1. "Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. pantā minēto darījumu ierobežojumu ievērošanas aprēķina kārtību, t.sk. septītajā un 7.¹ daļā minētā fonda kopējā riska, astotajā daļā minētā riska darījumu apmēra ar darījumu partneri, kā arī pārējās daļās minēto darījumu ierobežojumu aprēķināšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, aprēķinot to pārvaldē esošajiem Latvijā reģistrētajiem atvērtajiem ieguldījumu fondiem vai apakšfondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. pantā noteikto ieguldījumu ierobežojumu ievērošanu.

3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

3.1. AFI – atvasinātais finanšu instruments;

3.2. fonds – atvērtais ieguldījumu fonds vai apakšfonds;

3.3. Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

3.4. RPV – riskam pakļautā vērtība;

3.5. RTN – regulētā tirgū netirgots;

3.6. RTT – regulētā tirgū tirgots;

3.7. sabiedrība – ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījums (sale and repurchase agreement) – vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās, fondam saglabājot būtisku riska un ieguvumu daļu, kas izriet no pārdotajiem vērtspapīriem;

4.2. aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījums (purchase and resale agreement) – vērtspapīru pirkšana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās;

4.3. barjeras iespējas līgums (barrier option) – iespējas līgums, kurā papildus līgumā fiksētajai cenai (strike price) ir ietverti specifiski nosacījumi par barjeras vai impulsa sliekšņa (trigger) līmeni. Ja iespējas līguma termiņa laikā līguma bāzes aktīvs skar barjeru, iespējas līgumā paredzētas noteiktas sekas (piemēram, iespējas līguma aktivizēšana vai neitralizēšana), kuras ir atkarīgas no barjeras iespējas līguma veida;

4.4. bezriska ienesīgums (risk free return) – ienesīgums, ko nodrošina ieguldījums augstas kvalitātes valsts emitētajās īstermiņa obligācijās, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, piemēram, ASV trīs mēnešu valsts parādzīmēs;

4.5. daļēji apmaksāts vērtspapīrs (partly paid security) – vērtspapīrs, par kuru tā pircējs ir samaksājis tikai daļēji. Nesamaksāto summu maksā tad, kad to nosaka vērtspapīra emitents;

4.6. darījumi fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības (efficient portfolio management) nodrošināšanai – darījumi, kas uzskaitīti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 33. panta sešpadsmitajā daļā un atbilst Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 33. panta septiņpadsmitajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

4.7. darījumu koncentrācijas risks – iespējamo zaudējumu apmērs no darījumiem, ko veido fonda ieguldījumi pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona. Vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu;

4.8. dispersijas mijmaiņas līgums (variance swap) – līgums, kas ļauj tirgot bāzes aktīva, tāda kā valūtas kurss, procentu likme vai finanšu indekss, dispersiju (svārstīgumu, kas kāpināts kvadrātā);

4.9. fonda kopējais risks (global exposure) – iespējamo zaudējumu apmērs, ko fonds var ciest darījumos ar AFI, tai skaitā pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertajiem AFI, un darījumos fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai;

4.10. gadījuma (event) risks – risks, ka finanšu instrumenta vērtība pēkšņi vai negaidīti mainās, salīdzinot ar tirgu kopumā, un vērtības pārmaiņas ievērojami pārsniedz parasto vērtības svārstību amplitūdu. Gadījuma risks ir saistīts ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu, piemēram, procentu likmju izmaiņu risks parāda vērtspapīriem vai risks, ka kapitāla vērtspapīru cenas būtiski mainīsies vai strauji svārstīsies;

4.11. garantijas iespējas līgums (warrant) – tiesības vērtspapīru, kas parasti tiek emitēti vienlaicīgi ar obligācijām vai priekšrocību akcijām, turētājam uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nopirkt noteiktu vērtspapīru daudzumu par noteiktu cenu, kas parasti pārsniedz emisijas brīdī esošo tirgus cenu. Ja vērtspapīra cena pārsniedz līgumā noteikto garantijas īstenošanas cenu (noteikto pirkšanas cenu), tad investors var pirkt vērtspapīru par garantijas īstenošanas cenu un pārdot to ar peļņu. Pretējā gadījumā garantijas termiņš beidzas vai garantija paliek neizmantota;

4.12. idiosinkrātiskais (idiosyncratic) risks – risks, ka finanšu instrumenta vērtība mainās vairāk vai mazāk nekā tirgus kopumā, bet ne pēkšņi vai negaidīti;

4.13. kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgums (basic total rate of return swap) – divpusējs līgums starp kopējā ienesīguma maksātāju un kopējā ienesīguma saņēmēju, saskaņā ar kuru kopējā ienesīguma maksātājs maksā kopējo ienesīgumu no līgumā minētā (tālāk tekstā arī – atsauces) aktīva un no kopējā ienesīguma saņēmēja saņem maksājumu, kas faktiski ir mainīgās likmes (piemēram, LIBOR) un starpības (spread) summa;

4.14. nestandarta kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgums (non-basic total rate of return swap) – kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgums, kurā mainīgās likmes maksājuma vietā paredzēts veikt fiksētas likmes maksājumu vai maksājumu, kas balstīts uz cita atsauces aktīva kopējo ienesīgumu;

4.15. riska darījumu apmērs ar darījumu partneri (risk exposure to a counterparty) – iespējamo zaudējumu apmērs darījumos ar RTN AFI, ja darījumu partneris pārtrauks pildīt savas saistības;

4.16. specifiskais tirgus risks – risks, kas aptver idiosinkrātisko risku un gadījuma risku;

4.17. sviras finansējums (leverage) – darījumi ar AFI un finanšu instrumentiem, kuros ietverti AFI, kā arī darījumi fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai, kuru rezultātā tiek palielināts fonda riska darījumu (exposure) apmērs;

4.18. tiesību iespējas līgums (right) – komercsabiedrības akcionāru tiesības parakstīties uz jauna laidiena parastajām akcijām pirms to publiskā piedāvājuma izteikšanas;

4.19. vispārējais tirgus risks – risks, ka vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu;

4.20. vērtspapīru aizdevuma darījums (securities lending agreement) – darījums, kad fonds aizdod vērtspapīrus pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs fonds.

5. Fonda kopējo risku sabiedrība var aprēķināt vienā no šādiem veidiem:

5.1. kā fonda izmantoto AFI, t.sk. finanšu instrumentos ietverto AFI, kā arī darījumu fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai riska vērtību kopsummu, kas noteikta saskaņā ar saistību metodi (commitment approach), ievērojot šo noteikumu III sadaļā noteiktās prasības (nedrīkst pārsniegt fonda neto aktīvu vērtību);

5.2. kā fonda ieguldījumu portfeļa tirgus risku, mērot maksimāli iespējamo zaudējumu apmēru, kas izriet no fonda ieguldījumu portfeļa tirgus riska, ar noteiktu ticamības intervālu, noteiktā laika periodā saskaņā ar RPV metodi (value at risk approach), ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības.

6. Fonda kopējā riska noteikšanai saskaņā ar RPV metodi sabiedrība drīkst izmantot relatīvās RPV metodi vai absolūtās RPV metodi, ievērojot šo noteikumu IV sadaļā noteiktās kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības attiecīgās metodes izmantošanai. Izvēlēto metodi (relatīvo vai absolūto) turpmāk lieto konsekventi.

7. Sabiedrība izvērtē, kura no metodēm (saistību vai RPV metode un, ja RPV metode, tad absolūtā vai relatīvā) kopējā riska aprēķināšanai ir piemērota attiecīgā fonda riska profilam, ņemot vērā ieguldījumu politiku, ieguldījumu stratēģiju, izmantoto AFI veidus un sarežģītību, kā arī AFI īpatsvaru fonda ieguldījumu portfelī, veic pašnovērtējumu un, pamatojoties uz to, pieņem lēmumu par metodes izvēli. Sabiedrība dokumentē lēmumu un tā pamatojumu, kurā norāda visus apsvērumus attiecīgās metodes izvēlei. Izvēlēto metodi norāda fonda prospektā.

8. Sabiedrība drīkst sākt RPV metodes izmantošanu fonda kopējā riska noteikšanai 30 dienas pēc šo noteikumu IV sadaļas 10. daļā minētās informācijas iesniegšanas Komisijai, ja Komisija šajā laikā nav pieprasījusi sabiedrībai precizēt, papildināt vai veikt uzlabojumus iesniegtajā dokumentācijā.

9. Fonda kopējā riska aprēķināšanai sabiedrība izmanto RPV metodi atbilstoši šo noteikumu IV sadaļas prasībām, ja kopējā riska aprēķina metodes izvēles pašnovērtējums liecina, ka:

9.1. fonds izmantos sarežģītas ieguldījumu stratēģijas, kas veidos vairāk nekā nenozīmīgu ieguldījumu politikas daļu;

9.2. nestandarta (exotic) AFI riska apmērs būs vairāk nekā nenozīmīgs;

9.3. saskaņā ar saistību metodi aprēķinātais kopējais risks pienācīgi neatspoguļos fonda ieguldījumu portfeļa tirgus risku.

10. Izmantojot absolūto RPV metodi, aprēķinātā RPV nedrīkst būt lielāka par 20% no fonda neto aktīvu vērtības.

11. Izmantojot relatīvo RPV metodi, ieguldījumu portfeļa RPV nedrīkst pārsniegt atsauces ieguldījumu portfeļa, kas minēts šo noteikumu IV sadaļas 1. daļā, RPV vairāk kā divas reizes.

12. Fonda kopējais risks tiek aprēķināts vismaz reizi dienā, un, ņemot vērā fonda ieguldījumu stratēģiju, tiek izvērtēta nepieciešamība veikt vairākkārtējus aprēķinus dienas laikā, lai nodrošinātu Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta septītajā daļā noteiktā fonda kopējā riska ierobežojuma pastāvīgu ievērošanu.

13. Izmantojot saistību metodi fonda kopējā riska aprēķinam, sabiedrība piemēro šajā sadaļā aprakstīto metodoloģiju visām AFI pozīcijām, t.sk. pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos ietvertajiem (embedded) AFI, neskatoties uz to, vai darījumi noslēgti ar mērķi gūt peļņu saskaņā ar fonda ieguldījumu politiku, riska ierobežošanai vai efektīvai fonda ieguldījumu portfeļa vadībai, un neatkarīgi no tā, vai AFI ir pozitīva vai negatīva uzskaites vērtība (patiesā vērtība).

14. Aprēķinot fonda kopējā riska apmēru, sabiedrība drīkst ņemt vērā savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 5. daļā noteiktajām prasībām ar nosacījumu, ka minēto pasākumu piemērošanas rezultātā attiecīgā riska darījuma apmērs tiek nepārprotami samazināts un nepaliek neievēroti acīmredzami un būtiski riski.

15. Ja AFI izmantošana nerada fondam papildu risku, to drīkst neiekļaut fonda kopējā riska aprēķinā, izmantojot saistību metodi, ņemot vērā šīs sadaļas 7. daļā noteiktās prasības.

16. Uz fonda rēķina ņemtos aizņēmumus, kuru termiņš ir līdz trim mēnešiem, fonda kopējā riska aprēķinā neiekļauj.

17. Saskaņā ar saistību metodi šajā daļā minēto AFI jeb standarta AFI riska vērtība ir pielīdzināma atbilstošas pozīcijas bāzes aktīva tirgus vērtībai. To var aizstāt ar RTT nākotnes līguma nosacīto pamatvērtību (notional value) vai cenu, ja šāda pieeja ir konservatīvāka. Attiecībā uz nestandarta (non-standard) AFI, kad AFI nav iespējams noteikt riska vērtību kā ekvivalenta bāzes aktīva tirgus vērtību vai nosacīto pamatvērtību, var izmantot alternatīvu pieeju, kas aprakstīta šīs sadaļas 4. daļā, ar nosacījumu, ka šādu AFI īpatsvars fonda ieguldījumu portfelī ir nenozīmīgs.

18. Aprēķinot fonda kopējo risku saskaņā ar saistību metodi, ievēro šādas prasības:

18.1. aprēķina riska vērtību katram atsevišķam AFI, katram ietvertajam AFI un darījumam fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai (tālāk tekstā – riska vērtība);

18.2. atbilstoši šīs sadaļas 5. daļai identificē savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumus. Aprēķina neto jeb tīro riska vērtību (net commitment) pēc savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumu piemērošanas, ņemot vērā, ka:

18.2.1. bruto riska vērtība (gross commitment) ir vienāda ar katra atsevišķā AFI, tai skaitā ietverto AFI, riska vērtību pēc AFI savstarpējā ieskaita pasākumu piemērošanas;

18.2.2. fonda ieguldījumu portfelī esoša finanšu aktīva tirgus vērtību drīkst izmantot, lai samazinātu AFI bruto riska vērtību, ievērojot šīs sadaļas 5. daļā noteiktās prasības;

18.2.3. saskaņā ar šo noteikumu 18.2.2. punktu koriģētā bruto riska vērtība, izteikta absolūtos skaitļos, veido neto jeb tīro riska vērtību;

18.3. aprēķina kopējo riska apmēru, ko veido šādu komponentu summa:

18.3.1. katra AFI, kam nav piemēroti savstarpējā ieskaita vai riska ierobežošanas pasākumi, riska vērtība, kas izteikta absolūtos skaitļos;

18.3.2. AFI neto jeb tīrā riska vērtība, kas izteikta absolūtos skaitļos;

18.3.3. atbilstoši šīs sadaļas 6. daļai aprēķinātā katra darījuma fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai riska vērtība.

19. Bruto un neto jeb tīrās riska vērtības aprēķina pamatā ir AFI pozīcijas precīza konvertēšana šā AFI bāzes aktīva tirgus vērtībā.

20. Katra AFI riska vērtību un katra darījuma fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai riska vērtību konvertē fonda valūtā, izmantojot tās dienas, kurā tiek veikts aprēķins, kursu (spot rate).

21. Ja valūtas AFI darījumā neviena no iesaistītajām valūtām nav fonda valūta, aprēķinot AFI riska vērtību, ņem vērā riska vērtību, kas izriet no valūtu konvertēšanas fonda valūtā.

22. Riska vērtību RTT nākotnes līgumiem (futures) nosaka šādi:

22.1. obligāciju nākotnes līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību (notional contract size) un lētākās (cheapest-to-deliver) atsauces obligācijas tirgus cenu;

22.2. procentu likmju nākotnes līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību;

22.3. valūtas nākotnes līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību;

22.4. kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību un attiecīgā bāzes aktīva tirgus cenu;

22.5. indeksu nākotnes līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību un attiecīgā indeksa vērtību.

23. Riska vērtību iespējas līgumiem (plain vanilla options) nosaka šādi:

23.1. obligāciju iespējas līgumiem – līguma nosacīto pamatvērtību (notional contract value) reizina ar atsauces bāzes aktīva obligācijas tirgus vērtību un delta koeficientu (delta koeficients ir koeficients, kas parāda, kādā mērā mainās iespējas līguma vērtība, mainoties bāzes aktīva cenai);

23.2. kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību, attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu;

23.3. procentu likmju iespējas līgumiem – līguma nosacīto pamatvērtību reizina ar delta koeficientu;

23.4. valūtu iespējas līgumiem – līguma nosacīto pamatvērtību reizina ar delta koeficientu;

23.5. indeksu iespējas līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību, attiecīgā indeksa vērtību un delta koeficientu;

23.6. nākotnes līgumu iespējas līgumiem – noslēgto līgumu skaitu reizina ar līguma nosacīto vērtību, attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu;

23.7. mijmaiņas darījumu iespējas līgumiem (plain vanilla swaptions) – attiecīgā mijmaiņas darījuma riska vērtību reizina ar delta koeficientu;

23.8. garantijas iespējas un tiesību iespējas līgumiem (warrants and rights) – akciju vai obligāciju skaitu reizina ar attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu.

24. Riska vērtību mijmaiņas līgumiem (swaps) nosaka šādi:

24.1. standarta fiksētās/mainīgās likmes procentu likmes (plain vanilla fixed/floating rate interest rate) un inflācijas mijmaiņas līgumiem tā ir bāzes aktīva tirgus vērtība (var izmantot arī līguma fiksētās procentu likmes daļas nosacīto pamatvērtību);

24.2. valūtas mijmaiņas līgumiem tā ir nosacītā pamatvērtība vai nosacīto pamatvērtību (katrai valūtai) summa, ja darījumā iesaistītās valūtas nav fonda valūta;

24.3. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumiem (cross currency interest rate swaps) tā ir nosacītā pamatvērtība vai nosacīto pamatvērtību (katrai valūtai) summa, ja darījumā iesaistītās valūtas nav fonda valūta;

24.4. kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgumiem tā ir atsauces bāzes aktīva (aktīvu) tirgus vērtība;

24.5. nestandarta kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgumiem tā ir atsauces bāzes aktīvu, kas veido maksājamās un saņemamās summas pamatā esošo ienesīguma aprēķinu, tirgus vērtību summa;

24.6. vienkāršiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem (single name credit default swap):

24.6.1. aizsardzības pārdevējam tā ir lielākā no šādām vērtībām – atsauces bāzes aktīva tirgus vērtība vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma nosacītā pamatvērtība;

24.6.2. aizsardzības pircējam tā ir atsauces bāzes aktīva tirgus vērtība;

24.6.3. finanšu līgumiem par starpībām (contract for differences) tā ir bāzes aktīva tirgus vērtība.

25. Riska vērtību RTN nākotnes līgumiem (forwards) nosaka šādi:

25.1. valūtas nākotnes līgumiem tā ir nosacītā pamatvērtība vai nosacīto pamatvērtību (katrai valūtai) summa, ja darījumā iesaistītās valūtas nav fonda valūta;

25.2. procentu nākotnes līgumiem tā ir nosacītā pamatvērtība.

26. Turpmāk minēto finanšu instrumentos ietverto AFI (uzskaitījums nav pilnīgs) riska vērtību nosaka šādi:

26.1. konvertējamajām obligācijām (convertable bonds) atsauces bāzes aktīva tirgus vērtību reizina ar delta koeficientu;

26.2. ar kredītrisku saistītajām parādzīmēm (credit linked notes) tā ir atsauces bāzes aktīva tirgus vērtība;

26.3. daļēji apmaksātiem vērtspapīriem akciju vai obligāciju skaitu reizina ar atsauces bāzes aktīva tirgus vērtību;

26.4. garantijas iespējas un tiesību iespējas līgumiem akciju vai obligāciju skaitu reizina ar atsauces bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu.

27. Riska vērtību saskaņā ar saistību metodi turpmāk minētajiem nestandarta AFI nosaka šādi:

27.1. dispersijas mijmaiņas līgumam saskaņā ar tirgus praksi līgumā fiksētā cena (strike price) un dispersijas nosacītā vērtība tiek izteikta kā bāzes aktīva ienesīguma svārstīgums, tādējādi:

Vega nosacītā vērtība parāda teorētiski iespējamo peļņas vai zaudējumu apmēru, ko rada svārstīguma izmaiņas 1% apmērā.

Tā kā realizētais svārstīgums nevar būt mazāks par nulli, garās pozīcijas mijmaiņas līgumam (long swap) ir zināms maksimālais iespējamais zaudējumu apmērs. Īsās pozīcijas mijmaiņas līgumiem maksimālo iespējamo zaudējumu apmēru bieži ierobežo, nosakot svārstīguma augstāko robežu (cap on volatility). Ja šāda nosacījuma nav, īsās pozīcijas mijmaiņas līguma potenciālie zaudējumi nav ierobežoti.

Riska vērtību dispersijas mijmaiņas līgumam, kurā nav paredzēta svārstīguma augstākā robeža noteiktā laika periodā, nosaka kā dispersijas nosacītās vērtības reizinājumu ar pašreizējo dispersiju.

Riska vērtību dispersijas mijmaiņas līgumam, kurā paredzēta svārstīguma augstākā robeža noteiktā laika periodā, nosaka kā dispersijas nosacītās vērtības reizinājumu ar mazāko no šādiem lielumiem – pašreizējo dispersiju vai svārstīguma augstāko robežlielumu, kas kāpināts kvadrātā,

kur: pašreizējā dispersija ir realizētā un implicētā (realized and implied) svārstīguma, kas kāpināts kvadrātā, funkcija, t.i.:

27.2. svārstīguma mijmaiņas līgumiem (volatility swaps) pēc analoģijas ar dispersijas mijmaiņas līgumiem riska vērtību nosaka, vega nosacīto vērtību reizinot ar pašreizējo svārstīgumu, ja līgumā nav paredzēta svārstīguma augstākā robeža. Riska vērtību svārstīguma mijmaiņas līgumiem, kuros paredzēta svārstīguma augstākā robeža, nosaka, vega nosacīto vērtību reizinot ar mazāko no šādiem lielumiem – pašreizējo svārstīgumu vai svārstīguma augstāko robežlielumu. Pašreizējais svārstīgums ir realizētā un implicētā svārstīguma funkcija;

27.3. barjeras iespējas līguma riska vērtību nosaka, līgumu skaitu reizinot ar līguma nosacīto vērtību, bāzes aktīva tirgus vērtību un maksimālo delta koeficientu.

Maksimālais delta koeficients ir vienāds ar augstāko (ja tā ir pozitīva) vai zemāko (ja tā ir negatīva) vērtību, kādu iespējas līguma delta koeficients var sasniegt, ņemot vērā visus iespējamos tirgus scenārijus.

28. Fonda kopējā riska apmēru drīkst samazināt, iegūstot neto jeb tīro riska vērtību (net commitment), kura noteikta, ņemot vērā savstarpējā ieskaita (netting) un riska ierobežošanas (hedging) pasākumus, ievērojot šajā daļā noteiktās prasības un sabiedrības izstrādāto procedūru minēto pasākumu piemērošanai.

29. RTT AFI pretējās pozīcijas drīkst savstarpēji ieskaitīt tikai tad, ja ir nodrošināts, ka vienīgais līguma noslēgšanas mērķis ir novērst ar attiecīgo AFI saistīto risku un abiem AFI ir viens un tas pats bāzes aktīvs neatkarīgi no līguma izpildes dienas (due date).

30. RTT AFI un fonda ieguldījumu portfelī esoša attiecīgā finanšu instrumenta pretējās pozīcijas drīkst savstarpēji ieskaitīt, ja AFI bāzes aktīvs ir tas pats finanšu instruments (pārvedams vērtspapīrs, naudas tirgus instruments vai ieguldījumu fonda apliecība) un AFI līgums noslēgts ar mērķi novērst ar attiecīgo finanšu instrumentu saistīto risku.

31. Riska ierobežošanas pasākumi ir darījumi ar AFI vai fonda ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem, kuru vienīgais mērķis ir kompensēt (offset) riskus, kas saistīti ar šo AFI vai attiecīgo finanšu instrumentu pozīcijām. Darījumos izmantoto finanšu instrumentu bāzes aktīvi drīkst būt dažādi.

32. Riska ierobežošanas pasākumus drīkst ņemt vērā vienīgi tad, ja tie kompensē ar attiecīgajiem aktīviem saistītos riskus un atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

32.1. sabiedrība var pierādīt, ka riska ierobežošanas pasākumi ir efektīvi fonda līmenī;

32.2. ir novērsti riski, kuri ir saistīti ar AFI, t.i., vispārējais un, ja ir, specifiskais tirgus risks;

32.3. riska ierobežošanas pasākumi attiecas uz vienu un to pašu finanšu aktīvu veidu;

32.4. riska ierobežošanas pasākumi ir efektīvi arī sarežģītos tirgus apstākļos.

33. Ieguldījumu stratēģijas, kas tiek īstenotas ar mērķi panākt lielāku ienesīgumu, nevar uzskatīt par riska ierobežošanas pasākumiem.

34. Neskatoties uz šo noteikumu 32. un 33. punktā minētajām prasībām, AFI, kurus izmanto fonda ieguldījumu portfelī esošo valūtu kursu svārstību riska ierobežošanai un kuri nerada papildu risku, sviras finansējumu vai citus ar tirgus risku saistītus riskus, uzskatāmi par riska ierobežošanas pasākumu, kas nepalielina kopējā riska apmēru.

35. Sabiedrībai nav atļauts savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumu pielietošanas rezultātā nepamatoti samazināt fonda kopējā riska apmēru. Tas var notikt, ja savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumu izmantošanas rezultātā AFI riska vērtība, kas aprēķināta, izmantojot saistību metodi, ir mazāka nekā AFI riska vērtība, kas aprēķināta, precīzi (exact calculation) ņemot vērā līguma nosacījumus.

36. Ja fonda prospektā ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nolūkā ir paredzēti un tiek izmantoti aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi vai vērtspapīru aizdevuma darījumi un saņemtā nauda vai nodrošinājums tiek atkārtoti ieguldīts, palielinot sviras finansējumu, šo darījumu riska vērtību ņem vērā, nosakot fonda kopējo risku.

37. Noslēgtā aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījuma vai vērtspapīru aizdevuma darījuma riska vērtība ir saņemtās naudas apmērs vai nodrošinājumā saņemtā finanšu instrumenta tirgus vērtība, ja saņemtā nauda vai nodrošinājums tiek tālāk ieguldīts finanšu aktīvos, kuru ienesīgums pārsniedz bezriska ienesīgumu.

38. Darījumu, kad saņemto nodrošinājumu turpmāk izmanto citā pārdošanas ar atpirkšanu darījumā vai vērtspapīru aizdevuma darījumā, ietver fonda kopējā riska aprēķinā analoģiski šo noteikumu 37. punktā aprakstītajai kārtībai.

39. Fonda kopējā riska aprēķinā neiekļauj noslēgtā aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījuma rezultātā saņemtos vērtspapīrus, ja tie turpmāk netiek izmantoti aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumā vai vērtspapīru aizdevuma darījumā.

40. Izmantojot saistību metodi, AFI drīkst neiekļaut fonda kopējā riska aprēķinā, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie kritēriji:

40.1. darījuma rezultātā fonda ieguldījumu portfelī esošo finanšu aktīvu ienesīgums tiek apmainīts pret citu atsauces finanšu aktīvu ienesīgumu;

40.2. AFI pilnībā kompensē (offsets) darījumā iesaistīto fonda ieguldījumu portfelī esošo finanšu aktīvu tirgus risku tādā veidā, ka šo aktīvu vērtības svārstības neietekmē fonda ienesīgumu;

40.3. līgumā nav paredzētas ne citas papildu izvēles iespējas, ne nosacījumi, kas var radīt sviras finansējumu vai citus riskus papildus tiem, kuri saistīti ar atsauces finanšu aktīvu turēšanu.

41. Darījuma ar AFI, kas atbilst šo noteikumu 40. punktā minētajiem kritērijiem, rezultātā darījumā iesaistītā fonda ieguldījumu portfelī esoša finanšu aktīva risks faktiski tiek aizstāts ar citu atsauces finanšu aktīva risku. Turklāt fonda aktīvi līguma darbības laikā vairs nav pakļauti tirgus riskam, jo AFI pilnībā aizsargā pret izmaiņām šo aktīvu tirgus vērtībā.

42. Fonda kopējā riska aprēķinā drīkst neiekļaut arī AFI, ja ir ievērotas abas turpmāk minētās prasības:

42.1. tiek nodrošināts, ka fonda ieguldījums bezriska aktīvos ir ekvivalents naudas summai, kas atbilst AFI bāzes aktīvā esošo finanšu aktīvu tirgus vērtībai. Par bezriska aktīviem uzskata ieguldījumus aktīvos, kuri nodrošina bezriska ienesīgumu;

42.2. līgumā nav paredzēti nosacījumi, kas var radīt papildu risku un sviras finansējumu (incremental exposure and leverage) vai tirgus risku.

43. Strukturētā fonda, kurš atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, kopējo risku drīkst aprēķināt saskaņā ar saistību metodi, ņemot vērā šo noteikumu 44. punktā noteiktās prasības:

43.1. fonda ieguldījumu portfelis netiek aktīvi pārvaldīts un ir strukturēts tā, lai noteiktā termiņā sasniegtu fonda ieguldītājiem iepriekš noteikto izmaksājamo peļņu (pre-defined payoff), un fonda līdzekļi nepārtraukti ir ieguldīti aktīvos, kas nodrošina iepriekš noteiktās peļņas sasniegšanu;

43.2. fonda ieguldījumi tiek veikti saskaņā ar noteiktu formulu un fonda ieguldītājiem iepriekš noteikto izmaksājamo peļņu var sadalīt vairākos atsevišķos scenārijos (periodos ar attiecīgu peļņas shēmu katrā), kas pakļauti ieguldījumu portfelī esošo (underlying) aktīvu vērtības izmaiņām un kas piedāvā fonda ieguldītājiem izmaksāt atšķirīgus peļņas maksājumus;

43.3. jebkurā brīdī visā fondam noteiktā darbības cikla laikā fonda ieguldītājam tiek piemērota tikai viena veida izmaksājamās peļņas shēma;

43.4. katram atsevišķam scenārijam fonda kopējā riska aprēķināšanai tiek piemērota saistību metode, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktās prasības;

43.5. fonda darbības termiņš nepārsniedz deviņus gadus;

43.6. fonds pārtrauc ieguldījumu apliecību emisiju pēc sākotnējā ieguldījumu apliecību izvietošanas termiņa beigām;

43.7. maksimālais apmērs, ko iespējams zaudēt brīdī, kad fonda ieguldītājiem izmaksājamās peļņas shēma tiek mainīta pret citu, nepārsniedz 100% no sākotnējā ieguldījuma vērtības;

43.8. atsevišķa fonda ieguldījumu portfelī esošā aktīva ienesīguma (performance) ietekme uz izmaksājamās peļņas shēmu scenārija maiņas gadījumā nepārsniedz Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Atsevišķa aktīva ietekmi nosaka kā šā aktīva uzskaites vērtības īpatsvaru fonda sākotnējā vērtībā.

44. Strukturētā fonda, kas atbilst šo noteikumu 43. punktā minētajām prasībām, kopējo risku aprēķina saskaņā ar saistību metodi, bet ņemot vērā šādus nosacījumus:

44.1. saskaņā ar noteiktu formulu īstenotā fonda ieguldījumu stratēģija katrai iepriekš noteiktajai izmaksājamajai peļņai tiek iedalīta atsevišķos izmaksājamās peļņas scenārijos;

44.2. sabiedrība izvērtē, vai katra scenārija ietvaros īstenotie darījumi ar AFI ir iekļaujami fonda kopējā riska aprēķinā vai arī tos drīkst neiekļaut saskaņā ar šīs sadaļas 7. daļā noteiktajām prasībām;

44.3. katram scenārijam aprēķinātais fonda kopējais risks nedrīkst pārsniegt 100% no fonda neto aktīvu vērtības.

45. Sabiedrība, kas atbilstoši šīs daļas prasībām aprēķina fonda kopējo risku, pārliecinās, ka fonda prospektā:

45.1. privātajam ieguldītājam saprotamā valodā tiek atklāta izsmeļoša informācija par ieguldījumu politiku, norādot aktīvus, kādos tiks ieguldīti fonda līdzekļi, un izmaksājamās peļņas aprēķināšanas formulas;

45.2. tiek iekļauts nepārprotams brīdinājums fonda ieguldītājiem, kas pirms termiņa vēlas izmantot savas ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas tiesības un atgūt savu ieguldījumu, ar informāciju, ka tie negūst labumu no iepriekš noteiktās izmaksājamās peļņas un var ciest ievērojamus zaudējumus.

46. RPV metodi izmanto, lai izmērītu maksimāli iespējamo zaudējumu apmēru, kas izriet no fonda ieguldījumu portfeļa tirgus riska, nevis sviras finansējuma, ar noteiktu ticamības intervālu (varbūtību), noteiktā laika periodā, parastos (nesaspringtos) tirgus apstākļos.

47. Fonda kopējā riska apmēra noteikšana, izmantojot RPV metodi, aptver visas fonda ieguldījumu portfelī esošās pozīcijas.

48. Sabiedrība atbilstoši definētajam fonda riska profilam nosaka fonda maksimālo RPV limitu.

49. Fonda riska pārvaldīšanas procesa ietvaros atbilstoši fonda riska profilam nosaka iekšējos attiecīgo risku limitus jeb ierobežojumus, t.sk. RPV limitu. Sabiedrība izstrādā, ievieš un uztur dokumentētu procedūru, kas nodrošina šo limitu ievērošanu un kontroli.

50. Fonda RPV ierobežojumu (limitu) nosaka atbilstoši definētajam fonda riska profilam ar noteiktu piesardzību atbilstoši šo noteikumu prasībām. Piesardzība RPV limitu noteikšanā nozīmē to, ka, ņemot vērā fonda definēto riska profilu, ir gadījumi, kad fonda RPV jānosaka zemāks ierobežojuma līmenis nekā Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā vai šajos noteikumos paredzētais maksimālais apmērs, lai nodrošinātu konsekvenci starp RPV ierobežojumu un definēto riska profilu.

51. Sabiedrība nodrošina, ka izstrādātie modeļi un ar to lietošanu saistītie procesi ir pilnībā dokumentēti sabiedrības iekšējos normatīvajos dokumentos.

52. Lietojot RPV metodi, sabiedrība nodrošina, ka RPV aprēķinā un iekšējos RPV limitos tiek iekļauts arī risks, kas izriet no fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai noslēgtajiem darījumiem.

53. Fonda kopējo risku saskaņā ar relatīvās RPV metodi aprēķina šādi:

53.1. aprēķina RPV fonda ieguldījumu portfelim, kurā iekļauti AFI;

53.2. aprēķina atsauces ieguldījumu portfeļa RPV;

53.3. ieguldījumu portfeļa RPV nedrīkst pārsniegt atsauces ieguldījumu portfeļa RPV vairāk kā divas reizes, skat. formulu:

54. Nosakot atsauces ieguldījumu portfeļa RPV, ievēro šādus nosacījumus:

54.1. atsauces ieguldījumu portfelim jābūt bez sviras finansējuma. Pieļaujami šādi izņēmumi:

54.1.1. fonds, kurš izmanto garo/īso pozīciju stratēģiju, var atsauces ieguldījumu portfelī iekļaut tos AFI, kas izmantoti, lai būtu iespējams iekļaut īsās riska pozīcijas (short exposure);

54.1.2. fonds, kurš prospektā paredz ieguldījumu portfeļa valūtas kursa svārstību ierobežošanu (currency hedged portfolio), atsauces ieguldījumu portfelī var iekļaut arī tādu indeksu, kura valūtas kursa risks ir ierobežots (currency hedged index);

54.2. atsauces ieguldījumu portfeļa riska profilam jāatbilst fonda ieguldījumu mērķim, ieguldījumu politikai un ieguldījumu ierobežojumiem;

54.3. ja riska vai ienesīguma profils bieži mainās vai atsauces ieguldījumu portfeļa sastāvu nevar konsekventi definēt, relatīvo RPV metodi lietot nedrīkst;

54.4. sabiedrība riska pārvaldīšanas sistēmas ietvaros izstrādā un ievieš procedūru atsauces ieguldījumu portfeļa izveidošanai un pastāvīgai uzturēšanai, kas ietver arī pamatnostādnes atsauces portfeļa sastāva noteikšanai. Atsauces portfeļa sastāvam un jebkurām izmaiņām tajā jābūt dokumentētām.

55. Absolūtā RPV ir fonda RPV, kuru izsaka procentos no neto aktīvu vērtības.

56. Izmantojot absolūtās RPV metodi, tiek noteikta maksimāli pieļaujamā RPV attiecībā pret fonda neto aktīvu vērtību.

57. Absolūto un relatīvo RPV aprēķina atbilstoši šādiem minimālajiem kvantitatīvajiem parametriem:

57.1. tiek piemērots 99% vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

57.2. pozīciju turēšanas periods ir pielīdzināms vienam mēnesim jeb 20 darba dienām;

57.3. riska faktoriem pastāv vismaz vienu gadu (250 darba dienu) ilgs vēsturisks novērošanas periods, izņemot gadījumus, kad īsāku novērošanas periodu attaisno ievērojamas izmaiņas cenu svārstībās (piemēram, ārkārtēji tirgus apstākļi);

57.4. visa datu kopa tiek aktualizēta ne retāk kā reizi ceturksnī (biežāk, ja ir ievērojamas cenu svārstības);

57.5. RPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi darba dienā.

58. Ticamības intervāls vai pozīciju turēšanas periods var atšķirties no šo noteikumu 57.1. un 57.2. punktā noteiktajiem, bet nedrīkst būt attiecīgi zemāks par 95% vai pārsniegt vienu mēnesi jeb 20 darba dienas.

59. Fondam, kas lieto absolūtās RPV metodi un izmanto no šo noteikumu 57. punktā minētajiem parametriem atšķirīgus aprēķina parametrus, ir jāveic korekcijas šo noteikumu 10. punktā minētās absolūtās RPV maksimālajā apmērā (20%). Korekciju drīkst veikt tikai ar pieņēmumu par normālo sadalījumu ar neatkarīgu un identisku riska faktoru ienesīguma sadalījumu, atsaucoties uz normālā sadalījuma kvantilēm un laikposma kvadrātsakni (square root of time rule).

60. Korekciju, izmantojot citu ticamības intervālu un atšķirīgu turēšanas periodu, absolūtās RPV maksimālajam apmēram veic, ievērojot turpmāk noteiktās prasības:

60.1. lietojot citu ticamības intervālu, ņem vērā tabulu, kurā dotas normālā sadalījuma kvantiles (quantiles of the normal distribution):

Tabula

Pieņemot, ka tiek izmantots y% ticamības intervāls (20 darba dienu turēšanas periodam), iepriekš minētais 20% absolūtās RPV maksimālais apmērs (ticamības intervālam x% jeb 99%) tiek koriģēts, izmantojot šādu formulu:

;

60.2. lietojot citu turēšanas periodu, kas ir x darba dienas, ar ticamības intervālu 99%, absolūtās RPV maksimālo apmēru (20%) ar turēšanas periodu, kas ir t darba dienas (t.i., 20), koriģē, izmantojot šādu formulu:

;

60.3. lietojot gan citu ticamības intervālu (y%), gan citu turēšanas periodu (x dienas), absolūtās RPV maksimālo apmēru 20% (ar ticamības intervālu x% (t.i., 99%) un turēšanas periodu t darba dienas (t.i., 20)) koriģē, izmantojot šādu formulu:

.

61. Lai RPV modeli varētu izmantot fonda kopējā riska aprēķināšanai, tajā jābūt ņemtam vērā vispārējam tirgus riskam un, ja iespējams, idiosinkrātiskajam riskam. Gadījuma vai saistību nepildīšanas risku, kas izriet no fonda veiktajiem ieguldījumiem, ņem vērā vismaz stresa testu programmā.

62. Sabiedrība nodrošina, ka attiecīgajam fondam tiek izvēlēts vispiemērotākais RPV modelis, ņemot vērā fonda ieguldījumu mērķi, stratēģiju, kā arī izmantoto finanšu instrumentu veidu un sarežģītību.

63. RPV modelis nodrošina, ka tajā tiek ietverti un precīzi mērīti visi ar ieguldījumiem saistītie riski, ievērojot šādas prasības:

63.1. RPV aprēķinā tiek iekļautas visas fonda ieguldījumu portfeļa pozīcijas;

63.2. RPV modelis aptver visus būtiskos tirgus riskus, kas saistīti ar ieguldījumu portfelī esošajām pozīcijām un īpaši specifisko risku, kas saistīts ar AFI. Šim nolūkam RPV modelī ietver visus riska faktorus, kuru ietekme uz ieguldījumu portfeļa vērtību ir nozīmīga;

63.3. RPV mērīšanai izmantotie kvantitatīvie modeļi (cenu noteikšanas metodes, svārstīgumu un korelāciju aplēses u.c.) nodrošina augstu precizitāti;

63.4. tiek nodrošināta visu RPV modeļos izmantoto datu avotu konsekvence, savlaicīgums un drošums, ietverot arī šo datu avotu neatkarības pārbaudi.

64. Sabiedrība novērtē fonda RPV modeļa precizitāti un darbības rezultātus (t.i., prognozēto riska mērījumu atbilstību faktiskajiem), veicot atpakaļejošās pārbaudes.

65. Atpakaļejošā pārbaude nodrošina, ka katrai darba dienai saskaņā ar RPV modeli aprēķinātā vienas dienas RPV fonda ieguldījumu portfeļa darba dienas beigu pozīcijām tiek salīdzināta ar attiecīgās darba dienas ieguldījumu portfeļa vērtības faktiskajām izmaiņām darba dienas laikā.

66. Sabiedrība veic atpakaļejošās pārbaudes ne retāk kā reizi mēnesī, ņemot vērā šo noteikumu 65. punktā noteikto prasību veikt retrospektīvu salīdzināšanu par katru darba dienu.

67. Pamatojoties uz veiktajām atpakaļejošajām pārbaudēm, sabiedrība konstatē un novēro pārsniegumu (overshooting) skaitu. Pārsniegums ir vienas dienas izmaiņas fonda ieguldījumu portfeļa vērtībā, kas pārsniedz ar RPV modeļa palīdzību aprēķināto atbilstošās dienas RPV.

68. Ja atpakaļejošo pārbaužu rezultāti uzrāda pārāk lielu pārsniegumu skaitu, sabiedrības pienākums ir pārskatīt RPV modeli un veikt atbilstošas korekcijas.

69. Sabiedrība nodrošina, ka tās amatpersonas regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī saņem informāciju par atpakaļejošo pārbaužu rezultātiem, ja pārsniegumu skaits fondam pēdējo 250 darba dienu laikā ir lielāks par četriem ar ticamības intervālu 99%. Informācija ietver analīzi un skaidrojumu par pārsniegumu iemesliem un ziņojumu par pasākumiem, kādi veikti modeļa precizitātes uzlabošanai.

70. Ja pārsniegumu skaits fondam pēdējo 250 darba dienu laikā ir lielāks par četriem ar ticamības intervālu 99%, sabiedrība 30 dienu laikā par to informē Komisiju un sniedz skaidrojumu par pārsniegumu iemesliem, kā arī par darbībām RPV modeļa darbības uzlabošanai (ja tādas tiek plānotas). Ja pārsniegumu skaits fondam pēdējo 250 darba dienu laikā ir būtiski lielāks par četriem ar ticamības intervālu 99%, t.i., RPV modelis nav pietiekami precīzs, Komisijai ir tiesības pieprasīt veikt nepieciešamos pasākumus RPV modeļa darbības tūlītējai uzlabošanai vai piemērot stingrākas prasības fonda kopējā riska apmēram.

71. Sabiedrība, kas izmanto fonda kopējā riska aprēķinam RPV metodi, ņemot vērā fonda definēto riska profilu, nodrošina pienācīgu, visaptverošu un riskam atbilstošu stresa testēšanas procesu, ievērojot šajā daļā minētās prasības.

72. Stresa testēšanas process tiek veidots tā, lai mērītu katru potenciāli ievērojamu fonda ieguldījumu portfeļa vērtības samazināšanos, ko izraisa negaidītas izmaiņas attiecīgajos tirgus parametros un korelācijas faktoros, kā arī mērītu iespējamās izmaiņas attiecīgajos tirgus parametros un korelācijas faktoros, kuras var izraisīt ievērojama ieguldījumu portfeļa vērtības samazināšanās, piemēram, kad darījumu partnera pozīciju likvidēšana var izraisīt pārmaiņas tirgū.

73. Stresa testus atbilstoši integrē fonda riska pārvaldīšanas procesā. Šo testu rezultātus izskata sabiedrības amatpersonas, un tie tiek ņemti vērā, pieņemot lēmumus par fonda līdzekļu ieguldīšanu.

74. Stresa testi aptver visus riskus, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu portfeļa vērtību vai vērtības svārstības. Īpaši ņem vērā riskus, kuri nav pilnībā ietverti izmantotajā RPV modelī.

75. Stresa testiem jānodrošina tādu potenciālo situāciju analīze, kad sviras finansējuma izmantošanas rezultātā fonds var tikt pakļauts būtisku zaudējumu riskam, kas potenciāli var novest pie fonda saistību nepildīšanas.

76. Stresa testēšanā koncentrējas uz tādiem riskiem, kuri parastos apstākļos nav būtiski, bet var kļūt būtiski stresa situācijās, piemēram, neparastu izmaiņu korelācijās risks, nelikvīdi tirgi saspringtos tirgus apstākļos vai ar strukturētiem finanšu instrumentiem saistītie riski saspringtos likviditātes apstākļos. Par strukturētu finanšu instrumentu uzskatāms finanšu instruments, kura ienesīgums ir atkarīgs no tādu aktīvu kopuma tirgus vērtības vai ienesīguma izmaiņām, kuros ieguldījums veikts netiešā veidā.

77. Sabiedrība nodrošina, ka stresa testi tiek veikti regulāri, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

78. Stresa testēšana jāveic arī ikreiz, kad fonda ieguldījumu portfeļa vērtības vai struktūras vai arī tirgus apstākļu izmaiņu ietekmes rezultātā ir pamats uzskatīt, ka testu rezultāti būtiski atšķirsies.

