Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 620

Rīgā 2020. gada 6. oktobrī (prot. Nr. 59 7. §)
Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma
18. panta piekto daļu un 19. panta trešo daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā persona, kura vēlas kārtot datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – pretendents), piesakās datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – eksāmens) kārtošanai;

1.2. eksāmena saturu;

1.3. eksāmena norises un vērtēšanas kārtību;

1.4. prasības profesionālās kvalifikācijas uzturēšanai;

1.5. datu aizsardzības speciālistu saraksta uzturēšanas kārtību.

II. Eksāmena saturs, organizēšana un norise

2. Eksāmenā pārbauda pretendenta zināšanas un prasmes šādās jomās:

2.1. personas datu aizsardzības teorētiskie pamati un tiesiskais regulējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula), un Fizisko personu datu apstrādes likumu:

2.1.1. personas datu aizsardzības jēdzieni;

2.1.2. Vispārīgās datu aizsardzības regulas teritoriālais un materiālais tvērums;

2.1.3. personas datu apstrādes principi;

2.1.4. personas datu apstrādes tiesiskie pamati;

2.1.5. datu subjekta tiesības un informēšanas pienākums;

2.1.6. pārzinis un apstrādātājs, kā arī prasības personas datu aizsardzības atbilstības nodrošināšanai;

2.1.7. personas datu nosūtīšana uz trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām;

2.1.8. uzraudzības iestāde un konsekvences mehānisms;

2.1.9. tiesību aizsardzības līdzekļi;

2.2. pārziņa atbildība un personas datu drošība:

2.2.1. personas datu apstrādes tehniskie risinājumi;

2.2.2. informācijas drošības uzturēšanas sistēma un tās pārvaldība;

2.2.3. personas datu apstrādes riska analīze, pārvaldība un audits;

2.2.4. inovatīvo tehnoloģiju ietekme uz personas datu aizsardzības aspektiem un ietekmes novērtējums uz datu aizsardzību;

2.2.5. personas datu aizsardzības pārkāpums;

2.2.6. integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma;

2.3. personas datu aizsardzības tiesiskais ietvars un judikatūra:

2.3.1. nozaru tiesiskais regulējums personas datu aizsardzības jautājumos un tā mijiedarbība ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumiem;

2.3.2. Eiropas Savienības un citi starptautiskie tiesību akti, kas reglamentē personas datu aizsardzību, un to ietekme uz Latvijas nacionālo normatīvo regulējumu;

2.3.3. judikatūra personas datu aizsardzības jomā.

3. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms eksāmena norises dienas Datu valsts inspekcija (turpmāk – inspekcija) izsludina pieteikšanos eksāmenam, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un inspekcijas tīmekļvietnē. Paziņojumā norāda eksāmena norises laiku, pieteikšanās termiņu, kā arī maksāšanas un dokumentu iesniegšanas kārtību. Eksāmena pieteikšanās termiņš nevar būt īsāks par vienu kalendāra mēnesi. Eksāmena norises vietu paziņo, divas kalendāra nedēļas pirms eksāmena dienas publicējot informāciju inspekcijas tīmekļvietnē.

4. Lai pieteiktos eksāmenam, pretendents iesniedz inspekcijā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

4.1. vārdu, uzvārdu;

4.2. personas kodu;

4.3. elektroniskā pasta adresi;

4.4. tālruņa numuru, ja pretendents kā papildu saziņas veidu vēlas to norādīt;

4.5. ziņas, ka veikta samaksa par eksāmena kārtošanu, vai pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju (neapliecinātu).

5. Pretendents samaksu par eksāmena kārtošanu veic atbilstoši normatīvajos aktos par inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajam apmēram un maksāšanas kārtībai. Pretendentam ir tiesības līdz inspekcijas noteiktā pieteikšanās termiņa beigām rakstveidā atsaukt savu iesniegumu un saņemt atpakaļ samaksāto naudu par eksāmena kārtošanu.

6. Inspekcija izvērtē šo noteikumu 4. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas elektroniski nosūta pretendentam paziņojumu par atļauju kārtot eksāmenu vai atteikumu eksāmena kārtošanai. Ja inspekcija konstatē nepilnības šo noteikumu 4. punktā minētajā iesniegumā, tā pretendentam nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

7. Inspekcija nosūta pretendentam atteikumu eksāmena kārtošanai un atmaksā samaksāto naudu, ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:

7.1. pretendents ir nokavējis noteikto pieteikšanās termiņu;

7.2. pretendents nav pilnībā veicis samaksu par eksāmena kārtošanu;

7.3. nav sniegtas šo noteikumu 4. punktā minētās ziņas.

8. Pretendents, ierodoties uz eksāmenu, inspekcijas pārstāvim uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Inspekcijas pārstāvis pirms eksāmena katram pretendentam piešķir unikālu identifikācijas kodu.

9. Pirms eksāmena inspekcijas pārstāvis informē pretendentus par eksāmena norises kārtību.

10. Ja pretendents nokavē eksāmena sākumu, viņam ar inspekcijas pārstāvja atļauju ir tiesības kārtot eksāmenu, bet tā izpildes laiks netiek pagarināts. Šāda atļauja netiek sniegta, ja kāds no pretendentiem jau ir pabeidzis kārtot eksāmenu un atstājis eksāmena telpu.

11. Ja pretendents attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz eksāmenu, viņam ir tiesības to kārtot nākamajā izsludinātajā eksāmena kārtošanas reizē un otrreiz maksājums par eksāmena kārtošanu nav jāveic. Pretendents par neierašanos un tās iemesliem informē inspekciju līdz eksāmena sākumam, bet, ja tas nav iespējams, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc eksāmena norises dienas. Par to, vai neierašanās iemesli ir atzīstami par attaisnojošiem, lemj inspekcijas direktors, pamatojoties uz pretendenta rakstisku iesniegumu, kam pievienoti attaisnojošos apstākļus apliecinoši dokumenti. Inspekcijas direktora lēmumu pretendents var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

12. Ja iemesli, kuru dēļ pretendents nav ieradies uz eksāmenu, netiek atzīti par attaisnojošiem vai pretendents par neierašanos un tās iemesliem nav paziņojis inspekcijai šo noteikumu 11. punktā minētajā termiņā, par eksāmena kārtošanu samaksātā nauda netiek atmaksāta.

13. Eksāmena laikā tā norises telpā (turpmāk – eksāmena telpa) drīkst atrasties pretendenti, kuri kārto eksāmenu, un inspekcijas pārstāvji.

14. Eksāmena gaitu protokolē inspekcijas pārstāvis. Eksāmena protokolu paraksta attiecīgajā eksāmenā klātesošie inspekcijas pārstāvji. Protokolā norāda:

14.1. eksāmena norises datumu un vietu;

14.2. attiecīgajā eksāmenā klātesošos inspekcijas pārstāvjus;

14.3. eksāmena pirmās un otrās daļas sākuma un noslēguma laiku;

14.4. pretendentus, kas nokavē eksāmena pirmās vai otrās daļas sākumu, kā arī laiku, kad tie ieradušies;

14.5. pretendentu, kas atstāj eksāmena telpu eksāmena pirmās vai otrās daļas laikā, kā arī laiku, kad pretendents atstāj eksāmena telpu un atgriežas tajā;

14.6. laiku, kad pēdējais pretendents ir nodevis eksāmena pirmās un otrās daļas darba izpildes lapu;

14.7. pretendentu skaitu;

14.8. citus ar eksāmena norisi saistītos notikumus.

15. Eksāmena jautājumus un uzdevumus sagatavo inspekcija.

16. Eksāmenam ir divas daļas:

16.1. pirmajā daļā pretendents sniedz rakstiskas atbildes uz 60 testa jautājumiem, kas sadalīti trijās nodaļās atbilstoši šo noteikumu 2. punktā minētajām jomām, – 30 jautājumi par šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto jomu, 20 jautājumi par šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto jomu un 10 jautājumi par šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto jomu;

16.2. otrajā daļā pretendents rakstiski risina divus praktiskos uzdevumus.

17. Eksāmens norisinās vienā dienā. Eksāmena vienas daļas ilgums ir divas stundas.

18. Pretendents eksāmena pirmo un otro daļu kārto, izmantojot eksāmena darba izpildes lapu. Uz darba izpildes lapas norāda šo noteikumu 8. punktā minēto identifikācijas kodu.

19. Pretendentam ir aizliegts eksāmena laikā izmantot normatīvo aktu tekstus, juridisko literatūru, saziņas līdzekļus (piemēram, telekomunikācijas līdzekļus, elektroniskās piezīmju grāmatiņas) un citus palīglīdzekļus. Eksāmena otrajā daļā atļauts izmantot inspekcijas izsniegtos palīgmateriālus.

20. Pretendentam ir aizliegts eksāmena laikā sarunāties un traucēt citus pretendentus, kā arī atstāt eksāmena telpu bez inspekcijas pārstāvja atļaujas.

21. Ja pretendents neievēro šo noteikumu 19. punktā minētos aizliegumus, inspekcijas pārstāvis protokolā un pretendenta darba izpildes lapā izdara atzīmi par izteikto brīdinājumu un izraida attiecīgo pretendentu no eksāmena telpas. Ja pretendents neievēro šo noteikumu 20. punktā minētos aizliegumus, inspekcijas pārstāvis viņu brīdina un protokolā un pretendenta darba izpildes lapā izdara atzīmi par izteikto brīdinājumu. Ja pretendents pēc brīdinājuma saņemšanas pārkāpumu izdara atkārtoti, inspekcijas pārstāvis protokolā un pretendenta darba izpildes lapā izdara atzīmi par izteikto brīdinājumu un izraida attiecīgo pretendentu no eksāmena telpas. Pēc pretendenta izraidīšanas no eksāmena telpas inspekcijas pārstāvis aizliedz pretendentam piedalīties eksāmena turpmākajā kārtošanā un protokolā izdara atzīmi, ka eksāmens nav nokārtots.

22. Eksāmena telpu eksāmena norises laikā atļauts īslaicīgi atstāt, saņemot inspekcijas pārstāvja atļauju. Inspekcijas pārstāvis atļauj atstāt eksāmena telpu vienlaikus tikai vienam pretendentam. Šādā gadījumā pretendents savu darba izpildes lapu nodod inspekcijas pārstāvim, un inspekcijas pārstāvis uz tās atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Eksāmena izpildes laiks pretendentam netiek pagarināts.

23. Beidzoties atbilžu sagatavošanas laikam vai pabeidzot atbilžu sagatavošanu pirms noteiktā laika, pretendents eksāmena darba izpildes lapu nodod inspekcijas pārstāvim.

24. Pēc eksāmena darba izpildes lapas nodošanas pretendents atstāj eksāmena telpu.

III. Eksāmena vērtēšanas komisija

25. Pretendentu zināšanas eksāmenā novērtē ar inspekcijas direktora rīkojumu izveidota eksāmena vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Par komisijas locekļiem var būt personas, kurām ir zināšanas un praktiskā darba pieredze personas datu aizsardzībā.

26. Komisijas locekļi ir atbildīgi par eksāmena satura konfidencialitāti.

IV. Vērtēšanas kārtība un rezultātu paziņošana

27. Komisija eksāmena darbu vai tā daļu nevērtē un darba izpildes lapā un protokolā neizdara ierakstu, ja tā konstatē vienu no šādiem apstākļiem:

27.1. eksāmena darba izpildes lapā pretendents ir norādījis vārdu, uzvārdu vai citus identificējošus datus (izņemot šo noteikumu 8. punktā minēto identifikācijas kodu);

27.2. eksāmena darba izpildes lapā atbildes ir sniegtas, rakstot tās ar zīmuli;

27.3. pretendenta rokraksts ir nesalasāms;

27.4. darba izpildes lapā ir konkrētajā eksāmena daļā klātesošā inspekcijas pārstāvja norāde, ka pretendents ir izdarījis šo noteikumu 19. punktā minēto pārkāpumu vai divus šo noteikumu 20. punktā minētos pārkāpumus.

28. Eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja pareizo atbilžu īpatsvars ir vismaz 80 % un katras nodaļas ietvaros sniegto pareizo atbilžu īpatsvars nav mazāks par 30 %. Komisija eksāmena otro daļu nevērtē, ja eksāmena pirmajā daļā saņemts negatīvs vērtējums.

29. Eksāmena otrās daļas atbildes vērtē 10 ballu sistēmā atbilstoši eksāmena vērtēšanas kritērijiem (1. pielikums).

30. Katrs komisijas loceklis novērtē pretendenta atbildes uz visiem eksāmena otrās daļas jautājumiem, katras atbildes vērtējumu ieraksta eksāmena otrās daļas vērtējuma lapā (2. pielikums) un, ja nepieciešams, pievieno īsu vērtējuma pamatojumu. Pēc visu atbilžu novērtēšanas komisijas loceklis ieraksta kopējo visu atbilžu vērtējumu, kuru iegūst, summējot otrās daļas uzdevumu atbilžu vērtējumus un izdalot ar abu uzdevumu jautājumu kopējo skaitu. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", apaļo uz augšu) un paraksta vērtējuma lapu. Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz četras balles, to neapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas vai trīs balles (neapmierinošs vērtējums).

31. Eksāmena otrā daļa ir nokārtota, ja pēc visu komisijas locekļu (kas piedalās eksāmena vērtēšanā) piešķirto vērtējumu kopsummas izdalīšanas ar komisijas locekļu (kas piedalās eksāmena vērtēšanā) skaitu pretendents ir saņēmis vismaz septiņas balles. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", apaļo uz augšu).

32. Komisija vērtējumu norāda protokolā. Protokolam pievieno katra komisijas locekļa aizpildīto komisijas locekļa vērtējuma lapu.

33. Komisijas priekšsēdētājs 10 darbdienu laikā pēc eksāmena beigām iesniedz inspekcijas direktoram komisijas parakstītu protokolu par pretendentu eksāmena rezultātiem.

34. Inspekcijas direktors, pamatojoties uz komisijas iesniegto protokolu, piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par pretendenta iekļaušanu datu aizsardzības speciālistu sarakstā (turpmāk – saraksts), ja pretendents eksāmenu nokārtojis sekmīgi, vai par atteikumu pretendentu iekļaut sarakstā, ja viņš nav nokārtojis eksāmenu.

35. Šo noteikumu 34. punktā minēto lēmumu inspekcija pretendentam nosūta uz viņa iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

36. Ja pretendents nav nokārtojis eksāmenu, viņš ir tiesīgs atkārtoti pieteikties eksāmena kārtošanai. Eksāmenu skaits nav ierobežots.

V. Saraksta uzturēšanas kārtība

37. Inspekcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par datu aizsardzības speciālista iekļaušanu sarakstā aktualizē sarakstu savā tīmekļvietnē.

38. Inspekcija 15 darbdienu laikā pēc datu aizsardzības speciālista paziņojuma saņemšanas par konstatētajām kļūdām un grozījumiem ziņās, kas attiecībā uz viņu iekļautas sarakstā, pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu sarakstā vai par atteikumu izdarīt grozījumus.

39. Inspekcijai ir tiesības no datu aizsardzības speciālista pieprasīt dokumentus vai to kopijas, kas apliecina šo noteikumu 38. punktā minētajā paziņojumā norādītos faktus.

VI. Prasības profesionālās kvalifikācijas uzturēšanai

40. Lai uzturētu spēkā kvalifikāciju, datu aizsardzības speciālists kā pasniedzējs vai mācību dalībnieks piedalās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos (turpmāk – mācības) personas datu aizsardzības jomā vai citā jomā, kas saistīta ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi (ne mazāk kā 36 akadēmiskās stundas triju gadu laikā pēc iekļaušanas sarakstā vai šo noteikumu 50.1. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas, no kurām ne mazāk kā 18 akadēmiskās stundas – personas datu aizsardzības jomā).

41. Datu aizsardzības speciālists kā pasniedzējs vai mācību dalībnieks var piedalīties inspekcijas, šo noteikumu 42. punktā minēto mācību organizētāju, citu iestāžu vai juridisku personu, citu valstu datu uzraudzības iestāžu vai mācību iestāžu, datu aizsardzības speciālistu profesionālo organizāciju vai starptautisko datu aizsardzības organizāciju organizētajās mācībās, ja šīs mācības organizētas personas datu aizsardzības jomā vai citā jomā, kas saistīta ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi.

42. Mācības personas datu aizsardzības jomā Latvijā organizē inspekcija vai mācību organizētāji. Mācību pasniedzējam ir zināšanas un vismaz pēdējo četru gadu praktiskā darba pieredze personas datu aizsardzības jomā.

43. Šo noteikumu 42. punktā minētais mācību organizētājs Latvijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms mācību uzsākšanas iesniedz inspekcijā paziņojumu par mācību organizēšanu. Paziņojumam pievieno dokumentus, kas apliecina pasniedzēju kvalifikāciju un pieredzi, un mācību programmu.

44. Inspekcija izvērtē šo noteikumu 43. punktā minēto paziņojumu un mēneša laikā pieņem lēmumu par paredzēto mācību atbilstību kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumam personas datu aizsardzības jomā.

45. Inspekcija savā tīmekļvietnē publicē tās rīcībā esošo informāciju par:

45.1. mācībām personas datu aizsardzības jomā Latvijā, kas atbilstoši šo noteikumu 44. punktam atzīstamas par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu, norādot akadēmisko stundu skaitu, kuras tiek piešķirtas par tā apmeklējumu;

45.2. citu valstu datu uzraudzības iestādēm, datu aizsardzības speciālistu profesionālajām organizācijām un starptautiskajām datu aizsardzības organizācijām, kuru organizētas mācības atzīstamas par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu personas datu aizsardzības jomā;

45.3. citām ārvalstīs organizētajām mācībām personas datu aizsardzības jomā, kā arī Latvijā vai ārvalstīs organizētajām mācībām jomās, kas saistītas ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi.

46. Datu aizsardzības speciālists ne vēlāk kā trīs gadus un divus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par datu aizsardzības speciālista iekļaušanu sarakstā vai lēmums par kvalifikācijas uzturēšanas atzīšanu, iesniedz inspekcijā iesniegumu par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas uzturēšanas atzīšanu (3. pielikums). Iesniegumam pievieno datu aizsardzības speciālistam pieejamos dokumentus, kas apliecina visu apmeklēto mācību norises ilgumu un to sekmīgu pabeigšanu, informāciju par mācību organizētāju, mācību ievirzi un tēmu, programmu, mācību mērķauditoriju, apliecinājumu par attiecīgo akadēmisko stundu skaitu, kas iegūts, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumā piedaloties kā pasniedzējam vai kā mācību dalībniekam.

47. Inspekcija izvērtē iesniegumā par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas uzturēšanas atzīšanu minēto mācību atbilstību jomām, kurās nepieciešama datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas uzturēšana, informāciju par mācību organizētāju, informāciju par mācību apmeklējuma ilgumu, piedaloties kā pasniedzējam vai kā mācību dalībniekam, par mācībām nosakāmo akadēmisko stundu skaitu, informāciju par sekmīgu pārbaudījuma nokārtošanu, ja tāds bija paredzēts mācību noslēgumā.

48. Mācībām nosaka vienu akadēmisko stundu par katru astronomisko stundu (60 minūtes), ja mācības atbilst šādiem kritērijiem:

48.1. mācību organizētājs – inspekcija, Latvijas vai citu valstu akreditēta izglītības iestāde, valsts pārvaldes iestāde, juridiska persona, personu apvienība vai nodibinājums, Latvijas vai citu valstu datu aizsardzības speciālistu profesionāla organizācija vai starptautiska datu aizsardzības organizācija;

48.2. mācību ievirze un tēma – mācības auditorijai ar priekšzināšanām, apmeklēto mācību tēma saistīta ar personas datu aizsardzību vai citu jomu, kas saistīta ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi.

49. Akadēmiskās stundas dubultā apmērā nosaka par mācībām, kurām nokārtots gala pārbaudījums, ja tāds bija paredzēts mācību noslēgumā, kā arī ja datu aizsardzības speciālists piedalās mācībās kā pasniedzējs (lektors, referents konferencē).

50. Inspekcija viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 46. punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

50.1. pilnībā atzīt mācības par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu, nosakot akadēmisko stundu skaitu, un atzīt datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas uzturēšanu;

50.2. atteikt atzīt mācības par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu un svītrot datu aizsardzības speciālistu no saraksta;

50.3. daļēji atzīt mācības par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu un datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas uzturēšanu, nosakot datu aizsardzības speciālistam pienākumu piedalīties mācībās noteikto akadēmisko stundu skaitu, ja datu aizsardzības speciālista apmeklēto mācību norises ilgums ir vismaz 18 akadēmiskās stundas, bet mazāks nekā 36 akadēmiskās stundas.

