Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības
LĪGUMS
par Latvijas - Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību

Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība (turpmāk - "Līgumslēdzējas puses"),

cenšoties attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecības, kas ir izdevīgas Līgumslēdzējām pusēm;

vēloties atbalstīt un attīstīt nepieciešamās tiesiskās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm uz valsts robežas un ievērojot 1992. gada 20. marta Līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku;

ņemot vērā saistības, ko Līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās kā Eiropas Savienības dalībvalstis;

pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem un dokumentiem par valsts robežas redemarkāciju starp Līgumslēdzējām pusēm,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants
Līguma darbības joma

Līgumslēdzējas puses vienojas par:

(a) robežzīmju un robežas joslas uzturēšanu;

(b) robežas pārstāvību un tās pienākumiem;

(c) robežas apsekošanas procedūru;

(d) robežincidentu izmeklēšanas procedūru;

(e) Kopējās komisijas izveidošanu un tās pienākumiem;

(f) inventarizācijas procedūru.

2. pants
Definīcijas

Šajā līgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1. Par robežkontroli atbildīgās Līgumslēdzēju pušu iestādes (turpmāk - "robežsardzes dienesti") Latvijas Republikas Valsts robežsardze un Igaunijas Republikas Policijas un robežsardzes pārvalde.

2. Robežzīmes - robežzīmes un papildu robežzīmes, kas noteiktas Līguma par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku pielikuma "Valsts robežas starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcija" 6. un 7. punktā.

3. Robežincidents - notikums uz valsts robežas vai tās tiešā tuvumā, kas ietekmē robežas drošību vai robežas uzturēšanu un kas robežsardzes dienestiem vienpusēji vai kopīgi jāizmeklē.

4. Robežas pārstāvība - tādu personu institūts, kuras katra Līgumslēdzēja puse iecēlusi uz valsts robežas; šī institūta sastāvs un pienākumi ir izklāstīti šā līguma 10.-17. pantā.

5. Robežas josla - valsts robežas iezīmēšanai paredzēta 6 metrus plata zemes daļa katrā valsts robežas pusē.

6. Inventarizācija - valsts robežzīmju faktiskā stāvokļa un izvietojuma, kā arī robežas joslas stāvokļa atbilstības redemarkācijas dokumentiem kopīga salīdzināšana, izmantojot kartogrāfisko materiālu un ģeodēziskos apsekojumus, kā arī robežas joslas stāvokļa kopīgo apsekošanas rezultātus.

7. Robežincidenta izmeklēšana - robežincidenta apstākļu vispusīga izskatīšana, ko veic pilnvarotie robežas pārstāvji saskaņā ar šā līguma 14. pantā izklāstīto procedūru.

8. Kopējā komisija - Latvijas - Igaunijas komisija, kura izveidota, pamatojoties uz šo līgumu, šā līguma īstenošanas nolūkā un kuras sastāvs un pienākumi ir izklāstīti šā līguma18.-21. pantā.

9. Kopīgā apsekošana - robežzīmju un robežbūvju stāvokļa apsekošana saskaņā ar Līguma par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku XI pantu.

10. Redemarkācijas dokumenti - Līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku, Latvijas - Igaunijas robežas karte, robežas apraksts, robežzīmju koordinātu katalogs, Jauktās komisijas valsts robežas atjaunošanai starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku sēdes noslēguma protokols un citi Līgumslēdzēju pušu atzīti dokumenti, kuros noteikta valsts robežas atrašanās.

11. Valsts robeža (turpmāk - "valsts robeža") - nepārtraukta un noslēgta iedomāta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas nosaka valstu robežas un norobežo Līgumslēdzēju pušu valsts teritorijas (sauszemi, ūdeņus, zemes dzīles un gaisa telpu).

12. Robežūdeņi - ezeru, upju, strautu un citu ūdenstilpju posmi, pa kuriem iet valsts robeža.

3. pants
Valsts robežas iezīmēšana

1. Valsts robežu iezīmē, izmantojot robežzīmes, kā noteikusi Jauktā komiteja, kura tika izveidota, pamatojoties uz Līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku.

2. Valsts robežas iezīmēšanu jebkādā citā veidā, kas atšķiras no regulējuma, kuru noteikusi šā panta pirmajā daļā minētā Jauktā komiteja, pieļaujama vienīgi saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu. Saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu valsts robežas iezīmēšanai var izmantot cita veida robežzīmes un robežbūves un var mainīt robežzīmju izvietojumu, formu un izmērus.

4. pants
Robežzīmju uzturēšana

1. Līgumslēdzējas puses apņemas uzturēt robežzīmes tādā stāvoklī, kas nodrošina, ka robežzīmju izvietojums, izskats un forma atbilst redemarkācijas dokumentu prasībām.

2. Atbildības par robežzīmju uzturēšanu sadalījums ir šāds:

(a) Latvijas Republika atbild par Latvijas Republikas teritorijā izvietotajām robežzīmēm;

(b) Igaunijas Republika atbild par Igaunijas Republikas teritorijā izvietotajām robežzīmēm.

3. Atbildība par divpusējām robežzīmēm, kas izvietotas uz valsts robežas līnijas, tiek dalīta šādi:

(a) Latvijas Republika - no 219. robežzīmes (to ieskaitot) līdz 443. robežzīmei, izņemot robežzīmes, kuras izvietotas otrpus robežūdeņiem un par kuru uzturēšanu atbild Igaunijas puse:

225-B; 225-C; 225-F; 226; 246; 275-A; 275-B; 276-1;

(b) Igaunijas Republika - no 46.+1379. robežzīmes līdz 219. robežzīmei (to neieskaitot), izņemot robežzīmes, kuras izvietotas otrpus robežūdeņiem un par kuru uzturēšanu atbild Latvijas puse:

62-1; 62A; 62B1; 62C1; 80-1; 80A; 94-1A; 101-1A; 101A; 101B1; 102; 111; 111A; 111B1; 111C; 111D1; 115; 143; 144-1; 147; 160; 164; 166-1A; 173-1; 173A1; 173B; 173C1; 173D; 173E1; 173F; 173G1; 173H; 173I1; 174-1; 182-1; 182A; 182B1; 182C; 182D1; 182E; 182F1; 182G; 182H1; 182I; 182J1; 182K; 182L1; 182M; 182N1; 182O; 182P1; 182R; 182S1; 182T; 182U1; 182V; 182W1; 182X1; 202-l; 202-3; 202A; 202A2; 202A3; 202A4; 202A5.

5. pants
Robežzīmju atjaunošana

1. Līgumslēdzējas puses savas sadarbības ietvaros veic robežzīmju saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu robežzīmju pārvietošanu, bojāšanu un zaudēšanu.

2. Konstatējot robežzīmes vai atsevišķa tās elementa bojāšanas vai zaudēšanas faktu, pilnvarotie robežas pārstāvji nekavējoties par to paziņo viens otram, izņemot gadījumus, kad konstatēti nenozīmīgi tādu robežzīmju elementu bojājumi, kas atrodas savas valsts teritorijā un kas nav jāatjauno vai jānomaina.

3. Ja robežzīme ir pārvietota vai zaudēta, atjaunošanu iespējami īsākajā laikā veic tās Līgumslēdzējas puses robežsardzes dienests, kura ir atbildīga par attiecīgo robežzīmi. Tās Līgumslēdzējas puses pilnvarotajam robežas pārstāvim, kura veic atjaunošanas darbus, ir pienākums ne vēlāk kā desmit (10) dienas pirms darbu uzsākšanas rakstveidā informēt par darbiem otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas pārstāvi un Kopējo komisiju.

4. Robežzīmi atjauno iepriekšējā vietā saskaņā ar redemarkācijas dokumentiem. Pilnvarotie robežas pārstāvji sagatavo ziņojumu par paveiktajiem darbiem latviešu un igauņu valodā un iesniedz to Kopējai komisijai.