79. Stresa testēšana tiek veikta atbilstoši fonda ieguldījumu struktūrai un tirgus apstākļiem, kādos fonds veic savu līdzekļu ieguldīšanu.

80. Stresa testēšanas process ietver skaidras un dokumentētas procedūras stresa testu izveidei (design), veikšanai un pastāvīgiem uzlabojumiem stresa testēšanas procesā. Saskaņā ar minētajām procedūrām katram fondam tiek izstrādāta sava veicamo stresa testu programma. Pamatojumu, kāpēc izvēlētā programma ir piemērota konkrētajam fondam, dokumentē. Dokumentē arī veiktos stresa testus, to rezultātus un secinājumus, kā arī norāda iemeslus, ja paredzēts novirzīties no programmas.

81. Veicot būtiskas izmaiņas izmantotajos stresa testos, vismaz pirmajā stresa testēšanas reizē pēc izmaiņām piemēro gan iepriekš izmantoto, gan jauno stresa testu, kā arī salīdzina to rezultātus.

82. RPV modelis un tā rezultāti ir ikdienas riska pārvaldīšanas procesa neatņemama sastāvdaļa. RPV modeļiem jābūt integrētiem ieguldījumu veikšanas procesā, ko veic fondu pārvaldnieki, lai nodrošinātu, ka fonda riska profils tiek kontrolēts un atbilst ieguldījumu politikai un stratēģijai.

83. Izmantojot RPV metodi, sabiedrības risku kontroles funkcijas pienākumos ietilpst:

83.1. katru dienu sagatavot modeļa izmantošanai nepieciešamos datus, nodrošināt RPV modeļa lietošanu, uzturēšanu un testēšanu;

83.2. uzraudzīt atsauces ieguldījumu portfeļa noteikšanas procesu, ja fonds izmanto relatīvās RPV metodi;

83.3. veikt pastāvīgu RPV modeļa pārbaudi un apstiprināšanu, nodrošinot tā pielāgošanu fonda ieguldījumu portfelim;

83.4. katram fondam apstiprināt un ieviest dokumentētu, ieguldījumu portfeļa riska profilam piemērotu RPV iekšējo limitu sistēmu, ko apstiprina sabiedrības amatpersonas un padome;

83.5. novērot un kontrolēt RPV ierobežojumus;

83.6. regulāri uzraudzīt sviras finansējuma apmēru;

83.7. regulāri gatavot un sniegt sabiedrības amatpersonām pārskatus par RPV apmēru, kā arī veiktajām atpakaļejošajām pārbaudēm un stresa testiem;

83.8. pastāvīgi veikt un dokumentēt RPV modeļa apstiprināšanu (ongoing validation), kas ietver arī atpakaļejošās pārbaudes saskaņā ar šīs sadaļas 5. daļu, lai nodrošinātu, ka modelis ir precīzi kalibrēts un tajā izmantotie pieņēmumi ir pamatoti. RPV modeļa apstiprināšanai sabiedrība izstrādā procedūru, kurā nosaka arī to, kādos gadījumos, ņemot vērā modeļa apstiprināšanas rezultātus, nepieciešams modeli koriģēt.

84. Sākotnēji izstrādāto RPV modeli apstiprina persona vai struktūrvienība (piemēram, iekšējais revīzijas dienests, zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai cits šāda pakalpojuma sniedzējs), kas nav bijusi iesaistīta modeļa izstrādē un kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem, lai nodrošinātu, ka tas ir konceptuāli pareizs un aptver visus būtiskos riskus. Apstiprināšanas process ir nepieciešams arī jebkuru nozīmīgu modeļa izmaiņu gadījumā. Nozīmīgas izmaiņas modelī var būt saistītas, piemēram, ar jaunu ieguldījumu produktu izmantošanu fonda pārvaldīšanā, nepieciešamību uzlabot modeli, ņemot vērā atpakaļejošo pārbaužu rezultātus, vai arī ar sabiedrības lēmumu ievērojami mainīt kādu no modeļa aspektiem.

85. Riska pārvaldīšanas procesa ietvaros fondam, kura kopējais risks tiek aprēķināts, izmantojot RPV metodi, regulāri novēro sviras finansējuma apmēru.

86. Ņemot vērā fonda riska profilu un ieguldījumu politiku, izmantoto RPV modeli un stresa testēšanas procesu papildina ar citām riska mērīšanas metodēm.

87. Fonda prospektā norāda, kura no metodēm – relatīvās RPV metode vai absolūtās RPV metode – tiek izmantota fonda kopējā riska aprēķināšanai.

88. Ja fonda kopējā riska aprēķināšanai tiek izmantota kāda no RPV metodēm, fonda prospektā sniedz informāciju par plānoto un maksimālo iespējamo sviras finansējuma rādītāja apmēru.

89. Fonda prospektā publiskojamo sviras finansējuma rādītāju aprēķina kā izmantoto AFI nosacīto pamatvērtību summu.

90. Ja fonda kopējā riska aprēķināšanai izmanto relatīvās RPV metodi, prospektā atklāj pamatprincipus atsauces ieguldījumu portfeļa noteikšanai un informāciju par tajā iekļautajiem finanšu instrumentiem.

91. Par katru fondu, kura kopējā riska noteikšanai paredzēts izmantot RPV metodi, sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju par:

91.1. RPV metodes ieviešanu un izmantošanu;

91.2. fonda kopējā riska un sviras finansējuma rādītāja kontroli;

91.3. RPV modeļa dokumentāciju;

91.4. RPV modeļa sākotnējo apstiprināšanu;

91.5. stresa testēšanu;

91.6. modeļa darbību un pastāvīgu apstiprināšanu.

92. Informācija par RPV modeļa ieviešanu un izmantošanu ietver:

92.1. RPV metodes (relatīvās vai absolūtās) izvēles pamatojumu, kurā norādīti visi apsvērumi metodes izvēlei un piemērotība attiecīgā fonda darbībai;

92.2. informāciju par apstiprināto fonda RPV modeli, iekšējo RPV limitu sistēmu, sviras finansējuma rādītāja apmēru un procedūru to novērošanai un kontrolei;

92.3. informāciju par kontaktpersonu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese) jautājumos par RPV metodes ieviešanu un izmantošanu.

93. Informācija par fonda kopējā riska un sviras finansējuma rādītāja kontroles organizāciju ietver:

93.1. sabiedrības amatpersonu, kas iesaistītas risku pārvaldīšanas procesā, pienākumu aprakstu;

93.2. RPV modeļa ieviešanas, lietošanas un apstiprināšanas procesa, kā arī sviras finansējuma rādītāja apmēra novērošanas aprakstu (arī tad, ja risku kontroles funkcija nodota citai personai).

94. Informācija par RPV modeļa dokumentāciju ietver:

94.1. modelī izmantoto datu un datu avotu aprakstu;

94.2. informāciju par datu vākšanu un glabāšanu, datu avotu konsekvences, savlaicīguma, drošuma un neatkarīguma pārbaudi;

94.3. modeļa metodoloģijas aprakstu un izvēles pamatojumu;

94.4. informāciju par riska faktoriem, kurus aptver modelis;

94.5. RPV modelī izmantoto parametru (turēšanas periods, ticamības intervāls u.tml.), pieņēmumu, aplēšu, ierobežojumu, kā arī kvantitatīvo metožu (cenu noteikšanas metodes, svārstīguma un korelāciju aplēses u.c.) aprakstu;

94.6. pamatojumu atšķirīgu parametru izmantošanai saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu, lietojot absolūtās RPV metodi;

94.7. atsauces portfeļa noteikšanas aprakstu, ja sabiedrība izmanto relatīvās RPV metodi;

94.8. aprakstu par nosacījumiem, kuriem pastāvot modelis darbojas precīzi (validity range).