51. Ne vēlāk kā četrus mēnešus no šo noteikumu 50.3. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas datu aizsardzības speciālists atkārtoti iesniedz inspekcijā iesniegumu par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas uzturēšanas atzīšanu (3. pielikums).

52. Inspekcija 15 darbdienu laikā izvērtē atkārtoti iesniegto iesniegumu par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas uzturēšanas atzīšanu un pieņem šo noteikumu 50.1. vai 50.2. apakšpunktā minēto lēmumu.

53. Ja datu aizsardzības speciālists svītrots no saraksta, viņš var kārtot eksāmenu no jauna.

VII. Noslēguma jautājumi

54. Ja datu aizsardzības speciālists sarakstā iekļauts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, šajos noteikumos paredzētās prasības profesionālās kvalifikācijas uzturēšanai viņam piemērojamas, trīs gadu periodu skaitot no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

55. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 9. oktobrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 6. oktobra
noteikumiem Nr. 620
Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmena otrās daļas vērtēšanas kritēriji

Nr.
p. k.

Vērtējums

Skaidrojums,

vērtēšanas kritēriji

Apguves līmenis

1.

10

Izcila izpratne par speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem. Izcila prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas. Spēja darboties kā nozares ekspertam

Izcili

2.

9

Pilnīga izpratne par speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem. Iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas

Teicami

3.

8

Pietiekama izpratne par speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem. Spēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot standartsituācijās, taču konstatējama atsevišķu sarežģītu jautājumu nepietiekama izpratne

Ļoti labi

4.

7

Apgūti speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamie normatīvie akti, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas, taču konstatēti arī atsevišķi mazāksvarīgi trūkumi sarežģītāko jautājumu risināšanā

Labi

5.

6

Apmierinoša izpratne par speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas, taču konstatējama atsevišķu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne un nespēja iegūtās zināšanas izmantot atsevišķu problēmjautājumu risināšanā

Gandrīz labi

6.

5

Kopumā apmierinoša izpratne par speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, iegūta daļēja prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas, taču konstatējami būtiski trūkumi spējā izmantot iegūtās zināšanas praksē

Viduvēji

7.

4

Apgūtas virspusējas zināšanas par speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, taču nespēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot

Gandrīz viduvēji

8.

3

Apgūtas virspusējas zināšanas par biežāk lietotajiem speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, taču nav prasmes tās praktiski izmantot

Vāji

9.

2

Ļoti vājas zināšanas par biežāk lietotajiem speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem un nav prasmes tās praktiski izmantot

Ļoti vāji

10.

1

Nav izpratnes par biežāk lietotajiem speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem. Nav speciālistu profesionālajā darbībā nepieciešamo zināšanu un prasmju

Neapmierinoši

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 6. oktobra
noteikumiem Nr. 620
Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmena otrās daļas vērtējuma lapa
Pārbaudījuma kārtošanas datums  
   
Pretendenta identifikācijas kods  
   
Piezīmes  
   
   
 

Jautājuma numurs

1. uzdevums

2. uzdevums

Piezīmes

       
       
       
       
       

Kopējais vērtējums (1–10)

   
 
Komisijas loceklis  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 6. oktobra
noteikumiem Nr. 620

Datu valsts inspekcijai

Iesniegums profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas atzīšanai

I. Vispārīgā informācija

Datu aizsardzības speciālista vārds, uzvārds    
     
Datu aizsardzības speciālista tālruņa numurs    
     
E-pasta adrese    
     

II. Informācija par profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem

Nr. p. k.

Mācību veids un nosaukums

Mācību organizētājs

Mācību norises laiks un vieta

Mācību ievirze un tēma

Mācību mērķauditorija

Mācību norises ilgums (akadēmiskās stundas)

Apliecinājums, ka ir sekmīgi nokārtots mācību gala pārbaudījums vai piedalījies mācībās kā pasniedzējs

Pievienotais dokuments vai cits informācijas avots, kas apliecina mācību norises laiku, vietu, izskatāmos jautājumus un speciālista dalību pasākumā

                 

Apliecinu, ka sniegtās ziņas par profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem ir patiesas.

       

(speciālista paraksts)

 

(datums)

 
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 620Pieņemts: 06.10.2020.Stājas spēkā: 09.10.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 195, 08.10.2020. OP numurs: 2020/195.5
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
317827
09.10.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)