanai. |
2024. |
Zinātniskās
institūcijas |
VARAM, ZM |
1.PR
2.RR |
| 13. |
Sadarboties ar zinātniskajām
institūcijām, lai rosinātu pētījumus purvu un to resursu
jomā. |
Regulāri |
VARAM |
Zinātniskās
institūcijas |
1.PR
2.RR |
| 14. |
Rosināt pētījumus par SEG
emisiju piesaisti, ja kūdra tiek izmantota dārzkopībā
Latvijā. |
2023. |
VARAM, ZM |
Zinātniskās
institūcijas |
1.PR
4.RR |
4. Teritoriālā
perspektīva
Pamatnostādnes aptver visu Latvijas teritoriju.
5. Ietekmes
novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem
Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošana notiks pašreizējā
un plānotā budžeta ietvaros, neparedzot papildu finansējumu.
1 Viens no darbības rezultātiem ir - izveidota
mitrzemju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2
piesaistes uzskaites sistēma.
2 Latvijas PSR Kūdras fonda un ERAF projekta
"Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu
izveidē" dati.
3 Ministru kabineta 2016. gada 8. decembra
rīkojums Nr. 752 "Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas
tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru
piesaistei"
4 LKA informācija.
5 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada
17. jūlija rīkojumu Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās
klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.
gadam".
6 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 4.
februāra rīkojumu Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo
enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam".
7 Pieejama tīmekļvietnē:
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52006DC0231.
8 Pieejama tīmekļvietnē:
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52011DC0244.
9 Pieejams tīmekļvietnē:
https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-773-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF
10 Pieejama tīmekļvietnē:
https://likumi.lv/ta/id/34198-par-apvienoto-naciju-organizacijas-visparejo-konvenciju-par-klimata-parmainam
11 Pieejama tīmekļvietnē:
https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2009/28/oj/?locale=LV
12 Pieejama tīmekļvietnē:
https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2008/1099/oj/?locale=LV
13 Regula pieejama tīmekļvietnē:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R0841.
14 ZIZIMM regulas 2. panta 4. punkts noteic, ka
vajadzības gadījumā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot
IPCC precizējumu IPCC vadlīnijās, Komisija var nākt klajā ar
priekšlikumu atlikt apsaimniekotu mitrāju obligāto uzskaiti uz
vēl vienu piecu gadu laikposmu.
15 Pieejams tīmekļvietnē:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32016L2284
16 Pieejams tīmekļvietnē:
https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv
17 Pieejams tīmekļvietnē:
https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b82780d8-3771-11ea-ba6e-01aa75ed71a1.0011.02/
DOC_2&format=PDF.
18 Common International Classification of
Ecosystem Services https://cices.eu.
19 Projekta atskaite "Latvijas kūdras
atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to
uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā", pieejama tīmekļvietnē
https://www.lvafa.gov.lv/projektu-materiali/petijumi-izvertejumi-un-citi-dokumenti/2487-latvijas-kudras-atradnu-datu-kvalitates-analize-ieteikumu-sagatavosana-to-uzlabosanai
20 Wageningen Institute for Environment and
Climate Research,
https://www.wur.nl/en/Education-Programmes/PhD-Programme/
Graduate-Schools/www.wur.nlwimek.htm.
21 LKA informācija (2019. gada 18. aprīlī).
Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2019. gadu vēl nav
pieejama.
22 VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi,
pieejams tīmekļvietnē:
https://www.vid.gov.lv/lv/vid-administretie-kopbudzeta-ienemumi.
23 Latvijas Stādu audzētāju biedrības
informācija.
24 Dati no EPAGMA (European Peat and Growing
Media Association).
25 Pieejams tīmekļvietnē:
https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/.
26 Latvijas PSR Kūdras fonds uz 1980. gada 1.
janvāri. Latvijas Valsts meliorācija projektēšanas
institūts.
27 Latvijas Universitātes un VSIA "Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" īstenotais
ERAF projekts "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to
saturošu produktu izveidē" (Nr.
2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/037).
28 Pieejams tīmekļvietnē:
https://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/publikacijas/tematiskie-parskati/zemes-parskati/
29 LKA informācija.
30 Apsaimniekota meža zeme, apmežota zeme,
atmežota zeme, apsaimniekoti zālāji, apsaimniekotas aramzemes,
no 2026.gada apsaimniekoti mitrāji.
31 2021.-2025.gada un 2026.-2030.gada periodā
kopējais uzskaites kategorijās uzskaitītais SEG emisiju apjoms
ir vienāds vai mazāks par kopējo uzskaites kategorijās
uzskaitīto CO2 piesaisti.
32 Vajadzības gadījumā, ņemot vērā pieredzi, kas
gūta, piemērojot IPCC precizējumu IPCC vadlīnijās, Komisija var
nākt klajā ar priekšlikumu atlikt apsaimniekotu mitrāju
obligāto uzskaiti uz vēl vienu piecu gadu laikposmu.
33 ZIZIMM regulas 7.3.pants: 2026.-2030. gada
periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos
radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un
piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot
vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada
emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās
2005.-2009. gada bāzes periodā
34 Ievērojot Regulas 2018/842 7.pantu
35 LIFE REstore "Latvija pirmā no Baltijas
valstīm izstrādā nacionālos siltumnīcefekta gāzu emisiju
faktorus Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumam",
https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/86/, I.Krīgere
u.c.. Latvijas apstākļos piemērotākie rekultivācijas veidi.
Grām.: Priede A., Gancone A. (red.) 2019. Kūdras ieguves
ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana. Baltijas krasti, Rīga, 173.-216.lpp
36 Projekta atskaite "Latvijas kūdras
atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to
uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā", pieejama
https://www.lvafa.gov.lv/projektu-materiali/petijumi-izvertejumi-un-citi-dokumenti/2487-latvijas-kudras-atradnu-datu-kvalitates-analize-ieteikumu-sagatavosana-to-uzlabosanai
37 Detālāka informācija par vēsturiskajām kūdras
ieguves vietām pieejama pamatnostādņu 3. pielikumā.
38 Informācija par projekta aktivitātes
"Degradēto purvu teritoriju inventarizācija un datu bāzes
izveide" rezultātiem pieejama tīmekļvietnē:
https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/degradeto_purvu_teritoriju_inventarizacija_un_datu_bazes_izveide/.
39 Pieejams tīmekļvietne:
http://restore.daba.gov.lv/public/lat/.
40 Rezultatīvais rādītājs noteikts atbilstoši
projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze,
ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts
stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātiem. Par
degradēto purvu un vēsturiskajām kūdras ieguves vietām
uzskatāmas teritorijas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet
tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas
licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai
uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, teritorija nav
izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.
41 Rezultatīvais rādītājs noteikts atbilstoši
projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze,
ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts
stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātiem.
42 Rezultatīvais rādītājs var svārstīties 10 %
robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai
biotopu saglabāšanas nepieciešamības.
43 Rezultatīvais rādītājs noteikts, ņemot vērā
spēkā esošo licenču laukumu platību kūdras ieguvei uz 2020.
gada 1. janvāri (Valsts vides dienesta informācija).
44 Iespējamais vidēji gadā iegūstamais kūdras
apjoms desmit gadu periodā.
45 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem
uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3. pants:
2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita
apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko
aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos
periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot
dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras
apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes
periodā).
46 2017. gada dati (2019. gada SEG
inventarizācija).
47 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju
emisijas tiek iekļautas uzskaitē no 2026. gada.
48 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada
inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās
pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar
ZIZIMM regulas nosacījumiem, atskaitīšanās notiek perioda
beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032.
gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu
pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
1. pielikums
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam
Situācijas apraksts
Saturs
1. Situācijas raksturojums purvu un kūdras izmantošanā
1.1 Normatīvais regulējums
1.2 Kūdras resursu īpašumtiesības
1.3 Kūdras nozares pārvaldība
1.4 Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un kvalitāte
1.5 Informācija par purviem, ar purviem un kūdru saistītie
termini
2. Purvu raksturojums
2.1 Purvu izplatība pasaulē
2.2 Purvi Latvijā
3. Kūdras resursu raksturojums
3.1 Kūdras ieguves licences laukumi un kūdras ieguves
vietas
4. Kūdras raksturojums
4.1 Kas ir kūdra
4.2 Kūdras īpašības
4.3 Kūdras izmantošana un produkti
4.3.1 Dārzkopībā
4.3.2 Lauksaimniecībā
4.3.3 Enerģētikā
4.3.4 Citi izmantošanas veidi
5. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme Latvijas
tautsaimniecībā
5.1 Kūdras ieguves vēsture Latvijā
5.2 Kūdras ieguves nozare mūsdienās
5.3 Kūdras ieguves ietekme uz nodarbinātību
5.4 Kūdras un kūdras produktu ārējā tirdzniecība
5.4.1 Kūdras un tās produktu eksports
5.4.2 Kūdras un kūdras produktu imports
5.5 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar
citām nozarēm
5.6 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts
un pašvaldību budžetu
6. Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana
6.1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens
6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā
6.3 Kūdras nozares sertificēšana
7. Kūdras atradņu izmantošana
7.1 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes
7.2 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un
dabas aizsardzība
7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve pārtraukta, jeb
"vēsturiskās" kūdras ieguves vietas
7.4 Rekultivācija
8. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas
9. Kūdras nozare un izglītība
10. Kūdras nozare un zinātne
11. Kūdras izmantošana un gaisa kvalitāte
12. Kūdras ieguve, vides un bioloģiskās daudzveidības
saglabāšana
1. Situācijas
raksturojums purvu un kūdras izmantošanā
1.1 Normatīvais
regulējums
Normatīvo aktu sistēmas, kas reglamentē zemes dzīļu resursu,
tajā skaitā kūdras, izmantošanas ietvaru nosaka likums
"Par zemes dzīlēm" un saskaņā ar to izdotie
Ministru kabineta noteikumi. Likuma mērķis ir nodrošināt zemes
dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu
izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības
prasības.
Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumi Nr. 696
"Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo
izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas
personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai"
nosaka kārtību, kādā Valsts vides dienests izsniedz licences, kā
arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtību. Kūdras izpētei
vai ieguvei nepieciešams saņemt licenci. Lai veicinātu racionālu
dabas resursu ieguvi un teritorijas izmantošanu, noteiktas
platības, no kurām valsts un pašvaldību zemē jārīko konkurss vai
izsole par zemes nomas tiesībām un licences saņemšanu. Konkurss
vai izsole jārīko, ja platība kūdras ieguvei ir lielāka par 150
ha.
Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570
"Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" nosaka prasības
visiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto darbu etapiem:
ģeoloģiskajai izpētei, ģeoloģiskās izpētes pārskatam, derīgo
izrakteņu krājumu akceptēšanai LVĢMC. Noteiktas prasības derīgo
izrakteņu ieguves projektiem un to saskaņošanas kārtība. Regulēti
visi derīgo izrakteņu ieguves posmi: derīgo izrakteņu ieguves
vietas sagatavošana ieguvei, ieguves vietas ekspluatācija, iegūto
derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaite un
ieguves vietas rekultivācija.
Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578
"Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu" nosaka
ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un tās izmantošanas
noteikumus. Minētajā sistēmā ietilpst arī datubāze
"Kūdra". Ģeoloģiskajai informācijai var noteikt
komercinformācijas statusu.
Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1055
"Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas
licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un
atradnes pasi" nosaka valsts nodevu apjomu par kūdras
ieguvei nepieciešamajiem dokumentiem: licenci ģeoloģiskajai
izpētei, atradnes pasi, licenci derīgo izrakteņu ieguvei.
Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752
"Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas
pakalpojumu cenrādis" nosaka maksu par derīgo izrakteņu
krājumu akceptēšanu.
Dabas resursu nodokļa likuma mērķis ir veicināt dabas
resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides
piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu
un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju
ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā
arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Dabas
resursu nodokļa likuma 1. pielikumā noteiktas nodokļa likmes par
dabas resursu, tajā skaitā kūdras ieguvi.
Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404
"Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli,
izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē
apsaimniekošanas sistēmas" nosaka nodokļa aprēķināšanas un
samaksas kārtību.
Likuma "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu" 1. pielikuma 25. punkts noteic, ka ietekmes
uz vidi novērtējums jāveic kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā
platībā. Tikmēr likuma "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu" 2. pielikuma 2. punkts noteic, ka sākotnējais
ietekmes uz vidi novērtējums jāveic ieguvei 25 ha vai lielākā
platībā. Likuma mērķis ir novērst vai samazināt paredzēto darbību
vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.
Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā
paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu
pieņemšanas stadijā.
Sugu un biotopu aizsardzības prasības Latvijā nosaka Sugu
un biotopu aizsardzības likums, kura mērķi ir šādi: 1)
nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un
biotopus; 2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu
un uzraudzību; 3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu
atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā
arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; 4) regulēt īpaši aizsargājamo
sugu un biotopu noteikšanas kārtību; 5) nodrošināt nepieciešamo
pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo
savvaļas putnu sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes,
kultūras prasībām un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās
prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim.
Atbilstoši šim likumam ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un
biotopu saraksti, kuros tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai
retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus
biotopus. Šajos sarakstos ir iekļautas gan sugas, kas
tradicionāli aizsargātas Latvijā, gan arī sugas, kuru aizsardzību
paredz ES Putnu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu
aizsardzību) vai Biotopu direktīva (Eiropas Padomes 1992. gada
21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas
faunas un floras aizsardzību). Latvijā īpaši aizsargājamo sugu un
biotopu sarakstos iekļauta 721 augu un dzīvnieku suga un 89
biotopi. Šo sugu un biotopu sarakstus ir apstiprinājis Ministru
kabinets.
Sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta ĪADT (tai skaitā
Natura 2000 teritoriju tīklā) un mikroliegumos.
Mikrolieguma izveidošanas kārtību un aizsardzības prasības nosaka
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940
"Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas
kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu
noteikšanu". Papildus tam, sugu un biotopu aizsardzība tiek
nodrošināta, paredzot attiecīgu izvērtējumu darbībām, kuru
rezultātā var tikt iznīcinātas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes
vai aizsargājami biotopi.
ĪADT tiek izveidotas un apsaimniekotas saskaņā ar
likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām" un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta
noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī
ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības
un izmantošanas noteikumiem.
Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslas ap purviem un
virszemes ūdensobjektiem, un saimnieciskās darbības aprobežojumus
aizsargjoslās.
Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir
panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu
paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un
racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī
mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu,
publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas
nosacījumus un aprobežojumus, tajā skaitā attiecībā uz derīgo
izrakteņu ieguvi.
Tā kā kūdras ieguve saistīta ar nosusināšanu, uz to attiecas
arī meliorāciju regulējošie normatīvie akti. Meliorācijas
likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu
pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu
apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un
labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens
režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību,
ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību lauku apvidu un pilsētu
zemē.
Meliorācijas sistēmu būvniecība un pārbūve notiek saskaņā ar
Būvniecības likumu. Vispārīgās būvniecības prasības ir
noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr.
500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Piemēro arī speciālos
būvnoteikumus: Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra
noteikumus Nr. 550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju
būvnoteikumi", Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija
noteikumus Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN
224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās
būves"". Kārtību, kādā notiek meliorācijas sistēmu
ekspluatācija, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta
noteikumi Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un
uzturēšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2012. gada 2.
maija noteikumi Nr. 306 "Noteikumi par ekspluatācijas
aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas
metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža
zemēs".
1.2 Kūdras
resursu īpašumtiesības
Zemes dzīles, tajā skaitā kūdras resursi, Latvijā pieder zemes
īpašniekam. Saskaņā ar Civillikuma 1042. pantu zemes īpašniekam
pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī
zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Šāds
regulējums noteikts arī likumā "Par zemes dzīlēm".
Valstij īpašuma tiesību jomā ir jānodrošina saprātīgs
līdzsvars starp valsts regulējumu un personas rīcības brīvību,
atstājot personai izvēles tiesības tajās sfērās, kur īpašs
regulējums nav nepieciešams. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja
ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā
ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Leģitīma
mērķa esamība liecina par to, ka īpašuma tiesību ierobežojums ir
noteikts sabiedrības interesēm. Pašlaik izplatītākais zemes dzīļu
izmantošanas ierobežojums ir aizliegums iegūt derīgos izrakteņus,
tajā skaitā kūdru, ĪADT, bet trijās ĪADT atsevišķās zonās kūdras
ieguve ir atļauta ar nosacījumiem.
Attiecībā uz valsts un pašvaldību zemēm tiesības izmantot
zemes dzīles noteiktos gadījumos var iegūt konkursa kārtībā,
savukārt privātpersonas pašas ir tiesīgas lemt par savā īpašumā
esošo zemi. Tādējādi valsts mēroga ģeoloģiskās kartēšanas un
izpētes darbu veikšana arī kūdras nozarē ir apgrūtināta, ņemot
vērā katra zemes īpašnieka īpašumtiesības uz zemes dzīlēm. Šobrīd
divas trešdaļas kūdras ieguves licences laukumu pieder publiskai
personai - 55 % valstij un 16 % pašvaldībām.
1.3 Kūdras
nozares pārvaldība
Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldības
funkcijas sadalītas starp vairākām institūcijām.
Valsts vides dienests (VARAM padotības iestāde)
izsniedz licences un dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka
derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu
ieguves projektus, kā arī veic zemes dzīļu izmantošanas
kontroli.
Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo
izrakteņu ieguves atļaujas kūdras ieguvei līdz piecu hektāru
platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās.
LVĢMC, kuras kapitāldaļu turētāja ir VARAM, uztur
ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē derīgo izrakteņu
krājumus, sniedz maksas pakalpojumus saistībā ar ģeoloģisko
informāciju, kā arī sniedz ģeoloģisko informāciju valsts
pārvaldes funkciju ietvaros.
Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā zemes
īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā
iesaistīti gan AS "Latvijas Valsts meži"
(apsaimnieko Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts zemi),
gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA
"Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP
(apsaimnieko VARAM valdījumā esošo valsts zemi).
1.4 Ģeoloģiskās informācijas
pieejamība un kvalitāte 1,2
LVĢMC likumā "Par zemes dzīlēm" un citos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst, apkopo ģeoloģisko
informāciju un to uzglabā ģeoloģiskās informācijas sistēmā.
Ģeoloģiskās informācijas sistēmu veido Valsts ģeoloģijas fonds
(uztur un papildina LVĢMC), kurā atrodas pārskati par ģeoloģisko
izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu,
inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem
(papīra vai elektroniskā formā); Valsts ģeoloģijas arhīvs, kurā
atrodas ģeoloģiskās izpētes darbu pirmmateriāli (piemēram, lauku
darbu žurnāli); zinātniski tehniskās literatūras bibliotēka;
urbumu seržu glabātava, kurā atrodas urbumu serdes un citi
paraugi; elektroniskas datubāzes, tai skaitā "Kūdra",
datubāžu saīsināts apkopojums tīmekļa lietotājiem - Derīgo
izrakteņu atradņu reģistrs, kurā iekļauta informācija par derīgo
izrakteņu atradnēm.
Ģeoloģiskās informācijas sistēmā ietilpst gan agrāk, tai
skaitā pagājušajā gadsimtā, radīta ģeoloģiskā informācija, gan
tagad iegūtā. Daļa informācijas pieejama LVĢMC tīmekļvietnē,
tomēr tīmeklī pieeja ģeoloģiskajai informācijai ir apgrūtināta,
kas kavē tās plašu izmantošanu. Tas saistīts ar to, ka kūdras
atradņu telpiskie dati lielākoties ir papīra formātā, nav
digitalizēti, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas
ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu
apstrādi un analīzi, iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras
atradni raksturojošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem
rādītājiem. Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski
izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem,
apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu datu pilnvērtīgu
lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās
informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts
institūciju vajadzībām. Elektroniski izveidotajām telpisko datu
kopām pievienotie atribūtu lauki nesatur pilnvērtīgu informāciju
par atradnē ietilpstošo resursu raksturojošiem rādītājiem.
Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kas ietekmē pieejamo datu
kvalitāti, to analīzi un iegūto rezultātu interpretāciju, ir tas,
ka lielākā daļa informācijas un datu, kas raksturo katru kūdras
atradni, ir novecojuši. Tās iegūšanas laiks ir no 1978. līdz
1997. gadam. Savukārt daļai atradņu informācija tikusi ievākta
vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu
inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš
pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma.
Informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko,
izstrādē esošo kūdras atradņu izstrādes projekta dokumentāciju un
vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm,
kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no
pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par
kūdras resursiem ir Valsts ģeoloģijas fonda (fonda
krājumus uztur LVĢMC) informācija. Valsts ģeoloģijas fondā papīra
vai elektroniskā formā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti,
tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu,
inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem.
Galvenais Valsts ģeoloģijas fonda uzdevums ir nodrošināt
interesentus, potenciālos un esošos zemes dzīļu izmantotājus, kā
arī valsts un nevalstiskās organizācijas ar informāciju par
Latvijas zemes dzīlēm, ģeoloģisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem
un zemes dzīlēs notiekošajiem procesiem.
VSIA "Meliorprojekts" pieejami dažādi
ģeoloģiskās un inženierizpētes pirmmateriāli, kūdras atradņu
izstrādes un nosusināšanas projekti, dokumentācija u.c.
materiāli. Uzņēmuma arhīvā esošie materiāli ir pieejamie tikai
papīra formātā. Arhīva materiāli satur informāciju, kura iegūta
un sagatavota līdz 1990. gadam.
Latvijas Lauksaimniecības muzejā, kas atrodas Talsos,
pieejami pagājušajā gadsimtā veikto kūdras atradņu
inventarizācijas materiāli, kas ietver gan sākotnējo Latvijas
Kūdras fonda izveidošanas informāciju, gan arī to vēlāku
inventarizāciju (1962. gads un 1980. gads) rezultātā iegūto
informāciju (atradņu pases, atradņu piesaistes abrisi un
novietojuma shēmas).
Privāti arhīvi ietver juridisku (pārsvarā kūdras
ražošanas uzņēmumu) un fizisku personu turējumā esošus dažādos
laika posmos veiktu ģeoloģisko izpēšu materiālus, kūdras atradņu
nosusināšanas projektu dokumentāciju u.c. materiālus.
Ir nepieciešams risināt jautājumu par Latvijas kūdras resursu
sākotnējās informācijas, kura atrodas dažādu institūciju
turējumā, pievienošanu Valsts ģeoloģijas fonda materiāliem.
Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības muzejā esošā informācija par
Latvijas kūdras fonda izveidošanu, kā arī tālākajās fonda
inventarizācijās sagatavotie materiāli - kūdras atradņu pases, to
piesaistes abrisi u.c. informācija.
1.5 Informācija
par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini
Katras nozares pārstāvji atbilstoši savai specifikai apskatāmo
teritoriju dēvē dažādi - par purvu, kūdras atradni, kūdrāju,
purvainu mežu vai purva biotopu.
Dati par purvu platībām ir atšķirīgi atkarībā no informācijas
avota un informācijas mērķa. Izpratne par purvu atkarīga no
nozares un zemes izmantošanas veida. Piemēram, mežsaimniecībā
dati veidojas no tā, vai koki ir pieci metri vai
augstāki3: ja zemāki koki - tad purvs, ja augstāki -
tad mežs. Dabas aizsardzības speciālistiem interesē biotops,
purvos izdala vairākus aizsargājamos biotopus.
Purvi tiek analizēti dažādos aspektos: kūdras atradnes,
licences laukumi (izpētei vai ieguvei paredzēta teritorija, kuras
robežas tiek noteiktas licencē), kūdras ieguves laukumi
(teritorija, kurā notiek kūdras ieguve, tā var atšķirties no
licences laukuma), vēsturiskās kūdras ieguves vietas (teritorija,
kur agrāk notikusi kūdras ieguve, tā pārtraukta un nav
atjaunota), SEG emisijas un CO2 piesaiste, dabas
aizsardzības teritorijas. Pēc aptuvenām aplēsēm neskarti purvi
kopumā aizņem 4,9 % valsts teritorijas jeb 316 900 ha.
Ieskatam daži kūdras nozarē un dabas aizsardzībā biežāk
lietotie termini.
Purvs - zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs
pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija
un kūdras uzkrāšanās. Saskaņā ar purvu klasifikāciju ģeoloģiskā
aspektā purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja
tajā nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras
slānis. Izdala augstos, zemos un pārejas purvus (Silamiķele et
al., 2017).
Purvi - ekosistēma uz kūdras augsnēm, kurās koku
augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem
metriem (Aizsargjoslu likuma 1. panta 15. punkts).
Purva biotops - dzīvotne, kas pēc vides apstākļiem
(mitrums, gaisma, augsne u.c.) aizņem samērā viendabīgu platību
purvā vai tā daļā, kas piemērota konkrētam purvam raksturīgo
augu, dzīvnieku un sēņu sugu aktīvai pastāvēšanai (Auniņa,
2016).
Kūdras atradne - teritorija, kurā veikta ģeoloģiskā
izpēte un atzīts, ka šī teritorija ir kūdrājs, kuru iespējams
izmantot kūdras ieguvei, tā ietver dažus slapjos meža tipus,
nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas
lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes. Saskaņā ar
normatīvajiem aktiem4 rūpnieciski izmantojamā slāņa
dziļums ir ne mazāks par 0,9 m nenosusinātai vai 0,7 m
nosusinātai atradnei, vidējais dziļums 1,0 m un lielāks
(Silamiķele et al., 2017).
Kūdrājs - zemes virsmas nogabals ar vai bez
veģetācijas, kur dabiski izveidojies kūdras slānis (LIFE REstore
projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā").
Kūdras tips - galvenokārt nosaka pēc kūdru veidojošo
augu atlieku botāniskā sastāva, ņemot vērā šo augu grupas
barošanās veidu un apstākļus to augšanas laikā. Atbilstoši kūdru
veidojošo augu grupas augšanas un barošanās apstākļiem izšķir
trīs kūdras tipus: zāļu kūdra jeb zemā tipa kūdra (tautas valodā
saukta par melno vai tumšo kūdru), pārejas tipa un sūnu jeb
augstā tipa kūdru (tautas valodā saukta arī par gaišo kūdru).
Katram kūdras tipam raksturīgi konkrēti, tikai šim tipam
raksturīgi kūdras veidi, kurus nosaka pēc konkrētā kūdras tipa
veidojošo augu dominējošajām atliekām. Piemēram, ir noteikts, ka
slāni veido augstā tipa jeb sūnu kūdra, ja tajās pārsvarā ir
sfagnu un spilvju atliekas. Nosakot kuru minēto augu atliekas
dominē, tiek noteikts kūdras veids. Ja sfagni ir vairāk kā 50 %,
tad būs sfagnu kūdra, bet, ja gandrīz līdzīgi, tad atkarībā no
pārsvarā esošo augu atliekām, kas veido nosaukuma otro vārdu, būs
spilvju-sfagnu kūdra (Tjuremnov, 1976; Silamiķele et al., 2017;
Kalniņa, 2018).
Kūdras sadalīšanās pakāpe - augu sadalīšanās ir
bioķīmisku procesu virkne, kas norisinās sākumā bioloģiski ļoti
aktīvo aerobo, vēlāk pasīvāko anaerobo mikroorganismu iespaidā,
veidojoties amorfai organiskai vielai - humusam. Tā ir procentos
izteikta kūdru veidojošo sadalījušos augu bezstruktūras daļas
attiecība pret atlieku veselo šūnu daudzumu. Kūdras sadalīšanās
pakāpi var noteikt ar vairākām metodēm - vizuālo (visbiežāk tiek
lieto lauka apstākļos), mikroskopisko un centrifūgas (tiek
veiktas laboratorijas apstākļos). Kūdras sadalīšanās pakāpi lauka
apstākļos nosaka vizuāli, izmantojot von Posta shēmu, ņemot vērā
kūdras plastiskumu, elastīgumu, augu atlieku daudzumu un tо
saglabāšanās pakāpi, ūdens daudzumu, krāsu un dzidrumu. Kūdru pēc
sadalīšanās pakāpes iedala:
- maz sadalījusies kūdra - 5-20%,
- vidēji sadalījusies kūdra - 20-35%,
- labi sadalījusies kūdra - > 35% (Silamiķele et al.,
2017).
Licences laukums - konkrētam zemes dzīļu izmantošanas
mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis vai arī vairāku iecirkņu
vai to daļu sakopojums, kura robežas ir licencē vai bieži
sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Kūdras ieguve var
nenotikt vienlaikus visā licences laukumā (likuma "Par zemes
dzīlēm" 1. panta 14. punkts).
Kopumā saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras
izmantošanu tiek izmantoti ļoti daudz terminu. Ir nepieciešams
speciālistu vidū panākt vienošanos par vienotu terminu lietošanu.
To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde vai publikācijas.
Purvi, kas tiek uzskatīti par kūdras atradnēm (platības ar
kūdras slāni 0,3 m un biezāku, vidēji vismaz 0,5 m biezu, kas nav
mazākas par vienu hektāru, tai skaitā ar mežu), Latvijā aizņem ap
10 % no valsts teritorijas. LPSR Kūdras fondā5 uz
1980. gada 1. janvāri reģistrētas 5499 kūdras atradnes. Kūdras
atradnes ietver purvus ar rūpnieciski izmantojamiem kūdras
krājumiem, dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras
ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un
mežsaimniecības zemes.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
sadarbībā ar LVĢMC īstenoja ERAF projektu "Inovācija kūdras
izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" (projekts
īstenots 2010. - 2013.gadā), kura ietvaros digitizēta Kūdras
fonda informācija. Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563
kūdras iegulām. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un
1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās
izpētes un atradņu pasu dati6. Identificēto kūdras
atradņu platība sasniedz aptuveni 970 tūkst. ha, kas ir 15 % no
Latvijas teritorijas. 0,6% sastāda kūdras atradnes, kuru platība
ir mazāka nekā 10 ha.
Datu atšķirības veidojas gan tādēļ, ka ir dažādi informācijas
apkopošanas mērķi, gan tādēļ, ka dati tiek apkopoti un analizēti
kamerāli. Datus nepieciešams aktualizēt, apsekojot kūdrājus
dabā.
2. Purvu
raksturojums
2.1 Purvu izplatība
pasaulē7
Pasaules kontekstā kūdras purvi ieņem nozīmīgu vietu starp
visiem pieejamajiem dabas resursiem, kā arī ekosistēmas un dabas
daudzveidības saglabāšanā. Visā pasaulē purvi ir 175 valstīs un
kopumā sedz 4 milj. km2 jeb 3 % no pasaules zemes
teritorijas. 1. attēlā ir redzama kūdras purvu platība attiecība
pret valsts platību. Purvainākās teritorijas atrodas Ziemeļu
puslodē un Indonēzijā.
Tuvākajās kaimiņvalstīs purvi izskatās un pēc uzbūves ir
līdzīgi Latvijas purviem, bet tie, kas atrodas tālāk vai pat citā
klimatiskajā joslā, ir ievērojami atšķirīgi no Latvijā pierastās
purvu ainas. Piemēram, tropiskie purvi lielāko daļu gada ir zem
ūdens un izskatās pēc ezeriem. Pasaulē lielākās tropisko purvu
platības atrodas Indonēzijā. Lai gan Indonēzija ierindojas tikai
6. vietā pasaulē pēc purvu teritorijas lieluma īpatsvara kopējā
valsts teritorijā, kur purvu teritorija aizņem 11 % no valsts
kopējās teritorijas (1. tabula) un 4. vietā pēc purvu platības
(2. tabula), tropisko purvu platību rangā Indonēzija ir pirmajā
vietā.
1. att. Kūdras purvu platību
sadalījums pasaulē attiecībā pret valsts teritoriju, %
Valstis, kurās purvu platība pārsniedz 10 % no kopējās valsts
teritorijas ir Somija, Igaunija, Zviedrija, Baltkrievija, Kanāda,
Indonēzija un Latvija.
1. tabula
Valstu rangs pēc
purvu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā 2016. gadā
| Vieta |
Valsts |
Kūdras purvu
platība, km2 |
Valsts
teritorijas kopējā platība, km2 |
Purvu īpatsvars
kopējā teritorijā, % |
| 1. |
Somija |
89 000 |
338 145 |
26 |
| 2. |
Igaunija |
9 000 |
45 339 |
20 |
| 3. |
Zviedrija |
66 000 |
447 435 |
15 |
| 4. |
Baltkrievija |
24 000 |
207 600 |
12 |
| 5. |
Kanāda |
1 100 000 |
9 985 000 |
11 |
| 6. |
Indonēzija |
207 000 |
1 905 000 |
11 |
| 7. |
Latvija |
6 782 |
64 589 |
10 |
| 8. |
Krievija |
1 390 000 |
17 100 000 |
8 |
| 9. |
Norvēģija |
28 000 |
385 178 |
7 |
| 10. |
Lielbritānija |
17 500 |
243 610 |
7 |
| 11. |
ASV |
625 000 |
9 834 000 |
6 |
| 12. |
Lietuva |
3 500 |
65 300 |
5 |
| 13. |
Vācija |
14 000 |
357 376 |
4 |
| 14. |
Polija |
12 000 |
312 679 |
4 |
| 15. |
Ukraina |
10 000 |
603 628 |
2 |
Somijā kūdras purvi aizņem 26 % no kopējās valsts teritorijas
- 89 000 km2. Tādējādi, Somijā ir pasaulē piektā
lielākā purvu platība vienā valstī. Kūdras purvu platība
attiecībā pret valsts teritorijas platību Somiju ievieto pirmajā
vietā pasaulē. Purvi ir izvietoti visā Somijā, bet lielāks
blīvums ir valsts Rietumos un Ziemeļos. Kūdras purvu platība, kas
ir piemērota komerciālajai darbībai, ir 6 220 km2, no
kuriem aptuveni 22 % satur augstas kvalitātes kūdru, kas
piemērota dārzkopībai un augsnes uzlabošanai. Atlikušie 78 %
kūdras platību ir piemēroti enerģētiskās kūdras ražošanai (Peat
in Finland, 2016).
Igaunijā kūdrāji aizņem aptuveni 20 % no tās kopējās
teritorijas. Kūdras purvu kopējā platība Igaunijā ir 9000
km2 (1. tabula). Ievērojama daļa kūdras tiek
izmantota, lai ražotu briketes, no kurām lielākā daļa ir
paredzētas eksportam (Peat in Estonia, 2016).
Krievijā ir vislielākās kūdrāju platības pasaulē - 1 390 000
km2 (2. tabula), no kurām 85 % atrodas Sibīrijā.
Kūdras produkcijas lielākā daļa tiek izmantota lauksaimniecībā un
dārzkopībā (Peat in Russia, 2016).
2. tabula
Valstu rangs pēc
kūdras purvu platības valsts teritorijā 2016. gadā
| Vieta |
Valsts |
Kūdras purvu
platība, km2 |
Valsts
teritorijas kopējā platība, km2 |
Purvu īpatsvars
kopējā teritorijā, % |
| 1. |
Krievija |
1 390 000 |
17 100 000 |
8 |
| 2. |
Kanāda |
1 100 000 |
9 985 000 |
11 |
| 3. |
ASV |
625 000 |
9 834 000 |
6 |
| 4. |
Indonēzija |
207 000 |
1 905 000 |
11 |
| 5. |
Somija |
89 000 |
338 145 |
26 |
| 6. |
Zviedrija |
66 000 |
447 435 |
15 |
| 7. |
Norvēģija |
28 000 |
385 178 |
7 |
| 8. |
Baltkrievija |
24 000 |
207 600 |
12 |
| 9. |
Lielbritānija |
17 500 |
243 610 |
7 |
| 10. |
Vācija |
14 000 |
357 376 |
4 |
| 11. |
Polija |
12 000 |
312 679 |
4 |
| 12. |
Ukraina |
10 000 |
603 628 |
2 |
| 13. |
Igaunija |
9 000 |
45 339 |
20 |
| 14. |
Latvija |
6 782 |
64 589 |
10 |
| 15. |
Lietuva |
3 500 |
65 300 |
5 |
Kanāda ieņem otro vietu purvu platību ziņā - tās purvu kopējā
platība ir 1 100 000 km2. Tomēr Kanāda ir galvenais
kūdras ražotājs un eksportētājs pasaulē. Galvenie eksporta tirgi
ir ASV, Meksika, Dienvidamerika, Japāna, Koreja, Ziemeļāfrika,
u.c. Galvenokārt tiek eksportēts dārzkopībai nepieciešamais
kūdras substrāts (Peat and peatlands).
Trešā lielākā valsts pēc kūdras purvu platības ir ASV - 625
000 km2, no kuriem lielākā daļa atrodas Aļaskā. ASV
galvenās kūdras atradnes ir ziemeļu štatos - Minesotā, Mičiganā
un Viskonsīnā, arī gar austrumu piekrasti no Menas štata līdz
Floridas štatam un gar Meksikas līča piekrastes reģionu līdz
Luiziānas štatam.
2.2 Purvi
Latvijā
Purvu rašanās un veidošanās var notikt dažādi, bet galvenie
purvu veidojošie faktori ir brīvu ūdeņu aizaugšana un sauszemes
pārpurvošanās. Brīvu ūdeņu aizaugšanas gadījumā, purvs veidojas,
attīstoties ūdens augiem un uzkrājoties to atliekām. Tā rezultātā
ūdens daudzums baseinā laika gaitā samazinās un uzkrājas kūdras
kārta. Sauszemes pārpurvošanās gadījumā, purvs veidojas,
savairojoties augiem, kas saista ūdeni un rada velēnu, tādā veidā
ūdens daudzums uz sauszemes pieaug.
Saskaņā ar Kūdras fonda datiem kūdras purvu (atradņu) platības
aizņem ap 641 115 ha, kas ir ap 10 % no Latvijas teritorijas.
Kopumā 70 % no purvu teritorijas ir dabīga (neskarta), no tā 20 %
ir Natura 2000 aizsardzībā (128 000 ha) un 50 % ir citi dabīgie
purvāji (318 129 ha) (2. att.).
Pēc veģetācijas īpašībām un kūdru veidojošo augu botāniskā
sastāva, izšķir augstos jeb sūnu purvus, zemos jeb zāļu purvus un
pārejas purvus. Latvijā 41,7 % ir augstie purvi, 49,3 % ir zemie
purvi un 9 % pārejas purvi.
Augstie purvi veidojas vājas minerālās barošanās apstākļos,
galvenokārt, lēzenu zemieņu ūdensšķirtņu rajonos. Šādās vietās
galvenie kūdras veidotāji ir sfagni jeb baltās sūnas, kas ļoti
mazā mērā ir atkarīgas no augsnes un var iztikt ar nokrišņu
minerālvielām. Augstajiem purviem ir kupolveida forma, ko nosaka
sfagnu augšanas ātrums, it īpaši purva centrālajā, visvairāk
apūdeņotajā daļā, kas izveidojas augstāka par nomalēm, no kurām
ūdens daļēji aiztek.
Zemie purvi veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst
virsūdeņi vai gruntsūdeņi. Daļa šo purvu aizņem aizaugušu
senezeru vietas. Šajos purvos galvenie kūdras veidotājaugi ir
dažādi zālaugi (grīšļi, spilves, niedres u.c.), kā arī zaļās jeb
hipnu sūnas, purvu bērzi un melnalkšņi.
Pārejas tipa purviem ir raksturīga samērā vāja minerālā
barošanās un liels apūdeņojums. Pēc augu sastāva šī tipa purvos
kūdru veido mazāk prasīgie zemo purvu un prasīgākie augsto purvu
augi - grīšļi, sfagnu un hipnu sūnas, zilenes, priedes, bērzi.
Kūdras īpašības ir vidējas starp augsto un zemo purvu kūdru.
2. att. Purvu izmantošana
Latvijā
No ekonomiskā viedokļa, galvenais purvu resurss ir kūdra,
tomēr purvu resursu izmantošana notiek ne tikai kūdras ieguves
veidā, bet arī pasīvi. Pasīvā veidā purvi izmantojami kā ainavas
veidotāji, kā rekreācijas un izziņas avoti, kā bioloģiskās
daudzveidības saglabātāji, kā ūdens, oglekļa uzkrājēji, kas
regulē klimatu un arī citos veidos8,9.
3. Kūdras
resursu raksturojums
Latvija ir 7. lielākā valsts pēc kūdras purvu īpatsvara valsts
teritorijā, savukārt pēc kūdras purvu platības Latvija ierindojas
14. vietā pasaulē. Pasaules mērogā Latvijā atrodas 0,4 % no
pasaules kūdras krājumiem.
Kūdras resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt aptuveni
11,3 miljardi m³ jeb 1,7 miljardi t. No kopējiem resursiem 1,1
miljards tonnu ir kurināmā kūdra. Kurināšanai izmantojamie
krājumi ir ap 230 milj. t kūdras vai 663 milj. MWh enerģijas. 30
miljoni tonnu no šiem krājumiem atrodas kūdras ieguvei jau
sagatavotās platībās.
Kūdras fondā10 ir iekļautas 5799 atradnes. No tām
septiņas ir lielākas par 5000 ha, 87 ar platību no 1001 līdz 5000
ha, 109 ar platību no 501 - 1000 ha. No kopējās platības 49,3 %
aizņem zemā tipa purvi, 41,7 % - augstā tipa, bet 9 % - pārejas.
Neskartā stāvoklī atrodas 69,7 % purvu platību, 23,4 % ir
nosusinātas, 3,9 % izmanto kūdras ieguvei, 1,8 % kūdras krājumi
jau ir izmantoti, bet 1,2 % ierīkotas ūdenskrātuves. Lielākā daļa
kūdras atradņu atrodas valsts austrumu un centrālajos rajonos, to
vidējais dziļums ir 2-5 m, maksimālais sasniedz 12 m.
Laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31.
oktobrim, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu
fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja projektu "Inovācija
kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē". Viens
no projekta uzdevumiem bija veikt Valsts ģeoloģijas fondā
uzkrātās kartogrāfiskās informācijas par Latvijas kūdras
resursiem pārveidošanu digitālā formā, kā arī sasaistīt ar
ģeotelpisko pamatinformāciju un sistematizēt datus atbilstoši
ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamatprincipiem.
Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām
(3. attēls). Nereti vienā kūdras purvā pēc ģeoloģiskās izpētes
datiem ir noteiktas vairākas robežas (kūdras slāņa "0
m" dziļuma vai kūdras slāņa rūpnieciski iegūstamā
"0,7-1,2 m" dziļuma, kā arī purvu tipu robežas), kas ir
atspoguļotas datu masīvā. Informācijas sagatavošanai izmantoti
1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī
detālās izpētes un atradņu pasu dati.11
3. att. Latvijas kūdras resursi
atbilstoši Valsts ģeoloģijas fonda informācijai12
LVĢMC publicētā Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu,
kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) bilance par 2018. gadu
ietver ziņas par 87 aktīvajā apritē esošajām kūdras atradnēm un
tajās esošo resursu izmaiņām. 3. tabulā ietverta apkopota
informācija par kūdras resursu krājumiem atradnēs, kurās 2018.
gadā notika ieguve. Saskaņā ar LVĢMC sagatavoto derīgo izrakteņu
krājumu bilanci par 2018. gadu, 87 kūdras ieguves vietās kopā
iegūti 1483,4 tūkstoši tonnu kūdras. Saskaņā ar Valsts vides
dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu
platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst.
ha.
3.tabula
Izvilkums no derīgo izrakteņu
krājumu bilances par 2018. gadu 13
| Derīgais
izraktenis |
Mērvienība |
Krājumu
kategorija |
Krājumi 2019.g.
1. janvārī |
Atradņu
skaits |
| Kūdra |
tūkst. t ar mitrumu 40% |
A |
120046,68 |
87 |
| tūkst. t ar mitrumu 40% |
N |
25652,23 |
Vērtējot kūdras resursus Latvijas plānošanas reģionos,
lielākais kūdras atradņu īpatsvars atrodas Latgales plānošanas
reģionā - 31% no kopējā resursu apjoma. Vidzemes plānošanas
reģionā atrodas 25 %, 17 % ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, bet
Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos koncentrēti attiecīgi 13
% un 14 % kūdras atradņu. Kūdras resursu procentuālais sadalījums
pa Latvijas plānošanas reģioniem parādīts 4. attēlā. Savukārt
kūdras atradņu telpiskais novietojums parādīts 5. attēlā.
4. att. Latvijas kūdras resursu %
sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem14
5. att. Latvijas kūdras resursu
telpiskais izvietojums Latvijas plānošanas reģionos
3.1. Kūdras
ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas
Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128
spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada
1. janvāri ir 25,731 tūkst. Saskaņā ar LVĢMC datiem, 2018. gadā
bija 87 kūdras ieguves vietas (atradnes), kuru telpiskais
izvietojums parādīts 6. attēlā. Aktuālā informācija par derīgo
izrakteņu, tajā skaitā kūdras, licences laukumiem pieejama LVĢMC
tīmekļvietnē www.lvgmc.lv, kur skatāma interaktīvā karte ar
derīgo izrakteņu krājumu bilancēs ietverto atradņu punktveida
datiem15.
6. att. Kūdras ieguves vietas
Latvijā 2018. gadā
Licenču laukumu sadalījums pēc zemes īpašuma tiesībām: 55 % no
teritorijām, kurās notiek kūdras ieguve, atrodas valsts īpašumā,
16 % pašvaldību īpašumā, 15 % juridisko personu īpašumā, 5 %
fizisko personu īpašumā, bet 9 % gadījumā licences laukums
ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības uz
šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa īpašniekiem (7.
attēls).
7. att. Kūdras ieguves licenču %
sadalījums atbilstoši īpašuma tiesību statusam16
*Dažādi - licences laukums
ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības
uz šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa
īpašniekiem.
Pēc zemes lietošanas veidiem17 licencētās platības
tiek sadalītas šādi: 67,62 % pārējās zemes, 19,16 % meža zemes,
11,31 % purvs, 0,06 % ūdeņi, 1,22 % lauksaimnieciskā darbība un
0,62 % infrastruktūras objekti (8. attēls).
8. att. Kūdras ieguves licenču
laukumu % sadalījums atbilstoši zemes lietojuma
veidiem18
Izvērtējot kūdras ieguves vietas (licenču laukumus) pēc zemes
lietošanas veidiem, jāsecina, ka zemes platībās, uz kurām
izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu
ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs, pēc
kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas, nav veicis nepieciešamās
darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā. Tas ietekmē korektu pieņēmumu un secinājumu
izdarīšanu saistībā ar SEG emisiju uzskaiti no kūdras nozares
saimnieciskajā darbībā iesaistīto platību kopapjoma.
Saskaņā ar LKA apkopotajiem datiem uz 2020. gada 1. janvāri
licencētās platības plānošanas reģionos bija sekojošas
(procentuālais sadalījums norādīts 9. attēlā):
Latgales plānošanas reģionā ir vismazākās licencētās platības
starp Latvijas plānošanas reģioniem - 4 325 ha. Latgales
plānošanas reģionā ir 15 licencēti purvi, kuros atrodas 16
licences laukumi. Savu saimniecisko darbību veic 13 kūdras
nozares uzņēmumi. Šie purvi atrodas deviņos novados: Balvu,
Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Ludzas, Riebiņu
un Viļānu;
Vidzemes plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 277
ha. Šīs licencētās platības atrodas 21 purvā 23 licences laukumos
un tajos savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi
atrodas 13 novados: Alūksnes, Apes, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes,
Kocēnu, Lubānas, Madonas, Pārgaujas, Rūjienas, Strenču, Valkas,
Vecpiebalgas;
Rīgas plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības
aizņem 5 103 ha. Rīgas plānošanas reģionā kūdru iegūst 26 purvos,
39 licences laukumos, tajos savu saimniecisko darbību veic 26
uzņēmumi. Šie purvi atrodas 20 novados: Alojas, Babītes, Bauskas,
Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu,
Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils,
Sējas, Siguldas, Tukuma, Vecumnieku;
Zemgales plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 709
ha, kūdru iegūst 16 purvos 22 licences laukumos, kuros
saimniecisko darbību veic 12 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12
novados: Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas,
Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Salas, Vecumnieku un
Viesītes;
Kurzemes plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības
aizņem 5 252 ha. Šajā reģionā kūdru iegūst 23 purvos 29 licences
laukumos, kuros savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie
purvi atrodas 12 novados: Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas,
Kuldīgas, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes,
Ventspils.
Trīs gadījumos licences laukumi ietilpst divos plānošanas
reģionos. Šajos gadījumos licences laukums pieskaitīts tam
plānošanas reģionam, kurā atrodas licences laukuma lielākā
daļa.
9.att. Licencētās kūdras ieguves
platības plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri,
ha19
10. att. Licencētās kūdras ieguves
platību sadalījums % plānošanas reģionos uz 2020. gada 1.
janvāri20
4. Kūdras
raksturojums21, 22
4.1 Kas ir
kūdra
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos
Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 1. pielikuma
8. punktam kūdra ir definēta kā "organogēns nogulumiezis,
kura sausne satur ne vairāk par 50 % minerālvielu un kas ir
veidojies, paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības
apstākļos sadaloties augu biomasai".
Kūdra ir organogēns nogulumiezis, kas uzkrājas purvos un
sastāv no purvu augu atliekām dažādās sadalīšanās pakāpēs.
Dabiskās kūdras krāsa ir brūna līdz melna, tā ir poraina, ar
vizuāli atšķiramām augu atliekām un viegli sadalās gabalos.
Bioķīmisku procesu iespaidā augu atliekas pārveidojas par tumšu,
amorfu organisko vielu - humusu. Humusa saturs raksturo kūdras
sadalīšanās pakāpi, ko nosaka mikroskopiski. Sadalīšanās pakāpe
atkarīga no mitruma un gaisa pieplūdes apstākļiem.
Vidējais kūdras biezums Latvijā ir 1,5-3 m, bet maksimālais -
17,9 m (Mežmaļu - Bajāru purvā pie Baldones). Kūdras resursu
veidošanās un uzkrāšanās joprojām turpinās, vidēji kūdras biezums
palielinās no viena līdz četriem milimetriem gadā. Kūdras
daudzums, kas uzkrājas purvā, nav konkrēti izmērāms, jo tas ir
atkarīgs no kūdru veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to
sadalīšanās apstākļiem, atkarībā no ārējās ietekmes un
laikapstākļiem, tāpēc katru gadu kūdras pieaugums var atšķirties.
Lielāks kūdras daudzuma pieaugums parasti ir novērojams augstajos
purvos.
4.2 Kūdras
īpašības
Kūdra ir organogēns eluviāls nogulumiezis, kas gaissausā
stāvoklī satur vairāk nekā 50 % organisko vielu, nereti to ietver
humītu grupā kā degošu derīgo izrakteni (kaustobiolīts). Kūdru
veido vairāk vai mazāk sadalījušos atmirušo purva augu atliekas,
kuras veidojušās no kādreizējās purva augu segas. Atmirušās augu
atliekas, no gada uz gadu zem virsējās, vēl dzīvās augu segas
krājoties, veido attiecīgus kūdras slāņus, kuru īpašības ir
atkarīgas no kūdras veidotājaugiem.
Kūdras īpašības iedala tehniskajās un fizikālajās, ķīmiskajās
un fizikāli ķīmiskajās. Galvenie faktori, kas nosaka kūdras
ķīmisko sastāvu, tās fizikālās un tehniskās īpašības, ir
veidošanās apstākļi un augu sastāvs. Tehniskās īpašības ir
botāniskais sastāvs, sadalīšanās pakāpe, pelnainība, mitrums,
sadegšanas siltums, skābums, bet fizikālās īpašības ir blīvums,
mehāniskā izturība, mitrumietilpība un ūdens uzsūcamība, frakciju
sastāvs, struktūra un porainība, dispersitāte, birstamība, rukums
u.c. Ķīmiskās īpašības raksturo ķīmiskais sastāvs, elementsastāvs
u.c., bet fizikāli ķīmiskās īpašības raksturo kūdras
siltumvadītspēja, elektrovadītspēja, katjonu sastāvs u. c.
Atkarībā no purva tipa (augstais, zemais vai pārejas),
atšķiras arī kūdras īpašības. Kopumā kūdrai raksturīgs mitrums
75-95 %, tā satur līdz 20 % minerālvielu (pelnu) un organiskos
komponentus, kuri sastāv no oglekļa, ūdeņraža, slāpekļa,
skābekļa, sēra un bituma. Kūdra satur viegli hidrolizējamu vielu
(hemicelulozi, humīnskābes, fulvoskābes) un nehidrolizējamus
komponentus (celulozi, lignīnu). Dabiskas kūdras blīvums ir
1400-1600 kg/m3, raksturīga liela porainība (līdz
70-80 %), augsta mitrumietilpība un spēja uzsūkt gāzes. Kūdras
sadedzes siltums ir 11,3-14,6 MJ/kg (2700-3500 kcal/kg)
(salīdzinājumam sausai malkai - 3000 kcal/kg). Pēc sadalīšanās
pakāpes izšķir:
- maz sadalījušos kūdru (< 20 %),
- vidēji sadalījušos kūdru (20 - 35 %),
- labi sadalījušos kūdru (> 35 %).
Parasti kūdras. augšējais slānis lielākajā skaitā atradņu ir
ar vāju sadalīšanās pakāpi, kam piemīt vērtīgas īpašības, līdz ar
to tas ir populārākais dārzkopības materiāls. Tikmēr kūdras
apakšējais slānis satur kūdru ar lielāku sadalīšanās pakāpi, kam
ir lielāka enerģētiskā vērtība.
Kūdras mitrums ir saistīts ar kūdras ūdens absorbcijas
kapacitāti un ūdens atdevi. Savukārt kūdras īpatnējais blīvums ir
cieši saistīts ar augu daļiņām kā arī kūdras mineralizāciju.
Kūdras dabiskais blīvums ir atkarīgs no kūdras pelnainības,
sadalīšanās pakāpes un augu daļiņām, kuras veido konkrētas
iegulas sastāvu. Savukārt kūdras ķīmiskās īpašības sevī iekļauj
elementsastāvu, organisko vielu un pelnus. Kūdras pieci bāzes
pamatelementi ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis un
sērs. Šo elementu proporcijas kūdrā ierindo šo derīgo izrakteni
starp koksni un oglēm. C, H, N, S saturs ļoti vāji humificētā
kūdrā (baltā kūdra) ir tuvs saturam koksnē, savukārt saturs ļoti
intensīvi sadalītā kūdrā (melnā kūdra) ir tuvs C, H, N, S saturam
lignīnā.
Kūdras organiskā komponente nodalāma četrās izteiktās
grupās:
1) bitumi;
2) celuloze (u.c. ūdenī šķīstošie savienojumi);
3) humīnskābes un fulvoskābes;
4) lignīns, kutīns, suberīns (u.c. ūdenī nešķīstošie
savienojumi).
Raksturojot kūdras pelnu elementsastāvu var secināt ka līdz
pat 90 % sastāva veido Si, Al, Fe, Ca, Mg, Na un P. Raksturojot
kūdras īpašības, kā pašas svarīgākās var nodalīt fizikālo un
ķīmisko īpašību kombināciju - fizikālķīmiskās īpašības. Piemēram,
daļiņu izmēra dispersija, kam ir būtiska loma raksturojot kūdras
struktūru vai kūdras skābums, kas ir nozīmīgs indikators kūdras
izcelsmes izpētē un tās izmantošanas jomās.
4.3 Kūdras
izmantošana un produkti
Tā kā kūdrai piemīt unikālas fizikālās un ķīmiskās īpašības,
to var plaši pielietot un izmantot kā izejvielu dažādu produktu
radīšanai un kā resursu dažādu nozaru attīstībai. Tālāk apskatīti
galvenie kūdras un no tās iegūstamo produktu pielietošanas
veidi.
4.3.1
Dārzkopībā
Kūdra tiek plaši izmantota profesionālajā un neprofesionālajā
dārzkopībā. 95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota
dārzkopībai. Latvijā attīstās kūdras pārstrāde, un 2019. gadā 45
% no iegūtās kūdras tika pārstrādāti substrātos, savukārt 34 % no
iegūtās kūdras tiek frakcionēti un fasēti izmantošanai
dārzkopības vajadzībām. Kūdra ir dabīgs substrāts, kuru dārzeņu,
puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzēšanai profesionāli
izmanto jau vairāk nekā 50 gadus. Šo gadu laikā ir radīta vesela
virkne kūdras produktu. Tos izmanto kā siltumnīcu kultūru
audzēšanai, tā arī atklātā lauka apstākļos. Kūdras produkciju
ļoti plaši lieto apstādījumu ierīkošanā un mežkopībā. Kūdras
substrāti ir izmantojami audzēšanai vairākkārtīgi un pēc
izmantošanas tos iestrādā augsnē, tādejādi to ielabojot. Daudzi
alternatīvie substrāti pēc to izmantošanas nonāk atkritumos. 70 %
no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras
substrāti (Wagening universitātes pētījums, 2018).
Katram augam ir savi raksturīgi augšanas apstākļi, noteikta
barības vide, mitruma režīms, augsnes skābums un citi apstākļi,
kurā tas vislabāk aug un attīstās. Augu augšanas un attīstības
procesā ir jāpanāk ne tikai augu sakņu sistēmas apgāde ar barības
elementiem, ūdeni, bet arī jānodrošina to apgāde ar skābekli.
Tieši šīs labvēlīgās augu jeb augu grupu raksturīgo augšanas
apstākļu radīšanai tiek izgatavoti un tālāk audzētājiem piegādāti
dažāda veida Latvijā pagatavotie kūdras substrāti. Kūdras
substrātu sagatavošanai tiek izmantota galvenokārt dažāda veida
frēzkūdra un grieztā kūdra. Atkarībā no paredzamā pielietojuma tā
tiek miksēta noteiktās proporcijās, pirms tam veicot tās
pirmapstrādi. Kūdra tiek attīrīta no koksnes piemaisījumiem,
sijāta un samalta speciālās dzirnavās, tādējādi iegūstot dažāda
veida kūdras frakcijas. Kūdras frakciju miksēšanas procesā
papildus tiek pievienotas dažādas cita veida komponentes, kuru
klātbūtne attiecīgajā substrāta maisījumā veido labvēlīgo
augšanas apstākļu kopumu un uzlabo kūdras fizikālās īpašības.
Piemēram, substrāta maisījumam pievieno:
− kaļķakmens miltus vai dolomīta miltus, kas samazina kūdras
skābumu;
− dažāda veida un koncentrācijas mēslošanas līdzekļus;
− vielas, kuras veicina atkārtotu kūdras samitrināšanos;
− māla piedevas, kuras uzlabo ūdens kapacitāti substrātā,
optimizē barības elementu apgādi, paaugstina katjonu apmaiņas
kapacitāti, palielina substrāta buferspēju, saista brīvās
humīnskābes un veido māla-humusa kompleksu;
− perlītu (unikāls vulkāniskais minerāls, kas karstuma ietekmē
palielināts 4-20 reizes), kas uzlabo stādāmās vides aerāciju,
veicina ūdens aizturēšanu un uzlabo drenāžu. Augsni samaisot ar
perlītu tiek iegūta vislabākā vide augiem, kam nepieciešams
gaisīgs substrāts sakņu augšanai (piemēram, rozēm, gerberām
u.c.).
Tieši optimālāko un labvēlīgāko augšanas apstākļu radīšana
attiecīgajiem kultūraugiem ir visu dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku
krūmu un skujkoku audzētāju mērķis gan profesionālā audzēšanas
jomā, gan arī hobija līmenī.
Piemēram, 1 m3 kūdras var izaudzēt 6 000 koku stādu
ar kuriem iespējams apstādīt 3 ha zemes vai izaudzēt 7 000
dārzeņu stādu no kuriem vidēji iegūst 15,9 t gurķu vai 32,2 t
tomātu. Kūdrai ir liela loma pārtikas audzēšanā un apzaļumošanā
visā pasaulē.
Latvijā dārzkopībai gada laikā patērē ap 70-80 000 t
kūdras23.
4.3.2
Lauksaimniecībā
Mēslošanai un ielabošanai. Latvijā ir daudz erodēto
augšņu, kuru auglību iespējams paaugstināt, ielabojot to ar kūdru
un tādējādi palielinot tajās organisko vielu saturu. Mēslošanas
un ielabošanas vajadzībām var tikt izmantota arī zemā tipa kūdra,
kas bez organiskajām vielām satur samērā daudz slāpekļa, fosfora
un kālija savienojumu.
Lopkopībai (tai skaitā pakaišu kūdra). Pateicoties
kūdras īpašībām (augstā mitruma uzsūkšanas spēja, gāzu
absorbcija, zema siltumvadāmība, kā arī to, ka tā darbojas kā
antiseptiķis), lopkopības saimniecībās iespējams nodrošināt labu
mikrobioloģisko vidi. Pēc tās izmantošanas kūtīs, veidojas
kūtsmēslu-kūdras komposts, kas ir labākais augšņu mēslošanas
līdzeklis, kurš vienlaikus kalpo kā augsnes ielabotājs, gan
organiskās vielas paaugstinātājs augsnē.
Ieziemošanai, siltināšanai - kūdru izmanto sala
neizturīgu augu ieziemošanai.
4.3.3
Enerģētikā
Kūdras izmantošana māju apkurei ir izplatīta, piemēram, Īrijā
un Skotijā, jo šajās teritorijās, kuras ir klinšainas, mežu
blīvums nav pietiekams, lai ar to spētu nodrošināt visas
mājsaimniecības apkures vajadzībām, bet kūdras krājumi ir
pietiekami, tāpēc viensētās to lieto krāšņu kurināšanai. Igaunijā
un Somija kūdru izmanto centralizētajai siltumapgādei.
Kūdra, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, ir augu izcelsmes
cietais kurināmais. Abu šo kurināmo sastāvs ir līdzīgs. Līdzīgas
ir šo kurināmo citas īpašības - sadegšanas siltums, mitrums,
īpatnējais svars un sadedzināšanas tehnoloģijas. Kūdras
līdzsadedzināšana 30 % apjomā koksnei ir tehnoloģiski iespējama
praktiski bez esošo katlagregātu speciālas pielāgošanas. Kūdras
piejaukums šķeldai līdz 30 % labvēlīgi ietekmē sadedzināšanas
iekārtu īpašības, jo kūdras sastāvā esošie sēra un alumīnija
silikāti palīdz attīrīt iekārtas. Par vienu no pilnvērtīgākajiem
informācijas avotiem, kurā raksturotas prasības kurināmajai
kūdrai var uzskatīt 1997. gada Phare Enerģētikas līguma ietvaros
realizēto pētījumu par kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā.
Kūdras izmantošanas enerģētikā ietekme uz gaisa kvalitāti
aprakstīta 11. nodaļā.
Kūdras izmantošanai Latvijā enerģētikas jomā ir senas
tradīcijas. Tās aizsākumi ir meklējami 17. gs. otrajā pusē. Arī
turpmākajā laika periodā, kas ilgst pat līdz pagājušā gadsimta
30. gadu otrajai pusei, kūdras ieguve lielākoties saistījās ar
kurināmās kūdras ieguvi. Tikai pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā
pusē paralēli kurināmās kūdras ieguvei attīstījās arī kūdras
izmantošana citiem izmantošanas veidiem. Ievērojamās deviņdesmito
gadu sākuma izmaiņas un pastāvīgā ekonomikas lejupslīde
samazināja kurināmās kūdras izmantošanas apjomus. No 2003. gada
tika pārtraukta kurināmās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, kas
bija galvenais enerģētiskās kūdras izmantošanas avots. Kūdras
izmantošana enerģētikā pēc 2003. gada ir strauji sarukusi.
2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti tikai 0,5 %
no visa valstī iegūtā kūdras apjoma24. No pašlaik
izdoto licenču laukumu platības, 4000 ha būtu piemēroti kurināmās
kūdras ieguvei. Ja no šīm platībām tiktu iegūts arī dziļākais
slānis - enerģētiskā (tumšā) kūdra, tad varētu iegūt aptuveni 700
000 tonnu kurināmās kūdras gadā, no kā attiecīgi tiktu iegūta
enerģija līdz 2,1 milj. MWh, kas varētu aizstāt līdzvērtīgu
apjomu dabasgāzes 99 855 000 euro vērtībā.
Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā -
ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā",
piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 %
apjomā, tā ļauj par 12 līdz 15 % samazināt energoresursa
komponentes cenu siltumenerģijā. Tomēr šajā gadījumā būtu
jāizvērtē arī atbilstība normatīvajiem aktiem attiecībā uz gaisa
piesārņojumu.
Nelielu apdzīvoto vietu siltumapgādes drošībai kūdrai var būt
izšķiroša nozīme. To pierādīja 2017. gada meteoroloģiskie
apstākļi (lielais nokrišņu daudzums), kad šķelda nebija pieejama
vai bija slapja, ar zemu siltumatdevi. Kūdra, pateicoties ieguves
un uzglabāšanas tehnoloģijai, bija pieejama un tās pievienošana
šķeldai kritiskā situācijā dažās pašvaldībās ļāva nodrošināt
siltumapgādi. Kā norādīts Enerģētikas pamatnostādņu sadaļā
"Energoapgādes drošuma paaugstināšana", ES ETS Latvijas
operatori, kuri izmantotu kūdru, to jauktu kopā ar biomasu.
Bezmaksas emisijas kvotas šiem operatoriem piešķir par saražoto
siltumenerģiju (biomasa un kūdra), savukārt emisijas tiek
rēķinātas tikai no kūdras. No vienas puses enerģētiskās jeb
kurināmās kūdras izmantošana apkurei ļautu mazināt Latvijas
atkarību no fosilo energoresursu importa, mazinātu gāzes
monopolu, samazinātu energoresursu izmaksas, palielinātu
kokmateriālu eksporta iespējas, kā arī radītu pamatu jaunām
darbavietām, taču no otras puses tas radītu negatīvu ietekmi uz
Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
Enerģijas cenām augot, ir būtiski izvēlēties lētākos resursus.
Kūdra ir potenciāli lēts resurss, tomēr augstas izmaksas sastāda
transportēšana, tādēļ ekonomiski visizdevīgāk izmantot kūdras
resursus kurināšanai būtu tuvu kūdras ieguves vietām, piemēram,
vietējās pašvaldībās. Vērtējot kūdras kā energoresursa
izmantošanu citviet pasaulē ir redzams, ka atsevišķas valstis vēl
izmanto kūdru kā vietējo energoresursu, piemēram, Zviedrijā
elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas stacijās no kūdras,
iegūst "zaļo sertifikātu", kas ir notificēts EK. 2010.
gadā Zviedrijas parlaments noteica jaunus Zaļās elektrības
sertifikācijas sistēmas mērķus un pagarināja sistēmas darbības
periodu līdz 2035. gadam.
Pieņemot lēmumus par kūdras izmantošanu kā kurināmo, ir
svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte. Tāpat ir būtiski, lai
kūdras izmantošana enerģētikas sektorā neapdraud SEG emisiju
samazināšanas mērķu sasniegšanu.
4.3.4 Citi
izmantošanas veidi
Tekstilrūpniecībā - kūdras šķiedru iegūst no
sadalītajām spilvju atliekām, kas sadalījušās gadu gaitā. Šķiedru
satur spilvju kātiņi un lapu fragmenti. Spilves tiek izmantotas
arī veģetācijas periodā, ievācot to ziedus un izmantojot tos kā
mīksto pildījumu dīvāniem un spilveniem. Kūdras sastāvā esošās
humīnskābes spēj absorbēt sāļus un sviedrus, un to sastāvā ir
melanīns, kas aizsargā pret saules ultravioleto starojumu. Lai
veidotu apģērbus no kūdras šķiedras, ieteicams izmantot 50 %
kūdras šķiedras un 50 % vilnas.
Kūdras izmantošana pārtikas pārvadāšanai. Pasaulē kūdra
tikusi izmantota kā augļu un dārzeņu iepakojuma materiāls, lai
transportēšanas laikā tie saglabātos svaigi un nedeformēti.
Kūdras izmantošana ūdenssaimniecībā. Kūdra ir izmantojama
kā ūdens mīkstinātājs akvārijos, jo tā satur vielas, kas ir
nepieciešamas ūdens augu attīstībai un zivju produktīvajai
sistēmai, ar kūdru ir iespējams ierobežot aļģu un mikroorganismu
izplatību. Kūdru iespējams izmantot ūdens filtrācijā.
Kūdru celtniecībā var izmantot kā piemaisījumu dažādām
celtniecības saistvielām, kā rezultātā veidojas pavisam cits
materiāls. Ja kūdru sajauc kopā ar darvu un ģipsi, veidojas
izolācijas materiāls. Vēsturiski kūdra ir tikusi izmantota
celtniecībā - 17. un 18. gadsimtā.
Īrijā izmantoja žāvētus kūdras blokus, lai būvētu mājas.
Latvijā kūdru izmanto siltumizolācijas materiālu ražošanā (kūdras
- koksnes siltumplāksnes u.c.).
Kā viens no veiksmīgākajiem un interesantākajiem Latvijā
iegūtās kūdras izmantošanas veidiem ir atzīmējams tās
pielietojums dekoratīvajā mākslā, kad kūdra kā sastāvdaļa tiek
izmantota dekoratīvajā telpu apdarē, no kūdras tiek
gatavoti dažādi dizaina priekšmeti un pat mēbeles.
Kūdras izmantošana lopkopībā. Vēsturiski kūdras
pelnus izmantoja par piedevu mājlopu barībai, jo uzskatīja, ka to
pievienošana barībai pagarina gremošanas procesu un dzīvnieki no
pārtikas uzņem vairāk barības vielu. Kūdru kā piedevu lopbarībai
izmanto arī pašlaik, tā spēj ārstēt zarnu slimības un stimulē
sivēnu augšanu. Kūdras preparāti spēj uzlabot dzīvnieku
imūnsistēmu un veikt organisma detoksikāciju, jo kūdrā ir augsts
humusvielu saturs.
Kūdras (dziedniecības dūņu) preparāti ārstniecībā tiek
izmantoti šādās jomās:
- balneoloģijā (kūdras kompreses, ārstnieciskās vannas, kūdras
maskas);
- fizioterapijā (muguras sāpju, artrīta, ortopēdiskās
saslimšanas un neiroloģisko traucējumu ārstēšanai, pateicoties
kūdras zemajai siltumvadītspējai un augstajai siltuma
saglabāšanas spējai);
- reimatoloģijā un sporta medicīnā (kūdras paketes tiek
izmantotas uz dažādām ķermeņa daļām, lai tās pārkarsētu, tādējādi
paaugstinot asins cirkulāciju un veicinot vielmaiņas
atkritumvielu iznīcināšanu.
Kūdra kā filtrācijas materiāls un biosorbents. Kūdrai
piemītošās fizikālās un ķīmiskās īpašības (liela īpatnējā virsma,
attīstīta porainība, jonu apmaiņas spēja) ļauj no kūdras
izgatavot dažādus sorbentus, kas spēj filtrēt pat mikrobus un
dažādas ķīmiskās vielas. To var izmantot dažāda veida ūdens un
gruntsūdeņu piesārņojuma attīrīšanai no fosfora un slāpekļa
savienojumiem un no dažādām organiskajām vielām. Kūdru izmanto,
lai filtrētu dažādas gāzes un šķidrumus. Kūdras šķiedru pasaulē
izmanto biofiltrācijas sistēmās. No kūdras ir iespējams izgatavot
plaši pielietojamu produktu - aktivēto ogli, kuru izmanto
sekojošās nozarēs:
- pārtikas rūpniecībā lai attīrītu sulas, sīrupus, melasi,
glicerīnu, augu eļļas, alkoholiskos dzērienus.;
- ķīmiskajā rūpniecībā, lai attīrītu glicerīnus, antifrīzus,
atšķaidītājus, gāzes, gāzu izmešus;
- ūdens attīrīšanā, lai izpildītu ūdens attīrīšanas
prasības;
- gaisa, gāzu un gāzu maisījumu attīrīšanā, respiratoriem,
gāzmaskām;
- farmācijas rūpniecībā, lai attīrītu farmaceitiskos līdzekļus
un zāles, pārtikas piedevas, augstas tīrības ķīmiskos
reaktīvus;
- gumijas riepu ražošanā.
Kūdras ķīmiskā pārstrāde. Ir dažādas ķīmiskās metodes
kūdras apstrādei, lai realizētu tās tālāku izmantošanu:
- Ekstrakcija - metode, ar kuras palīdzību iegūst kūdras
vasku, ko var plaši izmantot rūpniecībā, medicīnā un citur;
- Pirolīze - metode, kuras rezultātā tiek sadalītas kūdras
organiskās vielas koksā, šķidrajā kurināmajā un deggāzē.
Pirolīzes procesa rezultātā tiek iegūti šādi produkti: naftas
sorbenti, aktīvās ogles, darva;
- Hidrolīze ir metode, kuras rezultātā no kūdras iegūt
produktus ar bioloģisku aktivitāti.
5. Kūdras ieguves un
izmantošanas nozīme Latvijas
tautsaimniecībā25,26
5.1 Kūdras
ieguves vēsture Latvijā
Par kūdras ieguves pirmsākumiem Latvijā tiek uzskatītas 17.
gs. beigas un 18. gs. sākums, kad Hercogs Jēkabs ar rīkojumu ir
uzdevis pievienot kūdru kā papildu kurināmo malkai. Šajā laikā
Kurzemē ieguva kūdru kurināšanai un māju jumtu segšanai.18. gs.
Kurzemē kūdras ieguve kļuva arvien populārāka un 18. gs. vidū to
sāka iegūt arī Vidzemē. Galvenais iemesls kūdras ieguves
paplašināšanai bija sarūkošās mežu platības un malkas
trūkums.
Līdz 19. gs. vidum Latvijā kūdras ieguves metode bija tikai
roku darbs - kūdras griešana ar parastām lāpstām nenosusinātos
purvos. Viena cilvēka darba apjoms vidēji dienā bija 2,5 tūkst.
kūdras ķieģelīšu izgriešana. Pirms Pirmā pasaules kara gan
kurināmās, gan pakaišu kūdras ieguve Latvijā notika 324 purvos,
no tiem 48 purvos ieguva kurināmo kūdru ar mašīnu palīdzību.
1912. gadā Rīgā tika nodibināta Baltijas Hidrotehniskā nodaļa ar
purvu pētīšanas laboratoriju, kuras vadītājs bija Pēteris
Nomals.
Pirmā pasaules kara laikā kūdras ieguves apjomi ievērojami
samazinājās, jo bija atļauts malku cirst bez ierobežojumiem.
Vienlaikus nepieciešamība pēc kūdras samazinājās arī mājlopu
skaita sarukuma dēļ, jo attiecīgi samazinājās nepieciešamība pēc
kūdras pakaišiem.
Par bezdarba apkarošanai atvēlētajiem līdzekļiem Tautas
labklājības ministrija uzbūvēja trīs pakaišu kūdras fabrikas.
Pirmā bija 1933. gadā Ploču purvā pie Liepājas, otrā - 1934. gadā
Salaspils purvā pie Rīgas un trešā - 1934. gadā Pētermuižas purvā
pie Līvāniem Šajos gados Latvijā tika veicināta kūdras
izmantošana un purvu un kūdras intensīva pētīšana. Diemžēl
Padomju okupācija 1940. gadā un Otrais pasaules karš nobremzēja
Latvijas kūdras rūpniecības attīstību.
Taču pilnvērtīga frēzkūdras ieguve Latvijā tika uzsākta no
pagājušā gadsimta 40. gadu otrās puses (1947. gads), kad notiek
kūdras ieguves procesu mehanizācija, un tā rezultātā tika arī
veicināta kūdras izmantošana lauksaimniecībā. Līdztekus kūdras
izmantošanai lauksaimniecībā pakaišu un mēslošanas vajadzībām,
50. gadu otrajā pusē tika uzsākta kūdras izmantošana enerģētikā,
kas ir pirmsākumi intensīvai jaunu frēzkūdras ieguves platību
apgūšanai.
1954. gadā Latvijā sāka ražot kūdras izolācijas plātnes, un
sāka palielināties kūdras izmantošana lauksaimniecībā, pakaišiem
un augsnes auglības uzlabošanai. Līdz 1964. gadam Līvānu kūdras
fabrikā ražoja kūdras izolācijas plātnes un segmentus cauruļu
izolācijai. Latvijas inženieri ir devuši savu ieguldījumu arī
kūdras ieguves tehnoloģiskajā attīstībā. 1968. gadā Latvijas
inženieri izstrādāja pneimatiskās bunkurmašīnas modeli - PPF-5,
kas paredzēta pakaišu frēzkūdras ieguvei. Latvijā izgatavoja ap
800 tādu mašīnu, no kurām 50 tika eksportētas uz Somiju, un tur
tika atzītas par piemērotām frēzkūdras iegūšanai. 1975. gadā
Latvijā sāka darboties kūdras presēšanas un pakošanas cehs, kurā
maz sadalījušos sūnu kūdru iepakoja polietilēna maisos. Šī
sapakotā produkcija tika paredzēta eksportam uz Rietumeiropu.
1983. gadā Latvijā uzsāka kūdras substrāta ražošanu un nedaudz
vēlāk uzsāka kūdras ķīmisko pārstrādi. 1985. gadā no Latvijas
eksportēja 52 tūkst. t kūdras. "Zilākalnā" uzbūvēja
eksperimentālu cehu melases ražošanai no kūdras.
Lai kūdras ieguves uzņēmumi varētu sekmīgi veikt savu darbību
un attīstīties, bija nepieciešami kvalificēti darbinieki kūdras
sektorā. Pirmie speciālisti tika sagatavoti 50. gados Latvijas
Valsts Universitātē, kas tagad ir Latvijas Universitāte, bet pēc
tam, līdz 1969. gadam, kūdras speciālisti tika sagatavoti
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kas tagad ir Latvijas
Lauksaimniecības universitāte. Kopā tika aizvadīti 7 izlaidumi un
šajā laikā sagatavoti 49 inženieri kūdras jomā.
Pēc 1991. gada strauji samazinājās kūdras ieguve un pat bija
atradnes, kurās ieguve tika pārtraukta, jo likvidēja kolhozus un
sovhozus, kas tajā laikā bija galvenie kūdras patērētāji (tieši
pakaišu kūdras patērētāji). Kūdru turpināja iegūt enerģētikas
vajadzībām un dārzkopībai. Latvijā lielākie kūdras resursa apjomi
dedzināšanai izmantoti salīdzinoši īsu brīdi - laikā no 1960.
līdz 1990. gadam. Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kura kūdras
ieguves nozari pārkārtoja no ieguves enerģētikas vajadzībām uz
ieguvi un pārstrādi dārzkopībai. Kopš 1993. gada valstī iegūtā
kūdra vairs netiek plaši izmantota iekšējā tirgū un no 2003. gada
vairāk kā 90 % no iegūtā resursa tiek eksportēti.
Šajā laikā kurināmās kūdras ieguves apjoms palielinājās, sāka
nostiprināties valsts enerģētiskā neatkarība, bet tas bija tikai
uz īsu brīdi, jo Rīgas TEC-1 kūdras patēriņš 1996. gadā sāka
samazināties, līdz 2003. gadā kūdras izmantošana kurināšanai tika
izbeigta. Nozare bija spiesta pilnībā pārorientēties uz
dārzkopības kūdras ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību.
1996. gadā tika nodibināta Latvijas Kūdras ražotāju asociācija
(šobrīd LKA) ar mērķi veicināt kūdras ieguvi un izmantošanu.
5.2 Kūdras
ieguves nozare mūsdienās
Kūdras ieguves nozare netiek subsidēta, tai netiek piemēroti
nekādi nodokļu atvieglojumi. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas
pēc tirgus principiem.
Kūdras ieguvei ir sezonāls raksturs - to iegūst tikai gada
siltajā sezonā. Kūdras ieguves apjoms gadā atkarīgs no nokrišņu
daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā no maija līdz
septembrim. Ieguves apjomu svārstības atspoguļo labvēlīgos un
nelabvēlīgos gadus kūdras ieguvei. Kad ieguves apjoms ir lielāks,
tad attiecīgajā gadā ir bijis vairāk saulaino dienu pēc kārtas,
kas ir noteicošais faktors, lai varētu iegūt kūdru. To atspoguļo
kūdras ieguves apjomu svārstības pēdējo 10 gadu laikā (skat. 11.
attēlu). Raksturīgi, ka tekošajā ieguves sezonā tiek veidoti
kūdras uzkrājumi, kuri tiek realizēti nākamā gada laikā.
11. att. Kūdras ieguves apjomi
Latvijā no 2010.-201927. gadam
Latvijā kūdru iegūst galvenokārt dārzkopības vajadzībām,
pavisam nedaudz enerģētikai un citām vajadzībām (skatīt 12.
attēlu). Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts.
12. att. Kūdras ieguves apjomi un
izmantošanas veidi tūkst. t no 1990. līdz 2019.
gadam28
Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē, tajā audzē
dārzeņus, garšaugus, puķes, koku stādus, to izmanto
apzaļumošanai. Latvijā tiek ražoti šādi kūdras produkti:
• frēzkūdra un gabalkūdra;
• grieztā sūnu kūdra (nepārstrādāta un plucināta jeb
drupināta);
• frakcionēta un neitralizēta kūdra;
• kūdras maisījumi un substrāti dārzkopjiem amatieriem;
• profesionālie kūdras substrāti;
• kūdras granulas.
LKA aprēķinājusi kūdras nozares iespējamo apgrozījuma
pieauguma prognozi (13. attēls), saglabājoties pašreizējai
kopējai aktīvajai ieguves platībai 15 700 ha (nevis kopējai
licences laukuma platībai).
13. att. Kūdras nozares apgrozījuma
pieauguma prognoze
5.3 Kūdras
ieguves ietekme uz nodarbinātību
Kūdra tiek iegūta visos Latvijas reģionos un kūdras ieguves
uzņēmumi nodrošina ar darba vietām cilvēkus reģionos. Lielākā
kūdras ieguves uzņēmumu koncentrācija ir vērojama Rīgas reģionā
un Vidzemes ziemeļu daļā. Tā kā Latgalē ir liela purvu
koncentrācija, pastāv potenciāls paplašināt kūdras ieguves
apjomus un radīt darba vietas tieši Latgales reģiona purvos.
Kūdras ieguves nozarei raksturīgs liels sezonas strādnieku
īpatsvars, tas pamatojams ar roku darbu grieztās kūdras ieguvē.
Kūdras ieguvē strādājošiem netiek piemērots īpašs nodokļu režīms
sezonas strādniekiem.
Saskaņā ar VID datiem 2019. gadā bija 64 kūdras nozarē
strādājoši uzņēmumi. Kopumā 2018. gadā kūdras ieguvē un pārstrādē
bija nodarbināti 2010 darbinieki (CSP dati). Saskaņā ar LKA
sniegto informāciju vasaras sezonā darba vietu skaits pieaug līdz
2700.
Saskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2019.
gadā spēkā bija 130 licences kūdras ieguvei, uzņēmumu skaits, kam
izsniegta licence - 64.
Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā strādājošo skaits
būtiski nepalielināsies kūdras ieguvē un pārstrādē, taču,
pieaugot kūdras produktu ar pievienoto vērtību ražošanas
īpatsvaram, varētu pieaugt strādājošo skaits pārstrādē un
saistīto pakalpojumu sniegšanā (loģistikā, iepirkumā, mārketingā
u.c.). Kūdras nozarē strādājošo prasmju paaugstināšanai liela
nozīme būs arī TPF.
Kūdras ieguvē nodarbināto skaits saistīts arī ar kūdras
ieguves tehnoloģiju - jo lielāks ir frēzkūdras īpatsvars, jo
mazāks nodarbināto skaits. Tā kā lielākā daļa kūdras ieguves
vietu ilgstoši ir izstrādē un jaunas platības klāt nāk skaitliski
maz un lēni, grieztās kūdras īpatsvars samazinās.
5.4 Kūdras un
kūdras produktu ārējā tirdzniecība
Kūdras ieguve sastāda lielāko daļu no ieguves nozares
ekonomikas. Kūdras un kūdras produktu eksportu lielā mērā ietekmē
ieguves apjomi, savukārt, kūdras ieguves apjomus attiecīgajā gadā
ietekmē ieguvei labvēlīgie laikapstākļi.
Latvijas kūdras eksportā, līdzīgi kā Latvijas kopējā eksportā,
galvenais eksporta tirgus ir Eiropas valstis. Pašlaik ļoti
strauji augošs ir arī Āzijas eksporta tirgus, un Ķīna ir trešā
lielākā kūdras eksporta valsts. Nozīmīgākie importa partneri
Latvijai arī ir Eiropas un Āzijas valstis.
5.4.1 Kūdras un
tās produktu eksports
Tā kā kūdras eksports sastāda galveno daļu no visas ieguves
rūpniecības eksporta, ir jāsaprot, cik liela ietekme tam ir
kopējā Latvijas eksportā.
14. attēlā ir redzams kūdras un tās produktu eksports tonnās
un euro no 2012. - 2019. gadam. 2012. gadā kūdras un tās
produktu eksporta apjoms bija 1,160 milj. tonnas jeb 104,6 milj.
euro. 2013. gada eksporta dati rāda to, ka kūdras un tās
produktu eksporta apjoms palielinājās līdz 1,235 milj. tonnām jeb
115,6 milj. euro, un tas veidoja aptuveni 90 % no visu
ieguves nozares produktu eksporta. 2014. gadā bija ievērojams
eksporta kāpums, tas palielinājās par 85000 tonnām un bija 1,320
milj. tonnas jeb 121,23 milj. euro, kas ir par 5,63 milj.
euro vairāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā bija kūdras
eksporta apjoma samazinājums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, tas
samazinājās par 43400 tonnām un bija 1,276 milj. tonnas, bet
naudas izteiksmē kūdras eksports 2015. gadā bija par 8,90 milj.
euro vairāk nekā 2014. gadā un tas bija 130,13 milj.
euro. 2016. gadā bija lielākais kūdras eksporta pieaugums
pētāmajā periodā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas bija par
198731 tonnām vairāk nekā 2015. gadā un sasniedza 1,475 milj.
tonnas un par 16,52 milj. euro vairāk nekā 2015. gadā un
sasniedza 146,65 milj. euro. 2017. gadā kūdras un tās
produktu eksporta apjoms sasniedza jau 164,30 milj. euro,
tikmēr 2018. gadā - 175,85 milj. euro un 2019. gadā -
185,46 milj. euro.
14. att. Latvijas kūdras un kūdras
produktu eksports no 2013.-2019. gadam
CSP atsevišķi pieejama informācija par kūdras un tās produktu
eksportēto apjomu no Latvijas ostām29. Kā redzams 15.
attēlā, kopš 2011. gada kūdras eksporta apjoms no ostām ir
palielinājies par 167 tūkst.t un 2017. gadā bija 388,5
tūkst.t.
15. att. No Latvijas ostām
eksportētā kūdra un tās produkti 2011. - 2017. gadā
Laika periodā no 2012.-2019. gadam kūdras eksportam bija
tendence pieaugt. Kopā Latvijas kūdra un kūdras produkcija 2019.
gadā tika eksportēta uz 112 pasaules valstīm. Kūdras eksports
2019. gadā veidoja 1,44 % no kopējā Latvijas eksporta izteikta
euro. 16. attēlā ir apkopotas 10 pasaules valstis, uz
kurām visvairāk tika eksportēta kūdra 2019. gadā.
No Latvijas kūdra, galvenokārt, tiek eksportēta uz
Rietumeiropu. Pēc CSP datiem 2019. gadā pirmajā vietā pēc
eksportētās vērtības tiek ierindota Vācija ar 326 tūkst. tonnu
kūdras eksporta jeb 29 milj. euro (16. att.). Otrajā vietā
pēc eksportētā apjoma ir Itālija, uz to tika eksportētas 220
tūkst. tonnas jeb 22 milj. euro. Trešajā vietā ir Ķīna, uz
kuru tika eksportētas 121 tūkst. tonnas un vērtība bija 21 milj.
euro, tālāk seko Nīderlande ar 160 tūkst. tonnām un 12
milj. euro, tad pēc eksportētā apjoma seko Beļģija ar 133
tūkst. tonnu eksportu, kas naudas izteiksmē bija 9 milj.
euro, tad seko ASV - 30 tūkst. tonnu, 9 milj. euro,
Spānija - 64 tūkst. tonnu, 8 milj. euro, Polija - 71
tūkst. tonnu, 7 milj. euro, Lietuva - 75 tūkst. tonnu, 5
milj. euro un Dienvidkoreja - 35 tūkst. tonnu, 5 milj.
euro.
16. att. Top 10 kūdras un kūdras
produktu eksporta valstis 2019. gadā
No šiem datiem var aprēķināt, par kādu naudas vērtību 2019.
gadā tika pārdoti 1000 t Latvijas kūdras produkti šajās 10
lielākajās eksporta valstīs. Aprēķini tika veikti, ņemot par
pamatu informāciju par eksportētās kūdras daudzumu tonnās un
apmēru eiro. Uz katrām 1000 eksportētajām tonnām no ASV tika
iegūti 287 tūkst. euro, no Ķīnas - 170 tūkst. euro,
no Dienvidkorejas - 142 tūkst. euro, no Spānijas - 127
tūkst. euro, no Itālijas - 99 tūkst. euro, no
Polijas - 97 tūkst. euro, no Vācijas - 89 tūkst.
euro, no Nīderlandes - 72 tūkst. euro, no Beļģijas
- 70 tūkst. euro un no Lietuvas - 69 tūkst. euro.
Pēc šīs informācijas var secināt, ka 2019. gadā vislielākais
labums no eksportētā kūdras un kūdras izstrādājumu daudzuma ir
bijis no ASV un Āzijas valstīm, jo uz tām eksportē substrātus,
nevis nepārstrādātu kūdru.
No Amerikas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta
sadarbības partneres ir ASV, Brazīlija, Peru, Meksika un Čīle
(skatīt 17. attēlu). 17. attēls parāda eksporta apjomu uz
Amerikas Top 5 valstīm 2019. gadā. 2019. gadā lielākais kūdras
eksports bija uz ASV - 30 tūkst. t un vērtība bija 9 milj.
euro, nākamā seko Brazīlija, kur eksportētas 25 tūkst. t
un vērtība bija 4 milj. euro. Uz Meksiku un Peru
eksportēts vienāds apjoms kūdras un kūdras produktu - 15 tūkst.
t., tikmēr eksportētā vērtība augstāka bija uz Peru - 3 milj.
euro, tikmēr uz Meksiku - 2 milj. euro. Uz Čīli
2019. gadā eksportētas 6 tūkst. t. kūdras, vērtība - 1 milj.
euro.
17. att. Kūdras un kūdras produktu
eksports uz Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm 2019.
gadā
Kūdras un kūdras produktu eksporta apjomam tonnās pa gadiem
izmaiņu tendence atšķiras no eksporta apjomiem naudas
izteiksmē.
No Āzijas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības
partneres, ir Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Saūda Arābija un
Kuveita (skatīt 18. attēlu). Vislielākie eksporta apjomi starp
Āzijas valstīm nonāk Ķīnā un ar katru gadu tie palielinās. 2014.
gadā eksports uz Ķīnu sasniedza 9,6 milj. euro. 2015. gadā
kūdras un kūdras produktu eksports uz Ķīnu palielinājās par 3
milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas bija
12,6 milj. euro. 2016. gadā eksportam uz Ķīnu bija
vislielākais kāpums analizējamajā periodā, tas palielinājās par
3,7 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un bija
16,3 milj. euro. 2017. gadā kūdras un kūdras produktu
eksports palielinājās līdz 18,9 milj. euro, tikmēr 2018.
gadā 19,4 milj. euro un 2019. gadā 20,7 milj. euro.
Ķīnā arvien palielinās kūdras patēriņš, jo tur arvien vairāk
audzē dārzeņus. Otra lielākā kūdras eksporta valsts Āzijā ir
Dienvidkoreja, kur kūdra un kūdras produkti tika eksportēti 2014.
gadā - 3,1 milj. euro, 2015. gadā - 2,9 milj. euro,
2016. gadā 4,2 milj. euro, 2017. gadā - 4,7 milj.
euro, 2018. gadā 3,8 milj un 2019. gadā 5 milj.
euro. Japāna ir viena no Āzijas valstīm, uz kuru pēdējos
gados palielinās eksports. 2014. gadā eksports bija - 2,9 milj.
euro, 2015. gadā - 3,2 milj. euro, 2016. gadā - 3,6
milj. euro, 2017. gadā - 4,1 milj. euro, bet 2018.
gadā - 4,4 milj. euro un 2019. gadā - 4,4 milj.
euro. Ceturtā lielākā Āzijas valsts, uz kuru tiek
eksportēta kūdra no Latvijas, ir Saūda Arābija. 2014. gadā
eksports uz Saūda Arābiju bija 0,7 milj. euro, 2015. gadā
- 1,1 milj. euro, 2016. gadā - 0,6 milj. euro,
2017. gadā 1,3 milj. euro, 2018. gadā - 1,4 milj.
euro un 2019. gadā - 2 milj. euro. Uz Kuveitu
eksporta apjoms sešu gadu griezumā ir vienmērīgs, vidēji 0,8
milj. euro.
18. att. Latvijas kūdras un kūdras
produktu eksports uz Āzijas valstīm pēc eksporta apjoma no
2014.-2019. gadam
Lielākās eksporta valstis Eiropā, kurās nonāk kūdra no
Latvijas, ir Vācija, Itālija, Nīderlande un Beļģija (skat. 19.
attēlu). Vislielākie eksporta apjomi vidēji ir uz Vāciju. 2014.
gadā eksports uz Vāciju bija 24,2 milj. euro, 2015. gadā -
21,9 milj. euro, bet 2016. un 2017. gadā kūdras eksports
uz Vāciju palielinājās par ~3 milj. euro un bija 25,2 un
25,9 milj. euro. 2018. gadā kūdras eksports sasniedza 27,7
milj un 2019. gadā - 29 milj. euro. Otra lielākā Eiropas
valsts pēc kūdras eksporta apjoma no Latvijas ir Itālija. 2014.
gadā kūdras eksports uz Itāliju bija 20,8 milj. euro.
2015. gadā, salīdzinājumā ar 2014. gadu kūdras eksports uz
Itāliju samazinājās par 0,8 milj. euro un bija 20,0 milj.
euro. 2016. gadā eksports uz Itāliju bija minimāli
atšķirīgs no 2015. gada, tas bija samazinājies vien par 0,4 milj.
euro un bija 19,6 milj. euro. 2017. gadā un 2018.
gadā kūdras eksports uz Itāliju pieauga līdz 21,1 milj.
euro un 21,2 milj. euro. 2019. gadā eksports
sasniedza 21,8 milj. euro.
19. att. Latvijas kūdras un kūdras
produktu eksports uz Eiropas valstīm pēc eksporta apjoma no
2014.-2019. gadam
Nozīmīgi kūdras eksporta partneri Latvijai ir arī Beļģija un
Nīderlande. Uz Beļģiju kūdras eksports 2014. gadā bija 6 milj.
euro. 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas
palielinājās par 1,3 milj. euro un līdz ar to kūdras
eksports uz Beļģiju bija 7,3 milj. euro. 2016. gadā tas,
salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās par 0,5 milj. euro
un bija 6,8 milj. euro. 2017.gadā un 2018. gadā atkal
vērojams eksporta pieaugums līdz 7,1 milj. euro un 7,8
milj. euro. 2019. gadā eksports sasniedza 9,3 milj.
euro. Uz Nīderlandi 2014. gadā tika eksportēta kūdra 7,2
milj. euro apmērā. 2015. gadā kūdras un kūdras produktu
eksports uz Nīderlandi bija 6,9 milj. euro, kas ir par 0,3
milj. euro mazāk, nekā 2014. gadā, bet 2016. gadā tas bija
8,3 milj. euro, kas ir par 1,4 milj. euro vairāk
nekā 2015. gadā. 2017. gadā un 2018. gadā vērojams augstākais
eksporta apjoms pētāmajā periodā - 12,0 milj. euro un 12,3
milj. euro attiecīgi. 2019. gadā tas samazinājās līdz 11,6
mil. euro.
No Latvijas tiek eksportēti kūdras substrāti, frakcionēta
fasēta kūdra dārzkopībai un kūdras drupne.
5.4.2 Kūdras un
kūdras produktu imports
Latvijā pārsvarā tiek importēti kūdras produkti, mazāk tīra
kūdra. Statistikā tiek uzskaitīti kūdras produkti, kuros iekļauj
kūdras substrātus, frakcionētu kūdru, tīru kūdras izejvielu un
citus kūdras produktus. 20. attēlā ir redzams kūdras un kūdras
produktu imports Latvijā no 2012. līdz 2019. gadam.
2012. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 32
tūkst. tonnu jeb 2,4 milj. euro. 2013. gadā, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, kūdras un kūdras produktu imports palielinājās
par 23 tūkst. tonnām jeb par 1,16 milj. euro un bija 55
tūkst. tonnas jeb 3,56 milj. euro. 2014. gadā kūdras un
kūdras produktu imports bija 45 tūkst. tonnas jeb 3,06 milj.
euro, kas ir par 10 tūkst. tonnām mazāk un par 0,5 milj.
euro mazāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā tas palielinājās
par 10 tūkst. tonnām jeb par 0,7 milj. euro un bija 55
tūkst. tonnas jeb 3,76 milj. euro. 2016. gadā kūdras un
kūdras produktu imports Latvijā bija 39 tūkst. tonnu jeb 2,84
milj. euro, tikmēr 2017. gadā tas samazinājās līdz 36
tūkst. tonnu jeb 2,53 milj. euro. 2018. gadā kūdras un
kūdras produktu imports bija 53 tūkst. t jeb 4 milj. euro
un 2019. gadā - 73 tūkst. t jeb 5,5 milj. euro.
20. att. Kūdras un kūdras produktu
imports Latvijā 2012.-2019. gadā
CSP atsevišķi pieejama informācija par Latvijas
ostās30 saņemto kūdras un tās produktu apjomu
2012.-2017. gadā. Kā redzams 21. attēlā, kopš 2012. gada ostās
saņemtās kūdras un tās produktu apjoms ir palielinājies gandrīz 4
reizes un 2015. gadā bija 10,5 tūkst.t. Vienlaikus jāatzīmē, ka
no 2016. un 2017. gadam netika konstatēta kūdras un tās produktu
saņemšana Latvijas ostās.
21. att. Kūdras un kūdras produktu
imports Latvijā caur ostām 2012.-2015. gadā
Lielākā kūdras un kūdras produktu importētājvalsts Latvijā ir
Igaunija, kuras importa apjoms ir 41 tūkst. tonnas, nākamā ir
Lietuva - 13 tūkst. tonnas, tad Krievija - 11 tūkst. tonnas, tai
seko Baltkrievija ar 4 tūkst. tonnu importu, pēc tam Vācija,
kuras kūdras un kūdras produktu imports 2019. gadā bija 2 tūkst.
tonnu (22. attēls).
22. att. Kūdras un kūdras produktu
lielākās importa valstis Latvijā 2019. gadā
Arī piecu gadu periodā no 2015. līdz 2019. gadam ir līdzīga
tendence kā 2019. gadā - visvairāk kūdras, vērtējot gan pēc
apjoma tūkst. t, gan euro izteiksmē, tiek importēts no
Igaunijas, tai seko Lietuva, Baltkrievija, Krievija un nelielos
apjomos kūdru importē no Vācijas (skatīt 23. attēlu). No
Igaunijas kūdra imports pieaug no 13,83 tūkst. t 2015. gadā līdz
41,47 tūkst. t 2019. gadā, lielākais pieaugums vērojams 2018.
(30,51 tūkst. t) un 2019. gadā. Imports no Lietuvas pieaug no
8,85 tūkst. t līdz 13,37 tūkst. t. 2018. gadā vērojams neliels
importa kritums (7,34 tūkst. t), lielākais pieaugums ir 2019.
gadā. Imports no Krievijas pieaug no 5,25 tūkst. t 2015. gadā
līdz 10,58 tūkst. t 2019. gadā, bet 2017. gadā vērojams būtisks
importa kritums - importēti tikai 1,57 tūkst. t. kūdras. Arī
imports no Vācijas pieaug: no 0,61 tūkst. t 2015. gadā līdz 1,56
tūkst. t 2019. gadā. Kūdras imports no Baltkrievijas samazinās:
ja 2015. gadā importēja 11,24 tūkst. t, tad 2019. gadā - tikai
4,42 tūkst. t.
23. att. Nozīmīgākās kūdras
importētājvalstis pēc importētās kūdras apjoma tūkst. t
2015.-2019. gadā
5.5 Kūdras
ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar citām
nozarēm
Kūdras ieguve un pārstrāde ir ļoti specifisks un tehnoloģiski
ietilpīgs process, bet kūdras produktu ražošana var būt
diversificēta, kas nosaka to, ka kūdras nokļūšana līdz gala
patērētājam notiek pa vairākiem posmiem, kas kopumā veido kūdras
produktu vērtību ķēdi (24. att.).
24. att. Kūdras produktu vērtību
ķēdes veidošanās shematisks attēlojums
Kūdras produktu vērtību ķēdes veidošanās raksturs nosaka to,
ka kūdras ieguve un pārstrāde ietekmē citas nozares un dod
ieguldījumu to attīstībā. Ir apzināts, ka galvenās ar kūdras
ieguvi un pārstrādi saistītās nozares ir sekojošas: loģistika,
degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas
ražošana, koka palešu ražošana, bankas, apdrošināšana,
grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas
remontēšana, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte, u.c. (25. att.).
Saskaņā ar LKA sniegto informāciju, lai sagatavotu vienu hektāru
kūdras ieguves vietas, jāveic investīcijas 5 - 7 tūkst.
euro apmērā, turklāt produkciju šajā vietā iegūs tikai pēc
pieciem gadiem.
25. att. Kūdras ieguves un
pārstrādes uzņēmumu mijiedarbība ar citu nozaru uzņēmumiem
Lai noskaidrotu, kādu finansiālo ietekmi kūdras ieguves un
pārstrādes uzņēmumi rada uz citu nozaru uzņēmumiem, tika veikta
22 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu aptauja. Aptaujā tika
noskaidrots, kādus ārpakalpojumus izmanto kūdras ieguves un
pārstrādes uzņēmumi un cik tas viņiem izmaksā. Iegūtie rezultāti
norāda, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi ar savu darbību
ir ietekmējuši virkni citu uzņēmumu un radījuši tiem ienākumus
gandrīz 10 milj. euro apmērā. Saskaņā ar kūdras ieguves un
pārstrādes uzņēmumu norādīto informāciju, kūdras ieguve un
pārstrāde ir degvielas patēriņa ietilpīgs process un kopsummā
2016. gadā aptaujātie uzņēmumi patērēja 5,2 milj. litru
dīzeļdegvielas, tādā veidā radot ienākumus degvielas
tirdzniecības uzņēmumiem 5,7 milj. euro apmērā. Nākamā
lielā uzņēmumu grupa, kas ir tiešie ieguvēji no kūdras ieguves un
pārstrādes uzņēmumu darbības, ir loģistikas uzņēmumi, kas veic
iekšzemes un starptautiskos kravu pārvadājumus. Kopumā 2016. gadā
kūdras ieguves uzņēmumi izmantoja starptautisko pārvadājumu
uzņēmumu sniegtos pakalpojumus 1,8 milj. euro apmērā, bet
iekšzemes pārvadājumu uzņēmumu pakalpojumus 0,6 milj. euro
apmērā. Tāpat 2016. gadā kūdras ieguves uzņēmumi būtisku ienākumu
veidoja tādiem uzņēmumiem kā - iepakojuma ražošanas uzņēmumi (0,7
milj. euro); palešu ražošanas uzņēmumi (0,6 milj.
euro); tehnikas remontēšanas uzņēmumi (0,2 milj.
euro); un ģeoloģiskās izpētes uzņēmumi (0,2 milj.
euro).
Detalizētāka informācija par to, cik katra iegūtā kūdras tonna
rada ienākumu citiem uzņēmumiem, kuru pakalpojumus izmanto kūdras
ieguves un pārstrādes uzņēmumi, apkopota 4. tabulā. Tajā apkopotā
informācija norāda uz to, ka kūdras ieguves un pārstrādes
uzņēmumu sekmīga darbība pozitīvi ietekmē citu saistīto nozaru
uzņēmumus (Latvijas Lauksaimniecības universitātes dati).
4. tabula
Kūdras ieguves
un pārstrādes uzņēmumu finansiālā ietekme uz citu nozaru
uzņēmumiem 2016. gadā
|
Saistītā uzņēmuma veids |
Vid. |
Min. |
Max. |
Kopā |
|
euro/t kūdras |
euro |
| Starptautisko pārvadājumu uzņēmumi |
55,30 |
36,43 |
74,16 |
1 844 013 |
| Iekšzemes pārvadājumu uzņēmumi |
16,31 |
4,33 |
28,30 |
570 313 |
| Iepakojuma ražošanas uzņēmumi |
6,82 |
1,18 |
22,98 |
658 387 |
| Palešu ražošanas uzņēmumi |
6,44 |
0,48 |
16,80 |
579 876 |
| Degvielas tirdzniecības uzņēmumi |
11,94 |
3,79 |
25,51 |
5 692 468 |
| Tehnikas remontēšanas uzņēmumi |
2,62 |
0,08 |
6,42 |
162 152 |
| Būvniecības uzņēmumi |
1,13 |
0,32 |
2,01 |
127 422 |
| Bankas |
0,50 |
0,03 |
1,16 |
37 281 |
| Apdrošināšanas uzņēmumi |
0,82 |
0,16 |
2,83 |
95 082 |
| Grāmatvedības uzņēmumi |
0,85 |
0,15 |
2,41 |
36 114 |
| Ģeoloģiskās izpētes un inventarizācijas
uzņēmumi |
2,28 |
0,32 |
7,04 |
191 483 |
5.6 Kūdras
ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību
budžetu
Kūdras ieguves uzņēmumiem maksājamie nodokļi ir VSAOI, IIN,
UIN, DRN un citi nodokļi, kas ir, piemēram, nekustamā īpašuma
nodoklis.
No visiem nodokļiem, ko maksā kūdras ieguvēji, pašvaldību
budžetā nonāk IIN daļa, DRN daļa, kā arī nekustamā īpašuma
nodoklis. Pārējie nodokļu maksājumi nonāk valsts budžetā.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 26. panta
pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļa summas, no kurām atskaitītas
šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek
ieskaitītas maksātāja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā
un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta
likumā noteiktajam sadalījumam. Likuma "Par valsts budžetu
2020. gadam" 14. pants paredz noteikt, ka iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un
pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem - 80 procentu
apmērā un valsts budžetam - 20 procentu apmērā.
Savukārt, Dabas resursu nodokļa likuma 28. panta otrajā daļā
ir noteikts, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai
izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apmēros
ieskaita 60 % valsts pamatbudžetā un 40 % tās vietējās
pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā
darbība. Šie pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un pašvaldības
izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai
tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides
aizsardzību.
26. attēlā ir apkopoti kopējie samaksātie nodokļi no kūdras
ieguvējiem Latvijā no 2016. līdz 2018. gadam (VID dati).
Vislielāko maksājumu daļu no sastāda VSAOI, kas no 7,94 milj.
euro 2016. gadā izauga līdz 9,95 euro 2018.
gadā.
VSAOI ieņēmumiem seko ieņēmumi no IIN, kam ir vērojama
pakāpeniska pieaugšana laika periodā no 2016.-2018. gadam - no
4,25 milj. euro 2016. gadā uz 5,81 milj. euro 2018.
gadā. Pēc šo rādītāju informācijas var secināt, ka laika periodā
no 2016.-2018. gadam vidējais atalgojums kūdras ieguves jomā
strādājošajiem ir paaugstinājies.
Nodokļu ieņēmumi no UIN 2016. gadā bija 2,89 milj. euro
, 2017. gadā bija 3,75 milj. euro, bet 2018. gadā - 2,46
milj. euro. Kūdras nozarē 2016. gadā strādāja 95 uzņēmumi,
bet 2017. un 2018. gadā - 84 uzņēmumi.
Pārējie nodokļi, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli,
2016. gadā valsts budžetā tika iemaksāti 0,64 milj. euro
apmērā, 2017. gadā - 0,68 milj. euro apmērā, bet 2018.
gadā 0,89 milj. euro apmērā. Pārējo nodokļu sastāvā ir
iekļauts DRN un nekustamā īpašuma nodoklis u.c. (nekustamā
īpašuma nodoklis nav jāmaksā visiem kūdras ieguvējiem). Publiski
pieejamajās VID datu bāzēs atsevišķi nav datu par nomaksāto DRN.
Pēc LKA aplēsēm 2019. gadā samaksātā DRN apjoms ir 0,59 milj.
euro.
26. att. Kūdras ieguves rūpniecības
samaksātie nodokļi no 2016.-2018. gadā, milj. euro
6. Kūdras resursu ilgtspējīga
izmantošana31
6.1 Ilgtspējīgas
attīstības jēdziens
Sabiedrības veselība ir atkarīga no apkārtējās vides stāvokļa
un kvalitātes. Bieži rodas konflikti starp vides aizsardzību,
sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Ilgtspējīga attīstība
vienlaikus ir valsts vietējo resursu izmantošana un dabas
ilgtspējīga stāvokļa simbioze. Tas lielā mērā saistīts ar dzīves
kvalitāti, vienmērīgu nodarbinātību, labu infrastruktūru un
Latvijas dabas ainavas saglabāšanu un estētisko pievilcību.
Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti
ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja
nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta
dzīves kvalitāte. Visas trīs dimensijas ir vienlīdz svarīgas, tās
vienlaicīgi mijiedarbojas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
Valsts un pašvaldību institūciju uzdevums ir veidot tādu
politiku, lai līdzsvarotu šo dimensiju mērķus.
"Ilgtspējīgas politikas pamatā ir šādi
principi32:
• vides kvalitāte - nepieciešamais pamats ilgtspējīgai
attīstībai;
• ekonomika - līdzeklis, lai sasniegtu ilgtspējīgu
attīstību;
• iedzīvotāju dzīves kvalitāte - ilgtspējīgas attīstības
mērķis."
Citi autori atzīst, kas ilgtspējīga attīstība balstītās uz
četrām dimensijām - ekonomika, vide, sabiedrība un
labklājība.
Lai noteiktu, vai tautsaimniecība virzās uz ilgtspējīgu
attīstību, tā ir jāizvērtē no vairākiem skatu punktiem jeb
dimensijām, kas attēlotas 27. attēlā. Ekonomikas dimensija
raksturo cilvēku mijiedarbību ar dabu, cilvēku mijiedarbību ar
citiem cilvēkiem un cilvēku spēju izmantošanu preču un
pakalpojumu ražošanai, lai spētu nodrošināt materiālo bagātību.
Ekonomikas dimensija atspoguļo darba ražīgumu un efektivitāti.
Vides dimensija atspoguļo ekosistēmas stāvokli un dabas resursu
izmantošanu. Sabiedrības dimensija atspoguļo cilvēku sabiedrības
veidotās institūcijas, kolektīvus un grupas, kuros uzsvars tiek
likts uz kopīgo darbu. Labklājības dimensija ir vērsta uz
atsevišķiem indivīdiem un to labsajūtas nodrošināšanu.
27. att. Ilgtspējīgas attīstības
galvenās dimensijas
Latvija 2030 ir izvirzīti četri stratēģiskie principi -
jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Šo izvirzīto
principu sasaiste tiek paredzēta arī ar dabas resursu
izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunīgo
energoresursu izmantošanu.
6.2 Kūdras
resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā
Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto nāciju
organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā
"Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī par Bruntlandes
komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots
kopš 1992. gada Apvienoto nāciju organizācijas konferences
Riodežaneiro "Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība
tiek skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas
vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību
apmierināšanai". 2015. gadā Apvienoto nāciju
organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju
"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības
programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17
Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas
sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules
attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek
līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un
vide.
Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka
ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti.
Latvijas apdzīvojuma blīvums ir salīdzinoši mazs, tāpēc Latvija
ir viena no "zaļākajām" un vismazāk urbanizētajām ES
teritorijām. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais
dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES
valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie
jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas
bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan
flora un fauna.
Pieņemts uzskatīt, ka kūdras slānis gadā vidēji pieaug par
vienu milimetru. Pieņemot šādu pieaugumu, Latvijā dabīgajos
purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā. Latvijas
Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku
pētījumi liecina, ka kūdras slāņa vidējais pieaugums gadā ir
lielāks, sasniedzot trīs līdz četrus milimetrus gadā.
Atbildīga kūdras ieguve atbilst vairākiem Apvienoto nāciju
organizācijas noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem,
piemēram:
- Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs (1.);
- Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas
izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka
cienīgu darbu visiem (8.);
- Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē
(10.);
- Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas
modeļus (12.).
Kūdras ieguve ir Latvijai tradicionāla tautsaimniecības
nozare, kura balstās uz kūdras resursu kvalitatīvajiem rādītājiem
un to izmantošanu - lauksaimniecībā, dārzkopībā, enerģētikā un
inovatīvi alternatīvos segmentos, piemēram, mākslā un
būvniecībā.
Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju
līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus,
infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu
koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem.
Pēc LKA apkopotajiem datiem, uz 2020. gada 1. janvāri kūdras
ieguvei licencētās platības plānošanas reģionos sadalījās šādi:
Latgales plānošanas reģionā - 4 325 ha, kūdras ieguvi un ar to
saistītās darbības veic 13 uzņēmumi; Vidzemes plānošanas reģionā
- 52 77 ha, strādā 15 uzņēmumi; Rīgas plānošanas reģionā - 5 103
ha, strādā 23 uzņēmumi, Zemgales plānošanas reģionā - 5 709 ha,
12 uzņēmumi, Kurzemes plānošanas reģionā - 5 252 ha, strādā 15
uzņēmumi. Tiek veikta ne tikai kūdras ieguve, bet arī substrāta
ražošana.
Resurss ir interesants investoriem un neprasa papildu
izdevumus to piesaistei salīdzinājumā ar citiem ekonomikas
sektoriem. Resursa eksportspēja nodrošina pozitīvu
eksporta-importa bilanci.
Intensīva resursa izmantošana pēdējos simts gados nav
atstājusi būtisku iespaidu uz vidi kā tas ir noticis
Rietumeiropas valstīs. Spēkā esošais normatīvais regulējums un
ierobežojumi nodrošina resursa turpmāku izmantošanu līdzšinējā
apjomā, neatstājot būtiskas konsekvences uz ekosistēmas
pakalpojumu kvalitāti. No kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu
teritorijas 40 % (204 307 ha) atrodas ĪADT. Latvijā purvu biotopi
tiek aizsargāti vairāk kā 150 ĪADT - gan nacionālajos parkos un
dabas rezervātos, gan dabas liegumos un dabas parkos.
Kūdras izmantošana dārzkopībā, atšķirībā no akmens vates,
nerada atkritumus, līdz ar to tas ir videi draudzīgs ražošanas
materiāls. 95 % no kūdras tiek izmantota dārzkopībā, kas ir
svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā.
Latvija 2030 sadaļā "Atjaunojama un droša enerģija"
noteikts mērķis "Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību,
palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES
enerģijas tīklos." Šajā sadaļā kā prioritārais rīcības
virziens minēts energoresursu diversifikācija un enerģijas
importa mazināšana. Kā iespējamais risinājums minēts kūdras
ieguve. Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā -
ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā",
piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 %
apjomā, tā ļauj par 12-15 % samazināt energoresursa komponentes
cenu siltumenerģijā. Kūdras piejaukšana šķeldai sniedz pozitīvu
ietekmi uz katlu pašattīrīšanās procesu.
Tuvākajos gados beigsies ieguve tajās atradnēs, kur tā uzsākta
pirms sešdesmit -septiņdesmit gadiem un deviņdesmitajos gados
noslēgti zemes nomas līgumi un saņemtas licences jau atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas stājās spēkā pēc valsts neatkarības
atjaunošanas. Lai tas nenotiktu lēcienveidīgi, ir jānosaka, kāda
daļa no pieejamām platībām ik gadu tiks nodota izstrādei,
nodrošinot vienmērīgu valsts un pašvaldību zemes platību
iznomāšanu ik gadus. Šī pieeja nodrošinās ilgtspējīgu kūdras
ieguvi gan ietekmes uz vidi ziņā, jo platības ražošanā tiks
iekļautas vienmērīgi, gan arī kūdras ieguves nozare varēs
attīstīties vienmērīgi.
Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju
līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus,
infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu
koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem. Tāpat
šis resurss ir interesants investoriem un neprasa lielus papildu
izdevumus to piesaistei.
Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei
paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras
resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi
turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha
platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2
milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var
svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves
apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības.
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas ietvaros jau šobrīd Latvijā
identificējami vairāki labās prakses piemēri. Uzņēmumā SIA
"Laflora" īpašumā esošajā Kaigu kūdras purvā, Jelgavas
novadā, teritorijās, kur noslēdzies kūdras ieguves process, tiek
īstenota vērienīga rekultivācijas programma 189 ha platībā -
sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek
meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves
lauku rekultivācijas veidi. Purvā ierīkotas ogulāju plantācijas
(dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), notiek dažādu purva augu
kultivēšana biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai,
piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes, skalbes, kā arī
ierīkoti stādījumi viršu un vaivariņu kultivēšanai ar mērķi
veidot komerciālas stādaudzētavas, notiek pētījumi par bišu un
kameņu stropu izvietošanu. Kaigu purvā 10 ha platībā īstenota
degradēta kūdrāja apmežošana ar mērķi pētīt piemērotākās koku
sugas kūdrāju apmežošanai, lai mazinātu SEG emisijas (LIFE
REstore projekts "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana
un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"). Kaigu kūdras purvā
apmežotā teritorija nodrošina 73 tonnas CO2 ekv. gadā
SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā šī zinātniskā pētījuma
secinājumus, kas parādīja, ka priedes stādījumi nodrošina lielāko
CO2 piesaisti, SIA "Laflora" turpinās
apmežošanu izstrādātajā kūdras ieguves laukā, sadarbībā ar
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava",
ierīkojot priedes stādījumus 4,9 ha platībā.
2019.-2020. gadā notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process,
lai 2023. gadā SIA "Laflora" izstrādātajā Kaigu kūdras
purvā varētu izveidot vēja parku "zaļās"
elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam un publiskajam tirgum.
Vēja parka jauda būs 90 MW, 22 parka vēja turbīnas kopumā gadā
spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas
pielīdzināms apmēram 5 % no visa Latvijas elektroenerģijas
patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap
112 000 tonnu CO2 ekv. gadā. Plānots, ka SIA
"Laflora" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt
fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par
aptuveni 10-11 %. No atjaunīgajiem energoresursiem saražoto
elektroenerģiju plānots izmantot savā kūdras produktu ražotnē, kā
arī veidot siltumnīcu kompleksu stādu audzēšanai un ogu
pārstrādes rūpnīcas, tādējādi radot papildu darbavietas Jelgavas
novadā. Tikmēr Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots būvēt
kūdras pārstrādes un inovatīva jaunā produkta - videi draudzīgas
kūdras krāsas - ražotni. Rūpnīcas būvniecība samazinās kūdras
transportēšanu uz pašreizējo kūdras ražotni Jelgavas novadā,
tādējādi samazinot transporta radītās SEG emisijas, kā arī
vietējiem iedzīvotājiem radīs papildu darbavietas. Arī Daugavpils
novada Nīcgales pagastā plānots izvērtēt iespēju veidot vēja
parku, lai nodrošinātu "zaļās" enerģijas izmantošanu
plānotajā ražotnē.
6.3 Kūdras
nozares sertificēšana
Ir zināms, ka kūdras ieguvē un ražošanā darbojas
sertifikācijas sistēmas (Responsibly Produced
Peat)33, kas ietver dažādus kritērijus ietekmes uz
vidi un dabas vērtībām mazināšanai. Responsibly Produced
Peat sertifikācija ieviesta pēc dažu Eiropas Savienības
valstu mazumtirdzniecības tīklu pieprasījuma. Arī Latvijā ir
vairāki uzņēmumi, kas jau ir sertificējušies vai sertificējas.
Pēc sekmīgas sertifikācijas uzņēmumam tiek izsniegti divi
sertifikāti:
1) kvalitātes sertifikāts - par ieguves vietas kvalitāti
(pārbauda vai ieguves vietā nav nezāles, kādā stāvoklī ir
novadgrāvji un citus aspektus);
2) ieguves vietas izvēles sertifikāts - sertificē kūdras
ieguves vietas, kuras pēc iespējas mazāk degradē vidi. Šis
sertifikāts apliecina, ka izņēmums par prioritāti izvirza arī
dabas vērtības, kas ir līdzās un ir ieinteresēts to
saglabāšanā.
Šobrīd notiek Responsibly Produced Peat sertifikācijas
kritēriju pārskatīšana un atjaunošana. Papildu sertifikācija ir
uzņēmuma labas gribas izpausme un apliecinājums tā vēlmei un
interesei saglabāt dabas vērtības, tomēr tā nevar tikt noteikta
kā obligāta prasība.
Starptautiskā kūdras ieguves sertifikācijas sistēma ne vienmēr
atbilst nacionālajām vajadzībām un vietējai situācijai. Piemēram,
Latvijā spēkā esošais regulējums ir pietiekami stingrs un
sertifikācijas gaitā pamatā tiek iztulkoti uzņēmuma rīcībā jau
esošie dokumenti. Responsibly Produced Peat sertifikācija
ir ieviesta par pamatu ņemot situāciju kūdras ieguvē Nīderlandē
un Vācijā, kas krasi atšķiras no Latvijas apstākļiem. LKA jau
2002. gadā izstrādāja Kūdras ražošanas sertifikācijas sistēmu,
kas laika gaitā tā pilnveidota un jaunākā versija apstiprināta
2017. gada nogalē34.
Sertifikācija neizslēdz ietekmes uz vidi novērtējuma
procedūru. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu" kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā ir
nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, savukārt, ietekmes
sākotnējais izvērtējums jāveic, ja kūdras ieguve plānota 25 ha
vai lielākā platībā. Tāpat arī, lemjot par kūdras izstrādei
atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības
likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips.
7. Kūdras
atradņu izmantošana
7.1 Potenciāli
rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes
Laika gaitā definīcija, kas ir kūdras atradne un kas ir
rūpnieciski izmantojama atradne, ir mainījusies. Sadarbībā ar
kūdras ražošanas nozari pārstāvošajām organizācijām, noteikti
atlases kritēriji, kas raksturo rūpnieciski izmantojamu
teritoriju, kurā, ievērojot kūdras ieguves tehnoloģiskos procesus
un ekonomiskos apsvērumus, ir lietderīgi veikt kūdras ieguvi.
Kūdras atradnes kopējā platība pie 0 robežas ir ne mazāka par 25
ha, kūdras iegulas vidējais slāņa dziļums atradnes nenosusinātā
stāvoklī ir vienāds vai lielāks par 2,0 m.
Vērtējot iegūtos rezultātus, ir jāņem vērā sekojoši
apstākļi:
• Kūdras atradnes nulles līnijas ("0") robeža pie
0,3 m kūdras slāņa dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī, jeb 0,2
m - nosusinātā stāvoklī. Ar nulles līniju norobežotā platība ir
kūdras atradnes kopējā platība;
• Kūdras atradnes rūpnieciski izmantojamā slāņa robeža ir pie
kūdras slāņa 1,3 m dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī un ar šo
līniju norobežotā platība ir kūdras atradnes rūpnieciski
izmantojamā platība;
• Vēsturiski kūdras atradņu identificēšanā un noteikšanā
atradnēm, kuras iekļautas Latvijas Kūdras fondā, izmantotas
kamerālas metodes, par pamatu ņemot augšņu kartes, meža ierīcības
materiālus, ņemot vērā nenosusinātās meža zemes kategorijas -
niedrājs, purvājs, dumbrājs un liekņa, kuru platības iekļautas
nulles līnijas robežās.
Kopumā izvirzītajiem kritērijiem atbilst 1461 telpiskais
objekts (28. attēls) jeb 1824 telpiskie objekti Latvijas novadu
teritoriālajā iedalījumā, ar kopējo laukumu platību 501 079 ha,
kas ir 70,5 % no kopējā analizētā teritorijas apjoma.
Minētie kritēriji, analizētie materiāli un metodes, kas
vēsturiski izmantoti kūdras atradņu identificēšanai un to tālākai
iekļaušanai Latvijas Kūdras fondā norāda uz to, ka identificēto
atradņu kopums ir izmantojams kā informatīva rakstura materiāls,
un tālākai lēmuma pieņemšanai ir veicama katras atradnes detāla
izpēte vai inventarizācija. Tās ietvaros var noteikt konkrētus
atradni raksturojošos parametrus un tajā ietilpstošā resursa
fizikālās, ķīmiskās un agrotehniskās īpašības, kā arī noteikt
kūdras krājumus vai to atlikumus.
28. att. Rūpnieciski izmantojamās
kūdras atradnes35
Atlasītie ģeotelpiskie dati satur informāciju par visiem
objektiem, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, tostarp,
vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kurās ir notikusi kūdras
ieguve, bet nav veikta ieguves rekultivācija, konservācija vai to
izslēgšana no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.
No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm,
91 atradnē tiek realizēta kūdras resursu ieguve (pamatnostādņu 2.
pielikums).
No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm
vai to daļām, 149 kūdras ieguve ir tikusi realizēta vēsturiski un
dažādu apstākļu ietekmē pārtraukta un nav atjaunota. Par minēto
kūdras ieguves vietu rekultivāciju vai konservāciju informācija
nav pieejama. Kamēr šīs teritorijas nav apsekotas, nav iegūta
detāla ģeoloģiskā informācija un nav pieņemts lēmums par atradnes
turpmāku statusu - saglabāt atradnes statusu vai izslēgt no
atradņu reģistra, atradne vai tās daļa netiek izslēgta no
rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu saraksta. Vēsturiski
izmantoto kūdras atradņu kopsavilkums apkopots pamatnostādņu 3.
pielikumā.
Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu dalījumu pēc zemes
īpašuma tiesību statusa: 63 % ietilpst zemes īpašumos, kuru
īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir Latvijas valsts; 34 %
ietilpst zemes īpašumu sastāvā, kuru īpašnieki vai tiesiskie
valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas; 3 % pieder novadu
vai pilsētu pašvaldībām (29. attēls).
29. att. Rūpnieciski izmantojamo
kūdras atradņu dalījums pēc īpašuma tiesību
statusa36
Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu teritoriju
kopsavilkums, atbilstoši Latvijas novadu teritoriālajam
iedalījumam, apkopots pamatnostādņu 2. pielikumā. Tajā ietverta
papildu informācija par atradnes sastāvā ietilpstošajām platībām,
kurās izsniegtas licences, teritorijām, kurās kūdras resursu
ieguve ir pārtraukta, dabas aizsardzības teritorijām, kurās
kūdras resursu ieguve nav atļauta jeb ir atļauta ar
ierobežojumiem.
Kūdras fonda analīze parāda, ka puse kūdras atradņu atrodas
zemēs, kas atbilst mežaudžu kritērijiem, un vairāk nekā puse no
šīm platībām ir meliorētas.
7.2 Potenciāli
rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība
Izvērtējot rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklāšanos ar
dabas aizsardzības teritorijām, izmantojot dabas datu pārvaldības
sistēmas "Ozols" publiskajā daļā37 pieejamo
informāciju, ir secināms, ka identificēto kūdras atradņu
pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT (tajā skaitā
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta platība), mikroliegums), ir
40,13% (204 307 ha) no kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu
teritorijas. Rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklājums ar dabas
aizsardzības teritorijām attēlots 30. attēlā.
30. att. Rūpnieciski izmantojamo
kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām
(ĪADT, mikroliegums)33
Analizēta publiski pieejamā informācija par dabas aizsardzības
teritorijām un iegūtie rezultāti pilnībā neatspoguļo faktisko
situāciju par kūdras atradņu teritoriju pārklāšanos ar
teritorijām, kurās aizliegta vai netiek plānota nekāda veida
saimnieciskā darbība attiecībā uz kūdras resursu saimniecisko
izmantošanu. Analīzes rezultātos nav iekļautas teritorijas, kurās
dažāda veida dabas aizsardzības pasākumus, apņemšanās un
projektus realizē zemes īpašnieki vai tās tiesiskie valdītāji,
piemēram, valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts
meži", kuras tiesiskajā valdījumā atrodas lielākais kūdras
atradņu īpatsvars.
7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve
pārtraukta, jeb "vēsturiskās" kūdras ieguves vietas
38
Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas,
kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā
teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras
ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai
konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu
reģistra.
Ir veikta vēsturiski kūdras ieguvei izmantoto teritoriju
apzināšana. To identifikācijai izmantota informācija par
pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR
kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā
informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu
laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras
turējumā esošās ortofotokartes un topogrāfiskās kartes.
Teritorijas izvērtētas, izmantojot kamerālo metodi, kas ietver
teritorijas identifikāciju, izvērtēšanu un tās tālāku
interpretēšanu, pamatojoties uz materiālu analīzi un speciālistu
pieredzi, tādējādi, iegūstot informāciju par identificējamo
objektu. Teritorijas identificētas un to konfigurācija noteikta,
izmantojot ortofoto kartēs identificējamos situācijas elementus,
piemēram, grāvji, mežs, ūdensteces, ceļi un citi situācijas
elementi.
Identifikācijai un iegūto ainu interpretācijai veikti sekojoši
soļi:
• tekstuālo datu analīze: apkopota un sistematizēta
informācija par vēsturiski izdalītajām kūdras ieguves
teritorijām, vienlaicīgi veicot analīzi - kūdras ieguve ir
pārtraukta un nav atjaunota, teritorijai nav spēkā esoša licence
vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, kūdras
ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai tās
konservācija);
• dešifrēšana (atpazīšana);
• analīze: klasifikācija, konfigurācijas un parametru
noteikšana;
• rezultātu fiksācija: grafiskā zīmēšana, noformēšana.
Kopumā izvērtēšanas rezultātā identificēti 190 laukumi, kuri
ir tikuši novērtēti kā objekti, kuros dažādos laika periodos ir
realizēta jeb, iespējams, ir realizēta kūdras resursu ieguve ar
dažādām kūdras ieguves metodēm. Šādas teritorijas nosauktas par
vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām. Kopējā identificēto
laukumu platība sastāda 26 232 ha (skat. pamatnostādņu 3.
pielikumu).
Īstenojot REstore projektu "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā",
aplēsts, ka 18 010 ha ir teritorijas, kurās kūdras ieguve ir
pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas
rekultivācija. No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus
izvērtējot kamerāli, tie atšķiras. Ir jāveic vēsturisko kūdras
ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem
rekultivācijas veidiem.
Vienlaikus konstatēts, ka vēsturisko kūdras ieguves teritoriju
sadalījums pēc zemes īpašuma tiesību statusa ir sekojošs: 53 %
īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir valsts, 44 % īpašnieki vai
tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas, 3 %
teritoriju pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (31.
attēls).
31. att. Vēsturisko kūdras ieguves
teritoriju % sadalījums atbilstoši īpašumtiesību
statusam39
Pēc zemes lietošanas veidiem40 32,26 % no
teritorijām ir meža zemes, 18,93 % teritorijas ir purvi, 19,31 %
ir zemes zem ūdeņiem, 2,02 % ir lauksaimniecības zemes, 0,04 %
apbūves teritorija, 0,01 % infrastruktūras objekti, 27,43 %
pārējās zemes (32. attēls).
32. att. Vēsturisko kūdras ieguves
teritoriju % sadalījums atbilstoši zemes lietošanas veidiem
41
Analizējot informāciju par identificēto vēsturisko kūdras
ieguves teritoriju pārklāšanos ar dabas aizsardzības teritorijām,
atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols"
publiskai daļai42, ir secināms, ka identificēto kūdras
atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT,
biotops, mikroliegums) ir 9202 ha, jeb 34,9 % no vēsturisko
kūdras ieguves teritorijām.
Lai novērtētu izdarīto pieņēmumu patiesumu, tika veikta
atsevišķu, savstarpēji nesaistītu, vēsturisko kūdras ieguves
vietu apsekošana dabā, dešifrēto laukumu robežu salīdzināšana ar
situāciju apvidū, fotofiksācija un izdarīti atsevišķi kūdras
iegulas dziļuma mērījumi. Apsekojumu laikā secināts, ka
dešifrēšanas laikā iegūtie rezultāti ir novērtējami kā ticami un
tie ir izmantojumi lēmumu pieņemšanai par katras konkrētās
teritorijas tālāku izmantošanu. Tika izvēlēti un apsekoti četri
objekti: Līgotņu purva kūdras atradne, Ķoniņu purva kūdras
atradne, Lielā II (Zažēnu) purva kūdras atradne un Dedziņu purva
kūdras atradne, kuri reprezentē vēsturiskās kūdras ieguves vietas
Kurzemes un Vidzemes reģionos.
Projekta ietvaros iegūtā informācija par vēsturiskajām kūdras
ieguves vietām ir nozīmīgs informācijas avots tālākai šo
teritoriju izpētei un izvērtēšanai, lai iegūtu datus un
informāciju par tajā esošajiem resursiem un notiekošajiem
procesiem gan no ģeoloģiskā, gan saimnieciskā un bioloģiskā
aspekta.
7.4
Rekultivācija
Normatīvie akti zemes dzīļu izmantošanas jomā derīgo izrakteņu
ieguvējam nosaka pienākumu pēc ieguves pabeigšanas veikt derīgo
izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju. Rekultivācijas mērķis ir
nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc
derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku
veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves
vietas iekļaušanos ainavā. Rekultivācija obligāti jāuzsāk gada
laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, bet to var veikt
arī ieguves laikā.
Rekultivācijas veids atkarīgs gan no konkrētās vietas
apstākļiem (palikušā kūdras slāņa, zem tā esošo nogulumu sastāva,
gruntsūdens līmeņa, meliorācijas u.c.), gan no īpašnieka vēlmēm
un plāniem, kā arī no tā, vai purvā jau nav sākusies dabiskās
purva vides atjaunošanās. Būtiski arī piebilst, ka rekultivācijas
veids jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.
Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros
tika izstrādāti ieteikumi atbilstošāko kūdras ieguves vietu
rekultivācijas veidu piemērošanai. Projekta LIFE REstore
"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā" speciālisti ir veikuši purva
veģetācijas apsekojumu 32 un kūdras resursu apsekojumu - 78
kūdrājos visā Latvijas teritorijā. Apsekoti kūdras lauki, kuros
kūdras ieguve pārtraukta pirms 40 gadiem vai pavisam nesen. Ir
izdalīti šādi augāja tipi: sausi kūdras lauki, kuros dominē
spilves, mitri kūdras lauki, kuros kopā ar spilvēm ieviešas
sfagni, applūduši kūdras lauki, kuros dominē spilves, augstā
purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, zāļu purva
veģetācijas veidošanās kūdras laukos, pārejas purva veģetācijas
veidošanās kūdras laukos, kūdras lauku apmežošanās, dabiskas
ūdenstilpes kūdras laukos ar niedrēm, cilvēka darbības rezultātā
applūdināti kūdras lauki, augstā purva veģetācijas veidošanās
kūdras laukos pēc aizsprostu būves un ūdens līmeņa pacelšanas,
pārejas un augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras karjeros,
purva augu reintrodukcija kūdras laukā, dabiski veidojies
ilggadīgs zālājs kūdras laukā. Jāpiebilst, ka ir arī tādi
vēsturiskie kūdras lauki, kuros augājs neatjaunojas. Latvijas
apstākļiem piemēroti degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi ir
sekojoši:
- renaturalizācija;
- apmežošana - gan meža ieaudzēšana ilgtermiņā, gan koksnes
biomasas audzēšana, ierīkojot kokaudžu stādījumus;
- aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru
audzēšanai;
- ogulāju audzēšana (lielogu dzērvenes un krūmmellenes);
- paludikultūru audzēšana - purva augu audzēšana biomasas
ražošanai;
- ūdenskrātuvju izveide;
- ilggadīgo zālāju ierīkošana.
Latvijā ir īstenoti arī vairāki purvu atjaunošanas projekti,
kuru gaitā izveidoti dambji uz meliorācijas sistēmām, tiek veikti
sfagnu un citu kultūru audzēšanas mēģinājumi. Šobrīd Latvijā tiek
realizēts projekts par paludikultūru audzēšanu Baltijas valstīs.
Projekts risinās trīs galvenos šķēršļus, lai ieviestu klimatam
draudzīgu lauksaimniecību kūdrainās augsnēs un degradētajos
purvos Baltijā un ārpus tās.
Vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, pabeidzot vai pārtraucot
darbus, daļā gadījumu nav pieņemts lēmums un atbilstoši
normatīvajiem aktiem sakārtota dokumentācija par atradnes
rekultivāciju vai konservāciju. Tas sniedz nepatiesu priekšstatu
par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem valstī kopumā.
Ieteicams izstrādāt vadlīnijas un darbības plānu teritoriju
pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atradnē ietilpstošā
resursa atlikuma, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem
un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par
katras šāda veida teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un
veidu.
2019. gada jūnijā ir izdota LIFE REstore "Degradēto purvu
atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana
Latvijā" projekta grāmata "Kūdras ieguves ietekmētu
teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana" par degradēto kūdrāju turpmāku izmantošanu
Latvijā, kurā iekļauti apraksti par katru no iespējamiem
rekultivācijas scenārijiem. Papildus, LIFE REstore projektā
"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā", balstoties uz iegūtajiem rezultātiem,
ir izstrādāts kūdras ieguves ietekmētu teritoriju ilgtspējīgas
apsaimniekošanas optimizācijas modelis, kurš kalpo kā lēmumu
pieņemšanas atbalsta instruments šo teritoriju turpmākas
izmantošanas plānošanai. Modeļa potenciālie izmantotāji ir
uzņēmēji, kūdras ražotāji, teritoriju īpašnieki un
apsaimniekotāji, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes
institūcijas.
8. Kūdras
izmantošana un klimata pārmaiņas
SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek
aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai
notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot
izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu
lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai,
augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju
kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un
nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst
meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras
pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās
mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms
(renaturalizācija).
SEG emisijas no mitrājiem 2017. gadā bija 1523,27 kt
CO2 ekv. (tas ir 16 % no kopējām Latvijas SEG
emisijām, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO2
emisijas). Šobrīd pēc SEG inventarizācijas datiem visas SEG
emisijas un CO2 piesaiste, kas rodas mitrāju
apakškategorijā, saistāmas ar kūdras ieguvi, kūdras ieguves
vietām vai vietām, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve (tai skaitā
uz šo brīdi appludinātās teritorijas), kā arī ar kokaugu apaugumu
mitrājiem (upēm, ezeriem, mākslīgām ūdenskrātuvēm un purviem)
piegulošās platībās, kas neatbilst meža zemes definīcijai.
Oglekļa zudumus rada nedzīvās koksnes mineralizācija un
mežizstrāde ar kokaugiem apaugušajās teritorijās apsaimniekotos
mitrājos (upēm un citām ūdenstilpnēm) piegulošās piekrastes
joslas.
Laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam SEG emisijas no
mitrājiem ir pieaugušas par 16 %. Savukārt SEG prognozes liecina
par SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar 2017. gadu, attiecīgi
2020. gadā par 9 % un 2030. gadā par 7 % (33. attēls).
33. att. SEG emisijas no
mitrājiem43
SEG emisiju prognozes aprēķinātas, ņemot vērā LKA sniegto
informāciju par kūdras ieguves prognozēm optimistiskā ekonomiskā
scenārija gadījumā, kas paredz lauksaimniecībā un enerģētikā
izmantojamās kūdras ieguves apjoma pieaugumu, nepalielinot kopējo
ieguves platību. Ja kūdras ieguves apjoms saglabāsies esošajā
līmenī, ražojot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamu kūdru,
SEG emisijas no mitrājiem pieaugs tikai galvenokārt zemes
izmantošanas maiņas rezultātā - atmežojot teritorijas kūdras
ieguvei, atmežošanas radītās SEG emisijas pieskaitīs mitrāju
apsaimniekošanas mitrāju apsaimniekošanas radītajām SEG
emisijām.
SEG emisijas no kūdras veidojas šādi: 70 % - no iegūtās kūdras
apjoma (CO2 emisijas no lauksaimniecībā izmantotās
kūdras, ko aprēķina ar tūlītējas oksidēšanās (instant
oxidation) metodi), 16 % no degradētām teritorijām
(vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % - no kūdras ieguves
laukiem (CO2, CH4 un N2O
emisijas no augsnes - organisko vielu sadalīšanās un
denitrifikācijas rezultātā) atklātos kūdras ieguves laukos
(platības, kurās turpinās vai nesen pārtraukta kūdras ieguve un
kas nav apaugušas ar veģetāciju vai applūdušas), 5 % - no
renaturalizētām teritorijām44. Projekta LIFE REstore
"Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā" ietvaros divus gadus atbilstoši KPSP
vadlīnijām tika mērītas SEG emisijas apsaimniekotos kūdrājos un
izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori lielākajai daļai SEG
emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm,
zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm.
Mērījumu un aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram,
CO2 emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā
KPSP vadlīnijās ietvertie, noklusētie CO2 emisiju
faktori (34. attēls). CO2 emisiju aprēķinu un mērījumu
atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60 %. Lielākais CO2
emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir
lauksaimniecības zemes - aramzemes un ilggadīgie zālāji.
Pārrēķinot SEG emisijas, izmantojot projekta LIFE REstore
"Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā" rezultātus, Latvijā ZIZIMM sektorā
veidotos SEG samazinājums ~ divu miljonu tonnu CO2
ekvivalenta gadā visā aprēķinu periodā.
34. att. LIFE REstore izstrādātie
CO2 emisiju faktori un KPSP vadlīnijās iekļautie
emisiju faktori
Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
rezultāti arī parāda, ka, izvēloties rekultivācijas veidu,
priekšroka dodama dzērveņu audzēšanai, apmežošanai ar priedi vai
bērzu, kā arī krūmmelleņu audzēšanai, jo šiem rekultivācijas
veidiem ir viszemākās SEG emisijas.
Ņemot vērā minēto, Latvijai ir būtiski izstrādāt nacionālos
emisijas faktorus dažādu rekultivācijas un renaturalizācijas
paņēmienu ilgtermiņa ietekmes uz CO2 emisijām no
kūdras ieguves platībām modelēšanai, lai nodrošinātu atbilstošu
ziņošanu par SEG emisijām starptautiski noteikto vadlīniju SEG
inventarizācijas sagatavošanai ietvaros. Lai izstrādātos SEG
emisiju faktorus ieviestu nacionālajā SEG inventarizācijā, tie ir
jāpublicē zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG
emisiju inventarizācijas starptautiskā audita laikā.
95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībā
(pamatā to eksportējot ārpus Latvijas). Gadījumos, kad kūdru
ienes lauksaimniecības vai meža augsnē (piemēram, stādu
audzēšanai izmantotā substrāta veidā vai ar pakaišu kūdru),
augsne tiek bagātināta ar oglekli. Kūdras izmantošana meža
stādaudzētavās stimulē CO2 piesaisti. Piemēram, 1 t
kūdras var izaudzēt 30000 koku stādu un iestādīt 15 ha meža.
Savukārt 1 ha meža 50 gadu laikā piesaista 370 t
CO2.
Kūdras sadedzināšanas procesā radītās SEG emisijas aprēķina
enerģētikas sektorā. Salīdzinot ar 1990. gadu, ir novērojams
būtisks SEG emisiju samazinājums (98,8 %) no 338,66 kt
CO2 ekv. (1990. gadā) līdz 4,17 kt CO2 ekv.
(2017. gadā) sadedzinātā kūdras apjoma izmaiņu dēļ (skatīt 35.
attēlu). Latvijā SEG emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana
(sadedzinātais kūdras un kūdras brikešu daudzums 40 TJ), veido
0,04 % no visām 2017. gada SEG emisijām, ieskaitot netiešās
CO2 bez ZIZIMM sektora.
35. att. SEG emisijas no kūdras
dedzināšanas
Starptautiskajos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos
noteikts, ka kūdras SEG emisijas raksturlielumi ir salīdzināmi ar
fosilā kurināmā rādītājiem, tādēļ kūdra nav biomasa - tās
sadedzināšanā radītās CO2 emisijas ir iekļautas valstu
kopējās emisijās līdzvērtīgi fosilo kurināmo sadedzināšanā
radītajām CO2 emisijām.
Kūdras izmantošana enerģētikas sektorā (sadedzināšanas
iekārtās) palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai kā
kurināmajam ir liela emisiju intensitāte (salīdzinot ar citiem
kurināmā veidiem). Ņemot vērā minēto, sagaidāma negatīva ietekme
uz Latvijas SEG samazināšanas mērķu sasniegšanu, jo sevišķi,
ne-ETS sektorā. Emisijas no kūdras sadedzināšanas rēķina kā no
cietā kurināmā, un piemērojamais CO2 emisijas faktors
ir lielākais no visiem fosilajiem kurināmajiem, tas ir 105,99
tCO2/TJ (piemēram, oglēm 100,99 tCO2/TJ,
dabasgāzei 55,59 tCO2/TJ)45.
Ņemot vērā Enerģētikas savienības pārvaldības nosacījumus,
pasākumiem enerģētikas sektorā (arī enerģētiskās drošības,
enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai) ir jābūt sasaistītiem ar
klimata politiku un jāveicina SEG emisiju samazināšanas mērķu
līdz 2030. gadam un virzības uz klimatneitralitāti sasniegšanu.
Ja mainītos šī brīža situācija un kūdru sāktu vairāk izmantot
enerģētikā, ir jārēķinās ar būtiskām, papildu SEG emisijām, kas
būtu pretrunā ar šiem mērķiem.
Šobrīd kūdras izmantošanai enerģijas ieguvei ir noteikti
vairāki atbrīvojumi:
‒ no DRN par oglekļa dioksīda emisiju saskaņā ar Dabas resursu
nodokļa likuma 10. pantu;
‒ no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes
nodokli" 5. panta ceturto daļu.
Vienlaikus SIA "Fortum Latvia" kas saņem garantēto
maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, atbilstoši Ministru
kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi
par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot
elektroenerģiju koģenerācijā" noteiktajam ierobežojumam cita
starpā izmanto kūdru kā resursu enerģijas ieguvei. 2018. gadā
elektrostacijā izmantotais kūdras apjoms sastādīja ap 6 % no
enerģijas ieguvei izmantotajiem resursiem pēc enerģētiskās
vērtības. Tomēr, skaidrojot prognozes par enerģētiskās kūdras
izmantošanu kā energoresursu nākotnē, jāņem vērā, ka 2018. gadā
tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa mežsaimniecības
nozarē. Ziemas sezonas meteoroloģiskos apstākļu dēļ bija
apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža.
Rezultātā tika apgrūtināta kurināmās šķeldas resursu pieejamība
katlumājām un kā koksnes šķeldas aizvietotājs tika izmantota
kūdra.
Latvijai ir nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes
2018. gada 11. decembra regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas
savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko
groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un
(EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas
94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES,
2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES)
2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.
525/2013 25. pantā iekļauto nosacījumu, ka visām Eiropas
Savienības dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai pakāpeniski
atteiktos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam
kurināmajam. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams izvērtēt iespēju
atteikties no iepriekš minētajiem nodokļu atbrīvojumiem.
9. Kūdras nozare
un izglītība
Kopš pagājušā gadsimta otrās puses praktiski netiek veikta
speciālistu sagatavošana kūdras nozarē, kā arī ar to cieši
saistītajās nozarēs kā meliorācija un purvu hidroloģija.
Nepietiek arī uz purvu un kūdras atradņu izpēti orientētu
hidroģeologu. Šim nolūkam ir nepieciešami vispusīgi un tai pašā
laikā zinoši speciālisti tieši kūdras nozarē, kas spēj gan
izvēlēties labākās kūdras ieguves un produkcijas sagatavošanas
metodes, gan arī izstrādāt rekultivācijas projektus un veikt
citas ar nozari saistītās darbības.
Līdz šim zināšanas par purviem un kūdras nozari studenti
iegūst tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas
Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Ģeogrāfijas
bakalauru studiju kursā "Purvu zinātne", kurā studenti
iegūst plašas zināšanas gan lekcijās, laboratorijas darbos un
lauka semināros, gan tiek izstrādāti bakalaura, maģistra un
doktora darbi par purvu attīstību, apsaimniekošanu, kūdras
īpašībām. Tomēr būtu nepieciešams šo kursu paplašināt un atvērt
arī jaunu kursu, kurā būtu iespējams apgūt zināšanas par kūdras
resursu izpēti, projektēšanu, kūdras ieguves un pārstrādes
tehnoloģijām un rekultivācijas paņēmieniem.
Pašlaik sabiedrības izglītošana, galvenokārt, notiek tikai
purvu aizsardzības virzienā, kas arī nav mazsvarīgi, tomēr ir
nepieciešams iepazīstināt sabiedrību arī ar saprātīgas kūdras
ieguves un produktu ražošanas ar augstu pievienoto vērtību
aspektu, kā arī ar tautsaimniecisko nozīmi, ņemot vērā to, ka
kūdras ieguve visbiežāk notiek valsts perifērijā, kur
iedzīvotājiem praktiski nav pieejamas citas darba vietas. Kūdras
ieguves paņēmienus un prasmes nepieciešams saglabāt arī kā
kultūrvēsturisko mantojumu.
10. Kūdras
nozare un zinātne
Lai nākamajām paaudzēm tiktu saglabāti gan kūdras, gan citi
purvos iegūstamie resursi, tie ir saprātīgi jāapsaimnieko. Šim
nolūkam ir jāizmanto jaunas, modernas kūdras pārstrādes metodes,
jārada un jāievieš jauni inovatīvi produkti ar augstāku
pievienoto vērtību, kā arī efektīvi jāizmanto izstrādātās vai
daļēji izstrādātās purvu platības.
Apzinoties to, ka kūdra ir lēni atjaunojošs, unikāls resurss,
ir nepieciešams zinātnisks pamatojums gan kūdras ražošanai, gan
izstrādāto platību izmantošanas veidu noteikšanai kā valstī
kopumā, tā pa reģioniem. Nepieciešams izstrādāt arī metodikas
konkrēta izmantošanas veida plānošanai un inovatīvu produktu ar
augstu pievienoto vērtību izstrādāšanai, īpašu uzmanību pievēršot
ekonomiski un zinātniski pamatotai purvu rekultivācijai.
Nepieciešams ieviest kūdras ražošanas un tehnoloģiskos
risinājumus, kas minimizētu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
Jāatzīmē, ka lielākā vērība pēdējos gadu desmitos tiek pievērsta
tikai purvu aizsardzībai, tāpēc ir svarīgi veikt zinātniskus
pētījumus, lai saprātīgi apsaimniekotu purvus un sekmīgi risinātu
izstrādāto purvu apsaimniekošanas problēmas. Aktuālākie pētījumu
virzieni varētu būt:
• veicināt zinātnisku projektu realizāciju par nozarei
aktuālām problēmām;
• pilnveidot tehnoloģijas, kas samazinātu ietekmi uz kūdras
ieguves laukiem pieguļošajām platībām;
• veikt kūdras pašaizdegšanās procesu pētījumus un
monitoringu;
• veikt kūdras augšņu un kūdras substrātu pētījumus, īpašu
uzmanību pievēršot tumšajai kūdrai;
• izstrādāt kūdras produktu prototipus;
• pētīt kūdras sastāva un veidošanās apstākļu savstarpējās
kopsakarības;
• veikt jaunu kūdras izmantošanas iespēju pētījumus;
• veikt meliorācijas ietekmes izpēti.
11. Kūdras
izmantošana un gaisa kvalitāte
Attiecībā uz kūdras izmantošanas ietekmi uz gaisa kvalitāti,
jāatzīmē, ka kopumā kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās
līdz šim rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu
PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra
dioksīda emisijām (skatīt 36. attēlu), kas ir ļoti nenozīmīgs
daudzums, salīdzinot ar biomasas sadedzināšanas rezultātā
radītajām emisijām. Atbilstoši šī brīža emisiju prognozēm arī
nākotnē netiek prognozēts, ka būtiski pieaugs kūdras izmantošana
sadedzināšanas iekārtās.
36. att. Gaisu piesārņojošo vielu
emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana sadedzināšanas iekārtās, %
no kopējām valsts emisijām
Lai izvairītos no negatīvās ietekmes un gaisu piesārņojošo
vielu emisijām, ko varētu radīt kūdras izmantošana sadedzināšanas
iekārtās, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā
2020.-2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada
16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma
samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam") ir paredzēti
papildu pasākumi emisiju samazināšanai gan enerģētikas, gan
mājsaimniecību sektoros, lai nākotnē izvairītos no kūdras
sadedzināšanas rezultātā radītās negatīvās ietekmes uz gaisa
kvalitāti. Piemēram, esošo mājsaimniecību radītā piesārņojuma
samazināšanai paredzēts veicināt pieslēgšanos pie centralizētās
siltumapgādes, kā arī veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu
nomaiņu, kas rada augstas emisijas. Pašvaldību līmenī teritorijās
ar gaisa kvalitātes problēmām būtu jāizstrādā saistošie noteikumi
par siltumapgādes veida izvēli un attiecīgi jāierobežo vai
jānosaka papildus prasības attiecībā uz tādu iekārtu un kurināmo
izmantošanu, kas esošo situāciju vēl vairāk pasliktinātu.
12. Kūdras
ieguve, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana
Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā ir
noteikts, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienības bioloģiskā
daudzveidība un tās nodrošinātie ekosistēmu pakalpojumi - tās
dabas kapitāls - tiek saglabāti, novērtēti un, cik vien
iespējams, atjaunoti gan bioloģiskajai daudzveidībai piemītošās
vērtības dēļ, gan tādēļ, ka tie ievērojamā mērā veicina cilvēku
labklājību un ekonomisko uzplaukumu, arī tālab, lai novērstu
katastrofālas izmaiņas, kas saistītas ar bioloģiskās
daudzveidības samazināšanos.
Iegūstot kūdru, ir jāizvērtē, kā tieši var mainīties vides un
bioloģiskā daudzveidība. Šeit būtu ļoti stingri jāpieturas pie
pozitīvās bilances jeb no net loss principa - dabas zudumu
vienā vietā kompensē ar dabas aizsardzību/atjaunošanu citviet,
neskarot jau šobrīd aizsargāto bioloģisko daudzveidību. Taču, lai
pēc iespējas vairāk un ātrāk samazinātu kūdras ražošanas negatīvo
ietekmi uz dabu, kūdras lauku rekultivācija ir jāveic tūlīt pēc
konkrētā lauka izstrādes, lai visa atradnes teritorija tiktu
rekultivēta pakāpeniski.
Bioloģiskā daudzveidība ir svarīga ne tikai pati par sevi, tā
nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus: pārtiku, dzeramo
ūdeni, aizsardzību pret plūdiem u. c. Apdraudējumu bioloģiskajai
daudzveidībai rada dabas resursu pārmērīga izmantošana, invazīvu
svešzemju sugu izplatīšanās, klimata pārmaiņas. Gandrīz
ceturtajai daļai savvaļas sugu Eiropā patlaban draud izzušana, un
vairums ekosistēmu ir būtiski degradējušās. Kūdras izstrādes
lauki Latvijā, galvenokārt, ierīkoti augstajos un zemajos purvos.
Neskatoties uz esošajiem kūdras ieguves apjomiem, purvu biotopi
Latvijā joprojām ir plaši izplatīti gandrīz visā valsts
teritorijā. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Vides informācijas un
novērojumu tīklam (EIONET), līdz 2013. gadam Latvijā aizņem: 266
200 ha "7110* Aktīvi augstie purvi", 31700 ha
"7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris
dabiskā atjaunošanās", 20000 ha "91D0* Purvaini
meži". Taču biotopu "7110* Aktīvi augstie purvi"
un "91D0* Purvaini meži" aizsardzības stāvokļa
novērtējums ir "nelabvēlīgs slikts". Lai nepasliktinātu
vai pat uzlabotu purvu biotopu aizsardzības stāvokli valstī
kopumā, jāievēro princips, ka, plānojot jaunas ieguves
teritorijas, vienlaicīgi rekultivē vēsturiskās atradnes un uzlabo
vides stāvokli citos purvos. Degradētajos kūdrājos, īpaši ĪADT,
būtu izvērtējama to ekoloģiskā vērtība un turpmākie
apsaimniekošanas pasākumi, primāri rekomendējot renaturalizācijas
veikšanu.
Purvi ir ievērojami mitruma regulētāji, tie darbojas kā ūdens
uztvērēji un nodrošina pakāpenisku iztekošo upju papildināšanos
ar ūdeni, kas ir īpaši nozīmīga funkcija sausajā gada laikā. Lai
iegūtu kūdru, tiek veikta purvu nosusināšana. Jebkuri
nosusināšanas pasākumi būtiski ietekmē hidroloģisko režīmu. It
sevišķi, ja pilnībā vai daļēji tiek nosusināts augstais purvs,
tiek ietekmēta arī purvam pieguļoša teritorija un ar purvu
saistītie virszemes ūdensobjekti. Kūdras ieguves laikā kūdras
daļiņas var nonākt virszemes ūdeņos gan pa gaisu, gan
ierīkotajiem nosusināšanas grāvjiem un radīt pastiprinātu
duļķainību, kas savukārt var negatīvi ietekmēt gaismu mīlošo
organismu attīstību un zivis. Taču kūdras ieguves potenciālā
ietekme uz konkrētu teritoriju un nepieciešamie pasākumi tiek
visaptveroši izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā.
