Ministru kabineta ārkārtas sēdes aptaujas kārtībā protokols Nr. 72

Rīgā 2020. gada 13. novembrī

Ministru kabineta ārkārtas sēdes aptaujas kārtībā protokols

Sēdi vada

Ministru prezidents ‒ A.K.Kariņš

Ar balsstiesībām piedalās:

Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒ A.Pabriks

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs ‒ J.Bordāns

Ārlietu ministrs ‒ E.Rinkēvičs

Ekonomikas ministrs ‒ J.Vitenbergs

Finanšu ministrs ‒ J.Reirs

Iekšlietu ministrs ‒ S.Ģirģens

Izglītības un zinātnes ministre ‒ I.Šuplinska

Kultūras ministrs ‒ N.Puntulis

Labklājības ministre ‒ R.Petraviča

Satiksmes ministrs ‒ T.Linkaits

Veselības ministre ‒ I.Viņķele

Zemkopības ministrs ‒ K.Gerhards

Protokolē

Valsts kancelejas Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja ‒ L.Peinberga

Sēdi sāk plkst.19. ¹⁵

Ministru kabineta lieta

1.§

Rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""

TA-2201

______________________________________________________
(I.Viņķele, J.Vitenbergs, E.Rinkēvičs, T.Linkaits,
K.Gerhards, R.Petraviča, A.Pabriks, J.Reirs,
I.Šuplinska, J.Bordāns, N.Puntulis,
S.Ģirģens, A.K.Kariņš)

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.

Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 190.desmit prim punktu atzīmēt, ka visi šajā sēdē aptaujas kārtībā piedalījušies Ministru kabineta locekļi ir atbalstījuši rīkojuma projektu bez priekšlikumiem un iebildumiem, izņemot iekšlietu ministru S.Ģirģenu, kurš ir atbalstījis rīkojuma projektu, bet vienlaikus iesniedzis arī atsevišķo viedokli.

3. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka iekšlietu ministram S.Ģirģenam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:

"Covid-19 pandēmija rada izaicinājumus gan ES, gan Latvijas nacionālajai drošībai, it sevišķi valsts iekšējai drošībai. Neapšaubot nepieciešamību maksimāli samazināt tālāku infekcijas izplatību, piekrītot papildus epidemioloģiskās drošības instrumentam, kas mērķtiecīgi vērsts uz riska objektu - saimniecības preču veikalu darbības ierobežošanu tieši brīvdienās, tomēr rosinu pārskatīt un veikt atsevišķus grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", izslēdzot no saraksta skaistumkopšanas un ēdināšanas nozares komersantus sekojošu apsvērumu dēļ:

eksperti ir norādījuši, ka ierobežojumiem jābūt mērķtiecīgiem, efektīviem, zinātniski pamatotiem, loģiskiem un balstītiem uz datiem par infekcijas cēloņiem. Nebūtu lietderīgi apturēt ekonomisko aktivitāti veselām tautsaimniecības nozarēm, it sevišķi pašnodarbinātām personām, kurām darbs ir vienīgais iztikas avots, iespēja uzturēt ģimenes locekļus, apmaksāt rēķinus, tai pat laikā kuri saskaņā ar SPKC datiem nav galvenie infekcijas izplatības avoti.

Ierobežojumi, kas nav mērķēti, cēloniski noved ekonomiski aktīvos cilvēkus ēnu sektorā un, tieši pretēji, veicina nekontrolētu infekcijas izplatīšanos. Novērojumi rāda, ka vairums iedzīvotāju, palikuši bez iztikas līdzekļiem, nevar izpildīt uzņemtās saistības (līzinga, kredīta, komunālo pakalpojumu, sakaru, nomas, īres maksas maksājumus), sabiedrībā aug neapmierinātība, pakalpojumi tiek sniegti ēnu ekonomikas sektorā, neveicot grāmatvedības uzskaiti, nemaksājot nodokļus, pat neveicot likumā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības (klientu uzskaite). Vērojamas tādas blaknes kā vardarbība ģimenē, mantiskie noziegumi, pašnāvību un psihoemocionālās veselības riski. Ekonomiski aktīvo cilvēku aiziešana pagrīdē vēl vairāk apgrūtinās epidemioloģiskās izmeklēšanas iespējas.

Saskaņā ar SPKC sniegto informāciju pašreiz galvenās Covid-19 infekcijas inficēšanās vietas ir mājsaimniecības, darba vietas un izglītības iestādes.

Līdz ar to, balstoties uz SPKC sniegto informāciju, uzskatu, ka nav pamata noteikt attiecīgo komercdarbības veidu aizliegumu un ierobežojumu, it īpaši, ņemot vērā to, ka gan skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, iepriekšēja pieraksta, distancēšanās, pieļaujamo personu skaita pakalpojuma sniegšanas vietā, telpu vēdināšanas nodrošināšana), gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, galdu izkārtojumu attāluma, apmeklētāju skaita pie viena galdiņa, galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšanas katram apmeklētājam, dezinficēšanas veikšanas nodrošināšana) ir pienākums ievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, un rīkojums ir attiecīgi precizējams.

Vienlaikus norādu, ka valdība saņēmusi Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 2020.gada 5.novembra vēstuli Nr.2-9e/255, kurā ir izteikts lūgums paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus un aizliegumus uzņēmējiem. Savukārt, ja šādi aizliegumi un ierobežojumi tiek noteikti, tad tas ir pienācīgā apjomā kompensējams ar valsts atbalsta mehānismu. LDDK norāda, ka noteikto ierobežojumu un aizliegumu dēļ ir būtiski ietekmēta uzņēmējdarbība visās jomās, rada bezdarbu.

Pastāv riski, ka atbalsta mehānismi var nebūt visaptveroši un var nesasniegt visas personas, kuras tiešā veidā skar ārkārtas situācija kontekstā ar valdības pieņemtajiem komercdarbības ierobežojumiem.".

4. Valsts kancelejai nosūtīt rīkojumu Saeimas Prezidijam.

Sēdi slēdz plkst.20.⁴⁰

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis