Papīram ir jābūt pilnībā izgatavotam no reģenerētām papīra šķiedrām. Reģenerētās papīra šķiedras ir gan izlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras, gan neizlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras no papīrfabrikās izbrāķētā papīra.

2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ (BALINĀŠANĀ)

Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski Elementary Chlorine Free). Tiks pieņemts arī hloru un tā savienojumus nesaturošs (TCF, angliski Totally Chlorine Free) papīrs.

No papīra izgatavošanā izmantotajām šķiedrām 75 % ir jābūt reģenerētām šķiedrām. Reģenerētās papīra šķiedras ir gan izlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras, gan neizlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras no papīrfabrikās izbrāķētā papīra.

2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ (BALINĀŠANĀ)

Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski Elementary Chlorine Free). Tiks pieņemts arī hloru un tā savienojumus nesaturošs (TCF, angliski Totally Chlorine Free) papīrs.

Neapstrādātajām koksnes šķiedrām, ko izmanto celulozes ražošanā, ir jābūt iegūtām no likumīgiem avotiem.

2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ (BALINĀŠANĀ)

Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski Elementary Chlorine Free).

Papildu punkti tiks piešķirti proporcionāli tādu neapstrādātu koksnes šķiedru apjomam celulozes ražošanā, kas iegūtas pārbaudītos mežos, kuru apsaimniekošanā tiek īstenoti ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi un pasākumi.

Piemēro tikai tādai drukas iekārtai, kas spēj sasniegt un / vai pārsniegt vienkrāsas drukāšanas / kopēšanas ātrumu 25 attēli minūtē uz A4 formāta papīra.

Iekārtai jābūt aprīkotai ar bloku, kas automātiski drukā/kopē uz abām lapas pusēm. Abpusējās drukāšanas un/vai kopēšanas funkcija ražotāja nodrošinātajā oriģinālprogrammatūrā ir iestatīta kā noklusējums.

2. VAIRĀKI ATTĒLI UZ VIENAS PAPĪRA LAPAS

Iekārtas standarta iespēja ir spēja drukāt un/vai kopēt 2 vai vairāk dokumenta lappuses uz vienas papīra lapas, ja ražojumu lieto ar ražotāja nodrošinātu oriģinālprogrammatūru (printera dzinis).

3. ENERGOEFEKTIVITĀTE LIETOŠANAS REŽĪMĀ

Visiem izstrādājumiem ir jābūt iesniegtai enerģijas patēriņa veidlapai, kurā iekļauta sekojoša informācija:

4. INSTRUKCIJA PAR IEKĀRTAS IZMANTOŠANU VIDEI MAZĀK KAITĪGĀ VEIDĀ

Norādījumi, kā konkrēto drukas iekārtu izmantot, pēc iespējas mazāk kaitējot videi (aprakstītas ir papīra izmantošanas funkcijas, energoefektivitātes funkcijas, ražojuma atkritumu un jebkādu izlietojamu materiālu, piemēram, tintes un/vai tonera kasetņu izmantošana), ir rakstiski pieejami kā atsevišķa lietošanas rokasgrāmatas daļa un/vai elektroniski - ražotāja tīmekļvietnē.

5. RAŽOJUMA LIETOŠANAS ILGUMS UN GARANTIJA (neattiecas uz nomas līgumiem, kas ietver tehnisko apkalpošanu)

Ražojumam ir vismaz trīs gadu garantija remontam vai nomaiņai. Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

6. RESURSU EFEKTĪVA IZMANTOŠANA ATTIECĪBĀ UZ KASETNĒM: tonera un/vai tintes kasetņu atkārtotai izmantošanai paredzēta iekārtas uzbūve (dizains) (prasību nepiemēro iekārtām, kurās neizmanto kasetnes)

Jābūt iespējai iekārtās izmantot otrreiz uzpildītas tonera un/vai tintes kasetnes. Nedrīkst uzstādīt tādas ierīces vai izmantot tādas metodes, kas neļauj toneri un/vai tintes kasetni izmantot atkārtoti.

Papildu punktus piešķirs par katriem 5 % mazāk patērētas elektroenerģijas nekā norādīts tehniskajās specifikācijās attiecībā uz lietošanas režīmu, ko mēra saskaņā ar Testēšanas metodi biroja tehnikas iekārtu energopatēriņa noteikšanai.

2. DRUKĀŠANA UZ ABĀM LAPAS PUSĒM (piemēro tikai tādām drukas iekārtām ar maksimālo vienkrāsas drukāšanas/kopēšanas ātrumu mazāk par 25 attēliem minūtē uz A4 formāta papīra)

Papildu punktus piešķir drukas iekārtām, kas aprīkotas ar automātisku abpusējas drukāšanas/kopēšanas bloku (dupleksa bloks). Abpusējās drukāšanas un/vai kopēšanas funkcija ražotāja nodrošinātajā oriģinālprogrammatūrā ir iestatīta kā noklusējums.

3. ENERGOEFEKTIVITĀTE GAIDSTĀVES REŽĪMĀ

Papildu punktus piešķir atbilstoši elektroenerģijas patēriņam tīklierosas gaidstāves režīmā, uz ko iekārtu pārslēdz ar barošanas pārvaldības funkciju vai līdzīgu funkciju. Jo mazāks ir elektroenerģijas patēriņš, jo vairāk punktu tiek piešķirts.

Energopatēriņš ir jāmēra saskaņā ar Testēšanas metodi biroja tehnikas iekārtu energopatēriņa noteikšanai, 2.0 versija - galīgā redakcija, 2012. gada maijs, vai ekvivalentu metodi.

Visiem izstrādājumiem ir jābūt iesniegtai enerģijas patēriņa veidlapai, kurā iekļauta sekojoša informācija:

2. IERĪCES KALPOŠANAS ILGUMS

2.1. Personālajiem (galda) datoriem jābūt konstruētiem tā, lai:

• operatīvā atmiņa nomaināma vai modernizējama;

• cieto disku (vai daļas, kas pilda cietā diska funkcijas) un CD diskdzini, un/vai DVD diskdzini, ja datorā tāds ir, varētu nomainīt.

• barošanas bloks būtu ar vismaz 85% lietderības koeficientu pie 100% noslodzes.

2.2. Planšetdatoriem ir jābūt:

2.2.1. ar iebūvētu iekšējo atmiņu vismaz 16 GB un iespēju ievietot papildu iekšējo datu nesēju vai iespēju izmantot attālinātu datu piekļuvi (mākoņglabātuve).

2.1. Monoblokiem ir jābūt konstruētiem tā, lai operatīvā atmiņa būtu nomaināma vai modernizējama.

3. TROKŠŅA LĪMEŅI

Informācijas tehnoloģiju un telesakaru iekārtu emitēto trokšņu līmenis, kas novērtēts atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, nedrīkst pārsniegt:

3.1. Personālā datora "deklarētais A-novērtētais skaņas intensitātes līmenis" (re 1 pW):

3.1.1. 4,0 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs 40 dB(A));

3.1.2. 4,0 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis (līdzvērtīgs 40 dB(A)).

3.2. Piezīmjdatora "deklarētais A-novērtētais skaņas intensitātes līmenis" (re 1 pW):

3.2.1. 3,0 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs 30 dB(A));

3.2.2. 3,5 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis (līdzvērtīgs 35 dB(A)).

3.3. Monobloka "deklarētais A-novērtētais skaņas intensitātes līmenis" (re 1 pW):

3.3.1. 3,5 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs 35 dB(A));

3.3.2. 4,0 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis (līdzvērtīgs 40 dB(A)).

4. INFORMĀCIJA VIDEI DRAUDZĪGAI LIETOŠANAI

Jānodrošina lietošanas norādījumi un/vai apmācības kursi par IT atbalstu datortehnikas videi draudzīgai pārvaldībai.

5. INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS PATĒRIŅA PĀRVALDĪBU

5.1 Datortehniku piegādā ar vismaz vienu no šādiem informatīvajiem materiāliem vai ar saiti uz interneta resursu, kas tos satur:

5.1.1. pēc noklusējuma iestatīto energopatēriņa pārvaldības iestatījumu apraksts;

5.1.2. dažādu energopatēriņa pārvaldības funkciju laika iestatījumu apraksts;

5.1.3. norādes par to, kā pareizi aktivizēt datoru no miega režīma.

5.2 Datortehniku piegādā ar vismaz vienu no šādiem informatīvajiem materiāliem vai ar saiti uz interneta resursu, kas tos satur:

5.2.1. noklusējuma energopatēriņa pārvaldības iestatījumu saraksts;

5.2.2. norāde par to, ka noklusējuma energopatēriņa pārvaldības iestatījumi ir energotaupīgi.

6. REZERVES DAĻU NEPĀRTRAUKTA PIEEJAMĪBA

Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

7. PLASTMASAS KORPUSU, APVALKU UN IETVARU MARĶĒŠANA

Ārējiem plastmasas korpusiem, apvalkiem un ietvariem, kuru svars pārsniedz 100 gramus un virsmas laukums pārsniedz 50 cm2, ir pastāvīgs marķējums, pēc kā identificē materiālu saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

8. REACH KANDIDĀTVIELU SARAKSTĀ IEKĻAUTU VIELU DEKLARĀCIJA

Pretendents deklarē REACH kandidātvielu sarakstā iekļauto vielu klātbūtni, ja koncentrācija pārsniedz 0,1 % (pēc masas) visā produktā un katrā no šādiem montāžas mezgliem:

- mātesplate ar mikroshēmām (tostarp CPU, RAM, grafikas mikroshēmas);

- displeja bloks (tostarp izgaismojums);

- korpusi un ietvari;

- ārēja tastatūra, pele un/vai sensorpanelis;

- ārējie maiņstrāvas un līdzstrāvas barošanas kabeļi (tostarp adapteri un akumulatoru bloki).

(REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņā ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table)

9. GARANTIJA UN KALPOŠANAS ILGUMS

Pretendents nodrošina vismaz trīs gadu garantiju stacionārajiem un portatīvajiem datoriem, monoblokiem un monitoriem, kas ir spēkā no produkta piegādes brīža. Šī garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar produkta aizvešanas un atvešanas vai remonta uz vietas iespēju.

Garantija nodrošina to, ka produkti atbilst līguma specifikācijām, nenosakot papildu maksu par to remontu, ja ir ievēroti ekspluatācijas un garantijas noteikumi. Tā attiecas uz akumulatora bojājumiem (Pie bojājumiem pieskaita neuzlādēšanos, kā arī nespēju noteikt akumulatora pieslēgumu. Akumulatora ietilpības pakāpenisku samazināšanos lietošanas gaitā neuzskata par bojājumu, ja vien uz to neattiecas īpašs garantijas noteikums, skatīt piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos)

Papildu punktus var piešķirt par demontāžas ērtumu un vieglu plastmasas daļu pārstrādi personālajiem (galda) datoriem, monitoriem, piezīmjdatoriem:

1.2 a) savienojumi ir viegli pieejami un ir pēc iespējas standartizēti;

1.3 b) plastmasas daļām, kas sver vairāk par 25 g, ir pastāvīgs marķējums, pēc kā identificē materiālu saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Šis kritērijs neattiecas uz ekstrudētu plastmasu un plakano displeju gaismas vadiem;

1.4 c) plastmasas daļas ir no viena polimēra vai saderīgiem polimēriem, izņemot apvalkus, kas sastāv no ne vairāk kā divu veidu polimēriem, kuri ir atdalāmi.

2. ENERĢIJAS PATĒRIŅA UZLABOJUMS

Papildus punkti var tikt piešķirti, ja pretendents iesniedz Pasūtītāja izvēlētu aprites cikla izmaksu aprēķinu (piemēram, VARAM aprites cikla kalkulatoru), saskaņā ar kuru piedāvātais iespējamais uzlabojums rada produkta kopējo ekspluatācijas izmaksu relatīvu samazinājumu, savstarpēji salīdzinot ar iesniegtajiem piedāvājuma modeļiem ar zemāku energoefektivitātes līmeni.

Maksimāli X punktus piešķir pretendentam, kura piedāvājumā norādītas zemākās aprites cikla izmaksas. Citiem pretendentiem punktus piešķir proporcionāli to norādītajām aprites cikla izmaksām salīdzinājumā ar zemākajām izmaksām, izmantojot šādu formulu:

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 20% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

3. REZERVES DAĻU IZMAKSU KONKURĒTSPĒJA

Pretendents iesniedz cenu sarakstu oriģinālajām vai saderīgām rezerves daļām (attiecīgi TS prasībām par daļu nomaināmību) un orientējošās darbaspēka izmaksas par to nomaiņu, ko veic pretendenta pilnvarotie pakalpojumu sniedzēji. Punktus piešķir atbilstoši izmaksu ziņā konkurētspējīgākajiem piedāvājumiem.

Piezīme. Norādītajā sarakstā var pievienot papildu sastāvdaļas, ja tās uzskatāmas par nozīmīgām cenu salīdzinājumā.

4. GARANTIJAS UN PAKALPOJUMU LĪGUMI

Papildus punkti tiek piešķirti, ja ražotāja garantijas ilgums stacionārajiem un portatīvajiem datoriem, monoblokiem un monitoriem ir vismaz četri un vairāk gadi.

5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa vismaz šādām grupām:

• bioloģiski noārdāmie atkritumi,

• papīrs/kartons,

• plastmasa,

• stikls,

• baterijas un bīstamie atkritumi.

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

IT tehnikas piegādātājam pēc attiecīgās iekārtas kalpošanas laika beigām ir pienākums nodrošināt bezmaksas tehnikas pieņemšanu un utilizācijas servisu. Pasūtītājs izdzēš datus un nogādā Piegādātājam iekārtu, savukārt piegādātājs to bezmaksas pieņem un nodod utilizēšanai elektronisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam.

1.1. serveriem, kuros var izmantot tikai vienu procesoru, jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230V barošanas blokiem, kura(-u) efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir vismaz 90 procenti;

1.2. serveriem, kuros var vienlaicīgi izmantot vairāk nekā vienu procesoru, un disku masīviem, kuriem ir iespējams tikai viens vai divi kontrolieri, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir vismaz 90 procenti;

1.3. serveru šasijām (piemēram, asmeņserveru šasijām) un disku masīviem, kuriem ir iespējams izmantot vairāk nekā divus kontrolierus, ir jābūt aprīkotām ar vismaz diviem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir vismaz 90 procenti.

2. IERĪCES KALPOŠANAS ILGUMS

Serveriem jābūt konstruētiem tā, lai:

2.1. operatīvā atmiņa būtu nomaināma vai modernizējama

2.2 cieto disku (vai daļas, kas pilda cietā diska funkcijas, ja serverī tādas ir) varētu nomainīt bez instrumentu palīdzības.

3. GARANTIJA

Pretendents nodrošina vismaz trīs gadu garantiju, kas ir spēkā no produkta piegādes brīža. Šī garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar produkta aizvešanas un atvešanas vai remonta uz vietas iespēju.

4. REZERVES DAĻU NEPĀRTRAUKTA PIEEJAMĪBA

Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

Papildu punktus piešķirs par demontāžas ērtumu:

1.1. iekārtai ir iespējams nomainīt barošanas bloku (ja iekārtai tāds ir) bez nepieciešamības apturēt iekārtas darbu;

1.2. iekārtas korpuss ir atverams bez instrumentu palīdzības.

2. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ

Papildu punktus piešķirs šādām iekārtām:

2.1. serveriem, kuros var izmantot tikai vienu procesoru, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir vismaz 92 procenti;

2.2. serveriem, kuros var vienlaicīgi izmantot vairāk nekā vienu procesoru, un disku masīviem, kuriem ir iespējams tikai viens vai divi kontrolieri, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir vismaz 92 procenti;

2.3. serveru šasijām (piemēram, asmeņserveru šasijām) un disku masīviem, kuriem ir iespējams izmantot vairāk nekā divus kontrolierus, ir jābūt aprīkotiem ar vismaz diviem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir vismaz 92 procenti.

3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa vismaz šādām grupām:

• bioloģiski noārdāmie atkritumi,

• papīrs/kartons,

• plastmasa,

• stikls,

• baterijas un bīstamie atkritumi.

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

IT tehnikas piegādātājam pēc attiecīgās iekārtas kalpošanas laika beigām ir pienākums nodrošināt bezmaksas tehnikas pieņemšanu un utilizācijas servisu. Pasūtītājs izdzēš datus un nogādā Piegādātājam iekārtu, savukārt piegādātājs to bezmaksas pieņem un nodod utilizēšanai elektronisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam.

Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa vismaz šādām grupām:

• bioloģiski noārdāmie atkritumi,

• papīrs/kartons,

• plastmasa,

• stikls,

• baterijas un bīstamie atkritumi.

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

[Ja atlases kritēriji nav iekļauti] Līgumslēdzējam jānodrošina, ka pakalpojumi tiek sniegti, mazinot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, pēc iespējas pakalpojumus sniedzot attālināti. Tādēļ līguma darbības pirmo 2 mēnešu laikā līgumslēdzējam būs jāizstrādā un jādokumentē procedūras saistībā ar vidi vismaz šādās sfērās:

1.1 svarīgāko pakalpojuma vides aspektu novērtējums;

1.2 ietekmes uz vidi mazināšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi;

1.3 atkritumu daudzuma mazināšana un šķirotā savākšana;

1.4 apmācība.

[Ja norādītie piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji ir vai nav iekļauti] pretendents nodrošina, ka visa Līguma izpildes laikā tā piedāvājumā norādītā Vides pārvaldības sistēma atbilst piedāvājumā norādītajiem kritērijiem un pēc pasūtītāja pieprasījuma jāiesniedz to apliecinošs sertifikāts vai atzītas iestādes (iestādes, kas akreditēta veikt šādus auditus) atzinums.

Tehniskā specifikācija

Ikvienam servera modelim datu centrā aktīvā stāvokļa efektivitātes rādītājiem jābūt vismaz tik lieliem, kā noradīts zemāk esošajā tabulā:

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz energoefektivitātes aprēķini katram servera modelim atbilstoši piemērojamiem standartiem. Tiek pieņemti arī citi kvalitātes marķējumu atbilstības noskaidrošanai veikti testu rezultāti, kas veikti pēc ekvivalentām metodēm.

2. Serveru, datu nesēju un tīkla aprīkojuma kalpošanas laika beigu pārvaldība

Kritērijs ir piemērojams kopā ar iepirkuma līguma izpildes noteikumiem 3.noteikumu.

Pretendentam jānodrošina aprīkojuma, kas sasniedzis kalpošanas laika beigas, atkalizmantošanas un pārstrādes pakalpojumi:

• aprīkojuma savākšana;

• konfidenciāla un droša datu dzēšana (ja vien to neveic Pasūtītājs);

• funkcionāla testēšana, apkope, remonts un uzlabošana;

• sagatavošana un marķēšana atkalizmantošanai;

• izjaukšana pārstrādes vai iznīcināšanas nolūkos.

Pretendentam jāsniedz informācija par sagatavotā aprīkojuma proporcionālo sadalījumu, kas sagatavots atkalizmantošanai vai pārstrādei.

Atkalizmantošanas, pārstrādes vai iznīcināšanas sagatavošanas darbiem jābūt veiktiem, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 24.7.2012., Nr. L 197, 38. lpp.) 8. pantu un VII un VIII pielikumu, un atbilstoši selektīvās apstrādes komponenšu sarakstam.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāsniedz detalizēta informācija par aprīkojuma savākšanas, datu drošības, funkcionālās testēšanas, sagatavošanas atkalizmantošanas, pārstrādes un iznīcināšanas darba kārtību.

3. IKT darba diapazoni - temperatūra un mitrums

Piemērojams gaisa dzesēšanai, ja datu centrs ir projektēts ekonomiskai un/vai brīvai dzesēšanai.

IKT aparatūrai jāspēj veikt darbu Komisijas Regulā (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) noteiktajos relatīvā mitruma un sausā termometra temperatūras diapazonos atbilstoši vismaz A2 ekspluatācijas apstākļu klasei.

Aprīkojumam jābūt testētam funkcionēšanai noteiktajos diapazonos vismaz 16 darba stundas. Testēšanai jābūt veiktai, lai atspoguļotu reālos darba apstākļus.

Piemērojams, ja tiek izmantota šķidruma dzesēšana

IKT aprīkojumam jāspēj veikt darbu ūdensapgādes temperatūru diapazonos atbilstoši iepirkumā norādītajai klasei.

Avots: ASHRAE (2011)

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Ražotāja specifikācijai jābūt pievienotai par katru IKT aprīkojuma iekārtu.

Ražotājam jāapliecina, ka serveru modeļi ir testēti darbam pieļaujamajos diapazonos noteiktu stundu skaitu. Jāpievieno testēšanas specifikācija.

Tiek pieņemta CE marķējumam izmantotā informācija un testēšanas rezultāti.

4. Vides apstākļu monitorēšana

Pretendentam jāspēj demonstrēt, ka datu centra vides apstākļu kontroles infrastruktūra atbilst piemērojamiem standartiem un spēj mērīt:

• datortelpu temperatūras;

• gaisa ieplūdes temperatūru;

• gaisa izplūdes temperatūru;

• ailes auksto temperatūru (kur izmantojama);

• ailes karsto temperatūru (kur izmantojama);

• relatīvo mitrumu;

• ārējo relatīvo mitrumu;

• datortelpas relatīvo mitrumu;

• gaisa spiedienu zem pieejas grīdas (ja ir izbūvētā pieejas grīda);

• dzesēšanas šķidruma plūsmu (ja dzesēšanai izmanto šķidruma dzesēšanu).

Papildus jānorāda plānoto mērinstrumentu mērījumu precizitāte.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz plānotās monitorēšanas sistēmas tehniskais projekts un tehniskā specifikācija, kas atbilst piemērojamiem standartiem.

Kritērijs ir izmantojams tikai kopā ar tehniskās specifikācijas kritēriju tehniskās specifikācijas 1. norādītajām prasībām, tiek piešķirti papildus punkti atkarībā no dīkstāves stāvokļa elektroenerģijas patēriņa.

Piemērojams tikai tad, ja produkta veids (t.i., torņserveris vai statņserveris, vienligzdas vai divligzdu serveris) un sistēmas raksturlielumi, kas ietekmē enerģijas patēriņu (t.i., CPU veiktspēja, serveris ar vai bez enerģijas padeves rezervi, atmiņa, datu nesēji) ir noteikti tehniskajā specifikācijā.

Papildu punkti tiks piešķirti serveriem un to komponentēm ar labākiem dīkstāves enerģijas patēriņa rādītājiem kā noteikts Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ).

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz dīkstāves enerģijas patēriņš katram servera modelim atbilstoši piemērojamiem standartiem vai ekvivalentu mērījumu metodoloģijai. Dīkstāves enerģijas patēriņam jāizpilda minimālās Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) prasības. Ja tiek piedāvātas dažādas servera modeļa konfigurācijas, tad ir jānorāda augstākās veiktspējas konfigurācijas rezultāti. Tiek pieņemti arī citi kvalitātes marķējumu atbilstības noskaidrošanai veikti testu rezultāti, kas veikti pēc ekvivalentām metodēm.

2. Serveru noslodze

Kritērijs iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse.

Punktus piešķir balstoties uz paredzamo gada vidējo serveru noslodzi, pamatojoties uz Pasūtītāja datu apstrādes prasībām. Punktus piešķir sekojošos diapazonos:

• >70% zemāk: 1.0 x punkti

• 40-70% zemāk: 0.8 x punkti

• 25-40% zemāk: 0.5 x punkti

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE:

Paredzētās noslodzes noteikšanai tiek izmantoti aprēķini, modelēšanas dati vai pierādījumi, kas sniegti atlases kritērijos.

3. Serveru kalpošanas laika beigu pārvaldība

Piemērojams kopā ar tehniskās specifikācijas kritēriju 2.norādījumu.

Punktus piešķir atkalizmantošanas un pārstrādes pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina atkalizmantošanai nepiemērotu iespiedshēmu plašu un kabeļu nošķirošanu un pārstrādi.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz apliecinājums/ sertifikāts par identificēto komponenšu pārstrādi.

4. Projektētā jaudas pielietojuma efektivitāte

Piemērojams, ja veic datu centra būvniecību vai pārbūvi un jau ir nosakāms IT aprīkojuma enerģijas patēriņš.

Punktus piešķir proporcionāli piedāvājumam ar vislabāko projektēto jaudas pielietojuma efektivitātes koeficientu (PUE - Power Usage Effectiveness) pie noteiktas IT slodzes un vides apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams, ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamiem standartiem.

5. Jaudas pielietojuma efektivitātes uzlabošanas potenciāls.

Piemērojams esošiem datu centriem, ja ir zināmi vēsturiskie jaudas pielietojuma efektivitātes rādītāji. Piemērojams arī servertelpām ar atsevišķu dzesēšanas infrastruktūru.

Punktus piešķir balstoties uz pretendentu aplēstajam jaudas pielietojuma efektivitātes potenciālam relatīvi Pasūtītāja vēsturiskajiem rādītājiem. Pretendentu aplēsēm jābūt balstītām uz vēsturisko IT infrastruktūras patēriņu un vides apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamiem standartiem.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams, ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

6. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars

Iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse.

Pretendentiem pēc iespējas jāpalielina patērētās atjaunojamās enerģijas īpatsvars pakalpojuma nodrošināšanai. Punktus piešķir proporcionāli pretendentam ar visaugstāko atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru.

Patērētās elektroenerģijas un atjaunojamās enerģijas īpatsvara noteikšanas aprēķiniem jābūt veiktiem atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Atjaunojamās elektroenerģijas avotiem jāatbilst 2009/28/EC114 direktīvas definīcijai.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz atjaunojamās enerģijas īpatsvara un kopējās elektroenerģijas piegādes un patēriņa dati, uz kuriem ir balstīti aprēķini.

7. Aukstumaģentu maisījuma globālās sasilšanas potenciāls

Pretendentiem punktus piešķir atbilstoši datu centra dzesēšanas sistēmā izmantoto aukstumaģentu globālās sasilšanas potenciāla (GSP) svērtajam vidējam rādītājam. Aprēķinus veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.  842/2006 IV pielikumam. Punktus piešķir sekojošos intervālos:

• x punkti - GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 0 līdz 10;

• 0.6x punkti - GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 11 līdz 150;

• 0.2x punkti - GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 151 līdz 750.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz globālās sasilšanas potenciāla vidējā svērtā rādītāja aprēķini atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 IV pielikumā aprakstītajai metodei, iekļaujot arī izmantoto aukstumaģentu tehnisko specifikāciju.

Līdz ko viss aprīkojums ir apstrādāts atkalizmantošanai, pārstrādei vai iznīcināšanai, Pasūtītājam jāiesniedz atskaite par inventāra stāvokli. Atskaitē jānorāda atkalizmantošanas un pārstrādes proporcionālo sadalījumu, un vai aprīkojums paliek ES vai tiek eksportēts.

Eiropas Savienībā pārstrādātam aprīkojumam un komponentēm pieņem šādus apstrādes pierādījumus:

• kompetentās valsts iestādes izsniegtu atļauju atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvas 2008/98 23. pantam, vai

• neatkarīgas trešās puses izsniegtu atbilstības shēmas sertifikātu, kas sagatavots atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

Ja aprīkojums un komponentes tiek eksportētas ārpus ES atkalizmantošanai vai pārstrādei, jāiesniedz sekojoša sūtījuma un apstrādes informācija:

• atkalizmantošanai paredzētā aprīkojuma sūtījuma informācija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 24.7.2012., Nr. L 197, 38. lpp.) VI pielikumam;

neatkarīgas trešās puses izsniegtu sertifikāciju par atbilstību EEIA prasībām noteiktām kritērijos vai arī piemērojamiem standartiem vai ekvivalentām tehniskajām prasības shēmām, ja EEIA tiek eksportēti apstrādei ārpus ES.

2. Jaudas pielietojuma efektivitātes ievades vērtību monitorēšana

Piemērojams kopā ar 4. un 5. piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju.

Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikgadējas atskaites, kurās norādīti gada vidējie un izdalīti pa mēnešiem datu centra kopējais enerģijas patēriņš un apakšrādītāji mehāniskajām un elektriskajām sistēmām un IT aprīkojumam.

3. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars

Iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse.

Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikmēneša dati par iepirkto vai saražoto atjaunojamo elektroenerģiju. Salīdzināšanas nolūkos elektroenerģijas ražotājam arī jāiesniedz datu centra patērētās enerģijas uzskaite.

Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām ZPI prasību grupām:

1.1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

1.2. VIDEI DRAUDZĪGA PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS PRODUKTI

Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot sezonalitāti;

vai

Transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot produktu piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (audzēšanas/ražošanas) vietas, jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

2. IEPIRKUMA DALĪŠANA DAĻĀS

Pārtikas produktu piegādes iepirkumu dala daļās. Lemjot par dalīšanu daļās, pasūtītājs ņem vērā arī iepirkuma apjomu un pasūtītājam pieejamos administratīvos resursus. Daļas veido, ņemot vērā vienu vai vairākas šādas pazīmes:

1.1. produktu izcelsmes veids (piemēram, dzīvnieku izcelsmes produkti, augu izcelsmes produkti, bakalejas produkti);

1.2. pārtikas produktu grupa (piemēram, piens un piena produktu, dārzeņi, augļi, ēdienu piedevas un dzērieni, eļļas) un līdzīgu produktu klāsts (piemēram, atsevišķa daļa pienam, raudzētiem piena produktiem un krējumam, atsevišķa daļa saldējumam, atsevišķa daļa sieriem un kausētiem sieriem), kuru piedāvā noteikts ražotāju vai piegādātāju loks;

1.3. iepakojuma veids;

1.4. uzglabāšanas vai transportēšanas noteikumi;

1.5. pārtikas produktu izcelsme (teritorija, ko raksturo noteikti klimatiskie apstākļi - piemēram, vienā daļā neapvieno eksotiskos augļus un sezonālos vietējos augļus);

1.6. pārtikas produktu sezonalitāte (piemēram, atsevišķās daļās izdala vasarā un rudenī pieejamos dārzeņus, augļus vai ogas).

Pasūtītājs augļu, ogu un dārzeņu piegādēm ievēro arī Zemkopības ministrijas izstrādātos vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendārus, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

1.1. nosaka katra piedāvājuma izvērtēšanas kritērija īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu apmērā no piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju kopējās vērtības;

1.2. cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā;

2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam vērtē sekojošus ZPI kritērijus:

2.1. pārtikas produktu kvalitāte:

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

2.2. videi draudzīga piegāde un sezonāli produkti:

2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu piegāde veikta, ievērojot sezonalitāti;

vai

2.2.2.transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot produktu piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas vietas, ne loģistikas centra, noliktavas vai veikala, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

2.2.3. pārtikas produktu piegāde veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

3. Papildus punktus var piešķirt par:

3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA

Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA

Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.3 PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.4. AKVAKULTŪRAS UN JŪRAS PRODUKTI (ja attiecināms)

Akvakultūras un jūras produktu nozvejā un ražošanā ievērota ilgtspējīga prakse un metodes, kā noteikts attiecīgā ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras marķējumā.

Ja vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, pasūtītājs pārtikas produktu piegādes līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir lielāks to pārtikas produktu īpatsvars, vērtējot to sekojošā prioritārā kārtībā:

1. kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības audzēšanas prasībām;

2. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām;

3. kurus paredzēts piegādāt noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi

1.1. tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu, t.sk. nosakot atbildīgās personas par kontroli, izstrādājot iekšējās kontroles kritērijus, kā arī procedūras, kas jāveic piegādes izmaiņu saskaņošanai, un atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā;

1.2. pienākumu piegādātājam, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un/vai audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ar ražotāju un/vai audzētāju noslēgtu līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē;

1.3. tiesības pasūtītājam papildus piegādātāja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes;

1.4. pārtikas produktu sarakstu, norādot produktu ražotāju vai audzētāju un to izcelsmes valsti, kas izstrādāts atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām;

1.5. piegādātājs savlaicīgi informē un vienojas ar pasūtītāju par iespējamu piegādēs paredzētā produkcijas sortimenta maiņu, aizstājot tehniskajā specifikācijā iekļautos produktus ar jauniem ekvivalentiem (piem., vienu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt pret citu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu) vai kvalitatīvi labākiem produktiem (lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt ar bioloģiskajām prasībām atbilstošu produktu);

1.6. Pakalpojuma sniedzējam līguma darbības laikā jāuzkrāj un jāuzskaita rēķini, pavadzīmes un citi dokumenti, kas apliecina atbilstību iepirkuma dokumentos izvirzītajiem zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem;

1.7. Rēķini, pavadzīmes, citi dokumenti, un uzskaite jāuzrāda līguma slēdzējam pēc pieprasījuma.

2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā pārtikas produktu piegādes iepirkumu līgumu vai to kopiju pieejamību uz vietas iestādē, kurā notiek pārtikas produktu piegāde.

Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām ZPI prasību grupām:

1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

2. PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS PRODUKTI

Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot sezonalitāti;

vai

transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22 decembra noteikumu Nr. 1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas vietas,) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

1. izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu:

1.1 nosaka katra piedāvājumu vērtēšanas kritērija īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu apmērā no piedāvājuma vērtēšanas kritēriju kopējās vērtības;

1.2 cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā.

2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam vērtē sekojošus ZPI kritērijus:

2.1. pārtikas produktu kvalitāte:

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

2.2. piegāde un sezonāli produkti:

2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, piegāde veikta, ievērojot sezonalitāti;

vai

2.2.2. transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

2.2.3. ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu piegāde veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē;

3. Papildu punktus var piešķirt par:

3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA

Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA

Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.3. PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.4. APRĪKOJUMS

Ja iekļauts ir arī aprīkojums, tad nepieciešams ievērot šādus kritērijus:

3.4.1. ledusskapjos un saldētavās, ko paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, nav ozona slāni noārdošās vielas (HCFC un HFC);

3.4.2. aprīkojums atbilst vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem energoefektivitātes standartiem, ja tādi pastāv, ES enerģijas patēriņa marķējums (A klase) vai līdzvērtīgs standarts;

3.4.3. aprīkojums ir efektīvs ūdens patēriņa ziņā saskaņā ar ES marķējumu (A klase) vai līdzvērtīgu standartu.

3.5. TĪRĪŠANAS LĪDZEKĻI (ja attiecināms)

Tīrīšanas līdzekļi, kurus paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, atbilst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu izveidotajiem ES ekomarķējuma kritērijiem tīrīšanas līdzekļiem.

3.6. VIDES PĀRVALDĪBAS SISTĒMA (VPS)

Papildus punkti tiek piešķirti par vides pārvaldības sistēmu (VPS) ēdināšanas pakalpojumiem.

1.1. tehniskajā specifikācijā un vērtēšanas kritērijos noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par līguma prasību neizpildīšanu līguma darbības laikā;

1.2. pienākumu pretendentam, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ar ražotāju (audzētāju) noslēgtu līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē;

1.3. pasūtītāja tiesības papildus pakalpojuma sniedzēja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes;

1.4. pakalpojuma sniedzēja pienākumu iesniegt vienas nedēļas ēdienkarti ar pilnas uzturvērtības aprēķiniem un kalkulāciju, kā arī tehnoloģiskās kartes; Šāda prasība nav attiecināma uz ēdināšanas pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš ir 3 mēneši vai mazāk vai kurus noslēdz par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu atsevišķu pasākumu (tai skaitā konferenču, semināru, pieredzes apmaiņas braucienu) ietvaros.

1.5. pakalpojumu sniedzēja pienākumu iesniegt ēdināšanas pakalpojumam izmantoto galveno pārtikas pamatproduktu sarakstu, norādot produktu ražotāju vai audzētāju un to izcelsmes valsti, atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām.

1.6. pārtika un dzērieni jāpasniedz, lietojot atkārtoti izmantojamus galda piederumus, traukus un galdautus vai no atjaunojamām izejvielām ražotus galda piederumus, traukus vai izbraukuma ēdināšanas piederumus.

1.7. atkritumus, kas radīsies, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, pretendents savāks atsevišķi saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ietver [norādiet konkrētas atkritumu frakcijas, kas jāsavāc atsevišķi atbilstoši vietējiem administratīvajiem noteikumiem] frakcijas.

2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas iepirkuma līguma vai tā kopijas pieejamību uz vietas iestādē, kurā tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi.

1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)¹ attiecībā uz aizliegtām vielām, kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

1.2. Produkts, kas iepakots aerosolā, nedrīkst saturēt propelentus.

2. PRODUKTA MARĶĒJUMA PRASĪBAS

Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

3. IEPAKOJUMA PRASĪBAS

Produktiem iepakojumā ar dozatoru jābūt pārdošanā kā atkārtotai uzpildīšanai paredzētas sistēmas daļai.

Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)² attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

2. MARĶĒJUMA PRASĪBAS

Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)³ attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu sarakstā nedrīkst iekļaut fosfātus.

2. DOZĒŠANAS PRASĪBAS

2.1 Ieteicamā deva normāli netīru tekstilizstrādājumu (augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi, krāsām droši veļas mazgāšanas līdzekļi) un viegli netīru tekstilizstrādājumu (zemas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi) mazgāšanai ūdenī ar cietību 2,5 mmol CaCO₃/l (vidēji cietā ūdenī) nepārsniedz attiecīgi šādas robežvērtības:

2.1.1.augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi - 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi);

2.1.2 krāsām droši mazgāšanas līdzekļi - 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi);

2.1.3. zemas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi - 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi).

Ja piemēro ieteikumus priekšmazgāšanai un turpmākai mazgāšanai, kopējā ieteicamā deva (priekšmazgāšanai un turpmākai mazgāšanai) atbilst maksimālajai devai.

3. MARĶĒJUMA PRASĪBAS

Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)⁴ attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu sarakstā nedrīkst iekļaut šādas sastāvdaļas: fosfāti.

2. MARĶĒJUMA UN IEPAKOJUMA PRASĪBAS

2.1. Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

2.2. Kartona iepakojuma sastāvā ir ≥ 80 procenti reciklētu materiālu.

 (prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais produkts)

Vismaz (ieteicams - 70) % pēc pirkuma apjoma no visām roku ziepēm, kuras pretendentam ir jāpiegādā Pasūtītājam līguma ietvaros, ir jāatbilst ES ekomarķējuma tehniskajām prasībām attiecībā uz noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem.

2. HIGIĒNAS PAPĪRS

(prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais produkts)

Visām salvešpapīra precēm, kuras pretendentam ir jāpiegādā Pasūtītājam līguma ietvaros, ir jāatbilst tehniskajām prasībām, kas paredzētas piemērojamos standartos.

Tīrīšanas līdzekļiem, ko izmanto uzņēmumi, kas sniedz tīrīšanas pakalpojumus, jāatbilst attiecīgajiem ZPI kritērijiem par izmantojamajiem tīrīšanas līdzekļiem.

(attiecas uz līgumiem, kas noslēgti par regulāru telpu uzkopšanu un līguma darbības termiņš pārsniedz 6 mēnešus)

Pēc pirmajiem sešiem līguma darbības mēnešiem un vēlāk katra līguma darbības gada beigās piegādātājam jāiesniedz pārskats, norādot izmantoto tīrīšanas līdzekļu nosaukumus un daudzumu. Attiecībā uz produktiem, kas nav minēti sākotnējā piedāvājumā, piegādātājs iesniedz vajadzīgos pierādījumus par atbilstību tehniskajām specifikācijām.