Situācijas raksturošanai izmantoti šādi informācijas
avoti:
• VARAM informācija;
• Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes
analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai
valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti
(biedrība "homo ecos:");
• Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes
analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai
valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā. 2. kārta"
rezultāti (biedrība "homo ecos:");
• Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
(Sustainable and responsible management and re-use of degraded
peatlands in Latvia) informācija;
• LKA sagatavotā informācija;
• Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli
ekonomiskais izvērtējums" (A.Lazdiņš, D.Popluga, M.Pelše,
S.Lazdāne);
• Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" pētījums
"Pamatinformācija par iespējamo CO2 emisiju no
kūdras atradnēm, to ietekmi uz vidi pēdējo divdesmit gadu laikā
un UNFCCC un ES līmeņa lēmumu un zemes sektora SEG emisiju
uzskaites metodikas analīze" (A.Lazdiņš, A.Bārdule,
A.Butlers, A.Lupiķis, I.Sietiņa, M.Lukins, G.Petaja);
• LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku
informācija (L.Kalniņa, I.Silamiķele).
Iespēju robežās uz minētajiem un citiem avotiem ir dotas
atsauces, tomēr ne pilnībā, jo politikas dokuments nav zinātnisks
pētījums.
1 Likums "Par zemes dzīlēm", Ministru
kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578
"Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu".
2 Projekta atskaite "Latvijas kūdras atradņu
datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai
un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā".
3 Meža likuma 1. panta 34. punkts: mežs -
ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais
organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā
vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai
potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes
aizņemtās platības.
4 Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta
noteikumi Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves
kārtība".
5 Latvijas PSR Kūdras fonds uz 1980. gada 1.
janvāri. Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas
institūts.
6 Pieejams tīmekļvietnē:
http://www2.meteo.lv/kudras_inovacijas/login.php.
7 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas
sociāli - ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D.
Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne). No pētījuma izmantoti arī
sadaļā iekļautie attēli un tabulas.
8 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas
sociāli - ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D.
Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne).
9 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (izpildītājs biedrība "homo
ecos").
10 Pieejams tīmekļvietnē:
http://www.meteo.lv/.
11 Pieejams tīmekļvietnē:
http://www2.meteo.lv/kudras_inovacijas/login.php.
12 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:").
13 Pieejams tīmekļvietnē:
http://meteo.lv/lapas/geologija/derigo-izraktenu-atradnu-registrs/derigo-izraktenu-krajumu-bilance/derigo-izraktenu-krajumu-bilance?id=1472&nid=659.
14 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:").
15 Pieejams tīmekļvietnē:
https://www.arcgis.com/home/item.html?id=1aad4c95b24a41959394f74740ff1929.
16 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:").
17 Ministru kabineta 2007. gada 21. augsuta
noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu
klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem".
18 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:").
19 LKA aprēķini pēc VVD datiem.
20 LKA aprēķins pēc VVD datiem.
21 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas
sociāli ekonomiskais izvērtējums" (A.Lazdiņš, D.Popluga,
M.Pelše, S.Lazdāne).
22 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā. 2.
kārta" rezultāti (biedrība "homo ecos:").
23 LKA informācija.
24 LKA informācija.
25 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas
sociāli - ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D.
Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne). Šajā sadaļā iekļauti arī
pētījumā publicētie attēli un tabulas.
26 Publikācija "Kūdras ieguve" (A.
Šnore, Latvijas Kūdras ražotāju asociācija, Nordik 2013).
27 2019. gada ieguves apjoms norādīts atbilstoši
Valsts vides dienesta sniegtajai informācijai.
28 LKA informācija
29 Autotransportā un dzelzceļa transportā
pārvadātās preces tiek uzskaitītas atbilstoši Transporta
statistikas standartizētai preču klasifikācijai NST 2007, kur
kūdra ir iekļauta 3. grupā "Metālu rūdas un citi ieguves
rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un
torijs" kopā ar akmeņiem, smilti, granti, sāli u.c.
produktiem. Tādejādi kūdra kā atsevišķs produkts šajos
pārvadājumos nav izdalāma.
30 Autotransportā un dzelzceļa transportā
pārvadātās preces tiek uzskaitītas atbilstoši Transporta
statistikas standartizētai preču klasifikācijai NST 2007, kur
kūdra ir iekļauta 3. grupā "Metālu rūdas un citi ieguves
rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un
torijs" kopā ar akmeņiem, smilti, granti, sāli u.c.
produktiem. Tādejādi kūdra kā atsevišķs produkts šajos
pārvadājumos nav izdalāma.
31 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas
sociāli - ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D.
Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne).
32 Klāvs G., Kundziņa A., Ozoliņš J., Reķis J.
(2010) "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas
ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Latvija: Sorosa fonds,
64 lpp.".
33 Pieejams tīmekļvietnē:
http://www.responsiblyproducedpeat.org/.
34Pieejams tīmekļvietnē:
http://www.latvijaskudra.lv/lv/asociacija/sertifikacija/.
35 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:").
36 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:").
37 Pieejams tīmekļvietnē:
http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/ (situācija uz 2017.
gadu).
38 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (izpildītājs: biedrība "homo
ecos").
39 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:")
40 Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta
noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu
klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem"
41 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu
kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un
izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo
ecos:")
42 http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/ (Situācija
uz 2017. gadu)
43 2019. gada SEG inventarizācija
(https://unfccc.int/documents/194812) un 2019. gada ziņojums EK
par SEG prognozēm, politikām un pasākumiem
(https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/).
44 Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes
institūta "Silava" datiem.
45 2019. gada SEG inventarizācija.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
2. pielikums
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam
Kūdras atradnes un dabas
aizsardzības teritorijas
| Nr.p.k |
Atradnes nosaukums |
Administratīvā piederība (novads) |
NR_DB |
NR_KF |
Nosacītā atradnes
platība "0" laukuma robežās, (ha) |
Pašreizējā situācija |
Atradnē ietilpstošā mikrolieguma platība (ha) |
Kūdras atradnē ietilpstošās ĪADT platība (ha) |
|
Kūdras resursu ieguve nav uzsākta (ha) |
Licences laukuma platība (ha) |
Kūdras resursu ieguve pārtraukta (ha) |
ĪADT
teritorija (ha) |
ĪADT
teritorijas zona, kurā kūdras ieguve aizliegta (ha) |
ĪADT teritorijas zona, kurā kūdras ieguve
atļauta ar nosacījumiem (ha) |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
11 |
12 |
13 |
14 |
| 1 |
Vintaru |
Kandavas |
10276 |
593 |
23,86 |
23,86 |
|
|
|
|
|
|
| 2 |
Vintaru |
Brocēnu |
10276 |
593 |
29,98 |
29,98 |
|
|
|
|
|
|
| 3 |
Uksmežu |
Ventspils |
10865 |
61 |
58,11 |
58,11 |
|
|
|
|
|
|
| 4 |
Tīšu |
Ventspils |
10907 |
5792 |
42,86 |
42,86 |
|
|
|
38,04 |
|
|
| 5 |
Kāderu |
Kuldīgas |
11008 |
463 |
1 66,95 |
1 66,95 |
|
|
|
|
|
|
| 6 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10473 |
nav |
37,52 |
37,52 |
|
|
|
|
|
|
| 7 |
Bez nosaukuma |
Rojas |
10473 |
nav |
75,71 |
75,71 |
|
|
|
|
|
|
| 8 |
Punu pļavas |
Talsu |
10443 |
157 |
59,20 |
34,32 |
24,88 |
|
|
|
|
|
| 9 |
Punu pļavas |
Rojas |
10443 |
157 |
10
54,81 |
10
54,81 |
|
|
|
|
|
|
| 10 |
Jekinu |
Mērsraga |
10520 |
174 |
60,05 |
60,05 |
|
|
|
|
|
|
| 11 |
Dižs |
Ventspils |
10793 |
23 |
62,83 |
62,83 |
|
|
|
|
|
|
| 12 |
Spāres - Tīreļa |
Talsu |
10592 |
239 |
1 94,09 |
1 94,09 |
|
|
51,99 |
|
|
|
| 13 |
Drabiņu |
Talsu |
10648 |
270 |
58,00 |
58,00 |
|
|
|
|
|
|
| 14 |
Kapacu |
Ventspils |
10820 |
38 |
62,32 |
62,32 |
|
|
|
|
|
|
| 15 |
Tīreļa |
Skrundas |
11289 |
568 |
73,72 |
73,72 |
|
|
27,15 |
|
|
|
| 16 |
Mellupu leja,
Ezerstarpas, bez nosaukuma |
Talsu |
10522 |
216 |
3 09,03 |
3 09,03 |
|
|
|
|
|
|
| 17 |
Bez nosaukuma |
Dundagas |
10408 |
nav |
2 53,05 |
2 53,05 |
|
|
|
253,05 |
253,05 |
|
| 18 |
Anšu |
Dundagas |
10413 |
101 |
72,01 |
72,01 |
|
|
|
|
|
|
| 19 |
Piekalnu |
Dundagas |
10410 |
100 |
2 41,01 |
2 41,01 |
|
|
3,07 |
11,54 |
|
|
| 20 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10531 |
82 |
13,94 |
13,94 |
|
|
|
|
|
|
| 21 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10531 |
82 |
1 06,12 |
1 06,12 |
|
|
|
|
|
|
| 22 |
Poļukalna |
Talsu |
10538 |
214 |
37,96 |
37,96 |
|
|
|
|
|
|
| 23 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10543 |
nav |
51,08 |
51,08 |
|
|
|
|
|
|
| 24 |
Bajāru leja |
Talsu |
10569 |
231 |
77,01 |
77,01 |
|
|
|
|
|
|
| 25 |
Selekcijas
pļavas |
Talsu |
10646 |
245 |
93,00 |
93,00 |
|
|
|
|
|
|
| 26 |
Bez nosaukuma,
Dūņezera |
Ventspils |
10829 |
49 |
59,32 |
59,32 |
|
|
8,50 |
|
|
|
| 27 |
Dukļu |
Ventspils |
10836 |
69 |
54,69 |
54,69 |
|
|
|
|
|
|
| 28 |
Upatu |
Ventspils |
10861 |
55 |
81,98 |
81,98 |
|
|
|
|
|
|
| 29 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10866 |
nav |
1 07,73 |
1 07,73 |
|
|
|
|
|
|
| 30 |
Pelciņu ezera |
Ventspils |
10881 |
77 |
89,05 |
89,05 |
|
|
|
48,62 |
|
|
| 31 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10885 |
nav |
33,79 |
33,79 |
|
|
|
|
|
|
| 32 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10917 |
nav |
1 42,00 |
1 42,00 |
|
|
|
|
|
|
| 33 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10922 |
nav |
2 28,02 |
2 28,02 |
|
|
1,54 |
|
|
|
| 34 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10941 |
nav |
0,49 |
0,49 |
|
|
|
|
|
|
| 35 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
10941 |
nav |
1 10,04 |
1 10,04 |
|
|
0,15 |
|
|
|
| 36 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
10995 |
nav |
37,23 |
37,23 |
|
|
|
0,63 |
0,63 |
|
| 37 |
Bezdibeņa-Cakārņu |
Kuldīgas |
11018 |
462 |
1 20,30 |
1 20,30 |
|
|
20,02 |
113,77 |
113,77 |
|
| 38 |
Kamburu pļavas |
Kuldīgas |
11028 |
452 |
1 51,36 |
1 51,36 |
|
|
|
|
|
|
| 39 |
Apūzes pļavas |
Kuldīgas |
11051 |
456 |
1 56,42 |
1 56,42 |
|
|
|
|
|
|
| 40 |
Lazdienu |
Kuldīgas |
11081 |
490 |
1 05,56 |
1 05,56 |
|
|
|
|
|
|
| 41 |
Užavas pļavas
II |
Alsungas |
11121 |
449 |
2 27,76 |
2 27,76 |
|
|
|
|
|
|
| 42 |
Margavas |
Alsungas |
11133 |
482 |
92,31 |
92,31 |
|
|
|
|
|
|
| 43 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
11139 |
nav |
19,93 |
19,93 |
|
|
|
|
|
|
| 44 |
Bez nosaukuma |
Alsungas |
11139 |
nav |
39,87 |
39,87 |
|
|
|
|
|
|
| 45 |
Kukšu I |
Alsungas |
11165 |
481 |
2 60,30 |
2 60,30 |
|
|
|
57,62 |
|
|
| 46 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
11172 |
nav |
35,51 |
35,51 |
|
|
|
|
|
|
| 47 |
Mundiciema |
Kuldīgas |
11175 |
489 |
56,98 |
56,98 |
|
|
|
|
|
|
| 48 |
Jamenieku,
Dzirenieku |
Kuldīgas |
11221 |
487 |
4 97,29 |
4 97,29 |
|
|
0,94 |
0,94 |
|
|
| 49 |
Campu |
Kuldīgas |
11255 |
516 |
1 16,76 |
1 16,76 |
|
|
|
|
|
|
| 50 |
Garīšu |
Kuldīgas |
11256 |
526 |
59,21 |
59,21 |
|
|
|
|
|
|
| 51 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
11257 |
nav |
76,79 |
76,79 |
|
|
|
|
|
|
| 52 |
Mežindriķu |
Kuldīgas |
11260 |
520 |
1 73,47 |
1 73,47 |
|
|
|
|
|
|
| 53 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
11272 |
nav |
77,85 |
77,85 |
|
|
|
|
|
|
| 54 |
Vidukļu-Aploku |
Kuldīgas |
11274 |
519 |
49,95 |
49,95 |
|
|
|
|
|
|
| 55 |
Līņu |
Kuldīgas |
11277 |
322 |
1 29,56 |
1 29,56 |
|
|
1,03 |
|
|
|
| 56 |
Līņu |
Skrundas |
11277 |
322 |
0,19 |
0,19 |
|
|
|
|
|
|
| 57 |
Cildas |
Kuldīgas |
11278 |
319 |
3 87,62 |
3 87,62 |
|
|
|
|
|
|
| 58 |
Cildas |
Aizputes |
11278 |
319 |
2 06,58 |
2 06,58 |
|
|
|
|
|
|
| 59 |
Lielais Sieksātes |
Kuldīgas |
11292 |
331 |
32,69 |
32,69 |
|
|
|
|
|
|
| 60 |
Lielais Sieksātes |
Skrundas |
11292 |
331 |
2 51,28 |
2 51,28 |
|
|
|
|
|
|
| 61 |
Niedras |
Skrundas |
11294 |
569 |
1 85,09 |
1 85,09 |
|
|
|
|
|
|
| 62 |
Ošu |
Ventspils |
10887 |
75 |
38,62 |
38,62 |
|
|
|
|
|
|
| 63 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
10935 |
nav |
47,62 |
47,62 |
|
|
|
|
|
|
| 64 |
Svīrinu |
Kuldīgas |
11055 |
505 |
25,68 |
25,68 |
|
|
|
|
|
|
| 65 |
Amuļu pļavas |
Talsu |
10447 |
154 |
1 83,02 |
1 83,02 |
|
|
|
|
|
|
| 66 |
Vikstu (Ivu) |
Talsu |
10586 |
236 |
94,41 |
94,41 |
|
|
|
|
|
|
| 67 |
Zvejnieku |
Talsu |
10711 |
281 |
73,01 |
73,01 |
|
|
|
|
|
|
| 68 |
Nevertas |
Skrundas |
11306 |
597 |
77,61 |
77,61 |
|
|
|
|
|
|
| 69 |
Sliteru |
Dundagas |
10409 |
96 |
49,71 |
49,71 |
|
|
|
|
|
|
| 70 |
Ezerpļavas |
Dundagas |
10414 |
95 |
1 98,93 |
1 98,93 |
|
|
0,66 |
83,01 |
|
|
| 71 |
Ezerpļavas |
Rojas |
10414 |
95 |
17,09 |
17,09 |
|
|
|
0,12 |
|
|
| 72 |
Bez nosaukuma |
Dundagas |
10415 |
nav |
93,61 |
93,61 |
|
|
|
|
|
|
| 73 |
Bez nosaukuma |
Dundagas |
10416 |
nav |
75,00 |
75,00 |
|
|
9,26 |
|
|
|
| 74 |
Valdgales-Mačinu, Punu pļava,
Cunces pļavas |
Talsu |
10459 |
158;188 |
20 42,06 |
19 86,60 |
|
55,46 |
|
|
|
|
| 75 |
Mucupes pļavas |
Talsu |
10481 |
167 |
1 44,07 |
1 44,07 |
|
|
|
|
|
|
| 76 |
Sārcenes |
Talsu |
10504 |
202 |
61,02 |
61,02 |
|
|
|
|
|
|
| 77 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10508 |
201 |
80,03 |
80,03 |
|
|
|
|
|
|
| 78 |
Rācenlieknas |
Mērsraga |
10519 |
172 |
3 75,01 |
3 75,01 |
|
|
0,38 |
374,65 |
374,65 |
|
| 79 |
Odres |
Talsu |
10576 |
229 |
59,00 |
59,00 |
|
|
|
|
|
|
| 80 |
Sperveļu |
Talsu |
10581 |
232 |
67,51 |
67,51 |
|
|
|
|
|
|
| 81 |
Dzilnu |
Talsu |
10588 |
238 |
4 73,51 |
4 73,51 |
|
|
|
|
|
|
| 82 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10589 |
nav |
55,07 |
55,07 |
|
|
|
55,07 |
55,07 |
|
| 83 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10590 |
nav |
65,03 |
65,03 |
|
|
|
|
|
|
| 84 |
Buļļu ezera |
Talsu |
10595 |
240 |
40,89 |
40,89 |
|
|
|
|
|
|
| 85 |
Veccepļu |
Talsu |
10597 |
243 |
55,04 |
55,04 |
|
|
|
|
|
|
| 86 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10616 |
nav |
64,90 |
64,90 |
|
|
|
|
|
|
| 87 |
Bez nosaukuma |
Kuldīgas |
10616 |
nav |
0,11 |
0,11 |
|
|
|
|
|
|
| 88 |
Sknābes-Bradu,
Skuderu-Capuļu |
Talsu |
10667 |
294 |
2 88,20 |
2 88,20 |
|
|
|
|
|
|
| 89 |
Zentenes - Lieknas |
Talsu |
10701 |
651 |
75,02 |
75,02 |
|
|
|
|
|
|
| 90 |
Zentenes - Lieknas |
Tukuma |
10701 |
651 |
30,99 |
30,99 |
|
|
|
|
|
|
| 91 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10703 |
nav |
1 25,07 |
1 25,07 |
|
|
|
|
|
|
| 92 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10719 |
285 |
1 44,00 |
1 44,00 |
|
|
|
|
|
|
| 93 |
Vedinu |
Talsu |
10730 |
293 |
2 10,07 |
2 10,07 |
|
|
|
|
|
|
| 94 |
Strazdes |
Talsu |
10737 |
296 |
1 27,03 |
1 27,03 |
|
|
|
|
|
|
| 95 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10742 |
nav |
65,03 |
65,03 |
|
|
|
|
|
|
| 96 |
Vecciema |
Talsu |
10743 |
299 |
95,19 |
95,19 |
|
|
|
|
|
|
| 97 |
Vecciema |
Kandavas |
10743 |
299 |
6,83 |
6,83 |
|
|
|
|
|
|
| 98 |
Zābaku |
Talsu |
10745 |
297 |
78,01 |
78,01 |
|
|
|
|
|
|
| 99 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10765 |
nav |
2 19,84 |
2 19,84 |
|
|
|
|
|
|
| 100 |
Uzkūlas |
Ventspils |
10766 |
22 |
7 12,90 |
6 87,74 |
|
25,16 |
|
|
|
|
| 101 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10899 |
nav |
1 06,88 |
1 06,88 |
|
|
|
|
|
|
| 102 |
Ausekļa |
Kuldīgas |
11078 |
510 |
60,50 |
60,50 |
|
|
|
|
|
|
| 103 |
Desas |
Kuldīgas |
11111 |
533 |
46,37 |
46,37 |
|
|
|
|
|
|
| 104 |
Velēnlieknes |
Kuldīgas |
11208 |
311 |
2 28,22 |
2 28,22 |
|
|
|
|
|
|
| 105 |
Velēnlieknes |
Alsungas |
11208 |
311 |
1,88 |
1,88 |
|
|
|
|
|
|
| 106 |
Slamstu |
Rucavas |
11639 |
440 |
1 05,61 |
0,00 |
|
105,61 |
0,34 |
|
|
|
| 107 |
Tīreļa |
Grobiņas |
11663 |
400 |
1 22,24 |
1 22,24 |
|
|
|
|
|
|
| 108 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11774 |
nav |
16,59 |
16,59 |
|
|
|
|
|
|
| 109 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11774 |
nav |
21,05 |
21,05 |
|
|
|
|
|
|
| 110 |
Grīvu mājām |
Saldus |
11833 |
772 |
39,07 |
39,07 |
|
|
|
39,07 |
39,07 |
|
| 111 |
Eglīšu (Tēraudu) |
Auces |
11897 |
798 |
75,41 |
75,41 |
|
|
|
|
|
|
| 112 |
Skuju tīrelis |
Vecumnieku |
11989 |
894 |
84,21 |
14,48 |
|
69,73 |
|
|
|
|
| 113 |
Skrundas |
Skrundas |
11308 |
595 |
5 44,27 |
3 16,32 |
|
227,95 |
12,31 |
|
|
|
| 114 |
Bez nosaukuma |
Saldus |
11486 |
nav |
54,49 |
54,49 |
|
|
|
|
|
|
| 115 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11486 |
nav |
36,57 |
36,57 |
|
|
|
|
|
|
| 116 |
Sausais |
Saldus |
11495 |
618 |
44,13 |
44,13 |
|
|
|
43,68 |
43,64 |
|
| 117 |
Bez nosaukuma |
Brocēnu |
11353 |
nav |
1 18,36 |
1 18,36 |
|
|
|
|
|
|
| 118 |
Birzenes, Glinteniešu -
Lāču |
Ozolnieku |
11909 |
844 |
5 59,09 |
5 59,09 |
|
|
|
196,93 |
|
|
| 119 |
Ķesteru |
Saldus |
11468 |
639 |
62,35 |
62,35 |
|
|
|
|
|
|
| 120 |
Blīdenes |
Brocēnu |
11430 |
590 |
1 47,47 |
1 47,47 |
|
|
|
|
|
|
| 121 |
Karalankas |
Aizputes |
11580 |
348 |
74,90 |
74,90 |
|
|
21,32 |
|
|
|
| 122 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11730 |
nav |
75,05 |
75,05 |
|
|
|
2,02 |
2,02 |
|
| 123 |
Skerveļa |
Skrundas |
11322 |
391 |
93,81 |
93,81 |
|
|
|
|
|
|
| 124 |
Skerveļa |
Vainodes |
11322 |
391 |
1 18,51 |
1 18,51 |
|
|
3,30 |
2,75 |
|
|
| 125 |
Upatnieku |
Saldus |
11337 |
547 |
8 19,12 |
7 66,61 |
|
52,51 |
|
|
|
|
| 126 |
Buku |
Saldus |
11338 |
551 |
6,71 |
6,71 |
|
|
|
|
|
|
| 127 |
Buku |
Brocēnu |
11338 |
551 |
63,89 |
63,89 |
|
|
|
|
|
|
| 128 |
Bez nosaukuma |
Brocēnu |
11345 |
nav |
81,31 |
81,31 |
|
|
0,43 |
|
|
|
| 129 |
Griku-Lodinu |
Saldus |
11405 |
606 |
2 82,70 |
2 82,70 |
|
|
|
|
|
|
| 130 |
Režu |
Saldus |
11410 |
588 |
2,27 |
2,27 |
|
|
|
|
|
|
| 131 |
Režu |
Brocēnu |
11410 |
588 |
36,76 |
36,76 |
|
|
|
|
|
|
| 132 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11437 |
nav |
1 23,24 |
1 23,24 |
|
|
0,84 |
|
|
|
| 133 |
Bez nosaukuma |
Brocēnu |
11437 |
nav |
6,84 |
6,84 |
|
|
|
|
|
|
| 134 |
Bez nosaukuma |
Saldus |
11463 |
nav |
75,60 |
75,60 |
|
|
|
|
|
|
| 135 |
Baļku (Kārklupes) |
Saldus |
11466 |
631 |
88,11 |
88,11 |
|
|
|
|
|
|
| 136 |
Tapu |
Saldus |
11467 |
638 |
1 24,39 |
1 24,39 |
|
|
|
|
|
|
| 137 |
Fukšu (Susta) |
Saldus |
11475 |
645 |
1 34,80 |
1 34,80 |
|
|
|
|
|
|
| 138 |
Ružu |
Saldus |
11490 |
794 |
2 18,71 |
2 18,71 |
|
|
4,42 |
|
|
|
| 139 |
Bez nosaukuma |
Pāvilostas |
11508 |
nav |
90,13 |
90,13 |
|
|
|
|
|
|
| 140 |
Bez nosaukuma |
Aizputes |
11513 |
nav |
44,18 |
44,18 |
|
|
|
|
|
|
| 141 |
Kazdangas |
Aizputes |
11516 |
328 |
1 18,84 |
1 18,84 |
|
|
|
|
|
|
| 142 |
Torku |
Aizputes |
11519 |
329 |
53,70 |
53,70 |
|
|
|
|
|
|
| 143 |
Strautkalnu |
Aizputes |
11521 |
325 |
83,09 |
83,09 |
|
|
|
|
|
|
| 144 |
Dzērves (Skudrainu) |
Aizputes |
11528 |
333 |
1 16,05 |
1 16,05 |
|
|
|
|
|
|
| 145 |
Kasparu (Brinku) |
Aizputes |
11529 |
335 |
47,50 |
47,50 |
|
|
|
|
|
|
| 146 |
Skeldu grava |
Aizputes |
11536 |
336 |
76,88 |
76,88 |
|
|
|
|
|
|
| 147 |
Bez nosaukuma |
Aizputes |
11537 |
nav |
54,84 |
54,84 |
|
|
|
|
|
|
| 148 |
Bez nosaukuma |
Aizputes |
11567 |
nav |
44,23 |
44,23 |
|
|
|
|
|
|
| 149 |
Ābramu |
Durbes |
11568 |
345 |
3 32,24 |
3 32,24 |
|
|
1,14 |
232,93 |
|
|
| 150 |
Bez nosaukuma |
Durbes |
11577 |
nav |
58,81 |
58,81 |
|
|
|
|
|
|
| 151 |
Ālandes-Tāšu |
Grobinas |
11582 |
368 |
1 22,75 |
1 22,75 |
|
|
|
|
|
|
| 152 |
Ālandes-Tāšu |
Durbes |
11582 |
368 |
1 31,86 |
1 31,86 |
|
|
|
|
|
|
| 153 |
Sepenes |
Aizputes |
11612 |
387 |
34,61 |
34,61 |
|
|
|
24,67 |
|
|
| 154 |
Sepenes |
Priekules |
11612 |
387 |
1,73 |
1,73 |
|
|
|
1,73 |
|
|
| 155 |
Sepenes |
Vainodes |
11612 |
387 |
13,43 |
13,43 |
|
|
|
0,44 |
|
|
| 156 |
Strikupes |
Vainodes |
11616 |
388 |
1 03,87 |
1 03,87 |
|
|
|
18,69 |
|
|
| 157 |
Bunkas |
Priekules |
11641 |
382 |
2 04,21 |
2 04,21 |
|
|
|
|
|
|
| 158 |
Purmsātu |
Priekules |
11666 |
415 |
71,12 |
71,12 |
|
|
|
|
|
|
| 159 |
Lankas |
Vainodes |
11676 |
428 |
57,00 |
57,00 |
|
|
|
|
|
|
| 160 |
Dakšenu |
Saldus |
11678 |
435 |
60,87 |
60,87 |
|
|
|
59,31 |
|
|
| 161 |
Dakšenu |
Vaiņodes |
11678 |
435 |
1 98,60 |
1 98,60 |
|
|
|
0,71 |
|
|
| 162 |
Bez nosaukuma |
Rucavas |
11698 |
nav |
1 53,28 |
1 53,28 |
|
|
5,53 |
34,46 |
|
|
| 163 |
Ezermaļu |
Dobeles |
11747 |
758 |
26,00 |
26,00 |
|
|
|
|
|
|
| 164 |
Ezermaļu |
Auces |
11747 |
758 |
75,43 |
75,43 |
|
|
|
|
|
|
| 165 |
Vāles-Pavēnu |
Dobeles |
11748 |
760 |
1 06,05 |
1 06,05 |
|
|
|
|
|
|
| 166 |
Vāles-Pavēnu |
Auces |
11748 |
760 |
1,67 |
1,67 |
|
|
|
|
|
|
| 167 |
Mežružas |
Dobeles |
11766 |
759 |
40,15 |
40,15 |
|
|
|
|
|
|
| 168 |
Mežružas |
Auces |
11766 |
759 |
1 14,68 |
1 14,68 |
|
|
|
|
|
|
| 169 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11770 |
nav |
58,79 |
58,79 |
|
|
17,39 |
|
|
|
| 170 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11770 |
nav |
49,24 |
49,24 |
|
|
|
|
|
|
| 171 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11781 |
nav |
2 00,03 |
2 00,03 |
|
|
24,14 |
|
|
|
| 172 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11799 |
nav |
8,84 |
8,84 |
|
|
|
|
|
|
| 173 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11799 |
nav |
45,99 |
45,99 |
|
|
|
|
|
|
| 174 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11806 |
nav |
51,04 |
51,04 |
|
|
14,73 |
|
|
|
| 175 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11806 |
nav |
0,01 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
| 176 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11820 |
nav |
21,10 |
21,10 |
|
|
|
|
|
|
| 177 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11820 |
nav |
1 26,03 |
1 26,03 |
|
|
|
|
|
|
| 178 |
Bez nosaukuma |
Dobeles |
11835 |
nav |
1,11 |
1,11 |
|
|
|
|
|
|
| 179 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11835 |
nav |
48,20 |
48,20 |
|
|
|
|
|
|
| 180 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11862 |
nav |
46,07 |
46,07 |
|
|
|
|
|
|
| 181 |
Bez nosaukuma |
Auces |
11867 |
nav |
1 07,03 |
1 07,03 |
|
|
|
|
|
|
| 182 |
Būdukalna |
Ozolnieku |
11910 |
839 |
1 44,80 |
1 44,80 |
|
|
|
|
|
|
| 183 |
Jaunzemju |
Ozolnieku |
11912 |
845 |
1 57,91 |
1 57,91 |
|
|
|
|
|
|
| 184 |
Gribas tīrelis |
Vecumnieku |
11949 |
2282 |
1 94,85 |
1 94,85 |
|
|
|
29,69 |
|
|
| 185 |
Gribas tīrelis |
Ķeguma |
11949 |
2282 |
4 33,98 |
4 33,98 |
|
|
|
|
|
|
| 186 |
Eglīšu |
Vecumnieku |
11978 |
898 |
82,36 |
82,36 |
|
|
|
|
|
|
| 187 |
Beibežu |
Vecumnieku |
11984 |
896 |
6 44,05 |
6 44,05 |
|
|
|
|
|
|
| 188 |
Pluču |
Vecumnieku |
11985 |
886 |
9,61 |
9,61 |
|
|
|
|
|
|
| 189 |
Pluču |
Iecavas |
11985 |
886 |
1 09,29 |
1 09,29 |
|
|
|
|
|
|
| 190 |
Lielstaldātu |
Vecumnieku |
12003 |
925 |
5 55,64 |
3 13,40 |
|
242,24 |
|
|
|
|
| 191 |
Lielstaldātu |
Iecavas |
12003 |
925 |
1,37 |
1,37 |
|
|
|
|
|
|
| 192 |
Bez nosaukuma |
Vecumnieku |
12008 |
nav |
3 43,00 |
3 43,00 |
|
|
|
|
|
|
| 193 |
Bez nosaukuma |
Vecumnieku |
12014 |
nav |
1 41,31 |
1 41,31 |
|
|
|
|
|
|
| 194 |
Grugaļu |
Vecumnieku |
12026 |
979 |
2 17,05 |
2 17,05 |
|
|
|
|
|
|
| 195 |
Bez nosaukuma |
Saldus |
11332 |
nav |
96,01 |
96,01 |
|
|
|
|
|
|
| 196 |
Ķīšu |
Brocēnu |
11416 |
589 |
40,00 |
40,00 |
|
|
|
|
|
|
| 197 |
Bez nosaukuma |
Brocēnu |
11392 |
nav |
58,01 |
58,01 |
|
|
|
|
|
|
| 198 |
Pumpura |
Saldus |
11450 |
624 |
59,08 |
59,08 |
|
|
|
49,66 |
|
|
| 199 |
Lāču |
Skrundas |
11309 |
596 |
64,83 |
64,83 |
|
|
|
|
|
|
| 200 |
Bez nosaukuma |
Saldus |
11456 |
nav |
67,66 |
67,66 |
|
|
|
0,52 |
|
|
| 201 |
Bez nosaukuma |
Grobiņas |
11614 |
nav |
92,65 |
92,65 |
|
|
|
|
|
|
| 202 |
Sūnakšnu |
Rucavas |
11692 |
399 |
1 72,08 |
1 72,08 |
|
|
|
|
|
|
| 203 |
Sūnakšnu |
Nīcas |
11692 |
399 |
2 25,25 |
2 25,25 |
|
|
|
|
|
|
| 204 |
Bez nosaukuma |
Rucavas |
11700 |
nav |
1 53,03 |
1 53,03 |
|
|
|
|
|
|
| 205 |
Jēču, Tešu |
Rucavas |
11704 |
438 |
1 48,05 |
1 48,05 |
|
|
|
|
|
|
| 206 |
Jēču, Tešu |
Nīcas |
11704 |
438 |
5 59,20 |
5 59,20 |
|
|
|
285,34 |
|
|
| 207 |
Bez nosaukuma |
Nīcas |
11710 |
nav |
82,25 |
82,25 |
|
|
|
82,25 |
|
|
| 208 |
Pēternieku |
Ozolnieku |
11907 |
828 |
2 97,05 |
2 97,05 |
|
|
|
|
|
|
| 209 |
Bez nosaukuma |
Ozolnieku |
11908 |
830 |
7 88,35 |
7 88,35 |
|
|
|
|
|
|
| 210 |
Bez nosaukuma |
Ķekavas |
11908 |
830 |
1,45 |
1,45 |
|
|
|
|
|
|
| 211 |
Bez nosaukuma |
Olaines |
11908 |
830 |
0,23 |
0,23 |
|
|
|
|
|
|
| 212 |
Jaungediņu |
Vecumnieku |
11926 |
870 |
83,05 |
83,05 |
|
|
|
|
|
|
| 213 |
Bez nosaukuma |
Vecumnieku |
11928 |
nav |
1 19,06 |
1 19,06 |
|
|
|
|
|
|
| 214 |
Vilku pīsa |
Vecumnieku |
11941 |
865 |
1 20,08 |
1 20,08 |
|
|
|
|
|
|
| 215 |
Bez nosaukuma |
Vecumnieku |
11973 |
nav |
61,30 |
61,30 |
|
|
6,63 |
|
|
|
| 216 |
Apšu salas |
Vecumnieku |
11999 |
897 |
1 73,04 |
1 73,04 |
|
|
|
|
|
|
| 217 |
Pērļu |
Vecumnieku |
12000 |
934 |
1 07,81 |
1 07,81 |
|
|
|
|
|
|
| 218 |
Sikšņu |
Vecumnieku |
12010 |
945 |
2 90,51 |
2 90,51 |
|
|
|
|
|
|
| 219 |
Gaujas, Ciņu |
Iecavas |
12011 |
910 |
1 76,07 |
1 76,07 |
|
|
|
|
|
|
| 220 |
Truļu |
Vecumnieku |
12023 |
933 |
2 40,05 |
2 40,05 |
|
|
9,30 |
|
|
|
| 221 |
Boķu-Brūveru |
Vecumnieku |
12040 |
962 |
46,92 |
46,92 |
|
|
|
|
|
|
| 222 |
Boķu-Brūveru |
Bauskas |
12040 |
962 |
1 10,39 |
1 10,39 |
|
|
|
|
|
|
| 223 |
Pāčes |
Vecumnieku |
12042 |
969 |
1 26,32 |
1 26,32 |
|
|
|
|
|
|
| 224 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12453 |
nav |
48,01 |
48,01 |
|
|
|
|
|
|
| 225 |
Lunkiču |
Bauskas |
12088 |
1018 |
3 52,51 |
2 52,33 |
|
100,18 |
0,28 |
282,81 |
|
|
| 226 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12252 |
nav |
37,01 |
37,01 |
|
|
|
36,79 |
|
|
| 227 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12347 |
nav |
53,75 |
53,75 |
|
|
|
|
|
|
| 228 |
Dzeņigala |
Ludzas |
12803 |
5262 |
30,00 |
30,00 |
|
|
|
30,00 |
30,00 |
|
| 229 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12845 |
nav |
31,86 |
31,86 |
|
|
|
|
|
|
| 230 |
Bez nosaukuma |
Zilupes |
12845 |
nav |
45,14 |
45,14 |
|
|
|
|
|
|
| 231 |
Golovadovkas |
Dagdas |
13153 |
5324 |
1 52,03 |
1 52,03 |
|
|
|
152,03 |
152,03 |
|
| 232 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15610 |
nav |
2 00,03 |
2 00,03 |
|
|
|
46,77 |
|
|
| 233 |
Odzes |
Madonas |
16202 |
3484 |
82,04 |
82,04 |
|
|
|
|
|
|
| 234 |
Bez nosaukuma |
Kārsavas |
12153 |
nav |
75,00 |
75,00 |
|
|
|
|
|
|
| 235 |
Dagdas |
Dagdas |
13219 |
5399 |
2 43,10 |
2 43,10 |
|
|
|
|
|
|
| 236 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14748 |
nav |
34,51 |
34,51 |
|
|
|
|
|
|
| 237 |
Krivodu |
Vecumnieku |
12084 |
1016 |
1 00,05 |
1 00,05 |
|
|
5,00 |
|
|
|
| 238 |
Bez nosaukuma |
Zilupes |
12907 |
nav |
67,01 |
67,01 |
|
|
|
|
|
|
| 239 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
13218 |
nav |
34,08 |
34,08 |
|
|
|
|
|
|
| 240 |
Jadrovkas |
Daugavpils |
14468 |
4662 |
53,09 |
53,09 |
|
|
|
|
|
|
| 241 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15015 |
nav |
49,40 |
49,40 |
|
|
|
|
|
|
| 242 |
Dēriķu |
Ērgļu |
15598 |
3315 |
49,22 |
49,22 |
|
|
|
|
|
|
| 243 |
Tīrumnieku |
Rēzeknes |
16214 |
4135 |
91,64 |
91,64 |
|
|
|
91,63 |
91,63 |
|
| 244 |
Jaudzemu |
Rēzeknes |
16272 |
4240 |
50,73 |
50,73 |
|
|
|
|
|
|
| 245 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16436 |
nav |
67,04 |
67,04 |
|
|
|
67,04 |
67,04 |
|
| 246 |
Cernostjes |
Rēzeknes |
16485 |
4478 |
2 69,04 |
1 70,53 |
|
98,51 |
|
|
|
|
| 247 |
Cernostjes |
Rēzeknes |
16491 |
4478 |
1 91,51 |
1 91,51 |
|
|
|
|
|
|
| 248 |
Rampas-Bitnieku |
Sējas |
16622 |
1849 |
10 32,60 |
10 32,60 |
|
|
|
1032,25 |
|
|
| 249 |
Rampas-Bitnieku |
Ādažu |
16622 |
1849 |
1 03,40 |
1 03,40 |
|
|
|
103,40 |
|
|
| 250 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12755 |
nav |
2 20,48 |
2 20,48 |
|
|
|
|
|
|
| 251 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
13187 |
nav |
55,01 |
55,01 |
|
|
|
|
|
|
| 252 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
13211 |
nav |
51,04 |
51,04 |
|
|
|
0,33 |
0,33 |
|
| 253 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15092 |
nav |
37,03 |
37,03 |
|
|
|
|
|
|
| 254 |
Bez nosaukuma |
Kārsavas |
12120 |
nav |
1 34,00 |
1 34,00 |
|
|
16,36 |
|
|
|
| 255 |
Bez nosaukuma |
Ilūkstes |
14856 |
nav |
67,99 |
67,99 |
|
|
|
|
|
|
| 256 |
Lumstes |
Madonas |
16010 |
3458 |
67,40 |
67,40 |
|
|
|
|
|
|
| 257 |
Tuteņu |
Madonas |
16143 |
3547 |
1 24,02 |
1 24,02 |
|
|
|
|
|
|
| 258 |
Birznieku - Smādes leja |
Bauskas |
12063 |
961 |
1 33,40 |
30,55 |
|
102,85 |
|
|
|
|
| 259 |
Lielbieķēnu |
Bauskas |
12072 |
1015 |
1 41,03 |
1 41,03 |
|
|
|
|
|
|
| 260 |
Bez nosaukuma |
Balvu |
12089 |
nav |
2,62 |
2,62 |
|
|
6,92 |
|
|
|
| 261 |
Bez nosaukuma |
Baltinavas |
12089 |
nav |
3 11,75 |
3 11,75 |
|
|
|
|
|
|
| 262 |
Bez nosaukuma |
Kārsavas |
12089 |
nav |
1 40,64 |
1 40,64 |
|
|
|
6,72 |
6,72 |
|
| 263 |
Bez nosaukuma |
Kārsavas |
12101 |
nav |
3 98,01 |
3 98,01 |
|
|
|
|
|
|
| 264 |
Kazu |
Kārsavas |
12106 |
4987 |
3 45,00 |
3 45,00 |
|
|
|
|
|
|
| 265 |
Bez nosaukuma |
Kārsavas |
12113 |
nav |
97,01 |
97,01 |
|
|
13,06 |
|
|
|
| 266 |
Desatnieku |
Rēzeknes |
12133 |
5004 |
1 01,01 |
1 01,01 |
|
|
|
|
|
|
| 267 |
Ruduku |
Rēzeknes |
12140 |
5002 |
37,00 |
37,00 |
|
|
|
|
|
|
| 268 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
12141 |
nav |
71,00 |
71,00 |
|
|
|
|
|
|
| 269 |
Ašesolas |
Kārsavas |
12146 |
5021 |
2 76,13 |
2 76,13 |
|
|
|
|
|
|
| 270 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
12156 |
nav |
53,01 |
53,01 |
|
|
|
|
|
|
| 271 |
Dunduru |
Kārsavas |
12194 |
5027 |
51,91 |
51,91 |
|
|
|
|
|
|
| 272 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12205 |
nav |
74,01 |
74,01 |
|
|
|
|
|
|
| 273 |
Veselaukas |
Rēzeknes |
12209 |
5061 |
0,02 |
0,02 |
|
|
|
|
|
|
| 274 |
Veselaukas |
Ciblas |
12209 |
5061 |
32,98 |
32,98 |
|
|
|
|
|
|
| 275 |
Lauču-Vernu |
Ludzas |
12214 |
5066 |
1,96 |
1,96 |
|
|
|
|
|
|
| 276 |
Lauču-Vernu |
Ciblas |
12214 |
5066 |
1 96,60 |
1 96,60 |
|
|
|
|
|
|
| 277 |
Kivtu |
Ludzas |
12230 |
5065 |
0,05 |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
| 278 |
Kivtu |
Ciblas |
12230 |
5065 |
40,95 |
40,95 |
|
|
|
|
|
|
| 279 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12249 |
nav |
32,00 |
32,00 |
|
|
|
|
|
|
| 280 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12254 |
nav |
35,96 |
35,96 |
|
|
|
|
|
|
| 281 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12254 |
nav |
0,04 |
0,04 |
|
|
|
|
|
|
| 282 |
Pabargas |
Ludzas |
12263 |
5116 |
1 68,70 |
1 68,70 |
|
|
|
|
|
|
| 283 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12272 |
nav |
44,01 |
44,01 |
|
|
|
|
|
|
| 284 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12288 |
nav |
43,00 |
43,00 |
|
|
|
19,49 |
|
|
| 285 |
Krakovas |
Ludzas |
12300 |
5114 |
78,00 |
78,00 |
|
|
|
|
|
|
| 286 |
Mežvepru |
Ludzas |
12305 |
5136 |
75,33 |
75,33 |
|
|
|
|
|
|
| 287 |
Mežvepru |
Ciblas |
12305 |
5136 |
0,68 |
0,68 |
|
|
|
|
|
|
| 288 |
Pūdniku (Cinkuru) |
Ludzas |
12311 |
4367 |
1 10,01 |
1 10,01 |
|
|
|
|
|
|
| 289 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12320 |
nav |
6,21 |
6,21 |
|
|
|
|
|
|
| 290 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12320 |
nav |
50,79 |
50,79 |
|
|
|
|
|
|
| 291 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12323 |
nav |
2 88,65 |
2 88,65 |
|
|
7,55 |
|
|
|
| 292 |
Speneru |
Ludzas |
12329 |
5075 |
88,59 |
88,59 |
|
|
|
|
|
|
| 293 |
Lopstu |
Ciblas |
12330 |
5056 |
1 82,66 |
1 82,66 |
|
|
|
|
|
|
| 294 |
Bolūšu |
Ludzas |
12343 |
5077 |
67,66 |
67,66 |
|
|
|
|
|
|
| 295 |
Maz-Kivdoļu |
Ludzas |
12348 |
5127 |
47,79 |
47,79 |
|
|
|
|
|
|
| 296 |
Jercevas |
Ludzas |
12357 |
5088 |
83,11 |
83,11 |
|
|
|
|
|
|
| 297 |
Pildas ezera |
Ludzas |
12363 |
5133 |
89,10 |
89,10 |
|
|
|
55,21 |
|
|
| 298 |
Zīļu |
Ludzas |
12384 |
5129 |
1 10,47 |
1 10,47 |
|
|
|
|
|
|
| 299 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12393 |
nav |
46,21 |
46,21 |
|
|
|
|
|
|
| 300 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12395 |
nav |
1 61,12 |
1 61,12 |
|
|
|
|
|
|
| 301 |
Zilupes malas |
Ludzas |
12407 |
5106 |
1 86,67 |
1 86,67 |
|
|
|
|
|
|
| 302 |
Zilupes malas |
Zilupes |
12407 |
5106 |
27,48 |
27,48 |
|
|
|
|
|
|
| 303 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
12410 |
nav |
3,55 |
3,55 |
|
|
|
|
|
|
| 304 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12410 |
nav |
80,30 |
80,30 |
|
|
|
|
|
|
| 305 |
Rutku |
Ludzas |
12417 |
4393 |
50,62 |
50,62 |
|
|
|
|
|
|
| 306 |
Kurmas |
Ludzas |
12421 |
5140 |
71,49 |
71,49 |
|
|
|
|
|
|
| 307 |
Prohoru, Kļučnojes |
Ludzas |
12426 |
5104 |
2 06,21 |
2 06,21 |
|
|
|
|
|
|
| 308 |
Prohoru, Kļučnojes |
Zilupes |
12426 |
5104 |
22,27 |
22,27 |
|
|
|
|
|
|
| 309 |
Noviku II |
Ludzas |
12427 |
5103 |
1 15,09 |
1 15,09 |
|
|
|
|
|
|
| 310 |
Noviku |
Ludzas |
12428 |
5107 |
63,01 |
63,01 |
|
|
|
|
|
|
| 311 |
Trataru, Nirzas |
Ludzas |
12439 |
5157 |
1 39,00 |
1 39,00 |
|
|
|
|
|
|
| 312 |
Līdeksnas |
Ludzas |
12451 |
5153 |
96,73 |
96,73 |
|
|
|
|
|
|
| 313 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12455 |
nav |
54,00 |
54,00 |
|
|
|
|
|
|
| 314 |
Goveiku |
Ludzas |
12461 |
4411 |
83,01 |
83,01 |
|
|
|
|
|
|
| 315 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12462 |
nav |
44,01 |
44,01 |
|
|
|
|
|
|
| 316 |
Mazā Nirzas ezera I |
Ludzas |
12467 |
5165 |
99,00 |
99,00 |
|
|
|
|
|
|
| 317 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
12486 |
nav |
32,96 |
32,96 |
|
|
|
|
|
|
| 318 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12486 |
nav |
26,04 |
26,04 |
|
|
|
|
|
|
| 319 |
Līdeksnas-Nirzas sateku |
Ludzas |
12502 |
5204 |
70,01 |
70,01 |
|
|
|
|
|
|
| 320 |
Zilupes senlejas |
Zilupes |
12508 |
5176 |
1 86,01 |
1 86,01 |
|
|
|
|
|
|
| 321 |
Kārsupļavas lejas |
Zilupes |
12512 |
5291 |
1 06,90 |
1 06,90 |
|
|
|
|
|
|
| 322 |
Padainiku |
Ludzas |
12516 |
5182 |
41,01 |
41,01 |
|
|
|
|
|
|
| 323 |
Pudenku kapsētas, Pudenku
leja |
Ludzas |
12521 |
5206 |
52,00 |
52,00 |
|
|
|
|
|
|
| 324 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12525 |
nav |
54,01 |
54,01 |
|
|
|
|
|
|
| 325 |
Babuškinas |
Ludzas |
12526 |
5169 |
22,33 |
22,33 |
|
|
|
|
|
|
| 326 |
Babuškinas |
Zilupes |
12526 |
5169 |
40,67 |
40,67 |
|
|
|
|
|
|
| 327 |
Bambanu lejas |
Ludzas |
12540 |
5171 |
34,91 |
34,91 |
|
|
|
|
|
|
| 328 |
Bambanu lejas |
Zilupes |
12540 |
5171 |
11,09 |
11,09 |
|
|
|
|
|
|
| 329 |
Noviku grava |
Ludzas |
12547 |
5191 |
56,00 |
56,00 |
|
|
|
|
|
|
| 330 |
Makleru - Bogomalu |
Ludzas |
12550 |
5219 |
43,00 |
43,00 |
|
|
|
|
|
|
| 331 |
Terehovas I |
Zilupes |
12555 |
5178 |
98,01 |
98,01 |
|
|
|
|
|
|
| 332 |
Terehovas II |
Zilupes |
12565 |
5247 |
3 60,01 |
3 60,01 |
|
|
|
|
|
|
| 333 |
Bez nosaukuma |
Zilupes |
12602 |
nav |
54,01 |
54,01 |
|
|
|
|
|
|
| 334 |
Skirpānu-Civčišu |
Zilupes |
12610 |
5245 |
94,01 |
94,01 |
|
|
|
|
|
|
| 335 |
Pentjušu |
Ludzas |
12615 |
5221 |
9,85 |
9,85 |
|
|
|
|
|
|
| 336 |
Pentjušu |
Zilupes |
12615 |
5221 |
81,16 |
81,16 |
|
|
|
|
|
|
| 337 |
Dangu |
Zilupes |
12662 |
5230 |
43,00 |
43,00 |
|
|
|
|
|
|
| 338 |
Plataču leja |
Ludzas |
12681 |
5259 |
59,31 |
59,31 |
|
|
|
|
|
|
| 339 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12688 |
nav |
48,00 |
48,00 |
|
|
|
4,29 |
|
|
| 340 |
Bez nosaukuma |
Zilupes |
12688 |
nav |
0,01 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
| 341 |
Klučku |
Ludzas |
12728 |
5242 |
1 51,04 |
1 51,04 |
|
|
|
|
|
|
| 342 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12743 |
nav |
11,49 |
11,49 |
|
|
|
|
|
|
| 343 |
Bez nosaukuma |
Zilupes |
12743 |
nav |
89,20 |
89,20 |
|
|
|
|
|
|
| 344 |
Rozuvajas leja |
Ludzas |
12746 |
5243 |
61,59 |
61,59 |
|
|
|
5,51 |
|
|
| 345 |
Zirgu-Nalogu |
Ludzas |
12752 |
5260 |
74,52 |
74,52 |
|
|
|
|
|
|
| 346 |
Osinieku-Maslovas |
Ludzas |
12753 |
5277 |
30,79 |
30,79 |
|
|
|
|
|
|
| 347 |
Osinieku-Maslovas |
Zilupes |
12753 |
5277 |
1,59 |
1,59 |
|
|
|
|
|
|
| 348 |
Kaziču-Lisovas |
Ludzas |
12766 |
5263 |
1 64,66 |
1 64,66 |
|
|
|
|
|
|
| 349 |
Dziļezera ziemeļu gala |
Ludzas |
12780 |
5244 |
67,01 |
67,01 |
|
|
|
|
|
|
| 350 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12790 |
nav |
87,00 |
87,00 |
|
|
|
|
|
|
| 351 |
Tartaku |
Ludzas |
12805 |
5264 |
74,00 |
74,00 |
|
|
|
|
|
|
| 352 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12808 |
nav |
1 12,01 |
1 12,01 |
|
|
|
|
|
|
| 353 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12810 |
nav |
56,00 |
56,00 |
|
|
|
|
|
|
| 354 |
Briževas |
Ludzas |
12813 |
5265 |
83,97 |
83,97 |
|
|
|
83,97 |
83,97 |
|
| 355 |
Briževas |
Dagdas |
12813 |
5265 |
51,04 |
51,04 |
|
|
|
51,04 |
51,04 |
|
| 356 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12832 |
nav |
37,01 |
37,01 |
|
|
|
|
|
|
| 357 |
Ilzas |
Ludzas |
12836 |
5287 |
51,01 |
51,01 |
|
|
|
|
|
|
| 358 |
Bez nosaukuma |
Zilupes |
12837 |
nav |
41,01 |
41,01 |
|
|
|
|
|
|
| 359 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12844 |
nav |
66,00 |
66,00 |
|
|
|
|
|
|
| 360 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12858 |
nav |
52,00 |
52,00 |
|
|
|
52,00 |
52,00 |
|
| 361 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12859 |
5266 |
1 46,00 |
1 46,00 |
|
|
|
|
|
|
| 362 |
Sarkanais |
Ludzas |
12861 |
5214 |
94,00 |
94,00 |
|
|
|
|
|
|
| 363 |
Zeiļu |
Ludzas |
12864 |
5285 |
97,01 |
97,01 |
|
|
|
|
|
|
| 364 |
Zeiļu |
Dagdas |
12864 |
5285 |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 365 |
Pupovkas |
Zilupes |
12867 |
5288 |
2 35,00 |
2 35,00 |
|
|
|
0,50 |
|
|
| 366 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12872 |
nav |
1 74,00 |
1 74,00 |
|
|
|
|
|
|
| 367 |
Bez nosaukuma |
Zilupes |
12889 |
nav |
95,00 |
95,00 |
|
|
|
30,87 |
|
|
| 368 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12899 |
5360 |
16,57 |
16,57 |
|
|
|
|
|
|
| 369 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
12899 |
5360 |
3 62,43 |
3 62,43 |
|
|
|
|
|
|
| 370 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
12961 |
nav |
56,08 |
56,08 |
|
|
|
56,08 |
56,08 |
|
| 371 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
12976 |
nav |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
77,01 |
77,01 |
|
| 372 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
12976 |
nav |
77,01 |
77,01 |
|
|
|
|
|
|
| 373 |
Kromanu |
Dagdas |
13135 |
5396 |
1 40,05 |
1 40,05 |
|
|
|
41,44 |
41,44 |
|
| 374 |
Mālkalna |
Dagdas |
13190 |
5333 |
60,03 |
60,03 |
|
|
|
|
|
|
| 375 |
Rogāļu, Stankeviču,
Astašovas |
Dagdas |
13296 |
5386 |
4 52,07 |
4 52,07 |
|
|
|
|
|
|
| 376 |
Kivrinu |
Daugavpils |
14301 |
4648 |
82,02 |
82,02 |
|
|
|
|
|
|
| 377 |
Kivrinu |
Preiļu |
14301 |
4648 |
0,07 |
0,07 |
|
|
|
|
|
|
| 378 |
Stivrišku, Kuklišku |
Daugavpils |
14341 |
4655 |
1 97,03 |
1 97,03 |
|
|
|
|
|
|
| 379 |
Streļku |
Ilūkstes |
14474 |
4882 |
1 10,05 |
1 10,05 |
|
|
|
|
|
|
| 380 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14586 |
nav |
33,00 |
33,00 |
|
|
|
|
|
|
| 381 |
Babricas |
Daugavpils |
14658 |
4926 |
1 01,00 |
1 01,00 |
|
|
|
|
|
|
| 382 |
Babricas |
Ilūkstes |
14658 |
4926 |
0,40 |
0,40 |
|
|
|
|
|
|
| 383 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14873 |
nav |
1 35,07 |
1 35,07 |
|
|
|
119,18 |
|
|
| 384 |
Kamencas |
Daugavpils |
15004 |
4747 |
59,06 |
59,06 |
|
|
|
0,94 |
|
|
| 385 |
Abiteļu |
Daugavpils |
15041 |
4785 |
59,75 |
59,75 |
|
|
|
|
|
|
| 386 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15044 |
nav |
35,34 |
35,34 |
|
|
|
|
|
|
| 387 |
Glušonku |
Daugavpils |
15139 |
4805 |
4 69,04 |
4 69,04 |
|
|
|
402,30 |
|
|
| 388 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15160 |
nav |
1 26,60 |
1 26,60 |
|
|
1,57 |
6,82 |
|
|
| 389 |
Kūru |
Daugavpils |
15166 |
4789 |
49,09 |
49,09 |
|
|
|
49,09 |
|
|
| 390 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15280 |
nav |
48,90 |
48,90 |
|
|
|
|
|
|
| 391 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15301 |
nav |
40,53 |
40,53 |
|
|
|
|
|
|
| 392 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15318 |
nav |
1 43,81 |
1 43,81 |
|
|
|
|
|
|
| 393 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15329 |
nav |
4 72,07 |
4 72,07 |
|
|
|
|
|
|
| 394 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15338 |
nav |
68,20 |
68,20 |
|
|
|
|
|
|
| 395 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15358 |
nav |
35,15 |
35,15 |
|
|
|
|
|
|
| 396 |
Bez nosaukuma |
Cesvaines |
15358 |
nav |
10,56 |
10,56 |
|
|
|
|
|
|
| 397 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15372 |
nav |
12,75 |
12,75 |
|
|
|
|
|
|
| 398 |
Bez nosaukuma |
Vecpiebalgas |
15372 |
nav |
0,36 |
0,36 |
|
|
|
|
|
|
| 399 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15372 |
nav |
31,94 |
31,94 |
|
|
|
|
|
|
| 400 |
Bez nosaukuma |
Cesvaines |
15419 |
nav |
37,08 |
37,08 |
|
|
|
|
|
|
| 401 |
Pakuļu |
Cesvaines |
15425 |
3297 |
52,72 |
52,72 |
|
|
|
|
|
|
| 402 |
Bez nosaukuma |
Cesvaines |
15428 |
nav |
1 38,05 |
1 38,05 |
|
|
|
|
|
|
| 403 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15437 |
nav |
33,48 |
33,48 |
|
|
|
4,00 |
|
|
| 404 |
Bez nosaukuma |
Cesvaines |
15437 |
nav |
10,59 |
10,59 |
|
|
|
|
|
|
| 405 |
Aizpurvu |
Ērgļu |
15549 |
3386 |
77,51 |
77,51 |
|
|
|
|
|
|
| 406 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15571 |
nav |
12,65 |
12,65 |
|
|
|
3,60 |
|
|
| 407 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15571 |
nav |
87,06 |
87,06 |
|
|
|
0,08 |
|
|
| 408 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15589 |
nav |
1 74,05 |
1 74,05 |
|
|
|
|
|
|
| 409 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15645 |
nav |
1 83,66 |
1 83,66 |
|
|
|
183,66 |
|
|
| 410 |
Nesaules |
Madonas |
15677 |
3342 |
1 09,61 |
1 09,61 |
|
|
|
0,17 |
|
|
| 411 |
Nesaules |
Cesvaines |
15677 |
3342 |
1,44 |
1,44 |
|
|
|
|
|
|
| 412 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15711 |
nav |
1 38,96 |
1 38,96 |
|
|
|
|
|
|
| 413 |
Bez nosaukuma |
Cesvaines |
15711 |
nav |
0,04 |
0,04 |
|
|
|
|
|
|
| 414 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15720 |
nav |
53,71 |
53,71 |
|
|
|
|
|
|
| 415 |
Alkšņu |
Madonas |
15791 |
3364 |
1 29,09 |
1 29,09 |
|
|
3,37 |
129,09 |
|
|
| 416 |
Jaunpatkules |
Madonas |
15812 |
3355 |
1 20,04 |
1 20,04 |
|
|
17,97 |
120,02 |
|
|
| 417 |
Raibaņu |
Madonas |
15835 |
3354 |
58,04 |
58,04 |
|
|
|
|
|
|
| 418 |
Bez nosaukuma |
Gulbenes |
15837 |
nav |
1,82 |
1,82 |
|
|
|
|
|
|
| 419 |
Bez nosaukuma |
Lubānas |
15837 |
nav |
1 44,19 |
1 44,19 |
|
|
2,26 |
|
|
|
| 420 |
Krieviņu |
Lubānas |
15847 |
3369 |
41,50 |
41,50 |
|
|
|
|
|
|
| 421 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15851 |
nav |
63,99 |
63,99 |
|
|
0,46 |
|
|
|
| 422 |
Bez nosaukuma |
Lubānas |
15851 |
nav |
7 79,08 |
7 79,08 |
|
|
|
|
|
|
| 423 |
Pakuļu, Ezerpurvs |
Madonas |
15986 |
3426 |
2 80,03 |
2 80,03 |
|
|
|
|
|
|
| 424 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15993 |
nav |
62,37 |
62,37 |
|
|
|
|
|
|
| 425 |
Ganiņu |
Madonas |
15995 |
3419 |
1 58,00 |
1 58,00 |
|
|
|
2,12 |
2,12 |
|
| 426 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
16078 |
nav |
91,04 |
91,04 |
|
|
|
5,80 |
5,80 |
|
| 427 |
Rieksta |
Madonas |
16137 |
3545 |
70,09 |
70,09 |
|
|
|
|
|
|
| 428 |
Gabieģu, Gulbiģņu |
Madonas |
16139 |
3549 |
1 18,08 |
1 18,08 |
|
|
|
|
|
|
| 429 |
Apskalnu |
Madonas |
16156 |
3459 |
1 09,05 |
1 09,05 |
|
|
|
|
|
|
| 430 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
16172 |
nav |
78,02 |
78,02 |
|
|
|
|
|
|
| 431 |
Ziliņu |
Madonas |
16182 |
3575 |
39,71 |
39,71 |
|
|
|
|
|
|
| 432 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
16190 |
nav |
3 25,01 |
3 25,01 |
|
|
|
|
|
|
| 433 |
Bez nosaukuma |
Varakļānu |
16206 |
nav |
88,05 |
88,05 |
|
|
|
|
|
|
| 434 |
Salas I |
Rēzeknes |
16210 |
4125 |
47 91,53 |
47 91,53 |
|
|
|
4480,17 |
4480,17 |
|
| 435 |
Salas I |
Balvu |
16210 |
4125 |
10 21,51 |
10 21,51 |
|
|
|
1021,51 |
1021,28 |
|
| 436 |
Lubānas, Suļagala |
Rēzeknes |
16213 |
4133 |
6 07,61 |
6 07,61 |
|
|
|
432,61 |
432,61 |
|
| 437 |
Lubānas, Suļagala |
Madonas |
16213 |
4133 |
95,64 |
95,64 |
|
|
|
95,64 |
95,64 |
|
| 438 |
Lubānas, Suļagala |
Viļānu |
16213 |
4133 |
10 09,81 |
10 09,81 |
|
|
|
960,94 |
960,94 |
|
| 439 |
Cervonkas |
Rēzeknes |
16278 |
4300 |
45,39 |
45,39 |
|
|
|
|
|
|
| 440 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16284 |
nav |
48,74 |
48,74 |
|
|
|
|
|
|
| 441 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16338 |
nav |
68,03 |
68,03 |
|
|
|
|
|
|
| 442 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16373 |
nav |
51,71 |
51,71 |
|
|
|
|
|
|
| 443 |
Ismaru |
Rēzeknes |
16419 |
4425 |
2 53,66 |
2 53,66 |
|
|
2,55 |
232,18 |
232,18 |
|
| 444 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16426 |
nav |
56,77 |
56,77 |
|
|
|
56,77 |
56,77 |
|
| 445 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16499 |
nav |
2 28,31 |
2 28,31 |
|
|
|
|
|
|
| 446 |
Feimaņu |
Rēzeknes |
16511 |
4494 |
1 82,44 |
1 82,44 |
|
|
13,12 |
|
|
|
| 447 |
Borovajas |
Rēzeknes |
16547 |
4489 |
71,82 |
71,82 |
|
|
|
71,82 |
71,82 |
|
| 448 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16569 |
nav |
50,31 |
50,31 |
|
|
|
50,13 |
43,65 |
|
| 449 |
Bez nosaukuma |
Krāslavas |
13831 |
nav |
26,05 |
26,05 |
|
|
|
|
|
|
| 450 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15175 |
nav |
26,08 |
26,08 |
|
|
|
26,08 |
|
|
| 451 |
Baldas |
Rēzeknes |
12979 |
4506 |
51,62 |
51,62 |
|
|
|
|
|
|
| 452 |
Baldas |
Dagdas |
12979 |
4506 |
31,55 |
31,55 |
|
|
|
31,53 |
31,51 |
|
| 453 |
Baldas |
Aglonas |
12979 |
4506 |
29,23 |
29,23 |
|
|
|
|
|
|
| 454 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14710 |
nav |
54,01 |
54,01 |
|
|
|
|
|
|
| 455 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15512 |
nav |
75,06 |
75,06 |
|
|
|
|
|
|
| 456 |
Taudejāņu |
Rēzeknes |
16308 |
4349 |
73,68 |
33,78 |
|
39,90 |
|
|
|
|
| 457 |
Skudra-Meļņevas |
Rēzeknes |
16311 |
4347 |
78,96 |
78,96 |
|
|
|
|
|
|
| 458 |
Skudra-Meļņevas |
Rēzekne |
16311 |
4347 |
0,65 |
0,65 |
|
|
|
|
|
|
| 459 |
Sūnekļa |
Rēzeknes |
16328 |
4340 |
1 13,53 |
1 13,53 |
|
|
|
|
|
|
| 460 |
Kampišku (Losu) |
Rēzeknes |
16353 |
4374 |
4 87,01 |
4 87,01 |
|
|
|
|
|
|
| 461 |
Neigovas |
Rēzeknes |
16398 |
4389 |
1 29,72 |
1 29,72 |
|
|
|
|
|
|
| 462 |
Ivušku I |
Rēzeknes |
16405 |
4402 |
2 73,63 |
2 73,63 |
|
|
1,76 |
273,63 |
273,63 |
|
| 463 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16443 |
nav |
61,54 |
61,54 |
|
|
|
61,54 |
61,54 |
|
| 464 |
Feimankas (daļa no purva) |
Rēzeknes |
16474 |
4557 |
2 24,72 |
2 24,72 |
|
|
|
|
|
|
| 465 |
Feimankas (daļa no purva) |
Riebiņu |
16474 |
4557 |
75,54 |
75,54 |
|
|
|
|
|
|
| 466 |
Bičku |
Rēzeknes |
16484 |
4454 |
2 55,07 |
2 55,07 |
|
|
|
|
|
|
| 467 |
Pinkiu |
Rēzeknes |
16492 |
4479 |
75,01 |
75,01 |
|
|
|
|
|
|
| 468 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16500 |
nav |
97,71 |
97,71 |
|
|
|
|
|
|
| 469 |
Stiebrāja |
Rēzeknes |
16560 |
4507 |
1 78,62 |
1 78,62 |
|
|
|
|
|
|
| 470 |
Bez nosaukuma |
Bauskas |
12065 |
nav |
79,01 |
79,01 |
|
|
|
|
|
|
| 471 |
Baložu |
Bauskas |
12066 |
956 |
1 28,30 |
8,05 |
|
120,25 |
|
|
|
|
| 472 |
Bez nosaukuma |
Kārsavas |
12155 |
nav |
1 30,83 |
1 30,83 |
|
|
|
|
|
|
| 473 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12155 |
nav |
20,24 |
20,24 |
|
|
|
|
|
|
| 474 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12192 |
nav |
41,00 |
41,00 |
|
|
|
|
|
|
| 475 |
Bez nosaukuma |
Ciblas |
12202 |
nav |
78,01 |
78,01 |
|
|
|
|
|
|
| 476 |
Mamonavas |
Dagdas |
12926 |
5334 |
46,00 |
46,00 |
|
|
0,02 |
46,00 |
46,00 |
|
| 477 |
Klučku. |
Rēzeknes |
12963 |
4501 |
1 09,34 |
1 09,34 |
|
|
|
|
|
|
| 478 |
Klučku. |
Aglonas |
12963 |
4501 |
23,83 |
23,83 |
|
|
|
|
|
|
| 479 |
Aksenovo |
Dagdas |
12975 |
5354 |
77,06 |
77,06 |
|
|
|
77,06 |
59,59 |
|
| 480 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
13000 |
nav |
50,02 |
50,02 |
|
|
9,61 |
50,02 |
45,16 |
|
| 481 |
Mūrnieku, Luknā ezera |
Dagdas |
13005 |
5331 |
1 51,08 |
1 51,08 |
|
|
8,17 |
151,08 |
151,08 |
|
| 482 |
Cernoručjes |
Dagdas |
13042 |
5309 |
73,62 |
73,62 |
|
|
9,49 |
73,43 |
35,39 |
|
| 483 |
Cernoručjes |
Aglonas |
13042 |
5309 |
39,43 |
39,43 |
|
|
|
0,24 |
0,14 |
|
| 484 |
Dindunu-Brunavas |
Dagdas |
13131 |
5312 |
76,06 |
76,06 |
|
|
|
76,06 |
6,56 |
|
| 485 |
Artemovkas II |
Dagdas |
13300 |
5404 |
59,04 |
59,04 |
|
|
|
1,35 |
1,35 |
|
| 486 |
Neikuru |
Dagdas |
13326 |
5409 |
85,06 |
85,06 |
|
|
|
|
|
|
| 487 |
Užaniešku |
Dagdas |
13344 |
5382 |
39,00 |
39,00 |
|
|
|
|
|
|
| 488 |
Bez nosaukuma |
Dagdas |
13378 |
nav |
50,02 |
50,02 |
|
|
|
|
|
|
| 489 |
Bez nosaukuma |
Krāslavas |
13790 |
nav |
35,04 |
35,04 |
|
|
|
|
|
|
| 490 |
Bez nosaukuma |
Krāslavas |
13909 |
5603 |
45,02 |
45,02 |
|
|
|
|
|
|
| 491 |
Bez nosaukuma |
Krāslavas |
13968 |
nav |
40,02 |
40,02 |
|
|
|
|
|
|
| 492 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14056 |
nav |
44,13 |
44,13 |
|
|
|
44,13 |
|
|
| 493 |
Bez nosaukuma |
Krāslavas |
14056 |
nav |
39,48 |
39,48 |
|
|
|
39,48 |
|
|
| 494 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14205 |
nav |
54,82 |
54,82 |
|
|
|
54,82 |
|
|
| 495 |
Bez nosaukuma |
Krāslavas |
14205 |
nav |
73,23 |
73,23 |
|
|
5,75 |
72,88 |
|
|
| 496 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14300 |
nav |
56,30 |
56,30 |
|
|
|
|
|
|
| 497 |
Bez nosaukuma |
Preiļu |
14300 |
nav |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 498 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14302 |
nav |
72,97 |
72,97 |
|
|
|
|
|
|
| 499 |
Bez nosaukuma |
Aglonas |
14302 |
nav |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 500 |
Bez nosaukuma |
Preiļu |
14302 |
nav |
0,04 |
0,04 |
|
|
|
|
|
|
| 501 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14309 |
nav |
48,00 |
48,00 |
|
|
|
|
|
|
| 502 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14311 |
nav |
47,06 |
47,06 |
|
|
|
|
|
|
| 503 |
Dvietes I |
Jēkabpils |
14317 |
4851 |
1,39 |
1,39 |
|
|
|
1,39 |
1,39 |
|
| 504 |
Dvietes I |
Ilūkstes |
14317 |
4851 |
92,66 |
92,66 |
|
|
|
85,80 |
85,80 |
|
| 505 |
Zviedrānu |
Ilūkstes |
14322 |
4874 |
1 20,03 |
1 20,03 |
|
|
|
|
|
|
| 506 |
Karališku ( daļa ) |
Daugavpils |
14326 |
4605 |
60,50 |
60,50 |
|
|
|
|
|
|
| 507 |
Baltaču |
Daugavpils |
14351 |
