Ministru kabineta noteikumi Nr. 648
Rīgā 2020. gada 27. oktobrī (prot. Nr. 65 1. §)
Noteikumi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
1.2. pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;
1.3. pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.
2
3. Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu uz regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka šo noteikumu 20. punktā minēto dokumentu iesniegšanai 20 kalendāra dienas ilgu termiņu. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 kalendāra dienām. Par termiņa pagarināšanu lemj Valsts kancelejas direktors, konsultējoties ar komisijas locekļiem.
4
4. Konkurss notiek trijās kārtās.
5
5. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasē.
6
6. Komisijas darba vajadzībām saņemtajai un komisijas radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
7
II. Komisijas darbība un lēmumu pieņemšana
7. Valsts kancelejas direktors pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:
7.1. vienojas par komisijas darba grafiku;
7.2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.
8
8. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sēdes var notikt klātienē, neklātienē (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.
9
9. Komisijas sēdes ir slēgtas.
10
10. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta Valsts kancelejas direktors.
11
11. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.
12
12. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.
13
13. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot Valsts kancelejas direktoru.
14
14. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts kancelejas direktora balss.
15
15. Katrs komisijas loceklis apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta pretendenta atlasē, kā arī apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kura komisijas loceklim un pilnvarotajam pārstāvim ir kļuvusi zināma konkursa norises laikā.
16
16. Ja ir iespējams interešu konflikts, komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā par attiecīgo jautājumu.
17
17. Valsts kanceleja uz komisijas sēdēm var pieaicināt pārstāvjus no pašvaldību, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un patērētāju intereses pārstāvošām biedrībām. Biedrību pārstāvjiem komisijas sēdēs ir padomdevēja tiesības.
18
III. Prasības pretendentiem un konkursa izsludināšana
18. Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 37. pantu pretendenti atbilst šādām prasībām:
18.1. augstākā izglītība (vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināms grāds);
18.2. ne mazāk kā piecu gadu administratīvā darba pieredze organizācijas vadībā vai pieredze darbā vadošā amatā kādā no regulējamām nozarēm;
18.3. ne mazāk kā piecu gadu pieredze organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem, kas gūta pēdējo 10 gadu laikā, ja pretendents piesakās uz padomes priekšsēdētāja amatu;
18.4. zināšanas un izpratne par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem;
18.5. zināšanas par normatīvajiem aktiem regulējamo nozaru jomā;
18.6. latviešu valodas zināšanas C1 līmenī un vismaz divu svešvalodu zināšanas (no kurām viena ir angļu valoda B2 līmenī) atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (pieejamas tīmekļvietnē valoda.lv);
18.7. nevainojama reputācija;
18.8. zināšanas un izpratne par finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem.
19
19. Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē (www.cvvp.nva.gov.lv), Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) un sociālajos tīklos.
20
20. Lai pieteiktos konkursā, pretendents iesniedz Valsts kancelejā šādus dokumentus:
20.1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā, norādot motivāciju ieņemt vakanto amatu un savu redzējumu konceptuāla izklāsta veidā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī un regulatora darbības prioritātēm (līdz divām lapām A4 formātā);
20.2. pretendenta dzīves gaitas aprakstu (turpmāk – CV), kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām;
20.3. valodu prasmju pašnovērtējumu (ietverams CV atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei);
20.4. apliecinājumu, ka uz pretendentu nav attiecināmi likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 38. pantā noteiktie ierobežojumi (ietver pieteikuma vēstulē).
21
21. Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.
22
22. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē pretendentu atbilstību šo noteikumu 18. punktā minētajām amata prasībām. Pretendentus, kuri neatbilst amata prasībām, noraida. Pretendentu zināšanas un izpratne par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem, zināšanas par normatīvajiem aktiem regulējamo nozaru jomā, zināšanas un izpratne par finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem tiek vērtētas konkursa otrajā kārtā.
23
23. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē pirmās kārtas pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.
24
24. Konkursa otrā kārta ir klātienes intervija un pretendentu redzējuma prezentācija par iestādes prioritātēm. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu atbilstību amata prasībām, komisija:
24.1. intervē pretendentu, noskaidrojot tā motivāciju ieņemt vakanto amatu;
24.2. uzdod jautājumus, lai novērtētu pretendenta kompetenci, pieredzi un izpratni par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem;
24.3. uzklausa pretendenta redzējumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī un regulatora darbības prioritātēm;
24.4. novērtē pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;
24.5. novērtē pretendenta svešvalodu zināšanas un aicina pretendentu demonstrēt svešvalodu zināšanas, vismaz uz vienu no jautājumiem atbildot svešvalodā.
25
25. Pretendenta izpratni par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, finanšu (investīciju) vadības, grāmatvedības un tiesību zinātņu jautājumiem katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā (1. pielikums)
26
26. Pretendenta redzējumu par iestādes prioritātēm katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (2. pielikums).
27
27. Pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (3. pielikums).
28
28. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra pretendenta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).
29
29. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais pretendenta kopējais novērtējums ir vismaz trīs punkti, pretendentu var aicināt uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu. Pamatotu lēmumu par to, kuri pretendenti aicināmi uz kompetenču interviju, pieņem komisijas locekļi. Pretendentus, kuri neatbilst amata prasībām, noraida.
30
30. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē visus atlases otrajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.
31
31. Par pretendentiem, kuri tiek virzīti uz trešo kārtu, Valsts kancelejas direktors pieprasa Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par viņu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu:
31.1. priekšsēdētāja amata pretendents – pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;
31.2. padomes locekļa amata pretendents – otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
32
32. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, vērtē pretendenta vadības kompetences, izmantojot vismaz divas novērtēšanas metodes, tajā skaitā interviju. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (4. pielikums).
33
33. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu.
34
34. Vērtē šādas pretendenta vadības kompetences:
34.1. stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence);
34.2. lēmumu pieņemšana (kritiskā kompetence);
34.3. rezultātu sasniegšana;
34.4. vērtību apzināšanās;
34.5. pārmaiņu vadīšana;
34.6. darbs komandā.
35
35. Visiem pretendentiem vērtē vienas un tās pašas kompetences, izmantojot vienādas kompetenču novērtēšanas metodes, izņemot pārmaiņu vadīšanas kompetenci, kas tiek vērtēta tikai regulatora priekšsēdētāja amata pretendentam, un darbu komandā, kas tiek vērtēta tikai regulatora padomes locekļa amata pretendentam.
36
36. Pretendenta vadības kompetenču novērtējumu komisija var atzīt par neatbilstošu, ja kāda no vadības kritiskajām kompetencēm ir novērtēta ar "labi" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido".
37
37. Komisija, pieņemot lēmumu par atbilstošāko pretendentu, pamatojas uz kompetenču novērtēšanas rezultātiem un interviju.
38
38. Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu iecelšanai amatā Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.
39
V. Lēmuma pieņemšana un pretendenta virzīšana apstiprināšanai
39. Apstiprināšanai Saeimā komisija iesaka Ministru kabinetam virzīt to pretendentu, kurš ieguvis visaugstāko komisijas novērtējumu.
40
40. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem nav atbilstošs regulatora padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatam, Valsts kanceleja par to informē visus trešajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu uz atlikušajām vakancēm. Papildu konkursa izsludināšanai un norisei piemērojama tā pati kārtība, kāda šajos noteikumos noteikta konkursam.
41
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648
Pretendenta profesionālo zināšanu novērtēšanas kritēriji
1. Pretendenta izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem
| Nr. p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
| 1. | Pretendentam ir izcila izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem | 5 |
| 2. | Pretendentam ir pietiekama izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem | 3 |
| 3. | Pretendentam ir daļēja izpratne un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem | 1 |
| 4. | Pretendentam nav nepieciešamās izpratnes un zināšanu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas jautājumiem | 0 |
2. Pretendenta izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem
| Nr. p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
| 1. | Pretendentam ir izcila izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem | 5 |
| 2. | Pretendentam ir pietiekama izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem | 3 |
| 3. | Pretendentam ir daļēja izpratne un zināšanas par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem | 1 |
| 4. | Pretendentam nav nepieciešamās izpratnes un zināšanu par normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā un tiesību zinātņu jautājumiem | 0 |
3. Pretendenta izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem
| Nr. p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
| 1. | Pretendentam ir izcila izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem | 5 |
| 2. | Pretendentam ir pietiekama izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem | 3 |
| 3. | Pretendentam ir daļēja izpratne un zināšanas par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem | 1 |
| 4. | Pretendentam nav nepieciešamās izpratnes un zināšanu par finanšu (investīciju) vadības un grāmatvedības jautājumiem | 0 |
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648
Vērtēšanas kritēriji pretendenta redzējumam par regulatora prioritātēm
| Nr. p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
| 1. | Definē iestādes vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Identificē jaunus attīstības stratēģiskos virzienus iestādes stratēģijā un pārveido tos iestādes nākotnes darbības prioritātēs. Veido iestādes attīstības vīziju un nosaka prioritātes, kas ir reāli sasniedzamas un vēlamas | 5 |
| 2. | Definē problēmas, saskata iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši iestādes vīzijai un stratēģijai. Identificē šķēršļus un iestādes iespējas, kā arī atbilstoši pielāgo piedāvātos rīcības virzienus | 4 |
| 3. | Pielāgo darba mērķus esošajiem jomas attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības stratēģisko virzienu nākotnē, taču nepiedāvā rīcības plānu, kā šo atšķirību mazināt. Vispārīgi definē iestādes stiprās un vājās puses un iesaistīto pušu ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā | 3 |
| 4. | Ir vispārīgas zināšanas par iestādes darbības jomu un attīstības tendencēm. Pārsvarā identificē iespējamos attīstības stratēģiskos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai | 2 |
| 5. | Neorientējas iestādes darbības jomā un attīstības tendencēs | 1 |
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648
Rīcības rādītāji komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmju novērtēšanai
| Nr. p. k. | Skaidrojums | Vērtējums (punkti) |
| 1. | Publiski uzstājoties, spēj skaidri, saprotami un viegli uztveramā veidā izklāstīt informāciju. Spēj sniegt pārliecinošas atbildes uz komisijas jautājumiem. Mērķtiecīga komunikācija, plānojot prezentācijas saturu, laiku un citus aspektus | 5 |
| 2. | Spēj saprotami un skaidri izklāstīt informāciju, taktiski izskaidrot sarežģītus vai nepopulārus lēmumus. Spēj sniegt argumentētas atbildes uz komisijas jautājumiem | 4 |
| 3. | Spēj publiski uzstāties un saprotami izklāstīt prezentējamās tēmas būtību. Bez pamudinājuma argumentē savu viedokli. Uzklausa citus, nepārtraucot runātāju | 3 |
| 4. | Publiski uzstājas ar grūtībām, atbildes uz komisijas jautājumiem sniedz nepārliecinoši vai nesniedz vispār | 2 |
| 5. | Nespēj publiski definēt iestādes vai nozares stratēģiskos mērķus un raksturot tās attīstības vīziju. Bez pamudinājuma neargumentē savu viedokli. Komunicējot ar komisiju, neapvalda negatīvas emocijas. Pārtrauc runātāju vai runā vienlaikus ar to | 1 |
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 27. oktobra
noteikumiem Nr. 648
Regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata kompetences
1. Kompetence "Stratēģiskais redzējums" – spēja izprast un prognozēt strauji mainīgās vides tendences, spēja identificēt nākotnes iespējas un riskus un izvirzīt tālejošus mērķus un prioritātes.
| Nr. p. k. | Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem | Vērtējums |
| 1. | Definē un apzināti pauž datos balstītu nozares attīstības vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Koncentrē uzmanību ilgtspējas jautājumiem. Raksturo nozares vīziju un vērtības saprotamā un viegli uztveramā veidā, lai panāktu iesaistīto personu līdzdalību un uzticēšanos. Rada konceptu jauniem darbības virzieniem, saredz sakarības plašākā mērogā. Izvērtē riskus, bet gatavs eksperimentēt, lai sasniegtu augstus mērķus | Izcili |
| 2. | Paredz šķēršļus un iespējas attīstībai nākotnē, atbilstoši pielāgo rīcību. Balstoties uz datiem, definē problēmas, saskata iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši nozares stratēģijai un vīzijai. Spēj izprast situāciju vai problēmu, liekot kopā detaļas, izprotot likumsakarības un redzot kopējo ainu. Spēj sarežģītā situācijā identificēt galvenos vai pamatā esošos jautājumus. Enerģiski un pārliecinoši popularizē nozares un iestādes stratēģiskos mērķus. Pauž vēlmi uzlabot esošo stāvokli un panākt progresu | Ļoti labi |
| 3. | Sadarbojas ar iesaistītajām pusēm, lai noteiktu darbības mērķus un plānus un nodrošinātu atbilstību nozares stratēģiskajam virzienam. Veicina to iesaisti un ieguldījumu. Seko līdzi organizācijas darbībai, lai nodrošinātu atbilstību stratēģiskajai virzībai. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības virzienu nākotnē un nosaka efektīvākos veidus, kā atšķirību mazināt. Izvērtējot situāciju, izmanto iepriekš definēto principu un metožu kopumu | Labi |
| 4. | Mazāk aktīvs jaunu stratēģiskās attīstības virzienu noteikšanā. Pārsvarā identificē iespējamos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai. Strādā pēc pārbaudītām, ierastām metodēm, saglabājot fokusu tikai uz šī brīža mērķiem. Spēj formulēt vienkāršus vispārinājumus. Izvērtējot problēmas, nemeklē jaunus risinājumus, balstās tikai uz praktisku pieeju un iepriekšējo pieredzi vai intuīciju | Jāpilnveido |
| 5. | Trūkst stratēģiska redzējuma vai nevēlas apzināt jaunus stratēģiskos virzienus | Neapmierinoši |
2. Kompetence "Lēmumu pieņemšana" – spēja pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību par tiem.
| Nr. p. k. | Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem | Vērtējums |
| 1. | Uzņemas atbildību un proaktīvi risina sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Jēgpilni iesaista visas puses lēmumu pieņemšanas procesā, lai panāktu iespējami labāko rezultātu. Paredz un skaidro nākotnē pieņemamo lēmumu iespējamās sekas un ieguvumus sabiedrībai. Pārvar pretestību sarežģītu lēmumu izpildē, uzņemas atbildību. Paliek uzticīgs lēmumiem, kas nāk par labu sabiedrībai/organizācijai, pat ja tie ir nepopulāri un pretrunīgi | Izcili |
| 2. | Laikus pieņem un izpilda nepopulārus lēmumus. Skaidri un izsmeļoši tos pamato visām iesaistītajām pusēm. Pieņem lēmumus nenoteiktas vai nepilnīgas informācijas apstākļos, kā arī stresa situācijās. Pilnveido lēmumu pieņemšanas procesu organizācijā, veicinot individuālās atbildības uzņemšanos visos līmeņos. Izsmeļoši un saprotami izskaidro pieņemtos lēmumus visos līmeņos un visām iesaistītajām pusēm: vadības komandai, organizācijas darbiniekiem, dažādām sabiedrības grupām. Ierosina efektīvākus lēmumu izpildes veidus, pārrauga to īstenošanu. Spēj analizēt šodienas lēmumu un tā ietekmi uz nākotnes mērķiem | Ļoti labi |
| 3. | Patstāvīgi un laikus pieņem lēmumus, kas kaut daļēji ir organizācijas atbildībā. Lēmuma pieņemšanas procesā konsultējas ar iesaistītajām pusēm. Lēmumus balsta pierādījumos un objektīvos faktos, izvērtējot riskus un ieguvumus, skaidri un izsmeļoši tos pamato. Veido lēmumu pieņemšanas procesu organizācijā, skaidri nosakot veicamos pasākumus, iesaistītās puses un to atbildības robežas. Panāk un nodrošina lēmumu izpildi. Rūpējas par efektīvāku resursu izmantošanu. Uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā kritiski izvērtē to radītās sekas, atzīst pieļautās kļūdas | Labi |
| 4. | Novilcina lēmumu pieņemšanu, meklē iemeslu nerīkoties. Informē iesaistītās puses pēc tam, kad lēmums jau sagatavots. Pietiekami neizvērtē lēmumu potenciālo ietekmi. Bez skaidrojuma maina lēmumu pieņemšanas procesu, radot neizpratni iesaistītajām pusēm | Jāpilnveido |
| 5. | Izvairās pieņemt lēmumus, kas ietilpst amata atbildībā. Pieņem lēmumus vienpersoniski vai šaurā lokā, neapzinot iesaistīto pušu viedokļus. Pieļauj paviršības lēmumu pieņemšanā un izpildē, nepievērš uzmanību iespējamiem riskiem. Neizpilda uzņemtās saistības. Atrod ārējo attaisnojumu savām kļūdām, neuzņemas atbildību | Neapmierinoši |
3. Kompetence "Rezultātu sasniegšana" – prasme plānot un nodrošināt organizācijas darbu tā, lai tiktu sasniegts plānotais mērķis un rezultāts.
| Nr. p. k. | Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem | Vērtējums |
| 1. | Neatlaidīgi virzās uz izaicinošu mērķu sasniegšanu, novērš šķēršļus, lai sasniegtu rezultātu. Nodrošina profesionālu augstas kvalitātes darbu organizācijā un aktīvu virzību uz mērķu sasniegšanu, kas sekmē sabiedrības uzticēšanos. Meklē risinājumus, kā uzlabot sniegumu. Savlaicīgi rīkojas, lai samazinātu iespējamos riskus un novērstu problēmas | Izcili |
| 2. | Mērķtiecīgi plāno kopējo organizācijas darbu un nodrošina kvalitatīvus rezultātus noteiktajos termiņos. Efektīvi pārrauga rezultātu sasniegšanu. Analizē darba rezultātus, uzlabo darba metodes, lai paaugstinātu efektivitāti. Demonstrē vēlmi sasniegt un pārsniegt noteiktos standartus. Veicina izcilību gan savā, gan komandas sniegumā | Ļoti labi |
| 3. | Seko līdzi darba grafikam, nosaka prioritātes un rīcības soļus, panāk plānu izpildi. Pārbauda darba kvalitāti, nepieņem prasībām neatbilstošu, nekvalitatīvu darba izpildi. Meklē risinājumus esošajām problēmām. Uzlabo metodes, sistēmas un procedūras, kas palīdz sasniegt labu rezultātu | Labi |
| 4. | Saglabā fokusu uz procesu, rezultāts mazāk svarīgs. Var ilgstoši koncentrēties uz nebūtiskām lietām. Sadalot darbus, neņem vērā darbinieku prasmes. Pārbauda darba rezultātu, bet nepamana vai ignorē kļūdas, vai arī vēlas kontrolēt katru niansi | Jāpilnveido |
| 5. | Nenosaka skaidrus uzdevumus, prioritātes un rīcības soļus. Nedomā par iespējām uzlabot darba kvalitāti, produktivitāti un efektivitāti | Neapmierinoši |
4. Kompetence "Vērtību apzināšanās" – gatavība un spēja pieņemt lēmumus, balstoties uz vērtībām. Izpratne par politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kas organizācijai palīdz sasniegt rezultātus.
| Nr. p. k. | Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem | Vērtējums |
| 1. | Demonstrē plašu izpratni par sociālo un ekonomisko kontekstu, kādā organizācija darbojas. Apzinās politiskās vides iespējamās pārmaiņas un to, kā tās var ietekmēt organizāciju. Sekmīgi darbojas dažādās sociālajās, politiskajās un kultūras vidēs. Balstās uz organizācijas kultūru kā pamatu ietekmei un līderībai. Nodrošina līdzsvarojošu lomu iesaistīto pušu sadarbībā. Ar savu piemēru veicina augstas atbildības kultūras veidošanos organizācijā. Mērķtiecīgi rīkojas, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos | Izcili |
| 2. | Piemīt augsta tiesiskā apziņa. Atbalsta kultūras un darbības modeļu pārmaiņas, ja tās ir organizācijas un sabiedrības interesēs. Ir izpratne par sociālo un ekonomisko kontekstu. Lēmumu pieņem, balstoties uz vērtībām. Ar savu rīcību un atvērtību veicina iesaistīto pušu līdzsvarotu sadarbību | Ļoti labi |
| 3. | Izvēloties rīcības alternatīvas, identificē un līdzsvaro pretrunīgas vērtības. Identificē un apsver situāciju dažādos ētiskos aspektus. Pieskaņo savu rīcību un prioritātes atbilstoši organizācijas vajadzībām, izprot sadarbības nepieciešamību, lai sasniegtu organizācijas lielāka mēroga mērķus | Labi |
| 4. | Uzņemas atbildību par savu rīcību, taču nespēj pamatot to, ietverot plašākā kontekstā, un paredzēt tās sekas. Rīkojas atkarībā no situācijas. Atsevišķās situācijās izrāda, ka organizācijas intereses nav prioritāras | Jāpilnveido |
| 5. | Nespēj izturēties ar cieņu, saglabāt neatkarību un nepakļauties ietekmei. Profesionālās darbības rezultātā iegūto informāciju un darba resursus izmanto arī personīgās interesēs, izmanto amata priekšrocības personīgā labuma gūšanai | Neapmierinoši |
5. Kompetence "Pārmaiņu vadīšana" (tikai regulatora priekšsēdētāja amata pretendentam) – gatavība un spēja mērķtiecīgi vadīt efektīvu un kvalitatīvu pārmaiņu un organizācijas pārveides procesu.
| Nr. p. k. | Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem | Vērtējums |
| 1. | Regulāri izmēģina un testē jaunas pieejas un metodes organizācijas darba pilnveidošanai. Ar savu attieksmi iedvesmo darbiniekus pārmaiņām organizācijā. Attīsta darba vidi, kurā pastāvīga attīstība tiek uzskatīta par organizācijas vērtību, tai skaitā mērķtiecīgi sagatavo darbiniekus un komandu pārmaiņām nākotnē. Mērķtiecīgi ievieš citu organizāciju pārmaiņu vadības labo praksi organizācijā. Ir paraugs citiem jaunu iniciatīvu ieviešanā, personīgi sniedz skaidru vīziju par pārmaiņu ietekmi | Izcili |
| 2. | Veido organizācijā inovācijām un pārmaiņām atvērtu vidi: mudina organizācijā strādājošos nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, atbalsta to īstenošanu. Saskata pārmaiņu nepieciešamību un rosina pārmaiņas, izvērtējot plašāku kontekstu: ilgtermiņa, tai skaitā nozares attīstības tendences. Vienkāršā un saprotamā veidā pārliecina darbiniekus par pārmaiņu nepieciešamību, tai skaitā par sagaidāmajiem rezultātiem un ieguvumiem. Apzina un izmanto labo praksi pārmaiņu vadīšanā. Iegūst atgriezenisko saiti no pārmaiņās iesaistītajām pusēm un izmanto to izmaiņu un uzlabojumu veikšanai pārmaiņu plānā un komunikācijā | Ļoti labi |
| 3. | Definē pārmaiņu vajadzību, mērķi un sasniedzamos rezultātus, izskaidro tos darbiniekiem. Izstrādā pārmaiņu vadības plānu, nosakot veicamos pasākumus, termiņus un iesaistītās puses. Pārrauga pārmaiņu procesu līdz izvirzītajam mērķim. Seko līdzi darbinieku noskaņojumam un izpratnei par pārmaiņu procesu, veic pasākumus, lai mazinātu pretestību, sniedz atbalstu. Pamana un atzīst pārmaiņu procesā pieļautās kļūdas, rīkojas, lai tās novērstu | Labi |
| 4. | Izprot pārmaiņu nepieciešamību, taču neuzņemas aktīvu lomu pārmaiņu īstenošanā. Nepiedāvā pietiekami aptverošu vai ar iesaistītajām pusēm saskaņotu pārmaiņu vadības plānu. Nenoved pārmaiņas līdz rezultātam, sastopoties ar grūtībām un pretestību. Īsteno pārmaiņas tikai savā tiešās atbildības jomā, neizvērtējot to plašāku ietekmi uz organizāciju vai nozari kopumā. Neizvērtē vai formāli izvērtē pārmaiņu rezultātus | Jāpilnveido |
| 5. | Nesaskata pārmaiņu nepieciešamību un to radītās iespējas iestādei. Bloķē pārmaiņu iniciatīvas un izrāda atklātu pretestību un negatīvu attieksmi pret ārēji rosinātām pārmaiņām. Ierosina pārmaiņas, neizvērtējot to pamatotību un lietderību | Neapmierinoši |
6. Kompetence "Darbs komandā" (tikai regulatora padomes locekļa amata pretendentam) – rīcība, kas vērsta uz veiksmīgu sadarbību ar kolēģiem, lai veicinātu komandas mērķu sasniegšanu. Spēja uzturēt labas attiecības ar komandas biedriem, apmainīties ar nozīmīgu informāciju, veidot kopīgas komandas izjūtu.
| Nr. p. k. | Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem | Vērtējums |
| 1. | Veido un uztur komandas garu. Rīkojas, lai risinājumi un lēmumi tiktu pieņemti, balstoties uz vienprātību. Izrāda izpratni par citu komandas dalībnieku rīcības cēloņiem. Palīdz atrisināt grupas iekšējos konfliktus. Veido vidi, kurā komandas locekļi paši rada inovācijas, nāk klajā ar idejām un priekšlikumiem komandas darba snieguma kāpināšanai. Nodrošina komandā savstarpējo uzticēšanos, rada uzticību un uzticas komandas biedriem | Izcili |
| 2. | Vada komandas pielāgošanos darbam mainīgos apstākļos, ja nepieciešams, pārdefinējot un mainot arī komandas mērķus. Labprāt uzņemas papildu pienākumus, kas veicina komandas mērķu sasniegšanu. Veicina pozitīvu sadarbību un visu dalībnieku iesaistīšanos komandas darbā. Spēj analizēt un konstruktīvi izvērtēt citu idejas un priekšlikumus, izsaka atzinību par citu idejām un priekšlikumiem. Regulāri īsteno pasākumus komandas motivācijas kāpināšanai | Ļoti labi |
| 3. | Strādā komandas labā. Piedāvā savu palīdzību un atbalstu, ja redz, ka tas ir nepieciešams. Ciena un izprot citu viedokli, pozitīvi novērtē citu ieguldījumu komandas darbā. Regulāri sniedz atgriezenisko saiti komandai, analizē un pārrunā komandas darba sniegumu. Piedāvā jaunas idejas un risinājumus. Seko līdzi komandas motivācijai un īsteno pasākumus motivācijas kāpināšanai. Atbalsta komandas dalībniekus mērķu un uzdevumu izpildē. Izturas taisnīgi un vienlīdzīgi pret visiem komandas dalībniekiem | Labi |
| 4. | Gatavs ieguldīt tik, cik prasa. Piedalās komandas darbā, pauž pozitīvu attieksmi pret komandas locekļiem. Īslaicīgi spēj mobilizēt komandu darbam, lai paveiktu konkrētus uzdevumus. Atgriezenisko saiti komandai sniedz neregulāri vai tikai kritiskās situācijās. Nesniedz priekšlikumus un nepauž viedokli pēc savas iniciatīvas. Nodod tālāk svarīgu informāciju. Atbalsta komandas lēmumus. Dara to, ko komanda prasa. Izrāda interesi par komandas motivāciju kritiskās situācijās | Jāpilnveido |
| 5. | Nepiedalās komandas darbā. Dominē viedokļa paušanā. Necenšas uzturēt kontaktus ar citiem. Ar savu uzvedību var izraisīt konfliktus. Izvairās analizēt komandas darba sniegumu, nedod atgriezenisko saiti par komandas sasniegumiem un neveiksmēm vai arī pievērš uzmanību tikai komandas kļūdām un trūkumiem. Nepievērš uzmanību komandas motivācijai | Neapmierinoši |
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
