Zaudējis spēku - Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembra noteikumus Nr. 266 "Noteikumi par tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju piemērošanu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 193

Rīgā 2020. gada 20. oktobrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 43 6. p.)

Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
50. panta pirmo daļu
(Grozīts ar FKTK 13.09.2022. noteikumiem Nr. 164)

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka ES regulā Nr. 575/2013¹ un Deleģētajā regulā (ES) 2015/61² paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu Latvijas Republikā un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas ES regulas 2019/2033³ 1. panta 2. un 5. punktā, (tālāk tekstā abas kopā – iestāde). Kredītiestādes, kas ir nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes, ievēro šo noteikumu prasības, ciktāl tas ir noteikts tām saistošajā Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2016/445 (2016. gada 14. marts) par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4)⁴.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

2.Noteikumos lietoto terminu lietojums atbilst terminu lietojumam ES regulā Nr. 575/2013.

II. Pašu kapitāls

3. ES regulas Nr. 575/2013 478. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā piemērojamā procentuālā attiecība līdz 31.12.2023. ir 100 procentu.

4. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija), ievērojot ES regulas Nr. 575/2013 478. panta 2. punktā noteikto, ir tiesīga atļaut iestādei piemērot zemāku procentuālo attiecību, nekā noteikts šo noteikumu 3. punktā, ja šo noteikumu 3. punktā noteiktās procentuālās attiecības piemērošanas dēļ būtiski palielinās atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitījuma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem apmērs. Lai saņemtu minēto atļauju, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda minētā atskaitījuma apmēru, tā ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitāla apmēru, pašu kapitāla apmēru un attiecīgajiem kapitāla rādītājiem, kā arī pamatotu citu piemērojamo procentuālo attiecību, ievērojot ES regulas Nr. 575/2013 478. panta 2. punktā noteikto.

5. (Svītrots ar FKTK 13.09.2022. noteikumiem Nr. 164)

III. Kredītriska kapitāla prasības

6. Iestāde, rēķinot riska darījumu, kas ir nodrošināti ar hipotēku uz Latvijā reģistrētu komerciālo nekustamo īpašumu, riska svērto vērtību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 126. pantu, piemēro 100 procentu riska pakāpi.

7. (Svītrots ar FKTK 08.06.2020. noteikumiem Nr. 66)

IV. Lielo riska darījumu ierobežojumi

8. No ES regulas Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā minēto lielo riska darījumu ierobežojumiem ir atbrīvoti šādi riska darījumi:

8.1. ar Komisijas atļauju riska darījumi ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, un to uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī veic Komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kurā konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām⁵;

8.2. 80 procenti no riska darījumu ar dalībvalstu reģionālajām vai vietējām valdībām vērtības vai riska darījumu, kas nodrošināti ar dalībvalstu reģionālo vai vietējo valdību galvojumiem vai vērtspapīriem, vērtības, ja šādiem riska darījumiem saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 115. panta 5. punkta prasībām piemēro 20 procentu riska pakāpi;

8.3. tādas aktīvu posteņos uzrādītās prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, kas nav ieguldījumi šo iestāžu pašu kapitālā, neilgst vairāk kā līdz nākamās darbdienas beigām un nav izteikti galvenajās tirdzniecības valūtās. Iestāde veido un uztur galveno tirdzniecības valūtu sarakstu, pamatojoties uz tirgus praksi un valūtu tirdzniecības statistiku;

8.4. tādas aktīvu posteņos uzrādītās prasības pret centrālajām bankām attiecīgās valsts nacionālajā valūtā, kas tiek ņemtas vērā obligāto rezervju prasības izpildes noteikšanai;

8.5. 50 procenti no vidēja vai zema riska ārpusbilances dokumentārajiem akreditīviem un no vidēja vai zema riska ārpusbilances neizmantotajām kredītiespējām, kas minētas attiecīgi ES regulas Nr. 575/2013 1. pielikuma 3.(a)(i) un 3.(b)(i) punktā;

8.6. tiesību aktos pieprasītās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kas tiek finansēts, emitējot hipotekārās ķīlas zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās ierakstīšanas zemesgrāmatā ar noteikumu, ka šāda garantija netiek izmantota, lai mazinātu kredītrisku, aprēķinot aktīvu riska svērto vērtību;

8.7. riska darījumi tāda nodrošinājuma vai garantijas veidā, kuru mājokļu kredītiem sniedz ES regulas Nr. 575/2013 201. pantā minēts atbilstošas aizsardzības devējs, kura kredītreitings atbilst vismaz zemākajai no turpmāk minētajām kredīta kvalitātes pakāpēm:

8.7.1. kredīta kvalitātes 2. pakāpei;

8.7.2. kredīta kvalitātes pakāpei, kas atbilst tās dalībvalsts centrālās valdības reitingam ārvalstu valūtā, kurā atrodas aizsardzības devēja galvenais birojs;

8.8. 80 procenti no segto obligāciju, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 129. panta 1., 3. un 6. punkta prasībām, nominālvērtības;

8.9. tādas aktīvu posteņos uzrādītās prasības pret centrālajām valdībām, kas tiek ņemtas vērā likviditātes seguma rādītāja prasības izpildes noteikšanai un ir centrālo valdību parāda vērtspapīri, kuri ir denominēti un finansēti attiecīgās valsts nacionālajā valūtā, ja šo centrālo valdību kredītnovērtējums, kuru veikusi norīkota ārējā kredītu novērtējuma institūcija, atbilst trešajai vai augstākai kredīta kvalitātes pakāpei;

8.10. riska darījumi tādas garantijas veidā, kuru oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem sniedz eksporta kredīta aģentūra, kuras kredītreitings atbilst vismaz zemākajai no turpmāk minētajām kredīta kvalitātes pakāpēm:

8.10.1. kredīta kvalitātes 2. pakāpei;

8.10.2. kredīta kvalitātes pakāpei, kas atbilst tās dalībvalsts centrālās valdības reitingam ārvalstu valūtā, kurā atrodas eksporta kredīta aģentūras galvenais birojs.

(Grozīts ar FKTK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 66; FKTK 13.09.2022. noteikumiem Nr. 164)

9. Lai saņemtu šo noteikumu 8.1. punktā minēto Komisijas atļauju neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, tā iesniedz Komisijai rakstveida iesniegumu, kas apstiprināts iestādes valdes sēdē, un tam pievieno iestādes veikto vērtējumu par atbilstību minētās atļaujas saņemšanai noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, kā arī citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

10. (Svītrots ar FKTK 13.09.2022. noteikumiem Nr. 164)

V. Likviditātes prasības

11. (Svītrots no 26.06.2021. ar FKTK 08.06.2020. noteikumiem Nr. 66; sk. grozījumu 6. punktu)

12. (Svītrots ar FKTK 13.09.2022. noteikumiem Nr. 164)

12.¹ Par galvenajiem akciju indeksiem, lai noteiktu to akciju tvērumu, kuras varētu uzskatīt par 2.B līmeņa aktīviem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu, tiek noteikti Eiropas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1646⁶ I pielikumā uzskaitītie indeksi.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

12.² Papildus šo noteikumu 12.¹ punktā minētajiem indeksiem par galvenajiem akciju indeksiem, lai noteiktu to akciju tvērumu, kuras varētu uzskatīt par 2.B līmeņa aktīviem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu, tiek noteikti šādi indeksi:

12.²1. jebkurš šo noteikumu 12.¹ punktā neiekļauts galvenais akciju indekss dalībvalstī vai ārvalstī, ko par tādu šā punkta nolūkā noteikusi attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcija;

12.²2. jebkurš šo noteikumu 12.¹ vai 12.² 1. punktā neiekļauts galvenais akciju indekss, kurš ietver vadošos uzņēmumus attiecīgajā valstī.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

12.³ Saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 428.p panta 10. punktu iestāde ārpusbilances riska darījumiem, kas nav minēti ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 4. nodaļā, piemēro stabila finansējuma koeficientus, kas atbilst izejošās naudas plūsmas likmēm, kuras iestāde piemēro saistītajiem produktiem un pakalpojumiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. pantu likviditātes seguma prasības kontekstā.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

12.⁴ Iestāde, kurai ir piešķirta atļauja piemērot ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 5. nodaļā minēto vienkāršoto neto stabila finansējuma prasību, ievēro šo noteikumu 12.³ punktā noteikto pieeju attiecībā uz nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientiem ārpusbilances riska darījumiem, kas nav minēti ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 4. nodaļā.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

12.⁵ Ja aktīvi nošķirti saskaņā ar ES regulas Nr. 648/2012⁷ 11. panta 3. punktu, kā ir minēts ES regulas Nr. 575/2013 428.q panta 2. punktā, un iestāde nevar brīvi rīkoties ar šādiem aktīviem, tad aktīvus uzskata par apgrūtinātiem laikposmā, kas atbilst saistību pret iestādes klientiem, uz kuriem attiecas nodalīšanas prasība, termiņam.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

12.⁶ Iestāde, kurai ir piešķirta atļauja piemērot ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 5. nodaļā minēto vienkāršoto neto stabila finansējuma prasību, ievēro šo noteikumu 12.⁵ punktā noteikto pieeju attiecībā uz nodalītu aktīvu apgrūtinājuma termiņa noteikšanu.

(FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

VI. Būtiska līdzdalība

13. Iestāde attiecībā uz tās būtiskas līdzdalības apmēru un būtiskas līdzdalības kopējo apmēru, kas attiecīgi atbilst ES regulas Nr. 575/2013 89. panta 1. un 2. punkta prasībām, piemēro ES regulas Nr. 575/2013 89. panta 3. punkta (a) apakšpunkta prasības.