4636 |
63,05 |
63,05 |
|
|
|
|
|
|
| 508 |
Krapanu |
Ilūkstes |
14358 |
4875 |
46,03 |
46,03 |
|
|
|
|
|
|
| 509 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14361 |
nav |
60,01 |
60,01 |
|
|
|
|
|
|
| 510 |
Lociku |
Daugavpils |
14364 |
4646 |
44,07 |
44,07 |
|
|
|
|
|
|
| 511 |
Līdumu |
Ilūkstes |
14375 |
4873 |
74,30 |
74,30 |
|
|
|
74,30 |
74,30 |
|
| 512 |
Lukstu |
Daugavpils |
14400 |
4669 |
54,00 |
28,99 |
|
25,01 |
|
|
|
|
| 513 |
Paukštānu |
Daugavpils |
14416 |
4657 |
59,80 |
59,80 |
|
|
|
|
|
|
| 514 |
Zabornajas |
Daugavpils |
14423 |
4671 |
72,08 |
72,08 |
|
|
|
|
|
|
| 515 |
Višku |
Daugavpils |
14438 |
4670 |
36,03 |
36,03 |
|
|
|
|
|
|
| 516 |
Bez nosaukuma |
Ilūkstes |
14460 |
nav |
29,20 |
29,20 |
|
|
|
29,20 |
29,20 |
|
| 517 |
Kukuļu |
Daugavpils |
14470 |
4674 |
42,03 |
42,03 |
|
|
|
|
|
|
| 518 |
Bez nosaukuma |
Ilūkstes |
14480 |
nav |
32,21 |
32,21 |
|
|
|
32,21 |
32,21 |
|
| 519 |
Zemečeka |
Ilūkstes |
14514 |
4903 |
56,52 |
56,52 |
|
|
|
|
|
|
| 520 |
Subate |
Ilūkstes |
14559 |
4890 |
1 20,07 |
1 20,07 |
|
|
|
|
|
|
| 521 |
Ladu |
Daugavpils |
14585 |
4693 |
72,10 |
72,10 |
|
|
|
|
|
|
| 522 |
Viseļova |
Daugavpils |
14625 |
4694 |
44,80 |
44,80 |
|
|
|
|
|
|
| 523 |
Mundes |
Daugavpils |
14645 |
4927 |
91,80 |
91,80 |
|
|
|
|
|
|
| 524 |
Mundes |
Ilūkstes |
14645 |
4927 |
19,21 |
19,21 |
|
|
|
|
|
|
| 525 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14647 |
nav |
77,01 |
77,01 |
|
|
|
|
|
|
| 526 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14663 |
nav |
74,01 |
74,01 |
|
|
|
|
|
|
| 527 |
Luberta |
Daugavpils |
14696 |
4701 |
64,61 |
64,61 |
|
|
|
36,75 |
|
|
| 528 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14707 |
nav |
1 24,01 |
1 24,01 |
|
|
|
|
|
|
| 529 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14731 |
nav |
3,99 |
3,99 |
|
|
|
|
|
|
| 530 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14731 |
nav |
53,32 |
53,32 |
|
|
|
|
|
|
| 531 |
Urbanišku |
Daugavpils |
14746 |
4937 |
1 32,99 |
1 32,99 |
|
|
|
|
|
|
| 532 |
Šarlotes |
Ilūkstes |
14798 |
4945 |
1 23,01 |
1 23,01 |
|
|
|
|
|
|
| 533 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14872 |
nav |
0,43 |
0,43 |
|
|
|
0,43 |
|
|
| 534 |
Bez nosaukuma |
Ilūkstes |
14872 |
nav |
81,58 |
81,58 |
|
|
|
81,58 |
|
|
| 535 |
Cviklišku |
Daugavpils |
14894 |
4738 |
61,02 |
61,02 |
|
|
|
61,02 |
|
|
| 536 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14911 |
nav |
40,01 |
40,01 |
|
|
|
40,01 |
|
|
| 537 |
Egļupils |
Daugavpils |
14980 |
4772 |
31,01 |
31,01 |
|
|
|
|
|
|
| 538 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
14991 |
nav |
1 70,14 |
1 70,14 |
|
|
4,40 |
|
|
|
| 539 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15019 |
nav |
61,03 |
61,03 |
|
|
|
|
|
|
| 540 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15105 |
nav |
46,09 |
46,09 |
|
|
|
|
|
|
| 541 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15112 |
nav |
1 39,43 |
1 39,43 |
|
|
3,71 |
|
|
|
| 542 |
Brigu |
Daugavpils |
15131 |
4797 |
51,04 |
51,04 |
|
|
|
|
|
|
| 543 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15143 |
nav |
69,03 |
69,03 |
|
|
10,68 |
|
|
|
| 544 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15195 |
nav |
1 11,09 |
1 11,09 |
|
|
|
82,97 |
|
|
| 545 |
Vecaines |
Daugavpils |
15202 |
4802 |
52,37 |
52,37 |
|
|
|
|
|
|
| 546 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15206 |
nav |
42,08 |
42,08 |
|
|
|
|
|
|
| 547 |
Uklu |
Daugavpils |
15209 |
4796 |
69,01 |
69,01 |
|
|
|
|
|
|
| 548 |
Upesmuižas |
Daugavpils |
15224 |
4801 |
83,05 |
83,05 |
|
|
|
|
|
|
| 549 |
Bez nosaukuma |
Daugavpils |
15241 |
nav |
47,99 |
47,99 |
|
|
|
|
|
|
| 550 |
Liezeres |
Madonas |
15304 |
3290 |
42,08 |
42,08 |
|
|
|
|
|
|
| 551 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15306 |
nav |
57,04 |
57,04 |
|
|
|
|
|
|
| 552 |
Bez nosaukuma |
Vecpiebalgas |
15306 |
nav |
0,18 |
0,18 |
|
|
|
|
|
|
| 553 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15330 |
nav |
55,09 |
55,09 |
|
|
|
|
|
|
| 554 |
Sledekes |
Cesvaines |
15387 |
3268 |
85,01 |
85,01 |
|
|
|
|
|
|
| 555 |
Virānes ezera (daļa) |
Madonas |
15400 |
3269 |
9,52 |
9,52 |
|
|
|
|
|
|
| 556 |
Virānes ezera (daļa) |
Gulbenes |
15400 |
3269 |
0,23 |
0,23 |
|
|
|
|
|
|
| 557 |
Virānes ezera (daļa) |
Cesvaines |
15400 |
3269 |
95,27 |
95,27 |
|
|
|
|
|
|
| 558 |
Jāņmuižas |
Ērgļu |
15543 |
3318 |
47,54 |
47,54 |
|
|
|
16,76 |
|
|
| 559 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15562 |
nav |
96,02 |
96,02 |
|
|
|
96,02 |
|
|
| 560 |
Brilles;Robežkalnu |
Ērgļu |
15612 |
3319 |
2 50,61 |
2 50,61 |
|
|
|
|
|
|
| 561 |
Bez nosaukuma |
Vecpiebalgas |
15613 |
nav |
0,50 |
0,50 |
|
|
|
|
|
|
| 562 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15613 |
nav |
81,52 |
81,52 |
|
|
|
|
|
|
| 563 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15648 |
nav |
1 30,08 |
1 30,08 |
|
|
|
130,08 |
|
|
| 564 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15651 |
nav |
8,24 |
8,24 |
|
|
|
8,24 |
|
|
| 565 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15651 |
nav |
1 51,80 |
1 51,80 |
|
|
|
151,80 |
|
|
| 566 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15661 |
nav |
1 50,08 |
1 50,08 |
|
|
|
150,08 |
|
|
| 567 |
Bez nosaukuma |
Ērgļu |
15665 |
nav |
45,01 |
45,01 |
|
|
|
44,10 |
|
|
| 568 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15708 |
3329 |
60,02 |
60,02 |
|
|
|
|
|
|
| 569 |
Slokas |
Madonas |
15731 |
3335 |
41,61 |
41,61 |
|
|
|
|
|
|
| 570 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15821 |
nav |
85,61 |
85,61 |
|
|
|
|
|
|
| 571 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
15876 |
nav |
1 01,07 |
1 01,07 |
|
|
|
101,07 |
|
|
| 572 |
Purnaviešu,Jokstu |
Madonas |
16009 |
3453 |
2 01,05 |
2 01,05 |
|
|
|
77,12 |
77,12 |
|
| 573 |
Bez nosaukuma |
Madonas |
16020 |
3381 |
57,54 |
57,54 |
|
|
|
|
|
|
| 574 |
Centra |
Ērgļu |
16068 |
3442 |
74,07 |
74,07 |
|
|
|
|
|
|
| 575 |
Centra |
Ērgļu |
16071 |
3442 |
43,81 |
43,81 |
|
|
|
|
|
|
| 576 |
Baltā tilta (Zīdu) |
Rēzeknes |
16216 |
4153 |
27,19 |
27,19 |
|
|
14,33 |
|
|
|
| 577 |
Baltā tilta (Zīdu) |
Viļānu |
16216 |
4153 |
7 16,87 |
7 16,87 |
|
|
|
|
|
|
| 578 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16220 |
nav |
48,11 |
48,11 |
|
|
|
0,97 |
0,97 |
|
| 579 |
Pustoškinas,Drebeiju |
Rēzeknes |
16247 |
4309 |
1 66,03 |
1 66,03 |
|
|
|
|
|
|
| 580 |
Hvorobinas |
Rēzeknes |
16248 |
4310 |
51,08 |
51,08 |
|
|
|
|
|
|
| 581 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16254 |
nav |
72,57 |
72,57 |
|
|
|
|
|
|
| 582 |
Vabaļu |
Rēzeknes |
16256 |
4330 |
45,15 |
45,15 |
|
|
|
|
|
|
| 583 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16258 |
nav |
48,07 |
48,07 |
|
|
|
|
|
|
| 584 |
Pivteļu |
Rēzeknes |
16264 |
4211 |
96,32 |
96,32 |
|
|
|
|
|
|
| 585 |
Jaudzemu |
Rēzeknes |
16267 |
4240 |
54,31 |
54,31 |
|
|
|
|
|
|
| 586 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16276 |
nav |
96,54 |
96,54 |
|
|
|
|
|
|
| 587 |
Bez nosaukuma |
Ludzas |
16276 |
nav |
0,78 |
0,78 |
|
|
|
|
|
|
| 588 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16283 |
nav |
56,30 |
56,30 |
|
|
|
|
|
|
| 589 |
Puškrievu, Ivaku |
Rēzeknes |
16287 |
4324 |
54,21 |
54,21 |
|
|
|
|
|
|
| 590 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16289 |
nav |
94,06 |
94,06 |
|
|
|
|
|
|
| 591 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16293 |
nav |
66,83 |
66,83 |
|
|
|
|
|
|
| 592 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16301 |
4344 |
78,00 |
78,00 |
|
|
|
|
|
|
| 593 |
Taudejānu |
Rēzeknes |
16303 |
4349 |
91,08 |
91,08 |
|
|
|
|
|
|
| 594 |
Adamovas |
Rēzeknes |
16306 |
4346 |
1 57,44 |
1 57,44 |
|
|
|
|
|
|
| 595 |
Taudejānu |
Rēzeknes |
16310 |
4349 |
1 07,21 |
1 07,21 |
|
|
|
|
|
|
| 596 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16324 |
nav |
1 04,00 |
1 04,00 |
|
|
|
|
|
|
| 597 |
Stapuļu, Kozubēržu |
Rēzeknes |
16326 |
4327 |
2 02,03 |
2 02,03 |
|
|
|
|
|
|
| 598 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16330 |
nav |
88,72 |
88,72 |
|
|
|
|
|
|
| 599 |
Požogu |
Rēzeknes |
16332 |
4351 |
47,46 |
47,46 |
|
|
|
|
|
|
| 600 |
Hatku |
Rēzeknes |
16334 |
4369 |
1 71,80 |
1 71,80 |
|
|
|
|
|
|
| 601 |
Grāverišku |
Rēzeknes |
16346 |
4357 |
57,72 |
57,72 |
|
|
|
|
|
|
| 602 |
Palšu (Palsais) |
Vecpiebalgas |
15588 |
3314 |
4 11,74 |
3 47,26 |
64,48 |
|
|
262,76 |
|
|
| 603 |
Palšu (Palsais) |
Ērgļu |
15588 |
3314 |
4 24,25 |
3 67,43 |
30,97 |
25,85 |
|
343,66 |
|
|
| 604 |
Pluču |
Ventspils |
10920 |
90 |
4 85,95 |
4 85,95 |
|
|
|
465,30 |
|
|
| 605 |
Meku (Novadu) |
Ventspils |
10923 |
92 |
2 69,76 |
2 69,76 |
|
|
10,80 |
247,30 |
1,15 |
|
| 606 |
Meku (Novadu) |
Kuldīgas |
10923 |
92 |
0,22 |
0,22 |
|
|
|
0,18 |
0,18 |
|
| 607 |
Dūmiņu |
Ventspils |
10451 |
37 |
1 87,14 |
1 87,14 |
|
|
|
178,03 |
178,03 |
|
| 608 |
Dūmiņu |
Dundagas |
10451 |
37 |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 609 |
Nagļu |
Ventspils |
10912 |
88 |
94,70 |
94,70 |
|
|
|
94,17 |
5,58 |
|
| 610 |
Dižais tīrelis |
Kuldīgas |
10967 |
458 |
78,50 |
78,50 |
|
|
15,63 |
|
|
|
| 611 |
Skuku, Becas |
Madonas |
15475 |
3302 |
4 71,45 |
2 96,44 |
|
175,01 |
|
|
|
|
| 612 |
Skuku, Becas |
Cesvaines |
15475 |
3302 |
0,99 |
0,99 |
|
|
|
|
|
|
| 613 |
Zosu |
Madonas |
16844 |
3367 |
8 31,19 |
3 33,56 |
3 62,93 |
134,70 |
14,99 |
43,13 |
|
|
| 614 |
Lielais |
Madonas |
16019 |
3380 |
17 99,80 |
17 99,80 |
|
|
19,83 |
1691,77 |
1691,77 |
|
| 615 |
Lielais |
Lubānas |
16019 |
3380 |
9,17 |
9,17 |
|
|
|
0,41 |
0,41 |
|
| 616 |
Kaulaču |
Cesvaines |
15395 |
3277 |
67,07 |
67,07 |
|
|
|
|
|
|
| 617 |
Mežuļu |
Madonas |
15461 |
3362 |
50,48 |
50,48 |
|
|
|
0,66 |
|
|
| 618 |
Mežuļu |
Cesvaines |
15461 |
3362 |
80,58 |
80,58 |
|
|
|
|
|
|
| 619 |
Rāmulēnu I |
Ērgļu |
15560 |
3388 |
42,04 |
42,04 |
|
|
|
42,04 |
|
|
| 620 |
Stimas |
Ērgļu |
15586 |
2792 |
69,00 |
69,00 |
|
|
|
|
|
|
| 621 |
Stirnas |
Vecpiebalgas |
15587 |
2792 |
0,00 |
-22,66 |
|
22,66 |
|
|
|
|
| 622 |
Stirnas |
Ērgļu |
15587 |
2792 |
94,09 |
94,09 |
|
|
|
|
|
|
| 623 |
Blemeitu II |
Madonas |
15710 |
3341 |
69,04 |
69,04 |
|
|
|
|
|
|
| 624 |
Rāvijas |
Madonas |
15721 |
3346 |
77,04 |
77,04 |
|
|
|
|
|
|
| 625 |
Roznieku |
Lubānas |
15836 |
3311 |
10 33,01 |
10 33,01 |
|
|
113,13 |
|
|
|
| 626 |
Pīķa |
Ērgļu |
16072 |
3443 |
77,01 |
77,01 |
|
|
|
|
|
|
| 627 |
Svētais - Niedruškas,
Vanags |
Madonas |
16087 |
3452 |
10 30,02 |
10 30,02 |
|
|
|
884,85 |
884,85 |
|
| 628 |
Radzeļu |
Madonas |
16116 |
3468 |
3 89,04 |
3 89,04 |
|
|
|
|
|
|
| 629 |
Kalnvirsas |
Madonas |
16159 |
3475 |
1 51,09 |
1 51,09 |
|
|
|
62,13 |
62,13 |
|
| 630 |
Rubeņu |
Madonas |
16167 |
3476 |
1 84,03 |
1 84,03 |
|
|
|
|
|
|
| 631 |
Upes |
Madonas |
16168 |
3477 |
2 46,09 |
2 46,09 |
|
|
|
41,94 |
|
|
| 632 |
Timšiņu |
Madonas |
16174 |
3580 |
4 24,07 |
4 24,07 |
|
|
33,23 |
42,02 |
42,02 |
|
| 633 |
Timšiņu |
Krustpils |
16174 |
3580 |
0,95 |
0,95 |
|
|
|
|
|
|
| 634 |
Sķūnēnu |
Madonas |
16179 |
3584 |
1 90,06 |
1 90,06 |
|
|
|
|
|
|
| 635 |
Runču II |
Madonas |
16198 |
3485 |
6 31,06 |
6 31,06 |
|
|
3,25 |
|
|
|
| 636 |
Runču I |
Madonas |
16200 |
3483 |
1 37,04 |
1 37,04 |
|
|
|
|
|
|
| 637 |
Paisekļa |
Madonas |
16203 |
3589 |
84,60 |
84,60 |
|
|
|
|
|
|
| 638 |
Krista |
Varakļānu |
16207 |
4174 |
4 12,07 |
4 12,07 |
|
|
|
|
|
|
| 639 |
Upe |
Madonas |
15405 |
3282 |
62,90 |
62,90 |
|
|
|
|
|
|
| 640 |
Upe |
Cesvaines |
15405 |
3282 |
1 19,11 |
1 19,11 |
|
|
|
|
|
|
| 641 |
Ķimeņu |
Cesvaines |
15443 |
3301 |
1 17,02 |
1 17,02 |
|
|
|
|
|
|
| 642 |
Līnijas, Aizpeisas |
Madonas |
16021 |
3438 |
10 25,03 |
10 25,03 |
|
|
30,43 |
968,13 |
967,89 |
|
| 643 |
Ilzēnu |
Ērgļu |
16031 |
3390 |
1 44,03 |
1 44,03 |
|
|
|
|
|
|
| 644 |
Malmutas -Zamaru,
Lielstrodu |
Madonas |
16117 |
4130 |
20 63,25 |
20 63,25 |
|
|
|
2049,04 |
2049,04 |
|
| 645 |
Malmutas -Zamaru,
Lielstrodu |
Viļānu |
16117 |
4130 |
4,86 |
4,86 |
|
|
|
4,83 |
4,83 |
|
| 646 |
Malmutas -Zamaru,
Lielstrodu |
Varakļānu |
16117 |
4130 |
2 61,91 |
2 61,91 |
|
|
|
16,57 |
16,57 |
|
| 647 |
Sešānu |
Madonas |
15681 |
3330 |
2 16,06 |
2 16,06 |
|
|
|
|
|
|
| 648 |
Balto Klāņu, Klānu |
Rēzeknes |
15845 |
3384 |
0,82 |
0,82 |
|
|
|
0,82 |
0,82 |
|
| 649 |
Balto Klāņu, Klānu |
Madonas |
15845 |
3384 |
10 69,91 |
10 69,91 |
|
|
|
1069,91 |
1069,91 |
|
| 650 |
Balto Klāņu, Klānu |
Balvu |
15845 |
3384 |
1,10 |
1,10 |
|
|
|
1,10 |
1,10 |
|
| 651 |
Balto Klāņu, Klānu |
Rugāju |
15845 |
3384 |
6,72 |
6,72 |
|
|
|
6,72 |
6,72 |
|
| 652 |
Balto Klāņu, Klānu |
Lubānas |
15845 |
3384 |
50 62,47 |
50 62,47 |
|
|
|
5062,47 |
5062,20 |
|
| 653 |
daļa Vesetnieku, Melnāzas |
Madonas |
16136 |
3543 |
2 27,12 |
2 27,12 |
|
|
|
14,68 |
|
|
| 654 |
daļa Vesetnieku, Melnāzas |
Pļaviņu |
16136 |
3543 |
8,90 |
8,90 |
|
|
|
0,47 |
|
|
| 655 |
Olgas |
Madonas |
15482 |
3368 |
1
56,89 |
-10 25,90 |
11
06,42 |
76,37 |
|
|
|
|
| 656 |
Olgas |
Lubānas |
15482 |
3368 |
28
77,97 |
28
77,97 |
|
|
102,23 |
|
|
|
| 657 |
Sārāju (Pūņu) |
Talsu |
16834 |
200 |
2
43,60 |
1
02,89 |
1
17,86 |
22,85 |
|
|
|
|
| 658 |
Vanagu |
Ventspils |
10488 |
65 |
2 54,50 |
2 54,50 |
|
|
|
254,24 |
254,24 |
|
| 659 |
Vanagu |
Talsu |
10488 |
65 |
94,54 |
94,54 |
|
|
|
94,35 |
94,35 |
|
| 660 |
Vecozoliņu |
Ventspils |
10523 |
66 |
1 23,19 |
1 23,19 |
|
|
|
|
|
|
| 661 |
Vecozoliņu |
Talsu |
10523 |
66 |
31,85 |
31,85 |
|
|
|
|
|
|
| 662 |
Īdiņu |
Rēzeknes |
16211 |
4134 |
10 19,30 |
10 19,30 |
|
|
1,17 |
743,41 |
743,41 |
|
| 663 |
Cimsiņu |
Rēzeknes |
16215 |
4136 |
1 21,07 |
1 21,07 |
|
|
|
1,64 |
1,64 |
|
| 664 |
Kardes |
Mālpils |
16742 |
1963 |
3 14,31 |
2 52,22 |
|
62,09 |
|
|
|
|
| 665 |
Salas |
Amatas |
16749 |
1980 |
0,14 |
0,14 |
|
|
|
|
|
|
| 666 |
Salas |
Mālpils |
16749 |
1980 |
52,63 |
52,63 |
|
|
|
|
|
|
| 667 |
Bez nosaukuma, Strumpes |
Talsu |
10641 |
282 |
5 70,72 |
5 70,72 |
|
|
|
40,46 |
|
|
| 668 |
Jaunzemju - Silu |
Talsu |
10477 |
151 |
43,01 |
43,01 |
|
|
|
|
|
|
| 669 |
Mīlu |
Talsu |
10718 |
284 |
88,02 |
88,02 |
|
|
66,41 |
|
|
|
| 670 |
161, 163 |
Talsu |
10484 |
161 |
7,45 |
7,45 |
|
|
|
|
|
|
| 671 |
161, 163 |
Rojas |
10484 |
161 |
2 92,59 |
2 92,59 |
|
|
|
|
|
|
| 672 |
Krēķu |
Dundagas |
10419 |
113 |
37,00 |
37,00 |
|
|
|
|
|
|
| 673 |
Zvaguļu |
Talsu |
10490 |
176 |
3 68,07 |
3 68,07 |
|
|
1,39 |
367,61 |
367,61 |
|
| 674 |
Ķurbes |
Dundagas |
10423 |
116 |
74,02 |
74,02 |
|
|
|
|
|
|
| 675 |
Medņu |
Talsu |
10521 |
177 |
60,07 |
60,07 |
|
|
|
60,07 |
60,07 |
|
| 676 |
Bēku |
Talsu |
10615 |
262 |
37,52 |
37,52 |
|
|
|
|
|
|
| 677 |
Saslaukas (Zemgaļu) |
Talsu |
10461 |
150 |
4 85,10 |
4 85,10 |
|
|
|
418,96 |
|
|
| 678 |
Sausteres |
Dundagas |
10434 |
112 |
1 97,05 |
1 97,05 |
|
|
|
|
|
|
| 679 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10474 |
162 |
8 11,08 |
8 11,08 |
|
|
|
|
|
|
| 680 |
Bez nosaukuma |
Rojas |
10474 |
162 |
13,96 |
13,96 |
|
|
9,74 |
|
|
|
| 681 |
Tīrpurs |
Talsu |
10550 |
221 |
4 30,03 |
4 30,03 |
|
|
27,38 |
|
|
|
| 682 |
Bāžu |
Dundagas |
10404 |
93 |
40 43,78 |
40 43,78 |
|
|
1,12 |
3293,35 |
3244,42 |
|
| 683 |
Bāžu |
Rojas |
10404 |
93 |
26,29 |
26,29 |
|
|
|
|
|
|
| 684 |
Rukšu |
Dundagas |
10412 |
98 |
2 09,03 |
2 09,03 |
|
|
|
199,24 |
|
|
| 685 |
Mežkauliņi |
Talsu |
10739 |
295 |
52,00 |
42,31 |
|
9,69 |
|
|
|
|
| 686 |
Vēžu ezera, Vecāpu, bez
nosaukuma, Ceplīšu |
Talsu |
10716 |
286 |
4 46,10 |
4 46,10 |
|
|
10,73 |
|
|
|
| 687 |
Tīrais |
Talsu |
10722 |
290 |
82,04 |
82,04 |
|
|
57,83 |
|
|
|
| 688 |
Lielsalas |
Ventspils |
16832 |
175 |
23,16 |
-15 48,94 |
15
72,10 |
|
14,34 |
20,14 |
20,14 |
|
| 689 |
Lielsalas |
Talsu |
16832 |
175 |
17
94,14 |
17
94,14 |
|
|
7,12 |
421,66 |
421,66 |
|
| 690 |
Bērzu |
Talsu |
16831 |
189 |
1
72,05 |
74,33 |
96,04 |
1,68 |
|
|
|
|
| 691 |
Piltenes |
Dundagas |
16833 |
114 |
3
47,17 |
82,42 |
2
56,40 |
8,35 |
|
|
|
|
| 692 |
Dižpurvs |
Ventspils |
10774 |
105 |
88,59 |
88,59 |
|
|
|
|
|
|
| 693 |
Klānu, Dziru, Pūnas |
Ventspils |
10783 |
19 |
11 90,85 |
11 90,85 |
|
|
0,06 |
1048,97 |
273,09 |
|
| 694 |
Pāžu |
Ventspils |
10799 |
33 |
84,37 |
84,37 |
|
|
|
|
|
|
| 695 |
Vasenieku |
Ventspils |
10822 |
39 |
5 36,82 |
5 23,86 |
|
12,96 |
|
536,53 |
536,53 |
|
| 696 |
Gansilu (Pumpuru) |
Ventspils |
10823 |
40 |
2 85,00 |
2 85,00 |
|
|
|
285,00 |
285,00 |
|
| 697 |
Zūru |
Ventspils |
10826 |
44 |
4 96,96 |
4 96,96 |
|
|
|
|
|
|
| 698 |
Piltenes |
Ventspils |
10827 |
45 |
3 83,05 |
3 83,05 |
|
|
|
|
|
|
| 699 |
Dzenu |
Ventspils |
10839 |
70 |
42,40 |
42,40 |
|
|
|
|
|
|
| 700 |
Dižpurvs (Stiklu) |
Ventspils |
10843 |
43 |
7 25,98 |
7 25,98 |
|
|
|
714,87 |
714,87 |
|
| 701 |
Kambaru, Bez nosaukuma |
Ventspils |
10852 |
51 |
54,60 |
54,60 |
|
|
|
|
|
|
| 702 |
Bez nosaukuma |
Ventspils |
10869 |
60 |
57,02 |
57,02 |
|
|
|
|
|
|
| 703 |
Pūteļu |
Ventspils |
10873 |
56 |
52,80 |
52,80 |
|
|
|
|
|
|
| 704 |
Grodmanu |
Ventspils |
10876 |
78 |
32,83 |
32,83 |
|
|
|
|
|
|
| 705 |
Sārnates |
Ventspils |
10897 |
67 |
23 67,96 |
20 20,43 |
|
347,53 |
|
1606,63 |
|
|
| 706 |
Baltais-Pagānu-Lāčarāju |
Ventspils |
10905 |
86 |
4 29,97 |
4 29,97 |
|
|
|
|
|
|
| 707 |
Lancinu |
Kuldīgas |
11077 |
503 |
76,00 |
76,00 |
|
|
|
|
|
|
| 708 |
Tīreļa |
Kuldīgas |
11120 |
485 |
42,07 |
42,07 |
|
|
|
|
|
|
| 709 |
Eģenieku |
Kuldīgas |
11132 |
530 |
2 42,83 |
96,00 |
1 46,83 |
|
|
|
|
|
| 710 |
Eģenieku |
Saldus |
11132 |
530 |
0,12 |
0,12 |
|
|
|
|
|
|
| 711 |
Ābolezera |
Kuldīgas |
11155 |
497 |
2 01,31 |
2 01,31 |
|
|
|
|
|
|
| 712 |
Purvkāju, Lielais |
Kuldīgas |
10961 |
473 |
73,36 |
73,36 |
|
|
31,03 |
|
|
|
| 713 |
Lielais tīrelis |
Kuldīgas |
11042 |
508 |
2 16,92 |
2 16,92 |
|
|
|
|
|
|
| 714 |
Tīrmales |
Kuldīgas |
11052 |
457 |
33,28 |
19,36 |
|
13,92 |
|
|
|
|
| 715 |
Graudupes, Avotnieku |
Kuldīgas |
11054 |
504 |
3 64,26 |
3 64,26 |
|
|
|
|
|
|
| 716 |
Skudru |
Kuldīgas |
11061 |
498 |
2 30,18 |
2 30,18 |
|
|
|
|
|
|
| 717 |
Tīrlauku |
Ventspils |
11069 |
480 |
2 44,99 |
2 44,99 |
|
|
7,55 |
0,57 |
|
|
| 718 |
Tīrlauku |
Alsungas |
11069 |
480 |
3 75,85 |
2 58,05 |
|
117,80 |
|
40,88 |
|
|
| 719 |
Tīrelis |
Kuldīgas |
11110 |
502 |
87,80 |
87,80 |
|
|
0,37 |
|
|
|
| 720 |
Kalnanšu |
Kuldīgas |
11156 |
531 |
1 19,13 |
1 19,13 |
|
|
|
|
|
|
| 721 |
Pāžu-Zagatu |
Kuldīgas |
11201 |
491 |
2 01,44 |
2 01,44 |
|
|
|
|
|
|
| 722 |
Umuļu |
Kuldīgas |
11226 |
459 |
1 09,92 |
22,90 |
|
87,02 |
|
|
|
|
| 723 |
Grantskalnu |
Kuldīgas |
11235 |
515 |
1 54,82 |
1 54,82 |
|
|
|
|
|
|
| 724 |
Pātarnieku |
Kuldīgas |
11266 |
522 |
45,89 |
45,89 |
|
|
9,57 |
|
|
|
| 725 |
Lauku |
Skrundas |
11317 |
598 |
1 24,51 |
51,89 |
72,62 |
|
|
|
|
|
| 726 |
Ozolu |
Kuldīgas |
11149 |
464 |
7 52,00 |
1 78,66 |
5 73,34 |
|
|
|
|
|
| 727 |
Kalnieku |
Talsu |
10748 |
300 |
36,17 |
36,17 |
|
|
|
|
|
|
| 728 |
Velēnsila |
Pāvilostas |
11505 |
309 |
3 24,46 |
3 24,46 |
|
|
|
|
|
|
| 729 |
Brienamais |
Grobiņas |
11657 |
401 |
7 08,34 |
7 08,34 |
|
|
11,61 |
473,39 |
|
|
| 730 |
Priekules |
Priekules |
11662 |
416 |
1 58,78 |
1 58,78 |
|
|
|
|
|
|
| 731 |
Stroku |
Aizputes |
11550 |
342 |
82,30 |
82,30 |
|
|
2,23 |
|
|
|
| 732 |
Stroku |
Durbes |
11550 |
342 |
35,70 |
35,70 |
|
|
|
|
|
|
| 733 |
Durbes |
Priekules |
11584 |
375 |
77,32 |
77,32 |
|
|
|
|
|
|
| 734 |
Durbes |
Durbes |
11584 |
375 |
6 01,84 |
3 67,92 |
|
233,92 |
|
|
|
|
| 735 |
Tīreļu, Podnieku |
Aizputes |
11587 |
349 |
1 07,02 |
1 07,02 |
|
|
|
|
|
|
| 736 |
Kražu |
Vaiņodes |
11664 |
432 |
37,30 |
37,30 |
|
|
|
|
|
|
| 737 |
Nagļu |
Ludzas |
12295 |
5074 |
5 30,50 |
5 30,50 |
|
|
10,57 |
|
|
|
| 738 |
Nagļu |
Ciblas |
12295 |
5074 |
0,51 |
0,51 |
|
|
|
|
|
|
| 739 |
Akaišu |
Ludzas |
12307 |
5057 |
3 22,74 |
3 22,74 |
|
|
|
|
|
|
| 740 |
Akaišu |
Ciblas |
12307 |
5057 |
2 09,26 |
2 09,26 |
|
|
|
|
|
|
| 741 |
Mininas, Zilupes krastmalas |
Ludzas |
12308 |
5059 |
1 25,39 |
1 25,39 |
|
|
3,09 |
|
|
|
| 742 |
Mininas, Zilupes krastmalas |
Ciblas |
12308 |
5059 |
1 60,79 |
1 60,79 |
|
|
|
|
|
|
| 743 |
Ladušu |
Rēzeknes |
12309 |
4365 |
3 99,90 |
2 32,35 |
|
167,55 |
|
|
|
|
| 744 |
Ladušu |
Ludzas |
12309 |
4365 |
18,53 |
18,53 |
|
|
|
|
|
|
| 745 |
Vorkaļu |
Ludzas |
12319 |
5076 |
65,00 |
65,00 |
|
|
|
|
|
|
| 746 |
Tīrs (Dunikas tīrelis) |
Rucavas |
11708 |
444 |
14 71,07 |
14 71,07 |
|
|
1,06 |
1425,57 |
|
|
| 747 |
Lauderes ezera |
Zilupes |
12585 |
5225 |
53,01 |
53,01 |
|
|
|
|
|
|
| 748 |
Jerečeščas,Dubno-Lozovsku,
Perdeļu-Mičulu |
Ludzas |
12587 |
5175 |
2 81,36 |
2 81,36 |
|
|
|
|
|
|
| 749 |
Jerečeščas,Dubno-Lozovsku,
Perdeļu-Mičulu |
Zilupes |
12587 |
5175 |
4 16,65 |
4 16,65 |
|
|
|
|
|
|
| 750 |
Ozolmuižas (Bumbišku) |
Rēzeknes |
16273 |
4360 |
3 35,07 |
2 74,78 |
|
60,29 |
|
|
|
|
| 751 |
Kuces |
Rēzeknes |
16274 |
4290 |
53,21 |
53,21 |
|
|
|
|
|
|
| 752 |
Palta (Tīreļa) |
Grobiņas |
11674 |
402 |
94,72 |
37,50 |
41,32 |
15,90 |
|
|
|
|
| 753 |
Pleces |
Aizputes |
11517 |
326 |
10 25,22 |
5 60,71 |
2 54,50 |
210,01 |
|
|
|
|
| 754 |
Ploču |
Pāvilostas |
11534 |
355 |
4 12,49 |
1 02,55 |
2 10,32 |
99,62 |
|
|
|
|
| 755 |
Ploču |
Grobiņas |
11534 |
355 |
3 02,21 |
3 02,21 |
|
|
|
112,46 |
|
|
| 756 |
Kalšu |
Vaiņodes |
11682 |
430 |
3 00,37 |
1 22,56 |
1 77,81 |
|
|
|
|
|
| 757 |
Nidas |
Rucavas |
11712 |
446 |
25 33,39 |
20 94,88 |
3 36,93 |
101,58 |
|
2392,70 |
1650,20 |
|
| 758 |
Ķirbas, Tīreļa |
Rucavas |
11701 |
441 |
32 49,66 |
27 14,66 |
3 12,66 |
222,34 |
|
792,60 |
|
|
| 759 |
Ķirbas, Tīreļa |
Nīcas |
11701 |
441 |
30,12 |
30,12 |
|
|
|
0,20 |
|
|
| 760 |
Striķu |
Saldus |
11493 |
608 |
2 00,08 |
2 00,08 |
|
|
|
|
|
|
| 761 |
Kārklauku |
Saldus |
11497 |
620 |
2 98,63 |
2 98,63 |
|
|
|
287,62 |
287,62 |
|
| 762 |
Tiltu |
Saldus |
11496 |
642 |
1 02,84 |
1 02,84 |
|
|
4,44 |
|
|
|
| 763 |
Biksu |
Saldus |
11469 |
641 |
2 09,32 |
2 09,32 |
|
|
|
|
|
|
| 764 |
Graudupju |
Saldus |
11406 |
607 |
86,52 |
86,52 |
|
|
|
|
|
|
| 765 |
Tīreļu |
Saldus |
11454 |
632 |
1 19,23 |
1 19,23 |
|
|
|
|
|
|
| 766 |
Dabes |
Saldus |
11457 |
627 |
1 50,01 |
1 50,01 |
|
|
2,59 |
|
|
|
| 767 |
Zaļmuguru |
Saldus |
11449 |
625 |
2 10,78 |
2 10,78 |
|
|
|
166,52 |
|
|
| 768 |
Baltezera |
Brocēnu |
11377 |
578 |
1 89,09 |
1 89,09 |
|
|
|
147,48 |
|
|
| 769 |
Šķēdes |
Kuldīgas |
11327 |
537 |
3,14 |
3,14 |
|
|
|
|
|
|
| 770 |
Šķēdes |
Saldus |
11327 |
537 |
2 01,99 |
2 01,99 |
|
|
|
|
|
|
| 771 |
Zulpu |
Saldus |
11484 |
793 |
1 71,82 |
1 71,82 |
|
|
|
|
|
|
| 772 |
Ķirmenieku-Dadžu |
Saldus |
11461 |
635 |
1 62,06 |
97,57 |
|
64,49 |
|
|
|
|
| 773 |
Tīreļa |
Brocēnu |
11393 |
563 |
3 39,31 |
2 07,56 |
1 31,75 |
|
|
|
|
|
| 774 |
Meldziru |
Saldus |
11464 |
629 |
2 11,00 |
2 11,00 |
|
|
|
|
|
|
| 775 |
Stūru |
Saldus |
11423 |
619 |
7 71,90 |
7 71,90 |
|
|
|
742,48 |
723,10 |
|
| 776 |
Stūru |
Brocēnu |
11423 |
619 |
2 43,89 |
2 43,89 |
|
|
|
242,53 |
242,53 |
|
| 777 |
Mazais Veiķenieku |
Saldus |
11359 |
572 |
1 96,57 |
1 39,47 |
57,10 |
|
1,84 |
|
|
|
| 778 |
Dižais Veiķenieku |
Saldus |
11360 |
571 |
2 88,59 |
1 33,69 |
1 54,90 |
|
|
|
|
|
| 779 |
Gāgu |
Saldus |
11396 |
599 |
4 23,54 |
2 06,34 |
2 17,20 |
|
0,21 |
|
|
|
| 780 |
Ķirmenieku-Bruzilu |
Saldus |
11462 |
636 |
2 53,43 |
2 03,02 |
|
50,41 |
|
|
|
|
| 781 |
Spundiņu |
Brocēnu |
11346 |
552 |
2 22,33 |
1 42,13 |
80,20 |
|
|
|
|
|
| 782 |
Saulīšu, Mazais Saulīšu |
Brocēnu |
11351 |
557 |
4 95,89 |
4 95,89 |
|
|
|
|
|
|
| 783 |
Vilīšu |
Saldus |
11335 |
546 |
7 61,77 |
5 78,77 |
1 83,00 |
|
|
|
|
|
| 784 |
Kreiču |
Kārsavas |
12138 |
5036 |
16 35,02 |
16 35,02 |
|
|
76,58 |
416,92 |
|
|
| 785 |
Kreiču |
Ciblas |
12138 |
5036 |
21 97,51 |
21 97,51 |
|
|
26,63 |
1638,90 |
|
|
| 786 |
Trupu |
Kārsavas |
12135 |
5014 |
2 75,01 |
2 75,01 |
|
|
|
|
|
|
| 787 |
Kugriņu (daļa) |
Kārsavas |
12096 |
4986 |
6 67,65 |
6 67,65 |
|
|
11,30 |
245,03 |
243,22 |
|
| 788 |
Kugriņu (daļa) |
Balvu |
12099 |
4986 |
27,43 |
27,43 |
|
|
53,44 |
81,87 |
81,47 |
|
| 789 |
Kugriņu (daļa) |
Kārsavas |
12099 |
4986 |
7 28,24 |
7 28,24 |
|
|
|
|
|
|
| 790 |
Lisķaku |
Ludzas |
12325 |
5138 |
86,09 |
86,09 |
|
|
|
|
|
|
| 791 |
Rau (kūdras fabrikas) |
Ludzas |
12379 |
5102 |
4 80,88 |
2 50,03 |
1 55,97 |
74,88 |
|
|
|
|
| 792 |
Ķivļu |
Ludzas |
12388 |
4391 |
47,01 |
47,01 |
|
|
|
|
|
|
| 793 |
Veseru |
Ludzas |
12389 |
4392 |
98,75 |
98,75 |
|
|
|
|
|
|
| 794 |
Opuļu |
Ludzas |
12408 |
5108 |
2 63,00 |
2 63,00 |
|
|
|
|
|
|
| 795 |
Jasku,Tjapku |
Ciblas |
12226 |
5045 |
17 14,05 |
16 50,35 |
|
63,70 |
|
|
|
|
| 796 |
Trošku |
Ludzas |
12459 |
5110 |
70,45 |
70,45 |
|
|
|
|
|
|
| 797 |
Trošku |
Zilupes |
12459 |
5110 |
32,56 |
32,56 |
|
|
|
|
|
|
| 798 |
Zvirgzdenes |
Ciblas |
12229 |
5068 |
2 55,00 |
2 55,00 |
|
|
|
114,21 |
|
|
| 799 |
Cirmas |
Rēzeknes |
12261 |
4352 |
3 27,54 |
3 27,54 |
|
|
20,44 |
|
|
|
| 800 |
Cirmas |
Ludzas |
12261 |
4352 |
44,27 |
44,27 |
|
|
0,02 |
|
|
|
| 801 |
Krivandu |
Ludzas |
12268 |
5058 |
53,40 |
53,40 |
|
|
|
|
|
|
| 802 |
Krivandu |
Ciblas |
12268 |
5058 |
13 15,60 |
13 15,60 |
|
|
|
13,67 |
|
|
| 803 |
Putinovas |
Ludzas |
12284 |
5115 |
4 49,13 |
4 49,13 |
|
|
|
|
|
|
| 804 |
Mulču |
Ludzas |
12292 |
5119 |
1 80,88 |
1 80,88 |
|
|
|
|
|
|
| 805 |
Lapsiņu, Runtortes lejas |
Ludzas |
12294 |
5120 |
2 68,00 |
2 68,00 |
|
|
|
|
|
|
| 806 |
Istabenes (daļa) |
Baltinavas |
12091 |
4980 |
1 46,17 |
1 46,17 |
|
|
|
|
|
|
| 807 |
Istabenes (daļa) |
Kārsavas |
12091 |
4980 |
45,83 |
45,83 |
|
|
|
|
|
|
| 808 |
Čaumalu |
Ludzas |
12772 |
5273 |
2 14,01 |
2 14,01 |
|
|
|
|
|
|
| 809 |
Akmens |
Ludzas |
12823 |
5284 |
4 31,00 |
4 31,00 |
|
|
|
57,91 |
|
|
| 810 |
Konokovas |
Ludzas |
12860 |
5267 |
2 24,00 |
2 24,00 |
|
|
|
|
|
|
| 811 |
Konokovas |
Dagdas |
12860 |
5267 |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 812 |
Leitānu |
Ludzas |
12829 |
5275 |
4 14,01 |
4 14,01 |
|
|
|
|
|
|
| 813 |
Salenieku-Brieževkas |
Kārsavas |
12107 |
4993 |
15 42,27 |
15 42,27 |
|
|
30,15 |
|
|
|
| 814 |
Kalnasalas (Beržovkas) |
Kārsavas |
12119 |
4995 |
6 88,58 |
5 43,89 |
1 05,38 |
39,31 |
|
|
|
|
| 815 |
Stružānu,Peikstulnīcas-Salas,
Ragažu (daļa) |
Rēzeknes |
12103 |
4988 |
30 07,20 |
20 08,70 |
9 98,50 |
|
|
|
|
|
| 816 |
Stružānu,Peikstulnīcas-Salas,
Ragažu (daļa) |
Balvu |
12103 |
4988 |
36,76 |
36,76 |
|
|
|
|
|
|
| 817 |
Stružānu,Peikstulnīcas-Salas,
Ragažu (daļa) |
Kārsavas |
12103 |
4988 |
47 77,45 |
47 77,45 |
|
|
62,57 |
|
|
|
| 818 |
Zaborovjes, Sopku |
Kārsavas |
12112 |
4996 |
4 57,14 |
4 57,14 |
|
|
40,87 |
|
|
|
| 819 |
Bojāru |
Ludzas |
12719 |
5276 |
18,33 |
18,33 |
|
|
|
|
|
|
| 820 |
Bojāru |
Zilupes |
12719 |
5276 |
79,71 |
79,71 |
|
|
|
|
|
|
| 821 |
Māras - Sūnu |
Zilupes |
12634 |
5250 |
1 77,00 |
1 77,00 |
|
|
|
|
|
|
| 822 |
Mudovkas |
Zilupes |
12618 |
5252 |
9 15,38 |
9 15,38 |
|
|
|
|
|
|
| 823 |
Plaudīšu (Degļovas) |
Ciblas |
12197 |
5037 |
1 20,51 |
24,91 |
95,60 |
|
|
|
|
|
| 824 |
Silameirānu |
Rēzeknes |
16218 |
4127 |
1 81,04 |
1 81,04 |
|
|
43,66 |
|
|
|
| 825 |
Pauru |
Rēzeknes |
16246 |
4168 |
4 25,01 |
4 25,01 |
|
|
|
|
|
|
| 826 |
Ragoviku I |
Rēzeknes |
16266 |
4232 |
0,45 |
0,45 |
|
|
|
|
|
|
| 827 |
Ragoviku I |
Viļānu |
16266 |
4232 |
1 18,57 |
1 18,57 |
|
|
|
|
|
|
| 828 |
Silvnieku |
Rēzeknes |
16285 |
4316 |
46,83 |
46,83 |
|
|
|
|
|
|
| 829 |
Zeltiņu |
Rēzeknes |
16298 |
4343 |
1 40,88 |
1 40,88 |
|
|
|
|
|
|
| 830 |
Zilais I |
Rēzeknes |
16307 |
4345 |
2 57,35 |
1 92,21 |
|
65,14 |
|
|
|
|
| 831 |
Bernautu - Sčinču |
Rēzeknes |
16325 |
4328 |
37,66 |
37,66 |
|
|
|
|
|
|
| 832 |
Pilveļu I |
Rēzeknes |
16347 |
4246 |
57,36 |
57,36 |
|
|
|
|
|
|
| 833 |
Klusova |
Rēzeknes |
16355 |
4376 |
53,84 |
53,84 |
|
|
|
|
|
|
| 834 |
Veczosnas |
Rēzeknes |
16439 |
4427 |
1 78,01 |
1 78,01 |
|
|
|
178,01 |
177,91 |
|
| 835 |
Kalupes I |
Daugavpils |
14259 |
4626 |
3 19,31 |
3 19,31 |
|
|
13,12 |
21,94 |
|
|
| 836 |
Kalupes I |
Vārkavas |
14259 |
4626 |
0,01 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
| 837 |
Kalupes II |
Daugavpils |
14273 |
4634 |
5 90,02 |
5 90,02 |
|
|
|
91,02 |
|
|
| 838 |
Račiku |
Rēzeknes |
16430 |
4431 |
53,05 |
53,05 |
|
|
|
|
|
|
| 839 |
Melteņu |
Rēzeknes |
16544 |
4480 |
4 06,08 |
4 06,08 |
|
|
|
|
|
|
| 840 |
Babru |
Rēzeknes |
16226 |
4279 |
65,25 |
65,25 |
|
|
|
|
|
|
| 841 |
Lendžu |
Rēzeknes |
16327 |
4339 |
1 27,25 |
1 27,25 |
|
|
|
|
|
|
| 842 |
Lendžu |
Ciblas |
16327 |
4339 |
0,06 |
0,06 |
|
|
|
|
|
|
| 843 |
Cāču - Kurciņu |
Rēzeknes |
16349 |
4358 |
2 81,18 |
2 81,18 |
|
|
|
|
|
|
| 844 |
Kalnāju |
Rēzeknes |
16422 |
4405 |
1 01,19 |
1 01,19 |
|
|
5,53 |
101,19 |
77,95 |
|
| 845 |
Puncuļu |
Rēzeknes |
16428 |
4429 |
1 16,08 |
1 16,08 |
|
|
|
116,08 |
113,05 |
|
| 846 |
Tilīšu |
Rēzeknes |
16429 |
4430 |
98,21 |
98,21 |
|
|
|
98,21 |
98,21 |
|
| 847 |
Veczosnas |
Rēzeknes |
16431 |
4427 |
1 24,68 |
1 24,68 |
|
|
|
124,68 |
124,68 |
|
| 848 |
Dukstigalas |
Rēzeknes |
16432 |
4426 |
1 95,90 |
1 95,90 |
|
|
|
195,90 |
195,90 |
|
| 849 |
Veczosnas |
Rēzeknes |
16444 |
4427 |
1 22,52 |
1 22,52 |
|
|
|
122,52 |
122,52 |
|
| 850 |
Izotu |
Rēzeknes |
16586 |
4487 |
86,02 |
86,02 |
|
|
|
86,02 |
86,02 |
|
| 851 |
Kņavu (Knovu) |
Viļānu |
16237 |
4216 |
15 37,59 |
6 56,40 |
8 46,60 |
34,59 |
|
|
|
|
| 852 |
Kņavu (Knovu) |
Riebiņu |
16237 |
4216 |
70,62 |
70,62 |
|
|
|
|
|
|
| 853 |
Viļānu |
Viļānu |
16238 |
4185 |
2 40,09 |
80,67 |
63,50 |
95,92 |
|
|
|
|
| 854 |
Zagatu-Skušnovas |
Rēzeknes |
16224 |
4138 |
10 38,52 |
6 14,76 |
|
423,76 |
|
|
|
|
| 855 |
Knovu |
Viļānu |
16245 |
4216 |
0,63 |
0,63 |
|
|
|
|
|
|
| 856 |
Knovu |
Riebiņu |
16245 |
4216 |
2 24,47 |
2 24,47 |
|
|
|
|
|
|
| 857 |
Riču |
Daugavpils |
15162 |
4804 |
1 96,45 |
1 96,45 |
|
|
|
159,50 |
|
|
| 858 |
Kruglišku |
Daugavpils |
15149 |
4799 |
1 16,17 |
1 16,17 |
|
|
|
|
|
|
| 859 |
Ķerkužu |
Daugavpils |
14421 |
4665 |
1 24,02 |
1 24,02 |
|
|
|
|
|
|
| 860 |
Paržu |
Daugavpils |
14313 |
4643 |
1 88,57 |
1 88,57 |
|
|
|
|
|
|
| 861 |
Paržu |
Preiļu |
14313 |
4643 |
0,01 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
| 862 |
Križu |
Daugavpils |
14701 |
4706 |
38,24 |
38,24 |
|
|
|
|
|
|
| 863 |
Križu |
Daugavpils |
14701 |
4706 |
89,84 |
89,84 |
|
|
|
|
|
|
| 864 |
Gaišais |
Daugavpils |
14648 |
4704 |
42,01 |
42,01 |
|
|
|
|
|
|
| 865 |
Malinovas |
Daugavpils |
14570 |
4691 |
3 93,09 |
3 93,09 |
|
|
|
29,92 |
|
|
| 866 |
Liniņu |
Daugavpils |
14925 |
4727 |
66,01 |
66,01 |
|
|
|
66,01 |
|
|
| 867 |
Cusku |
Daugavpils |
15029 |
4756 |
57,02 |
57,02 |
|
|
|
57,02 |
|
|
| 868 |
Gaveitišķu |
Daugavpils |
15014 |
4746 |
67,09 |
67,09 |
|
|
|
|
|
|
| 869 |
Dunakles |
Daugavpils |
15061 |
4786 |
3 19,01 |
3 19,01 |
|
|
|
|
|
|
| 870 |
Silenes |
Daugavpils |
15122 |
4783 |
47,01 |
47,01 |
|
|
|
0,59 |
|
|
| 871 |
Skudru |
Daugavpils |
15039 |
4777 |
1 63,06 |
1 63,06 |
|
|
|
|
|
|
| 872 |
Baltais |
Daugavpils |
14695 |
4925 |
43,12 |
43,12 |
|
|
|
|
|
|
| 873 |
Baltais |
Ilūkstes |
14695 |
4925 |
8,93 |
8,93 |
|
|
|
|
|
|
| 874 |
Pokšānu |
Daugavpils |
14465 |
4687 |
1 88,04 |
1 64,58 |
|
23,46 |
|
|
|
|
| 875 |
Mukānu |
Daugavpils |
14484 |
4685 |
2 79,01 |
2 79,01 |
|
|
|
|
|
|
| 876 |
Vecsalienas |
Daugavpils |
14943 |
4741 |
1 17,03 |
58,39 |
|
58,64 |
|
|
|
|
| 877 |
Greivas |
Daugavpils |
14325 |
4630 |
1 77,04 |
1 77,04 |
|
|
|
|
|
|
| 878 |
Nīcgales |
Daugavpils |
14258 |
3681 |
8 25,55 |
6 60,95 |
1 64,60 |
|
|
|
|
|
| 879 |
Nīcgales |
Vārkavas |
14258 |
3681 |
17,00 |
17,00 |
|
|
|
|
|
|
| 880 |
Sležu |
Daugavpils |
14488 |
4690 |
3 00,09 |
3 00,09 |
|
|
|
|
|
|
| 881 |
Panu |
Daugavpils |
14689 |
4713 |
58,90 |
58,90 |
|
|
|
|
|
|
| 882 |
Gorbučovas |
Daugavpils |
14691 |
4716 |
1 17,01 |
1 17,01 |
|
|
|
|
|
|
| 883 |
Stūpinišķu |
Daugavpils |
15034 |
4771 |
58,71 |
58,71 |
|
|
|
|
|
|
| 884 |
Jeruzalemes |
Daugavpils |
14785 |
4720 |
4,85 |
4,85 |
|
|
|
|
|
|
| 885 |
Jeruzalemes |
Daugavpils |
14785 |
4720 |
1 81,17 |
1 81,17 |
|
|
|
|
|
|
| 886 |
Ķīrupes |
Daugavpils |
14414 |
4649 |
5 80,28 |
2 48,70 |
|
331,58 |
|
|
|
|
| 887 |
Kauliņu |
Krimuldas |
16624 |
1841 |
1 85,01 |
1 85,01 |
|
|
|
|
|
|
| 888 |
Augstais |
Ķekavas |
16758 |
1697 |
1 09,01 |
69,40 |
|
39,61 |
|
|
|
|
| 889 |
Rutku malēju |
Bauskas |
12073 |
967 |
41,07 |
41,07 |
|
|
|
|
|
|
| 890 |
Gaiļu |
Ilūkstes |
14281 |
4855 |
2 65,06 |
2 65,06 |
|
|
|
|
|
|
| 891 |
Tīteļu |
Ilūkstes |
14284 |
4853 |
6 42,08 |
6 42,08 |
|
|
7,97 |
225,10 |
|
|
| 892 |
Kaulenīcas - Zīlišķu,
Rāviņu |
Ilūkstes |
14411 |
4883 |
3 72,07 |
3 72,07 |
|
|
|
|
|
|
| 893 |
Baltmuižas |
Aknīstes |
14335 |
4858 |
3 51,35 |
2 64,03 |
75,76 |
11,56 |
4,33 |
92,91 |
|
|
| 894 |
Baltmuižas |
Ilūkstes |
14335 |
4858 |
8 17,18 |
6 86,52 |
1 22,56 |
8,10 |
11,82 |
524,14 |
|
|
| 895 |
Plintaukas,Rovju, Spuku,
Zabolotjes, Lebedinecu |
Ciblas |
12182 |
5038 |
53 26,29 |
53 26,29 |
|
|
235,78 |
4639,58 |
|
|
| 896 |
Klapu |
Baldones |
16791 |
1766 |
1 70,81 |
1 70,81 |
|
|
|
|
|
|
| 897 |
Mikeļciema |
Garkalnes |
16640 |
1635 |
36,92 |
36,92 |
|
|
|
|
|
|
| 898 |
Caganu |
Sējas |
16619 |
1854 |
99,82 |
99,82 |
|
|
|
|
|
|
| 899 |
Zirgukēres (Briežu) |
Inčukalna |
16652 |
1880 |
84,51 |
84,51 |
|
|
|
|
|
|
| 900 |
Robežnieku-Purmaļu |
Ķekavas |
16768 |
1710 |
89,02 |
58,05 |
|
30,97 |
|
|
|
|
| 901 |
Norinu |
Mālpils |
16746 |
1975 |
1 41,17 |
1 41,17 |
|
|
|
|
|
|
| 902 |
Bērnaukles |
Mālpils |
16748 |
1979 |
2 25,40 |
2 25,40 |
|
|
|
|
|
|
| 903 |
Sarkanais (Klajais) |
Siguldas |
16694 |
1924 |
1 03,47 |
1 03,47 |
|
|
|
|
|
|
| 904 |
Torfa III |
Siguldas |
16666 |
1918 |
1 36,51 |
1 36,51 |
|
|
45,47 |
|
|
|
| 905 |
Lobas |
Ropažu |
16662 |
1640 |
1 78,09 |
1 78,09 |
|
|
0,01 |
|
|
|
| 906 |
Ligeru |
Ropažu |
16738 |
1679 |
1 58,04 |
1 58,04 |
|
|
|
|
|
|
| 907 |
Laugas-Maltuves |
Garkalnes |
16639 |
1637 |
4 31,21 |
4 31,21 |
|
|
|
|
|
|
| 908 |
Laugas-Maltuves |
Ropažu |
16639 |
1637 |
63,29 |
63,29 |
|
|
|
|
|
|
| 909 |
Smerdokļa |
Ķekavas |
16760 |
1720 |
3 68,05 |
3 68,05 |
|
|
|
|
|
|
| 910 |
Lielkangaru (daļa) |
Ogres |
16731 |
1669 |
1,05 |
1,05 |
|
|
|
1,05 |
|
|
| 911 |
Lielkangaru (daļa) |
Mālpils |
16731 |
1669 |
34,79 |
34,79 |
|
|
|
|
|
|
| 912 |
Lielkangaru (daļa) |
Ropažu |
16731 |
1669 |
9 58,67 |
9 58,67 |
|
|
|
923,47 |
|
|
| 913 |
Antinu |
Babītes |
16754 |
1690 |
1 93,04 |
1 93,04 |
|
|
|
|
|
|
| 914 |
Mazkangaru (daļa) |
Ogres |
16737 |
1681 |
73,28 |
73,28 |
|
|
|
32,75 |
|
|
| 915 |
Mazkangaru (daļa) |
Ropažu |
16737 |
1681 |
1 32,78 |
1 32,78 |
|
|
|
112,80 |
|
|
| 916 |
Kursuļu,Dukas |
Inčukalna |
16656 |
1639 |
1 28,68 |
1 28,68 |
|
|
|
|
|
|
| 917 |
Kursuļu,Dukas |
Siguldas |
16656 |
1639 |
1 22,69 |
1 22,69 |
|
|
|
|
|
|
| 918 |
Kursuļu,Dukas |
Ropažu |
16656 |
1639 |
1 12,67 |
1 12,67 |
|
|
|
|
|
|
| 919 |
Torfa I |
Siguldas |
16664 |
1652 |
0,44 |
0,44 |
|
|
|
|
|
|
| 920 |
Torfa I |
Ropažu |
16664 |
1652 |
4 68,06 |
4 68,06 |
|
|
|
|
|
|
| 921 |
Ķēviešu (Lielais) |
Mālpils |
16750 |
1978 |
2 35,35 |
1 60,33 |
59,37 |
15,65 |
|
|
|
|
| 922 |
Pidinu |
Salaspils |
16715 |
1677 |
1 42,03 |
1 42,03 |
|
|
|
|
|
|
| 923 |
Getlinu |
Salaspils |
16716 |
1671 |
4 96,42 |
3 40,92 |
1 55,50 |
|
3,43 |
|
|
|
| 924 |
Getlinu |
Stopiņu |
16716 |
1671 |
47,62 |
47,62 |
|
|
|
|
|
|
| 925 |
Kurveģu |
Sējas |
16608 |
1836 |
99,30 |
99,30 |
|
|
|
|
|
|
| 926 |
Kurveģu |
Krimuldas |
16608 |
1836 |
2 03,83 |
2 03,83 |
|
|
|
|
|
|
| 927 |
Ložmetējkalna - Kaptenu |
Jelgavas |
11899 |
1687 |
9 91,00 |
9 91,00 |
|
|
51,44 |
|
|
|
| 928 |
Ložmetējkalna - Kaptenu |
Babītes |
11899 |
1687 |
10 27,03 |
10 27,03 |
|
|
0,07 |
|
|
|
| 929 |
Dzelves-Krona |
Sējas |
16600 |
1612 |
4 91,53 |
4 48,86 |
42,67 |
|
139,40 |
455,41 |
|
|
| 930 |
Airīšu (Senmāču) |
Mālpils |
16676 |
1889 |
14,73 |
-94,98 |
1 09,71 |
|
|
|
|
|
| 931 |
Airīšu (Senmāču) |
Siguldas |
16676 |
1889 |
5 20,27 |
5 20,27 |
|
|
|
|
|
|
| 932 |
Rinkas |
Siguldas |
16673 |
1888 |
3 61,05 |
3 61,05 |
|
|
|
|
|
|
| 933 |
Eipuru, Pēterupes |
Limbažu |
16603 |
1835 |
1,87 |
1,87 |
|
|
|
|
|
|
| 934 |
Eipuru, Pēterupes |
Sējas |
16603 |
1835 |
5 26,96 |
4 26,84 |
74,00 |
26,12 |
|
|
|
|
| 935 |
Mēdema |
Rīga |
16804 |
1692 |
1 83,22 |
1 83,22 |
|
|
|
|
|
|
| 936 |
Mēdema |
Ķekavas |
16804 |
1692 |
8 54,79 |
8 03,99 |
50,80 |
|
|
|
|
|
| 937 |
Mēdema |
Olaines |
16804 |
1692 |
7 98,45 |
4 25,21 |
1 58,02 |
215,22 |
|
|
|
|
| 938 |
Mēdema |
Mārupes |
16804 |
1692 |
8 95,11 |
1 41,81 |
1 75,33 |
577,97 |
|
|
|
|
| 939 |
Laugas |
Inčukalna |
16653 |
1883 |
6 56,73 |
5 35,64 |
1 21,09 |
|
|
|
|
|
| 940 |
Laugas |
Siguldas |
16653 |
1883 |
7 17,26 |
5 43,35 |
1 73,91 |
|
42,93 |
|
|
|
| 941 |
Bierinu |
Mārupes |
16698 |
1687 |
2 64,41 |
93,74 |
55,86 |
114,81 |
|
|
|
|
| 942 |
Dzelves-Krona |
Sējas |
16597 |
1612 |
8 98,54 |
8 98,54 |
|
|
10,72 |
727,07 |
|
|
| 943 |
Dzelves-Krona |
Saulkrastu |
16597 |
1612 |
10,52 |
10,52 |
|
|
|
|
|
|
| 944 |
Torfa (Kaltēnu) |
Mālpils |
16687 |
1942 |
4 80,89 |
4 80,89 |
|
|
|
|
|
|
| 945 |
Torfa (Kaltēnu) |
Siguldas |
16687 |
1942 |
2 21,17 |
2 21,17 |
|
|
|
|
|
|
| 946 |
Cenas tīrelis |
Babītes |
16803 |
1691 |
18 43,70 |
16 97,95 |
1 45,75 |
|
|
1110,35 |
|
|
| 947 |
Cenas tīrelis |
Olaines |
16803 |
1691 |
60 79,12 |
27 43,99 |
9 73,51 |
2361,62 |
|
426,22 |
|
|
| 948 |
Cenas tīrelis |
Mārupes |
16803 |
1691 |
22 08,77 |
21 44,77 |
64,00 |
|
|
1057,54 |
|
|
| 949 |
Strēļu-Ēgeru, Slocenes
(Upītes-Baloži), Sēlīšu |
Tukuma |
10367 |
679 |
7 59,39 |
6 36,89 |
1 06,50 |
16,00 |
|
|
|
|
| 950 |
Zīļu-Kalaču |
Dobeles |
11756 |
771 |
3 80,06 |
3 80,06 |
|
|
|
|
|
|
| 951 |
Ūsiņu |
Dobeles |
11791 |
769 |
1 21,81 |
1 21,81 |
|
|
|
|
|
|
| 952 |
Līnes |
Auces |
11859 |
775 |
99,01 |
99,01 |
|
|
|
|
|
|
| 953 |
Zuju, Vanagu, Krenevas |
Kārsavas |
12193 |
5043 |
40,70 |
40,70 |
|
|
|
|
|
|
| 954 |
Zuju, Vanagu, Krenevas |
Ciblas |
12193 |
5043 |
23 56,95 |
23 56,95 |
|
|
|
|
|
|
| 955 |
Vestenieku |
Madonas |
3543 |
3543 |
0,25 |
0,25 |
|
|
|
0,25 |
|
|
| 956 |
Vestenieku |
Pļaviņu |
3543 |
3543 |
3 04,33 |
3 04,33 |
|
|
|
213,21 |
|
|
| 957 |
Ērgļu |
Vecumnieku |
16822 |
992 |
4 31,15 |
2 97,85 |
1 33,30 |
|
|
|
|
|
| 958 |
Lādzēnu |
Vecumnieku |
12004 |
929 |
8 01,05 |
3 64,00 |
|
437,05 |
|
|
|
|
| 959 |
Sveku |
Vecumnieku |
12019 |
930 |
2 90,23 |
2 90,23 |
|
|
|
|
|
|
| 960 |
Sveku |
Bauskas |
12019 |
930 |
1,80 |
1,80 |
|
|
|
|
|
|
| 961 |
Cābļu leja |
Vecumnieku |
12054 |
978 |
1 71,07 |
1 05,40 |
|
65,67 |
|
|
|
|
| 962 |
Sprinģu |
Vecumnieku |
12050 |
975 |
64,70 |
64,70 |
|
|
|
|
|
|
| 963 |
Ezera, Mārtinu |
Vecumnieku |
12049 |
968 |
4 96,16 |
4 96,16 |
|
|
|
305,48 |
|
|
| 964 |
Turku tīrelis |
Vecumnieku |
11960 |
899 |
4 38,05 |
4 38,05 |
|
|
|
|
|
|
| 965 |
Strigu |
Vecumnieku |
11923 |
872 |
2 19,06 |
2 19,06 |
|
|
69,75 |
|
|
|
| 966 |
Strigu |
Ķeguma |
11923 |
872 |
0,07 |
0,07 |
|
|
|
|
|
|
| 967 |
Ratastrauta |
Iecavas |
11958 |
1799 |
3 16,04 |
3 16,04 |
|
|
1,81 |
|
|
|
| 968 |
Vilku tīrelis |
Vecumnieku |
11992 |
904 |
2 49,01 |
1 04,87 |
|
144,14 |
|
|
|
|
| 969 |
Cerības |
Bauskas |
12051 |
953 |
3 13,02 |
3 13,02 |
|
|
|
|
|
|
| 970 |
Dreimaņu |
Bauskas |
12018 |
917 |
4 60,95 |
4 60,95 |
|
|
10,25 |
|
|
|
| 971 |
Dreimaņu |
Iecavas |
12018 |
917 |
2,08 |
2,08 |
|
|
|
|
|
|
| 972 |
Bitenieku |
Bauskas |
12047 |
957 |
2 80,01 |
1 37,71 |
1 42,30 |
|
|
|
|
|
| 973 |
Galenieku (Lakstīgalas) |
Bauskas |
12027 |
948 |
6 27,49 |
3 29,19 |
2 98,30 |
|
|
|
|
|
| 974 |
Galenieku (Lakstīgalas) |
Iecavas |
12027 |
948 |
0,87 |
0,87 |
|
|
|
|
|
|
| 975 |
Sturmtīrelis |
Bauskas |
12016 |
926 |
2 08,65 |
2 08,65 |
|
|
|
|
|
|
| 976 |
Sturmtīrelis |
Iecavas |
12016 |
926 |
0,36 |
0,36 |
|
|
|
|
|
|
| 977 |
Briģu tīrelis |
Bauskas |
12059 |
960 |
7 40,08 |
2 31,58 |
4 06,00 |
102,50 |
|
|
|
|
| 978 |
Lambārtes |
Bauskas |
12028 |
951 |
4 09,14 |
2 70,59 |
1 22,05 |
16,50 |
|
|
|
|
| 979 |
Lamzenes |
Bauskas |
12006 |
916 |
5,81 |
5,81 |
|
|
|
|
|
|
| 980 |
Lamzenes |
Iecavas |
12006 |
916 |
6 72,13 |
5 15,76 |
98,80 |
57,57 |
|
|
|
|
| 981 |
Lielpēteru (Ziemeļu) |
Auces |
11879 |
774 |
2 26,07 |
2 26,07 |
|
|
|
|
|
|
| 982 |
Zebres, Elku |
Dobeles |
11729 |
751 |
5 38,62 |
5 38,62 |
|
|
15,75 |
423,11 |
422,93 |
|
| 983 |
Strīdas daļa |
Madonas |
16186 |
3573 |
3 88,28 |
3 88,28 |
|
|
|
|
|
|
| 984 |
Strīdas daļa |
Krustpils |
16186 |
3573 |
11 22,75 |
11 22,75 |
|
|
|
|
|
|
| 985 |
Drabiņu |
Jelgavas |
11901 |
746 |
10 89,72 |
2 33,20 |
7 92,78 |
63,74 |
|
|
|
|
| 986 |
Drabiņu |
Dobeles |
11901 |
746 |
3 07,03 |
3 07,03 |
|
|
|
|
|
|
| 987 |
Kaigu |
Jelgavas |
11905 |
812 |
47 26,09 |
37 53,41 |
7 84,91 |
187,77 |
23,65 |
576,26 |
|
|
| 988 |
Brūklenāju, Dalderu |
Daugavpils |
14917 |
4758 |
86,67 |
86,67 |
|
|
|
86,67 |
|
|
| 989 |
Brūklenāju, Dalderu |
Ilūkstes |
14917 |
4758 |
39,42 |
39,42 |
|
|
|
39,42 |
|
|
| 990 |
Grāvesmuižas, Bez nosaukuma |
Sējas |
16616 |
1852 |
1 48,92 |
1 48,92 |
|
|
|
|
|
|
| 991 |
Grāvesmuižas, Bez nosaukuma |
Krimuldas |
16616 |
1852 |
3,62 |
3,62 |
|
|
|
|
|
|
| 992 |
Grāvēnu, Ezera, Bisenieku,
Antēnu, Vīķu |
Dobeles |
11822 |
777 |
0,10 |
0,10 |
|
|
|
474,35 |
|
|
| 993 |
Grāvēnu, Ezera, Bisenieku,
Antēnu, Vīķu |
Auces |
11822 |
777 |
10 91,93 |
10 91,93 |
|
|
8,97 |
|
|
|
| 994 |
Merževa, Roiju |
Ludzas |
12359 |
5092 |
6 13,28 |
6 13,28 |
|
|
68,06 |
|
|
|
| 995 |
Paborgas, Putinovas |
Rēzeknes |
12310 |
4366 |
1 98,28 |
1 98,28 |
|
|
|
|
|
|
| 996 |
Paborgas, Putinovas |
Ludzas |
12310 |
4366 |
4 46,73 |
4 46,73 |
|
|
|
|
|
|
| 997 |
Tērces I,Ērgļu, Šļuku leja,
Tērces II |
Vecumnieku |
12025 |
970 |
3 24,03 |
3 24,03 |
|
|
|
|
|
|
| 998 |
Vizbuļu, Valgundes |
Jelgavas |
11904 |
817 |
5 85,29 |
5 61,95 |
|
23,34 |
11,21 |
|
|
|
| 999 |
Vizbuļu, Valgundes |
Olaines |
11904 |
817 |
0,77 |
0,77 |
|
|
|
|
|
|
| 1000 |
Ezera (Ciskādu I ) |
Rēzeknes |
16356 |
4370 |
3 48,72 |
2 90,95 |
|
57,77 |
|
|
|
|
| 1001 |
Ružinas |
Rēzeknes |
16357 |
4372 |
42,26 |
42,26 |
|
|
|
|
|
|
| 1002 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16363 |
nav |
1 13,05 |
1 13,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1003 |
Māmuļnieku |
Rēzeknes |
16364 |
4398 |
80,62 |
80,62 |
|
|
|
|
|
|
| 1004 |
Daņilovkas I |
Rēzeknes |
16369 |
4396 |
1 09,21 |
1 09,21 |
|
|
|
|
|
|
| 1005 |
Zaikovas |
Rēzeknes |
16378 |
4417 |
70,44 |
53,82 |
|
16,62 |
|
|
|
|
| 1006 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16384 |
nav |
57,17 |
57,17 |
|
|
|
|
|
|
| 1007 |
Bez nosaukuma |
Rēzekne |
16384 |
nav |
0,16 |
0,16 |
|
|
|
|
|
|
| 1008 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16385 |
nav |
51,21 |
51,21 |
|
|
|
|
|
|
| 1009 |
Janopoles |
Rēzeknes |
16388 |
4386 |
7 17,06 |
7 17,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1010 |
Kivku |
Rēzeknes |
16389 |
4378 |
83,31 |
83,31 |
|
|
|
|
|
|
| 1011 |
Bondaru II |
Rēzeknes |
16395 |
4384 |
80,37 |
80,37 |
|
|
|
|
|
|
| 1012 |
Rivēnu |
Rēzeknes |
16401 |
4387 |
74,16 |
74,16 |
|
|
|
|
|
|
| 1013 |
Dūkstigalas |
Rēzeknes |
16441 |
4428 |
69,39 |
69,39 |
|
|
|
69,39 |
69,39 |
|
| 1014 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16456 |
nav |
69,02 |
69,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1015 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16457 |
nav |
64,08 |
64,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1016 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16459 |
nav |
31,54 |
31,54 |
|
|
|
0,06 |
0,06 |
|
| 1017 |
Kaunatas (Lielais
Bātņu-Mozgu) |
Rēzeknes |
16468 |
4436 |
1 52,40 |
1 52,40 |
|
|
|
152,40 |
148,31 |
|
| 1018 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16483 |
4453 |
71,41 |
71,41 |
|
|
|
|
|
|
| 1019 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16488 |
nav |
2 66,91 |
2 66,91 |
|
|
3,87 |
|
|
|
| 1020 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16494 |
nav |
57,05 |
57,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1021 |
Cerstogas |
Rēzeknes |
16498 |
4495 |
1 90,03 |
1 90,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1022 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16501 |
nav |
62,65 |
62,65 |
|
|
|
|
|
|
| 1023 |
Feimaņu |
Rēzeknes |
16502 |
4494 |
74,55 |
74,55 |
|
|
|
|
|
|
| 1024 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16508 |
nav |
83,58 |
83,58 |
|
|
|
|
|
|
| 1025 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16512 |
nav |
37,00 |
37,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1026 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16513 |
nav |
67,02 |
67,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1027 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16516 |
nav |
47,75 |
47,75 |
|
|
|
|
|
|
| 1028 |
Lāču |
Rēzeknes |
16517 |
4502 |
47,31 |
47,31 |
|
|
|
|
|
|
| 1029 |
Lāču |
Rēzeknes |
16522 |
4502 |
46,91 |
46,91 |
|
|
|
|
|
|
| 1030 |
Pušicas |
Rēzeknes |
16526 |
4496 |
64,56 |
64,56 |
|
|
|
|
|
|
| 1031 |
Kozubku |
Rēzeknes |
16540 |
4465 |
94,74 |
94,74 |
|
|
|
|
|
|
| 1032 |
Rukmaņu |
Rēzeknes |
16551 |
4481 |
71,25 |
71,25 |
|
|
|
|
|
|
| 1033 |
Steibrāja |
Rēzeknes |
16554 |
4507 |
1 15,07 |
1 15,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1034 |
Bez nosaukuma |
Rēzeknes |
16556 |
nav |
66,91 |
66,91 |
|
|
|
|
|
|
| 1035 |
Zilais II |
Rēzeknes |
16577 |
4468 |
1 89,81 |
1 89,81 |
|
|
38,36 |
189,91 |
189,91 |
|
| 1036 |
Saukas |
Madonas |
16825 |
3434 |
2 91,91 |
-2 88,48 |
5 38,76 |
41,63 |
1,62 |
|
|
|
| 1037 |
Igerīšu |
Inčukalna |
16647 |
1816 |
77,64 |
77,64 |
|
|
|
|
|
|
| 1038 |
Kangarnieku-Buļļu |
Siguldas |
16661 |
1920 |
2 05,02 |
2 05,02 |
|
|
|
182,66 |
|
|
| 1039 |
Sēravotu |
Mālpils |
16679 |
1940 |
0,10 |
0,10 |
|
|
|
|
|
|
| 1040 |
Sēravotu |
Siguldas |
16679 |
1940 |
2 76,11 |
2 76,11 |
|
|
|
9,25 |
9,25 |
|
| 1041 |
Einu |
Mālpils |
16682 |
1927 |
1 10,23 |
1 10,23 |
|
|
|
|
|
|
| 1042 |
Torfa II |
Ropažu |
16711 |
1661 |
55,80 |
12,58 |
|
43,22 |
|
|
|
|
| 1043 |
Bez nosaukuma |
Ropažu |
16722 |
nav |
1 36,38 |
1 36,38 |
|
|
29,80 |
|
|
|
| 1044 |
Rāmavas |
Ropažu |
16730 |
1688 |
94,42 |
94,42 |
|
|
|
81,15 |
|
|
| 1045 |
Mednu |
Olaines |
16767 |
1774 |
1 78,70 |
1 78,70 |
|
|
|
|
|
|
| 1046 |
Lejas ezera |
Ķekavas |
16777 |
2121 |
40,06 |
40,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1047 |
Bez nosaukuma |
Baldones |
16801 |
nav |
25,10 |
25,10 |
|
|
|
|
|
|
| 1048 |
Carnikavas |
Carnikavas |
16628 |
1622 |
1 18,06 |
1 18,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1049 |
Jūgu |
Ādažu |
16630 |
1624 |
76,29 |
76,29 |
|
|
|
|
|
|
| 1050 |
Jūgu |
Garkalnes |
16630 |
1624 |
2 84,57 |
2 84,57 |
|
|
|
|
|
|
| 1051 |
Jūgu |
Carnikavas |
16630 |
1624 |
21,34 |
21,34 |
|
|
|
|
|
|
| 1052 |
Krūminu |
Ādažu |
16636 |
1619 |
61,52 |
61,52 |
|
|
|
|
|
|
| 1053 |
Ķēninu |
Garkalnes |
16654 |
1638 |
28,84 |
28,84 |
|
|
|
|
|
|
| 1054 |
Ķēninu |
Ropažu |
16654 |
1638 |
2 86,21 |
2 86,21 |
|
|
16,17 |
|
|
|
| 1055 |
Tumšupes |
Siguldas |
16663 |
1621 |
1 07,20 |
1 07,20 |
|
|
|
44,33 |
|
|
| 1056 |
Bez nosaukuma |
Mālpils |
16677 |
nav |
11,46 |
11,46 |
|
|
|
|
|
|
| 1057 |
Bez nosaukuma |
Siguldas |
16677 |
nav |
61,76 |
61,76 |
|
|
|
|
|
|
| 1058 |
Klūgu |
Mālpils |
16688 |
1939 |
3 21,00 |
3 21,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1059 |
Ezerkroga |
Ķekavas |
16774 |
2120 |
1 06,71 |
1 06,71 |
|
|
|
|
|
|
| 1060 |
Bez nosaukuma |
Ķekavas |
16778 |
nav |
1 44,40 |
1 44,40 |
|
|
5,88 |
|
|
|
| 1061 |
Radzinu |
Baldones |
16779 |
1738 |
79,04 |
79,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1062 |
Bez nosaukuma |
Baldones |
16787 |
nav |
89,64 |
89,64 |
|
|
|
|
|
|
| 1063 |
Bez nosaukuma |
Garkalnes |
16643 |
nav |
44,56 |
44,56 |
|
|
|
|
|
|
| 1064 |
Bez nosaukuma |
Ropažu |
16643 |
nav |
0,17 |
0,17 |
|
|
|
|
|
|
| 1065 |
Pieraiņu; Bez nosaukuma,
Spodrinu; Bez nosaukum |
Baldones |
16780 |
1740 |
4 67,40 |
4 67,40 |
|
|
|
|
|
|
| 1066 |
Pikīša tīrelis |
Ķekavas |
16781 |
1727 |
75,25 |
75,25 |
|
|
|
|
|
|
| 1067 |
Pikīša tīrelis |
Baldones |
16781 |
1727 |
2,20 |
2,20 |
|
|
|
|
|
|
| 1068 |
Plēsumu; Bez nosaukuma |
Baldones |
16786 |
1745 |
93,70 |
93,70 |
|
|
|
|
|
|
| 1069 |
Lininu |
Ādažu |
16632 |
1626 |
84,81 |
84,81 |
|
|
|
|
|
|
| 1070 |
Lininu |
Garkalnes |
16632 |
1626 |
3 40,20 |
3 40,20 |
|
|
22,03 |
|
|
|
| 1071 |
Bez nosaukuma |
Garkalnes |
16708 |
nav |
9,13 |
9,13 |
|
|
|
|
|
|
| 1072 |
Bez nosaukuma |
Stopiņu |
16708 |
nav |
18,74 |
18,74 |
|
|
|
|
|
|
| 1073 |
Bez nosaukuma |
Ropažu |
16708 |
nav |
37,67 |
37,67 |
|
|
|
|
|
|
| 1074 |
Domeru |
Salaspils |
16718 |
1676 |
82,31 |
82,31 |
|
|
|
|
|
|
| 1075 |
Kazāku (daļa) |
Ogres |
16752 |
1977 |
6,71 |
6,71 |
|
|
|
|
|
|
| 1076 |
Kazāku (daļa) |
Mālpils |
16752 |
1977 |
60,46 |
60,46 |
|
|
|
|
|
|
| 1077 |
Pikstes pļavas |
Ķekavas |
16773 |
1717 |
76,83 |
76,83 |
|
|
|
|
|
|
| 1078 |
Lauvu |
Baldones |
16784 |
1730 |
40,76 |
40,76 |
|
|
|
|
|
|
| 1079 |
Tauna |
Vecpiebalgas |
0 |
2790 |
2 65,02 |
2 65,02 |
|
|
|
265,02 |
|
|
| 1080 |
Brūsiku |
Vecpiebalgas |
0 |
2791 |
2 08,05 |
2 08,05 |
|
|
3,90 |
51,24 |
|
|
| 1081 |
Brinģu II |
Vecpiebalgas |
0 |
2794 |
1 00,07 |
1 00,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1082 |
Gatartas |
Raunas |
0 |
2726 |
54,04 |
54,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1083 |
Ezera |
Raunas |
0 |
2719 |
2 00,03 |
2 00,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1084 |
Palsas |
Raunas |
0 |
2722 |
79,01 |
79,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1085 |
Raunas ezera |
Vecpiebalgas |
0 |
2715 |
1 33,10 |
1 33,10 |
|
|
4,71 |
|
|
|
| 1086 |
Meļļu |
Vecpiebalgas |
0 |
2737 |
1 01,07 |
1 01,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1087 |
Pienu |
Cēsu |
0 |
2738 |
75,92 |
75,92 |
|
|
53,44 |
|
|
|
| 1088 |
Pienu |
Vecpiebalgas |
0 |
2738 |
20,14 |
20,14 |
|
|
0,07 |
|
|
|
| 1089 |
Pintinu |
Amatas |
0 |
2742 |
29,47 |
29,47 |
|
|
|
|
|
|
| 1090 |
Pintinu |
Vecpiebalgas |
0 |
2742 |
3,61 |
3,61 |
|
|
|
|
|
|
| 1091 |
Zaku |
Smiltenes |
0 |
2681 |
4,68 |
4,68 |
|
|
|
|
|
|
| 1092 |
Zaku |
Raunas |
0 |
2681 |
33,39 |
33,39 |
|
|
|
|
|
|
| 1093 |
Dzelzceļa |
Cēsu |
0 |
2732 |
33,00 |
33,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1094 |
Startu (Āžu kalniņu) |
Priekuļu |
0 |
2625 |
2 30,00 |
2 30,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1095 |
Tīra |
Raunas |
0 |
2676 |
49,08 |
49,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1096 |
Startu ezera |
Priekuļu |
0 |
2624 |
38,05 |
38,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1097 |
Kurmju II |
Pārgaujas |
0 |
2618 |
1 91,09 |
1 91,09 |
|
|
|
191,09 |
189,69 |
|
| 1098 |
Lielais-I |
Amatas |
0 |
1982 |
1 97,00 |
1 97,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1099 |
Kangariešu |
Amatas |
0 |
1983 |
1 35,08 |
1 35,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1100 |
Inkēnu |
Amatas |
0 |
1984 |
46,07 |
46,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1101 |
Kārklu |
Amatas |
0 |
1955 |
37,01 |
37,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1102 |
Biržaku- Lagatu |
Amatas |
0 |
1907 |
93,07 |
93,07 |
|
|
9,82 |
|
|
|
| 1103 |
Teču-Lagatu |
Amatas |
0 |
1910 |
1 13,06 |
1 13,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1104 |
Kašu |
Siguldas |
0 |
1943 |
28,01 |
28,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1105 |
Dunītes |
Amatas |
0 |
1960 |
63,07 |
63,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1106 |
Kaupēnu |
Amatas |
0 |
2736 |
36,07 |
36,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1107 |
Amatas augšgala pļava |
Amatas |
0 |
2775 |
1 82,08 |
1 82,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1108 |
Staģu |
Amatas |
0 |
2747 |
45,00 |
45,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1109 |
Dūmkalna |
Amatas |
0 |
1993 |
72,03 |
72,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1110 |
Tīreļa |
Amatas |
0 |
1991 |
33,07 |
33,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1111 |
Niraines |
Vecpiebalgas |
0 |
2782 |
1 49,07 |
1 49,07 |
|
|
3,26 |
|
|
|
| 1112 |
Leimanu |
Vecpiebalgas |
0 |
2780 |
46,01 |
46,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1113 |
Kaives |
Vecpiebalgas |
0 |
2781 |
2 82,07 |
2 82,07 |
|
|
0,50 |
|
|
|
| 1114 |
Dzelmes |
Pārgaujas |
0 |
2576 |
58,10 |
58,10 |
|
|
0,02 |
|
|
|
| 1115 |
Stūrīšu |
Pārgaujas |
0 |
2585 |
69,09 |
69,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1116 |
Purgaiļu |
Pārgaujas |
0 |
2605 |
55,08 |
55,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1117 |
Maurinu |
Pārgaujas |
0 |
2577 |
50,15 |
50,15 |
|
|
|
|
|
|
| 1118 |
Lāču |
Pārgaujas |
0 |
2600 |
3 21,13 |
3 21,13 |
|
|
|
|
|
|
| 1119 |
Runcīšu I |
Pārgaujas |
0 |
2595 |
55,06 |
55,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1120 |
Maitas |
Pārgaujas |
0 |
2606 |
84,32 |
84,32 |
|
|
|
|
|
|
| 1121 |
Lemešsalas |
Pārgaujas |
0 |
2607 |
1 45,10 |
1 45,10 |
|
|
|
|
|
|
| 1122 |
Milmēnu |
Pārgaujas |
0 |
2651 |
93,17 |
93,17 |
|
|
|
93,17 |
|
|
| 1123 |
Vītinu |
Pārgaujas |
0 |
2657 |
28,08 |
28,08 |
|
|
|
28,08 |
15,77 |
|
| 1124 |
Ķiguļu |
Pārgaujas |
0 |
2655 |
63,07 |
10,48 |
|
52,59 |
|
63,07 |
|
|
| 1125 |
Gulbju salas |
Pārgaujas |
0 |
2664 |
3 69,09 |
3 69,09 |
|
|
|
369,09 |
357,16 |
|
| 1126 |
Pūnu-pasta |
Pārgaujas |
0 |
2616 |
77,10 |
77,10 |
|
|
|
|
|
|
| 1127 |
Užas |
Pārgaujas |
0 |
2615 |
1 28,03 |
1 28,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1128 |
Līnezera |
Pārgaujas |
0 |
2614 |
91,06 |
91,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1129 |
Marijkalna |
Pārgaujas |
0 |
2613 |
1 76,00 |
1 76,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1130 |
Līcīšu |
Pārgaujas |
0 |
2647 |
28,03 |
28,03 |
|
|
|
28,03 |
4,05 |
|
| 1131 |
Baukalna |
Pārgaujas |
0 |
2649 |
86,07 |
86,07 |
|
|
|
86,07 |
83,66 |
|
| 1132 |
Sudas- Zviedru |
Līgatnes |
0 |
1894 |
19 50,11 |
19 50,11 |
|
|
|
1950,11 |
1947,26 |
|
| 1133 |
Sudas- Zviedru |
Siguldas |
0 |
1894 |
6 24,99 |
6 24,99 |
|
|
|
624,99 |
611,35 |
|
| 1134 |
Elles |
Limbažu |
0 |
2588 |
65,55 |
65,55 |
|
|
|
|
|
|
| 1135 |
Elles |
Pārgaujas |
0 |
2588 |
6 85,56 |
5 96,52 |
|
89,04 |
15,05 |
15,05 |
|
|
| 1136 |
Kājas |
Pārgaujas |
0 |
2663 |
51,09 |
51,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1137 |
Rekšnu |
Priekuļu |
0 |
2623 |
2 55,02 |
76,33 |
|
178,69 |
|
|
|
|
| 1138 |
Daibes |
Pārgaujas |
0 |
2609 |
7 69,22 |
7 69,22 |
|
|
2,12 |
|
|
|
| 1139 |
Pemmas |
Limbažu |
0 |
1810 |
13 69,58 |
13 69,58 |
|
|
|
1356,05 |
|
|
| 1140 |
Pemmas |
Pārgaujas |
0 |
1810 |
1 35,02 |
1 35,02 |
|
|
|
46,11 |
|
|
| 1141 |
Pemmas |
Krimuldas |
0 |
1810 |
14 34,43 |
14 34,43 |
|
|
|
1419,44 |
|
|
| 1142 |
Teterkalna- Mucenieku |
Kocēnu |
0 |
2610 |
9 80,82 |
9 80,82 |
|
|
3,33 |
|
|
|
| 1143 |
Teterkalna- Mucenieku |
Pārgaujas |
0 |
2610 |
9 75,17 |
9 75,17 |
|
|
|
|
|
|
| 1144 |
Unguru ( Lielais Unguru) |
Pārgaujas |
16807 |
2660 |
9 02,07 |
5 40,12 |
3 48,79 |
13,16 |
|
902,07 |
223,19 |
|
| 1145 |
Mārsnēnu |
Smiltenes |
0 |
2626 |
7 27,91 |
7 27,91 |
|
|
6,72 |
|
|
|
| 1146 |
Mārsnēnu |
Raunas |
0 |
2626 |
3 96,79 |
3 96,79 |
|
|
|
|
|
|
| 1147 |
Mārsnēnu |
Beverīnas |
0 |
2626 |
6 11,95 |
6 11,95 |
|
|
|
|
|
|
| 1148 |
Mārsnēnu |
Priekuļu |
0 |
2626 |
13 06,39 |
13 06,39 |
|
|
|
|
|
|
| 1149 |
Lielais |
Gulbenes |
0 |
2570 |
1 26,02 |
1 26,02 |
|
|
29,98 |
48,80 |
|
|
| 1150 |
Lielais |
Smiltenes |
0 |
2570 |
6,00 |
6,00 |
|
|
2,80 |
2,50 |
|
|
| 1151 |
Gaujaslīču (Kaudzīšu) |
Gulbenes |
16842 |
3095 |
1 47,50 |
81,75 |
65,75 |
|
|
|
|
|
| 1152 |
Apšupes |
Gulbenes |
0 |
3096 |
1 25,24 |
1 25,24 |
|
|
|
|
|
|
| 1153 |
Mazais apaļais |
Gulbenes |
0 |
3230 |
63,29 |
63,29 |
|
|
|
|
|
|
| 1154 |
Gulbīšu |
Gulbenes |
0 |
3174 |
3 26,59 |
3 26,59 |
|
|
2,60 |
|
|
|
| 1155 |
Piebēgu |
Gulbenes |
0 |
3229 |
6 10,85 |
6 10,85 |
|
|
1,68 |
|
|
|
| 1156 |
Ezera |
Burtnieku |
0 |
1471 |
87,08 |
87,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1157 |
Marēnu- Karēnu |
Burtnieku |
0 |
1416 |
2 10,09 |
2 10,09 |
|
|
|
210,09 |
|
|
| 1158 |
Lodes |
Burtnieku |
0 |
1367 |
1 25,06 |
1 25,06 |
|
|
|
125,06 |
|
|
| 1159 |
Zīles (Mārkundas) |
Burtnieku |
0 |
1378 |
1 70,21 |
1 70,21 |
|
|
|
170,21 |
|
|
| 1160 |
Zīles (Mārkundas) |
Alojas |
0 |
1378 |
14,86 |
14,86 |
|
|
|
14,86 |
|
|
| 1161 |
Līgotnu |
Burtnieku |
16818 |
1456 |
1 54,70 |
31,82 |
|
122,88 |
|
|
|
|
| 1162 |
Olenes |
Gulbenes |
0 |
3197 |
1 24,42 |
1 24,42 |
|
|
|
|
|
|
| 1163 |
Lēļa |
Gulbenes |
0 |
3122 |
1 39,99 |
1 39,99 |
|
|
21,75 |
|
|
|
| 1164 |
Salas |
Gulbenes |
0 |
3154 |
1 92,72 |
1 92,72 |
|
|
|
|
|
|
| 1165 |
Lašu |
Gulbenes |
0 |
3143 |
56,32 |
56,32 |
|
|
17,08 |
|
|
|
| 1166 |
Sitas |
Gulbenes |
0 |
3204 |
4 63,16 |
4 63,16 |
|
|
3,08 |
65,48 |
65,48 |
|
| 1167 |
Užu- II |
Gulbenes |
0 |
3995 |
63,88 |
63,88 |
|
|
|
1,49 |
1,49 |
|
| 1168 |
Užu- II |
Balvu |
0 |
3995 |
3 42,17 |
3 42,17 |
|
|
|
18,40 |
18,40 |
|
| 1169 |
Lubāniešu |
Gulbenes |
0 |
3113 |
54,23 |
54,23 |
|
|
|
|
|
|
| 1170 |
Sarkanais |
Gulbenes |
0 |
3090 |
89,17 |
89,17 |
|
|
|
|
|
|
| 1171 |
Cūkstu |
Gulbenes |
0 |
3093 |
77,17 |
77,17 |
|
|
|
|
|
|
| 1172 |
Caunes |
Gulbenes |
0 |
3137 |
97,41 |
97,41 |
|
|
|
|
|
|
| 1173 |
Tērbates |
Gulbenes |
0 |
3029 |
1 55,20 |
1 55,20 |
|
|
|
|
|
|
| 1174 |
Tērbates |
Alūksnes |
0 |
3029 |
0,12 |
0,12 |
|
|
|
|
|
|
| 1175 |
Skinka |
Gulbenes |
0 |
3158 |
37,74 |
37,74 |
|
|
|
|
|
|
| 1176 |
Cepļa |
Gulbenes |
0 |
3121 |
1 62,08 |
92,29 |
|
69,79 |
|
|
|
|
| 1177 |
Plenītes |
Gulbenes |
0 |
3239 |
42,46 |
42,46 |
|
|
|
|
|
|
| 1178 |
Kivenu |
Gulbenes |
0 |
3238 |
70,30 |
70,30 |
|
|
|
|
|
|
| 1179 |
Silmaču |
Madonas |
0 |
3232 |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1180 |
Silmaču |
Gulbenes |
0 |
3232 |
42,36 |
42,36 |
|
|
|
|
|
|
| 1181 |
Lukstu |
Gulbenes |
0 |
3184 |
2 53,28 |
2 53,28 |
|
|
0,67 |
|
|
|
| 1182 |
Dūņu- Grimlaužu |
Gulbenes |
0 |
3101 |
1 66,00 |
1 66,00 |
|
|
10,23 |
|
|
|
| 1183 |
Zaķenes |
Gulbenes |
0 |
3102 |
34,79 |
34,79 |
|
|
|
|
|
|
| 1184 |
Lazdukalnu |
Gulbenes |
0 |
3075 |
1 18,66 |
1 18,66 |
|
|
10,85 |
|
|
|
| 1185 |
Klajais |
Gulbenes |
0 |
3070 |
1 89,03 |
1 89,03 |
|
|
1,43 |
7,95 |
|
|
| 1186 |
Klinča ezera |
Gulbenes |
0 |
3069 |
73,81 |
73,81 |
|
|
|
|
|
|
| 1187 |
Torgupes |
Gulbenes |
0 |
3073 |
2 30,35 |
2 30,35 |
|
|
36,03 |
|
|
|
| 1188 |
Mudažas |
Gulbenes |
0 |
5798 |
2 10,60 |
2 10,60 |
|
|
|
|
|
|
| 1189 |
Ezera |
Gulbenes |
0 |
3211 |
1 50,01 |
1 50,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1190 |
Riekstu |
Madonas |
0 |
3240 |
7,68 |
7,68 |
|
|
|
|
|
|
| 1191 |
Riekstu |
Gulbenes |
0 |
3240 |
84,83 |
84,83 |
|
|
|
|
|
|
| 1192 |
Nesaules |
Gulbenes |
0 |
3242 |
50,58 |
50,58 |
|
|
|
|
|
|
| 1193 |
Valmes |
Gulbenes |
0 |
3170 |
1 55,68 |
1 55,68 |
|
|
|
57,09 |
|
|
| 1194 |
Lizuma |
Gulbenes |
0 |
3181 |
64,36 |
64,36 |
|
|
59,29 |
|
|
|
| 1195 |
Klajais |
Gulbenes |
0 |
3116 |
41,27 |
41,27 |
|
|
|
|
|
|
| 1196 |
Strēlnieku |
Gulbenes |
0 |
3120 |
1 96,91 |
1 96,91 |
|
|
|
|
|
|
| 1197 |
Salenieku |
Gulbenes |
16856 |
3138 |
2 21,46 |
1 01,53 |
1 14,78 |
5,15 |
|
|
|
|
| 1198 |
Lielais Mārku (Ušuru) |
Gulbenes |
16824 |
3248 |
18 38,13 |
16 51,98 |
1 86,15 |
|
|
903,49 |
|
|
| 1199 |
Plāskavas II |
Apes |
0 |
2917 |
1 03,02 |
1 03,02 |
|
|
49,18 |
|
|
|
| 1200 |
Klajais |
Alūksnes |
0 |
2916 |
56,77 |
56,77 |
|
|
13,19 |
|
|
|
| 1201 |
Klajais |
Apes |
0 |
2916 |
50,39 |
50,39 |
|
|
|
|
|
|
| 1202 |
Uču |
Alūksnes |
0 |
2980 |
1 23,22 |
1 23,22 |
|
|
|
|
|
|
| 1203 |
Uču |
Apes |
0 |
2980 |
35,79 |
35,79 |
|
|
|
|
|
|
| 1204 |
Grundes |
Alūksnes |
0 |
3056 |
2 86,04 |
2 50,20 |
|
35,84 |
45,85 |
|
|
|
| 1205 |
Popēna |
Alūksnes |
0 |
3025 |
2 44,48 |
2 44,48 |
|
|
54,09 |
|
|
|
| 1206 |
Nekļudavas |
Alūksnes |
0 |
2969 |
19 02,20 |
19 02,20 |
|
|
124,66 |
159,05 |
|
|
| 1207 |
Akmeņgravas |
Rūjienas |
0 |
1239 |
36,00 |
36,00 |
|
|
|
36,00 |
|
|
| 1208 |
Klajais |
Rūjienas |
0 |
1223 |
50,04 |
50,04 |
|
|
|
36,25 |
|
|
| 1209 |
Stirnu |
Naukšēnu |
0 |
1325 |
2 13,34 |
2 13,34 |
|
|
|
213,34 |
|
|
| 1210 |
Stirnu |
Rūjienas |
0 |
1325 |
1 98,71 |
1 98,71 |
|
|
|
198,71 |
|
|
| 1211 |
Vagaļu |
Rūjienas |
0 |
1292 |
78,04 |
78,04 |
|
|
|
78,04 |
|
|
| 1212 |
Lielais IV (Droņu) |
Kocēnu |
16859 |
1522 |
2 70,01 |
1 29,82 |
1 30,35 |
9,84 |
|
270,01 |
|
|
| 1213 |
Rāķu |
Limbažu |
16809 |
1155 |
4 02,15 |
3 50,83 |
32,45 |
18,87 |
1,48 |
402,15 |
|
|
| 1214 |
Rāķu |
Alojas |
16809 |
1155 |
1 03,30 |
70,51 |
32,79 |
|
|
103,30 |
|
|
| 1215 |
Rāķu |
Kocēnu |
16809 |
1155 |
9 41,36 |
3 99,60 |
5 41,76 |
|
1,53 |
941,36 |
|
|
| 1216 |
Lagažu- Šņitku |
Rugāju |
0 |
4070 |
36 99,33 |
32 55,76 |
|
443,57 |
159,54 |
3579,17 |
3578,92 |
|
| 1217 |
Mazā Peisa |
Rugāju |
0 |
4069 |
8 43,09 |
8 43,09 |
|
|
66,84 |
671,69 |
671,58 |
|
| 1218 |
Ranguču |
Balvu |
0 |
4091 |
23,43 |
23,43 |
|
|
|
|
|
|
| 1219 |
Ranguču |
Rugāju |
0 |
4091 |
5,59 |
5,59 |
|
|
|
|
|
|
| 1220 |
Bankavas |
Rugāju |
0 |
4092 |
38,09 |
38,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1221 |
Pakalnu |
Cesvaines |
15420 |
3345 |
39,02 |
39,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1222 |
Rūgumu |
Madonas |
15473 |
3286 |
27,30 |
27,30 |
|
|
|
|
|
|
| 1223 |
Lejas Ezera |
Ērgļu |
15493 |
3313 |
26,07 |
26,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1224 |
Brada |
Burtnieku |
0 |
1455 |
1 44,05 |
1 44,05 |
|
|
|
141,35 |
|
|
| 1225 |
Koniņu |
Burtnieku |
0 |
1470 |
1 38,00 |
72,00 |
|
66,00 |
|
2,03 |
|
|
| 1226 |
Koniņu |
Kocēnu |
0 |
1470 |
0,01 |
0,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1227 |
Tīpura |
Burtnieku |
0 |
1441 |
1 88,08 |
1 88,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1228 |
Saklauru(Oļļas) |
Mazsalacas |
0 |
1229 |
30 32,01 |
30 32,01 |
|
|
23,14 |
3032,01 |
|
|
| 1229 |
Ozolmuižas |
Alojas |
16839 |
1121 |
24,72 |
24,72 |
|
|
0,06 |
24,72 |
|
|
| 1230 |
Ozolmuižas |
Kocēnu |
16839 |
1121 |
5 78,64 |
5 78,64 |
|
|
5,92 |
578,64 |
|
|
| 1231 |
Madiešēnu |
Limbažu |
0 |
1175 |
8 79,76 |
8 79,76 |
|
|
|
879,76 |
|
|
| 1232 |
Madiešēnu |
Kocēnu |
0 |
1175 |
10 01,32 |
10 01,32 |
|
|
|
1001,32 |
|
|
| 1233 |
Viesiena |
Madonas |
15696 |
3324 |
28,50 |
28,50 |
|
|
|
28,05 |
|
|
| 1234 |
Sešānu |
Madonas |
15716 |
3330 |
37,70 |
37,70 |
|
|
|
37,70 |
|
|
| 1235 |
Jaunaugļu II |
Madonas |
15783 |
3361 |
35,74 |
35,74 |
|
|
|
|
|
|
| 1236 |
Jaunaugļu II |
Cesvaines |
15783 |
3361 |
0,30 |
0,30 |
|
|
|
|
|
|
| 1237 |
Rāvijas |
Madonas |
15792 |
3346 |
35,05 |
35,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1238 |
Laudonītes |
Madonas |
15864 |
3391 |
43,05 |
43,05 |
|
|
|
43,05 |
|
|
| 1239 |
Ādumnieku |
Madonas |
15933 |
3400 |
26,40 |
26,40 |
|
|
|
26,40 |
|
|
| 1240 |
Drikšņu- Peisa |
Madonas |
15846 |
3379 |
0,59 |
0,59 |
|
|
7,06 |
0,59 |
0,59 |
|
| 1241 |
Drikšņu- Peisa |
Lubānas |
15846 |
3379 |
7 73,49 |
7 73,49 |
|
|
|
463,32 |
463,32 |
|
| 1242 |
Igaunijas |
Apes |
0 |
2797 |
81,94 |
81,94 |
|
|
12,63 |
|
|
|
| 1243 |
Sārvaku(Lepuru) |
Apes |
0 |
2796 |
3 26,13 |
3 26,13 |
|
|
|
221,29 |
|
|
| 1244 |
Gaujienas (Slokas) |
Apes |
0 |
2836 |
6 07,68 |
6 07,68 |
|
|
|
523,57 |
|
|
| 1245 |
Kalna un Zemais |
Apes |
16841 |
2902 |
6 63,05 |
3 43,60 |
1 16,30 |
203,15 |
|
|
|
|
| 1246 |
Lielais |
Apes |
0 |
2971 |
3 41,13 |
3 41,13 |
|
|
9,88 |
|
|
|
| 1247 |
Kublu(Tetersalas) |
Apes |
0 |
2839 |
4 23,02 |
4 23,02 |
|
|
|
308,26 |
|
|
| 1248 |
Teteru |
Apes |
0 |
2841 |
59,08 |
59,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1249 |
Ašu |
Apes |
0 |
2844 |
2 19,05 |
2 19,05 |
|
|
4,99 |
|
|
|
| 1250 |
Kārklupes |
Gulbenes |
0 |
2975 |
78,90 |
78,90 |
|
|
|
|
|
|
| 1251 |
Kārklupes |
Alūksnes |
0 |
2975 |
89,16 |
89,16 |
|
|
|
|
|
|
| 1252 |
Tērbates |
Gulbenes |
0 |
3029 |
1,96 |
1,96 |
|
|
|
|
|
|
| 1253 |
Tērbates |
Alūksnes |
0 |
3029 |
1 83,71 |
1 83,71 |
|
|
|
|
|
|
| 1254 |
Silinu |
Alūksnes |
0 |
2867 |
56,07 |
56,07 |
|
|
0,04 |
56,07 |
|
|
| 1255 |
Gailīšu (Ezera) |
Alūksnes |
0 |
2825 |
1 16,03 |
1 16,03 |
|
|
11,53 |
116,03 |
|
|
| 1256 |
Kāmanu |
Alūksnes |
0 |
2826 |
1 19,06 |
90,77 |
|
28,29 |
50,02 |
|
|
|
| 1257 |
Baltais |
Alūksnes |
0 |
2876 |
74,06 |
74,06 |
|
|
2,49 |
73,09 |
|
|
| 1258 |
Zirnīšu |
Alūksnes |
0 |
2962 |
1 42,03 |
1 42,03 |
|
|
23,74 |
|
|
|
| 1259 |
Vakšenieku |
Balvu |
0 |
4983 |
1 64,04 |
1 64,04 |
|
|
2,25 |
|
|
|
| 1260 |
Vasilišku |
Baltinavas |
0 |
4974 |
24,80 |
24,80 |
|
|
|
|
|
|
| 1261 |
Vilkuruču |
Balvu |
0 |
4057 |
7,42 |
7,42 |
|
|
|
|
|
|
| 1262 |
Vilkuruču |
Rugāju |
0 |
4057 |
1 35,62 |
1 35,62 |
|
|
|
|
|
|
| 1263 |
Liepu |
Jēkabpils |
0 |
3813 |
1 07,06 |
1 07,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1264 |
Saušu |
Viesītes |
0 |
3824 |
1 25,05 |
1 25,05 |
|
|
31,43 |
|
|
|
| 1265 |
Briežsalas- Saules |
Limbažu |
0 |
1209 |
4 58,08 |
4 58,08 |
|
|
10,55 |
|
|
|
| 1266 |
Preiju |
Limbažu |
0 |
1162 |
1 35,04 |
1 35,04 |
|
|
|
135,04 |
|
|
| 1267 |
Lielais Sūces |
Ogres |
0 |
2192 |
2 73,16 |
2 73,16 |
|
|
|
|
|
|
| 1268 |
Velēnu-Arjažu |
Limbažu |
0 |
1807 |
47,21 |
47,21 |
|
|
|
|
|
|
| 1269 |
Velēnu-Aijažu |
Krimuldas |
0 |
1807 |
3 06,81 |
3 06,81 |
|
|
|
|
|
|
| 1270 |
Pieezera |
Limbažu |
0 |
1217 |
1 04,16 |
1 04,16 |
|
|
|
|
|
|
| 1271 |
Pieezera |
Krimuldas |
0 |
1217 |
18,85 |
18,85 |
|
|
|
|
|
|
| 1272 |
Tīrais |
Limbažu |
0 |
1804 |
98,05 |
98,05 |
|
|
|
98,05 |
|
|
| 1273 |
Zasula (Samanu) |
Alūksnes |
0 |
3064 |
1 68,05 |
1 68,05 |
|
|
6,32 |
|
|
|
| 1274 |
Kelles |
Gulbenes |
0 |
3033 |
9,24 |
9,24 |
|
|
|
|
|
|
| 1275 |
Kelles |
Alūksnes |
0 |
3033 |
1 11,83 |
1 11,83 |
|
|
|
|
|
|
| 1276 |
Rutku-Terešku |
Alūksnes |
0 |
3018 |
2 23,04 |
2 23,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1277 |
Norietnu |
Alūksnes |
0 |
2964 |
1 86,06 |
1 86,06 |
|
|
16,06 |
|
|
|
| 1278 |
Ķikšu (Lielais) |
Alūksnes |
0 |
3020 |
3 57,04 |
2 91,97 |
|
65,07 |
22,61 |
|
|
|
| 1279 |
Bludas |
Alūksnes |
0 |
3066 |
1 00,08 |
1 00,08 |
|
|
66,06 |
|
|
|
| 1280 |
Zvanaru |
Alūksnes |
0 |
2835 |
2 55,62 |
2 55,62 |
|
|
|
|
|
|
| 1281 |
Tecilkana |
Alūksnes |
0 |
2875 |
48,01 |
48,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1282 |
Lielais |
Alūksnes |
0 |
2985 |
2 53,03 |
1 83,09 |
|
69,94 |
|
|
|
|
| 1283 |
Rezaka |
Alūksnes |
0 |
2920 |
31,05 |
31,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1284 |
Mācītāimuižas |
Alūksnes |
0 |
2951 |
30,04 |
30,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1285 |
Isaku |
Alūksnes |
0 |
2871 |
36,06 |
36,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1286 |
Urku |
Alūksnes |
0 |
2919 |
36,02 |
36,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1287 |
Siguldas |
Alūksnes |
16823 |
3057 |
7 82,56 |
4 06,07 |
2 97,32 |
79,17 |
74,83 |
|
|
|
| 1288 |
Melnsalas-Kaulezera |
Apes |
0 |
2837 |
13 22,80 |
13 22,80 |
|
|
20,55 |
572,35 |
|
|
| 1289 |
Meldurgas |
Burtnieku |
0 |
1395 |
86,04 |
86,04 |
|
|
|
86,04 |
|
|
| 1290 |
Purkaulinu |
Burtnieku |
0 |
1491 |
85,00 |
85,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1291 |
Cīlu |
Burtnieku |
0 |
1475 |
1 20,08 |
1 20,08 |
|
|
|
1,11 |
|
|
| 1292 |
Mācītāilaužu |
Burtnieku |
0 |
1473 |
44,06 |
44,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1293 |
Mekēnu |
Burtnieku |
0 |
1451 |
32,59 |
32,59 |
|
|
|
32,59 |
|
|
| 1294 |
Mekēnu |
Kocēnu |
0 |
1451 |
33,43 |
33,43 |
|
|
|
33,43 |
|
|
| 1295 |
Sapatas |
Burtnieku |
16820 |
1330 |
3 44,03 |
1 73,13 |
1 70,90 |
|
|
344,03 |
|
|
| 1296 |
Sapatas |
Mazsalacas |
16820 |
1330 |
0,02 |
0,02 |
|
|
|
0,02 |
|
|
| 1297 |
Meždibena |
Rūjienas |
0 |
1340 |
1 18,02 |
1 18,02 |
|
|
|
118,02 |
|
|
| 1298 |
Ivašu |
Naukšēnu |
0 |
1343 |
81,01 |
81,01 |
|
|
|
81,01 |
|
|
| 1299 |
Salinas |
Naukšēnu |
0 |
1342 |
2 43,04 |
2 43,04 |
|
|
|
243,04 |
|
|
| 1300 |
Aņģu |
Mazsalacas |
0 |
1316 |
1 15,02 |
1 15,02 |
|
|
|
115,02 |
|
|
| 1301 |
Veckalēju |
Mazsalacas |
0 |
1284 |
81,02 |
81,02 |
|
|
|
81,02 |
|
|
| 1302 |
Lielais I |
Mazsalacas |
0 |
1282 |
1 05,05 |
1 05,05 |
|
|
|
105,05 |
|
|
| 1303 |
Tīlika-Tecēnu |
Naukšēnu |
0 |
1293 |
5 52,07 |
5 30,10 |
|
21,97 |
|
552,07 |
|
|
| 1304 |
Sarkansalas |
Naukšēnu |
0 |
1341 |
2 91,06 |
2 91,06 |
|
|
|
291,06 |
|
|
| 1305 |
Pirites |
Naukšēnu |
0 |
1305 |
60,05 |
46,46 |
|
13,59 |
|
60,05 |
|
|
| 1306 |
Bērzulana |
Rūjienas |
0 |
1224 |
42,04 |
42,04 |
|
|
|
42,04 |
|
|
| 1307 |
Lucas |
Rūjienas |
0 |
1225 |
1 04,05 |
1 04,05 |
|
|
|
71,54 |
|
|
| 1308 |
Mucmuižas |
Rūjienas |
0 |
1323 |
65,54 |
65,54 |
|
|
|
65,54 |
|
|
| 1309 |
Rūjas |
Mazsalacas |
0 |
1285 |
7 95,03 |
5 10,98 |
|
284,05 |
|
795,03 |
|
|
| 1310 |
Rūjas |
Rūjienas |
0 |
1285 |
18 12,01 |
17 09,41 |
1 02,60 |
|
|
1812,01 |
|
|
| 1311 |
Lobinu |
Rūjienas |
0 |
1222 |
67,03 |
67,03 |
|
|
|
67,03 |
|
|
| 1312 |
Ķeselu- Ramatas |
Mazsalacas |
0 |
1220 |
4 93,80 |
4 93,80 |
|
|
1,84 |
493,80 |
|
|
| 1313 |
Ķeselu- Ramatas |
Rūjienas |
0 |
1220 |
95,27 |
95,27 |
|
|
|
87,48 |
|
|
| 1314 |
Kogulpītes |
Mazsalacas |
0 |
1233 |
2 72,07 |
2 72,07 |
|
|
|
272,07 |
|
|
| 1315 |
Kogulpītes |
Rūjienas |
0 |
1233 |
1,99 |
1,99 |
|
|
|
1,99 |
|
|
| 1316 |
Pidriku |
Beverīnas |
0 |
1592 |
72,07 |
72,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1317 |
Baltais |
Beverīnas |
0 |
1501 |
98,01 |
98,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1318 |
Augstais |
Kocēnu |
0 |
1465 |
82,07 |
82,07 |
|
|
|
82,07 |
|
|
| 1319 |
Tiru |
Kocēnu |
0 |
1447 |
1 27,01 |
1 27,01 |
|
|
|
127,01 |
|
|
| 1320 |
Skalu |
Kocēnu |
0 |
1463 |
1 01,04 |
1 01,04 |
|
|
|
101,04 |
|
|
| 1321 |
Mielsturu |
Alojas |
0 |
1446 |
0,86 |
0,86 |
|
|
|
0,86 |
|
|
| 1322 |
Mielsturu |
Kocēnu |
0 |
1446 |
75,23 |
75,23 |
|
|
|
75,23 |
|
|
| 1323 |
Tiltu |
Alojas |
0 |
1122 |
4,45 |
4,45 |
|
|
|
4,45 |
|
|
| 1324 |
Tiltu |
Kocēnu |
0 |
1122 |
65,64 |
65,64 |
|
|
|
65,64 |
|
|
| 1325 |
Purmuižas |
Kocēnu |
0 |
1245 |
89,02 |
89,02 |
|
|
|
89,02 |
|
|
| 1326 |
Purmuižas |
Mazsalacas |
0 |
1245 |
10 33,03 |
10 33,03 |
|
|
|
1033,03 |
|
|
| 1327 |
Rāceņu |
Kocēnu |
0 |
1579 |
76,08 |
76,08 |
|
|
|
76,08 |
59,22 |
|
| 1328 |
Tūtes |
Kocēnu |
0 |
1599 |
69,01 |
69,01 |
|
|
|
69,01 |
|
|
| 1329 |
Tūtes |
Pārgaujas |
0 |
1599 |
6,03 |
6,03 |
|
|
|
6,03 |
|
|
| 1330 |
Brīnumu |
Kocēnu |
0 |
1569 |
1 96,00 |
1 96,00 |
|
|
|
196,00 |
155,89 |
|
| 1331 |
Bērzkalnu III |
Kocēnu |
0 |
1567 |
72,02 |
72,02 |
|
|
|
72,02 |
|
|
| 1332 |
Maitiņu |
Kocēnu |
0 |
1540 |
77,03 |
39,95 |
|
37,08 |
|
|
|
|
| 1333 |
Zaķu |
Kocēnu |
0 |
1448 |
38,06 |
38,06 |
|
|
|
38,06 |
|
|
| 1334 |
Saules |
Kocēnu |
0 |
1449 |
60,06 |
60,06 |
|
|
|
60,06 |
|
|
| 1335 |
Suņēnu |
Mazsalacas |
0 |
1309 |
2 59,08 |
2 59,08 |
|
|
|
259,08 |
|
|
| 1336 |
Kiļļu |
Mazsalacas |
0 |
1310 |
54,10 |
54,10 |
|
|
|
54,10 |
|
|
| 1337 |
Mežmuižas |
Mazsalacas |
0 |
1279 |
1 57,09 |
1 57,09 |
|
|
2,55 |
157,09 |
|
|
| 1338 |
Dzelmes |
Mazsalacas |
0 |
1280 |
66,09 |
66,09 |
|
|
|
66,09 |
|
|
| 1339 |
Šķūres |
Rūjienas |
0 |
1335 |
2 07,06 |
2 07,06 |
|
|
|
207,06 |
|
|
| 1340 |
Milavas |
Rūjienas |
0 |
1337 |
68,06 |
68,06 |
|
|
|
68,06 |
|
|
| 1341 |
Meģītes |
Rūjienas |
0 |
1336 |
1 16,05 |
1 16,05 |
|
|
|
116,05 |
|
|
| 1342 |
Inču |
Beverīnas |
0 |
1557 |
32,07 |
32,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1343 |
Lielais II (Mujānu,
Vikvēnu(Zažēnu)) |
Kocēnu |
16817 |
1466 |
31 33,04 |
16 51,94 |
1 19,00 |
1362,10 |
|
3133,04 |
|
|
| 1344 |
Dišleru |
Valkas |
0 |
2345 |
35,28 |
35,28 |
|
|
|
35,28 |
|
|
| 1345 |
Datermalu |
Valkas |
0 |
2330 |
80,92 |
80,92 |
|
|
|
80,92 |
|
|
| 1346 |
Bez nosaukuma |
Valkas |
0 |
2351 |
40,52 |
40,52 |
|
|
0,02 |
40,52 |
|
|
| 1347 |
Purgaiļu- Dāņkalnu |
Valkas |
0 |
2354 |
80,13 |
80,13 |
|
|
|
80,13 |
|
|
| 1348 |
Tīrpurvs |
Smiltenes |
0 |
2523 |
3 08,35 |
2 83,96 |
|
24,39 |
0,47 |
|
|
|
| 1349 |
Baltais III |
Smiltenes |
0 |
2510 |
1 79,02 |
1 79,02 |
|
|
1,24 |
|
|
|
| 1350 |
Klabīšu |
Strenču |
0 |
2434 |
52,69 |
52,69 |
|
|
|
|
|
|
| 1351 |
Cālīšu |
Strenču |
0 |
2429 |
45,82 |
45,82 |
|
|
|
|
|
|
| 1352 |
Kalējiņu Būdas |
Valkas |
0 |
2446 |
38,20 |
38,20 |
|
|
|
|
|
|
| 1353 |
Kalējiņu Būdas |
Strenču |
0 |
2446 |
13,91 |
13,91 |
|
|
|
|
|
|
| 1354 |
Lejaskukru |
Valkas |
0 |
2385 |
33,47 |
33,47 |
|
|
|
33,47 |
|
|
| 1355 |
Matisēnu II |
Valkas |
0 |
2359 |
33,74 |
33,74 |
|
|
|
33,74 |
|
|
| 1356 |
Pukšu |
Valkas |
0 |
2416 |
72,03 |
72,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1357 |
Stirnu |
Smiltenes |
0 |
5796 |
1 10,59 |
1 10,59 |
|
|
0,36 |
|
|
|
| 1358 |
Stirnu |
Apes |
0 |
5796 |
0,31 |
0,31 |
|
|
|
|
|
|
| 1359 |
Kalnezera |
Smiltenes |
0 |
2530 |
65,14 |
65,14 |
|
|
|
|
|
|
| 1360 |
Kalnezera |
Apes |
0 |
2530 |
0,13 |
0,13 |
|
|
|
|
|
|
| 1361 |
Meimurkalna |
Smiltenes |
0 |
2551 |
26,10 |
26,10 |
|
|
|
|
|
|
| 1362 |
Lielais |
Smiltenes |
0 |
2570 |
1 02,23 |
1 02,23 |
|
|
26,27 |
22,66 |
|
|
| 1363 |
Laiviņu |
Valkas |
0 |
2415 |
1 39,83 |
1 39,83 |
|
|
3,84 |
5,17 |
|
|
| 1364 |
Krauķu |
Smiltenes |
0 |
2488 |
1,20 |
1,20 |
|
|
|
|
|
|
| 1365 |
Krauķu |
Valkas |
0 |
2488 |
2 20,72 |
2 20,72 |
|
|
|
|
|
|
| 1366 |
Vilsalas |
Valkas |
0 |
2382 |
31,91 |
31,91 |
|
|
|
31,91 |
|
|
| 1367 |
Mēra |
Smiltenes |
0 |
2716 |
53,45 |
53,45 |
|
|
|
|
|
|
| 1368 |
Veismaņu |
Smiltenes |
0 |
2529 |
29,33 |
29,33 |
|
|
|
|
|
|
| 1369 |
Dutkas |
Beverīnas |
0 |
2460 |
1 31,11 |
1 31,11 |
|
|
|
|
|
|
| 1370 |
Tīreļpurvs |
Strenču |
0 |
2505 |
1 83,39 |
1 83,39 |
|
|
|
|
|
|
| 1371 |
Lesiņu |
Valkas |
0 |
2492 |
99,23 |
51,33 |
|
47,90 |
|
|
|
|
| 1372 |
Lesiņu |
Apes |
0 |
2492 |
0,03 |
0,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1373 |
Baltais I |
Beverīnas |
0 |
2452 |
43,07 |
43,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1374 |
Baltais II |
Valkas |
0 |
2476 |
2 77,14 |
2 77,14 |
|
|
|
|
|
|
| 1375 |
Bezdibena (Kārķu) |
Valkas |
0 |
2352 |
3 97,75 |
3 97,75 |
|
|
21,37 |
397,75 |
|
|
| 1376 |
Bez nosaukuma |
Smiltenes |
0 |
2525 |
58,88 |
58,88 |
|
|
|
|
|
|
| 1377 |
Dores |
Valkas |
0 |
2393 |
1 92,62 |
1 92,62 |
|
|
3,54 |
|
|
|
| 1378 |
Kalējiņu |
Smiltenes |
0 |
2484 |
96,26 |
96,26 |
|
|
0,07 |
|
|
|
| 1379 |
Krievu |
Smiltenes |
0 |
2564 |
1 54,38 |
1 54,38 |
|
|
|
154,38 |
154,38 |
|
| 1380 |
Lielais (Pukšu) |
Valkas |
0 |
2417 |
9,10 |
9,10 |
|
|
|
9,10 |
7,29 |
|
| 1381 |
Lielais (Pukšu) |
Strenču |
0 |
2417 |
4 21,22 |
4 21,22 |
|
|
6,68 |
415,36 |
413,19 |
|
| 1382 |
Muižnieku |
Strenču |
0 |
2418 |
38,20 |
38,20 |
|
|
|
|
|
|
| 1383 |
Rukšu |
Valkas |
0 |
2355 |
70,17 |
70,17 |
|
|
|
70,17 |
|
|
| 1384 |
Šķirmetu- Ārītes |
Valkas |
0 |
2368 |
3 22,74 |
3 22,74 |
|
|
|
322,74 |
|
|
| 1385 |
Rūžēnu |
Burtnieku |
0 |
2373 |
1 06,29 |
1 06,29 |
|
|
|
106,29 |
|
|
| 1386 |
Saules |
Valkas |
0 |
2412 |
2 10,04 |
2 10,04 |
|
|
0,85 |
163,26 |
|
|
| 1387 |
Sedaskalna |
Valkas |
0 |
2389 |
1 47,33 |
1 07,05 |
|
40,28 |
|
35,01 |
|
|
| 1388 |
Kačoru |
Strenču |
0 |
2462 |
3 10,24 |
3 10,24 |
|
|
|
|
|
|
| 1389 |
Kačoru |
Beverīnas |
0 |
2462 |
8 45,10 |
2 70,05 |
|
575,05 |
|
|
|
|
| 1390 |
Kurzu |
Valkas |
0 |
2396 |
25,64 |
25,64 |
|
|
18,63 |
25,04 |
|
|
| 1391 |
Zuldimi |
Valkas |
0 |
2394 |
3 95,32 |
3 95,32 |
|
|
|
|
|
|
| 1392 |
Ķeizaru |
Valkas |
16814 |
2344 |
7 80,14 |
6 14,08 |
|
166,06 |
|
780,14 |
|
|
| 1393 |
Taures |
Valkas |
16816 |
2456 |
54,82 |
-3 42,34 |
3 97,16 |
|
|
|
|
|
| 1394 |
Taures |
Strenču |
16816 |
2456 |
9 11,56 |
9 11,56 |
|
|
|
|
|
|
| 1395 |
Geidas |
Strenču |
16813 |
2504 |
2 83,59 |
1 71,50 |
77,70 |
34,39 |
77,99 |
|
|
|
| 1396 |
Sedas |
Valkas |
16815 |
2409 |
10 14,32 |
10 14,32 |
|
|
7,43 |
1014,32 |
649,07 |
|
| 1397 |
Sedas |
Burtnieku |
16815 |
2409 |
4 87,11 |
4 87,11 |
|
|
0,72 |
487,11 |
60,13 |
|
| 1398 |
Sedas |
Strenču |
16815 |
2409 |
74 29,88 |
28 34,00 |
3 96,87 |
4199,01 |
|
7242,84 |
5719,12 |
|
| 1399 |
Sūnu (Vadaiņu) |
Valkas |
0 |
2483 |
2 46,86 |
2 46,86 |
|
|
|
181,59 |
|
|
| 1400 |
Būdas |
Burtnieku |
0 |
2402 |
1 35,45 |
1 35,45 |
|
|
|
|
|
|
| 1401 |
Paures |
Burtnieku |
0 |
2375 |
65,59 |
65,59 |
|
|
|
65,59 |
|
|
| 1402 |
Ragu II |
Smiltenes |
0 |
2550 |
3 20,97 |
3 20,97 |
|
|
|
|
|
|
| 1403 |
Bez nosaukuma |
Talsu |
10720 |
289 |
28,50 |
28,50 |
|
|
|
|
|
|
| 1404 |
Pūces |
Talsu |
10487 |
173 |
7,31 |
7,31 |
|
|
|
|
|
|
| 1405 |
Pūces |
Mērsraga |
10487 |
173 |
3 52,70 |
3 52,70 |
|
|
|
|
|
|
| 1406 |
Dūmiņu |
Ventspils |
10451 |
37 |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1407 |
Dūmiņu |
Dundagas |
10451 |
37 |
60,01 |
60,01 |
|
|
1,52 |
60,01 |
60,01 |
|
| 1408 |
Lūžņu |
Ventspils |
10759 |
1 |
11 41,25 |
11 41,25 |
|
|
|
|
|
|
| 1409 |
Vārves (Buļļu, Pūņu) |
Ventspils |
10788 |
41 |
7 57,85 |
4 60,40 |
2 82,50 |
14,95 |
|
|
|
|
| 1410 |
Kukšu II |
Alsungas |
11134 |
484 |
25,45 |
25,45 |
|
|
|
|
|
|
| 1411 |
Spāres |
Kuldīgas |
11263 |
523 |
62,90 |
62,90 |
|
|
49,12 |
|
|
|
| 1412 |
Lāceņu |
Skrundas |
11270 |
543 |
29,55 |
29,55 |
|
|
|
|
|
|
| 1413 |
Guraišu- Kliņģu |
Skrundas |
11298 |
570 |
53,60 |
53,60 |
|
|
|
|
|
|
| 1414 |
Vārsrēgu (Magaziņas) |
Aizputes |
11511 |
317 |
1 64,75 |
1 64,75 |
|
|
|
|
|
|
| 1415 |
Krustkalnu |
Vaiņodes |
11638 |
392 |
51,13 |
51,13 |
|
|
|
|
|
|
| 1416 |
Lisķaku |
Ludzas |
12317 |
5138 |
27,01 |
27,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1417 |
Aklezera |
Saldus |
11482 |
789 |
24,60 |
24,60 |
|
|
|
|
|
|
| 1418 |
Šķirpānu lejas |
Ludzas |
12500 |
5198 |
33,01 |
33,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1419 |
Jegorovas |
Baltinavas |
0 |
4972 |
3 15,00 |
2 95,03 |
|
19,97 |
|
|
|
|
| 1420 |
Svātaunes |
Baltinavas |
0 |
4973 |
1 18,02 |
1 18,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1421 |
Purmales-Lāčavas |
Balvu |
0 |
4965 |
14 86,82 |
14 86,82 |
|
|
|
|
|
|
| 1422 |
Purmales-Lāčavas |
Baltinavas |
0 |
4965 |
2,23 |
2,23 |
|
|
|
|
|
|
| 1423 |
Purdas (Lutinānu) |
Balvu |
0 |
4063 |
17 49,00 |
16 39,56 |
1 09,44 |
|
53,02 |
|
|
|
| 1424 |
Purdas (Lutinānu) |
Viļakas |
0 |
4063 |
0,02 |
0,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1425 |
Šalgunovas |
Balvu |
0 |
4061 |
1 68,95 |
1 68,95 |
|
|
|
|
|
|
| 1426 |
Šalgunovas |
Viļakas |
0 |
4061 |
2,07 |
2,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1427 |
Stampaku (Mūrnieku) |
Balvu |
0 |
4055 |
12 11,76 |
12 11,76 |
|
|
134,63 |
1161,32 |
1161,21 |
|
| 1428 |
Stampaku (Mūrnieku) |
Viļakas |
0 |
4055 |
2 46,46 |
2 46,46 |
|
|
18,03 |
246,46 |
246,46 |
|
| 1429 |
Stampaku |
Viļakas |
0 |
4012 |
8 80,61 |
8 80,61 |
|
|
45,41 |
814,80 |
814,80 |
|
| 1430 |
Siena |
Balvu |
0 |
3969 |
62,34 |
62,34 |
|
|
|
|
|
|
| 1431 |
Siena |
Viļakas |
0 |
3969 |
2 38,73 |
2 38,73 |
|
|
61,66 |
|
|
|
| 1432 |
Muravas (Mežariias) |
Balvu |
0 |
3968 |
55,09 |
55,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1433 |
Lauzu |
Balvu |
0 |
3961 |
1 92,03 |
1 92,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1434 |
Derdziņu |
Balvu |
0 |
3943 |
42,08 |
42,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1435 |
Užu- I |
Balvu |
0 |
3997 |
2 85,04 |
2 85,04 |
|
|
70,07 |
|
|
|
| 1436 |
Trupeņu |
Balvu |
0 |
3996 |
1 32,04 |
1 32,04 |
|
|
38,10 |
|
|
|
| 1437 |
Jūtu |
Balvu |
0 |
4001 |
80,13 |
80,13 |
|
|
|
|
|
|
| 1438 |
Lāčgabala |
Balvu |
0 |
4002 |
99,08 |
99,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1439 |
Jaunkantora (Zodānu) |
Alūksnes |
0 |
3970 |
65,45 |
65,45 |
|
|
|
|
|
|
| 1440 |
Jaunkantora (Zodānu) |
Viļakas |
0 |
3970 |
9 98,76 |
9 98,76 |
|
|
74,51 |
95,73 |
|
|
| 1441 |
Pokuļevas |
Balvu |
0 |
3967 |
1 10,24 |
1 10,24 |
|
|
|
|
|
|
| 1442 |
Pokuļevas |
Viļakas |
0 |
3967 |
6,84 |
6,84 |
|
|
|
|
|
|
| 1443 |
Augstbirzes II |
Balvu |
0 |
3960 |
1 87,30 |
1 87,30 |
|
|
|
|
|
|
| 1444 |
Rakavas |
Balvu |
0 |
3958 |
2 53,10 |
2 53,10 |
|
|
|
|
|
|
| 1445 |
Kačupes |
Balvu |
0 |
3952 |
28,01 |
28,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1446 |
Sproģu |
Balvu |
0 |
3942 |
70,05 |
70,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1447 |
Gruzīšu |
Rugāju |
0 |
4023 |
4 72,04 |
4 72,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1448 |
Pertupes |
Rugāju |
0 |
4034 |
1 65,06 |
1 65,06 |
|
|
82,94 |
|
|
|
| 1449 |
Ilganču Upes |
Rugāju |
0 |
4085 |
1 07,08 |
1 07,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1450 |
Gružņu ezera |
Balvu |
0 |
4090 |
2 48,87 |
2 48,87 |
|
|
|
|
|
|
| 1451 |
Gružņu ezera |
Rugāju |
0 |
4090 |
40,17 |
40,17 |
|
|
|
|
|
|
| 1452 |
Grīvas |
Balvu |
0 |
4123 |
3,60 |
3,60 |
|
|
|
|
|
|
| 1453 |
Grīvas |
Baltinavas |
0 |
4123 |
4 80,45 |
4 80,45 |
|
|
|
|
|
|
| 1454 |
Cudarinovas |
Viļakas |
0 |
4017 |
38,03 |
38,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1455 |
Kozlovas |
Viļakas |
0 |
4020 |
25,02 |
25,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1456 |
Orlovas- Ušķinieku |
Balvu |
0 |
4059 |
26 20,88 |
26 20,88 |
|
|
2,08 |
2287,44 |
|
|
| 1457 |
Orlovas- Uškiiiieku |
Rugāju |
0 |
4059 |
0,29 |
0,29 |
|
|
|
|
|
|
| 1458 |
Lutināmi |
Balvu |
16857 |
4099 |
8 29,00 |
8 29,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1459 |
Naudiševas ( Balvu) |
Balvu |
16826 |
4005 |
4 01,87 |
1 48,50 |
2 16,18 |
37,19 |
|
|
|
|
| 1460 |
Labordiša |
Baltinavas |
0 |
4977 |
39,02 |
39,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1461 |
Bērzpils (Lielā Peise) |
Balvu |
0 |
4102 |
23 25,66 |
23 25,66 |
|
|
|
2239,05 |
2238,73 |
|
| 1462 |
Bērzpils (Lielā Peise) |
Rugāju |
0 |
4102 |
15 66,59 |
15 66,59 |
|
|
|
1499,46 |
1499,46 |
|
| 1463 |
Strupuļu |
Viļānu |
16243 |
4228 |
68,75 |
68,75 |
|
|
|
|
|
|
| 1464 |
Knovu |
Viļānu |
16245 |
4216 |
2 09,17 |
2 09,17 |
|
|
|
|
|
|
| 1465 |
Knovu |
Riebiņu |
16245 |
4216 |
2,53 |
2,53 |
|
|
|
|
|
|
| 1466 |
Suļu |
Rēzeknes |
16249 |
4169 |
38,06 |
38,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1467 |
Burzavas |
Rēzeknes |
16316 |
4335 |
56,43 |
56,43 |
|
|
|
|
|
|
| 1468 |
Pustinku |
Rēzeknes |
16335 |
4368 |
32,81 |
32,81 |
|
|
|
|
|
|
| 1469 |
Zviedrenu |
Viļānu |
16342 |
4231 |
44,02 |
44,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1470 |
Kumbeles |
Daugavpils |
15071 |
4779 |
2 30,72 |
2 30,72 |
|
|
|
|
|
|
| 1471 |
Geikinu |
Rēzeknes |
16387 |
4362 |
48,76 |
48,76 |
|
|
|
|
|
|
| 1472 |
Kalnāiu |
Rēzeknes |
16421 |
4405 |
24,81 |
24,81 |
|
|
|
0,52 |
0,52 |
|
| 1473 |
Vuškānu |
Rēzeknes |
16437 |
4434 |
34,47 |
34,47 |
|
|
|
|
|
|
| 1474 |
Veczosnas |
Rēzeknes |
16438 |
4427 |
27,70 |
27,70 |
|
|
|
27,70 |
27,70 |
|
| 1475 |
Balžinovas |
Rēzeknes |
16480 |
4452 |
51,06 |
51,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1476 |
Svētinu |
Rēzeknes |
16222 |
4129 |
3 08,61 |
3 08,61 |
|
|
|
|
|
|
| 1477 |
Kumbeles |
Daugavpils |
15117 |
4776 |
1 01,02 |
1 01,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1478 |
Kaupru |
Daugavpils |
14304 |
4642 |
1 79,08 |
1 79,08 |
|
|
4,80 |
|
|
|
| 1479 |
Mazais tīrelis |
Engures |
10372 |
695 |
4 84,71 |
3 21,20 |
|
163,51 |
13,34 |
480,73 |
480,73 |
|
| 1480 |
Lielā lauka |
Kandavas |
10386 |
707 |
2 80,34 |
2 66,30 |
|
14,04 |
|
|
|
|
| 1481 |
Stārku |
Tukuma |
10391 |
719 |
6 70,03 |
6 70,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1482 |
Sterkēnu |
Viesītes |
0 |
3933 |
1 57,12 |
1 57,12 |
|
|
|
|
|
|
| 1483 |
Sterkēnu |
Neretas |
0 |
3933 |
6,90 |
6,90 |
|
|
|
|
|
|
| 1484 |
Rošānu |
Viesītes |
0 |
3937 |
1 71,09 |
1 71,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1485 |
Vinaukas ezermalas |
Viesītes |
0 |
3936 |
2 45,06 |
2 45,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1486 |
Lones |
Viesītes |
0 |
3882 |
1 63,06 |
1 63,06 |
|
|
|
163,04 |
163,04 |
|
| 1487 |
Garais (Putnu salas) |
Krustpils |
0 |
3611 |
3 32,06 |
2 04,37 |
|
127,69 |
|
|
|
|
| 1488 |
Catlakšu I |
Krustpils |
0 |
3612 |
97,06 |
97,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1489 |
Driksnas- Vilku |
Krustpils |
0 |
3615 |
10 24,05 |
3 71,11 |
|
652,94 |
|
|
|
|
| 1490 |
Ilzes |
Daugavpils |
15006 |
4757 |
38,40 |
38,40 |
|
|
|
38,40 |
|
|
| 1491 |
Varjanišku |
Daugavpils |
15152 |
4787 |
2 73,08 |
2 73,08 |
|
|
|
1,04 |
|
|
| 1492 |
Krasnijs Moh |
Daugavpils |
14946 |
4753 |
32,84 |
32,84 |
|
|
|
32,70 |
|
|
| 1493 |
Bambanišku |
Daugavpils |
14667 |
4928 |
26,00 |
26,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1494 |
Stoļbodkas |
Daugavpils |
14852 |
4956 |
66,05 |
66,05 |
|
|
|
66,05 |
|
|
| 1495 |
Vaboles |
Daugavpils |
14516 |
4682 |
1 05,33 |
1 05,33 |
|
|
|
|
|
|
| 1496 |
Plonišku |
Daugavpils |
14382 |
4660 |
3 32,02 |
3 32,02 |
|
|
2,73 |
|
|
|
| 1497 |
Meža |
Daugavpils |
14289 |
4639 |
5 50,46 |
5 50,46 |
|
|
1,26 |
|
|
|
| 1498 |
Meža |
Vārkavas |
14289 |
4639 |
0,55 |
0,55 |
|
|
|
|
|
|
| 1499 |
Pusčas |
Daugavpils |
15081 |
4767 |
30,01 |
30,01 |
|
|
|
12,13 |
|
|
| 1500 |
Sūnakļa |
Ilūkstes |
14619 |
4906 |
43,05 |
43,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1501 |
Gargrodes |
Salas |
16828 |
3807 |
10 67,94 |
7 77,14 |
2 90,80 |
|
8,63 |
496,75 |
|
|
| 1502 |
Lielais- Aknīstes |
Aknīstes |
16829 |
4808 |
10 43,94 |
5 83,94 |
4 60,00 |
|
|
|
|
|
| 1503 |
Kraukļu |
Jēkabpils |
0 |
3815 |
9 24,04 |
9 24,04 |
|
|
|
903,85 |
903,85 |
|
| 1504 |
Siena |
Viesītes |
0 |
3821 |
5 94,51 |
5 94,51 |
|
|
44,63 |
|
|
|
| 1505 |
Siena |
Neretas |
0 |
3821 |
20,59 |
20,59 |
|
|
|
|
|
|
| 1506 |
Daugu |
Viesītes |
0 |
3846 |
1 67,08 |
1 67,08 |
|
|
2,76 |
|
|
|
| 1507 |
Dvietes- Skuku |
Ilūkstes |
14393 |
4872 |
1 59,81 |
1 59,81 |
|
|
|
159,81 |
159,81 |
|
| 1508 |
Ubagu |
Ilūkstes |
14310 |
4852 |
92,61 |
92,61 |
|
|
|
|
|
|
| 1509 |
Oposta |
Riebiņu |
0 |
4614 |
0,19 |
0,19 |
|
|
|
|
|
|
| 1510 |
Oposta |
Aglonas |
0 |
4614 |
1 24,85 |
1 24,85 |
|
|
|
51,31 |
51,31 |
|
| 1511 |
Salinieku |
Aglonas |
0 |
4616 |
4 84,07 |
4 84,07 |
|
|
|
172,95 |
172,95 |
|
| 1512 |
Cepļu salas |
Riebiņu |
0 |
4602 |
1 72,07 |
1 72,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1513 |
Antānu |
Preiļu |
0 |
4593 |
1 81,06 |
1 81,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1514 |
Viragnas |
Preiļu |
0 |
4606 |
76,09 |
76,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1515 |
Strimines |
Preiļu |
0 |
4590 |
3 04,03 |
3 04,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1516 |
Smiltēnu |
Riebiņu |
0 |
4579 |
13,79 |
13,79 |
|
|
|
|
|
|
| 1517 |
Smiltēnu |
Preiļu |
0 |
4579 |
1 54,28 |
1 54,28 |
|
|
|
|
|
|
| 1518 |
Kalnarubenu |
Riebiņu |
0 |
4583 |
1 74,08 |
1 74,08 |
|
|
10,47 |
1,77 |
|
|
| 1519 |
Marinpoles |
Riebiņu |
0 |
4580 |
36,28 |
36,28 |
|
|
|
3,66 |
|
|
| 1520 |
Marinpoles |
Preiļu |
0 |
4580 |
20,74 |
20,74 |
|
|
|
|
|
|
| 1521 |
Krapišku |
Riebiņu |
0 |
4566 |
45,21 |
45,21 |
|
|
|
|
|
|
| 1522 |
Krapišku |
Preiļu |
0 |
4566 |
2 08,83 |
2 08,83 |
|
|
|
|
|
|
| 1523 |
Badeļu (Badinavas) |
Preiļu |
0 |
4565 |
2 70,46 |
2 31,34 |
|
39,12 |
|
|
|
|
| 1524 |
Badeļu (Badinavas) |
Vārkavas |
0 |
4565 |
42,62 |
42,62 |
|
|
|
|
|
|
| 1525 |
Salmejas |
Riebiņu |
0 |
4567 |
2 82,06 |
2 82,06 |
|
|
|
24,49 |
|
|
| 1526 |
Melnās salas |
Rēzeknes |
0 |
4413 |
41,06 |
41,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1527 |
Melnās salas |
Riebiņu |
0 |
4413 |
2 10,25 |
2 10,25 |
|
|
|
|
|
|
| 1528 |
Leščinskas |
Riebiņu |
0 |
4271 |
3 56,01 |
2 54,86 |
1 01,15 |
|
|
|
|
|
| 1529 |
Pudniku |
Riebiņu |
0 |
4521 |
66,06 |
66,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1530 |
Mednu kalna |
Preiļu |
0 |
4528 |
1 26,04 |
1 26,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1531 |
Ostrovas |
Riebiņu |
0 |
4555 |
3 14,05 |
3 14,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1532 |
Znotinu |
Līvānu |
0 |
4548 |
35,20 |
35,20 |
|
|
|
|
|
|
| 1533 |
Znotinu |
Preiļu |
0 |
4548 |
18,81 |
18,81 |
|
|
|
|
|
|
| 1534 |
Pauninu ( Krievusalas) |
Līvānu |
0 |
4530 |
22,52 |
22,52 |
|
|
|
|
|
|
| 1535 |
Pauninu ( Krievusalas) |
Preiļu |
0 |
4530 |
4 32,51 |
4 32,51 |
|
|
|
|
|
|
| 1536 |
Žagatu |
Preiļu |
0 |
4516 |
2 17,08 |
2 17,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1537 |
Apšinieku |
Līvānu |
0 |
4527 |
3 00,08 |
3 00,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1538 |
Steperu |
Līvānu |
0 |
4525 |
20 72,67 |
20 72,67 |
|
|
|
|
|
|
| 1539 |
Steperu |
Preiļu |
0 |
4525 |
9 23,39 |
9 23,39 |
|
|
|
|
|
|
| 1540 |
Pētermuižas |
Līvānu |
0 |
3665 |
11 54,06 |
5 40,18 |
58,97 |
554,91 |
|
|
|
|
| 1541 |
Ašinieku |
Līvānu |
0 |
4545 |
1 09,29 |
1 09,29 |
|
|
|
0,30 |
|
|
| 1542 |
Ašinieku |
Vārkavas |
0 |
4545 |
15 96,74 |
15 96,74 |
|
|
|
1532,99 |
|
|
| 1543 |
Zūsinu |
Līvānu |
0 |
4543 |
57,43 |
57,43 |
|
|
|
|
|
|
| 1544 |
Zūsinu |
Vārkavas |
0 |
4543 |
1 58,58 |
1 58,58 |
|
|
|
|
|
|
| 1545 |
Mednu |
Līvānu |
0 |
4515 |
13 58,65 |
13 58,65 |
|
|
|
|
|
|
| 1546 |
Mednu |
Preiļu |
0 |
4515 |
51,36 |
51,36 |
|
|
|
|
|
|
| 1547 |
Lielais (Pelečāres) |
Krustpüs |
0 |
4212 |
23 65,54 |
23 65,54 |
|
|
21,41 |
2362,10 |
|
|
| 1548 |
Lielais (Pelečāres) |
Varakļānu |
0 |
4212 |
1 65,61 |
1 65,61 |
|
|
|
143,96 |
|
|
| 1549 |
Lielais (Pelečāres) |
Riebiņu |
0 |
4212 |
6 18,11 |
6 18,11 |
|
|
|
587,58 |
|
|
| 1550 |
Lielais (Pelečāres) |
Līvānu |
0 |
4212 |
18 03,80 |
18 03,80 |
|
|
8,80 |
1684,44 |
|
|
| 1551 |
Aklais ( Melnais) |
Viļānu |
0 |
4213 |
13,27 |
13,27 |
|
|
|
|
|
|
| 1552 |
Aklais ( Melnais) |
Varakļānu |
0 |
4213 |
1 25,48 |
1 25,48 |
|
|
|
|
|
|
| 1553 |
Aklais ( Melnais) |
Riebiņu |
0 |
4213 |
21 38,33 |
21 38,33 |
|
|
|
|
|
|
| 1554 |
Purgaiļu |
Limbažu |
0 |
1200 |
3 32,10 |
3 32,10 |
|
|
|
332,10 |
|
|
| 1555 |
Pauku |
Limbažu |
0 |
1198 |
1 13,03 |
1 13,03 |
|
|
|
113,03 |
|
|
| 1556 |
Jaunīšu |
Limbažu |
0 |
1196 |
1 52,03 |
1 52,03 |
|
|
|
152,03 |
|
|
| 1557 |
Avotinu |
Limbažu |
0 |
1188 |
2 29,94 |
2 29,94 |
|
|
|
2259,94 |
|
|
| 1558 |
Avotinu |
Salacgrīvas |
0 |
1188 |
47,08 |
47,08 |
|
|
|
47,08 |
|
|
| 1559 |
Saulrietu |
Ogres |
0 |
2199 |
3 90,70 |
3 90,70 |
|
|
5,46 |
|
|
|
| 1560 |
Saulrietu |
Kokneses |
0 |
2199 |
64,38 |
64,38 |
|
|
|
|
|
|
| 1561 |
Vērenes |
Ogres |
0 |
2198 |
4 88,05 |
4 88,05 |
|
|
9,78 |
313,59 |
|
|
| 1562 |
Gulbju |
Ogres |
0 |
2196 |
3 97,17 |
3 97,17 |
|
|
7,35 |
270,81 |
|
|
| 1563 |
Gainu |
Krustpils |
0 |
3642 |
1 25,75 |
1 25,75 |
|
|
|
0,03 |
|
|
| 1564 |
Gainu |
Līvānu |
0 |
3642 |
13 05,29 |
13 05,29 |
|
|
|
1105,64 |
|
|
| 1565 |
Masānu |
Līvānu |
0 |
3652 |
2 55,09 |
2 55,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1566 |
Peisienieku |
Līvānu |
0 |
3655 |
2 21,06 |
2 21,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1567 |
Krievu- Jersikas |
Līvānu |
0 |
3674 |
31 73,92 |
31 73,92 |
|
|
15,38 |
|
|
|
| 1568 |
Krievu- Jersikas |
Vārkavas |
0 |
3674 |
20 09,15 |
20 09,15 |
|
|
6,30 |
|
|
|
| 1569 |
Izdegu |
Vārkavas |
0 |
3683 |
65,05 |
65,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1570 |
Skrebeļu- Skrūzmanu |
Līvānu |
16830 |
3662 |
37 78,68 |
22 21,08 |
15 57,60 |
|
1,45 |
|
|
|
| 1571 |
Borovkas |
Krustpils |
16827 |
3645 |
13 70,01 |
6 30,82 |
6 92,66 |
46,53 |
|
|
|
|
| 1572 |
Borovkas |
Līvānu |
16827 |
3645 |
7 48,72 |
7 48,72 |
|
|
|
|
|
|
| 1573 |
Dzirnu - Raupes |
Alojas |
0 |
1043 |
4 25,05 |
4 25,05 |
|
|
0,06 |
425,05 |
|
|
| 1574 |
Painītes |
Alojas |
0 |
1041 |
2 40,09 |
2 40,09 |
|
|
|
239,36 |
|
|
| 1575 |
Zilais |
Salacgrīvas |
0 |
1036 |
1 54,02 |
1 54,02 |
|
|
0,04 |
154,02 |
|
|
| 1576 |
Augstākalna |
Salacgrīvas |
0 |
1037 |
1 88,57 |
1 88,57 |
|
|
53,08 |
188,48 |
|
|
| 1577 |
Augstākalna |
Alojas |
0 |
1037 |
1 95,44 |
1 95,44 |
|
|
70,63 |
190,86 |
|
|
| 1578 |
Radas |
Alojas |
0 |
1044 |
89,01 |
89,01 |
|
|
|
76,47 |
|
|
| 1579 |
Pirtsmežu |
Alojas |
0 |
1046 |
7 39,05 |
7 39,05 |
|
|
|
739,05 |
|
|
| 1580 |
Vilku |
Alojas |
0 |
1054 |
4 76,07 |
4 76,07 |
|
|
15,68 |
476,07 |
|
|
| 1581 |
Vecvietu |
Salacgrīvas |
0 |
1038 |
77,06 |
77,06 |
|
|
|
77,06 |
|
|
| 1582 |
Jānīšu-Dainas |
Alojas |
0 |
1056 |
4 80,07 |
4 80,07 |
|
|
|
480,07 |
|
|
| 1583 |
Dzērves |
Alojas |
0 |
1061 |
3 96,06 |
3 96,06 |
|
|
10,62 |
396,06 |
|
|
| 1584 |
Skūtnes |
Salacgrīvas |
0 |
1052 |
1 09,22 |
1 09,22 |
|
|
|
109,22 |
|
|
| 1585 |
Skūtnes |
Alojas |
0 |
1052 |
6,85 |
6,85 |
|
|
|
6,85 |
|
|
| 1586 |
Rismeža |
Salacgrīvas |
0 |
1051 |
2 19,00 |
2 19,00 |
|
|
|
219,00 |
|
|
| 1587 |
Lielpurvs |
Salacgrīvas |
0 |
1066 |
1 25,16 |
1 25,16 |
|
|
63,56 |
125,16 |
|
|
| 1588 |
Lielpurvs |
Alojas |
0 |
1066 |
7 61,85 |
7 61,85 |
|
|
22,56 |
761,85 |
|
|
| 1589 |
Vadmalu |
Salacgrīvas |
0 |
1050 |
1 35,07 |
1 35,07 |
|
|
|
135,07 |
|
|
| 1590 |
Zaku |
Alojas |
0 |
1072 |
1 64,05 |
55,31 |
|
108,74 |
|
164,05 |
|
|
| 1591 |
Niedrāju-Pilkas |
Limbažu |
0 |
1085 |
5 45,54 |
5 40,50 |
|
5,04 |
|
545,54 |
|
|
| 1592 |
Niedrāju-Pilkas |
Salacgrīvas |
0 |
1085 |
2 21,51 |
2 21,51 |
|
|
|
221,51 |
|
|
| 1593 |
Dāvida |
Limbažu |
0 |
1109 |
1 51,04 |
1 51,04 |
|
|
|
151,04 |
|
|
| 1594 |
Zobu |
Limbažu |
0 |
1110 |
62,81 |
62,81 |
|
|
|
62,81 |
|
|
| 1595 |
Zobu |
Alojas |
0 |
1110 |
1,25 |
1,25 |
|
|
|
1,25 |
|
|
| 1596 |
Brinkmanu |
Limbažu |
0 |
1123 |
2 32,06 |
2 32,06 |
|
|
|
232,06 |
|
|
| 1597 |
Vecmuižas |
Limbažu |
0 |
1156 |
4,82 |
4,82 |
|
|
|
4,82 |
|
|
| 1598 |
Vecmuižas |
Salacgrīvas |
0 |
1156 |
1 07,24 |
1 07,24 |
|
|
1,08 |
107,27 |
|
|
| 1599 |
Rustūžu-Blomes |
Limbažu |
0 |
1143 |
2 13,08 |
2 13,08 |
|
|
0,89 |
213,08 |
|
|
| 1600 |
Lielais- Rustūžu |
Limbažu |
0 |
1144 |
5 72,01 |
5 72,01 |
|
|
|
572,01 |
|
|
| 1601 |
Rentes |
Krimuldas |
0 |
1815 |
66,01 |
66,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1602 |
Murkužu |
Limbažu |
0 |
1814 |
41,08 |
41,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1603 |
Karātavu |
Limbažu |
0 |
1813 |
1 11,07 |
1 11,07 |
|
|
2,00 |
|
|
|
| 1604 |
Bičālu- Zaltes |
Krimuldas |
0 |
1831 |
3 19,09 |
3 19,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1605 |
Grabatiņu |
Krimuldas |
0 |
1809 |
3 10,22 |
3 10,22 |
|
|
0,40 |
|
|
|
| 1606 |
Loku |
Limbažu |
0 |
1605 |
79,00 |
79,00 |
|
|
|
0,46 |
|
|
| 1607 |
Peļņu |
Limbažu |
0 |
1215 |
1 26,09 |
1 26,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1608 |
Priežu |
Limbažu |
0 |
1216 |
34,01 |
34,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1609 |
Lielkalne (Augstrozes) |
Limbažu |
0 |
1177 |
2 48,02 |
2 48,02 |
|
|
|
248,02 |
|
|
| 1610 |
Lielkalne (Augstrozes) |
Kocēnu |
0 |
1177 |
3,05 |
3,05 |
|
|
|
3,05 |
|
|
| 1611 |
Vanagu |
Limbažu |
0 |
1176 |
1 49,05 |
1 49,05 |
|
|
|
149,05 |
|
|
| 1612 |
Bisenieku |
Limbažu |
0 |
1185 |
3 05,90 |
3 05,90 |
|
|
|
302,10 |
|
|
| 1613 |
Bisenieku |
Pārgaujas |
0 |
1185 |
0,19 |
0,19 |
|
|
|
|
|
|
| 1614 |
Annasmuiža |
Limbažu |
0 |
2574 |
4,69 |
4,69 |
|
|
|
4,38 |
|
|
| 1615 |
Annasmuiža |
Pārgaujas |
0 |
2574 |
2 38,34 |
2 38,34 |
|
|
|
0,98 |
|
|
| 1616 |
Rupuču |
Pārgaujas |
0 |
2575 |
1 07,04 |
1 07,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1617 |
Puriņu |
Limbažu |
0 |
1183 |
1 27,07 |
1 27,07 |
|
|
|
127,07 |
|
|
| 1618 |
Klagatu |
Limbažu |
0 |
1179 |
1 44,06 |
1 44,06 |
|
|
17,41 |
144,06 |
|
|
| 1619 |
Ruņu |
Limbažu |
0 |
1181 |
2 94,08 |
2 94,08 |
|
|
|
294,08 |
|
|
| 1620 |
Krūciema |
Limbažu |
0 |
1182 |
34,02 |
34,02 |
|
|
|
34,02 |
|
|
| 1621 |
Jaunaunu |
Limbažu |
0 |
1167 |
56,05 |
56,05 |
|
|
|
56,05 |
|
|
| 1622 |
Zvīguru |
Limbažu |
0 |
1154 |
1 51,08 |
1 51,08 |
|
|
|
151,08 |
|
|
| 1623 |
Paneļu |
Limbažu |
0 |
1168 |
54,09 |
54,09 |
|
|
|
54,09 |
|
|
| 1624 |
Svētupes |
Limbažu |
0 |
1145 |
9 17,10 |
9 17,10 |
|
|
12,75 |
917,10 |
|
|
| 1625 |
Dūņezera |
Limbažu |
0 |
1146 |
76,04 |
76,04 |
|
|
|
76,04 |
|
|
| 1626 |
Igažes |
Limbažu |
0 |
1159 |
84,02 |
84,02 |
|
|
|
84,02 |
|
|
| 1627 |
Bajāru |
Limbažu |
0 |
1160 |
38,02 |
38,02 |
|
|
|
38,02 |
|
|
| 1628 |
Draužu |
Limbažu |
0 |
1166 |
82,02 |
82,02 |
|
|
|
82,02 |
|
|
| 1629 |
Melnezera |
Limbažu |
0 |
1149 |
1 52,00 |
1 52,00 |
|
|
|
152,00 |
|
|
| 1630 |
Kodu- Kapzemes (Soku) |
Alojas |
0 |
1045 |
21 66,80 |
21 66,80 |
|
|
49,13 |
2166,04 |
|
|
| 1631 |
Kuivižu (Lapsu) |
Salacgrīvas |
0 |
1031 |
69,06 |
69,06 |
|
|
18,59 |
69,06 |
|
|
| 1632 |
Zābaku |
Alojas |
0 |
1067 |
5 30,04 |
5 30,04 |
|
|
5,57 |
530,04 |
|
|
| 1633 |
Vizlas |
Alojas |
0 |
1118 |
43,02 |
43,02 |
|
|
|
43,02 |
|
|
| 1634 |
Aģes |
Krimuldas |
0 |
1821 |
13 62,97 |
13 62,97 |
|
|
5,57 |
104,79 |
|
|
| 1635 |
Seku |
Limbažu |
16811 |
1187 |
9,34 |
-20,33 |
|
29,67 |
|
9,34 |
|
|
| 1636 |
Seku |
Salacgrīvas |
16811 |
1187 |
6 27,66 |
2 27,97 |
3 99,69 |
|
7,00 |
627,66 |
|
|
| 1637 |
Laugas |
Limbažu |
0 |
1827 |
6 39,53 |
4 70,18 |
1 29,11 |
40,24 |
|
263,40 |
|
|
| 1638 |
Laugas |
Krimuldas |
0 |
1827 |
8 68,51 |
8 67,62 |
|
0,89 |
0,55 |
469,80 |
|
|
| 1639 |
Puikules- Tevgāršas |
Alojas |
16840 |
1114 |
13 60,74 |
7 83,64 |
4 12,00 |
165,10 |
|
1360,74 |
|
|
| 1640 |
Puikules- Tevgāršas |
Alojas |
16840 |
1114 |
4 58,05 |
4 58,05 |
|
|
16,88 |
458,05 |
|
|
| 1641 |
Vilzēnu |
Alojas |
1116 |
1116 |
8 36,50 |
8 36,50 |
|
|
3,59 |
836,50 |
|
|
| 1642 |
Toļļu |
Limbažu |
16860 |
1141 |
1 59,75 |
48,85 |
1 10,90 |
|
|
159,75 |
|
|
| 1643 |
Lielais- Ērgļu |
Limbažu |
16812 |
1097 |
5 16,00 |
2 52,36 |
2 57,89 |
5,75 |
|
516,00 |
|
|
| 1644 |
Būdas |
Ķeguma |
0 |
2157 |
92,08 |
66,28 |
|
25,80 |
|
299,76 |
|
|
| 1645 |
Grēperu |
Lielvārdes |
0 |
2173 |
1 11,15 |
86,24 |
15,31 |
9,60 |
|
|
|
|
| 1646 |
Ozolēnu |
Ogres |
16805 |
2096 |
2 96,77 |
1 77,39 |
1 19,38 |
|
|
|
|
|
| 1647 |
Čaulu |
Ogres |
0 |
2197 |
1 07,03 |
1 07,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1648 |
Sivēnicas |
Ogres |
0 |
2256 |
6 96,99 |
6 96,99 |
|
|
|
|
|
|
| 1649 |
Sivēnicas |
Kokneses |
0 |
2256 |
12,77 |
12,77 |
|
|
|
|
|
|
| 1650 |
Aulaku |
Ogres |
0 |
2257 |
2 42,02 |
2 42,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1651 |
Zļaugu |
Ogres |
16806 |
2049 |
4 07,30 |
3 55,58 |
51,72 |
|
8,16 |
|
|
|
| 1652 |
Rinkas |
Siguldas |
16672 |
1888 |
35,31 |
25,55 |
9,76 |
|
|
|
|
|
| 1653 |
Silzemnieku I |
Garkalnes |
16702 |
1643 |
1,27 |
1,27 |
|
|
|
|
|
|
| 1654 |
Silzemnieku I |
Ropažu |
16702 |
1643 |
36,13 |
36,13 |
|
|
|
|
|
|
| 1655 |
Puricas |
Ropažu |
16709 |
1659 |
34,20 |
34,20 |
|
|
|
|
|
|
| 1656 |
Ērmaņa |
Mālpils |
16739 |
1962 |
1 00,81 |
1 00,81 |
|
|
|
|
|
|
| 1657 |
Ērmaņa |
Siguldas |
16739 |
1962 |
42,81 |
42,81 |
|
|
|
|
|
|
| 1658 |
Strautnieku |
Mālpils |
16693 |
1937 |
40,23 |
40,23 |
|
|
|
|
|
|
| 1659 |
Kociņu |
Mālpils |
16691 |
1935 |
31,50 |
31,50 |
|
|
|
|
|
|
| 1660 |
Pangas |
Siguldas |
16681 |
1884 |
34,57 |
34,57 |
|
|
|
|
|
|
| 1661 |
Kauču |
Garkalnes |
16638 |
1630 |
70,51 |
70,51 |
|
|
|
2,71 |
2,71 |
|
| 1662 |
Bez nosaukuma |
Inčukalna |
16651 |
1867 |
27,30 |
27,30 |
|
|
|
|
|
|
| 1663 |
Smerdokļa II |
Ķekavas |
16764 |
1721 |
1 46,77 |
1 46,77 |
|
|
|
|
|
|
| 1664 |
Satakas |
Ogres |
16745 |
1974 |
0,00 |
0,00 |
|
|
|
|
|
|
| 1665 |
Satakas |
Mālpils |
16745 |
1974 |
56,07 |
56,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1666 |
Gausiņu |
Salaspils |
16721 |
1675 |
42,71 |
42,71 |
|
|
|
|
|
|
| 1667 |
Eipuru |
Sējas |
16604 |
1610 |
32,07 |
32,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1668 |
Slokas- Labais- Kašku |
Jūrmala |
0 |
1682 |
6 75,00 |
4 37,61 |
|
237,39 |
|
675,00 |
621,24 |
|
| 1669 |
Sīlu |
Tukuma |
10347 |
655 |
3 06,81 |
1 36,51 |
1 70,30 |
|
|
|
|
|
| 1670 |
Ķemeru- Smārdes tīrelis |
Jūrmala |
10384 |
806 |
32,50 |
32,50 |
|
|
|
32,50 |
|
|
| 1671 |
Ķemeru- Smārdes tīrelis |
Jelgavas |
10384 |
806 |
20 40,48 |
20 40,48 |
|
|
1,63 |
2040,48 |
1919,29 |
|
| 1672 |
Ķemeru- Smārdes tīrelis |
Tukuma |
10384 |
806 |
55 17,18 |
53 22,32 |
|
194,86 |
26,24 |
5517,18 |
4977,87 |
|
| 1673 |
Ķemeru- Smārdes tīrelis |
Dobeles |
10384 |
806 |
19,85 |
19,85 |
|
|
|
0,14 |
|
|
| 1674 |
Ķemeru- Smārdes tīrelis |
Babītes |
10384 |
806 |
17 32,17 |
13 94,96 |
|
337,21 |
|
1732,17 |
1479,65 |
|
| 1675 |
Priedes |
Kandavas |
10392 |
721 |
84,40 |
84,40 |
|
|
|
|
|
|
| 1676 |
Dekšnu |
Kandavas |
10348 |
659 |
42,08 |
42,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1677 |
Pravinu- Plavas |
Tukuma |
10379 |
718 |
2 25,08 |
1 05,74 |
|
119,34 |
|
|
|
|
| 1678 |
Variebas |
Kandavas |
10393 |
722 |
1 77,60 |
1 77,60 |
|
|
|
|
|
|
| 1679 |
Variebas |
Brocēnu |
10393 |
722 |
0,05 |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1680 |
Viksles |
Tukuma |
10359 |
681 |
2 35,04 |
2 35,04 |
|
|
|
56,54 |
|
|
| 1681 |
Vānes (Stulbais Kalves) |
Kuldīgas |
10373 |
701 |
46,21 |
39,04 |
7,17 |
|
|
|
|
|
| 1682 |
Vānes (Stulbais Kalves) |
Saldus |
10373 |
701 |
1 06,91 |
98,36 |
8,55 |
|
6,10 |
|
|
|
| 1683 |
Vānes (Stulbais Kalves) |
Kandavas |
10373 |
701 |
3 23,00 |
1 85,05 |
1 31,98 |
5,97 |
|
|
|
|
| 1684 |
Lestenes- Ēnavas |
Tukuma |
10397 |
734 |
12 39,76 |
6 65,19 |
1,44 |
573,13 |
|
|
|
|
| 1685 |
Lestenes- Ēnavas |
Jaunpils |
10397 |
734 |
11 64,86 |
10 70,81 |
94,05 |
|
73,61 |
|
|
|
| 1686 |
Tupinu- Ceplu |
Jaunjelgavas |
0 |
3693 |
2 57,45 |
2 57,45 |
|
|
|
|
|
|
| 1687 |
Rūces |
Jaunjelgavas |
0 |
3694 |
2 80,66 |
2 80,66 |
|
|
9,98 |
|
|
|
| 1688 |
Gnevu |
Pļaviņu |
0 |
3557 |
3 42,24 |
3 42,24 |
|
|
|
|
|
|
| 1689 |
Bokstu |
Pļaviņu |
0 |
3568 |
3 34,32 |
3 34,32 |
|
|
|
|
|
|
| 1690 |
Raudupītes |
Jaunjelgavas |
0 |
3692 |
34,63 |
34,63 |
|
|
|
|
|
|
| 1691 |
Paderīšu (Gasparsona) |
Jaunjelgavas |
0 |
3754 |
4 67,55 |
4 67,55 |
|
|
|
24,60 |
|
|
| 1692 |
Bez nosaukuma |
Jaunjelgavas |
0 |
3755 |
47,01 |
47,01 |
|
|
26,10 |
|
|
|
| 1693 |
Aklais |
Jaunjelgavas |
0 |
3757 |
11 32,30 |
11 32,30 |
|
|
140,80 |
1128,56 |
|
|
| 1694 |
Elles- Sēravota (Sūneklis) |
Jaunjelgavas |
0 |
3762 |
2 48,75 |
2 48,75 |
|
|
6,20 |
0,88 |
|
|
| 1695 |
Tīrais |
Jaunjelgavas |
3765 |
3765 |
8 18,51 |
4 62,24 |
3 56,27 |
|
8,33 |
|
|
|
| 1696 |
Zipšnu |
Jaunjelgavas |
0 |
3779 |
50,21 |
50,21 |
|
|
|
|
|
|
| 1697 |
Zipšnu |
Viesītes |
0 |
3779 |
1 00,08 |
1 00,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1698 |
Drāves |
Neretas |
0 |
3818 |
1 65,69 |
1 65,69 |
|
|
84,71 |
|
|
|
| 1699 |
Mazzalvītes |
Neretas |
0 |
3819 |
2 75,59 |
2 75,59 |
|
|
57,25 |
167,22 |
|
|
| 1700 |
Ceidānu |
Neretas |
0 |
3877 |
12 64,52 |
12 64,52 |
|
|
65,62 |
|
|
|
| 1701 |
Rēku |
Neretas |
0 |
3881 |
2 97,30 |
2 97,30 |
|
|
|
|
|
|
| 1702 |
Mednu |
Kokneses |
0 |
2323 |
27,38 |
27,38 |
|
|
|
|
|
|
| 1703 |
Mednu |
Aizkraukles |
0 |
2323 |
3 00,47 |
3 00,47 |
|
|
|
|
|
|
| 1704 |
Nīcas |
Pļaviņu |
3490 |
3490 |
33,09 |
33,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1705 |
Stārnu |
Pļaviņu |
3528 |
3528 |
77,01 |
77,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1706 |
Pešas |
Auces |
11824 |
779 |
48,41 |
48,41 |
|
|
|
|
|
|
| 1707 |
Rieksta |
Pļaviņu |
0 |
3529 |
1 15,69 |
1 15,69 |
|
|
|
|
|
|
| 1708 |
Stulvju |
Viesītes |
0 |
3880 |
32,03 |
32,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1709 |
Stulvju |
Neretas |
0 |
3880 |
3 77,98 |
3 77,98 |
|
|
|
|
|
|
| 1710 |
Garais |
Kokneses |
2275 |
2275 |
5 06,71 |
5 06,71 |
|
|
|
|
|
|
| 1711 |
Ozoliņu |
Kokneses |
2279 |
2279 |
1 60,34 |
1 60,34 |
|
|
|
|
|
|
| 1712 |
Vecvanagu (Bundzes) |
Skrīveru |
0 |
2313 |
94,56 |
94,56 |
|
|
|
|
|
|
| 1713 |
Sprulu |
Kokneses |
2274 |
2274 |
2 26,91 |
2 26,91 |
|
|
|
|
|
|
| 1714 |
Sodeju |
Jaunjelgavas |
0 |
3714 |
1 90,70 |
1 90,70 |
|
|
|
|
|
|
| 1715 |
Bebrupes |
Kokneses |
2264 |
2264 |
3 56,66 |
3 56,66 |
|
|
|
|
|
|
| 1716 |
Sūnas |
Vecumnieku |
0 |
1003 |
41,09 |
41,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1717 |
Salenieku |
Vecumnieku |
0 |
980 |
4 42,58 |
4 42,58 |
|
|
19,19 |
|
|
|
| 1718 |
Vāveres |
Vecumnieku |
0 |
997 |
1 71,68 |
1 71,68 |
|
|
|
99,90 |
|
|
| 1719 |
Seržu tīrelis |
Vecumnieku |
0 |
999 |
1 01,47 |
1 01,47 |
|
|
50,66 |
87,65 |
|
|
| 1720 |
Aklā ezera |
Vecumnieku |
0 |
1000 |
1 04,85 |
1 04,85 |
|
|
|
|
|
|
| 1721 |
Baložu |
Vecumnieku |
0 |
1005 |
8,21 |
8,21 |
|
|
|
|
|
|
| 1722 |
Baložu |
Neretas |
0 |
1005 |
1 32,46 |
1 32,46 |
|
|
10,38 |
|
|
|
| 1723 |
Pūces |
Jaunjelgavas |
0 |
1010 |
1 05,03 |
1 05,03 |
|
|
36,94 |
|
|
|
| 1724 |
Lielais (Šķības) |
Ogres |
2262 |
2262 |
7,31 |
7,31 |
|
|
|
|
|
|
| 1725 |
Lielais (Šķības) |
Kokneses |
2262 |
2262 |
9 36,60 |
9 36,60 |
|
|
79,83 |
494,94 |
|
|
| 1726 |
Ragalu |
Kokneses |
2268 |
2268 |
2 20,72 |
2 20,72 |
|
|
|
|
|
|
| 1727 |
Aizkraukles (Aklais) |
Ogres |
16821 |
2261 |
1,75 |
1,75 |
|
|
1,78 |
0,24 |
|
|
| 1728 |
Aizkraukles (Aklais) |
Kokneses |
16821 |
2261 |
8 51,81 |
5 63,95 |
2 79,00 |
8,86 |
4,46 |
0,03 |
|
|
| 1729 |
Aizkraukles (Aklais) |
Aizkraukles |
16821 |
2261 |
17 64,66 |
12 48,30 |
5 16,36 |
|
|
1014,21 |
|
|
| 1730 |
Linaitas |
Jēkabpils |
0 |
3869 |
2 55,01 |
2 55,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1731 |
Salu |
Jēkabpils |
0 |
3909 |
5 01,04 |
5 01,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1732 |
Akmenkroga- Sila |
Jēkabpils |
0 |
4820 |
12 15,00 |
12 15,00 |
|
|
|
1110,33 |
|
|
| 1733 |
Voičuku |
Jēkabpils |
0 |
3911 |
1 72,03 |
1 72,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1734 |
Stašu |
Jēkabpils |
0 |
4821 |
1 23,08 |
1 23,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1735 |
Akaču |
Jēkabpils |
0 |
3868 |
1 20,01 |
1 20,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1736 |
Vārzgunes |
Jēkabpils |
0 |
3859 |
43,08 |
43,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1737 |
Ogu |
Jēkabpils |
0 |
3860 |
1 22,08 |
1 22,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1738 |
Ļevanu (Vagulānu) |
Jēkabpils |
0 |
3861 |
2 32,03 |
2 32,03 |
|
|
5,27 |
151,25 |
|
|
| 1739 |
Nomanu (Nomavas) |
Jēkabpils |
0 |
3897 |
7 77,78 |
7 77,78 |
|
|
|
725,44 |
|
|
| 1740 |
Nomanu (Nomavas) |
Viesītes |
0 |
3897 |
3 62,23 |
3 62,23 |
|
|
|
303,07 |
|
|
| 1741 |
Sūpes |
Viesītes |
0 |
3896 |
7 12,04 |
7 12,04 |
|
|
5,35 |
620,96 |
|
|
| 1742 |
Bērzu- Melnais |
Salas |
0 |
3800 |
3 97,04 |
3 97,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1743 |
Alinānu |
Salas |
0 |
3792 |
5 35,02 |
5 35,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1744 |
Rožu |
Salas |
0 |
3798 |
14 28,03 |
14 28,03 |
|
|
15,77 |
994,55 |
|
|
| 1745 |
Vārnavas |
Viesītes |
0 |
3786 |
2 56,05 |
2 56,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1746 |
Mednu (Svērinu) |
Viesītes |
0 |
3836 |
6 24,94 |
6 24,94 |
|
|
12,11 |
545,37 |
|
|
| 1747 |
Mednu (Svērinu) |
Salas |
0 |
3836 |
34,08 |
34,08 |
|
|
16,00 |
|
|
|
| 1748 |
Svērnu |
Viesītes |
0 |
3831 |
3 49,01 |
3 49,01 |
|
|
5,14 |
|
|
|
| 1749 |
Melnais |
Salas |
0 |
3842 |
2 17,01 |
2 17,01 |
|
|
|
127,91 |
|
|
| 1750 |
Slapjo salu |
Viesītes |
0 |
3844 |
1 74,24 |
1 74,24 |
|
|
|
146,78 |
|
|
| 1751 |
Slapjo salu |
Salas |
0 |
3844 |
15,83 |
15,83 |
|
|
|
|
|
|
| 1752 |
Cūku |
Viesītes |
0 |
3843 |
5 84,33 |
5 84,33 |
|
|
|
549,14 |
|
|
| 1753 |
Cūku |
Salas |
0 |
3843 |
2 25,69 |
2 25,69 |
|
|
|
158,21 |
|
|
| 1754 |
Spuldzenieku |
Jēkabpils |
0 |
3850 |
5 82,08 |
5 82,08 |
|
|
|
229,92 |
|
|
| 1755 |
Tutenu |
Salas |
0 |
3848 |
80,07 |
80,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1756 |
Aldaunīcas (Saltais) |
Jēkabpils |
0 |
3867 |
1 42,08 |
1 42,08 |
|
|
12,44 |
92,18 |
0,65 |
|
| 1757 |
Sūnekļa (Liepu- Sūnākļu) |
Viesītes |
16850 |
3822 |
10 92,08 |
10 47,16 |
44,92 |
|
|
|
|
|
| 1758 |
Kakīšu |
Krustpils |
0 |
3592 |
2 10,01 |
67,89 |
|
142,12 |
|
|
|
|
| 1759 |
Rugatnieku |
Krustpils |
0 |
3595 |
4 08,04 |
4 08,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1760 |
Mediļu II |
Krustpils |
0 |
3605 |
1 98,05 |
1 98,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1761 |
Bukšu |
Krustpils |
0 |
3579 |
4 48,03 |
4 31,64 |
|
16,39 |
|
|
|
|
| 1762 |
Silabebru |
Krustpils |
0 |
3578 |
3 60,02 |
3 60,02 |
|
|
|
51,97 |
|
|
| 1763 |
Papuļu I |
Krustpils |
0 |
3577 |
58,03 |
58,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1764 |
Bikšu |
Krustpils |
0 |
3618 |
2 92,01 |
1 02,58 |
|
189,43 |
|
|
|
|
| 1765 |
Lakstinu |
Krustpils |
0 |
3609 |
1 93,05 |
1 93,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1766 |
Tizmežu- Stukuļu |
Krustpils |
0 |
3602 |
3 50,07 |
3 50,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1767 |
Vēveru II |
Krustpils |
0 |
3638 |
2 46,08 |
2 46,08 |
|
|
|
|
|
|
| 1768 |
Ciganku |
Krustpils |
0 |
3627 |
91,09 |
91,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1769 |
Broku |
Krustpils |
0 |
3632 |
1 24,01 |
1 24,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1770 |
Pertsalas |
Krustpils |
16858 |
3646 |
9 63,83 |
9 20,30 |
33,13 |
10,40 |
30,14 |
|
|
|
| 1771 |
Pertsalas |
Līvānu |
16858 |
3646 |
19,53 |
19,53 |
|
|
|
|
|
|
| 1772 |
Jaunās Amerikas |
Krustpils |
0 |
3647 |
2 46,03 |
2 46,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1773 |
Verveļu |
Aknīstes |
0 |
4812 |
2 04,86 |
2 04,86 |
|
|
|
|
|
|
| 1774 |
Verveļu |
Viesītes |
0 |
4812 |
2 31,19 |
2 31,19 |
|
|
|
|
|
|
| 1775 |
Plintaukas |
Aknīstes |
0 |
4816 |
3 17,07 |
3 17,07 |
|
|
53,28 |
|
|
|
| 1776 |
Vilkupes grava |
Jēkabpils |
0 |
4834 |
1 21,02 |
1 21,02 |
|
|
|
|
|
|
| 1777 |
Vilkupes grava |
Aknīstes |
0 |
4834 |
2 39,03 |
2 39,03 |
|
|
|
|
|
|
| 1778 |
Asares |
Aknīstes |
0 |
4835 |
2 38,01 |
2 38,01 |
|
|
|
|
|
|
| 1779 |
Asares-Speilānu |
Jēkabpils |
0 |
4836 |
0,98 |
0,98 |
|
|
|
|
|
|
| 1780 |
Asares-Speilānu |
Aknīstes |
0 |
4836 |
2 93,07 |
2 93,07 |
|
|
|
|
|
|
| 1781 |
Jēču |
Aknīstes |
0 |
4848 |
1 04,04 |
1 04,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1782 |
Dzērvju |
Jēkabpils |
0 |
4841 |
2 16,06 |
2 16,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1783 |
Olaju |
Jēkabpils |
0 |
4825 |
3 98,09 |
3 98,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1784 |
Lāčupītes |
Jēkabpils |
0 |
4822 |
1 17,09 |
1 17,09 |
|
|
|
|
|
|
| 1785 |
Brodu |
Jēkabpils |
0 |
3808 |
1 06,40 |
1 06,40 |
|
|
|
|
|
|
| 1786 |
Brodu |
Jēkabpils |
0 |
3808 |
18,58 |
18,58 |
|
|
|
|
|
|
| 1787 |
Lāču |
Krustpils |
0 |
3591 |
32,06 |
32,06 |
|
|
|
|
|
|
| 1788 |
Teiču |
Madonas |
0 |
4144 |
46 78,56 |
46 78,56 |
|
|
4,36 |
4119,78 |
4119,78 |
|
| 1789 |
Teiču |
Krustpils |
0 |
4144 |
71 88,54 |
71 88,54 |
|
|
43,57 |
7089,18 |
7089,18 |
|
| 1790 |
Teiču |
Varakļānu |
0 |
4144 |
68 02,93 |
68 02,93 |
|
|
48,89 |
6510,21 |
6510,21 |
|
| 1791 |
Lielais |
Madonas |
0 |
3623 |
6,33 |
6,33 |
|
|
|
6,33 |
|
|
| 1792 |
Lielais |
Krustpils |
0 |
3623 |
8 92,68 |
8 92,68 |
|
|
|
627,52 |
|
|
| 1793 |
Ašnevēres |
Jēkabpils |
3915 |
3915 |
7 08,04 |
7 08,04 |
|
|
|
|
|
|
| 1794 |
Simatu (Ūdrusalas) |
Madonas |
0 |
3572 |
0,05 |
0,05 |
|
|
|
|
|
|
| 1795 |
Simatu (Ūdrusalas) |
Krustpils |
0 |
3572 |
5 54,03 |
5 54,03 |
|
|
24,02 |
|
|
|
| 1796 |
Dižais III, Kāpu , Lūknas,
Kvartāla, Bez nosaukuma |
Ventspils |
10770 |
6;8;9;1 |
38 81,65 |
38 81,65 |
|
|
191,80 |
3824,25 |
3824,25 |
|
| 1797 |
Dižais III, Kāpu , Lūknas,
Kvartāla, Bez nosaukuma |
Dundagas |
10770 |
6;8;9;1 |
65,67 |
65,67 |
|
|
|
65,66 |
65,66 |
|
| 1798 |
Džūkstenes- Saliņas |
Tukuma |
10402 |
739 |
7 30,07 |
7 30,07 |
|
|
4,29 |
301,20 |
|
|
| 1799 |
Vēderiņu |
Kandavas |
10385 |
706 |
3 74,75 |
3 74,75 |
|
|
|
|
|
|
| 1800 |
Zaļais- Raganu purvs |
Jūrmala |
10365 |
;698 |
4 70,89 |
4 70,89 |
|
|
9,17 |
470,89 |
438,89 |
|
| 1801 |
Zaļais- Raganu purvs |
Tukuma |
10365 |
;698 |
4,44 |
4,44 |
|
|
|
4,44 |
0,37 |
|
| 1802 |
Zaļais- Raganu purvs |
Engures |
10365 |
;698 |
55 62,61 |
52 99,53 |
2 63,08 |
|
|
5550,08 |
5187,96 |
|
| 1803 |
Valles purvs |
Vecumnieku |
16854 |
991 |
50,61 |
27,12 |
23,49 |
|
|
|
|
|
| 1804 |
Gerlaku purvs |
Daugavpils |
14526 |
4689 |
3 80,06 |
1 85,57 |
1 94,49 |
|
1,74 |
|
|
|
| 1819 |
Burkšu |
Krāslavas |
13655 |
5588; 5503 |
1 91,00 |
1 76,01 |
|
14,99 |
|
|
|
|
| 1820 |
Stružanu purvs |
Rēzeknes |
16864 |
4275 |
46 71,17 |
17 78,50 |
|
2892,67 |
|
|
|
|
| 1821 |
Maišeļu - Trestišku |
Krāslavas |
14005 |
5691; 5712 |
2 13,03 |
1 70,93 |
|
42,10 |
|
|
|
|
| 1822 |
Vaivadu |
Krāslavas |
14194 |
5766 |
1 11,64 |
50,13 |
|
61,51 |
|
|
|
|
| 1823 |
Govju |
Līvānu |
0 |
3658 |
97,00 |
50,68 |
|
46,32 |
|
|
|
|
| 1824 |
Klaškinu-Kājiņu |
Vecumnieku |
12002 |
890; 919 |
1 48,41 |
55,61 |
|
92,80 |
|
|
|
|
Pielikums sagatavots, balstoties uz projekta "Latvijas
kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to
uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:")
rezultātiem.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
3. pielikums
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam
Vēsturiskās kūdras ieguves
vietas
| Nr.p.k. |
Atradnes nosaukums |
NR
DB |
NR
KF |
Platība (ha) |
Zemes īpašnieka tips |
Administratīvā piederība |
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
| 1 |
Maitinu |
|
1540 |
37,08 |
Valsts |
Kocēnu novads, Kocēnu
pagasts |
| 2 |
Kačoru |
|
2462 |
575,05 |
Fiziska/Juridiska persona |
Beverīnas novads, Trikātas
pagasts |
| 3 |
Umulu |
11226 |
456 |
87,02 |
Valsts |
Kuldīgas novads, Padures
pagasts |
| 4 |
Sārnates |
10897 |
67 |
209,47 |
Valsts |
Ventspils novads, Jūrkalnes
pagasts |
| 5 |
Pirtes |
|
1305 |
13,59 |
Valsts |
Naukšēnu novads, Naukšēnu
pagasts |
| 6 |
Tiliku Tecēnu |
|
1293 |
21,97 |
Valsts |
Naukšēnu novads, Konu
pagasts |
| 7 |
Koninu |
|
1470 |
66,00 |
Valsts |
Burtnieku novads, Valmieras
pagasts |
| 8 |
Līgotņu purvs |
16818 |
1456 |
22,91 |
Fiziska/Juridiska persona |
Burtnieku novads, Valmieras
pagasts |
| 9 |
Līgotņu purvs |
16818 |
1456 |
7,05 |
Valsts |
Burtnieku novads, Valmieras
pagasts |
| 10 |
Līgotnu purvs |
16818 |
1456 |
72,42 |
Pašvaldība |
Burtnieku novads, Valmieras
pagasts |
| 11 |
Līgotņu purvs |
16818 |
1456 |
20,50 |
Valsts |
Burtnieku novads, Valmieras
pagasts |
| 12 |
Sedas(Tīrela) purvs |
16815 |
2409 |
4199,01 |
Valsts |
Strenču novads, Jērcēnu
pagasts |
| 13 |
Lesinu |
|
2492 |
47,90 |
Fiziska/Juridiska persona |
Valkas novads, Zvārtavas
pagasts |
| 14 |
Kalna purvs |
16841 |
2902 |
203,15 |
Valsts |
Apes novads, Gaujienas
pagasts |
| 15 |
Lielais kikšu |
|
3020 |
65,07 |
Valsts |
Alūksnes novads, Mālupes
pagasts |
| 16 |
Lielais |
|
2985 |
69,94 |
Fiziska/Juridiska persona |
Alūksnes novads, Zeltiņu
pagasts |
| 17 |
Cepla purvs |
|
3121 |
69,79 |
valsts |
Gulbenes novads, Lejasciema
pagasts |
| 18 |
Skuku-Becas |
15475 |
3302,3304 |
162,42 |
Valsts |
Madonas novads, Dzelzavas
pagasts |
| 19 |
Skuku-Becas |
15475 |
3302,3304 |
12,59 |
Valsts |
Madonas novads, Sarkanu
pagasts |
| 20 |
Stirnas |
15586 |
2792 |
22,66 |
Valsts |
Ērgļu novads, Jumurdas
pagasts |
| 21 |
Puikules-Tērvetgāršas |
16840 |
1114 |
165,10 |
Valsts |
Alojas novads, Brīvzemnieku
pagasts |
| 22 |
Dedzinu purvs |
|
186 |
55,46 |
Fiziska/Juridiska persona |
Talsu novads, Valdgales
pagasts |
| 23 |
Zaku purvs |
|
1074 |
108,74 |
Fiziska/Juridiska persona |
Alojas novads, Alojas
pagasts |
| 24 |
Olutovas(Torkovas) |
|
4019 |
38,74 |
Fiziska/Juridiska persona |
Viļakas novads, Medņevas
pagasts |
| 25 |
Vilku Tīrelis |
11992 |
904 |
144,14 |
Fiziska/Juridiska persona |
Vecumnieku novads, Vecumnieku
pagasts |
| 26 |
Lunkiču |
12088 |
1018 |
100,18 |
Valsts |
Bauskas novads, Brunavas
pagasts |
| 27 |
Cāblu leja |
12054 |
978 |
65,67 |
Fiziska/Juridiska persona |
Vecumnieku novads, Bārbeles
pagasts |
| 28 |
Lādzēnu |
12004 |
929 |
437,05 |
Fiziska/Juridiska persona |
Vecumnieku novads, Vecumnieku
pagasts |
| 29 |
Lamzenes |
11694 |
916 |
57,57 |
Valsts |
Iecavas novads |
| 30 |
Briģu tīrelis |
12059 |
960 |
102,50 |
Valsts |
Bauskas novads, Vecsaules
pagasts |
| 31 |
Birznieku-Smādes Leja |
12063 |
961 |
102,85 |
Pašvaldība |
Bauskas novads, Vecsaules
pagasts |
| 32 |
Lielstādatu |
12003 |
925 |
242,24 |
Fiziska/Juridiska persona |
Vecumnieku novads, Vecumnieku
pagasts |
| 33 |
Baložu |
12066 |
956 |
120,25 |
Fiziska/Juridiska persona |
Bauskas novads, Vecsaules
pagasts |
| 34 |
Rekšnu |
0 |
2623 |
178,69 |
Fiziska/Juridiska persona |
Priekulu novads, Liepas
pagasts |
| 35 |
Kigulu |
|
2655 |
52,59 |
Fiziska/Juridiska persona |
Pārgaujas novads, Stalbes
pagasts |
| 36 |
Vecsalienas |
14943 |
4741 |
58,64 |
Valsts |
Daugavpils novads, Vecsalienas
pagasts |
| 37 |
Kīrupes |
|
4649 |
331,58 |
Valsts |
Daugavpils novads, Līksnas
pagasts |
| 38 |
Pokšānu |
14465 |
4687 |
23,46 |
Fiziska/Juridiska persona |
Daugavpils novads, Vaboles
pagasts, Kalupes pagasts |
| 39 |
Durbes |
11584 |
375 |
146,26 |
Fiziska/Juridiska persona |
Durbes novads, Durbes
pagasts |
| 40 |
Durbes |
11584 |
375 |
87,66 |
Fiziska/Juridiska persona |
Durbes novads, Durbes
pagasts |
| 41 |
Burkšu |
13655 |
5588 |
14,19 |
Fiziska/Juridiska persona |
Krāslavas novads, Skaistas
pagasts |
| 42 |
Zemdegu(Kociņu) |
11916 |
862 |
16,65 |
Valsts |
Jelgavas novads, Vilces
pagasts |
| 43 |
Drīksnas-Vilku |
|
3615 |
229,21 |
Valsts |
Krustpils novads, Kūku
pagasts |
| 44 |
Garais(Putnu salas) |
|
3611 |
127,69 |
Valsts |
Krustpils novads, Kūku
pagasts |
| 45 |
Bikšu |
|
3618 |
189,43 |
Valsts |
Krustpils novads, Vīpes
pagasts |
| 46 |
Drīksnas-Vilku |
|
3615 |
389,32 |
Valsts |
Krustpils novads, Vīpes
pagasts |
| 47 |
Drīksnas-Vilku |
|
3615 |
34,41 |
Valsts |
Krustpils novads, Kūku
pagasts |
| 48 |
Maišelu-Trestišku |
14005 |
5691,5712 |
42,10 |
Fiziska/Juridiska persona |
Krāslavas novads, Robežnieku
pagasts |
| 49 |
Vaivadu |
14194 |
5766 |
61,51 |
Fiziska/Juridiska persona |
Krāslavas novads, Indras
pagasts |
| 50 |
Tīrlauku |
11069 |
480 |
117,80 |
Valsts |
Ventspils novads, Jūrkalnes
pagasts, Alsungas novads |
| 51 |
Tīrmales |
11052 |
457 |
13,92 |
Valsts |
Kuldīgas novads, Padures
pagasts |
| 52 |
Polīšu |
11095 |
495 |
4,01 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kuldīgas novads, Rumbas
pagasts |
| 53 |
Skrundas |
11308 |
595 |
180,02 |
Valsts |
Skrundas novads, Skrundas
pagasts |
| 54 |
Skrundas |
11308 |
595 |
47,93 |
Valsts |
Skrundas pilsēta |
| 55 |
Slamstu |
11639 |
440 |
107,94 |
Valsts |
Rucavas novads, Dunikas
pagasts |
| 56 |
Rau |
12379 |
5102 |
68,79 |
Valsts |
Ludzas novads, Briģu
pagasts |
| 57 |
Rau |
12379 |
5102 |
6,09 |
Valsts |
Ludzas novads, Briģu
pagasts |
| 58 |
Sārenes(mazgu) |
|
2284 |
28,03 |
Fiziska/Juridiska persona |
Ķeguma novads, Birzgales
pagasts |
| 59 |
Pētermuižas |
|
3665 |
554,91 |
Valsts |
Līvānu novads , Jersikas
pagasts |
| 60 |
Raganu |
|
3656 |
70,29 |
Valsts |
Līvānu novads, Turku
pagasts |
| 61 |
Govju |
|
3658 |
46,32 |
Valsts |
Līvānu novads, Rožupes
pagasts |
| 62 |
Baideļu |
|
4565 |
39,12 |
Fiziska/Juridiska persona |
Preiļu novads, Vārkavas pagasts,
Preiļu novads, Preiļu pagasts |
| 63 |
Jaunauči I |
|
1513 |
5,88 |
Valsts |
Kocēnu novads, Kocēnu
pagasts |
| 64 |
Zaļais Raganu purvs |
10365 |
697 |
263,08 |
Valsts |
Engures novads, Smārdes
pagasts |
| 65 |
Mazais Tūirelis |
10372 |
695 |
163,51 |
Fiziska/Juridiska persona |
Engures novads, Smārdes
pagasts |
| 66 |
Ķemeru, Smārdes, Tīreļa
purvs |
10384 |
806 |
181,62 |
Pašvaldība |
Tukuma novads, Slampes pagasts,
Babītes novads, Salas pagasts |
| 67 |
Praviņu pļavas |
10379 |
718 |
119,34 |
Pašvaldība |
Tukuma novads, Slampes
pagasts |
| 68 |
Kalēju(Mežkauliņa) |
10739 |
295 |
9,69 |
Fiziska/Juridiska persona |
Talsu novads ,Virbu pagasts |
| 69 |
Ķirmenieku-Bruziļu |
11462 |
636 |
50,41 |
Pašvaldība |
Saldus novads, Kursīšu
pagasts |
| 70 |
Ķēviešu Lielais |
16750 |
1978 |
15,65 |
Valsts |
Mālpils novads |
| 71 |
Mēdema purvs |
16804 |
2733 |
577,97 |
Fiziska/Juridiska persona |
Mārupes novads |
| 72 |
Augstais purvs |
16758 |
1697 |
39,61 |
Valsts |
Ķekavas novads Ķekavas
pagasts |
| 73 |
Cenas tīrelis |
16803 |
1691 |
2361,62 |
Valsts |
Olaines novads, Olaines
pagasts |
| 74 |
Ķemeru, Smārdes, Tīreļa
purvs |
10384 |
806 |
218,13 |
Pašvaldība |
Babītes novads, Salas
pagasts |
| 75 |
Cernostjes |
16485 |
4478 |
98,51 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rēzeknes novads, Maltas
pagasts |
| 76 |
Zaikavas |
16379 |
4417 |
16,62 |
Pašvaldība |
Rēzeknes novads, Maltas
pagasts |
| 77 |
Ezera(Ciskādu II) |
16356 |
4370 |
57,77 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Silmalas
pagasts |
| 78 |
Taudējāņu |
16308 |
4349 |
16,23 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Lendžu
pagasts |
| 79 |
Taudējāņu |
16308 |
4349 |
23,67 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Lendžu
pagasts |
| 80 |
Ladušu |
12309 |
4365 |
167,55 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rēzeknes novads , Griškānu
pagasts |
| 81 |
Ozolmuižas(Bumbišķu) |
16273 |
4360 |
60,29 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rēzeknes novads, Ozolmuižas
pagasts |
| 82 |
Eipuru(Pēterupes) |
16603 |
1835 |
26,12 |
Fiziska/Juridiska persona |
Sējas novads, Sējas pagasts |
| 83 |
Geidas |
16813 |
2504 |
34,39 |
Fiziska/Juridiska persona |
Valkas novads, Plāņu
pagasts |
| 84 |
Naudiševas(Naudaskalna) |
16826 |
4005 |
37,19 |
Fiziska/Juridiska persona |
Balvu novads, Balvu pagasts |
| 85 |
Saukas purvs |
16825 |
3434 |
41,63 |
Valsts |
Madonas novads, Barkavas
pagasts |
| 86 |
Aizkraukles (Aklais) |
16821 |
2284 |
8,86 |
Valsts |
Kokneses novads, Kokneses
pagasts |
| 87 |
Nidas purvs |
11712 |
446 |
64,23 |
Valsts |
Rucavas novads, Rucavas
pagasts |
| 88 |
Nidas purvs |
11712 |
446 |
37,35 |
Valsts |
Rucavas novads, Rucavas
pagasts |
| 89 |
Lambārtes purvs |
12028 |
951 |
16,50 |
Valsts |
Bauskas novads, Dāviņu
pagasts |
| 90 |
Kņavu (Knovu) purvs |
16237 |
4216 |
34,59 |
Valsts |
Viļānu novads, Viļānu
pagasts |
| 91 |
Siguldas |
16823 |
3057 |
62,63 |
Valsts |
Alūksnes novads, Liepnas
pagasts, |
| 92 |
Siguldas |
16823 |
3057 |
16,54 |
Valsts |
Alūksnes novads Mālupes
pagasts |
| 93 |
Pertsalas purvs |
16858 |
3646 |
10,40 |
Fiziska/Juridiska persona |
Krustpils novads, Atašienes
pagasts |
| 94 |
Unguru (Lielais Unguru)
purvs |
16807 |
2660 |
13,16 |
Fiziska/Juridiska persona |
Pārgaujas novads, Raiskuma
pagasts |
| 95 |
Rāķu-Dzelves |
16809 |
1155 |
18,87 |
Fiziska/Juridiska persona |
Limbažu novads, Brīvzemnieku
pagasts |
| 96 |
Pleces purvs |
11517 |
326 |
210,01 |
Fiziska/Juridiska persona |
Aizputes novads, Lažas
pagasts |
| 97 |
Vānes (Stulbais-Kalves) |
10373 |
488 |
5,97 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kandavas pagasts, Vānes
pagasts |
| 98 |
Ploču purvs |
11534 |
355 |
99,62 |
Fiziska/Juridiska persona |
Pāvilostas novads, Ploču
purvs |
| 99 |
Mēdema purvs |
16804 |
2733 |
215,22 |
Fiziska/Juridiska persona |
Olaines novads, Olaines
pagasts |
| 100 |
Borovkas purvs |
16827 |
3645 |
46,53 |
Fiziska/Juridiska persona |
Krustpils novads, Atašienes
pagasts |
| 101 |
Laugas purvs |
|
1827 |
40,24 |
Valsts |
Limbažu novads, Vidrižu
pagasts |
| 102 |
Laugas purvs |
|
1827 |
0,89 |
Valsts |
Krimuldas novads, Lēdurgas
pagasts |
| 103 |
Sārāju pūņu purvs |
16834 |
200 |
22,85 |
Fiziska/Juridiska persona |
Talsu novads, Ārlavas
pagasts |
| 104 |
Baltmuižas purvs |
14335 |
4858 |
8,10 |
Valsts |
Ilūkstes novads, Prodes
pagasts |
| 105 |
Baltmuižas purvs |
14335 |
4858 |
11,56 |
Valsts |
Aknīstes novads, Gārsenes
pagasts |
| 106 |
Olgas purvs |
15482 |
3368 |
72,80 |
Valsts |
Madonas novads, Dzelzavas
pagasts |
| 107 |
Olgas purvs |
15482 |
3368 |
3,57 |
Valsts |
Madonas novads, Indrānu
pagasts |
| 108 |
Zosu purvs |
16844 |
3367 |
105,85 |
Valsts |
Madonas novads, Sarkaņu
pagasts |
| 109 |
Zosu purvs |
16844 |
3367 |
28,85 |
Valsts |
Madonas novads, Dzelzavas
pagasts |
| 110 |
Bērzu purvs |
16831 |
189 |
1,68 |
Valsts |
Talsu novads, Laidzes
pagasts |
| 111 |
Lielais Ērgļu purvs |
16812 |
1097 |
5,75 |
Valsts |
Limbažu novads, Pāles
pagasts |
| 112 |
Palšu purvs |
15588 |
3314 |
25,85 |
Valsts |
Ērgļu novads, Jumurdas
pagasts |
| 113 |
Strēļu-Ēģeru purvs |
10367 |
682,679 |
16,00 |
Pašvaldība |
Tukuma novads, Jaunsātu
pagasts |
| 114 |
Ķirbas Tīreļa purvs |
11701 |
441,442 |
17,35 |
Valsts |
Rucavas novads, Rucavas
pagasts |
| 115 |
Drabiņu purvs |
11901 |
746 |
63,74 |
Fiziska/Juridiska persona |
Jelgavas novads, Līvbērzes
pagasts |
| 116 |
Salenieku purvs |
16856 |
3138 |
5,15 |
Fiziska/Juridiska persona |
Gulbenes novads, Stāmerienas
pagasts |
| 117 |
Bieriņu purvs |
16698 |
1687 |
114,81 |
Fiziska/Juridiska persona |
Mārupes novads |
| 118 |
Piltenes purvs |
16833 |
114 |
8,35 |
Valsts |
Dundagas novads, Dundagas
pagasts |
| 119 |
Seķu purvs |
16811 |
1187 |
27,76 |
Valsts |
Limbažu novads, Liepupes
pagasts |
| 120 |
Seķu purvs |
16811 |
1187 |
1,91 |
Valsts |
Limbažu novads, Liepupes
pagasts |
| 121 |
Kalnasalas(Berežovkas)
purvs |
12119 |
4995 |
39,31 |
Valsts |
Kārsavas novads, Goliševas
pagasts |
| 122 |
Viļānu purvs |
16238 |
4185 |
95,92 |
Valsts |
Viļānu novads, Viļānu
pagasts |
| 123 |
Lielais-2(Zažēnu) purvs |
16817 |
1466 |
73,65 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Zilākalna
pagasts |
| 124 |
Lielais-2(Zažēnu) purvs |
16817 |
1466 |
234,88 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Zilākalna
pagasts |
| 125 |
Lielais-2(Zažēnu) purvs |
16817 |
1466 |
6,30 |
Valsts |
Kocēnu novads, Dikļu
pagasts |
| 126 |
Lielais-2(Zažēnu) purvs |
16817 |
1466 |
227,06 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Zilākalna
pagasts |
| 127 |
Lielais-2(Zažēnu) purvs |
16817 |
1466 |
11,49 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Zilākalna
pagasts |
| 128 |
Lielais-2(Zažēnu) purvs |
16817 |
1466 |
514,87 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Zilākalna
pagasts |
| 129 |
Lielais-2(Zažēnu) purvs |
16817 |
1466 |
293,85 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Zilākalna
pagasts |
| 130 |
Uzkules (Branda) |
10766 |
22 |
25,16 |
Valsts |
Ventspils novads, Popes
pagasts |
| 131 |
Vārves |
10788 |
41 |
14,95 |
Fiziska/Juridiska persona |
Ventspils novads, Vārves
pagasts |
| 132 |
Kliņķu |
|
1364 |
24,07 |
Valsts |
Burtnieku novads, Rencēnu
pagasts |
| 133 |
Sārnates |
10897 |
67 |
138,06 |
Valsts |
Ventspils novads, Jūrkalnes
pagasts |
| 134 |
Vasenieku |
10822 |
39 |
12,96 |
Valsts |
Ventspils novads, Puzes
pagasts |
| 135 |
Lielais lauka |
10386 |
707 |
14,04 |
Valsts |
Kandavas novads, Vānes
pagasts |
| 136 |
Lestenes Ēnavas |
10397 |
734 740 |
573,13 |
Fiziska/Juridiska persona |
Tukuma novads, Irlavas
pagasts |
| 137 |
Slokas |
|
1682 |
237,39 |
Valsts |
Jūrmala |
| 138 |
Kemeru Smārdes Tīreļa |
10384 |
806 |
119,08 |
Fiziska/Juridiska persona |
Babītes novads, Salas
pagasts |
| 139 |
Kemeru Smārdes |
10384 |
806 |
13,24 |
Pašvaldība |
Tukuma novads, Džūkstes
pagasts |
| 140 |
Kaigu |
11905 |
812 |
45,65 |
Fiziska/Juridiska persona |
Jelgavas novads, Līvbērzes
pagasts |
| 141 |
Upatnieku |
11337 |
547 |
52,51 |
Fiziska/Juridiska persona |
Saldus novads, Jaunlutriņu
pagasts |
| 142 |
Ķimernieku-Dadžu purvs |
11461 |
635 |
64,49 |
Pašvaldība |
Saldus novads, Kursīšu
pagasts |
| 143 |
Robežnieku-Purmaļu |
16768 |
1710 |
30,97 |
Fiziska/Juridiska persona |
Ķekavas novads, Daugmales
pagasts |
| 144 |
Klaškinu-Kājiņu |
12002 |
890 919 |
92,80 |
Valsts |
Vecumnieku novads, Vecumnieku
pagasts |
| 145 |
Karkuļu |
11216 |
3695 |
108,70 |
Fiziska/Juridiska persona |
Jaunjelgavas novads, Sērenes
pagasts |
| 146 |
Kaļķenieku |
|
3930 |
8,21 |
Pašvaldība |
Neretas novads, Kāķenieku
pagasts |
| 147 |
Bukšu |
|
3579 |
16,39 |
Fiziska/Juridiska persona |
Krustpils novads, Variešu
pagasts |
| 148 |
Lukstu |
|
3184 |
25,01 |
Pašvaldība |
Gulbenes novads, Tirzas
pagasts |
| 149 |
Būdas |
|
2157 |
25,80 |
Fiziska/Juridiska persona |
Ķeguma novads, Rembates
pagasts |
| 150 |
Zagatu-Skušnovas |
16224 |
4138 |
342,45 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Gaigalavas
pagasts |
| 151 |
Grundes |
|
3056 |
35,84 |
Valsts |
Alūksnes novads, Mālupes
pagasts |
| 152 |
Kāmaņu |
|
2826 |
28,29 |
Valsts |
Alūksnes novads, Ziemera
pagasts |
| 153 |
Tīrpurvs |
|
2523 |
24,39 |
Valsts |
Smiltenes novads, Bilskas
pagasts |
| 154 |
Sedas kalna |
|
2389 |
40,28 |
Fiziska/Juridiska persona |
Valkas novads, Valkas
pagasts |
| 155 |
Lejasdambju |
|
1303 |
59,27 |
Fiziska/Juridiska persona |
Naukšēnu novads, Naukšēnu
pagasts |
| 156 |
Rūjas |
|
1285 |
284,05 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rūjienas novads, Jeru
pagasts |
| 157 |
Vējiņu |
|
1489 |
12,06 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Kocēnu
pagasts |
| 158 |
Niedrāju Plikas |
|
1085 |
4,11 |
Valsts |
Limbažu novads, Pāles
pagasts |
| 159 |
Elles |
|
2588 |
89,04 |
Fiziska/Juridiska persona |
Pārgaujas novads, Straupes
pagasts |
| 160 |
Torfa II |
16711 |
1661 |
43,22 |
Fiziska/Juridiska persona |
Ropažu novads |
| 161 |
Skuju tīrelis |
11989 |
894 |
69,53 |
Valsts |
Vecumnieku novads, Vecumnieku
pagasts |
| 162 |
|
|
|
97,49 |
Fiziska/Juridiska persona |
Jūrmala |
| 163 |
Lagažu-Sņitiku |
|
4070 |
443,57 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rugāju novads, Rugāju
pagasts |
| 164 |
|
|
|
73,91 |
Fiziska/Juridiska persona |
Salaspils novads, Salaspils
pagasts |
| 165 |
Zagatu-Skušnovas |
16224 |
4138 |
21,29 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Gaigalavas
pagasts |
| 166 |
Zagatu-Skušnovas |
16224 |
4138 |
60,02 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Gaigalavas
pagasts |
| 167 |
Sventas |
11713 |
447 |
32,52 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rucavas novads, Rucavas
pagasts |
| 168 |
Strūžānu pūrs |
16864 |
4275 |
2315,21 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rēzeknes novads, Strūžānu
pagasts |
| 169 |
Strūžānu pūrs |
16864 |
4275 |
365,13 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rēzeknes novads, Nautrēnu
pagasts |
| 170 |
Strūžānu pūrs |
16864 |
4275 |
144,50 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Strūžānu
pagasts |
| 171 |
Strūžānu pūrs |
16864 |
4275 |
67,83 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Strūžānu
pagasts |
| 172 |
Niedrāju Plikas |
|
1085 |
0,93 |
Valsts |
Limbažu novads, Pāles
pagasts |
| 173 |
Tjapku-Jasku |
12226 |
5055 5046 |
63,70 |
Valsts |
Ciblas novads, Līdumnieku
pagasts |
| 174 |
Lielais IV (Mākuļu-Doniņu) |
16859 |
1522 |
9,84 |
Fiziska/Juridiska persona |
Kocēnu novads, Kocēnu
pagasts |
| 175 |
|
|
|
474,60 |
Fiziska/Juridiska persona |
Rūjienas novads, Jeru
pagasts |
| 176 |
Ķeizaru(Pungi) |
16814 |
2344 |
166,06 |
Valsts |
Valkas novads, Valkas
pagasts |
| 177 |
Zilais I |
16307 |
4345 |
10,13 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Vērēmu
pagasts |
| 178 |
Zilais I |
16307 |
4345 |
55,01 |
Valsts |
Rēzeknes novads, Vērēmu
pagasts |
| 179 |
Kardes |
16742 |
1963 |
62,09 |
Valsts |
Mālpils novads |
| 180 |
Grēperu |
|
2173 |
5,17 |
Valsts |
Lielvārdes novads, Lēdmanes
pagasts |
| 181 |
Grēperu |
|
2173 |
4,43 |
Valsts |
Lielvārdes novads, Lēdmanes
pagasts |
| 182 |
Vizbiļu-Valgundes |
11904 |
817 818 |
23,34 |
Valsts |
Jelgavas novads, Valgundes
pagasts |
| 183 |
Palta Tīreļa |
11674 |
402 |
15,90 |
Valsts |
Grobiņas novads, Bārtas
pagasts |
| 184 |
Kakīšu |
|
3592 |
55,00 |
Valsts |
Krustpils novads, Krustpils
pagasts |
| 185 |
Kaigu |
11905 |
812 |
142,12 |
Fiziska/Juridiska persona |
Jelgavas novad, Līvbērzes
pagasts |
| 186 |
Jegorovas |
|
4972 |
19,97 |
Valsts |
Baltinavas novads |
| 187 |
Ķirbas Tīreļa |
11701 |
441 442 |
204,99 |
Valsts |
Rucavas novads, Rucavas
pagasts |
| 188 |
|
|
|
10,86 |
Fiziska/Juridiska persona |
Daugavpils novads, Salas
pagasts |
| 189 |
Sārenes(Mazgu) |
|
2284 |
56,98 |
Fiziska/Juridiska persona |
Dagdas novads, Andrupes
pagasts |
| 190 |
Sārenes(Mazgu) |
|
2284 |
32,02 |
Fiziska/Juridiska persona |
Vecumnieku novads, Vecumnieku
pagasts |
Pielikums sagatavots, balstoties uz projekta "Latvijas kūdras
atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to
uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu
sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:") rezultātiem.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
4. pielikums
Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas
pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam
Latvijas apstākļos piemērotie
kūdrāju rekultivācijas veidi
Apmežošana
| Īss
apraksts |
Ja kūdras lauki ir izstrādāti līdz zemā purva tipa kūdras
slānim vai pat purva pamatnei, tajos ir iespējams turpināt
saimniecisko darbību, ieaudzējot mežu.
Meža zeme - mežkopība
Mežs - ekosistēma visās tās attīstības stadijās,
kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru
augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus
un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir
vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības.
Ir noteikts cirtmets pēc vecuma vai caurmēra.
Minimālais ieaugušo koku skaits: priede - 3000; ozols,
osis, vīksna, goba, kļava, dižskābardis un skābardis -
1500; parējās sugas - 2000 koki uz hektāru.
Koku sugas un ģintis: parastā priede Pinus
sylvestris, parastā egle Picea abies, kārpainais
bērzs Betula pendula, pūkainais bērzs Betula
pubescens, parastā apse Populus tremula,
melnalksnis Alnus glutinosa, parastais osis
Fraxinus excelsior, parastais ozols Quercus
robur, parastā liepa Tilia cordata, parastā
kļava Acer platanoides, parastā goba Ulmus
glabra, parastā vīksna Ulmus laevis, baltalksnis
Alnus incana, parastais skābardis Carpinus
betulus, Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica,
saldais ķirsis Cerasus avium, vītoli Salix
spp., parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, lapegļu
sugas un to hibrīdi Larix spp., citas apšu un papeļu
sugas un to hibrīdi Populus spp., sarkanais ozols
Quercus rubra; alkšņu hibrīdi Alnus spp.
Īscirtmeta atvasājiem piemērotās koku sugas var audzēt
gan lauksaimniecības, gan meža zemē. Mežaudzes ierīkošanai
jāizvēlas meža apstākļiem piemērots stādmateriāls, jo ne
visi kokaugu stādījumos izmantojamie kloni ir piemēroti
stādīšanai mežā.
Meža un plantāciju meža ieaudzēšana Meža likuma izpratnē
ir "pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav
reģistrēta kā mežs".
Plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem
paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes.
Nav noteikts cirtmets. Minimālais ieaugušo koku skaits:
priede -1000, egle, ozols, osis, vīksna, goba, kļava,
dižskābardis un skābardis - 500 koki, parējās sugas - 800
koki uz hektāru.
Lauksaimniecības zeme -
augkopība
Kokaugu stādījumi - ilggadīgi stādījumi (izņemot
dekoratīvos kokaugus, augļu dārzus un stādaudzētavas), kuri
īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā ierīkoti
lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais
audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru
atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības
kultūru audzēšanai. Īscirtmeta atvasāji ir kokaugu
ilggadīgie stādījumi, kas ir viens no augkopības
veidiem.
Īscirtmeta atvasāju sugas vai ģintis (iekavās -
kultūraugu un zemes izmantošanas kodi): apses Populus
spp. (644); kārkli Salix spp. (645); baltalksnis
Alnus incana (646).
Latvijā kā lauksaimniecības kultūras ar aprites ciklu
līdz 15 gadiem var audzēt kokaugu ilggadīgos stādījumus. Ja
īscirtmeta atvasājus apsaimnieko piecu gadu aprites ciklā
un tie ierīkoti nemeliorētās platībās, tad stādījumu var
pieteikt vienotā platību maksājuma saņemšanai.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz
kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība.
(Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi
Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas
mērķa kods 0201). Zemes lietošanas veids - mežs.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz
kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība
(Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi
Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
noteikšanas un maiņas kārtība", Nekustamā īpašuma
lietošanas mērķa kods - 101).
|
|
Nosacījumi, pie kuriem scenārijs ir iespējams |
Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras
tips: nav būtiski
Palikušā kūdras slāņa biezums: atkarībā no
izvēlētās koku sugas (kūdras slānis, kas biezāks par 0,3m,
piemērots parastās priedes, bērzu, melnalkšņu, vītolu, apšu
audzēšanai)
Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: > 4
(ja pH ir zemāks, jāveic kaļķošana; devu izvēlas atkarībā
no mērķa koku sugas)
Kūdras sadalīšanās pakāpe: nav būtiski
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
0,35 m un zemāk
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: līdz 3-5 diennaktis ārpus veģetācijas
sezonas; 1-3 diennaktis veģetācijas sezonas laikā
Celmainība: nebūtiski, kamēr neietekmē tehnikas
pārvietošanos un agrotehniskās kopšanas darbu
mašinizāciju.
Galvenais kritērijs sekmīgai apmežošanai ir atlikušā
kūdras slāņa augsnes pH, nodrošinājums ar mikro- un
makroelementiem un aerācija, t. i., neuzkrājas stāvošs
ūdens un ir iespējama koku sakņu elpošana.
Meža audzēšanai kā saimnieciskās darbības veidam, lai
iegūtu kokmateriālus, ir nozīmīga arī augsnes nestspēja, ko
ietekmē kūdras slāņa biezums un mitrums. Augsnes nestspēja
ir saistīta ar iespējamo mežizstrādes laiku un darbiem
piemēroto tehnikas vienību izvēli.
|
|
Veicamo darbu plānošana un sagatavošana |
Dokumentu un lietderības izvērtējums
Plānojot apmežošanas kā kūdras ieguves ietekmētas
teritorijas rekultivāciju, jāizvērtē vairāki aspekti un
paredzētās darbības atbilstība normatīvajiem aktiem. Pirms
lēmuma pieņemšanas par mežaudzes ieaudzēšanas iespējamību
un veidu (dabisku ieaudzēšanu vai stādīšanu) un statusu
(mežs vai plantāciju mežs) jāņem vērā:
• izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība vietējās
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas
dokumentiem;
• jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība
derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras
ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve;
• ja nepieciešams, veic rekultivācijas meta izstrādi un
saskaņošanu;
• ja rekultivācijas pasākumu ir paredzēts īstenot sen
pamestā kūdras ieguves vietā, ir jāizvērtē, vai atbilstoši
spēkā esošajiem ietekmes uz vidi novērtējumu
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams
veikt ietekmes uz vidi vai ietekmes uz vidi sākotnējo
izvērtējuma procedūru (ietekmes uz vidi vērtējumu
apmežošanai jāveic, ja teritorijas platība pārsniedz
50 ha);
• jāizvērtē, vai atbilstoši melioratīvo būvniecību
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem meliorācijas sistēmu
darbības atjaunošanai nav nepieciešams izstrādāt
meliorācijas sistēmu būvniecības vai meliorācijas sistēmu
renovācijas projektu;
• jāizvērtē nepieciešamie nosacījumi un apstākļi
novadošās meliorācijas sistēmas darbības atjaunošanai
(statuss, aprobežojumi, piederība u. c.).
Pirms lēmuma pieņemšanas par apmežošanas kā piemērotākā
rekultivācijas veida izvēli kūdras ieguves vietā, kur
izstrāde jau sen vairs nenotiek, jau plānošanas stadijā
noteikti būtu jāiesaista sertificēti sugu un biotopu
aizsardzības jomas eksperti, izvērtējot šādus aspektus:
• plantāciju mežu ierīkošanas lietderība teritorijās,
kur ir sastopamas mežam raksturīgas aizsargājamas sugas un
sākas dabiski apmežošanās procesi;
• apmežošanas lietderība un paredzamā ietekme, ja tiek
konstatēts, ka teritorija tiecas kļūt par vērtīgu purva
biotopu un ir sākušies purva pašatjaunošanās procesi;
• meža pašatjaunošanās, veidojoties kādam no purvaiņu
meža tipiem (tādā gadījumā meža koku skaits jāpapildina,
neveicot augsnes sagatavošanas un ielabošanas darbus).
Tehniskie darbi
Kur nepieciešams jāatjauno kartu grāvju sistēma,
jānodrošina kontūrgrāvju funkcionēšana visā kokaudzes
augšanas gaitā. Meliorācijas sistēmas izveides un
uzturēšanas turpmākie darbi jāplāno tā, lai visā kokaudzes
augšanas gaitā nepastāvētu risks tās ilgstošai
applūšanai.
Pēc frēzkūdras ieguves virsmas sagatavošanas darbi nav
jāveic. Platībās, kur kūdras ieguve pārtraukta, sasniedzot
celmu slāni, jānovāc celmi daļā platības - veidojot
koridorus, ja tas būs nepieciešams, lai pārvietotos
tehnika. Celmu novākšana visā platībā nepieciešama, ja
jāveic mēslošanas līdzekļu iestrāde augsnes virskārtā un
tam traucē atstātais celmu slānis.
Augstā un pārejas purva augsnēm ļoti raksturīgs kālija
un fosfora trūkums. Koku agrīnā vecumā barības vielu
trūkums izpaužas augstā purva augsnēs, kur meža ieaudzēšana
bez papildus barības vielu ieneses lielākoties ir
problemātiska, bet pārejas un zemā purva augsnēs barības
vielu trūkums parasti izpaužas vidēja vecuma audzēs. Ja pēc
kūdras izstrādes platībā neveidojas dabisks aizzēlums un
dabiskās apmežošanās procesi, ir jāveic augsnes
ielabošana.
Augsnes ielabošanai, lai paaugstinātu kūdras pH un
ienestu papildus augu barošanas elementus, izmantojami
koksnes pelni (3-6 t uz ha), jo tiem ir gan kaļķošanas
materiāla īpašības, gan tie satur visas kokaugu augšanai
nepieciešamās barības vielas, kas var trūkt kūdras atradnē
pēc kūdras ieguves pārtraukšanas. Lai izvairītos no tāda
materiāla izmantošanas, kas satur kaitīgas vielas, jāveic
pelnu ķīmiskās analīzes vai jāiegādājas pelni no Valsts
augu aizsardzības dienesta datu bāzē reģistrēto koksnes
pelnu ražotāju sarakstā iekļauta ražotāja.
Izstrādātajās kūdras ieguves vietās ir piemēroti
apstākļi koku sugām ar lielu ekoloģisko toleranci,
piemēram, bērziem Betula spp.
Tie ne tikai labi ieaugas stādījumos, bet arī dabiski
spēj veiksmīgi kolonizēt šādas platības (Fay, Lavoie 2009).
Gan kārpainais, gan pūkainais bērzs ir nozīmīgas sugas
izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošanā, jo ātri
kolonizē rekultivējamās platības un var būt vērtīgi koksnes
ieguvei, citu koku pasargāšanai no sala un salnu
bojājumiem, stādot ēncietīgas koku sugas zem bērzu audzes
vainagu klāja un mistrojumā ar skuju kokiem tie var
palielināt bioloģisko daudzveidību (Renou, Farrell 2004;
Hytönen, Aro 2012).
Dažos literatūras avotos (piemēram, Renou-Wilson et al.
2008) uzteikta melnalkšņa spēja sasniegt lielu
produktivitāti arī skābās kūdras augsnēs, ja nodrošināta
aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem. Svarīgi ievērot, ka
melnalkšņi labi pacieš periodisku applūšanu, bet tikai tad,
ja ūdens nav stāvošs (Renou-Wilson et al. 2008; Hytönen,
Saarsalmi 2009). Arī baltalksni nereti vērtē kā piemērotu
pioniersugu izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošanai
(Renou-Wilson et al. 2008). Kārkliem un papelēm ļoti
svarīgs ir augsnes pH - šīm koku sugām nepieciešama augsnes
sagatavošana, mēslošana un kaļķošana (Hytönen 1995,
Hytönen, Aro 2012).
Tomēr vislabāk tādās platībās jūtas sākotnēji lēnāk
augošā parastā priede. Tā aug apmierinoši un labi, ja
gruntsūdens līmenis ir zemāks par 0,3m (Mangalis 2004).
Līdz ar to ieteicamais gruntsūdens līmenis apmežošanas
gadījumā ir ne augstāks par 0,35 metriem. Ja
atlikušais kūdras biezums ir 0,10-0,30 m un ir
iespējams nodrošināt gruntsūdens līmeni zemāku par
1 m, labi aug arī egle, lapegle, bērzs un apse
(Mangalis 2004).
|
|
Virsmas sagatavošana, meliorācijas sistēmas sagatavošana un
uzturēšana |
Ja lauka virsma nav līdzena, tā jālīdzina.
Senāk izstrādātās, ilgstoši pamestās kūdras ieguves
vietās pirms koku stādīšanas jāveic teritorijas attīrīšana
tikai no izveidojušās potenciāli konkurējošās veģetācijas.
Ilgstoši neizmantotos kūdras laukos varētu būt veicami arī
tādi darbi kā lauka attīrīšana no vecās būvtehnikas,
būvmateriālu, citu atkritumu izvešana, bērtņu joslas
līdzināšana.
Ja ierīko jaunu meliorācijas sistēmu, drenu sistēmu,
vaļējus grāvjus vai rekonstruē esošās meliorācijas
sistēmas, tad nevajag likvidēt tehnoloģiskos ceļus - tie
noderēs stādījumu apsaimniekošanas darbu tehnikas
pārvietošanās vajadzībām.
Zemes virskārtas aparšana, celmu, siekstu lasīšana un
novešana un platības šķīvošana jāveic tikai tad, ja plānota
mēslošanas un kaļķošanas materiāla iestrāde augsnē.
|
|
Platības sagatavošana koku stādīšanai |
Pēc augsnes ielabošanas darbiem
(iepriekšējās sadaļās aprakstīts, kad un kā tie veicami)
platības marķē, iezīmējot plānoto koku rindu izvietojumu.
Koku rindu izvietojumu plāno atkarībā no stādāmo koku skaita
un kokaudzes kopšanas un uzturēšanas darbos izmantojamās
tehnikas pārvietošanās iespējām un darba agregātu platuma.
Atstatumu starp rindām izvēlas tādu, lai būtu ērti veikt
atēnošanas darbus nākamajos četros gados pēc stādījuma
ierīkošanas. Atstatumu starp kokiem rindā aprēķina, dalot
nepieciešamo koku skaitu (atkarībā no koku sugas) ar rindu
skaitu un aprēķinot koku attālumu rindā tā, lai vienmērīgi
izvietotu stādāmos kokus. Kokus rindās stāda ne tuvāk kā
1,5 m citu pie cita. |
|
Mēslošana - kokiem nepieciešamo barības vielu ienese |
Augsnes ielabošanu izstrādātās
kūdras ieguves vietās var veikt, izmantojot komunālās
saimniecības vai enerģijas ražošanas blakusproduktus -
notekūdeņu dūņas vai koksnes pelnus, digestātu, kā arī
minerālmēslojumu. Augsni kaļķo, ja izvēlētajam mēslošanas
līdzeklim nepiemīt augsnes skābumu samazinošas īpašības vai
rekultivējamā lauka kūdras slānim, kurā paredzēts ierīkot
stādījumus, raksturīga skāba vide (pH < 3,0).
Koksnes pelnu izmantošana augsnes ielabošanā izstrādātos
kūdras ieguves laukos spēj efektīvi uzlabot koku augšanu, un
mēslojuma efekts var ilgt līdz pat 50 gadiem (Houtari et al.
2011). Latvijas valsts mežzinātnes institūta
"Silava" izmēģinājuma stādījumos notekūdeņu dūņu
pamatmēslojums nodrošina sekmīgu koku augšanu vēl 13 gadus
pēc pamatmēslojuma ieneses, kamēr līdzīgas fosfora
pamatmēslojuma devas ienese ar minerālmēsliem audzes
attīstību stimulēja tikai piecus gadus pēc mēslojuma
izmantošanas (Bebre, Lazdiņa 2017). Pēc trīs gadiem
ierīkotajos koksnes pelnu mēslošanas izmēģinājumos mēslotie
koki bija vitāli, kamēr kontroles stādījumā (bez pelnu
iestrādes augsnē) stādītajiem kokiem bija vērojamas barības
vielu trūkuma pazīmes. |
| Koku
stādīšana un kopšana |
Koku stādīšanu veic ar rokas darba instrumentiem vai
mehanizēti. Stādīšanas paņēmiens atkarīgs no iegādātā
stādmateriāla veida. Ietvarstādu stādīšanai var izmantot
stādāmos stobrus, bet stādu ar uzlaboto sakņu sistēmu
stādīšana iespējama tikai ar lāpstu vai stādāmo šķēpu.
Ja kūdras laukā pirms stādījuma ierīkošanas veikta
augsnes ielabošana un augsnes apstrāde, tad maza izmēra
kailsakņu stādus iespējams stādīt ne tikai ar lāpstu, bet
arī ar stādu pārskolojamām mašīnām, darbus daļēji
mehanizējot.
Stādīšanas laikā stādi jāuzglabā ēnā. Stādot jāraugās,
lai virs sakņu kakla un substrāta būtu vismaz 2-3 cm
biezs kūdras slānis. Ievietojot stādu saknes bedrē, tās
jānovieto vertikāli, nedrīkst atstāt virs augsnes sakņu
galotnes. Ja saknes ir ļoti garas, tās drīkst īsināt
nocērtot, veidojot 20-15 cm garu sakņu kamolu.
Nedrīkst īsināt saknes, tās noraujot - tā tiek bojāta sakne
visā garumā. Tāpat garās saknes nedrīkst aptīt citu ap citu
- tā kokam tiek radīts papildus stress, un nākotnē veidojas
nestabila, koka vainagu pabarot nespējīga, vārga, vienkopus
izvietota sakņu sistēma.
Augsnes ielabošana veicina ne tikai koku, bet arī nezāļu
augšanu, tāpēc jārēķinās ar to, ka drīz pēc papildus augu
barošanās elementu ieneses būs jāveic stādījumu atēnošana
jeb agrotehniskā kopšana, lakstaugu izpļaušana, ja
aizzēlums kavēs jauno koku attīstību. Ierīkotajiem koku
stādījumiem agrotehniskā kopšana jāparedz vairākus gadus
pēc kārtas. Atēnošanu var veikt mašinizēti, ja tas
ieplānots, jau stādījuma ierīkošanas laikā izvēloties
agregāta pārvietošanai nepieciešamo attālumu starp koku
rindām.
Pirmajos piecos gados pēc iestādīšanas jāveic koku
aizsardzība pret pārnadžu postījumiem, apstrādājot koku
galotnes ar repelentiem Cervacol vai Triko,
vai ar mehāniskiem aizsardzības līdzekļiem - caurulēm.
Lielākās stādījumu platībās ir ekonomiski izdevīgāk veikt
iežogošanu nekā katra koka individuālu aizsardzību.
Platība regulāri jāapseko, uzraugot, vai grāvjos nav
iemitinājušies bebri, lai tie neveido aizsprostus un
nepaceļ ūdens līmeni, radot pārmitrus apstākļus.
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Apmežojot izstrādātu kūdras lauku, samazinās SEG emisijas
(Wilson et al. 2009). Apmežojot teritorijas, kur pabeigta
kūdras ieguve, kūdras slāņa mineralizēšanās notiek lēnāk
nekā, ja tos izmanto lauksaimniecībā, vai vispār nenotiek.
Tāpēc, vērtējot kūdrāju tālākas apsaimniekošanas ietekmi uz
klimatu, vietās, kur tas iespējams, ieteicama to
izmantošana mežsaimniecībā (Strack (ed.) 2008).
Pēc sekmīgas apmežošanas augsnes ielabošanas pasākumus
(mēslošana, kaļķošana, augsnes apstrāde) atkārto pēc
vairākiem gadu desmitiem (pēc kopšanas un atjaunošanas
cirtēm). Tas samazina augsnes temperatūru un mikrobiālo
aktivitāti, tādējādi palēninot kūdras mineralizācijas
ātrumu un samazinot CO2 un N2O
emisijas (Mäkiranta et al. 2007).
Koku biomasa, zemsedze, zemsega un nedzīvā koksne
kūdreņos (mežaudzēs uz hidrotehniski meliorētām organiskām
augsnēm) kompensē CO2 emisijas, kas rodas,
mineralizējoties augstā un pārejas purva kūdras augsnei,
tomēr auglīgās zemā purva kūdras augsnēs SEG emisijas arī
pēc apmežošanas var pārsniegt CO2 piesaisti
(Mäkiranta et al. 2007). Biomasā uzkrātais oglekļa daudzums
ir tieši proporcionāls augšanas koku gaitai - jo straujāks
biomasas pieaugumus, jo vairāk oglekļa uzkrāj mežaudze
(IPCC 2006), tāpēc nepieciešams īstenot pasākumus, kas
nodrošina produktīvas mežaudzes veidošanos, jo neproduktīva
audze izstrādātā kūdras ieguves vietā nepalīdzēs mazināt
klimata izmaiņu negatīvo ietekmi uz vidi.
|
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Sekmīga rekultivācija
Apmežošanas process norit veiksmīgi, ja izpildīti
sekojoši nosacījumi un novērojamas šādas pazīmes:
- teritorijā īstenotas derīgo izrakteņu projektā
ietvertās prasības un tehniskie risinājumi kūdras ieguves
vietas rekultivācijai;
- rekultivējamā teritorijā ir izveidota un funkcionē
projektētā meža meliorācijas sistēma;
- grāvju sistēma darbojas, un nosusinātais, labi
aerētais augsnes slānis ir vismaz 0,35 m biezs;
- pēc gada ieaugušo koku skaits atbilst plānotajam, koku
izvietojums ir vienmērīgs visā platībā;
- nākamajos divos gados pēc mežaudzes ierīkošanas
izkritušo koku skaits nepārsniedz 10% gadā;
- stādītajiem kokiem dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms
būtiski neietekmē audzes saglabāšanos;
- kokaudzē veidojas zemsedze, nezāļu sugas nomaina
mežaudzēm raksturīgas sugas, vienlaikus notiek dabiskās
apmežošanās process, un stādīto koku skaitu papildina
dabiski ieaugušie.
Nesekmīga rekultivācija
Nedarbojas vai nepilnīgi darbojas meliorācijas sistēma
(tostarp bebru darbības dēļ), tādēļ augsnes virskārta ir
ilgstoši piesātināta ar ūdeni, lielu daļu platības aizņem
mitras ieplakas, kas ilgstoši neizžūst. Par to liecina
stāvošs, dažkārt ar aļģēm aizaudzis ūdens grāvjos.
Koki ir nīkulīgi, ar dzeltējošām skujām vai lapām,
atmirst koku galotnes. Zemsedze nav izveidojusies vai tā ir
vāji izteikta, veģetācija ir skraja, nesaslēgta.
|
|
Ekosistēmu pakalpojumi |
Meži ir bioloģiski daudzveidīgas ekosistēmas, kas nodrošina
dzīvotni daudziem augiem, dzīvniekiem un mikroorganismiem.
Turklāt meži sniedz dažādus ieguvumus cilvēkiem - klimata
regulēšana, ūdens apgāde, koksnes nodrošinājums, enerģijas
resursi, tīrs gaiss, erozijas kontrole un citi pakalpojumi.
Mežu teritoriju lielākais ekosistēmu pakalpojumu
pienesums ir spēja nodrošināt augstus regulācijas
pakalpojumus.
Vienlaikus mežu teritorijas nodrošina augstvērtīgus un
daudzveidīgus kultūras pakalpojumus - piemēram, putnu
vērošanu, fiziskās un pasīvās atpūtas iespējas, estētisku
baudījumu, izglītojošās aktivitātes u.c.
|
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras ieguvējs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide un uzturēšana, meža stādīšana un kopšana) ir jāveic
zemes īpašniekam.
|
|
Paredzamie ekonomiskie ieguvumi un izmaksu pozīcijas |
Apmežošana kā rekultivācijas veids sākotnēji prasa
finansiālu ieguldījumu stādu vai sēklu iegādei, bet vēlāk
jāveic koku atēnošanu, retināšana, jaunaudzes kopšana.
Ja pēc kūdras ieguves pārtraukšanas atlikušais kūdras
slānis ir ar zemu pH, jāveic augsnes kaļķošana. Tam ir
piemēroti koksnes pelni, jo tie satur augu augšanai
nepieciešamos mikro- un makroelementus, kuri parasti
atradnēs pēc kūdras ieguves pabeigšanas ir nepietiekamā
daudzumā.
Apmežošanai izmantotā stādmateriāla izmaksas iespējams
samazināt, izvēloties ierīkot plantāciju mežu vai veicinot
dabisko apmežošanos.
Ierīkojot plantāciju mežu, minimālais stādāmo koku
skaits ir mazāks nekā tas nepieciešams, ieaudzējot mežu:
priedei jāstāda par 2000, eglei, bērziem, alkšņiem par 1200
kokiem mazāk uz vienu hektāru. Izvēloties ierīkot
plantāciju mežu, kam nav cirtmeta, ir iespējams mazināt
riskus, ka koki pirms sasniedz cirtmetu var tikt pakļauti
dažādiem riskiem (vējgāzes, ugunsgrēki, kaitēkļu
savairošanās), kā arī ātrāk atgūt ieguldītos finansiālos
līdzekļus, veidojot īsākus aprites ciklus, nekā to nosaka
meža cirtmets.
Dabisko apmežošanos veicina, ielabojot un uzirdinot
augsni, piemēram, panākot atjaunošanos ar kārpaino vai
pūkaino bērzu vai priedi no blakus esošo mežaudžu vēja un
dzīvnieku atnestām sēklām. Izvēloties dabiskās apmežošanas
scenāriju, tik un tā būs jāveic pārējie iepriekš minētie
kokaudzes kopšanas pasākumi. Ja galvenais saimnieciskais
mērķis ir kokmateriālu ieguve, tad jārēķinās ar par 5 līdz
20 % zemāku stumbra kvalitāti un produktivitāti, nekā
tas būtu panākams, izvēloties selekcionētu reproduktīvo
materiālu.
Papildus izmaksas rada nepieciešamība mēslot augsni ne
tikai pirms, bet arī pēc koku ieaudzēšanas. Papildus
barības vielu ienešanu audzē veic pēc kopšanas cirtēm.
Audzes augšanas laikā meliorācijas sistēma ir jāuztur.
Ilgstoši pamestās teritorijās pirms kokaudzes ieaudzēšanas
jāveic meliorācijas sistēmas atjaunošana.
Kokaudzes attīstības gaitā iegūstami kā koksnes, tā
nekoksnes produkti:
• pēc koku stādīšanas vai dabiskās atjaunošanās veidojas
zemsedze, tajā augošas sugas ir nektāra un putekšņu avots
apputeksnētāju sugām visā veģetācijas sezonas garumā;
• kokaudzes retināšanā un atēnošanā var iegūt biomasu
lapotā vai bezlapotā stāvoklī - to var izmantot kā
enerģijas, farmācijas, kosmētikas produktu, uztura
papildinātāju ražošanas izejvielu;
• ir iespēja veidot medību saimniecības un organizēt
cita veida rekreāciju.
Veicot apmežošanu, jāapzinās ar to saistītie riski un
tas, ka izstrādās kūdras ieguves vietās esošajos augšanas
apstākļos neveidosies I bonitātes audzes. Augot
skarbākos apstākļos, pieaug tādu koku īpatsvars, kam
raksturīga dažādu traucējumu izraisītas stumbra vainas -
līkumainība, bultgalotnes, dobumi. Ja kokiem jāaug
apstākļos ar augstu gruntsūdens līmeni, tiem veidojas sekla
sakņu sistēma, kas pastiprina vējgāžu risku, noslieci uz
saslimšanām ar trupēm, vājāka pretošanās dažādiem
patogēniem.
|
|
Iespējamie rekultivācijas darbi |
Iespējamās izmaksas
| Darbības |
Mērvienība |
euro |
| Rekultivējamās
teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas |
ha |
1200-2000 |
| Celmu, siekstu
novākšana |
ha |
100-150 |
| Rekultivējamās
teritorijas aparšana |
ha |
50-100 |
| Rekultivējamās
teritorijas kultivēšana |
ha |
50 |
| Rekultivējamās
teritorijas šķīvošana |
ha |
70 |
| Rekultivējamās
teritorijas ecēšana |
ha |
50 |
| Lauku attīrīšana, vecās
būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana |
ha |
50 |
| Jaunas meliorācijas
sistēmas izveidošana |
ha |
1500-2500 |
| Drenu sistēmas
ierīkošana |
ha |
3700 |
| Vaļēju grāvju
ierīkošana (atkarīgs no m) |
ha |
500-1500 |
| Esošās meliorācijas
sistēmas rekonstrukcija |
ha |
500-1500 |
| Jaunas meliorācijas
sistēmas izveidošana |
ha |
1500-2500 |
| Agroķīmiskās analīzes,
ūdens analīzes |
gb |
50 |
| Kaļķojamā materiāla
iegāde |
t |
40-120 |
| Kaļķošana |
ha |
30-60 |
| Minerālmēslu
iegāde |
ha |
300-400 |
| Minerālmēslu
izkliedēšana |
ha |
30-50 |
| Organisko mēslu
izkliedēšana |
ha |
60 |
| Pelnu izkliedēšana |
ha |
70 |
| Melnalkšņu stādu
iegāde |
1000 gb |
175-240 |
| Priežu stādu
iegāde |
1000 gb |
200-250 |
| Bērzu stādu iegāde |
1000 gb |
175-240 |
| Papeļu stādu
iegāde |
1000 gb |
440 |
| Koku stādīšana |
ha |
120 |
|
|
Līdzšinējā pieredze Latvijā un citās valstīs |
Plaši meža ieaudzēšanas pētījumi Latvijā veikti Sedas purvā
un Cenas tīrelī, pirms aptuveni 50 gadiem stādot
dažādas koku sugas, tajā skaitā bērzu, priedi, egli, apsi,
lapegli uz seklām un dziļām kūdras augsnēm. Lielākā daļa no
šīm izmēģinājumu platībām ir saglabājušās. Sedas purvā
dažādu sugu kultūras ierīkotas 1964. gadā. Trīsdesmit
gadu vecumā novērtēta to augšana (Mangalis 2004).
Parastās priedes stādījumiem Sedas purva izstrādātajos
kūdras laukos ir I bonitāte, krāja - 144 m³/ha.
Kūdras kārtas biezums nav nelabvēlīgi ietekmējis tās
augšanu. Parastās egles kultūrām, kas iestādītas vietās ar
30-35 cm biezu kūdras kārtu - 1a-II
bonitāte. Egles krāja ir par 6% mazāka nekā priedei, un tās
ļoti cieš pavasara salnās. Sakņu sistēma ir sekla, pastāv
vējgāzes draudi. Bērzs veido produktīvas un noturīgas
mežaudzes ar krāju 195 m³/ha. Eiropas lapegle aug
slikti, it sevišķi vietās ar kūdras biezumu virs
25 centimetriem. No pētījumu atziņām un praktiskās
pieredzes izriet, ka vietās, kur kūdra iegūta ar frēzkūdras
metodi, purvu apmežošanai vispiemērotākās sugas ir parastā
priede un bērzi (Mangalis 2004).
Pētījumi par kūdrāju apmežošanas ietekmi uz klimata
pārmaiņām Latvijā pirms LIFE REstore projekta
"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā" uzsākšanas nebija
veikti. Arī citur pasaulē trūkst ilglaicīgu pētījumu par
meža ieaudzēšanas ietekmi uz SEG emisijām. Plašākie
pētījumi par kūdrāju apsaimniekošanu, tostarp ietekmes uz
klimata pārmaiņām mazināšanas iespējām, ir Somijā (Hytönen
1995; Hytönen, Kaunisto 1999; Aro, 2000; Mäkiranta et al.
2007; Hytönen, Saarsalmi 2009; Huotari et al. 2011, 2008;
Jylhä et al. 2015) un Īrijā (Renou et al. 2007;
Renou-Wilson et al. 2008, 2010; Wilson et al. 2009; Bord na
Móna 2011; Renou-Wilson 2011).
Pētījumi par minerālmēslu un koksnes pelnu ietekmi uz
dabisko atjaunošanos izstrādātās kūdras ieguves vietās
Latvijā ir veikti tikai pēdējos gados (Bebre, Lazdiņa
2014). Ar koksnes pelniem 2008. gadā mēslotos
parauglaukumos novērota bērzu, priežu, egļu un apšu dabiskā
atjaunošanās, bet ar minerālmēsliem mēslotajos
parauglaukumos neieaug bāziskām augsnēm raksturīgas koku
sugas, piemēram, apse (Bebre, Lazdiņa 2014). Līdzīgi
rezultāti iegūti, īstenojot LIFE REstore apmežošanas
eksperimentu - koksnes pelnu mēslojuma ietekmē veidojas
veģetācijas un uzsākas dabiskās apmežošanās procesi
(Neimane et al. 2019).
2005. gadā uzsākti pētījumi par sadzīves notekūdeņu
dūņu izmantošanas iespējām izstrādāto kūdrāju rekultivācijā
Latvijā. Medema purvā izstrādāta kūdras ieguves vieta
rekultivēta, mēslojot ar notekūdeņu dūņām (10 t
sausnas uz hektāru), izmantojot koksnes pelnus un
minerālmēslus), stādot, bērzu, priedi un melnalksni, kā arī
veicinot dabisko atjaunošanos ar bērzu (Lazdina et al.
2006). Izvērtējot stādījumā deviņu gadu laikā iegūtos
rezultātus secināts, ka:
- mēslojot ar organisko mēslojumu - notekūdeņu dūņām,
audzes sasniedz būtiski lielāku produktivitāti, nekā
izmantojot minerālmēslus vai koksnes pelnus;
- notekūdeņu dūņām ir būtiski ilgstošāka ietekme nekā
minerālmēsliem un tie veicina arī blīvas, daudzveidīgas
zemsedzes veidošanos;
- piemērotākā koku suga izstrādātu kūdrāju mākslīgai
apmežošanai Latvijā ir priede, jo tā sasniedza vislielāko
krāju ar notekūdeņu dūņām mēslotajās platībās;
- dabiskās apmežošanas nodrošināšanai perspektīvākās
koku sugas ir bērzi (Bebre et al. 2015).
|
|
Literatūra |
Aro L. 2000. Afforestation of cutaway peatlands in Finland.
In: Proceedings from the 1st International Seminar.
Presented at the Re-use of peat production areas. EU's
Northern Periphery Programme project: Re-use of peatland
areas. Oulu, Finland, 43-45.
Bebre I., Lazdiņa D. 2014. Afforestation trials on a
cut-away peatland. Presented at the 14th International Peat
Technology Symposium, Riga.
Bebre I., Lazdiņa D., Čereļonoka K., Brumelis G. 2015.
Afforestation trials on a cutaway peatland. In: Stupak I.,
Nielsen T. F., Högbom L., Clarke N., Finér L. (eds.)
Book of Abstracts - Managing Forests to Promote
Environmental Services. Department of Geosciences and
Natural Resource Management, University of Copenhagen,
Frederiksberg, p. 54.
Bord na Móna 2011. Strategic Framework for Future Use of
Cutaway Bogs. Dublin.
Fay E., Lavoie C. 2009. The impact of birch seedlings on
evapotranspiration from a mined peatland: an experimental
study in southern Quebec, Canada. Mires and Peat 5:
1-7.
Huotari N., Tillman-Sutela E., Kauppi A., Kubin E. 2007.
Fertilization ensures rapid formation of ground vegetation
on cut-away peatlands. Canadian Journal of Forest Research
37: 874-883.
Huotari N., Tillman-Sutela E., Kubin E. 2011. Ground
vegetation has a major role in element dynamics in an
ash-fertilized cut-away peatland. Forest Ecology and
Management 261: 2081-2088.
Huotari N., Tillman-Sutela E., Pasanen J., Kubin E.
2008. Ash-fertilization improves germination and early
establishment of birch (Betula pubescens Ehrh.)
seedlings on a cut-away peatland. Canadian Journal of
Forest Research 255: 2870-2875.
Hytönen J. 1995. Effect of fertilizer treatment on the
biomass production and nutrient uptake of short-rotation
willow on cut-away peatlnads. Silva Fennica 29: 21-40.
Hytönen J., Aro L. 2012. Biomass and nutrition of
naturally regenerated and coppiced birch on cutaway
peatland during 37 years. Silva Fennica 46,
doi:10.14214/sf.48
Hytönen J., Kaunisto S. 1999. Effect of fertilization on
the biomass production of coppiced mixed birch and willow
stands on a cut-away peatland. Biomass Bioenergy 17:
455-469.
Hytönen J., Saarsalmi A. 2009. Long-term biomass
production and nutrient uptake of birch, alder and willow
plantations on cut-away peatland. Biomass Bioenergy 33:
1197-1211.
IPCC 2006. 2006 IPCC guidelines for national greenhouse
gas inventories. IGES, Japan.
Jylhä P., Hytönen J., Ahtikoski A. 2015. Profitability
of short-rotation biomass production on downy birch stands
on cut-away peatlands in northern Finland. Biomass
Bioenergy 75: 272-281.
Lazdiņa D., Lazdiņš A., Kariņš Z., Kāposts V. 2006.
Notekūdeņu dūņu mēslojuma efektivitāte un augsnes ķīmiskā
sastāva izmaiņas enerģētiskās koksnes plantācijās.
Mežzinātne 16: 30-58.
Lazdiņa D., Bārdule A., Lazdiņš A., Stola J. 2011. Use
of waste water sludge and wood ash as fertiliser for
Salix cultivation in acid peat soils. Agronomy
Research 9: 305-314.
Mangalis I. 2004. Meža atjaunošana un ieaudzēšana.
Zvaigzne ABC, Rīga.
Mäkiranta P., Hytönen J., Aro L., Maljanen M., Pihlatie
M., Potila H., Shurpali N. J., Laine J., Lohila A.,
Martikainen P. J., Minkkinen K. 2007. Soil greenhouse
gas emissions from afforested organic soil croplands and
cutaway peatlands. Boreal Environmental Research 12:
159-175.
Neimane S., Celma S., Lazdiņa D. 2019.
Species diversity and natural afforestation of a cutaway
peatland fertilized with different doses of wood ash. Book
of Abstracts. 10th International Conference on Biodiversity
Research, 24-26 April, 2019. Daugavpils University,
p. 36,
http://10thbiodiversity.biology.lv/bookofabstracts2019.pdf
.
Renou F., Farrell E. 2004. Reclaiming peatlands for
forestry: the Irish experience. In: Stanturf J., Madsen P.
(eds.) Restoration of Boreal and Temperate Forests. CRC
Press, 541-557.
Renou F., Scallan Ú., Keane M., Farrell E. P. 2007.
Early performance of native birch (Betula spp.)
planted on cutaway peatlands: influence of species, stock
types and seedlings size. European Journal of Forest
Research 126: 545-554.
Renou-Wilson F. 2011. Optimal practices in the
afforestation of cutaway peatlands: how to successfully
establish a forest resource on industrial cutaway
peatlands. LAP Lambert Academic Publishing, Saarbrücken,
Germany.
Renou-Wilson F., Keane M., McNally G., O'Sullivan J.,
Farrel E. P. 2008. Developing a forest resource on
industrial cutaway peatland: the BOGFOR programme. COFORD,
Dublin.
Renou-Wilson F., Pöllänen M., Bryne K., Wilson D.,
Farrell E. P. 2010. The potential of birch
afforestation as an after-use option for industrial cutaway
peatlands. Suo 61: 59-76.
Strack M. (ed.) 2008. Peatlands and climate change.
International Peat Society, Jyväskylä.
Wilson D., Alm J., Laine J., Byrne K. A., Farrell
E. P., Tuittila E.-S. 2009. Rewetting of cutaway
peatlands: are we re-creating hot spots of methane
emissions? Restoration Ecology 17: 796-806.
|
Aramzemes
ierīkošana
| Īss
apraksts |
Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu
(rekultivējamo teritoriju) pārveidošanu par lauksaimniecībā
izmantojamām zemēm laukkopības kultūru audzēšanai un šo
zemju apsaimniekošanu atbilstoši jaunajam zemes
izmantošanas veidam. Tas iekļauj meliorācijas sistēmu
pārveidošanu un uzturēšanu atbilstoši aramzemes normālas
ekspluatācijas vajadzībām.
Turpmākais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - zeme,
uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība
(Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi
Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas
mērķa kods - 0101)
Zemes lietošanas veids - aramzeme
Kultūraugi, kurus var audzēt uz kūdrainām augsnēm, ir
graudaugi, pākšaugi, šķiedraugi, eļļas augi, zālaugi,
dārzeņi, garšaugi, dekoratīvo augu stādi.
|
|
Apstākļi, kādos iespējama aramzemju ierīkošana |
Kūdras augšējā slāņa tips: pārejas un zemā purva
tipa kūdra (pārejas tipa kūdras atlikušais biezums ˂0,25m);
Palikušā kūdras slāņa biezums: > 0,5 m
Virsējā kūdras slāņa pH: 5-8
Kūdras sadalīšanās pakāpe: vidēji un labi
sadalījusies kūdra
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
< 0,7-1,0m
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: nedrīkst applūst
Celmainība: ļoti liela celmainība
(> 3,0%) apgrūtinās aramzemes ierīkošanu un
turpmāko apsaimniekošanu
Lauksaimnieciskai izmantošanai vispiemērotākie ir zemā
tipa purvi, jo to augsnes ir bagātas ar minerālvielām,
karbonātiem un slāpekli, vide ir vāji skāba, neitrāla vai
sārmaina (pH 5,5-7,4) (Krūmiņš u.c. 2013). Kultivējot
kūdrājus ar palikušu zemā purva tipa kūdru, var iegūt
samērā auglīgas augsnes, kas ir sevišķi noderīgas kultivēto
zālāju ierīkošanai, kā arī dārzeņu audzēšanai. Var izmantot
arī pārejas purva tipa kūdru, ja zem pārejas purva kūdras
nelielā dziļumā atrodas zemā tipa kūdra. Pārejas purva
kūdras augsnes parasti ir vāji skābas (pH ~4,5)
(Krūmiņš u.c. 2013), tāpēc tās atkarībā no stādāmo augu
prasībām, iespējams, ir jākaļķo.
Ja aramzemes ierīkošana tiek plānota vietā, kur kūdras
ieguve ir pārtraukta, neiegūstot visu derīgo kūdras slāni,
un virs zemā tipa kūdras ir konstatējama arī pārejas tipa
kūdra, ieteicams, lai pārejas purva tipa kūdras palikušais
slānis būtu mazāks par 0,25 m, kas agrotehnisko darbu
rezultātā sajauktos ar zemā purva tipa kūdru, veidojot
labvēlīgākus augšanas apstākļus izvēlētajiem
kultūraugiem.
Ieteicamais maksimālais atstājamais kūdras biezums virs
purva pamatnes ir 0,5 metri. Kūdras ieguves vietās,
kur ieguve ir notikusi 20. gs. laikā un ir pārtraukta,
neveicot rekultivāciju, atlikušā kūdras slāņa biezums
reizēm ir lielāks. Tādā gadījumā jāizskata iespēja pabeigt
kūdras ieguvi, atstājot 0,5 m biezu kūdras slāni,
tādējādi arī veicinot dabas resursu racionālu un efektīvu
izmantošanu. Vienlaikus, iegūstot rūpnieciski izmantojamo
kūdras slāni, ir iespējams sagatavot izvēlēto lauku virsmu
potenciālo lauksaimniecisko kultūru audzēšanai, iegūt
finanšu resursus no kūdras realizācijas, kā arī, atjaunojot
kūdras ieguves lauku iekšējo nosusināšanas sistēmu,
vienlaicīgi to pielāgot plānotajam zemes izmantošanas
veidam -lauksaimniecisko kultūru audzēšanai.
Aramzemes ierīkošanā būtiska nozīme ir arī
rekultivējamās teritorijas nosusināšanas sistēmas stāvoklim
un tās piemērotībai plānotajai zemes izmantošanai,
izvietojumam un funkcionalitātei. Jāņem vērā teritorijas
hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi, kā arī purva
pamatni veidojošo nogulumu sastāvs. Aramzemju ierīkošana
iespējama uz ūdens caurlaidīgiem vai vidēji caurlaidīgiem
nogulumiem.
|
| Darbu
plānošana un sagatavošana |
Plānojot kūdras ieguves vietā aramzemes izveidošanu:
- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība
vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
dokumentiem;
- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība
derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras
ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve;
- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana
normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
- jāizstrādā lauku nosusināšanas un apūdeņošanas
sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie
jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu
vai plānojot grozījumus esošajā, jāparedz saglabāt
aramzemes ierīkošanai un tālākai apsaimniekošanai
nepieciešamais kūdras slāņa biezums;
- jāizvērtē, vai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams
veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi
sākotnējo izvērtējumu, ja aramzemes ir paredzēts ierīkot
sen pamestā kūdras ieguves vietā;
- ja nepieciešams, jāveic grāvju sistēmas rekonstrukcija
vai pārbūve, lai nodrošinātu kultūraugu audzēšanai un lauku
apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē;
- no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves
vietām ir jānovāc izveidojies apaugums;
- jāveic lauka attīrīšana no celmu un koku sakņu
paliekām;
- jāveic kūdras ieguves vietas planēšana;
- ja nepieciešams, jāveic rekultivācijas metā jeb derīgo
izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju
aizbēršana;
- jāveic kūdras augsnes aparšana (ieteicamais dziļums
30-35 cm) tā, lai augsne tiktu pilnībā apvērsta un
virspusē nepaliktu augu atliekas (arumam jābūt iespējami
līdzenam un aršanas dziļumam - vienmērīgam, pieļaujot
dziļuma svārstības atsevišķās vietās ne vairāk kā
2-3 cm robežās);
- aršanas laikā virspusē uzvērstie celmi, siekstas un
koku saknes jāsavāc un jānoved;
- pirmreizējais arums jāapstrādā ar disku kultivatoriem,
kas aparto aramsloksni sagraiza, sajauc un irdina; lauku
kultivēšana jāveic, ar kultivatoru vienmērīgi apstrādājot
visu lauku;
- jāveic pirmreizēji sastrādātās augsnes sablīvēšana un
mikroieplaku izlīdzināšana;
- ja nepieciešams, jāīsteno lauka augsnes ielabošanas un
mēslošanas pasākumu kopums (piemēram, augsnes kaļķošana),
lai nodrošinātu izvēlētai augu kultūrai nepieciešamos
augšanas apstākļus.
|
|
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana |
Plānojot aramzemes ierīkošanu bijušajā kūdras ieguves
vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam ir jābūt tādam,
kas audzējamām kultūrām garantētu to veģetācijas periodā
nepieciešamos gaisa un mitruma apstākļus. Rekultivējamajā
teritorijā jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni, kas ir
zemāks par 0,7-1,0 m (Aire u.c. 1970). Mitruma režīmu
var regulēt ar susinātājgrāvjiem un kartu grāvjiem,
nepieciešamības gadījumā tos pārbūvējot vai izbūvējot
drenāžas tīklu. Jāņem vērā likumsakarības starp esošo vai
pārbūvējamo susinātājgrāvju dziļumu un savstarpējo
atstatumu, tas ir, plānojot susinātājgrāvju izvietojumu,
jāņem vērā atlikušais kūdras slāņa biezums un zem kūdras
esošo nogulumu sastāvs. Tādējādi būs iespējams noteikt
optimālo grāvju vai drenu dziļumu un attālumu (Eriņš 1966).
Papildus jānovērtē kūdras ieguves vietas novadošā
meliorācijas tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā
izveidoto hidrotehnisko būvju (caurtekas) tehniskais
stāvoklis, jo kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma
ir cieši saistīta ar novadošo tīklu. Minētais novērtējums
ļaus iegūt papildus informāciju lēmuma pieņemšanai par
iespēju novadīt lieko ūdeni no rekultivējamās teritorijas
novadošajā tīklā (novadgrāvji, promtekas),
tas ir, vai plānoto gruntsūdens līmeņa
sasniegšanu neierobežos novadošajā tīklā izvietotās
hidrotehniskās būves.
Pārveidojot kūdras ieguves vietu aramzemē, priekšrocība
būtu dodama vaļēja grāvju tīkla izveidei, kas ātrāk novada
virszemes ūdeņus, uztver gruntsūdeņus un kam ir zemākas
ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas nekā segtajai drenu
sistēmu izveidei.
Kā alternatīva aramzemes nosusināšanai ir iespējama
drenu sistēmas izveide. Ierīkojot segto drenu sistēmu, ir
iespējams panākt vienmērīgāku mitruma režīmu, netraucētu
lauksaimniecības mašīnu pārvietošanos, drenu sistēma
neaizņem izmantojamās zemes platības, bet drenētajās
platībās augu saknes sasniedz dziļākus augsnes slāņus un
efektīvāk izmanto tur esošās barības vielas u.c. (Šnore
2013).
Rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu un
nosusināšanas iespēju novērtēšanai, ieteicams izmantot
atbilstošajā jomā sertificētu personu konsultācijas vai
slēdzienus.
|
|
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana |
Ja aramzemes ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas
veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav
uzsākta vai tiek veikta, vismaz 2-3 sezonas pirms stādījumu
ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei
ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju.
Pielietojot frēzkūdras ieguves metodi, iespējams iegūt
līdzenu lauku. Lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un
jāveic citas darbības, līdz ar to samazināsies aramzemes
ierīkošanas izmaksas.
Plānojot aramzemes ierīkošanu kūdras ieguves vietās,
kurās kūdras ieguve pārtraukta senāk, palikušajā kūdras
slānī jānosaka celmainība. Parasti kūdras iegulā ir zināms
daudzums koksnes atlieku, kuru izvietojums kūdras iegulā
visizteiktāk ir sastopams robežhorizontā, kas raksturo
pāreju no viena kūdras tipa uz otru. Kūdras ieguves vietās,
kurās ir augsta celmainība, būs būtiski apgrūtināta
teritorijas izmantošana intensīvā lauksaimniecībā. Būs
jāveic regulāra lauku atcelmošana, celmu un sakņu
novākšana, kā arī jārēķinās ar apgrūtinātu agrotehnisko
apstrādi.
Ja rekultivējamās teritorijas atlikušo kūdras slāni
veido pārejas tipa kūdra, būs jāveic arī augsnes kaļķošana,
jo pārejas tipa kūdras augsnes ir skābas (pH˂5).
Pieņemot lēmumu par aramzemes izveidošanu kūdras ieguves
laukos pēc ieguves pabeigšanas, jāņem vērā, ka kūdra ļoti
labi absorbē saules radiāciju. Pavasaros virsējā kārta
sasilst ļoti strauji, savukārt sliktās siltumvadītspējas
dēļ dziļākajos kūdras slāņos kūdra atkūst ļoti lēni. Šie
apstākļi jāņem vērā, kad tiek pieņemts lēmums par
rekultivējamā teritorijā audzējamām kultūrām, piemēram,
plānojot to sējas termiņus, kad veidojas salnas. Tādi paši
apstākļi veidojas arī rudenī, kad salnas uz kūdras augsnēm
sākas par 10-15 dienām agrāk nekā uz minerālaugsnēm.
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Apsverot aramzemes ierīkošanu kā
rekultivācijas veidu, jāizvērtē arī SEG emisiju aspekts. LIFE
REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc
aramzemes ierīkošanas, pieņemot, ka to ievieš teritorijā,
kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies
veģetācija, bet augsnes virskārtu veido auglīga zemā purva
tipa kūdra. Pēc aramzemes ierīkošanas SEG emisijas pieaugs
par
14,6 t CO2 ekv. ha-1
gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli pirms rekultivācijas
uzsākšanas. Kopējās SEG emisijas izstrādātos kūdrājos
ierīkotās aramzemēs aprēķinu periodā atbilst
20,9 t CO2 ekv. ha-1
gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās
emisijas, kas atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām var
būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs
emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot
unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma
pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām.
Aramzemju ierīkošana intensīvās laukkopības vajadzībām,
salīdzinot ar citiem rekultivācijas veidiem, rada vislielākās
SEG emisijas. |
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Par sekmīgu rekultivāciju liecina:
Rekultivējamajā teritorijā ir izveidota plānotā
meliorācijas sistēma, kas spēj nodrošināt kultūraugu
audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa
režīmu augsnē.
Ir veikta lauka atcelmošana, sagatavots lauks ar līdzenu
virsmu.
Par nesekmīgu rekultivāciju
liecina:
Rekultivējamā teritorijā izveidotās meliorācijas
sistēmas nenodrošina kultūraugu audzēšanai un lauku
apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē. Lauks
ir nelīdzens, ar mikroieplakām.
|
|
Ieguvumi |
Teritorija pēc rekultivācijas
kļūst par intensīvu lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju,
kas turpmāk dod ekonomiskus un sociālus ieguvumus. |
|
Trūkumi |
Pārvēršot platību par
lauksaimniecībā intensīvi izmantojamu teritoriju, tā kļūst
par nozīmīgu SEG emisijas avotu. |
|
Ekosistēmu pakalpojumi |
Primārie ekosistēmu pakalpojumi, ko sniedz lauksaimniecības
teritorijas ir apgādes pakalpojumi, nodrošinot pārtiku
cilvēkiem, lopbarību, izejmateriālus bioenerģijas
ražošanai, farmaceitiskos resursus, kā arī cita veida
izejmateriālus.
Vienlaikus šīs teritorijas ir atkarīgas no ekosistēmu
pakalpojumiem, ko nodrošina dabiskās ekosistēmas, tostarp
apputeksnēšana, bioloģiskā kaitēkļu apkarošana, augsnes
struktūras un auglības uzturēšana, barības vielu aprite un
hidroloģiskie pakalpojumi.
|
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide, zālāju sēšana un uzturēšana) ir jāveic zemes
īpašniekam.
|
|
Iespējamie rekultivācijas darbi |
Iespējamās izmaksas
| Darbības |
Mērvienība |
euro |
| Rekultivējamās
teritorijas līdzināšana |
ha |
150-250 |
| Rekultivējamās
teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas |
ha |
1200-2000 |
| Celmu, siekstu
novākšana |
ha |
100-150 |
| Rekultivējamās
aparšana |
ha |
50-100 |
| Rekultivējamās
teritorijas kultivēšana |
ha |
50 |
| Rekultivējamās
teritorijas šķīvošana |
ha |
70 |
| Rekultivējamās
teritorijas dziļirdināšana, līdz 0,4m |
ha |
100-700 |
| Tehnoloģisko ceļu
likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana |
ha |
300 |
| Lauku attīrīšana, vecās
būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana |
ha |
50 |
| Jaunas meliorācijas
sistēmas izveidošana |
ha |
1500-2500 |
| Drenu sistēmas
ierīkošana |
ha |
3700 |
| Vaļēju grāvju
ierīkošana (atkarīgs no m) |
ha |
500-1500 |
| Esošās meliorācijas
sistēmas rekonstrukcija |
ha |
500-1500 |
|
|
Līdzšinējā pieredze Latvijā |
Latvijā ir vairākas bijušās
kūdras izstrādes teritorijas, kur šobrīd tiek veikta
intensīva lauksaimnieciskā darbība. Lielākās teritorijas ir
Mārupes novadā (piemēram, Cenas tīreļa masīvs). |
|
Literatūra |
Aire A., Labrencis V. 1970. Kultūrtehniskā meliorācija.
Zvaigzne, Rīga.
Eriņš A. 1966. Lauksaimnieciskās meliorācijas
projektēšana. Zvaigzne, Rīga.
Krūmiņš J., Robalds A., Purmalis O., Ansone L., Poršņovs
D., Kļaviņš M., Segliņš V. 2013. Kūdras resursi un to
izmantošanas iespējas. Material Science and Applied
Chemistry 2013/29, doi: 10.7250/msac.2013.025.
Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga.
|
Lielogu dzērveņu
audzēšana
| Īss
apraksts |
Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu
pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kurās
audzē lielogu dzērvenes Vaccinium macrocarpon.
Lielogu dzērvenes ir mūžzaļš ēriku dzimtas sīkkrūms, kuras
audzēšanai optimālais augsnes pH ir 4-5 un organiskās
vielas saturs vismaz 3%. Latvijas klimats ir piemērots
lielogu dzērveņu audzēšanai izstrādātos kūdras laukos,
kuros palikušā kūdras slāņa virsējo daļu veido augstā purva
tipa kūdra.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz
kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība
(Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi
Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas
mērķa kods - 0101).
Zemes lietošanas veids - zeme zem augļu
dārziem.
|
|
Apstākļi, kādos iespējama lielogu dzērveņu stādījumu
ierīkošana |
Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras
tips: augstā tipa kūdra
Palikušā kūdras slāņa biezums: nav ierobežojošs
faktors (var audzēt arī minerālaugsnē (smilts, mālsmilts,
viegls smilšmāls), ja iespējams nodrošināt optimālu augsnes
pH), ideālā gadījumā - 0,5 m
Virsējā kūdras slāņa pH: pH 3,5-4,5
Kūdras sadalīšanās pakāpe: Maz sadalījusies
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
vidēji 0,5 m
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: nedrīkst applūst
Celmainība: <3%
|
| Darbu
plānošana un sagatavošana |
Plānojot lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu bijušajās
kūdras ieguves vietās:
- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības
saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
dokumentiem;
- jāizvērtē rekultivācijas veida atbilstība derīgo
izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras
ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu
ieguve;
- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana
normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
- jāizstrādā stādījumu lauku projekts;
- jāizstrādā stādījumu lauku nosusināšanas un
apūdeņošanas sistēmu un citu hidromelioratīvo būvju
projekti, jāveic to saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā
kārtībā;
- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu
vai plānojot grozījumus esošajā projektā, ja kūdras ieguves
vietā rekultivācijas laikā tiek paredzēta lielogu dzērveņu
stādījumu ierīkošana, jāparedz 0,5 m bieza augstā
purva tipa kūdras slāņa saglabāšana;
- derīgo izrakteņu ieguves projekta rekultivācijas daļā
atstājamo kartu grāvju savstarpējie attālumi jāplāno tādā
attālumā, kas nodrošina nepieciešamo mitruma režīmu
stādījumiem;
- no ilgstoši atstātiem un aizaugušiem kūdras laukiem
jānovāc apaugums; jāattīra lauks no celmu un koku sakņu
paliekām;
- jāveic kūdras ieguves vietas planēšana tā, lai virsmas
slīpums nepārsniegtu 2%;
- ja nepieciešams, jāveic dzērveņu stādījumu mitruma
režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas
atjaunošana vai pārbūve, rekultivācijas metā vai derīgo
izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju
aizbēršana;
- ja nepieciešams, rekultivējamā teritorijā vai tai
piegulošajā teritorijā jāierīko ūdenstilpes
laistīšanai;
- pēc apauguma novākšanas un virsmas līdzināšanas jāveic
tās kultivēšana;
- jāveic augsnes analīzes un, ja nepieciešams, jāveic
augsnes mēslošana;
- jāizveido tehnoloģiskie pievadceļi;
- jāierīko laistīšanas (virspusējā) sistēma;
- lielogu dzērveņu laukā ieteicams ierīkot pretsalnu
agrās brīdināšanas sistēmu, kas ļauj būtiski palielināt
iegūstamo ražu.
|
|
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana |
Meliorācijas sistēmai jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni
stādījumu teritorijā ~0,5 m zem kūdras virsmas.
Vadoties no konkrētās vietas apstākļiem, jāveic dzērveņu
stādījumu mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju
sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve.
Ja rekultivējamā vai tai piegulošajā teritorijā nav
mākslīgu vai dabisku ūdenstilpju, tās jāizveido, lai
nodrošinātu stādījumus ar nepieciešamo ūdens daudzumu
laistīšanai, kas ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai
lielogu dzērveņu audzēšanai.
|
|
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana |
Uzsākot vietas sagatavošanu lielogu dzērveņu stādījumiem,
būtisks nosacījums stādījumu lauka ierīkošanā ir virsmas
stāvoklis. Svarīgi, lai stādāmā lauka virsma būtu līdzena,
bez mikroieplakām vai pacēlumiem. Ja lauka virsa ir
nelīdzena, nepieciešama virsmas planēšana, izlīdzinot
lauku, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2%. Tas
nepieciešams, lai stādījumus varētu efektīvāk aizsargāt
pret salnām, kā arī nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu,
kas ir galvenie gaidāmās ražas lielumu ietekmējošie
faktori. Pēc virsmas līdzināšanas ir jāveic dziļirdināšana.
Dziļirdināšanu veic vidēji 0,4 m dziļumā, vienmērīgi
apstrādājot visu lauku (Silava 2016).
Ja lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana tiek plānota kā
zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās,
kur tā vēl nav uzsākta vai joprojām tiek veikta, vismaz 2-3
sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā
noslēdzošo posmu kūdras ieguvē ieteicams paredzēt
frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras
ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Tad lauks
nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības,
tādējādi samazināsies lielogu dzērveņu lauka ierīkošanas
izmaksas.
Teritorijās, kur kūdras ieguve ir pārtraukta pirms
vairākiem gadu desmitiem, nav veikta rekultivācija un ir
izveidojies apaugums, pirms stādījumu ierīkošanas tas
jānovāc, izcērtot kokus un izraujot to saknes, kā arī
novācot zemsedzes veģetāciju.
Ja stādījumu ierīkošanai paredzētajā teritorijā kūdras
virskārtā ir celmi, jāveic lauku atcelmošana un tie jāizvāc
no visas platības, nodrošinot pilnvērtīgu turpmāko
stādījumu apsaimniekošanu ar ogu audzēšanā izmantojamām
lauksaimniecības mašīnām un iekārtām.
Pirms dzērveņu stīgu iestrādes vai apsakņotu spraudeņu
stādīšanas ir jāveic augšņu agroķīmiskā izpēte. Šī
informācija palīdz novērtēt augsnes auglību, lielogu
dzērveņu augšanas potenciālu un augsnes mēslošanas
nepieciešamību. Mēslošanas līdzekļi un daudzums ir atkarīgs
no kūdrā esošā barības vielu daudzuma un kūdras īpašībām,
tās jāsalāgo ar dzērveņu augšanai nepieciešamajām
prasībām.
Ja plānotajā lielogu dzērveņu stādījumu laukā augsnes pH
skaitlis ir zemāks par 3,5, t. i., apstākļi nav
lielogu dzērveņu augšanai optimāli, jāveic augsnes
ielabošana kaļķojot (Āboliņš u. c. 2012).
Lielogu dzērvenēm optimālā substrāta aktīvā reakcija
(pHKcl) ir 4,5 ± 0,3. Pie
pHKCl virs 5,2 sākas dzelzs un pārējo
mikroelementu uzņemšanas traucējumi, bet pie 4,0 un zemāk -
kalcija deficīts. Ģipšošana nodrošina augu sakņu apgādi ar
kalciju bez būtiskām pH izmaiņām kūdrā. Ja stādījumu ierīko
pavasarī, iepriekšējā rudenī iestrādā augsnē 1-1,2 t
uz hektāru ģipsi. Ģipsi jāiestrādā vienmērīgi visā lauka
platībā. Uzturošās ģipšošanas deva ir 300-500 kg/ha.
Ģipša iestrādāšana kūdrā neizmaina pH, jo ģipsis ir
neitrāls sāls. Ģipsis bez kalcija un sēra satur arī citus
barības elementus nelielās koncentrācijās. Ģipšošanu jāveic
iepriekšējā gadā pirms lielogu dzērveņu stādīšanas, lai
izskalotos pārbagātas sulfātu koncentrācijas (Osvalde u.c.
2011).
Lielogu dzērvenes jāmēslo pavasarī un vasaras pirmajā
pusē, kad atjaunojas veģetācija (no aprīļa līdz jūnija
vidum).
|
|
Lielogu dzērveņu stādīšana |
Lielogu dzērveņu stādīšana notiek ar dzērveņu stīgām, tās
vienmērīgi izkaisot pa lauku. Mazās platībās var stādīt
apsakņotus dzērveņu spraudeņus. Dzērvenes stāda no maija
līdz jūnija vidum. Viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas
2,5-3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu. Pirmā
raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas, bet regulāra
raža - sākot ar sesto gadu, kad no 1 ha var vidēji
iegūt 14-40 t (maksimāli - 56 t) ogu. Lielogu
dzērvenes vienā vietā var audzēt un iegūt ražas 50-100
gadus (Eriņš 2011).
Lielogu dzērveņu stīgas var iestrādāt ar diskiem vai ar
frēzi. Kā ieteicamākais un ekonomiski izdevīgākais
paņēmiens ir stīgu iestrāde ar frēzi, jo, iestrādājot ar
diskiem, daļa stīgu netiek pilnīgi iespiestas kūdrā, tās
neapsakņojas, aiziet bojā, radot zaudējumus. Stādījumu
mulčēšanai ieteicams izmantot sfagnu kūdru vai atsevišķās
saimniecībās, kur nav ierīkota apūdeņošana, skuju koku zāģu
skaidas (klājot 3-4 cm biezumā) (Osvalde u.c.
2011).
Pēc stīgu izkaisīšanas visu lauku apstrādā ar frēzi
aptuveni 3 cm dziļumā. Veic lauka pirmreizējo
laistīšanu. Papildus ir ieteicams ierīkot laistīšanas
(virspusējo) sistēmu. Lai arī tās ierīkošanas izmaksas ir
lielas, tomēr pieredze liecina, ka bez tās ražas var būt
mazas un nevienmērīgas. Iekārtojot laistīšanas sistēmu, ir
iespējams efektīvāk cīnīties pret salnām (laistot
stādījumus pirms salnas, iespējams tos pasargāt no straujām
temperatūras svārstībām un šūnu bojājumiem, jo ūdens
piesaista siltumu), kā arī ar ilgstoša sausuma periodiem,
būtiski palielinot ikgadējo iegūstamās ražas lielumu. Lai
ierīkotu laistīšanas sistēmu, blakus lielogu dzērveņu
audzēšanas laukam ir jābūt ūdens ņemšanas vietai. Vislabāk
to ir ierīkot tā, lai nokrišņu laikā ūdens no lielogu
dzērveņu laukiem tiktu novadīts šajā ūdens uzglabāšanas
vietā un nepieciešamības gadījumā uzkrātais ūdens ar sūkņu
un cauruļvadu sistēmas palīdzību tiktu novadīts uz lielogu
dzērveņu audzēšanas laukiem.
Kad lielogu dzērveņu stādījumi ir iekopti un dzērvenes
ieaugušās var piesaistīt biškopjus - bišu pievešanai
stādījumu apputeksnēšanai. Tas palielinās dzērveņu
ražu.
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Apsverot lielogu dzērveņu
stādījumu ierīkošanu kūdras laukos, jāizvērtē arī klimata
pārmaiņu mazināšanas aspekts. LIFE REstore projektā
"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām
novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka
lielogu dzērvenes stāda teritorijā, kurā kūdras ieguves
pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes
veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā
purva tipa kūdra. Pēc rekultivācijas SEG emisijas
samazināsies par
3,4 t CO2 ekv. ha-1
gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas
lielogu dzērveņu stādījumos aprēķinu periodā atbilst
2,9 t CO2 ekv. ha-1
gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās
emisijas, kas, atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām, var
būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs
emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot
unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma
pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām
(LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
dati). |
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Par sekmīgu rekultivāciju liecina:
Teritorija ir līdzena, tajā darbojas meliorācijas
sistēma atbilstoši lielogu dzērveņu prasībām. Lielogu
dzērvenes vienmērīgi nosedz visu lauka virsmu.
Par nesekmīgu rekultivāciju
liecina:
Rekultivējamajā teritorija ilgstoši applūst, nav
līdzena. Nedarbojas stādījumos ierīkotā meliorācijas
sistēma vai tā nav piemērota lielogu dzērveņu
audzēšanai.
|
|
Ieguvumi |
Pēc kūdras ieguves teritorija tiek izmantota
saimnieciskajai darbībai, kura nodrošina darba vietas un
ienākumus.
Labi un pareizi kopti lielogu dzērveņu stādījumi pilnībā
nosedz kūdras virskārtu, kas samazina SEG emisijas.
|
|
Trūkumi |
Lauku mēslošana, lai nodrošinātu
lielākas ražas, palielina SEG emisijas. Taču sagaidāms
nebūtisks emisiju pieaugums, ja tiek ievērots pareizs
mēslošanas laiks un devas. |
|
Ekosistēmas pakalpojumi |
Ogu audzēšanu iespējams
klasificēt kā lauksaimniecisko darbību, kuras augstākā
ekosistēmu pakalpojumu vērtība ir spēja nodrošināt augstus
apgādes pakalpojumus. Vienlaikus sniegtie regulācijas
pakalpojumi ir salīdzinoši zemāki. |
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide, ogulāju stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes
īpašniekam.
|
Krūmmelleņu
audzēšana
| Īss
apraksts |
Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu
pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kurās
audzē augstās (lielogu) krūmmellenes Vaccinium
corymbosum vai šaurlapu (zemās) krūmmellenes
Vaccinium angustifolium. Augstās krūmmellenes ir 1,2
līdz 2 m augsts krūms, bet zemās krūmmellenes - līdz
40-50 cm augsts puskrūms. Zemās krūmmellenes ogas ir
sīkākas, bet saldākas nekā augstajām krūmmellenēm. Abas
krūmmelleņu sugas labi aug atklātās, saulainās vietās.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz
kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība
(Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija
noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas
mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
noteikšanas un maiņas kārtība", Nekustamā īpašuma
lietošanas mērķa kods - 0101)
Zemes lietošanas veids - zeme zem augļu
dārziem
|
|
Apstākļi, kādos iespējama krūmmelleņu stādījumu
ierīkošana |
Kūdras augšējā slāņa tips: augstā tipa kūdra
Kūdras sadalīšanās pakāpe: Mazsadalījusies vai
vidēji sadalījusies
Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: 4,5 -
5,0;
Atlikušā kūdras slāņa biezums: > 0,5 m
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
labi aerētas augsnes ar gruntsūdens līmeni 0,35-0,55 m.
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: nedrīkst applūst
Celmainība: <3%
|
| Darbu
plānošana un sagatavošana |
Plānojot krūmmelleņu stādījumu ierīkošanu bijušajās kūdras
ieguves vietās:
- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības
saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
dokumentiem;
- jānovērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība
derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras
ieguves vietā tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve;
- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana
normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
- jāizstrādā stādījumu lauku projekts;
- jāizstrādā stādījumu lauku nosusināšanas un
apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju
projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā
kārtībā;
- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu
vai plānojot grozījumus esošajā, ja kūdras ieguves vietā
tiek plānota krūmmelleņu stādījumu ierīkošana, ir jāparedz
stādījumiem optimāla biezuma augstā purva tipa kūdras slāņa
saglabāšana. Derīgo izrakteņu ieguves projekta
rekultivācijas daļā atstājamie kartu grāvji plānojami tādā
attālumā, kas nodrošina nepieciešamo mitruma režīmu
stādījumiem;
- no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves
vietām ir jānovāc apaugums; jāattīra lauki no celmu un koku
sakņu paliekām;
- jāveic kūdras ieguves vietas planēšana, lai virsmas
slīpums nepārsniegtu 2 %;
- ja nepieciešams, jāveic krūmmelleņu stādījumu mitruma
režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas
rekonstrukcija vai pārbūve, kā arī rekultivācijas metā vai
derīgo izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju
aizbēršana;
- pēc apauguma novākšanas un kūdras ieguves vietas
līdzināšanas ir jāveic tās kultivēšana;
- jāveic augsnes analīzes un nepieciešamības gadījumā
veic augsnes mēslošana;
- jāizveido tehnoloģiskie pievadceļi;
- jāierīko laistīšanas sistēma;
- krūmmelleņu laukā ieteicams ierīkot agrās brīdināšanas
sistēmu pret salnām.
|
|
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un ūdens pieejamības
nodrošināšana |
Plānojot krūmmelleņu stādījumus bijušajā kūdras ieguves
vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam un
funkcionalitātei jānodrošina vidējais gruntsūdens līmenis
0,35-0,55 m robežās zem kūdras virsmas. Nepieciešama
iespēja regulēt gruntsūdens līmeni ar novadgrāvjiem un
kartu grāvjiem. Vadoties no konkrētās vietas apstākļiem,
jāveic mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju
sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve. Pārbūvējamo vai
ierīkojamo grāvju dziļums plānojams ne mazāks par
0,5 m, maksimālais dziļums līdz 1,0 m (Silava
2016). Grāvju funkcionēšana ir būtiska, lai nodrošinātu
nepieciešamo augsnes mitrumu, bet nepieļautu teritorijas
applūšanu.
Ja rekultivējamā vai tai piegulošajā teritorijā nav
mākslīgu vai dabisku ūdenstilpju, tās jāizveido, lai
nodrošinātu stādījumus ar nepieciešamo ūdens daudzumu, kas
ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai krūmmelleņu
audzēšanai.
|
|
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana |
Krūmmellenes aug barības vielām nabadzīgās augsnēs, bet
vajadzīgs augsts organiskās vielas saturs (virs
3,5 %).
Uzsākot vietas sagatavošanu krūmmelleņu stādījumiem,
būtisks nosacījums stādījumu lauka ierīkošanā ir virsmas
stāvoklis. Svarīgi, lai stādāmā lauka virsma būtu līdzena,
bez mikroieplakām vai pacēlumiem. Ja lauka virsa ir
nelīdzena, nepieciešama virsmas planēšana tā, lai virsmas
slīpums nepārsniegtu 2 %. Tas nepieciešams, lai
stādījumus būtu iespējams efektīvāk pasargāt pret salnām un
nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu, kas ir galvenie ražas
lielumu ietekmējošie faktori. Pēc virsmas līdzināšanas ir
jāveic tās dziļirdināšana. Dziļirdināšanu veic vidēji
0,4 m dziļumā, vienmērīgi apstrādājot visu lauku.
Ja krūmmelleņu stādījumu ierīkošana tiek plānota
teritorijās, kur pašlaik kūdras ieguve vēl nav uzsākta vai
tiek turpināta, vismaz 2-3 sezonas pirms stādījumu
ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvē
ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Tas
nozīmē, ka lauks pēc tam nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē
un jāveic citas darbības, tādējādi samazināsies krūmmelleņu
audzēšanai paredzētā lauka ierīkošanas izmaksas.
Pirms stādu stādīšanas jāveic augsnes agroķīmiskās
analīzes, noskaidrojot augsnes sastāvu, skābumu un citas
īpašības. Ja plānotajā stādījumu ierīkošanas laukā augsnes
pH nav atbilstošs (4,5-5,0) (Apše, Kārkliņš 2013) un trūkst
barības elementu, jāveic augsnes ielabošana un mēslošana
(piemēram, augsnes kaļķošana vai ģipšošana), lai
nodrošinātu krūmmellenēm optimālus augšanas apstākļus
(LLKIC 2016).
Platībās, kur kūdras ieguve ir veikta sen, platības
bijušas ilgstoši pamestas un ir izveidojies apaugums, pirms
stādījumu ierīkošanas jācērt koki, izraujot arī to saknes,
un jānovāc zemsedzes veģetācija. Ja stādījumu ierīkošanas
vietā virsējā kūdras slānī ir celmi, tie jāizvāc, tas ļaus
stādījumus apsaimniekot ar ogu audzēšanā izmantojamajām
lauksaimniecības mašīnām un iekārtām.
|
|
Krūmmelleņu stādīšana |
Augstās krūmmellenes stāda vagās. Lai ierīkotu
taisnas, paralēlas vagas, lauku galos un pa vidu ir
jānoliek atzīmes vagu veidošanai. Vagas veido ar speciālu
vagu veidotāju. Vagai jābūt ar 0,50 m pacēlumu un
0,7 m platumā. Optimālais atstatums starp vagām ir
3 metri. Ogu krūmus stāda ar rokām. Vagā tiek
izveidota iedobe, kurā tiek iestādīts krūms un iedobe
aizbērta. Atstatums starp ogu krūmiem ir 1,0-1,2 m
(atkarībā no šķirnes). Uzreiz pēc stādīšanas ir jāveic
jauno krūmu laistīšana. Stādīšanai vislabāk izmantot
divgadīgus līdz trīsgadīgus krūmus, kurus stāda pavasarī
vai rudenī.
Viena hektāra ierīkošanai vidēji nepieciešami 2500
stādi. Pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas,
sasniedzot ap 0,6 t ogu no hektāra. Pēc tam regulāri
ražojoši krūmi sasniedz 5-8 t ogu no hektāra (vidēji
2,5 kg no krūma) (Eriņš 2011). Krūmmellenes ražo 15-20
gadus, bet tad to ražība pakāpeniski samazinās.
Samazinoties ražībai, krūmmelleņu krūmus var apgriezt,
atstājot virs zemes tikai ap 20 cm augstus stublājus.
Veģetācijas periodā izveidosies jaunie dzinumi, kas pēc
pāris gadiem ražos ogas. Šādā veidā vienā vietā
krūmmellenes var augt pat 50-80 gadus (Ripa 2003).
Zemo krūmmelleņu stādīšanai vagu veidošana nav
nepieciešama. Zemo krūmmelleņu stādīšanai iegādājas stādus
(sēklaudžu vai kādu no šķirnēm), ko stāda 0,2 m līdz
0,4 m attālumā vienu no otra, starp rindām veidojot
0,6-1,0 m atstatumu. Vienmērīgi pārklājot visu lauku,
ieteicamie stādīšanas attālumi ir
0,3 x 0,6 m vai
0,3 x 1,0 metri. Pēc stādīšanas veic lauka
pirmreizējo laistīšanu. Zemās krūmmellenes sāk ražot otrajā
līdz trešajā gadā, dodot 0,9 t ražas no hektāra;
regulāri ražojoši krūmi sasniedz 2-5 t no hektāra. Šos
ogulājus audzē divu vai trīs ražošanas gadu ciklos (ik pēc
diviem līdz trīs gadiem nopļauj).
Gan augsto, gan zemo melleņu stādījumu teritorijās ir
ieteicams ierīkot laistīšanas sistēmu - gan virspusējo
(pretsalnu), gan pilienveida laistīšanas sistēmu. Lai arī
tās ierīkošanas izmaksas ir lielas, tomēr pieredze liecina,
ka bez tās ražas var būt mazas un nevienmērīgas. Izveidojot
laistīšanas sistēmu, ir iespējams efektīvāk mazināt salnu
ietekmi (laistot ogu stādījumus pirms salnas, iespējams tos
pasargāt no straujām temperatūras svārstībām un šūnu
bojājumiem, jo ūdens piesaista siltumu), kā arī ar ilgstoša
sausuma un karstuma (augu dzesēšanai) periodiem, būtiski
palielinot ik gadu iegūstamās ražas lielumu. Lai ierīkotu
laistīšanas sistēmu, blakus krūmmelleņu audzēšanas laukam
ir jābūt ūdens ņemšanas un uzglabāšanas vietai. Vislabāk to
ir ierīkot tā, lai nokrišņu laikā ūdens no krūmmelleņu
laukiem tiktu novadīts šajā ūdens uzglabāšanas vietā un
nepieciešamības gadījumā uzkrātais ūdens ar sūkņu un
cauruļvadu sistēmas palīdzību tiktu piegādāts krūmmelleņu
audzēšanas laukiem.
Augsto krūmmelleņu stādījumos apdobes var mulčēt, lai
ierobežotu nezāļu izplatību, veicinātu augsnes mitruma
saglabāšanu un samazinātu SEG emisijas.
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Apsverot krūmmelleņu stādījumu
ierīkošanu kūdras laukos, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu
mazināšanas aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto
purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana
Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu
periodam pēc krūmmelleņu stādījumu ierīkošanas, pieņemot, ka
rekultivē teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un
vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes
virskārtu veido neauglīga augstā purva tipa kūdra. Pēc
krūmmelleņu stādījumu ierīkošanas SEG emisijas samazināsies
par
0,1 t CO2 ekv. ha-1
gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas
aprēķinu periodā krūmmelleņu stādījumos atbilst
6,2 t CO2 ekv. ha-1
gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās
emisijas, kas, atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām, var
būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs
emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot
unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma
pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām
(LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
dati). |
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Par sekmīgu rekultivāciju liecina:
Teritorija ir līdzena, tajā darbojas novadgrāvju
sistēma.
Pēc stādījumu ierīkošanas zemās krūmmellenes vienmērīgi
nosedz visu lauka virsmu. Augsto krūmmelleņu stādījumi
vagās ir vienmērīgi ir saauguši.
Par nesekmīgu rekultivāciju
liecina:
Rekultivētajā teritorijā atbilstoši krūmmelleņu prasībām
nedarbojas meliorācijas sistēma sistēma. Lauka virsma nav
līdzena.
|
|
Ieguvumi |
Pēc kūdras ieguves teritorija tiek izmantota
saimnieciskajai darbībai, kura nodrošina darba vietas un
ienākumus.
Zemo krūmmelleņu stādījumi pilnībā nosedz kūdras
virskārtu, kas samazina SEG emisijas.
|
|
Trūkumi |
Pielietojot intensīvo audzēšanas
metodi, lai nodrošinātu lielākas ražas, tiek veikta stādījumu
mēslošana ar slāpekļa minerālmēslojumu, kas savukārt
palielina SEG emisijas. Taču sagaidāms nebūtisks emisiju
pieaugums, ja tiek ievērots pareizs mēslošanas laiks un
devas. |
|
Ekosistēma pakalpojumi |
Ogu audzēšanu iespējams
klasificēt kā lauksaimniecisko darbību, kuras augstākā
ekosistēmu pakalpojumu vērtība ir spēja nodrošināt augstus
apgādes pakalpojumus. Vienlaikus sniegtie regulācijas
pakalpojumi ir salīdzinoši zemāki. |
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide, ogulāju stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes
īpašniekam.
|
|
Iespējamie rekultivācijas darbi |
Iespējamās izmaksas
| Darbības |
Mērvienība |
euro |
| Rekultivējamās
teritorijas līdzināšana |
ha |
150-250 |
| Rekultivējamās
teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas |
ha |
1200-2000 |
| Celmu, siekstu
novākšana |
ha |
100-150 |
| Rekultivējamās
teritorijas aparšana |
ha |
50-100 |
| Rekultivējamās
teritorijas dziļirdināšana līdz 0,4 m |
ha |
100-700 |
| Rekultivējamās
teritorijas šķīvošana |
ha |
70 |
| Rekultivējamās
teritorijas ecēšana |
ha |
50 |
| Lauku attīrīšana, vecās
būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana |
ha |
50 |
| Jaunas meliorācijas
sistēmas izveidošana |
ha |
1500-2500 |
| Drenu sistēmas
ierīkošana |
ha |
3700 |
| Vaļēju grāvju
ierīkošana (atkarīgs no m) |
ha |
500-1500 |
| Esošo grāvju
rekonstrukcija, grāvju padziļināšana |
ha |
70-800 |
| Esošās meliorācijas
sistēmas rekonstrukcija |
ha |
500-1500 |
| Tehnoloģisko ceļu
likvidēšana un līdzināšana |
ha |
300 |
| Tehnoloģisko ceļu
ierīkošana (noblīvēti kūdras ceļi) |
ha |
400-600 |
| Dīķa rakšana (paredzēti
laistīšanai ~1000 m3 ūdens) |
m³/ha |
2500-3000
|
| Agroķīmiskās analīzes,
ūdens analīzes |
gb |
50 |
| Minerālmēslu
iegāde |
ha |
300-400 |
| Minerālmēslu
izkliedēšana |
ha |
30-50 |
| Laistīšanas sistēmas
ierīkošana |
ha |
5000-6000 |
| Pilienveida laistīšanas
sistēma |
gab. |
4700 |
| Smidzinātāji u. c.
materiāli |
ha |
2150 |
| Cauruļvadi, būvniecības
izmaksas |
ha |
4270 |
| Pretsalnu laistīšanas
sistēma |
gab. |
5700 |
| Sūkņa iekārta |
ha |
570 |
| Ravēšana |
h |
5-6 |
| Krūmmelleņu
mēslošana |
ha |
250-390 |
| Vagu ierīkošana
augstajām krūmmellenēm |
ha |
620 |
| Augsto krūmmelleņu
stādu iegāde un stādīšana (izmaksas atkarībā no
stādīšanas attāluma un stādu vecuma) |
ha |
10000-14000 |
| Šaurlapu krūmmelleņu
stādu iegāde (izmaksas atkarībā no stādīšanas
attāluma) |
ha |
45000-55000 |
|
|
Līdzšinējā pieredze Latvijā |
Krūmmelleņu stādījumu ierīkošana
kūdras augsnēs Latvijā ir uzsākta 21. gs. sākumā.
Augstās krūmmellenes tiek stādītas lielākās platībās nekā
zemās krūmmellenes. Augsto krūmmelleņu audzēšana pēc kūdras
ieguves notiek Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Līgotņu
purvā Burtnieku novadā un citur. Viena no šaurlapu
krūmmelleņu audzētavām ir Apes novada Gaujienas pagastā.
2016. gadā kopējā krūmmelleņu platība Latvijā sasniedza
300 hektārus. Krūmmelleņu audzēšana iekļauta augļkopības
nozares attīstības koncepcijā kā perspektīva nozare, ogu
produkcijai ir labs noieta tirgus Latvijā, Eiropas Savienībā
un Krievijā (Eriņš 2011). |
|
Literatūra |
Apše J., Kārkliņš A. 2013. Krūmmelleņu audzēšanas
ekonomiskie aspekti. Zinātniski praktiskā konference
"Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai
saimniekošanai", 21.-22.02.2013., Latvijas
Lauksaimniecības universitāte, Jelgava.
LLKIC 2016. Bruto segums 2016. gadā. Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centrs,
http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/sagatavoti-bruto-segumi-par-2016-gadu
.
Eriņš A. 2011. Stratēģija ilgtspējīgām augļu un dārzeņu
ražotāju organizāciju darbības programmām Latvijā 2011-2015
(2011). Apstiprināta ZM vadības apspriedē Nr. 75 - 334 -
VAP. LR Zemkopības Ministrija, Rīga.
Maltenieks M. 2008. 400 augļi un ogas Latvijā. Lauku
Avīze.
Silava 2016. Par paveikto zinātniskās priekšizpētes
pētījumā "Izstrādāto kūdras lauku izmantošana
zemkopībai". Līguma Nr. 5-5.5_002h_101_16_67.
LVMI Silava, Salaspils.
Ripa A. 2003. Krūmmelleņu (zileņu) audzēšanas
agrotehnika. Dārzs un Drava 4: 1-3.
|
Paludikultūras
| Īss
apraksts |
Terminu "paludikultūras" plašākā nozīmē lieto
attiecībā uz jebkuru kultivējamu augu stādījumu vai sējumu
uz periodiski applūstošām vai mitrām kūdras augsnēm.
Šaurākā nozīmē terminu lieto, runājot par kultivējamiem un
saimnieciski izmantojamiem augiem, kam dabiskā dzīves vide
ir mitras kūdras augsnes, tostarp purvi.
Paludikultūras tiek audzētas, lai veicinātu kūdras
saglabāšanos un pat uzkrāšanos, jo paludikultūru laukos
visu gadu tiek uzturēts augsts ūdens līmenis un atmirušās
augu daļas sekmē kūdras uzkrāšanos. Augi piesaista
CO2, nodrošinot SEG emisiju samazināšanos. Kā
paludikultūras izmanto niedres, vilkvālītes, alkšņus,
sfagnus un citas augu sugas, kuru veidoto biomasu var
izmantot kā atjaunojamu dabas resursu. Paludikultūras var
audzēt gan kūdras ieguves ietekmētos zemajos un pārejas
purvos (piemēram, vilkvālītes, niedres, grīšļus un citus
purvu augus, kam piemērota nedaudz skāba, neitrāla vai
sārmaina vide), gan arī kūdras ieguves ietekmētos augstajos
purvos (piemēram, sfagnus, rasenes) (Joosten et al. 2014;
Gaudig et al. 2017).
Saražoto biomasu izmanto enerģētikā, celulozes ražošanā,
kā vērtīgu kokmateriālu, dārzkopības substrātos, ūdeņu
attīrīšanā, pārtikā, lopbarībā, medicīnā, kā dekoratīvu
materiālu. Tiek prognozēts, ka Rietumeiropas valstīs
strauji pieaugs augu (nekoksnes) biomasas izmantošana
celulozes ražošanā (Joosten et al. 2014; Ozola 2018).
Biomasas ražošanai (biogāzei, kurināšanai) var izmantot
parasto miežubrāli Phalaris arundinacea, parasto
niedri Phragmites australis, platlapu vilkvālīti
Typha latifolia, šaurlapu vilkvālīti Typha
angustifolia un citas sugas (Platače 2013; Schröder et
al. 2015; Vos 2015; Ciria et al. 2005). Niedres var
izmantot jumtu un izolācijas materiālu ražošanai, tāpat
izolācijas materiālos var izmanto vilkvālītes un sfagnus.
Biomasas ražošanai kultivē arī ātraudzīgus kokus, piemēram,
melnalkšņus, kārklus u. c. (Ozola 2018). Atsevišķas
sugas izmanto farmācijā, piemēram, rasenes (Baranyai,
Joosten 2016).
Pēc rekultivācijas turpmākais nekustamā īpašuma
lietošanas mērķis ir ūdens objektu zeme; nekustamā īpašuma
lietošanas mērķis - 0302, 0303; (Ministru
kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496
"Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un
nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas
kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods) zemes
lietošanas veida kategorija - ūdens objektu zeme, zemes
lietošanas veida identifikators - 052, 053.
|
|
Apstākļi, kādos ir iespējama paludikultūru platību
ierīkošana |
Kūdras augšējā slāņa tips: jebkura tipa kūdra,
atkarībā no audzēšanai paredzētās paludikultūras prasībām
Kūdras sadalīšanās pakāpe: kūdras sadalīšanās
pakāpei ir sekundāra nozīme, tomēr piemērotāka ir vidēji
sadalījusies kūdra (25-30%); labi sadalījusies kūdra virs
45% var veidot blīvu slāni, kas var ietekmēt gruntsūdens
plūsmu
Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: atkarīgs no
paludikultūras veida
Palikušā kūdras slāņa biezums: atkarīgs no
paludikultūras veida
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
atkarībā no izvēlētās kultūras, teritorija var reizēm
applūst vai applūšana ir pat vēlama
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: atkarīgs no paludikultūras veida
Celmainība: <3%
Atkarībā no hidroloģiskiem un hidroģeoloģiskajiem
apstākļiem un iespējas regulēt ūdens līmeni, tostarp
iespējas pacelt un noturēt ūdens līmeni katrai kultūrai
nepieciešamajā līmenī, kā arī ņemot vērā palikušā kūdras
slāņa īpašības, jāizvēlas atbilstoša paludikultūra. To
audzēšana var būt izdevīga arī teritorijās, kur ūdens
līmenis tiek regulēts ar sūkņu palīdzību, novadot tikai
lieko ūdens daudzumu.
Lielākajai daļai paludikultūru augu audzēšanai pietiek
arī ar samērā plānu palikušās kūdras slāni
(< 0,3 m), tādēļ audzēšanai piemērotas ir
kūdras ieguves vietas, kur kūdra izstrādāta, atstājot
kūdras slāni no 0,2 m līdz pat vairāku metru
biezumam.
Paludikultūras ir dažādas, un arī tām piemērotie
augšanas apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Tā, piemēram, sfagnu
sugām (īssmailes sfagnu Sphagnum fallax, purva sfagnu
S. palustre, kārpaino sfagnu S. papillosum,
Magelāna sfagnu S. magellanicum), ko parasti audzē
paludikultūrās, nepieciešams vismaz 0,1-0,2 m augstā
purva tipa kūdras slānis, bet zem tā esošās kūdras slāņa
biezums un tips nav būtisks. Ja rekultivējamajā teritorijā
plānots audzēt virsūdens augus, piemēram, niedres, kalmes,
vilkvālītes, tad, ja kūdrājs vēl ir bez apauguma, tad
kūdras slānim nevajadzētu būt biezākam
par 0,1-0,2 m, citādi tas ūdenī uzpeldēs. Ja apaugums
jau ir izveidojies, tad kūdras slāņa biezumam nav
izšķirošas nozīmes.
Kūdras virsējā slāņa pH atkarībā no audzējamās kultūras
var būt skābs līdz pat sārmains. Paludikultūrās audzētajiem
sfagniem piemērots ir pH 3-4, savukārt vilkvālītēm,
niedrēm, miežubrālim - pH 5-7.
Atkarībā no izvēlētās kultūras atšķiras arī optimālais
ūdens līmenis, piemēram, teritorija var reizēm applūst vai
applūšana ir pat vēlama, piemēram, kalmēm, niedrēm
pieļaujamā ūdens līmeņa amplitūda ir -0,5m līdz +1,0 m
robežās), vilkvālītēm (0,2-0,50 m virs zemes virsas),
bet miežubrālim un melnalksnim vajadzīgi periodiski mitri
apstākļi (vidēji 0-0,2 m zem zemes virsas). Citām
kultūrām (piemēram, sfagniem) ūdens līmenim jābūt aptuveni
zemes virsas augstumā, nepārsniedzot +0,1 m virs zemes
virsmas.
Stādīto sfagnu laukiem nav vēlama applūšana, citām
kultūrām teritorija drīkst periodiski applūst vai tā
pastāvīgi var būt applūdusi, piemēram, niedrēm. Melnalksnim
ilgstoša applūšana nav vēlama, bet tas panes īslaicīgu
applūšanu un samērā svārstīgu ūdens līmeni.
Katru augu kultūru ietekmē atšķirīgi kritiski svarīgi
faktori, tomēr visām paludikultūrās audzētajām sugām ir
svarīga ūdens pieejamība un spēja noturēt ūdens līmeni
(Witchmann 2016). Svarīgi faktori ir arī kūdras slāņa
biezums un kūdras tips, purva pamatnes minerālo nogulumu
ķīmiskais sastāvs un struktūra. Sfagnu audzēšanā svarīgs ir
virsmas reljefs - virsmai jābūt iespējami līdzenai.
|
|
Veicamo darbu plānošana |
Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu bijušajās kūdras
ieguves vietās:
- pirms rekultivācijas darbu uzsākšanas
detalizēti jāizpēta paludikultūru audzēšanai paredzētā
teritorija;
- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida
atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas
plānošanas dokumentiem;
- jānovērtē izvēlētā rekultivācijas veida
atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta
dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām tiek
īstenota derīgo izrakteņu ieguve;
- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un
saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
- jāizstrādā stādījumu lauku un to nosusināšanas
un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju
projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā
kārtībā;
- jāizveido meliorācijas sistēma, kas ļaus
nodrošināt optimālo ūdens līmeni izvēlētajai kultūrai;
- jāveic lauka atcelmošana;
- jāveic lauka virsmas līdzināšana;
- ja nepieciešams, jāveic nepieciešamo
meliorācijas sistēmas atjaunošanu vai pārbūvi;
- jāveic paludikultūru sēšana vai stādīšana un turpmāka
apsaimniekošana.
|
|
Paludikultūru lauku izveidošana |
Paludikultūru stādīšanai vai sēšanai ir nepieciešams
sagatavot augsni:
- ja nepieciešams, jāatjauno vai jāpārbūvē meliorācijas
sistēma, kas ļaus nodrošināt optimālo ūdens līmeni
izvēlētajai augu kultūrai;
- ja virsējais palikušais kūdras slānis ir celmains, tad
nepieciešams veikt teritorijas atcelmošanu, lai lauku būtu
vieglāk apstrādāt gan stādījumus ierīkojot, gan arī vēlāk
novācot ražu;
- jāveic lauka virsmas līdzināšana. Tā īpaši svarīga ir
sfagnu stādīšanai paredzētajās vietās, jo to audzēšanai ir
ieteicami pēc iespējas līdzenāki lauki, lai neveidotos
pārmitras ieplakas, kur sfagnu augšanai ir pārāk augsts
ūdens līmenis, vai sausi pacēlumi, kur apstākļi ir sfagnu
augšanai nepiemēroti (Gaudig et al. 2017). Ja paludikultūru
lauku ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids
pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai
tiek veikta, vismaz divas līdz trīs sezonas pirms stādījumu
ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei
ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Tādējādi
iespējams iegūt līdzenu lauku - tas nebūs speciāli
jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, kas samazinās
paludikultūru audzēšanai paredzētā lauka ierīkošanas
izmaksas. Tomēr kūdras ieguvēju pieredze rāda, ka gandrīz
vienmēr, pēc kūdras izstrādes beigām ir jāveic lielāki vai
mazāki virsmas izlīdzināšanas darbi.
- ierīkojot kūdrājus paludikultūru audzēšanai, ir
nepieciešams atbilstoši katram paludikultūras veidam
izplānot un izveidot infrastruktūru, ņemot vērā, ka šīs
kultūras būs arī jāapsaimnieko un pēc tam novāc.
Ja sfagnu stādīšana paredzēta teritorijā, kur kūdras
ieguve pabeigta vai pārtraukta pirms ilgāka laika, tad
virsējo, mineralizētās kūdras virsējo sakaltušo slāni
nepieciešams vai nu uzirdināt vai arī novākt.
Paludikultūtu audzēšanā ļoti nozīmīgs ir mitruma režīms,
jo daļa sugu ir jutīgas pret applūšanu vai izžūšanu,
nepieciešams nodrošināt regulējamu ūdens apgādes sistēmu,
atkarībā no tā, kāda suga vai šķirne tiek audzēta. Ļoti
slapjā pavasarī liela daļa ražas var palikt uz lauka
(paludikultūras biomasai pļauj pavasarī), jo traktori to
nespēj nopļaut, tādēļ ir jāierīko tāda mitruma regulēšanas
sistēma, kas maksimāli ļauj samazināt augu
"noslīkšanas" vai izkalšas risku.
Kad rekultivējamā teritorija ir sagatavota, tajā tiek
stādīta vai sēta izvēlētā paludikultūra. Ja stādīšanai
paredzēti sfagni, tad donormateriāla ievākšana veicama
vietās, kur plānots ierīkot jaunas kūdras ieguves vietas un
purvu dzīvā virsa (akrotelms) tiks novākta. Gan sfagnu, gan
arī citu donormateriālu nevajadzētu ievākt aizsargājamās
dabas teritorijās un jau rekultivētās vietās, lai
nenodarītu tām kaitējumu. Savukārt kvalitatīvus melnalkšņu
stādus ir iespējams nopirkt vairākās kokaudzētavās Latvijā.
Kokaudzētavās var nopirkt arī paludikultūru graudzāļu,
piemēram, parastā miežubrāļa sēklas.
Paludikultūru stādīšanas paņēmieni var būt dažādi, un
tie tiek izvēlēti atkarībā no paludikultūras audzēšanas
paņēmiena un mērķa. Piemēram, sfagni tiek stādīti gan
velēnu veidā (tādējādi tie labāk saglabā mitrumu, taču
stādīšana prasa vairāk roku darba), gan tiek sasmalcināti
un izkaisīti, izmantojot lauksaimniecības mašīnas (mēslu
kaisītājus), kas ļauj darbu lielā mērā mehanizēt. Taču pie
jebkura paņēmiena iestādītie vai izkaisītie stādi ir
jāpārklāj ar salmu segu, lai tie neizkalstu vai neizsaltu
(Quinty, Rochefort 2003).
Visu paludikultūru audzēšanas laiku ir būtiski uzturēt
darba kārtībā meliorācijas - apūdeņošanas sistēmu, neļaujot
laukiem izžūt vai uzkrāties pārmērīgam ūdens daudzumam.
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Plānojot paludikultūru lauku
ierīkošanu, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu mazināšanas
aspekts. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam
pēc rekultivācijas, pieņemot, ka paludikultūras ievieš
teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav
izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu
veido neauglīga augstā purva kūdra un audzējamā kultūra ir
sfagni. Tas nozīmē, ka pārējām Latvijā potenciāli audzējamām
paludikultūrām SEG emisiju apjoms nav vērtēts. Pēc sfagnu
paludikultūras ieviešanas SEG emisijas pieaugs par
2 t CO2 ekv. ha gadā,
salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas šajā
aprēķinu periodā atbilst
8,2 t CO2 ekv. ha-1
gadā. Mēslojuma radītās SEG emisijas aprēķinā nav ņemtas
vērā, pieņemot, ka augsnes ielabošanas līdzekļus neizmanto.
Taču saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes
(The Intergovernmental Panel on Climate Change jeb
IPCC) vadlīnijām SEG emisijas nav jāuzskaita no dabiskām
ekosistēmām, šajā gadījumā pie tādām tiek pieskaitītas arī
paludikultūras. Tāpēc, neskatoties uz faktisko SEG emisiju
pieaugumu paludikultūru audzēšanā, šo emisiju pieaugumu
neuzskaita, bet pieņem, ka SEG emisiju samazinājums vienāds
ar SEG emisijām, saglabājoties esošajam stāvoklim, tas ir,
6,3 t CO2 ekv. ha-1.
Ilgtermiņā kūdru veidojoša veģetācija piesaista oglekli un
"noglabā" to kūdrā. |
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Par sekmīgu rekultivāciju liecina:
Rekultivētajā teritorijā ir izveidots nepieciešamais
hidroloģiskais režīms, par ko liecina vitālas kultivēto
augu audzes, augi ir iesakņojušies, veiksmīgi pārziemo un
dod plānoto ražu.
Par sekmīgu rekultivāciju
liecina:
Paludikultūru ieviešana bijušajā kūdras ieguve vietā nav
izdevusies, ja nav izdevies izveidot izvēlētajai kultūrai
piemērotus hidroloģiskos un augsnes apstākļus (ir pārāk
sauss vai pārāk slapjš). Neizdošanās iemesli var būt arī
stādāmā materiāla kvalitātē, piemēram, zema sēklu dīdzība,
ir liels īpatsvars neiesakņojošos, iznīkušu stādu. Uz
neveiksmīgu sugas vai šķirnes un audzēšanas vietas izvēli
norāda arī tas, ka augi pirmajās sezonās slikti pārziemo,
izsalst.
|
|
Ieguvumi |
Būtisks ieguvums ir klimata pārmaiņu mazināšana. Pārmitru
apstākļu izveidošanas rezultātā nosusinātajos purvos
optimālā gadījumā augi veido stabilas audzes, to saknes un
stublāji noklāj kūdras virsu, tādējādi tiek samazinātas SEG
emisijas, jo hidroloģiskā režīma atjaunošana nosusinātajos
purvos katru gadu samazina SEG emisijas par aptuveni
10-25 t CO2 no viena hektāra,
nodrošinot oglekļa ilgtermiņa piesaisti un uzglabāšanu
(Greifswald Mire Centre 2018). Augi regulē mitruma režīmu,
kā arī efektīvi aiztur slāpekli, fosforu un kāliju, kas
radies izskalojoties no lauksaimniecības zemēm, mazinot šo
elementu plūsmas uz apkārtnē esošām ūdenstilpēm.
Izveidojusies augu sega aptur kūdras mineralizāciju un
eroziju, novērš ugunsgrēku risku kūdrājos, tā ir
perspektīva vieta ekotūrismam un rada darba vietas
vietējiem iedzīvotājiem.
No rekultivētajās platībās audzētajiem kultūraugiem
iegūtās izejvielas var izmantot dažādu produktu ražošanai,
tos izmantojot kā materiālu izstrādājumiem (piemēram,
koksne), enerģētikā (sausa vai dabiski mitra biomasa), kā
barību (siens, zāles milti), farmācijā un ķīmiskajā
rūpniecībā (dažādas augu daļas).
|
|
Trūkumi |
Ražas ieguvi ierobežo laika apstākļi. Piemēram, graudzālēm
(miežubrālim, niedrēm), ko izmanto enerģētikā, ievākšanas
laikā jābūt gandrīz sausām. Piemērotākais ievākšanas laiks
ir pavasaris, kamēr augsne ir sasalusi, kad mitruma
daudzums atmirušajās augu daļās ir 10-20 %. Degšanas
īpašības ir daudz labākas pavasarī nekā rudenī novāktajiem
augiem, jo rudenī mitruma daudzums ir augstāks. Gados, kad
pavasaris ir ļoti mitrs, lietains, iegūtais enerģijas
apjoms var būt krietni mazāks.
Paludikultūru audzēšana ir jauns rekultivācijas veids,
pagaidām par to ir samērā maz pētījumu un pieredzes.
|
|
Ekosistēmu pakalpojumi |
Biomasa no dažādām paludikultūrām var tikt izmantota gan
pārtikai, gan lopbarībai, gan degvielas ražošanai, gan kā
izejmateriāls bioenerģijas ražošanā vai būvniecībā.
Lai arī paludikultūru audzēšana nav vērsta uz
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet gan uz mitrāju
produktīvu izmantošanu, tomēr kūdras izmantošana ļauj
atjaunot vai uzturēt tādus ekosistēmas pakalpojumus kā
oglekļa uzglabāšana, ūdens un barības vielu
saglabāšana.
|
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide, paludikultūru ieaudzēšana un kopšana) ir jāveic
zemes īpašniekam.
|
|
Iespējamie rekultivācijas darbi |
Iespējamās izmaksas
| Darbības |
Mērvienība |
euro |
| Rekultivējamās
teritorijas līdzināšana |
ha |
150-250 |
| Celmu, siekstu
novākšana |
ha |
100-150 |
| Rekultivējamās
teritorijas dziļirdināšana (līdz 0,4m) |
ha |
100-700 |
| Lauku attīrīšana, vecās
būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana |
ha |
50 |
| Esošās meliorācijas
sistēmas rekonstrukcija |
ha |
500-1500 |
| Tehnoloģisko ceļu
likvidēšana un līdzināšana |
ha |
300 |
| Agroķīmiskās analīzes,
ūdens analīzes |
gb |
50 |
| Kaļķojamā materiāla
iegāde |
t |
40-120 |
| Kaļķošana |
ha |
30-60 |
| Minerālmēslu
iegāde |
ha |
300-400 |
| Minerālmēslu
izkliedēšana |
ha |
30-50 |
| Sfagnu donormateriāla
ievākšana donorteritorijās |
kg |
1,6 |
| Purva augu
reintrodukcija (stādīšana, izkliedēšana) |
ha |
1000 |
| Stādmateriāla (purva
augu) nogādāšana stādīšanas teritorijā |
km |
5 |
|
|
Līdzšinējā pieredze |
Paludikultūru audzēšana kūdras ieguves ietekmētās
teritorijās ir samērā jauns zemes izmantošanas veids visā
pasaulē (Joosten et al. 2014). Pašlaik lielākā pieredze
paludikultūru audzēšanā ir Vācijā, tur audzē miežubrāli,
vilkvālītes, niedres, sfagnus (Korhonen 2008; Joosten et
al. 2014, Greifswald Mire Centre 2018). Samērā plašus
pētījumus un šī zemes izmantošanas veida popularizēšanu
veic Greifsvaldes Universitātes Purvu izpētes centrs.
Latvijā pagaidām ir ļoti neliela pieredze paludikultūru
audzēšanā, - piemēram, Mālpilī sfagnu lauks izveidots
2012. gadā uz zemā tipa kūdras un pirmo ražu plāno
novākt 2019. gadā. Grāvjos konstatēts kaļķains ūdens
(inde sfagniem) un tomēr - pirmo ražu varēs novākt.
|
|
Literatūra |
Baranyai B., Joosten H. 2016. Biology, ecology, use,
conservation and cultivation of round-leaved sundew
(Drosera rotundifolia L.): a review. Mires and Peat
18.
Ciria M. P., Solano M. L., Soriano P. 2005.
Role of macrophyte Typha latifolia in a constructed
wetland for wastewater treatment and assessment of its
potential as a biomass fuel. Biosystems Engineering 92 (4):
535-544.
Gaudig G., Krebs M., Joosten H. 2017.
Sphagnum farming on cut-over bog in NW Germany:
Long-term studies on Sphagnum growth. Mires and Peat
20.
Joosten H., Gaudig G., Krawczynski R., Tanneberger F.,
Wichmann S., Wichtmann W. 2014. Managing soil carbon
in Europe: paludicultures as new perspective for peatlands.
In: Banwart S. A., Noellemeyer E., Milne E. (eds.)
Soil carbon: science, management and policy for multiple
benefits. SCOPE Series, Vol. 71. CABI, Wallingford, UK,
297-306.
Korhonen R. 2008. Finland - Fenland: Research and
Sustainable Utilisation of Mires and Peat. Finnish Peatland
Soc.
Greifswald Mire Centre 2018. Paludiculture - Sustainable
productive utilisation of rewetted peatlands,
http://www.succow-stiftung.de/tl_files/pdfs_downloads/Buecher%20und%20Broschueren/Bochure%20Paludiculture.pdf.
Ozola I. 2018. Paludikultūras: audzēšanas un
izmantošanas iespējas Latvijā. Starptautiskā konference
"Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - Baltijas
jūras reģiona valstu ekonomiskas attīstības
virzītājspēks",
https://du.lv/wp-content/uploads/2018/11/6_Ilze_Ozola_pdf.pdf
.
Platače R. 2013. Miežabrāļa (Phalaris arundinacea
L.) audzēšanas un realizēšanas finansiālais pamatojums.
Zinātniski praktiskā konference "Lauksaimniecības
zinātne veiksmīgai saimniekošanai", 21.-22.02.2013.,
Jelgava, LLU.
Quinty F., Rochefort L. 2003. Peatland Restoration
Guide, second edition. Canadian Sphagnum Peat Moss
Association and New Brunswick Department of Natural
Resources and Energy. Québec, Québec.
Schröder C., Dahms T., Paulitz J., Wichtmann W.,
Wichmann S. 2015. Towards large-scale paludiculture:
addressing the challenges of biomass harvesting in wet and
rewetted peatlands. Mires and Peat 16.
Vos R. 2015. Cattail production chain development in
northeast Friesland. Cattail Cultivation Consultancy.
Witchmann W., Schröder C., Joosten H. 2016.
Paludiculture - productive use of wet peatlands Climate
protection - biodiversity - regional economical benefits.
Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.
|
Renaturalizācija
| Īss
apraksts |
Renaturalizācija ir rekultivācijas veids purvam raksturīgās
vides atjaunošanai pēc kūdras ieguves pabeigšanas, veicinot
purva ekosistēmas atjaunošanu. Lielākajā teritoriju pēc
kūdras izstrādes ir iespējams radīt piemērotus vides,
galvenokārt mitruma apstākļus, lai purva ekosistēma varētu
laika gaitā atjaunoties. Atsevišķos gadījumos labvēlīgos
klimatiskos un hidroloģiskos apstākļos kūdras ieguves
ietekmētās teritorijās purva ekosistēma var pašatjaunoties,
ieviešoties purva augiem, kas visbiežāk notiek, aizaugot
grāvjiem to aizsērēšanas rezultātā (Nusbaums 2008;
Nusbaums, Silamiķele 2012; Cupruns et al. 2013).
Renaturalizācijas galvenais mērķis ir atjaunot purva
ekosistēmas funkcijas pēc kūdras ieguves pabeigšanas vai
pārtraukšanas, uzlabot hidroloģisko režīmu un veicināt
purvam raksturīgas veģetācijas ieviešanos un bioloģiskās
daudzveidības palielināšanos ietekmētajā teritorijā
(Quinty, Rochefort 2003; Priede 2017). Katrs kūdrājs un
katra renaturalizācijai paredzētā teritorija ir unikāla,
tādēļ, lai sekmīgi īstenotu šo rekultivācijas veidu, ir
nepieciešama rūpīga izpēte un individuāla pieeja,
novērtējot dažādus kritērijus. Dažādu teritoriju apstākļi
atšķiras atkarībā no klimata, hidroloģiskā režīma, kūdras
slāņa biezuma un kūdras īpašībām, kā arī no kūdrāja un
apkārtnes topogrāfijas (Schouten 2002; Schumann, Joosten
2008).
Renaturalizāciju var īstenot divos veidos:
- mērķtiecīgu hidrotehnisko pasākumu rezultātā kūdras
ieguves vietā atjaunot purva augiem nepieciešamo
hidroloģisko režīmu, un tad dabiskā ceļā notiek purva videi
raksturīgās veģetācijas atjaunošanās;
- mērķtiecīgu hidrotehnisko pasākumu rezultātā kūdras
ieguves vietā atjaunot nepieciešamo mitruma režīmu un veikt
purva videi raksturīgo augu reintrodukcija, lai veicinātu
un paātrinātu purva veģetācijas atjaunošanos.
Renaturalizācija kā rekultivācijas veids ir prioritāri
ieviešams, ja teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas
teritorijā vai tieši robežojas ar purvu vai citu mitrāju
veidu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Pēc renaturalizācijas turpmākais zemes lietošanas mērķis
ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir
mežsaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada
20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā
īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma
lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība), Nekustamā
īpašuma lietošanas mērķa kods 0201). Zemes lietošanas veida
kategorija - purvs, zemes lietošanas veida identifikators -
04, 041 (Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta
noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas
veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas
kritērijiem").
|
|
Nosacījumi, pie kuriem rekultivācijas veids ir iespējams |
Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras
tips: ierobežojošais kritērijs (atkarībā no tā, kāda
tipa purva atjaunošana tiek plānota, jo augstā tipa
veģetācija var tikt atjaunota tikai uz augstā purva tipa
purva kūdras, zemā - uz zemā)
Palikušā kūdras slāņa biezums: ≥0,5 m augstā
purva veģetācijas atjaunošanai; ≥0,3 m zemā purva
veģetācijas atjaunošanai.
Virsējā kūdras slāņa pH: atkarīgs no palikušā
kūdras slāņa īpašībām un mērķa:
- augstā purva veģetācijas atjaunošanai - pH 3,4-5;
- zemā un pārejas purva veģetācijas atjaunošanai - pH
5-8
Kūdras sadalīšanās pakāpe: nav būtiski
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
līdz ar zemes virsmu, teritorija var reizēm īslaicīgi
applūst
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: līdz 90 diennaktīm gadā
Celmainība: nav būtiski
|
|
Veicamo darbu plānošana |
Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu bijušajās kūdras
ieguves vietās:
• jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības
saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
dokumentiem;
• jānovērtē renaturalizācijas atbilstība derīgo
izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras
ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve;
• pirms rekultivācijas darbu uzsākšanas jānovērtē
vairāki apstākļi, kas ir būtiski renaturalizācijas
praktiskā ieviešanā un purva veģetācijas sekmīgai
attīstībai ilgtermiņā: (a) renaturalizējamās teritorijas
virsmas reljefs (lielā mērā atkarīgs no kūdras ieguves
metodes); (b) rekultivējamās teritorijas hidroloģiskie un
hidroģeoloģiskie apstākļi (vai mitruma režīms ir atkarīgs
galvenokārt no nokrišņiem vai gruntsūdens pieplūdes, cik
lielā mērā un cik bieži teritorija ir applūdusi); (c)
meliorācijas sistēmas stāvoklis (vai tā darbojas un kādas
ir iespējas to noslēgt, lai nodrošinātu optimālo ūdens
līmeni purva veģetācijas attīstībai); (d) vai ir
izveidojies sausiem kūdrājiem raksturīgs apaugums (vai
nepieciešama apauguma novākšana - attiecas uz sen pamestām,
nerekultivētām teritorijām).
|
|
Veicamie darbi |
• Jāveic detalizēta rekultivējamās teritorijas izpēte,
nosakot kūdrāja veidošanās īpatnības un purva
stratigrāfiju, ūdens līmeni un tā svārstības, palikušā
kūdras slāņa tipu (zemais, augstais, pārejas), kas ir
galvenie nākotnes mitrāja veģetācijas tipu ietekmējošie
faktori. Svarīgi rādītāji ir kūdras slāņa dziļums, kūdras
īpašības, purva ūdeņu pH, minerālo nogulumu pamatne, kūdras
ieguves veids un cik sen ir pārtraukta kūdras ieguve,
nosusināšanas veids kūdras ieguves laikā. Kūdrā esošo
minerālvielu daudzums un sadalīšanās pakāpe ietekmē to,
kāda purva augu sastāva veidošanās sagaidāma
pašatjaunošanās gadījumā;
• jānovērtē, vai konkrētās vietas apstākļos var atjaunot
augstā, pārejas vai zemā purva veģetāciju (apstākļi nosaka
potenciālo, tostarp reintroducējamo, augu sugu
sastāvu);
• izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu
vai plānojot grozījumus esošajā, ja kūdras ieguves vietā
tiek paredzēta renaturalizācija un purva veģetācijas
atjaunošana, ir jāparedz vismaz 0,5 m (augstā purva
veģetācijas atjaunošanai) vai vismaz 0,3 m (zemā purva
veģetācijas atjaunošanai) bieza kūdras slāņa saglabāšana,
kas nodrošinātu labākus mitruma apstākļus nekā
minerālzeme;
• jāveic rekultivējamās teritorijas topogrāfiskā
uzmērīšana;
• jāizveido meliorācijas sistēma, kas ļaus nodrošināt
optimālo ūdens līmeni purva augu augšanai; ja nepieciešams,
jāveic meliorācijas sistēmas atjaunošana vai pārbūve;
• no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves
vietām ir jānovāc izveidojies apaugums;
• ja vieta bijusi ilgstoši neapstrādāta, tad jānovāc,
jākultivē, jāfrēzē virsējais mineralizējies kūdras
slānis;
• jāveic teritorijas izlīdzināšana, planēšana.
|
|
Renaturalizējamās teritorijas virsmas sagatavošana |
Būtisks priekšnosacījums renaturalizācijas īstenošanā ir
rekultivējamā lauka virsmas stāvoklis. Lauks nedrīkst būt
ar slīpumiem. Pretējā gadījumā, paceļot ūdens līmeni,
zemākās vietas applūdīs, bet augstākajās vietās gruntsūdens
līmenis būs pārāk zems un mitruma apstākļi purva augiem
neapmierinoši.
Ilgstoši atstātas un aizaugušas kūdras ieguves vietas
pirms renaturalizācijas ir nepieciešams attīrīt no
izveidojušās veģetācijas. Apaugums jānovāc, lai tas
netraucē tehnikas pārvietošanos, nepalielina iztvaikojumu
no purva virsmas un nekavē veģetācijas atjaunošanos pēc
hidroloģiskā režīma atjaunošanas (Rochefort, Lode 2006).
Šādās teritorijās kūdras virskārta ir mineralizējusies,
tāpēc pirms gruntsūdens līmeņa pacelšanas virsējo kūdras
slāni nepieciešams kultivēt vai frēzēt un planēt, lai
uzlabotu purva augu ieviešanās iespējas. Mineralizējušos
kūdras slāni var novākt un izmantot grāvju aizsprostu
būvniecībā vai grāvju aizbēršanā. Ja teritorijā ir celmu un
koku sakņu paliekas, tās var neaizvākt, jo tas netraucē
atjaunoties purvam.
Vienmērīga ūdens līmeņa panākšana bez speciāliem virsas
pārveidošanas darbiem iespējama tikai relatīvi līdzenās
platībās. Relatīvi līdzenas platības veidojas gadījumos,
kad, iegūstot kūdru, kā pēdējā kūdras ieguves tehnoloģija
tiek izvēlēta frēzkūdras ieguve (Priede 2017). Lauks nebūs
speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, līdz
ar to samazināsies renaturalizācijas izmaksas.
Tā kā dabiskās ūdens līmeņa svārstības ir pieļaujamas
robežās +/-30 cm no zemes virsmas (Konvalinková
u. c. 2011), laukam pirms renaturalizācijas ir jābūt
līdzenam 1-2% robežās.
Pieņemot lēmumu par rekultivācijas veida īstenošanu,
jāņem vērā rekultivējamās teritorijas un piegulošo kūdras
ieguves vietu kopējā vienlaidus platība, tās konfigurācija,
novietojums apvidū (vai apkārtnē ir meži vai
lauksaimniecības zemes, dabiskās vēja barjeras u. c.),
kas ietekmē mikroklimatu un vēja erozijas potenciālu.
Mikroklimats būtiski ietekmē to, cik veiksmīgi izstrādātajā
kūdras platībā spēs ieviesties purva augājs. Jo vairāk
mikronišu, aizvēja vietu, ieplaku, jo labākas ir sekmes,
turklāt mikronišu dažādība nodrošinās arī lielāku sugu
daudzveidību. Ir sarežģītāk panākt purva veģetācijas
veidošanos lielās vienlaidus platībās, kur ir lielāks
iztvaikojums, trūkst noēnoto vietu, kas vismaz fragmentāri
pasargā kūdru no stiprām diennakts temperatūras svārstībām.
Kūdras virsma vasarā stipra uzkarst, kas nelabvēlīgi
ietekmē augu izdzīvošanu (Priede 2017). Plānojot kūdras
ieguves vietas renaturalizāciju, vēlams daudzveidot
mikroreljefu, kas nozīmē, ka paredzama daudzveidīgas
veģetācijas struktūras veidošanās. Tādēļ lielās vienlaidus
purvu platībās, kas izstrādātas ar frēzkūdras metodi, ir
lietderīgi pirms platību applūdināšanas veikt mikroreljefa
dažādošanu. Darbu raksturs un apjoms plānojams katrai
vietai atsevišķi, jo to ietekmēs gan purva pamatnes
raksturs (līdzena, nelīdzena, vai atlikušās kūdras slāņa
biezums pēc izstrādes ir vienmērīgs), gan purva pamatnē
esošie nogulumi un to īpašības. Mikroreljefa daudzveidošana
ievērojami palielina jaunveidojamās vides kvalitāti.
Veiksmīga ir situācija, ja izstrādātā kūdras laukā var
panākt mitras kūdras vai periodiski applūstošas kūdras
virsmu. Šāda veida teritorijā neattīstīsies kokaugi, bet
apstākļi ļaus ieviesties purva augiem, piemēram, sfagniem,
spilvēm, baltmeldriem, grīšļiem, rasenēm, dzērvenēm (uz
augstā purva tipa kūdras).
Purva atjaunošanās potenciāls ir augstāks, ja
renaturalizējamā teritorija atrodas blakus dabiskam purvam
vai tā paša purva neizstrādātajai daļai, tad purva augu
donorteritorijas atradīsies tuvāk, un process notiks ātrāk.
Ja renaturalizējamo platību ieskauj meži (izņemot purvainus
mežus) vai intensīvas lauksaimniecības zemes, purva
atjaunošanās sekmes var būt vājākas, jo tuvumā nebūs augu
sugu donorteritorijas (Priede, Silamiķele 2015).
Ja palikusi skāba augstā purva tipa kūdra (pH 3-5), ir
iespējama augsto purvu augu sugu, arī sfagnu, ieviešanās.
Vāji skāba vide (pH > 5-6) ar zemā purva tipa kūdru
ir augsto purvu augu sugām nepiemērota. Šādās vietās
veidojas nabadzīgu zāļu purvu augājs (grīšļi, doņi,
niedres). Vietās, kur pH > 5,5, var veidoties
kaļķainu zāļu purvu augājs, ko veido lielākoties zemie
grīšļi, slapjākās ieplakās - parastā niedre Phragmites
australis. Biežāk uz zemā purva tipa kūdras vide ir
vāji skāba, līdz ar to tur optimālos mitruma apstākļos
veidosies nabadzīgiem zāļu purviem raksturīgs augājs.
Palikušā slāņa kūdras īpašības svarīgi ievērot, ja plāno
purva augu stādīšanu (Priede, Silamiķele 2015).
|
| Ūdens
režīma nodrošināšana |
Lai īstenotu renaturalizāciju, ir ļoti svarīgi nodrošināt
optimālos mitruma apstākļus (līdz ar zemes virsu)
teritorijai. Izstrādātajos purvos gruntsūdens līmenis pirms
renaturalizācijas mēdz būt svārstīgs, tādēļ purva
veģetācija bieži nespēj atjaunoties. Nepieciešamais
gruntsūdens līmeņa regulēšanas veids renaturalizācijas
veikšanai jānorāda rekultivācijas projektā, derīgo
izrakteņu ieguves projektā vai meliorācijas sistēmu
pārbūves tehniskajā projektā.
Būtisks nosacījums ūdens aizturēšanai ir purva pamatnes
nogulumu sastāvam un ūdens caurlaidībai. Ja grāvji sasniedz
minerālos nogulumus, kā tas visbiežāk ir izstrādātos
purvos, tad ūdens līmeņa paaugstināšanas rezultāts var būt
grūti prognozējams vai pat nesekmīgs. Caurlaidīgajos
nogulumos (smilts, grants) virsūdeņi aizplūst caur grāvja
pamatni. Savukārt uz maz caurlaidīgas pamatnes (māls,
dolomīts) gruntsūdens līmeņa atjaunošana var būt
sekmīga.
Purva ekosistēma var atjaunoties, ja kūdras ieguves
vietā paaugstinās ūdens līmenis, kas var notikt dabiskā
ceļā, aizsērējot kūdras ieguves nosusināšanas sistēmas
grāvjiem un drenām, vai arī īstenojot mērķtiecīgus
pasākumus: grāvju aizbēršanu, aizsprostu vai citu
hidrotehnisko būvju izveidošanu. Lai izveidotu purva
renaturalizācijai nepieciešamo hidroloģisko režīmu,
jāierobežo ūdens notece no kūdras ieguves vietas pa
izveidotajiem novadgrāvjiem. Lai mazinātu ūdens noteci no
renaturalizējamās teritorijas, uz novadošajiem
novadgrāvjiem izveido aizsprostus. Dažkārt jāaizber
iekšējos kūdras ieguves vietas savācējgrāvjus un kartu
grāvjus (Priede, Silamiķele 2015).
Aizsprostu veidošanai var izmantot dažādus materiālus -
kūdru, koka dēļus, baļķus, plastikāta rievsienas u. c.
materiālus. To izvēli nosaka uz vietas pieejamais
materiāls, tā ilgnoturība un pievešanas iespējas.
Aizsprostu izveidošanas vietas izvēlas, ņemot vērā
rekultivējamās teritorijas reljefu un ievērojot ūdens
noteces virzienu. Lai noteiktu optimālo aizsprostu
izvietojumu un skaitu, ieteicams veikt rekultivējamās
teritorijas topogrāfisko uzmērīšanu, sagatavot virsmas
digitālo modeli un veikt hidroloģiskos aprēķinus (Nusbaums
2008).
Purvu atjaunošanas prakse pierādījusi, ka efektīvākais
risinājums grāvju slēgšanai ir kūdras aizsprosti. Tos būvē
no turpat uz vietas iegūtas kūdras, kūdru stipri sablīvējot
ar ekskavatoru, tas mazina aizsprostu izskalošanas risku,
kā arī būtiski uzlabo to noturību. Aizsprostu veidu un
konstrukciju nosaka vietas apstākļi (Priede, Silamiķele
2015).
Ja kūdras ieguves laikā izveidotie kartu grāvji nav
dziļi, tos var saglabāt, jo pēc sekmīgas ūdens līmeņa
paaugstināšanas tie būs līdz malām piepildīti ar ūdeni,
tādējādi pēc ūdens līmeņa kartu grāvjos varēs viegli
novērtēt gruntsūdens līmeni renaturalizētajā teritorijā.
Kartu grāvji var palīdzēt saglabāt un uzturēt atbilstošu
hidroloģisko režīmu, jo laika gaitā tie aizaugs ar mitrumu
mīlošiem sfagniem (Nusbaums, Silamiķele 2012).
Ja rekultivācija notiek pakāpeniski, renaturalizējot
izstrādātos kūdras laukus blakus vēl izstrādē esošajiem
laukiem, tad, lai samazinātu ūdens noplūdi no
renaturalizētām teritorijām starp renaturalizēto un
izstrādē esošo teritoriju, blakus grāvim veido 5 m
platas, noblīvētas kūdras joslas. Noblīvētās kūdras joslas
renaturalizētajā daļā palīdz uzturēt nepieciešamo ūdens
līmeni, jo izstrādē esošajā teritorijā ūdens līmenis būs
pazemināts (Quinty, Rochefort 2003).
Labvēlīgos apstākļos purva augu ieviešanās notiek jau
dažu gadu laikā, tomēr purvam raksturīga veģetācijas
struktūra un mikroreljefs veidojas tikai vairāku gadu
desmitu laikā.
|
|
Renaturalizācijas veikšana |
Renaturalizācija bez purvam raksturīgo augu
reintrodukcijas
Plānojot renaturalizāciju bijušajā kūdras ieguves vietā,
vispirms novērtē rekultivējamās teritorijas faktiskais
stāvoklis. Ja renaturalizācijai paredzētajā teritorijā ir
pastāvīgi augsts ūdens līmenis un tajā sekmīgi atjaunojas
purva augājs (piemēram, sfagni, spilves, baltmeldri,
grīšļi), tad vislabāk platību ir atstāt dabiskam
pašatjaunošanās procesam un mērķtiecīga reintrodukcija nav
nepieciešama. Šāda situācija reizēm novērojama sen pamestās
kūdras ieguves vietās.
Ja mitruma apstākļi nav pietiekami, jāveic mērķtiecīga
ūdens līmeņa paaugstināšana, noslēdzot nosusināšanas
sistēmas grāvjus, izveidojot aizsprostus vai citas ūdens
līmeņa regulēšanas sistēmas.
Lai izstrādātā kūdras ieguves vietā atjaunotu dabisko
purva augu segu, jānosaka optimālais teritorijas
hidroloģiskais režīms, kas nodrošinātu dabiskās
veģetācijas, tajā skaitā reto un aizsargājamo sugu
atjaunošanos. Tāpēc svarīgi ir detalizēti izpētīt
teritorijas hidroloģiskos apstākļus. Jābūt iespējai
teritorijā regulēt ūdens līmeni, jo sausā laikā lauki
nedrīkst izžūt, bet pārmērīgu nokrišņu laikā ūdens līmenis
nedrīkst būt pārāk augsts.
Renaturalizācija, veicot purva
augu reintrodukciju
Purvu augu reintrodukciju veic, lai sekmētu un
paātrinātu veģetācijas izveidošanos. Tas ir aktuāli kūdras
laukos ar lielu vienlaidus platību, īpaši, ja blakus ir
plašas teritorijas un tuvumā nav dabisku purvu
(donorteritoriju). Visu darbu procesu (renaturalizējamās
teritorijas sagatavošanu, purva hidroloģiskā režīma
atjaunošanu, donormateriāla ieguvi un sēšanu vai stādīšanu)
ir jāveic īsā laikā. Līdz šim Eiropā un citur pasaulē vērā
ņemama pieredze uzkrāta tikai ar sfagnu reintrodukciju, kas
ir pirmais solis augstā purva veģetācijas atjaunošanā.
Joprojām ir maz pieredzes ar zemo purvu atjaunošanu,
reintroducējot atbilstošas augu sugas.
Vairāk kā divdesmit gadu ilga dabiskās kūdrāja
veģetācijas atjaunošanas pieredze Ziemeļamerikā liecina, ka
sfagnu reintrodukcija ir komplekss pasākums, kas ietver
ūdens līmeņa pacelšanu, virsmas sagatavošanu, sfagnu
izsēšanu vai stādīšanu un pārklāšanu ar mulču (Rochefort,
Lode 2006). Augāja atjaunošanai pielieto sfagnu un citu
purva augu velēnu stādīšanu, sfagnu fragmentu izkaisīšanu,
kā arī sugām bagāta siena izkaisīšanu (pēdējais izmantojams
tikai zemo purvu veģetācijas atjaunošanā un ir maz aprobēta
metode) (Priede 2017). Donormateriālu vislabāk ir ņemt no
sagatavošanā esošām kūdras ieguves teritorijām. Praktisks
reintrodukcijas veids ir velēnu pārstādīšana (Pakalnis u.c.
2008). Sfagniem ir spēja izaugt no maziem fragmentiem,
tāpēc ievāktos sfagnus var sasmalcināt un tad izkaisīt.
Tomēr fragmentu izkaisīšanas efektivitāte ir atkarīga no
virsmas mikroreljefa un mikroklimata (Pakalne 2013). Sfagnu
fragmenti ir jutīgi pret virsmas mitrumu, jo tie nespēj
akumulēt ūdeni, kā to spēj sfagnu kopas. Atvesto donoru
materiālu izsēj sagatavotajā platībā. Ja teritorija nav
liela, to var darīt ar rokām. Lielās platībās pielieto
lauksaimniecībā izmantotos organisko mēslu izkliedētājus.
Pēc donormateriāla izkaisīšanas tas ir jāpārklāj ar
salmiem. Salmi veģetācijas veidošanās sākumstadijā veido
mērenāku mikroklimatu, pasargājot no pārkaršanas,
izkalšanas un palīdz uzturēt mitrumu. Dažu gadu laikā salmi
sadalās un nekavē tālāku augāja attīstību.
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Plānojot renaturalizāciju, jāizvērtē klimata pārmaiņu
mazināšanas aspekts. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30
gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka
renaturalizāciju veic teritorijā, kur kūdras ieguves
pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes
veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā
purva kūdra. Pēc renaturalizācijas veikšanas SEG emisijas
pieaugs par
2 t CO2 ekv. ha-1 gadā,
salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kā alternatīva vērtēta
esošā stāvokļa saglabāšanās kūdras ieguves laukā. Kopējās
SEG emisijas šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā
atbilst
8,2 t CO2 ekv. ha-1 gadā.
Saskaņā ar IPCC vadlīnijām SEG emisijas nav jāuzskaita
no dabiskām ekosistēmām, tāpēc, neskatoties uz faktisko SEG
emisiju pieaugumu pēc renaturalizācijas, šo emisiju
pieaugumu neuzskaita, bet pieņem, ka SEG emisiju
samazinājums ir vienāds ar SEG emisijām, saglabājoties
esošajam stāvoklim, t. i.,
6,3 t CO2 ekv. ha-1
gadā (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
dati). Ilgtermiņā purva veģetācija piesaista oglekli un
"noglabā" to kūdrā.
|
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Par sekmīgu rekultivāciju liecina
Par sekmīgu purva atjaunošanos liecina purva augu
ieviešanās un pavairošanās. Reintroducētie augi ir dzīvi,
ar labu vitalitāti. Gruntsūdens līmenis ir tuvu zemes
virsai, un tam nav raksturīgas izteiktas svārstības. Vismaz
piecu gadu laikā pēc renaturalizācijas lielāko daļu kūdras
virsmas sedz veģetācija, veidojas saslēgts augājs, ieviešas
purviem raksturīgas sūnas.
Par nesekmīgu rekultivāciju
liecina
Purva augi nav ieviesušies vai to reintrodukcija nav
bijusi sekmīga. Dominē atklāta kūdra, augājs ir nabadzīgs
(piemēram, tikai makstainā spilve vai sila virsis).
Gruntsūdens līmenis ir zemāks par purva veģetācijas
atjaunošanās procesam nepieciešamo un tam raksturīgas
izteiktas svārstības (sausuma periodos tas ir zemāks par
-0,5 m un zemāk). Kūdras virsējā kārta ir sausa, nav
purvam raksturīgu pārmitru apstākļu, sausie kūdras lauki
aizaug ar mežu. Neizdošanās iemesls var būt nekvalitatīvs
donormateriāls vai neatbilstošs ūdens līmenis (par zemu vai
par augstu).
|
|
Ieguvumi |
Renaturalizācijas rezultātā samazinās nelabvēlīgas ietekmes
uz bioloģisko daudzveidību. Atjaunojot kūdras ieguves
vietās purva veģetāciju un kūdras veidošanās procesu,
ilgtermiņā tiek samazinātas SEG emisijas, samazinās kūdras
lauku un tiem piegulošo teritoriju ugunsbīstamība, mazinās
invazīvu svešzemju sugu (galvenokārt parastās līklapes
Campylopus introflexus) ieviešanās un izplatīšanās
risks.
Atjaunojot purva hidroloģisko režīmu un ieviešoties
purva augiem, renaturalizētās platībās var ieviesties purva
biotopiem raksturīgas, arī retas un aizsargājamas, augu un
dzīvnieku sugas. Renaturalizētas teritorijas var kalpot kā
nozīmīgas putnu ligzdošanas un barošanās biotopi, kā arī
atpūtas vietas migrācijas laikā.
|
|
Trūkumi |
Latvijā nav uzkrāta pietiekama pieredze, veicot
renaturalizāciju ar purva augu reintrodukciju. Tas īstenots
tikai atsevišķās nelielās izmēģinājumu teritorijās.
Renaturalizējamās teritorijas hidroloģiskā režīma
atjaunošana var būt tehniski sarežģīta, laikietilpīga un
prasīt ievērojamus finanšu resursus gadījumos, ja ir
paredzama specializētu hidrotehnisko būvju izveidošana, kas
nepieciešamas nepieciešamā ūdens līmeņa uzturēšanai.
|
|
Ekosistēmu pakalpojumi |
Dabiska augstā purva lielākā
vērtība ir tās spēja nodrošināt daudzveidīgus regulācijas
pakalpojumusa augstā kvalitātē - bioloģiskās daudzveidības
saglabāšana, dabiska sauszemes oglekļa krātuve, klimata
pārmaiņu mazināšana, tīra ūdens nodrošināšana. Vēl viens
nozīmīgs dabisko teritoriju ekosistēmu pakalpojumu pienesums
ir sniegtās rekreācijas iespējas, piesaistot tūristus,
atpūtniekus un arī zinātniekus un pētniekus. |
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide un uzturēšana) ir jāveic zemes īpašniekam.
|
|
Iespējamie rekultivācijas darbi |
Iespējamās izmaksas
| Darbības |
Mērvienība |
euro |
| Rekultivējamās
teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģitācijas |
ha |
1200-2000 |
| Rekultivējamās
teritorijas dziļirdināšana (līdz 0,4m) |
ha |
100-700 |
| Lauku attīrīšana, vecās
būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana |
ha |
50 |
| Esošās meliorācijas
sistēmas rekonstrukcija |
ha |
500-1500 |
| Tehnoloģisko ceļu
likvidēšana un līdzināšana |
ha |
300 |
| Agroķīmiskās analīzes,
ūdens analīzes |
gb |
50 |
| Koka aizsprostu
būvniecība |
gb |
400 |
| Kūdras aizsprostu
būvniecība |
gb |
500-1200 |
| Plastmasas rievsienu
aizsprostu izveidošana |
gb |
300-600 |
| Meliorācijas sistēmu
vai hidrotehnisko būvju pārbūves projekts |
gb |
300 |
| Sfagnu donormateriāla
ievākšana donorteritorijās |
kg |
1,6 |
| Purva augu
reintrodukcija (stādīšana, izkliedēšana) |
ha |
1000 |
| Stādmateriāla (purva
augu) nogādāšana stādīšanas teritorijā |
km |
5 |
|
|
Līdzšinējā pieredze Latvijā |
Latvijā ir jau vairāk kā 10 gadu dokumentēta pieredze
izstrādātu kūdrāju renaturalizācijā, veicot mērķtiecīga
ūdens līmeņa paaugstināšanu, bez purvu augu
reintrodukcijas. Daudzās teritorijās, ūdens līmenis
paaugstinājies un notikusi purva veģetācijas
pašatjaunošanās (skat. 4.4. nodaļu), aizsērējot
grāvjiem (arī bebru darbības ietekmē). Pie mums ir maza
pieredze purva augu reintrodukcijā.
Renaturalizācija īstenota 2006. gadā LIFE projektā
"Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā"
(LIFE02 NAT/LV/008496). Ķemeru tīreļa ziemeļrietumu daļā
notikusi veiksmīga hidroloģiskā režīma atjaunošana, būvējot
kūdras aizsprostus uz grāvjiem un veidojot citas
hidrotehniskas būves. Rezultātā paaugstināts ūdens līmenis
un daļēji applūdināti bijušie kūdras ieguves lauki, kur
sekmīgi notiek purva veģetācijas atjaunošanās (Ķuze, Priede
2008). Šajā teritorijā, kur renaturalizācija notikusi
vairāk nekā 20 gadus pēc kūdras ieguves pārtraukšanas,
netika veikti speciāli virsmas sagatavošanas darbi vai
apauguma novākšana, tomēr rezultāti lielākajā daļā
teritorijas ir labi. To, visticamāk, sekmējis dabiskā
augstā purva tuvums (sēklu un sporu donorteritorija)
(Priede 2013).
2012. gada rudenī veikts sfagnu stādīšanas
eksperiments Lielsalas purvā, kur izkliedēti turpat netālu
ievāktie sfagni (Cupruns u.c. 2012). Apsekojot teritoriju
2014. gada vasarā Latvijas Universitātes Bioloģijas
institūta pētnieki secināja, ka sfagnu izdzīvošana pēc
diviem gadiem ir vāja - galvenokārt tādēļ, ka kūdras virsma
ir pārāk sausa vai arī ūdens līmenim raksturīgas pārāk
lielas svārstības - vasarā, kūdrai izžūstot, veidojas
nepiemēroti apstākļi (Priede, Silamiķele 2015). Turpat
blakus esošajās renaturalizācijai atstātajās platībās, kur
ūdens līmenis tajā pašā laikā bija augstāks (arī
veģetācijas sezonā kūdras virsma klāta ar seklu ūdeni),
sfagni un citi purva augi bija spontāni ieviesušies jau
dažus gadus pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
|
|
Literatūra |
Cupruns I., Kalniņa L., Ozola I. 2013. Izstrādāto kūdras
lauku rekultivācija Lielsalas purvā. Ģeogrāfija, Ģeoloģija,
Vides zinātne. Referātu tēzes. Latvijas Universitātes
71. zinātniskā konference. Latvijas Universitāte,
Rīga, 419-420.
Konvalinková P., Bogush P., Hesoun P., Horn P., Konvička
M., Lepšová A., Melichar V., Rektoris L.,Štastný J.,
Zavadil V. 2011. Mined peatlands. In: Řehounková K.,
Řehounek J., Prach K. (eds.) Near-natural restoration vs.
technical reclamation of mining sites in the Czech
Republic. University of South Bohemia in Česke Budĕjovice,
Česke Budĕjovice, 68‒83.
Nusbaums J. 2008. Nosusināšanas ietekmes novēršana
augstajos purvos. Grām.: Pakalne, M. (red.) Purvu
aizsardzība un apsaimniekošana īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās Latvijā. Jelgavas tipogrāfija, Rīga,
118-131.
Nusbaums J., Silamiķele I. 2012. Kūdras izstrādes lauku
rekultivēšanas iespējas, problēmas, rezultāti. Ģeogrāfija,
Ģeoloģija, Vides zinātne. Referātu tēzes. Latvijas
Universitātes 70. zinātniskā konference. Latvijas
Universitāte, Rīga, 340-342.
Pakalne M. 2013. Pārskats par augsto un pārejas purvu
atjaunošanas un apsaimniekošanas pieredzi pasaulē, Eiropā
un Latvijā.
https://nat-programme.daba.gov.lv/upload/File/Augsto_purvu_atjaunosana_Mpakalne.pdf.
Pakalnis R., Sendžikaitė J., Avižienė D. 2008.
Experimental preparation of raised bog rehabilitation in
the process of peat-cutting. In: Proceedings of the
conference "Peat in horticulture and the
rehabilitation of peatlands after peat extraction: which
issues for tomorrow?" Lamoura: 121-129.
Priede A. 2013. Changes in vegetation in the former peat
milling fields after hydrological restoration in Lielais
Ķemeri Mire. In: Pakalne M., Strazdiņa L. (eds.) Raised bog
management for biological diversity conservation in Latvia.
University of Latvia, Rīga, 207‒215.
Priede A. 2017. 7110* Aktīvi augstie purvi un 7120
Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā
atjaunošanās. Grām. Priede A. (red). Aizsargājamo biotopu
saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 4. sējums. Purvi,
avoti un avoksnāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda,
57-96.
Priede A., Silamiķele I. 2015. Rekomendācijas izstrādātu
kūdras purvu renaturalizācijai. Latvijas Universitātes
Bioloģijas institūts, Salaspils.
Schouten M. G. C. (ed.) 2002. Conservation and
restoration of raised bogs: Geological, hydrological, and
ecological studies. Nature Conservation and Plant Ecology
WIMEK0 Dublin.
Schumann M., Joosten H. 2008. Global Peatland
Restoration. Manual. Institute of Botany and Landscape
Ecology, Greifswald University, Germany.
Quinty, F., Rochefort, L. 2003. Peatland Restoration
Guide. 2nd edition. Québec, Canadian Sphagnum
Peat Moss Association and New Brunswick Department of
Natural Resources and Energy.
Rochefort L., Lode E. 2006. Restoration of Degraded
Boreal Peatlands. In: Wieder R. K., Vitt D. H.
(eds.) Boreal Peatland Ecosystems. Ecological Studies
(Analysis and Synthesis), Vol. 188. Springer, Berlin,
Heidelberg.
|
Ūdenskrātuvju
veidošana
| Īss
apraksts |
Šis rekultivācijas veids paredz bijušajā kūdras ieguves
vietā vai tās daļā izveidot mākslīgas ūdenskrātuves. Tas ir
piemērotākais rekultivācijas veids tādu izstrādāto kūdras
ieguves vietu turpmākai izmantošanai, kur purvs veidojies,
aizaugot ūdenstilpei. Pēc kūdras izstrādes bijusī kūdras
ieguves vieta tiek applūdināta, lai šo teritoriju turpmāk
izmantotu dīķsaimniecībā, kā ūdensputnu dzīvotni,
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai rekreācijā.
Ilgākā laikā, ja netiek veikti atbilstoši apsaimniekošanas
pasākumi (piemēram, niedru pļaušana), paredzama
ūdenskrātuves aizaugšana ar zemajiem purviem raksturīgu
veģetāciju.
Pēc rekultivācijas turpmākais nekustamā īpašuma
lietošanas mērķis - Ūdens objektu zeme (Ministru
kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496
"Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un
nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas
kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods - 0301,
0303)
Zemes lietošanas veida kategorija - ūdens objektu
zeme, zemes lietošanas veida identifikators - 052, 053
(Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta
Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu
klasifikācijas kārtību un to noteikšanas
kritērijiem").
|
|
Apstākļi, kādos ir iespēja ūdenskrātuvju ierīkošana |
Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras
tips: daļēji ierobežojošs kritērijs
Palikušā kūdras slāņa biezums:
0,1-0,15 m
Virsējā kūdras slāņa pH: nav būtiski
Kūdras sadalīšanās pakāpe: labi sadalījusies zemā
purva tipa kūdra
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
pēc iespējas augstāks
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: pastāvīgi
Purva nogulumi: ierobežojošs faktors
Celmainība: nav būtiski
Ūdenskrātuvju (dīķu vai dīķu sistēmu) izveide ir
piemērotākais rekultivācijas veids tādām kūdras ieguves
vietām, kur purvs veidojies, aizaugot ūdenstilpēm vai kur
kūdras ieguves laikā nosusināšanā izmantota ūdens
atsūknēšana (Šnore 2013). Tas nozīmē, ka, pārtraucot ūdens
atsūknēšanu, bijusī ieguves vietas aizpildīsies ar ūdeni.
Rekultivācijas veids piemērots teritorijām, kur kūdras
slānis izstrādāts līdz purva pamatnes nogulumiem - tad
ūdenim būs raksturīga augstāka mineralizācijas pakāpe, tas
būs ar neitrālu vai bāzisku pH vērtību, kas nodrošinās
labākus apstākļus ūdensaugu un zivju attīstībai.
Lai izveidotu ūdenskrātuvi, jārēķinās ar rekultivējamās
platības virsmu veidojošās kūdras tipu, kas ir daļēji
ierobežojošs faktors. Ja palikušais kūdras slānis ir augstā
purva tipa kūdra, tas liecina par to, ka purvs ir
veidojies, pārpurvojoties minerālajiem nogulumiem un tādēļ
nebūs pietiekama gruntsūdens pieplūde, kas nepieciešama
ūdenskrātuvei. Ar nokrišņu ūdeņu apjomu nebūs pietiekami,
lai uzplūdinātu ūdenskrātuvi. Ja kūdrājs pirms
applūdināšanas ir ar apaugumu, tad palikušais kūdras slānis
ir daļēji ierobežojošs faktors, jo tas veicinās
ūdenskrātuves straujāku aizaugšanu, kas savukārt ierobežos
tās izmantošanu, piemēram, zivsaimniecībā. Toties, ja
ūdenskrātuve tiek plānota vienīgi kā ūdensputnu dzīvotne,
tad ūdenskrātuves daļēja aizaugšana ir pat vēlama.
Lai izveidotu ūdenskrātuvi, svarīgs ir rekultivējamās
teritorijas purva pamatni veidojošo noguluma sastāvs. Ja
purva pamatni veido labi vai vidēji caurlaidīgi nogulumi
(smilts, mālsmilts), uz tiem izveidot ūdenskrātuvi būs
sarežģīti vai pat neiespējami. Iespējams, rekultivācijas
veidu varēs īstenot, ja virs labi vai vidēji caurlaidīgās
purva pamatnes tiks atstāts noteikta biezuma kūdras slānis,
kurš neļaus ūdenim aizplūst. Ieteicamā kūdras sadalīšanās
pakāpe 45-50 % vai lielāka. Ja purva pamatni veido
mazcaurlaidīgi nogulumi (smalks aleirīts, smilšmāls) vai
necaurlaidīgi nogulumi (piemēram, māls), tad ūdenskrātuvi
ir iespējams izveidot, jo tajā uzkrāsies ūdens.
Tāpat būtisks priekšnosacījums ūdenskrātuves izveidei ir
rekultivējamās teritorijas hidroloģiskie un
hidroģeoloģiskie apstākļi (ūdens pieplūdes veids).
Jānovērtē, kā teritorija iegūs ūdeni: no nokrišņiem, no
virsūdeņiem (ūdenstecēm, grāvjiem) vai pazemes ūdeņiem un
kāda ir šo pieplūdes avotu proporcija (Korhonen 2008).
Izvēlētā rekultivācijas veida īstenošanai hidroloģiskie
apstākļi ir piemēroti:
• ja ir pietiekami laba gruntsūdens pieplūde
starppauguru ieplakās un gruntsūdens līmenis ir augsts -
šādi apstākļi nodrošinās stabilu ūdens līmeni
ūdenskrātuvē;
• ja plānotā rekultivācijas vieta robežojas ar
ūdensteci, kuras gada vidējais ūdens līmenis pārsniedz
rekultivējamās teritorijas virsmas augstuma atzīmi.
Hidroloģiskie apstākļi nav piemēroti ūdenskrātuves
izveidei, ja teritorijas galvenais barošanās veids ir
nokrišņi. Nokrišņi nenodrošina ūdenskrātuves izveidei
nepieciešamo ūdens līmeni visu gadu.
Rekultivējamajā vietā vēlams veikt hidrotehniskos
aprēķinus vai hidroģeoloģisko modelēšanu par pienākošā
ūdens daudzumu un tā iztvaikošanas daudzumu. Hidrotehniskie
aprēķini vai modelēšana ir jāveic, lai konstatētu, cik
lielā rekultivējamās teritorijas daļā iespējams ieviest
plānoto rekultivācijas veidu, cik dziļa būs plānotā
ūdenskrātuve un vai ūdens pārklās plānotās ūdenstilpes
teritoriju visu gadu.
|
|
Veicamo darbu plānošana |
Plānojot kūdras ieguves vietā ūdenstilpes izveidošanu,
jāņem vērā virkne nosacījumu:
- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības
saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
dokumentiem;
- ja rekultivējamajā teritorijā joprojām notiek kūdras
ieguve, jāpārliecinās, vai izvēlētais rekultivācijas veids
atbilst derīgo izrakteņu ieguves projektam;
- ja rekultivācijas pasākumu ir paredzēts īstenot kūdras
ieguves vietā, kur kūdras ieguve ir sen pārtraukta,
jāpārliecinās, vai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams
veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai ietekmes
uz vidi novērtējumu;
- jāizvērtē agrāk veiktās ģeoloģiskās izpētes
informācija, ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi;
- jāizvērtē plānotā rekultivācijas veida īstenošanas
ietekme uz robežojošo zemju izmantošanas veidu;
- jāņem vērā, ka dīķis vai dīķu sistēma ir mākslīgi
veidota ūdenstilpe, kas atbilstoši normatīvajam regulējuma
tiek klasificēta kā hidrotehniska būve, jāievēro normatīvie
akti par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju
būvniecību;
- saskaņā ar meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju
būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir
jāizstrādā būvprojekts un jānodrošina tā saskaņošana;
- jāveic būvniecības projektā ietverto risinājumu
īstenošana - ūdenskrātuves un hidrotehnisko būvju
būvniecība;
- pirms appludināšanas ir pilnībā jāveic teritorijas
attīrīšanas no apauguma, celmiem un un esošo iekārtu,
sistēmu demontāža;
- atbilstoši projektam jāveic nosusināšanas sistēmas
elementu un hidrotehnisko būvju pārbūve vai
likvidācija;
- Jāizvērtē krastu noturība, ja nepieciešams jāveic to
nostiprināšana.
|
|
Ūdenskrātuvju izveide |
Ja izlemts, ka ūdenskrātuves veidošana ir piemērotākais
rekultivācijas veids, pirms applūdināšanas ir lietderīgi
izvākt visu kūdras slāni, jo pēc applūdināšanas tas var
uzpeldēt (Šnore 2013).
Kūdrājiem, kuri pirms applūdināšanas ir bez apauguma (uz
tiem vēl nav izveidojusies veģetācija), virsējais kūdras
slānis ir jānorok, atstājot to pēc iespējas mazāku
(atstājot ne vairāk par 0,1-0,15 m), jo atlikušais
kūdras slānis var uzpeldēt. Ūdenskrātuvju izveidošana ir
piemērots rekultivācijas veids teritorijās, kur kūdras
slānis izstrādāts līdz purva pamatnes nogulumiem - tad
ūdeņiem būs raksturīga augsta mineralizācijas pakāpe,
augsts pH u. c. hidroķīmiski rādītāji, kas nav parasti
raksturīgi purvu ūdeņiem (Kļaviņš u. c. 2011). Tādas
gan būs tikai relatīvi sen pamestas kūdras ieguves vietas,
jo pēdējos gadu desmitos atstāts vismaz 0,3 m
neizstrādātas kūdras slānis, vidēji pat vairāk
(0,5‒0,6 m) (Šnore 2013).
Pirms appludināšanas ir pilnībā jāveic kūdras ieguves
vietas tehnoloģisko ceļu demontāža, caurteku un citu kūdras
ieguves vietas nosusināšanas sistēmas elementu demontāža.
Kūdras ieguves vietās, kur ūdens novadīšana no teritorijas
notikusi pa novadgrāvjiem, iepriekš izveidotās
nosusināšanas sistēmas elementi un hidrotehniskās būves
jāpārbūvē vai jālikvidē. Tas jādara atbilstoši projektā
ietvertajiem tehniskajiem risinājumiem. Jāīsteno
būvniecības projektā ietvertie risinājumi - jāveic
ūdenskrātuves un hidrotehnisko būvju būvniecība.
Lai novērstu ūdenskrātuves krastu noskalošanos viļņu
darbības un ledus ietekmē, tos veido slīpus (nogāzes
slīpumus veido atbilstoši projektam), norokot ar
ekskavatoru, pirms ūdenskrātuve aizpildās ar ūdeni. Krastu
eroziju var ierobežot arī, ja pirms uzpludināšanas
ūdenskrātuves gultnē un piekrastē ļauj attīstīties
daudzgadīgai veģetācijai. Slīpi krasti nepieciešami arī
drošības apsvērumu dēļ.
Noregulējot ūdens līmeni ūdenskrātuvē, jāizvērtē
iespējamā krastu pārbūve un noturība. Jāsagatavo
ūdenskrātuves gultne - no applūduma zonas jāizvāc apaugums,
celmi. Ja nepieciešams, veic krastu nostiprināšanu un
samazina seklūdens zonu (kur ūdens dziļums pie normālā
uzstādinājuma līmeņa ir mazāks par 0,5 m).
Tā kā purva nelīdzenās pamatnes dēļ nekad nav iespējams
pilnībā izstrādāt visu kūdras slāni līdz purva pamatnes
nogulumiem, kas ūdenstilpju veidošanai būtu optimāls
risinājums, izstrādātās platības var uzart, sajaucot
atlikušās kūdras slāni ar minerālgrunti un atstājot uz
vairākiem gadiem, kā rezultātā var panākt kūdras
mineralizāciju un apauguma veidošanos, līdz ar to kūdras
uzpeldēšana notiks daudz mazākā mērā, nekā applūdinot
uzreiz.
Ja izstrādātajos kūdras ieguves laukos ir plānots
ierīkot ūdenstilpes rekreācijas vajadzībām, īpaši zivju
audzēšanai un makšķerēšanai, tad plānotajām ūdenskrātuvēm
jābūt pietiekami dziļām - 1,5-2,0 m ar atsevišķām
dziļākām vietām. Šajā gadījumā tiek ieteicams veikt kūdras
ieguvi līdz purva pamatnei, lai ūdenskrātuves pamatnē būtu
minerālie nogulumi, kas varētu bagātināt ūdeņus ar
galvenajiem neorganiskajiem joniem (kalciju,
hidrogēnkarbonātiem u. c.), tādējādi radot labākus
apstākļus ūdensaugu un arī zivju populācijas attīstībai, kā
arī novērst atlikušā kūdras slāņa uzpeldēšanu. Ūdensaugi
nodrošina gan barības bāzi, gan arī dzīves vidi aļģēm,
bezmugurkaulniekiem, zivīm un ūdensputniem (Caffrey 1998).
Atstājamā kūdras slāņa biezumu nosaka, veicot
hidrotehniskos aprēķinus.
Ja rekultivējamā teritorija tiks izmantota galvenokārt
kā dzīvotne ūdensputniem, ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai,
kā arī ūdens kvalitātei nav īpašu prasību. Atklāta ūdens un
virsūdens augāja (visbiežāk niedrāju) mozaīka var veidoties
kā ūdensputniem piemērotas platības. Ideāli, ja tiek
saglabātas vai speciāli izveidotas salas, kas noder putnu
ligzdošanai (Šnore 2013). Bioloģiskās daudzveidības
veicināšanai vēlams veidot dažādus dziļumus un izrobotu
krasta līniju, kas palielina ekoloģisko nišu un līdz ar to
arī sugu daudzveidību.
Ja ūdenskrātuves izveidošanas mērķis ir dabas
daudzveidības veicināšana vai palikušā kūdras slāņa pilnīga
izstrāde ir ekonomiski neizdevīga vai neiespējama,
teritorijas applūdināšanu var veikt uz palikušā kūdras
slāņa. Tad ūdenskrātuves pamatni veidos ar organiskajām
vielām bagāti nogulumi, kas veicinās ūdenskrātuves
aizaugšanu, un tālākā nākotnē veidosies purvs. Ja zem
kūdras ir sapropelis, tad kūdru iegūst līdz sapropeļa
nogulumiem un neveic irdināšanu vai aparšanu.
Ja hidrotehniskie aprēķini liecina, ka rekultivējamā
kūdras ieguves vieta netiks applūdināta pilnībā un paliks
neapūdeņotas platības, ir jāplāno citi piemērotāki
rekultivācijas veidi vai to kombinācijas.
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Ierīkojot ūdenskrātuves,
jāizvērtē šī rekultivācijas veida paredzamā ietekme uz
klimata pārmaiņu mazināsanu. LIFE REstore projektā
"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā" attiecīgā
rekultivācijas veida ieviešanas ietekmes uz SEG emisijām
aprēķinā pieņemts, ka ūdenskrātuve izveidojusies platībā, kur
saglabājies pietiekami biezs pārejas vai zemā tipa purva
kūdras slānis un SEG emisijas atbilst vidējiem rādītājiem
renaturalizētā platībā. Salīdzināšanai izmantota esošā
stāvokļa saglabāšanās kūdras ieguves laukā. Ietekme uz SEG
emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas. Pēc
ūdenskrātuves izveidošanas SEG emisijas pieaugs par
7,4 t CO2 ekv. ha-1
gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas
šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst
13,6 t CO2 ekv. ha-1
gadā (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga
apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"
dati). |
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Par sekmīgu rekultivāciju liecina:
Ūdenskrātuves izveide ir sekmīga ja: (1) visā
teritorijā vai tās daļā īstenotas derīgo izrakteņu projektā
vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie
risinājumi, kas saistīti ar kūdras ieguves vietas
rekultivāciju; (2) rekultivējamā teritorija vai tās
daļa plānotajā apjomā ir pilnībā klāta ar ūdeni visa gada
garumā, sasniedzot projektēto līmeni.
Ja rekultivācijas mērķis ir dabas daudzveidības vai
rekreācijas iespēju nodrošināšana, tad par veiksmīgu
rekultivāciju liecina tas, ka rekultivējamajā teritorijā
vai tās daļā ligzdo dažādu ar ūdenstilpēm un to piekrastes
biotopu mozaīku saistītas putnu sugas un izveidojas
daudzveidīga ūdensaugu veģetācija.
Par sekmīgu rekultivāciju
liecina:
Rekultivācija ir uzskatāma par neizdevušos ja:
- rekultivējamā teritorija vai tās daļa netiek pārklāta
ar ūdeni plānotajā dziļumā visu gadu;
- rekultivētās teritorijas īpašniekam vai tiesiskajam
valdītājam ir jāveic papildus hidrotehniskie aprēķini un
darbības, lai paaugstinātu ūdens līmeni;
- ir jānovērš iepriekš neparedzētas iespējamās ūdens
noteces vai pārteces;
- ūdens līmeni teritorijā neizdodas noturēt pastāvīgi,
ir jāievieš cits rekultivācijas veids.
|
|
Ieguvumi |
Ieguvumi no saimnieciskā viedokļa - teritorija pēc kūdras
ieguves tiek izmantota citam zemes izmantošanas veidam,
turpinot tās racionālu saimniecisko izmantošanu, piemēram
zivsaimniecībā, rekreācijā.
Iepriekš saimnieciski izmantotā teritorijā tiek
atjaunota dabas daudzveidība. Ūdenskrātuve un augājs tās
krastos vai uz salām nodrošina dzīvotnes putnu sugām,
atpūtas vietu migrējošiem ūdensputniem, pieaug citu sugu
daudzveidība. Teritorija var būt pievilcīga rekreācijai
(makšķerēšanai, ūdensputnu medībām, dabas vērošanai).
Atkarībā no ūdens dziļuma, ķīmiskā sastāva un citiem
faktoriem, ūdenskrātuvei aizaugot, ilgākā laikā atjaunosies
purva ekosistēma un tās funkcijas, tostarp oglekļa
uzkrāšana.
|
|
Trūkumi |
Zem ūdens atstātais kūdras slānis rada oglekļa dioksīda un
metāna emisijas atmosfērā, tādēļ tā atstāšana nav vēlama.
Brūnūdens ūdenskrātuve var būt mazāk pievilcīga
rekreācijai . Tās augstais organisko vielu saturs un
humusvielu klātbūtne ne tikai kavē barības bāzes attīstību,
bet arī tieši ietekmē zivju un citu sugu daudzveidību un to
kopējo daudzumu, līdz ar to arī makšķerēšanas iespējas.
|
|
Ekosistēmu pakalpojumi |
Ūdens ekosistēmas sniedz
svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, ko cita veida eksositēmas
nespēj nodrošināt, piemēram, zivju nodrošinājums pārtikas
vajadzībām, ūdens apgāde, ūdens attīrīšana, klimata
regulācija. Vienlaikus ūdens ekosistēmas nodrošina arī
daudzveidīgus kultūras pakalpojumus. |
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide, ūdenskrātuvju apsaimniekošana) ir jāveic zemes
īpašniekam.
|
|
Iespējamie rekultivācijas darbi |
Iespējamās darbu izmaksas
| Darbības |
Mērvienība |
euro |
| Rekultivējamās
teritorijas līdzināšana |
ha |
150-250 |
| Rekultivējamās
teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas |
ha |
1200-2000 |
| Tehnoloģisko ceļu
likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana |
ha |
300 |
| Lauku attīrīšana, vecās
būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana |
ha |
50 |
| Meliorācijas būvju
(sūkņstaciju un cauruļvadu) demontāža |
gab. |
2500 |
| Esošās meliorācijas
sistēmas rekonstrukcija |
ha |
500-1500 |
| Jaunas meliorācijas
sistēmas izveidošana |
ha |
1500-2500 |
|
|
Līdzšinējā pieredze Latvijā |
Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves vietas vai
atsevišķi kūdras ieguves lauki, kuri pēc kūdras ieguves ir
appludināti vai applūduši. Biežāk tas ir veikts īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās vai teritorijās, kur kūdras
ieguves nodrošināšanai ir izmantotas ūdens pārsūknēšanas
stacijas (piemēram, Sedas purvs). Sedas purva ūdenskrātuves
pamatā tiek izmantotas makšķerēšanai, teritorijā izveidots
dabas liegums "Sedas purvs", kura galvenais
mērķis ir putnu aizsardzība. Vidējais dīķu dziļums ir no
0,7-1,4 m, daudzviet tie veido savdabīgu, ūdensputniem
pievilcīgu mitrāju kompleksu (Anon. 2006.).
Kā rekreācijas teritorijas makšķerēšanai un medībām tiek
izmantotas plašās ūdenskrātuves, kas izveidojušās Kačoru un
Strūžānu purvos. Vairāki nelieli purvi, kuros veikta kūdras
ieguve un kūdras laukos izveidojušās ūdenskrātuves, tiek
izmantotas makšķerēšanai, piemēram, Lādzēnu purvs
Vecumnieku pagastā (Lādzēnu dīķi).
|
|
Literatūra |
Anon. 2006. Dabas liegums "Sedas purvs". Dabas
aizsardzības plāns. SIA "Estonian, Latvian &
Lithuanian Environment", Rīga.
Caffrey J. 1998. A new fishing resource for the
Midlands. In: The future use of cutaway bogs. Lough Boora
Parklands. Cutaway Bogs Conference. Brosna Press Ltd.,
Ferbane, Co. Offlay, Ireland, 28-33.
Kļaviņš M., Kokorīte I., Spriņģe G., Skuja A., Parele
E., Rodinovs V., Druvietis I., Strāķe S., Urtāns A. 2011.
Water quality in cutaway peatland lakes in Seda Mire,
Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences,
Section B, Vol. 65 (1/2): 32‒39.
Korhonen R. 2008. Finland - Fenland: Research and
Sustainable Utilisation of Mires and Peat. Finnish Peatland
Soc., 288 pp.
Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga, 432 lpp.
|
Daudzgadīgie
kultivētie zālāji
| Īss
apraksts |
Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu
pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm,
ierīkojot daudzgadīgos (ilggadīgos) zālājus, kas pēc tam
tiek regulāri pļauti vai noganīti. Zālājs ir platība, kur
aug zāle (pļava, ganības). Izšķir dabiskos un kultivētos
zālājus.
Kultivēti zālāji ir cilvēka veidoti un uzturēti zālāji,
kurā vides apstākļus kontrolē ar agrotehniskiem pasākumiem
(mēslošanu, kultivēšanu u. tml.) (Anševica u. c.
2016). Kultivēti zālāji ietver gan daudzgadīgos zālājus,
gan zālājus aramzemēs. Kultivēto zālāju zelmeņus veido
galvenokārt daudzgadīgās stiebrzāles (graudzāles),
tauriņzieži, platlapji un grīšļi (turpmāk saukti par
zālaugiem). Daudzgadīgos kultivētos zālājus izmanto gan
lopbarības, gan enerģētiskās biomasas ieguvei.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz
kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība
(Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija
noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas
mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas
mērķa kods - 101).
Zemes lietošanas veids - pļavas un ganības.
|
|
Apstākļi, kādos daudzgadīgo zālāju ierīkošana ir
iespējama |
Kūdras augšējā slāņa tips: pārejas un zemā purva
tipa kūdra (pārejas purva tipa kūdras atlikušais
biezums ˂0,25m)
Palikušā kūdras slāņa biezums: < 0,5 m
Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: 5-8
Kūdras sadalīšanās pakāpe: Vidēji un labi
sadalījusies kūdra
Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:
daudzgadīgie zālaugi sienam 0,70-0,75m, daudzgadīgie
zālaugi ganīšanai 0,80-0,90m
Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir
applūdusi: teritorija var sezonāli īslaicīgi applūst,
tā nedrīkst būt pastāvīgi applūdusi.
Celmainība: ˂ 3,0 %
Lauksaimnieciskai izmantošanai vispiemērotākie ir zemā
tipa purvi, jo to augsnes ir bagātas ar minerālvielām,
iespējams, arī ar karbonātiem un slāpekli, tās ir mazāk
skābas (pH 5,5-7,4) nekā pārejas un augstā purva tipa kūdra
(Krūmiņš u. c. 2013). Ja kūdras ieguve ir pārtraukta,
neiegūstot visu kūdras derīgo slāni, un virs zemā purva
tipa kūdras ir arī pārejas purva tipa purva kūdra, tad tās
ieteicamais atlikušais biezums vēlams mazāks par
0,25 m, kas agrotehnisko darbu rezultātā sajauktos ar
zemā purva tipa purva kūdru, veidojot labvēlīgākus augšanas
apstākļus izvēlētajiem zālaugiem.
Daudzgadīgos zālājus var izveidot arī uz pārejas purva
kūdras augsnēm, bet tās ir nedaudz skābākas par zemā purva
tipa kūdras augsnēm (pH 4-5) (Лиштван 1996). Ja kūdras pH
ir 4,0-4,3, atkarībā no zālaugu sugas vai šķirnes prasībām,
visticamāk, tās ir jākaļķo (Anševica u. c. 2016).
Daudzgadīgie zālaugi ir augstražīgi, nosacīti mazprasīgi
augsnes apstākļu ziņā. Daudzas zālaugu sugas (piemēram,
parastais miežubrālis Phalaris arundinacea, timotiņš
Phleum Pratense, niedru auzene Festuca
arundinacea) ir piemērotas audzēšanai kūdrainās,
mitrās, applūstošās vietās. Zālaugu spēcīgā sakņu sistēma
labvēlīgi ietekmē augsnes kvalitāti, veicina noturīgas
velēnas izveidošanos un piesaista oglekli, nodrošinot
organisko vielu saglabāšanos un palielināšanos, kā arī
mazinot augsnes eroziju.
Zālaugi ir energoefektīvi augi. To sējumu ierīkošanai
nepieciešami salīdzinoši nelieli līdzekļi, nav nepieciešama
specializēta tehnika, apsaimniekošanai izmantojama
"tradicionālā" lauksaimniecības tehnika.
Daudzas zālaugu sugas, tajā skaitā parastais
miežubrālis, biomasas ražības un kvalitātes ziņā var
konkurēt ar citiem enerģētiskajiem augiem, piemēram,
rapšiem. Miežubrāļa sējumu izmantošanas ilgums ir
8-10 gadi un ilgāk. Maksimālo ražu (8-10 t
sausnas ha-1) šī stiebrzāle sasniedz otrajā un
trešajā gadā pēc sējas. Miežubrāļa biomasu var izmantot kā
izejmateriālu biokurināmajam un augstas kvalitātes ķīmiskās
celulozes ražošanai, kā arī aizvietot bērzu kā
izejmateriālu celulozes rūpniecībā.
Būtiskākais nosacījums šī rekultivācijas veida
īstenošanai ir rekultivējamās teritorijas hidroloģisko
apstākļu pareiza novērtēšana. Jānovērtē ūdens pieplūde
teritorijai, purva pamatni veidojošo nogulumu sastāvs,
kūdras ieguves vietas meliorācijas tīkla (novadgrāvji,
promtekas) un uz tā izveidotās hidrotehniskās būves
(caurtekas) tehniskais stāvoklis, kūdras ieguves vietas
iekšējās nosusināšanas sistēmas stāvoklis un piemērotība
plānotajai zemes izmantošanai.
|
|
Veicamo darbu plānošana un sagatavošana |
Plānojot daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošanu bijušajās
kūdras ieguves vietās:
- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība
vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
dokumentiem;
- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība
derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras
ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu
ieguve;
- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana
normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
- jāizstrādā lauku nosusināšanas un apūdeņošanas
sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie
jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu
vai plānojot grozījumus esošajā, jāplāno vajadzīgā kūdras
slāņa biezuma saglabāšana;
- atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem jāveic ietekmes uz
vidi novērtējums vai ietekmes uz vidi sākotnējais
izvērtējums, ja paredzēts īstenot sen pamestas kūdras
ieguves vietas rekultivāciju;
- ja nepieciešams, jāveic grāvju sistēmas rekonstrukcija
vai pārbūve, lai nodrošinātu zālaugu audzēšanai un lauku
apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē;
- no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves
vietām ir jānovāc izveidojies apaugums;
- jāattīra lauki no celmu un koku sakņu paliekām;
- jāveic virsmas planēšana;
- ja nepieciešams, jāaizber rekultivācijas metā vai
derīgo izrakteņu ieguves projektā norādītie kartu
grāvji.
|
|
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana |
Plānojot daudzgadīgo zālāju platību izveidi izstrādātā
kūdras ieguves vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam ir
jābūt tādam, kas garantētu audzējamiem zālaugiem
veģetācijas periodā optimālus gaisa un mitruma apstākļus
dažādās to attīstības stadijās. Rekultivējamajā teritorijā
jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni, kas ir zemāks par
0,7-1,0 m zem zemes virsmas. (Aire u. c. 1970).
Nepieciešamos apstākļus panāk, izbūvējot optimālu esošo vai
pārbūvējamo susinātājgrāvju dziļumu un savstarpējo
atstatumu. Plānojot susinātājgrāvju izvietojumu, jāņem vērā
palikušā kūdras slāņa biezums un zem kūdras esošo nogulumu
sastāvs. Tādējādi būs iespējams noteikt optimālo grāvju vai
drenu dziļumu un attālumu (Eriņš 1966).
Papildus jānovērtē kūdras ieguves vietas meliorācijas
tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā izveidotās
hidrotehniskās būves (caurteku) tehniskais stāvoklis, jo
kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma ir cieši
saistīta ar novadošo tīklu. Minētais novērtējums ļaus iegūt
papildu informāciju lēmuma pieņemšanai, par iespēju novadīt
lieko ūdeni no rekultivējamās teritorijas novadošajā tīklā
(novadgrāvji, promtekas), kā arī, vai plānoto ūdens līmeņa
sasniegšanu neierobežos novadošajā tīklā izvietotās
hidrotehniskās būves.
Pārveidojot kūdras ieguves vietu zālaugu audzēšanas
platībās, atbilstoši zemes izmantošanas mērķim jāplāno
lauku nosusināšana ar drenu sistēmu vai vaļēju grāvju tīkla
izveidi. Plānojot teritorijas nosusināšanu ar vaļēju grāvju
tīklu, no teritorijas tiks ātrāk novadīti virszemes ūdeņi,
pārķerti gruntsūdeņi, būs zemākas ierīkošanas un
uzturēšanas izmaksas. Teritorijas nosusināšanai, izbūvējot
segto drenu sistēmu, ir iespējams panākt vienmērīgāku
mitrumu, nodrošinot lauksaimniecības mašīnu pārvietošanos,.
Turklāt drenu sistēma neaizņem izmantojamās zemes platības,
kā arī ar segto drenāžu nosusinātajās platībās augu saknes
sasniedz dziļākus slāņus un efektīvāk izmanto tur esošās
barības vielas, veidojas lielākas vienlaidus platības, kas
atvieglo pļaušanu, platību noganīšanu, ganāmpulka
pārvietošanos u. c. (Šnore 2013).
Rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu un
nosusināšanas iespēju novērtēšanai, ieteicams saņemt
atbilstošajā jomā sertificētu personu konsultācijas un
slēdzienus.
|
|
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana |
Ja daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošana tiek plānota kā
zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās,
kur tā vēl nav uzsākta vai joprojām tiek veikta, vismaz 2-3
sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā
noslēdzošo posmu kūdras ieguvei vēlams ir paredzēt
frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras
ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Lauks nebūs
speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības,
samazināsies daudzgadīgo zālāju ierīkošanas izmaksas.
Plānojot daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošanu vietās,
kur kūdras ieguve pārtraukta senāk, jānosaka kūdras slāņa
celmainība. Parasti kūdras iegulā ir zināms daudzums
koksnes atlieku, kuras izvietojums kūdras iegulā
visizteiktāk ir sastopams robežhorizontā, kas raksturo
pāreju no viena kūdras tipa uz otru. Kūdras ieguves vietās,
kurās ir augsta celmainība, būs būtiski apgrūtināta
teritorijas izmantošana intensīvā lauksaimniecībā. Būs
jāveic lauku atcelmošana, celmu un sakņu novākšana, kā arī
jārēķinās ar apgrūtinātu lauku agrotehnisko apstrādi.
Veicot kūdras augsnes aparšanu, ieteicamais dziļums
30-35 centimetri. Arot virsmu, jāievēro, lai augsne
tiktu pilnībā apvērsta un virspusē nepaliktu augu atliekas.
Arumam jābūt iespējami līdzenam. Aršanas dziļumam jābūt
vienmērīgam, pieļaujot dziļuma svārstības atsevišķās vietās
ne vairāk kā 2-3 centimetriem. Aršanas laikā virspusē
uzvērstie celmi, siekstas un koku saknes jāsavāc un
jānoved. Pirmreizējo arumu apstrādā ar disku kultivatoriem,
kas aparto aramsloksni sagraiza, sajauc un irdina. Veic
visa lauka vienmērīgu kultivēšanu ar kultivatoru. Veic
pirmreizēji sastrādātās augsnes sablīvēšanu un mikroieplaku
izlīdzināšanu.
Nepieciešamības gadījumā veic lauka augsnes ielabošanas
un mēslošanas pasākumu kopumu (piemēram, augsnes kaļķošanu,
vircas, digestāta iestrādi augsnē), kas nodrošinās
izvēlētajiem augiem nepieciešamos augšanas apstākļus. Ja
rekultivējamās teritorijas palikušās kūdras slāni arī veido
pārejas tipa kūdra, jāparedz augsnes kaļķošana, jo pārejas
tipa kūdras augsnes ir skābas (pH ˂ 5).
|
|
Zālaugu sēšana |
Rekultivējamo platību sagatavo zālaugu sēšanai atbilstoši
augsnes granulometriskajam sastāvam, tās struktūrai,
mitruma režīmam, iepriekšējam augsnes apstrādes veidam, kā
arī sējas veidam un tehnikai:
- rupjās stiebrzāļu sēklas (piemēram, ganību airene
Lolium perenne, bezakotu lāčauza Bromus
inermis, pļavas auzene Festuca pratensis un
niedru auzene F. arundinacea) vieglās un
irdenās augsnēs sēj 0,025-0,035 m dziļi, smagās
augsnēs 0,015-0,025 m dziļi;
- sīkās sēklas (piemēram, baltais āboliņš Trifolium
repens, ragainais vanagnadziņš Lotus
corniculatus, sējas lucerna Medicago sativa,
baltā smilga Agrostis gigantea, sarkanā auzene
Festuca rubra) vieglās augsnēs jāsēj
0,01-0,015 m, bet smagās - līdz 0,005 m
dziļi;
- sēklu maisījumus, kuros ir abu sēklu grupas sugas, sēj
0,015-0,025 m dziļi.
Jāņem vērā, ka no 0,04-0,05 m dziļuma zālaugusēklas
normālos mitruma apstākļos neuzdīgst.
Kūdra ļoti labi absorbē saules radiācijau, kūdras
augsnes parasti iesilst lēnāk un atdziest ātrāk nekā
minerālaugsnes. Pavasaros virsējā kārta sasilst ļoti
strauji, savukārt sliktās siltumvadītspējas dēļ dziļākajos
kūdras slāņos kūdra atkūst ļoti lēni. Šie apstākļi jāņem
vērā, plānojot sējas termiņus. Šie paši apstākļi veidojas
arī rudens periodā, kad salnas purvā sākas
10-15 dienas agrāk nekā uz minerālaugsnēm. Zālaugu
sēklas ir īpaši jutīgas pret sasalšanu, kad jaunās saknes
lauž sēklas apvalku. Ja temperatūra ir zemāka par
-3 oC, sēklas aiziet bojā (Anševica u.c.
2016).
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana |
Apsverot daudzgadīgo zālāju
ierīkošanu rekultivējamās kūdras ieguves vietās, jāizvērtē
arī SEG emisiju aspekts. LIFE REstore projektā
"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un
ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām
novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas
īstenošanas, pieņemot, ka daudzgadīgos zālājus ierīko
teritorijā, kurā kūdras ieguve pārtraukta nesen un vēl nav
izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu
veido auglīga pārejas un zemā purva kūdra. Pēc daudzgadīgo
zālāju izveides SEG emisijas pieaugs par
8 t CO2 ekv. ha-1
gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas
šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst
14,3 t CO2 ekv. ha-1 gadā.
Daudzgadīgo zālāju izveide, salīdzinot ar citiem
rekultivācijas veidiem, rada vienas no lielākajām SEG
emisijām. (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu
atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana
Latvijā" dati). |
|
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu
rekultivāciju |
Par sekmīgu rekultivāciju liecina:
Rekultivējamā teritorijā izveidota plānotā meliorācijas
sistēma, kas spēj nodrošināt zālaugu audzēšanu un lauku
apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens un gaisa režīmu
augsnē.
Pēc rekultivācijas veida ieviešanas rekultivējamā
teritorijā ir izveidojušies kvalitatīvi daudzgadīgu zālāju
zelmeņi.
Par sekmīgu rekultivāciju
liecina:
Daudzgadīgais zālāja izveides rekultivācijas veids ir
uzskatāms par neizdevušos, ja iesētais zālājs
neattīstās.
Rekultivējamajā teritorijā izveidotās nosusināšanas
sistēmas nenodrošina zālaugu audzēšanai un lauku
apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens un gaisa režīmu
augsnē. Teritorija ir ilgstoši applūdusi un sāk
pārpurvoties.
|
|
Ieguvumi |
Teritorija pēc rekultivācijas
kļūst par intensīvu lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju,
kas dod turpmākus ekonomiskus un sociālus labumus. |
|
Trūkumi |
Daudzgadīgie zālāji ir
lauksaimniecībā intensīvi izmantojama teritorija, un tā kļūst
par nozīmīgu SEG emisiju avotu. |
|
Ekosistēmu pakalpojumi |
Zālāji nodrošina tādus apgādes
pakalpojumus kā lopbarība, ārstniecības augi, farmaceitiskie
resursi, kā arī resursi bioenerģijas ražošanai. Regulācijas
pakalpojumu klāsts, ko nodrošina zālāji ir zemāks kā
dabiskajām teritorijām. |
|
Rekultivācijas pabeigšana |
Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves
projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un
tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras
ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes
izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes
nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei.
Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo
platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik
biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas
veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts
rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas
veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda
zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas
līgumā nav noteikts citādi).
Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis
derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu -
sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam.
Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram,
augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas
izveide, zālāju sēšana un uzturēšana) ir jāveic zemes
īpašniekam.
|
|
Iespējamie rekultivācijas darbi |
Iespējamās izmaksas
| Darbības |
Mērvienība |
euro |
| Rekultivējamās
teritorijas līdzināšana |
ha |
150-250 |
| Rekultivējamās
teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas |
ha |
1200-2000 |
| Celmu, siekstu
novākšana |
ha |
100-150 |
| Rekultivējamās
teritorijas aparšana |
ha |
50-100 |
| Rekultivējamās
teritorijas kultivēšana |
ha |
50 |
| Rekultivējamās
teritorijas šķīvošana |
ha |
70 |
| Rekultivējamās
teritorijas ecēšana |
ha |
50 |
| Tehnoloģisko ceļu
likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana |
ha |
300 |
| Lauku attīrīšana, vecās
būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana |
ha |
50 |
| Jaunas meliorācijas
sistēmas izveidošana |
ha |
1500-2500 |
| Drenu sistēmas
ierīkošana |
ha |
3700 |
| Vaļēju grāvju
ierīkošana (atkarīgs no m) |
ha |
500-1500 |
| Esošās meliorācijas
sistēmas rekonstrukcija |
ha |
500-1500 |
| Agroķīmiskās analīzes,
ūdens analīzes |
gab |
50 |
| Kaļķojamā materiāla
iegāde |
t |
40-120 |
| Kaļķošana |
ha |
30-60 |
| Minerālmēslu
iegāde |
ha |
300-400 |
| Minerālmēslu
izkliedēšana |
ha |
30-50 |
| Daudzgadīgu zālaugu
sēklu iegāde un sēšana |
ha |
100-150 |
|
|
Līdzšinējā pieredze Latvijā |
Latvijā ir vairākas bijušās
kūdras ieguves vietas, kur šobrīd tiek veikta intensīva
lauksaimnieciskā darbība un ierīkoti daudzgadīgie zālāji,
piemēram, Cenas tīreļa masīvā Olaines novadā un Mārupes
apkārtnē. |
|
Literatūra |
Aire A., Labrencis V. 1970. Kultūrtehniskā meliorācija.
Zvaigzne, Rīga.
Anševica A., Kažotnieks J., Magdalenoka I. 2016. Zālāju
rokasgrāmata.
SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centrs", Ozolnieki.
Eriņš A. 1966. Lauksaimnieciskās meliorācijas
projektēšana. Zvaigzne, Rīga.
Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga.
Krūmiņš J., Robalds A., Purmalis O., Ansone L., Poršņovs
D., Kļaviņš M., Segliņš V. 2013. Kūdras resursi un to
izmantošanas iespējas. Material Science and Applied
Chemistry 2013/29, doi: 10.7250/msac.2013.025.
Лиштван И. 1996. Физико-химические свойства торфа.
Химическая и термическая его переработка. Химия Твёрдого
Топлива, Tоп. 3, 3-23. c.
|
Rekultivācijas veidu apraksts sagatavots LIFE REstore projekta
"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga
izmantošana Latvijā" (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103)
ietvaros.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
|
|
Saistītie dokumenti
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokumenti
-
Citi saistītie dokumenti
|
