1. Šie Talsu novada domes saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Talsu novada pašvaldība (turpmāk tekstā – Pašvaldība) sniedz palīdzību Talsu novada iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk tekstā – Palīdzība).

2. Noteikumos paredzēto Palīdzību Pašvaldība sniedz iedzīvotājiem, kuri dzīvo un ir deklarējuši dzīvesvietu Talsu novadā ne mazāk kā vienu gadu, izņemot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. un 14. pantā minētajos gadījumos ( turpmāk tekstā – Personas).

3. Pašvaldība šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā Personām sniedz sekojošu Palīdzību:

3.1. izīrē Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas, kurām nav noteikts sociālā dzīvokļa vai speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss (turpmāk tekstā – Pašvaldības dzīvojamās telpas);

3.2. izīrē sociālos dzīvokļus;

3.3. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. veic īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu konkrētai Personai, lēmumu par Personas reģistrēšanu Palīdzības saņemšanai, izslēgšanai no Palīdzības reģistra, lēmumu par īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī par Palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pieņem Talsu novada dzīvokļu komisija (turpmāk tekstā – Komisija).

5. Persona, kura vēlas saņemt Palīdzību, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu (Pielikums) un sekojošus dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga reģistrēties uz Noteikumu 3. punktā paredzēto Palīdzību:

5.1. pensionāra apliecības kopiju;

5.2. tiesas spriedumu, izīrētāja rakstisku uzteikumu vai citu juridiski pamatotu dokumentu par piespiedu izlikšanu no esošās dzīvesvietas;

5.3. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu.

(Talsu novada domes 27.08.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

6. Ja Komisijai nepieciešama vēl papildus informācija, lai pieņemtu šo Noteikumu 7. punktā minēto lēmumu, tā var ieskatīties tai pieejamajās datubāzēs un pieprasīt personai precizēt iesniegumu, pievienojot nepieciešamos dokumentus.

7. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Komisija izvērtē iesniegumu un 1 (viena) mēneša laikā pieņem lēmumu par personas iekļaušanu palīdzības reģistrā vai lēmumu par atteikumu.

8. Personām, kurām Palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantu, Komisija reģistru neveido, bet lēmumu par Palīdzības sniegšanu pieņem ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

9. Komisija atsevišķi katrai pilsētas vai pagasta administratīvajai teritorijai un katram Palīdzības veidam, kārto sekojošus Palīdzības reģistrus:

9.1. pirmās kārtas reģistrs;

9.2. vispārējais reģistrs;

9.3. sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrs;

9.4. maiņas reģistrs.

10. Par katru personu, kas reģistrēta Palīdzības saņemšanai, tiek iekārtota atsevišķa reģistrācijas lieta, kurā norāda likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 9. pantā paredzēto informāciju, kā arī:

10.1. deklarētās dzīvesvietas adresi;

10.2. personas kodu;

10.3. ģimenes locekļu skaitu;

10.4. izziņu par atbilstību maznodrošinātas/trūcīgas personas (ģimenes) statusam (numurs, datums, termiņš);

10.5. apliecinājumu par īpašiem apstākļiem (invaliditāte, tiesas spriedums).

11. Komisija izslēdz personu no Palīdzības reģistra šādos gadījumos:

11.1. persona rakstiski atsauc savu iesniegumu par palīdzību dzīvokļa jautājumā;

11.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai Palīdzības saņemšanai;

11.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai Palīdzības saņemšanai un persona nav iesniegusi Komisijai citu informāciju;

11.4. persona reģistrēta Palīdzības saņemšanai, bet vismaz trīs reizes nepamatoti atsakās no dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi uz tiem vienas nedēļas laikā pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu;

11.5. piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošā dzīvojamā telpa pārdota vai citādi atsavināta un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

11.6. Persona vienu reizi gadā (no 1. janvāra līdz 1. martam) atkārtoti neiesniedz Pašvaldībā vai pagasta/pilsētas pārvaldē dokumentus, kas apliecina personas tiesības atrasties Palīdzības reģistrā.

12. Ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošinātas personas, kurām sniedzama Palīdzība atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 13. pantam. Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 16. panta nosacījumiem.

13. Personas, kurām ir pirmām kārtām tiesības saņemt Palīdzību nosaka likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 14. pants. Šīs personas tiek reģistrētas pirmās kārtas Palīdzības reģistrā.

14. Tiesības uz Palīdzību vispārējā kārtībā ir:

14.1. ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus un tiek izliktas no dzīvojamās telpas;

14.2. nepilnām ģimenēm, kurā bērnus audzina viens vecāks;

14.3. pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav apgādnieku;

14.4. personām, kurām noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un kurām nav apgādnieku.

14.5. ģimenēm ar bērniem līdz 7 gadu vecumam, ja izīrējamā platība nav nepieciešama pirmās kārtas Palīdzības reģistrā reģistrētajiem un 14.1.–14.4. punktā minētajām personām.

15. Sociālo dzīvokli izīrē personai (ģimenei), kura ar Komisijas lēmumu ir atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli atbilstoši likumam "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām".

16. Ja persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, Talsu novada dome var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu un Komisija var noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja persona atbilst kādam no likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 13. un 14. pantā vai šo Noteikuma 13. punktā minētajiem kritērijiem.

17. Persona, kura īrē Pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, norādot pamatotus apstākļus, var īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:

17.1. pret lielāku vai labiekārtotāku neapdzīvotu dzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem;

17.2. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu;

17.3. pret citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu;

17.4. pret citu īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, ja Pašvaldības izīrēto telpu īrnieki par to savstarpēji rakstveidā vienojas.

18. Noteikumu 17. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.

(Talsu novada domes 27.08.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

19. Noteikumu 17.1., 17.3. un 17.4. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ja Personai (Personām) par dzīvojamo telpu nav īres un/vai komunālo maksājumu parāda.

(Talsu novada domes 27.08.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

20. Ja Personai ir dzīvojamās telpas īres un/vai komunālo maksājumu parāds, Noteikumu 17.2. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, noslēdzot vienošanos par parāda apmaksu.

(Talsu novada domes 27.08.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

21. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, un dzīvojamās telpas īres līgumu.

22. Ja Pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka Pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

23. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

23.1. dzīvojamā telpa – labiekārtots dzīvoklis, daļēji labiekārtots dzīvoklis, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

23.2. labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – centralizētu siltumapgādi vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, centralizētu ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī un sadzīves atkritumu izvešanu. Dzīvojamā telpa var būt nodrošināta ar papildpakalpojumiem (centralizēta ūdens uzsildīšana, gāzes plīts, u.c.);

23.3. daļēji labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, centralizētu ūdens apgādi dzīvoklī, kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī vai ārpus tā, un sadzīves atkritumu izvešanu;

23.4. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvojamās telpas, kas nodrošinātas ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu ārpus dzīvokļa;

23.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

23.6. sociālais dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kurai Talsu novada dome noteikusi sociālās dzīvokļa statusu vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā.

24. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Pašvaldības Komunālā nodaļa, izveidojot Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistru.

25. Pēc Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas atbrīvošanas, šo telpu apsaimniekotājs piecu darba dienu laikā informē Komunālo nodaļu, kura to ņem uzskaitē kā neizīrētu un pārbauda tās stāvokli.

26. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistrā iekļautā informācija par neizīrētām Pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām ir brīvi pieejama Komunālajā nodaļā ikvienai personai, kura reģistrēta Palīdzības reģistros vai kurai šāda Palīdzība sniedzama neatliekami.

27. Pašvaldības Komunālā nodaļa paziņo par dzīvojamās telpas atbrīvošanos Komisijai un vienlaicīgi iesniedz apliecinājumu, ka šī dzīvojamā telpa ir derīga dzīvošanai.

28. Komisija, piedāvājot izīrēt Personai dzīvojamo telpu, ņem vērā šādus kritērijus:

28.1. vienas istabas dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

28.2. divu istabu dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

28.3. trīs istabu vai lielāku dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.

29. Personai ar kustības traucējumiem piedāvā izīrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

30. Sociālo dzīvokli personai piedāvā izīrēt, ņemot vērā reģistrācijas secību Pašvaldības sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrā.

31. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:

31.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

31.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

32. Bārenis, kas mācās izglītības iestādē un kuram dzīvojamā telpa uz tās piedāvāšanas brīdi nav nepieciešama, iesniedz Pašvaldībā vai pagasta/pilsētas pārvaldē iesniegumu, pievienojot izziņu no mācību iestādes (ja Pašvaldības rīcībā nav šāda informācija vai šāda informācija nav iegūstama). Šādā gadījumā Komisija dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek līdz brīdim, kamēr bārenim dzīvojamā telpa kļūst nepieciešama.

(Talsu novada domes 27.08.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

33. Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apsaimniekotājs un Persona, kura saskaņā ar Komisijas lēmumu atzīta par tiesīgu īrēt Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

34. Īres līguma termiņš:

34.1. pagaidu dzīvojamām telpām, kas izīrētas atbilstoši likuma "Par palīdzības sniegšanu" 13. pantam, ir līdz Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, bet ne ilgāk kā līdz 3 (trīs) mēnešiem;

34.2. Personām, kurām tiek piešķirta Pašvaldības dzīvojamā telpa atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai" 14. pantam vai šo Noteikumu 14. punktam, nepārsniedz 1 (vienu) gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja Persona ir saglabājusi tiesības saņemt Palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;

34.3. maznodrošinātajām personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, kā arī Personām, kurām Palīdzība sniedzama neatliekami, nepārsniedz gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu (kopējais īres līgumu termiņš nepārsniedz 6 (sešus) gadus);

34.4. sociāliem dzīvokļiem ir uz laiku līdz sešiem mēnešiem un īres līgumu atjauno ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par līguma atjaunošanu, ja Persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli;

34.5. Pašvaldības dzīvojamām telpām ir uz laiku līdz īrnieka 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja Personai palīdzība tiek sniegta saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 3. punktu.

34.6. personām vecumā no 75 gadiem, kuras ilgstoši īrē pašvaldības dzīvojamās telpas un regulāri veic maksājumus, ir 3 ( trīs) gadi, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu.

35. Ja pēc šo Noteikumu 34.3. punktā minētā īres līguma termiņa izbeigšanās, ieskaitot īres līguma pagarinājumu, personai noteikts maznodrošinātās personas statuss, tai ir tiesības uz īres līguma pagarinājumu. Šādā gadījumā īres līguma termiņš pagarināms atbilstoši šo Noteikumu 34.2. punktam.

36. Pašvaldības dzīvojamās telpas un sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija.

37. Iesniegumu ar lūgumu pagarināt īres līgumu persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām.

38. Ja šo Noteikumu 37. punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc Pašvaldības dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, Komisija atzinusi iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un Persona pēc īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, īres līgums var tikt pagarināts.

39. Ja Pašvaldības dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis ir izīrēts, pamatojoties uz īrnieka iesniegtām nepatiesām ziņām, viņš zaudē tiesības uz šo dzīvojamo telpu ar dienu, kad atklājusies informācija par nelikumīgu dzīvojamās telpas saņemšanu, un tiek izlikts no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā.

40. Pašvaldības dzīvojamās telpas un sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka Talsu novada dome.

41. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas šo Noteikumu 9. punktā minētajos Palīdzības reģistros, no tiem netiek izslēgtas un tām ir tiesības Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību

42. Personām, kurām noslēgti īres līgumi līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdim, īres līgumu termiņi pagarināmi atbilstoši šiem Noteikumiem.

43. Noteikumu 41. punkts nav attiecināms uz personām, ar kurām noslēgts Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas īres līgums līdz 2009. gadam un dzīvojamā telpa nav piešķirta atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" vai likumam "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". Šādām Personām īres līgums pagarināms, ievērojot likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6. pantu.

44. Saistošie noteikumi publicējami un tie stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" 45. pantā noteiktajā kārtībā.

45. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Talsu novada domes 2014. gada 13. marta saistošie noteikumi Nr. 8 "Kārtība, kādā Talsu novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".