VII. Noslēguma jautājums

14. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2013. gada 19. decembra normatīvie noteikumi Nr. 285 "Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012.

² Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014.

⁴ Grozīta ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2022/504 (2022. gada 25. marts), ar ko groza Regulu (ES) 2016/445 par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4) (ECB/2022/14).

⁵ Ārvalstis, kurās konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, ir noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/1753 (2021. gada 1. oktobris) par dažu trešo valstu un teritoriju uzraudzības un regulatīvo prasību līdzvērtīgumu, lai riska darījumiem piemērotu pieeju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013.

⁶ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1646 (2016. gada 13. septembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz galvenajiem indeksiem un atzītām biržām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem.

Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
20.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 193

(Pielikums FKTK 13.09.2022. noteikumu Nr. 164 redakcijā)


(iestādes nosaukums)

(vērtējuma veikšanas datums)

Vērtējums par atbilstību atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai noteiktajiem kritērijiem

I. Kritēriji atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai

1. Konsolidācija tiek veikta, lietojot pilnas konsolidācijas metodi.

2. Iestādes mātes sabiedrība vai iestādes meitas sabiedrības, vai iestādes mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības (tālāk tekstā arī – darījumu partneris) piemēro tādas pašas risku mērīšanas un novērtēšanas metodes un risku kontroles procedūras, kādas piemēro iestāde, un to informācijas tehnoloģiju pārvaldība un sistēmas ir integrētas vai saskaņotas.

3. Nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas izriet no saistošiem nolīgumiem vai, ja darījumu partneris ir ārvalsts sabiedrība, no piemērojamajiem tiesību aktiem un kas varētu kavēt darījumu partneri savlaicīgi veikt riska darījuma atmaksu iestādei, izņemot darbības atjaunošanas un noregulējuma gadījumus, kuros piemēro Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā paredzētos ierobežojumus.

4. Riska darījumi ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām (tālāk tekstā – iekšgrupas riska darījumi) ir pamatoti ar grupas finansējuma stratēģiju un finansējuma struktūru (pozīcijām).

5. Lēmuma par iekšgrupas riska darījumu apstiprināšanu pieņemšanas process individuāli un attiecīgā gadījumā prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī ir līdzīgs procesiem, ko piemēro, lai pieņemtu lēmumu par riska darījumu ar trešajām personām apstiprināšanu.

6. Risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras, informācijas tehnoloģiju sistēmas un vadības informācijas sistēma ļauj nepārtraukti pārraudzīt iekšgrupas riska darījumus, t.sk. pārbaudīt to atbilstību riska stratēģijai, individuāli un attiecīgā gadījumā prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī, kā arī nodrošināt, ka to pārraudzība ir līdzīga riska darījumu ar trešajām personām pārraudzības procesam.

7. Risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras individuāli un attiecīgā gadījumā prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī ļauj nodrošināt, ka atbrīvojuma no ES regulas Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā minēto lielo riska darījumu ierobežojumiem izmantošanas rezultātā neradīsies koncentrācijas risks, kas pārsniedz risku stratēģijā noteikto un ir pretrunā ar iekšējiem likviditātes un likviditātes riska pārvaldīšanas principiem grupas ietvaros.

8. Koncentrācijas risks, kas rodas iekšgrupas riska darījumu dēļ, ir iestādes risku pārvaldīšanas sistēmas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa sastāvdaļa.

9. Koncentrācijas riska pārvaldība atbilst grupas darbības atjaunošanas plānam.

II. Vērtējuma tabula par atbilstību kritērijiem atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai

Iestāde vērtējumu par atbilstību katram šā pielikuma I sadaļā minētajam kritērijam sagatavo atbilstoši šā pielikuma II sadaļā norādītajai tabulai.

Tabula. Vērtējums par atbilstību kritērijiem atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai

Kritērijs*
Atbilstības vērtējums un tā pamatojums**	Atsauce uz vērtējumu pamatojošiem dokumentiem, t.sk. dokumenta sadaļu vai lappusi

* Iestāde norāda šā pielikuma I sadaļā minēto kritēriju, kuram tiek veikts atbilstības vērtējums.

** Iestāde izvērtē un pamato (aprakstot) atbilstību kritērijam, balstoties uz iekšējiem dokumentiem – politikām, procedūrām, pārskatiem u.c. –, kā arī nepieciešamības gadījumā balstoties uz ārējiem dokumentiem – tiesību aktiem u.c. –, piemēram, ja darījumu partneris ir ārvalsts sabiedrība.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: Numurs: 193Pieņemts: 20.10.2020.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 210, 29.10.2020. OP numurs:

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Izdoti saskaņā ar
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids