|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 164 Rīgā 2022. gada 13. septembrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
padomes Grozījumi "Normatīvajos noteikumos par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu"Izdoti saskaņā ar
Kredītiestāžu likuma Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 20. oktobra normatīvajos noteikumos Nr. 193 "Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu" (tālāk tekstā - noteikumi) šādus grozījumus: 1. Svītrot noteikumu izdošanas pamatojumā vārdus un skaitli "un Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.5 panta pirmo daļu". 2. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā: "1. "Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu" (tālāk tekstā - noteikumi) nosaka ES regulā Nr. 575/20131 un Deleģētajā regulā (ES) 2015/612 paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu Latvijas Republikā un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas ES regulas 2019/20333 1. panta 2. un 5. punktā, (tālāk tekstā abas kopā - iestāde). Kredītiestādes, kas ir nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes, ievēro šo noteikumu prasības, ciktāl tas ir noteikts tām saistošajā Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2016/445 (2016. gada 14. marts) par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4)4." 3. Svītrot 5., 10. un 12. punktu. 4. Izteikt 8.1. punktu šādā redakcijā: "8.1. ar Komisijas atļauju riska darījumi ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, un to uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī veic Komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kurā konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām5;". 5. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā: "9. Lai saņemtu šo noteikumu 8.1. punktā minēto Komisijas atļauju neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, tā iesniedz Komisijai rakstveida iesniegumu, kas apstiprināts iestādes valdes sēdē, un tam pievieno iestādes veikto vērtējumu par atbilstību minētās atļaujas saņemšanai noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, kā arī citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai." 6. Papildināt noteikumus ar 12.1-12.6 punktu šādā redakcijā: "12.1 Par galvenajiem akciju indeksiem, lai noteiktu to akciju tvērumu, kuras varētu uzskatīt par 2.B līmeņa aktīviem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu, tiek noteikti Eiropas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/16466 I pielikumā uzskaitītie indeksi. 12.2 Papildus šo noteikumu 12.1 punktā minētajiem indeksiem par galvenajiem akciju indeksiem, lai noteiktu to akciju tvērumu, kuras varētu uzskatīt par 2.B līmeņa aktīviem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu, tiek noteikti šādi indeksi: 12.21. jebkurš šo noteikumu 12.1 punktā neiekļauts galvenais akciju indekss dalībvalstī vai ārvalstī, ko par tādu šā punkta nolūkā noteikusi attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcija; 12.22. jebkurš šo noteikumu 12.1 vai 12.21. punktā neiekļauts galvenais akciju indekss, kurš ietver vadošos uzņēmumus attiecīgajā valstī. 12.3 Saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 428.p panta 10. punktu iestāde ārpusbilances riska darījumiem, kas nav minēti ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 4. nodaļā, piemēro stabila finansējuma koeficientus, kas atbilst izejošās naudas plūsmas likmēm, kuras iestāde piemēro saistītajiem produktiem un pakalpojumiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. pantu likviditātes seguma prasības kontekstā. 12.4 Iestāde, kurai ir piešķirta atļauja piemērot ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 5. nodaļā minēto vienkāršoto neto stabila finansējuma prasību, ievēro šo noteikumu 12.3 punktā noteikto pieeju attiecībā uz nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientiem ārpusbilances riska darījumiem, kas nav minēti ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 4. nodaļā. 12.5 Ja aktīvi nošķirti saskaņā ar ES regulas Nr. 648/20127 11. panta 3. punktu, kā ir minēts ES regulas Nr. 575/2013 428.q panta 2. punktā, un iestāde nevar brīvi rīkoties ar šādiem aktīviem, tad aktīvus uzskata par apgrūtinātiem laikposmā, kas atbilst saistību pret iestādes klientiem, uz kuriem attiecas nodalīšanas prasība, termiņam. 12.6 Iestāde, kurai ir piešķirta atļauja piemērot ES regulas Nr. 575/2013 Sestās daļas IV sadaļas 5. nodaļā minēto vienkāršoto neto stabila finansējuma prasību, ievēro šo noteikumu 12.5 punktā noteikto pieeju attiecībā uz nodalītu aktīvu apgrūtinājuma termiņa noteikšanu." 7. Papildināt noteikumus ar pielikumu šādā redakcijā: "Pielikums
Vērtējums par atbilstību atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai noteiktajiem kritērijiem I. Kritēriji atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai 1. Konsolidācija tiek veikta, lietojot pilnas konsolidācijas metodi. 2. Iestādes mātes sabiedrība vai iestādes meitas sabiedrības, vai iestādes mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības (tālāk tekstā arī - darījumu partneris) piemēro tādas pašas risku mērīšanas un novērtēšanas metodes un risku kontroles procedūras, kādas piemēro iestāde, un to informācijas tehnoloģiju pārvaldība un sistēmas ir integrētas vai saskaņotas. 3. Nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas izriet no saistošiem nolīgumiem vai, ja darījumu partneris ir ārvalsts sabiedrība, no piemērojamajiem tiesību aktiem un kas varētu kavēt darījumu partneri savlaicīgi veikt riska darījuma atmaksu iestādei, izņemot darbības atjaunošanas un noregulējuma gadījumus, kuros piemēro Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā paredzētos ierobežojumus. 4. Riska darījumi ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām (tālāk tekstā - iekšgrupas riska darījumi) ir pamatoti ar grupas finansējuma stratēģiju un finansējuma struktūru (pozīcijām). 5. Lēmuma par iekšgrupas riska darījumu apstiprināšanu pieņemšanas process individuāli un attiecīgā gadījumā prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī ir līdzīgs procesiem, ko piemēro, lai pieņemtu lēmumu par riska darījumu ar trešajām personām apstiprināšanu. 6. Risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras, informācijas tehnoloģiju sistēmas un vadības informācijas sistēma ļauj nepārtraukti pārraudzīt iekšgrupas riska darījumus, t.sk. pārbaudīt to atbilstību riska stratēģijai, individuāli un attiecīgā gadījumā prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī, kā arī nodrošināt, ka to pārraudzība ir līdzīga riska darījumu ar trešajām personām pārraudzības procesam. 7. Risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras individuāli un attiecīgā gadījumā prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī ļauj nodrošināt, ka atbrīvojuma no ES regulas Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā minēto lielo riska darījumu ierobežojumiem izmantošanas rezultātā neradīsies koncentrācijas risks, kas pārsniedz risku stratēģijā noteikto un ir pretrunā ar iekšējiem likviditātes un likviditātes riska pārvaldīšanas principiem grupas ietvaros. 8. Koncentrācijas risks, kas rodas iekšgrupas riska darījumu dēļ, ir iestādes risku pārvaldīšanas sistēmas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa sastāvdaļa. 9. Koncentrācijas riska pārvaldība atbilst grupas darbības atjaunošanas plānam. II. Vērtējuma tabula par atbilstību kritērijiem atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai Iestāde vērtējumu par atbilstību katram šā pielikuma I sadaļā minētajam kritērijam sagatavo atbilstoši šā pielikuma II sadaļā norādītajai tabulai. Tabula. Vērtējums par atbilstību kritērijiem atļaujas neierobežot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai iestādes meitas sabiedrībām, vai iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saņemšanai
* Iestāde norāda šā pielikuma I sadaļā minēto kritēriju, kuram tiek veikts atbilstības vērtējums. ** Iestāde izvērtē un pamato (aprakstot) atbilstību kritērijam, balstoties uz iekšējiem dokumentiem - politikām, procedūrām, pārskatiem u.c. -, kā arī nepieciešamības gadījumā balstoties uz ārējiem dokumentiem - tiesību aktiem u.c. -, piemēram, ja darījumu partneris ir ārvalsts sabiedrība." 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012. 2 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm. 3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014. 4 Grozīta ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2022/504 (2022. gada 25. marts), ar ko groza Regulu (ES) 2016/445 par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4) (ECB/2022/14). 5 Ārvalstis, kurās konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, ir noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/1753 (2021. gada 1. oktobris) par dažu trešo valstu un teritoriju uzraudzības un regulatīvo prasību līdzvērtīgumu, lai riska darījumiem piemērotu pieeju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013. 6 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1646 (2016. gada 13. septembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz galvenajiem indeksiem un atzītām biržām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. 7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi "Normatīvajos noteikumos par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
|||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