95. Informācija par modeļa sākotnējo apstiprināšanu ietver:

95.1. ziņas par personu vai struktūrvienību, kas veikusi modeļa sākotnējo apstiprināšanu (vārds, uzvārds vai firma, apliecinājums, ka personai ir nepieciešamā kompetence un pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem);

95.2. struktūrvienības vai personas, kas iesaistīta RPV modeļa sākotnējā apstiprināšanā, neatkarīguma izvērtējumu;

95.3. sagatavotā modeļa sākotnējā apstiprinājuma slēdzienu.

96. Informācija par stresa testēšanu ietver:

96.1. stresa testēšanas procesa aprakstu;

96.2. stresa testu veikšanas procedūru un stresa testu programmas aprakstu;

96.3. informāciju par veiktajiem stresa testiem un to rezultātiem.

97. Informācija par RPV modeļa darbību un pastāvīgu apstiprināšanu ietver:

97.1. modeļa ieviešanas un praktiskas pielietošanas procesa un ar to saistīto risku kontroles funkcijas pienākumu aprakstu;

97.2. informāciju par RPV modeļa darbības precizitāti un rezultātiem (t.i., prognozēto riska mērījumu atbilstību faktiskajiem);

97.3. sabiedrības izmantotās atpakaļejošās pārbaudes metodes aprakstu un veikto pārbaužu rezultātu analīzi, ietverot informāciju par atpakaļejošajās pārbaudēs konstatēto pārsniegumu skaitu pēdējo 250 darba dienu laikā;

97.4. pastāvīgas modeļa apstiprināšanas procesa aprakstu.

98. Riska darījumu apmēru ar darījumu partneri (darījumos ar kredītiestādi tas nedrīkst pārsniegt 10%, bet darījumos ar ieguldījumu brokeru sabiedrību – 5% no fonda aktīviem) aprēķina, summējot pozitīvās ar attiecīgo darījumu partneri noslēgto AFI darījumu tirgus (mark-to-market) vērtības.

99. Sabiedrība var piemērot savstarpējo prasību līgumisko ieskaitu par noslēgtajiem AFI darījumiem ar vienu un to pašu darījumu partneri, ja darījumi ietverti tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā un ir ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. Regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 295.–297. pantā noteiktās prasības, ciktāl tās ir attiecināmas uz sabiedrības darbību. Savstarpējo prasību līgumisko ieskaitu drīkst piemērot vienīgi ar darījumu partneri noslēgtajiem RTN AFI darījumiem, nevis kādiem citiem riska darījumiem ar to pašu darījumu partneri.

100. Riska darījumu apmēram ar darījumu partneri pieskaita fonda vārdā darījumu partnerim nodoto nodrošinājumu.

101. Aprēķinot riska darījumu apmēru ar darījumu partneri, ņem vērā fonda vārdā darījumu partnerim samaksāto sākotnējo drošības rezervi (initial margin) un fonda prasības par mainīgo drošības rezervi (variation margin), kas ir saistīta ar RTT AFI vai RTN AFI, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ir veikusi izpēti un guvusi pārliecību, ka ir tiesiski nodrošināta klientu iemaksātās naudas šķirta turēšana (protected by client money rules) no darījumu partnera mantas vai nodrošināta līdzvērtīga klientu līdzekļu aizsardzība darījumu partnera maksātnespējas gadījumā.

102. Aprēķinot darījumu koncentrācijas riska apmēru ar vienu emitentu vai darījumu partneri (tas nedrīkst pārsniegt 20% no fonda aktīviem), ņem vērā:

102.1. fonda ieguldījumu portfelī esošo šā emitenta emitēto pārvedamo vērtspapīru uzskaites vērtību;

102.2. noguldījuma pamatsummu, ja šā darījuma partneris ir kredītiestāde;

102.3. AFI, t.sk. ietverto AFI, bāzes aktīva riska vērtību, ja AFI bāzes aktīvu ir emitējis šis emitents vai darījumu partneris;

102.4. riska darījumu apmēru ar šo darījumu partneri;

102.5. akciju aizdošanas darījuma vai pārdošanas ar atpirkšanu darījuma gadījumā – tīro riska darījumu ar šo darījumu partneri vērtību.

103. Noguldījuma pamatsumma ir kredītiestādē pārskata datumā kontos esošie naudas līdzekļi, kas kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar līguma noteikumiem. Noguldījumu pamatsummu veido visu termiņnoguldījumu un prasību uz pieprasījumu (izņemot prasības uz pieprasījumu turētājbankā) uzskaites vērtību kopsumma, ko samazina par uzkrāto procentu summu, ja līgums neparedz uzkrāto procentu izmaksu līguma laušanas gadījumā.

104. AFI bāzes aktīva riska vērtību, ja AFI bāzes aktīvu ir emitējis emitents vai darījumu partneris, kura darījumu koncentrācija tiek noteikta, aprēķina saskaņā ar saistību metodi atbilstoši šo noteikumu III sadaļā noteiktajām prasībām neatkarīgi no tā, kādu – saistību vai RPV – metodi sabiedrība izmanto fonda kopējā riska aprēķināšanai.

105. Ja AFI bāzes aktīva sastāvā ir vairāki vērtspapīri, piemēram, vērtspapīru indekss, katram AFI bāzes aktīva sastāvā esošajam vērtspapīram riska vērtību nosaka atsevišķi.

106. Aprēķinot darījumu ar emitentu vai darījumu partneri apmēru, ņem vērā arī AFI bāzes aktīva sastāvā esošā šā emitenta vērtspapīra riska vērtību, kas ir tirgus vērtība (saskaņā ar saistību metodi) vai maksimāli iespējamo zaudējumu vērtība emitenta saistību nepildīšanas gadījumā, ja šāda pieeja ir piesardzīgāka.

107. Riska darījumu apmēru ar darījumu partneri aprēķina atbilstoši šo noteikumu V sadaļā noteiktajām prasībām.

108. Akciju aizdošanas darījuma vai vērtspapīru pārdošanas ar atpirkšanu darījuma gadījumā tīro darījumu partnera riska vērtību veido pārdoto vai aizdoto aktīvu uzskaites vērtības un saņemtā nodrošinājuma uzskaites vērtības starpība.

109. Atkāpjoties no šo noteikumu 105. punktā noteiktajām prasībām, AFI bāzes aktīva sastāvā esošo vērtspapīru riska vērtības drīkst neiekļaut darījumu ar vienu emitentu vai darījumu partneri apmēra aprēķinā tad, ja AFI bāzes aktīva sastāvā ir vērtspapīru indekss, kuru veido Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam atbilstošie ieguldījumu objekti un kura struktūra atbilst tam diversifikācijas līmenim, kas noteikts Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta 1.¹ un 1.² daļā.

110. Ja finanšu instrumentā ietvertais AFI paredz apmainīt esošo finanšu instrumentu pret citu tā paša emitenta emitētu finanšu instrumentu, aprēķinā iekļauj lielāko no divām vērtībām – bāzes aktīva tirgus vērtību vai vērtspapīra vai naudas tirgus instrumenta tirgus vērtību.

111. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 11.11.2011. normatīvie noteikumi Nr. 242 "Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas normatīvie noteikumi".

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 13.07.2009. Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

2) Eiropas Komisijas 01.07.2010. Direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu;

3) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas vadlīnijām (CESR/10-788) PVKIU riska novērtēšanai un kopējā riska un darījuma partnera riska aprēķināšanai;

4) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) vadlīnijām (ESMA/2012/197) kompetentajām iestādēm un PVKIU ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par riska novērtēšanu un kopējā riska aprēķināšanu noteikta veida strukturētiem fondiem.