6. pants
Robežzīmju izvietojuma maiņa

1. Robežzīmju izvietojumu var mainīt vai papildu robežzīmes var uzstādīt vietās, kur ir nodrošināta to saglabāšana, vienlaikus nemainot valsts robežas atrašanos. Robežzīmju izvietojumu drīkst mainīt un papildu robežzīmes drīkst uzstādīt tikai tad, ja tas ir atļauts saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu.

2. Par katru robežzīmi, kas ir uzstādīta jaunā vietā, vai par katru uzstādītu papildu robežzīmi Kopējā komisija iespējami īsā laikā sagatavo robežzīmes abrisu un ziņojumu, ko pievieno redemarkācijas dokumentiem. Līdzīgus labojumus (koriģējošos iestarpinājumus) veic koordinātu katalogā.

7. pants
Robežas joslas uzturēšana

1. Nodrošina redzamību visā robežas joslā un atkarībā no nepieciešamības to attīra no kokiem, krūmiem un citu augu seguma.

2. Līgumslēdzējas puses attīra robežas joslu katra savas valsts teritorijā.

3. Saimnieciskās darbības un cita veida darbības veikšanu robežas joslā reglamentē Līgumslēdzēju pušu tiesību akti.

8. pants
Robežūdeņu krastu uzturēšana

1. Līgumslēdzējas puses attīra robežūdeņu krastus no kokiem, krūmiem un citu augu seguma tā, lai nodrošinātu redzamību starp pretī esošām robežzīmēm robežūdeņu pretējos krastos.

2. Līgumslēdzējas puses, novērtējot nepieciešamību un lietderību un savstarpēji vienojoties, atbilstoši Kopējās komisijas ierosinājumam veic pasākumus, lai nodrošinātu robežūdeņu krastu nemainīgu stāvokli un nostiprinātu krastus.

3. Lai novērstu robežūdeņu izmaiņas, to krastus nostiprina vietās, kur Kopējā komisija uzskata to par nepieciešamu. Šādus darbus veic un darba izmaksas sedz tā Līgumslēdzēja puse, kurai pieder attiecīgie krasti, ja vien tas nav saistīts ar otras Līgumslēdzējas puses darbībām.

9. pants
Izmaksu sadale

Līgumslēdzējas puses uztur un remontē tām piederošos objektus, kas izvietoti uz valsts robežas. Šis līgums nenosaka objektu izmantošanas procedūru, kas nav saistīti ar valsts robežas uzturēšanu.

10. pants
Robežas pārstāvība

1. Robežas pārstāvībā ietilpst vismaz šādas Līgumslēdzēju pušu amatpersonas:

(a) pilnvarotais robežas pārstāvis;

(b) pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks(-i);

(c) pilnvarota robežas pārstāvja palīgs.

2. Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju par pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem un viņu vietniekiem, sešu mēnešu laikā pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas pa diplomātiskajiem kanāliem nosūtot otrai Līgumslēdzējai pusei šādus datus: vārdu, uzvārdu, amatu, kontaktinformāciju. Otrai Līgumslēdzējai pusei nekavējoties pa diplomātiskajiem kanāliem rakstveidā paziņo jebkādas izmaiņas pilnvarotā robežas pārstāvja vai viņa/viņas vietnieku datos.

3. Pilnvaroto robežas pārstāvju vietniekiem, veicot pilnvarotā robežas pārstāvja pienākumus, ir tādas pašas tiesības kā pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem.

4. Pilnvarotie robežas pārstāvji ieceļ nepieciešamo skaitu pilnvarotā robežas pārstāvja palīgu un rakstveidā apmainās ar informāciju par to.

5. Pilnvarotie robežas pārstāvji koordinē pilnvaroto robežas pārstāvju palīgu darbu. Pilnvarotie robežas pārstāvji izskata jautājumus, kuros pilnvaroto robežas pārstāvju palīgiem nav izdevies panākt vienošanos. Pilnvarotie robežas pārstāvji savstarpēji vienojas par pilnvaroto robežas pārstāvju palīgu tiesībām un pienākumiem, kā arī par viņu darba procedūru.

6. Pilnvarotie robežas pārstāvji var iecelt sekretārus, kā arī viņiem ir tiesības piesaistīt tulkus un ekspertus robežas pārstāvības darbības nodrošināšanai.

11. pants
Robežas pārstāvības pienākumi

1. Robežas pārstāvībai ir pienākums operatīvi atrisināt jautājumus, kas ir saistīti ar valsts robežas uzturēšanu dabā, robežzīmju un robežas joslas uzturēšanu, un noregulēt robežincidentus.

2. Pilnvarotie robežas pārstāvji:

(a) organizē un īsteno valsts robežas, robežzīmju un robežas joslas kopīgu apsekošanu dabā;

(b) organizē robežzīmju atjaunošanu un papildu robežzīmju uzstādīšanu;

(c) koordinē un saskaņo robežsardzes dienestu pasākumus pārrobežu noziedzības apkarošanas jomā;

(d) organizē robežincidentu vienpusēju vai kopīgu izmeklēšanu un noregulēšanu savas kompetences ietvaros, ja vien tie nav jānoregulē pa diplomātiskajiem kanāliem;

(e) informē otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas pārstāvi par pasākumiem, kas veikti robežincidenta atrisināšanai;

(f) risina jautājumus, kas saistīti ar pagaidu robežšķērsošanas vietu darbību un darba režīmu, un organizē tādu jautājumu atrisināšanu, kas ir saistīti ar robežkontroli gadījumos, kad uz laiku tiek atjaunota robežkontrole uz iekšējām robežām;

(g) organizē tādu personu uzņemšanu un nodošanu starp Līgumslēdzējām pusēm, kuras neatbilst piemērojamajiem nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai uzturēšanos Līgumslēdzēju pušu valstu teritorijās;

(h) pārsūta jautājumus, kuri neietilpst pilnvaroto robežas pārstāvju kompetencē vai par kuriem nav izdevies panākt vienošanos sadarbības ceļā, risināšanai, izmantojot diplomātiskos kanālus, un informē par to otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas pārstāvi;

(i) nosaka darba sanāksmju vietas, kā arī dienesta korespondences sūtīšanas un saņemšanas veidus;

(j) sagatavo pilnvaroto robežas pārstāvju darbībai nepieciešamās veidlapas un dokumentu projektus;

(k) organizē kopīgu patrulēšanu un veic kopīgās patrulēšanas rezultātu ikgadēju novērtēšanu, par kuras precīzu procedūru vienojas robežsardzes dienesti.

3. Pilnvaroties robežas pārstāvji nekavējoties informē otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas pārstāvi par:

(a) visiem robežincidentiem, kas ir notikuši uz valsts robežas;

(b) robežūdeņu piesārņošanu, ekoloģisko katastrofu un dabas katastrofu risku un iespējamu epidēmijas izplatīšanos pāri valsts robežai.

12. pants
Kopīgā apsekošana

1. Lai veiktu kopīgo apsekošanu, pilnvarotie robežu pārstāvji var izveidot darba grupu, kurā ietilpst robežsardzes dienestu pārstāvji un, ja nepieciešams, arī citu iestāžu pārstāvji.

2. Pilnvarotie robežas pārstāvji veic kopīgo apsekošanu vismaz vienu reizi trīs gados, sākot no šā līguma spēkā stāšanās dienas. Parasti kopīgo apsekošanu organizē vasarā.

3. Kopīgajā apsekošanā veic šādas darbības:

(a) vizuāli novērtē robežzīmes, to parametrus un izvietojumu, robežas joslu, robežūdeņu krastus, ūdens novadīšanas objektus, zemes uzlabošanas sistēmas u. c.;

(b) novērtē robežzīmju izvietojumu un krasta līniju.

13. pants
Kopīgās apsekošanas ziņojums

1. Par kopīgo apsekošanu sagatavo kopīgās apsekošanas ziņojumu latviešu un igauņu valodā.

2. Kopīgās apsekošanas ziņojumā fiksē kopīgās apsekošanas rezultātus - robežas joslas un robežzīmju saglabāšanas un uzturēšanas nepilnības un neatbilstību redemarkācijas dokumentiem.

3. Par katru pārvietoto vai zaudēto robežzīmi sagatavo atsevišķu ziņojumu.

4. Kopīgās apsekošanas ziņojumu paraksta visas personas, kas piedalījās attiecīgajā kopīgajā apsekošanā.

5. Kopīgās apsekošanas ziņojumu pievieno pilnvaroto robežas pārstāvju darba sanāksmju protokoliem. Darba sanāksmju protokolu kopā ar kopīgās apsekošanas ziņojumu(-iem) nosūta Kopējai komisijai, kura, pamatojoties uz iesniegto informāciju, lemj par nepilnību novēršanu vai citām turpmākām darbībām.

6. Nepilnības novērš iespējami īsā laikā pēc Kopējās komisijas lēmuma pieņemšanas.

7. Darba dalīšanu veic atbilstoši Līgumslēdzēju pušu atbildībai, kā noteikts šā līguma 4. pantā, un katra Līgumslēdzēja puse atsevišķi sedz savas darba daļas izmaksas. Līgumslēdzējas puses nepieprasa ar darba veikšanu saistīto izmaksu izlīdzināšanu.

14. pants
Robežincidentu izmeklēšana

1. Līgumslēdzējas puses var izmeklēt robežincidentu vienpusēji vai kopā ar otru Līgumslēdzēju pusi.

2. Robežincidenta izmeklēšana nav uzskatāma par pirmstiesas procedūru krimināltiesību izpratnē.

3. Robežincidenta kopīgu izmeklēšanu vada tās Līgumslēdzējas puses pilnvarotais robežas pārstāvis, kuras teritorijā ir noticis kopīgi izmeklējamais robežincidents.

4. Par robežincidenta kopīgo izmeklēšanu sagatavo robežincidenta kopīgās izmeklēšanas ziņojumu latviešu un igauņu valodā.

5. Ziņojumā fiksē robežincidenta kopīgās izmeklēšanas gaitu, kopīgās izmeklēšanas vietā konstatētos apstākļus un kopīgās izmeklēšanas rezultātus. Ziņojumu paraksta robežincidenta kopīgās izmeklēšanas dalībnieki.

6. Ziņojumu kopā ar citiem robežincidenta izmeklēšanai svarīgiem dokumentiem iekļauj nākamās pilnvaroto robežas pārstāvju darba sanāksmes darba kārtībā, lai pilnvarotie robežas pārstāvji tos abpusēji apstiprinātu.

7. Robežincidentus, par kuru noregulējumu pilnvarotie robežas pārstāvji nespēj vienoties, nosūta risināšanai Latvijas un Igaunijas robežsardzes dienestu priekšniecības līmenī, bet, ja tas nav iespējams arī šajā līmenī, tos nosūta risināšanai pa diplomātiskajiem kanāliem.

15. pants
Robežas pārstāvības darba sanāksmes

1. Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi piedalās darba sanāksmēs. Atsevišķus jautājumus var risināt, izmantojot pilnvaroto robežas pārstāvju savstarpēju korespondenci vai citos veidos, ja vien šie jautājumi nav jāapspriež darba sanāksmē.

2. Pilnvaroto robežas pārstāvju darba sanāksmes organizē atbilstoši nepieciešamībai, taču ne retāk kā divas (2) reizes gadā.

3. Parasti pilnvaroto robežas pārstāvju sanāksmes notiek pārmaiņus katras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā. Darba sanāksmi vada tās Līgumslēdzējas puses pilnvarotais robežas pārstāvis, kuras teritorijā notiek darba sanāksme.

4. Uzaicinājumu uz darba sanāksmi nosūta ne vēlāk kā desmit (10) dienas pirms tās sākuma. Atbildi uz uzaicinājumu nosūta divas (2) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

5. Vienas Līgumslēdzējas puses pilnvarotais robežas pārstāvis personīgi piedalās otras Līgumslēdzējas puses pilnvarotā robežas pārstāvja organizētajā darba sanāksmē. Ja tas nav iespējams, darba sanāksmē piedalās pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks, un otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas pārstāvi informē par to ne vēlāk kā divdesmit četras (24) stundas pirms darba sanāksmes.

6. Pilnvaroto robežas pārstāvju palīgu darba sanāksmes notiek atbilstoši tam, kā par to iepriekš ir vienojušies pilnvarotie robežas pārstāvji.

7. Ja nepieciešams, darba sanāksmēs var piedalīties arī sekretāri, tulki un eksperti.

8. Darba sanāksmes organizēšanas izmaksas sedz uzņemošā Līgumslēdzēja puse.

16. pants
Robežas pārstāvības darba sanāksmes protokols

1. Katru pilnvaroto robežas pārstāvju darba sanāksmi protokolē darba sanāksmes protokolā, kuru sagatavo latviešu un igauņu valodā.

2. Protokolā atspoguļo darba sanāksmes norisi, pieņemtos lēmumus un to īstenošanas nosacījumus, kā arī, ja nepieciešams, visus neatrisinātos pilnvaroto robežas pārstāvju atšķirīgos viedokļus.

3. Pieņemtie lēmumi stājas spēkā pēc protokola parakstīšanas, ja vien protokolā nav noteikts citādi.

17. pants
Līgumslēdzēju pušu savstarpējā sadarbība

1. Robežu pārstāvības amatpersonām piešķir personisko neaizskaramību no šā līguma izrietošo pienākumu izpildē otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā; šī neaizskaramība attiecas arī uz viņu vestajiem darba dokumentiem un rīkiem, kas ir nepieciešami viņiem uzticēto uzdevumu izpildei.

2. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar iepriekš minētajām personām tām uzticēto uzdevumu izpildē otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, tostarp nodrošinot šādām personām iespēju izmantot sakaru līdzekļus un nepieciešamos transportlīdzekļus.

3. Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi savu dienesta pienākumu izpildē ņem līdzi dienesta apliecību. Robežsardzes dienesti apmainās ar dienesta apliecību paraugiem.

18. pants
Kopējā komisija

1. Lai īstenotu šo līgumu, Līgumslēdzējas puses sešu (6) mēnešu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā izveido Kopējo komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Kopējā komisijā ietilpst pieci (5) pārstāvji no katras Līgumslēdzējas puses, tostarp pilnvarotie robežas pārstāvji. Katru Līgumslēdzēju pusi pārstāv priekšsēdētājs, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā - priekšsēdētāja vietnieks.

2. Līgumslēdzējas puses pa diplomātiskajiem kanāliem sešu mēnešu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā apmainās ar informāciju par Kopējās komisijas personālsastāvu. Otrai Līgumslēdzējai pusei pa diplomātiskajiem kanāliem nekavējoties rakstveidā paziņo jebkuras izmaiņas Kopējās komisijas sastāvā.

3. Kopējai komisijai ir tiesības nepieciešamības gadījumā iesaistīt ekspertus un citu personālu Kopējās komisijas darbā, kā arī izveidot kopīgas un vienpusējas darba grupas to kompetencē ietilpstošu pienākumu izpildei.

4. Katrai Līgumslēdzējai pusei Kopējā komisijā ir savs zīmogs, un Līgumslēdzējas puses apmainās ar to nospiedumu attēliem pa diplomātiskajiem kanāliem.

19. pants
Kopējās komisijas uzdevumi

1. Kopējās komisijas uzdevums ir novērtēt valsts robežas infrastruktūru, pamatojoties uz redemarkācijas dokumentiem, kopīgās apsekošanas ziņojumiem, inventarizācijas dokumentiem un citiem dokumentiem, kas sagatavoti, izpildot šo līgumu, un pieņemt lēmumus un ierosināt turpmākus pasākumus.

2. Kopējā komisija:

(a) ja nepieciešams, organizē un veic inventarizāciju un reģistrē tās rezultātus;

(b) lemjot par inventarizāciju, organizē topogrāfiski ģeodēzisko, kartogrāfisko un citu nepieciešamo darbu izpildi;

(c) pieņem lēmumus un organizē tādu robežzīmju uzstādīšanu, kuras nemaina valsts robežas atrašanos, un sagatavo nepieciešamos redemarkācijas dokumentus;

(d) pamatojoties uz inventarizāciju, sagatavo priekšlikumus par valsts robežas atrašanās noteikšanu atsevišķos posmos, ievērojot stingru līdzsvaru attiecībā uz zemes platībām, ar kurām apmainās;

(e) apstiprina tiltu, rezervuāru, slūžu, dambju un citu hidrotehnisko būvju būvniecības un rekonstrukcijas projektus, inženiertehnisko un transporta infrastruktūru vai jebkuru citu darbību, ja tās rada priekšnoteikumus valsts robežas iezīmēšanas maiņai vai robežzīmju pārvietošanai;

(f) ierosina pasākumus robežūdeņu krastu stāvokļa nemainības nodrošināšanai un robežūdeņu krastu nostiprināšanai;

(g) sniedz ierosinājumus par valsts robežas atrašanās noteikšanu gadījumos, kad ir ievērojami mainījusies tādas upes gultne, pa kuru iet valsts robeža;

(h) apsver iespēju atjaunot robežūdeņu iepriekšējo izvietojumu, konstatējot dabas apstākļu izraisītas izmaiņas robežūdeņos, un apsver šāda pasākuma lietderību;

(i) savas kompetences ietvaros risina jautājumus, kas saistīti ar valsts robežas iezīmēšanu dabā;

(j) izstrādā Kopējās komisijas darbībām nepieciešamās veidlapas un dokumentu projektus.

3. Apstiprinot objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektus, ievēro gultnes, ūdens līdzenas virsmas plūsmas ātruma saglabāšanas nosacījumus. Ja nepieciešams, nosaka krasta nostiprināšanas darbus.

20. pants
Inventarizācija

1. Inventarizāciju veic Kopējā komisija atbilstoši nepieciešamībai, pamatojoties uz abu Līgumslēdzēju pušu vienošanos.

2. Lai veicinātu nepieciešamo sagatavošanas darbu izpildi, Līgumslēdzējas puses pa diplomātiskajiem kanāliem iepriekš vienojas par inventarizācijas uzsākšanu.

3. Robežūdeņu inventarizāciju veic vasarā, kad ūdens līmenis upēs un citās ūdenstilpēs nepārsniedz vidējo līmeni.

4. Lai veiktu inventarizāciju, Kopējā komisija:

(a) analizē redemarkācijas dokumentus, iepriekšējo inventarizāciju ziņojumus un kopīgās apsekošanas ziņojumus, kā arī citus dokumentus, kas sagatavoti, izpildot šo līgumu;

(b) salīdzina valsts robežu dabā un robežzīmju izvietojumu ar redemarkācijas dokumentiem;

(c) izmantojot atjauninātu kartogrāfisko materiālu, konstatē robežūdeņu posmus, kuros notiek intensīvas krasta līnijas pārmaiņas, veidojas salas un sēkļi vai norit citi dabīgi un mākslīgi procesi, kas rada priekšnosacījumus valsts robežas izvietojuma izmaiņām dabā.

5. Pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem, Kopējā komisija sagatavo ziņojumu, kurā tiek norādīti novēršamie trūkumi. Šo ziņojumu paraksta Kopējās komisijas locekļi.

6. Ziņojumu, kas minēts šā panta piektajā daļā, sagatavo latviešu un igauņu valodā.

7. Līgumslēdzējas puses novērš trūkumus, kas uzskaitīti inventarizācijas ziņojumā, un iespējami īsā laikā pabeidz zīmju atjaunošanu.

8. Ar inventarizāciju un dokumentu sagatavošanu saistīto darbu izpildi sadala, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu pienākumiem, kas noteikti šā līguma 4. pantā.

9. Katra Līgumslēdzēja puse atsevišķi sedz savas darba daļas izmaksas. Līgumslēdzējas puses nepieprasa ar darba veikšanu saistīto izmaksu izlīdzināšanu.

21. pants
Kopējās komisijas darba sanāksmes

1. Kopējās komisijas darbs tiek organizēts darba sanāksmju veidā, kuras pārmaiņus notiek katras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā atbilstoši nepieciešamībai vai pēc pilnvaroto robežas pārstāvju ierosinājuma, taču ne retāk kā vienu (1) reizi divos gados.

2. Darba sanāksmes darbu vada tās Līgumslēdzējas puses Kopējās komisijas priekšsēdētājs, kuras teritorijā notiek sanāksme.

3. Uzaicinājumu uz darba sanāksmi nosūta ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pirms darba sanāksmes sākuma. Atbildi uz uzaicinājumu nosūta desmit (10) dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

4. Darba sanāksmes reģistrē darba sanāksmes protokolā, kuru paraksta sanāksmes priekšsēdētājs.

5. Darba sanāksmes protokolu sagatavo latviešu un igauņu valodā.

6. Kopējās komisijas darba sanāksmes organizēšanas izmaksas sedz uzņemošā Līgumslēdzēja puse.

22. pants
Strīdu izšķiršana

Visus strīdus, kas ir radušies starp Līgumslēdzējām pusēm par šā līguma interpretāciju vai īstenošanu, Līgumslēdzējas puses risina sarunu ceļā.

23. pants
Stāšanās spēkā

1. Šis līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Katra Līgumslēdzēja puse pa diplomātiskajiem kanāliem informē otru Līgumslēdzēju pusi par to valsts pasākumu pabeigšanu, kas nepieciešami, lai šis līgums stātos spēkā. Šis līgums stājas spēkā deviņdesmitajā (90.) dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses saņēmušas pēdējo paziņojumu par to valsts procedūru pabeigšanu, kuras nepieciešamas, lai šis līgums stātos spēkā.

2. Dienā, kad šis līgums stājas spēkā, spēku zaudē 1994.gada Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību. Līdz šā līguma spēkā stāšanās dienai ir piemērojama minētā 1994.gada vienošanās.

24. pants
Līguma grozīšana, darbības apturēšana un izbeigšana

1. Šo līgumu var grozīt, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties par to. Katra Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var ierosināt grozījumus šajā līgumā. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 23. panta pirmo daļu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse var uz laiku pilnīgi vai daļēji apturēt šā līguma piemērošanu, pamatojoties uz sabiedrības drošības, sabiedriskās kārtības un sabiedrības veselības aizsardzību, par to rakstveidā paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei pa diplomātiskajiem kanāliem. Šā līguma darbības apturēšana un tās izbeigšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc šajā saistībā iesniegtas diplomātiskās notas saņemšanas.

3. Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo līgumu, sešus (6) mēnešus iepriekš pa diplomātiskiem kanāliem sniedzot otrai Līgumslēdzējai pusei rakstveida paziņojumu. Šā līguma izbeigšana stājas spēkā deviņdesmitajā (90.) dienā pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

4. Pēc šā līguma izbeigšanas tiek saglabātas visas tiesības, kas ir iegūtas saskaņā ar šo līgumu, un izskatīti visi pieprasījumi, kas ir iesniegti pirms šā līguma darbības apturēšanas vai izbeigšanas.

Noslēgts Rīgā 2020. gada 19.februārī divos oriģināleksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Ja rodas domstarpības par interpretāciju, piemēro tekstu angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Sandis Ģirģens _______________________

Igaunijas Republikas valdības vārdā Mart Helme _______________________