2. PERSONĀLS UN DARBA ORGANIZĀCIJA

Visam tīrīšanas pakalpojumu sniegšanā nodarbinātajam personālam jānodrošina regulāra kvalifikācijas celšana tādu darbu veikšanā, kas saistīti ar līguma priekšmetu. Kvalifikācijas celšanas pasākumiem jāaptver apmācības par tīrīšanas līdzekļiem, metodēm, aprīkojumu un izmantojamām ierīcēm, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi un veselības, drošības un vides aizsardzības aspekti.

1.1. Nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā.

Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija.

1.2. Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā turpmāk.

Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija

2. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS

Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, un nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks par L90B50 pie 50 000 h vai L80B50 pie 100 000h.

Papildus punktus piešķir, ja lampas ekspluatācijas laiks ir lielāks nekā L90B50 pie 50 000h vai L80 B50 pie 100 000h.

Ja apgaismojumu paredzēts uzstādīt visā ēkā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda visā ēkā, dalot ar kopējo platību, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

2. APGAISMOJUMA NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA

Ja apgaismojumu uzstāda individuālā vietā vai ēkas daļā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda šajā vietā, dalot ar kopējo platību un ar tās apgaismotību, kas izteikta 100 luksu vienībās, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

3. APGAISMES VADĪBAS IERĪČU PROJEKTĒŠANA UN UZSTĀDĪŠANA

3.1. Reti apmeklētās telpās apgaismojums jākontrolē ar kustību sensoru, kas izslēdz apgaismojumu pēc tam, kad telpa ir tukša, ja vien nav apdraudēta drošība vai drošums.

3.2. Apgaismojums telpās, kas nav aizņemtas naktīs vai nedēļas nogalēs un kur var nejauši atstāt apgaismojumu, jāaprīko ar laika relejiem vai kustību sensoru, lai apgaismojums izslēgtos pēc tam, kad telpa ir tukša naktīs vai nedēļas nogalēs.

3.3. Apgaismojuma vadībai telpās ar sānu logiem jābūt sadalītai tā, lai apgaismojuma rindas, kas ir paralēli tuvāk logam, varētu izslēgt atsevišķi.

3.4. Apgaismojumam birojos, konferenču telpās, skolu klašu telpās un laboratorijās jābūt ierīkotiem pieejamiem slēdžiem, ko var izmantot telpu iemītnieki un kas atrodas ērtās vietās.

Papildu punktus par telpām, kurās būtu ieteicama gaismas intensitātes regulēšana (neskaitot birojus, konferenču telpas, klašu telpas un laboratorijas, kurās apgaismojuma intensitātes regulēšana ir nepieciešama), piešķir atbilstīgi kopējai regulējamā apgaismojuma jaudas procentuālajai attiecībai šādās telpās, kurās iespējams regulēt apgaismojuma intensitāti. Lai to varētu uzskatīt par apgaismojumu ar regulējamu apgaismes intensitāti, apgaismojumam jābūt regulējamam automātiski, lai apgaismes ierīču ekspluatācijas sākumā, kad lampas un apgaismes ierīces ir tīras un spožas, apgaismojumam var regulēt intensitāti tā, lai nodrošinātu nepieciešamo vienmērīgo un nežilbinošo apgaismotību. Ja telpā ir pieejama dienasgaisma, jāierīko automātiskās vadības ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu.

2. APGAISMOJUMS, KAS NEMIRGO

Papildus punktus piešķir, ja apgaismojumam ir veikti apgaismojuma mirgošanas (flickering) testi, kas apliecina lampas nemirgošanu tās darbības laikā.

3. APGAISMOJUMA ĪPATNĒJĀ UN NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA

Papildu punktus piešķir, ja īpatnējā jauda ir mazāka par 90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas iepriekš tabulā 1. punkta prasībā vai ja normalizētā īpatnējā jauda ir mazāka par 90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas iepriekš tabulā 2.punkta prasībā.

Piegādātājs attiecībā uz jaunām vai renovētām apgaismojuma sistēmām iesniedz šādus norādījumus:

1.1. apgaismes iekārtu montāžas/uzstādīšanas instrukcijas norādījumus aizliegts izjaukt bez saskaņošanas ar ražotāju vai pieaicinot apmācītu/ kvalificētu speciālistu;

1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nepalielinot norādīto īpatnējo jaudu, tikai gadījumos, kad lampas nomaiņa ir piemērota nekvalificētai personai, vai arī norādes par kvalificētas/apmācītas personas iesaisti pretējā gadījumā;

1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības ierīces, ar norādījumu, ka bez ražotāja atļaujas aizliegts atvērt korpusu;

1.4. norādījumus kustības sensoriem, kā regulēt to jutību un laika aizturi, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas;

1.5. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt, piemēram, ņemot vērā izmaiņas telpas izkārtojumā;

1.6. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas.

2. VIDES AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība".

1.1. kustības sensoru jutību un laika aizturi iestata noteiktā līmenī, kas atbilst iemītnieku vajadzībām un nevajadzīgi nepatērē enerģiju;

1.2. Pārbauda, vai kustības sensori darbojas pareizi un ir pietiekami jutīgi, lai uztvertu iemītnieku parastu kustību;

1.3. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu, kalibrē tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma ir pietiekama;

1.4. Apgaismojuma intensitātes regulatoru kalibrē tā, lai tas uzturētu telpā nepieciešamā apgaismojuma dienasgaismas un elektriskās gaismas kombinētu līmeni;

1.5. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus, lai nodrošinātu iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas;

2. Ja pēc telpas lietošanas uzsākšanas apgaismes vadības ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām, Piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības ierīces, lai tās atbilstu.

3. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums (tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā projektā.

Pretendents nodrošina apgaismojuma sistēmas, kurām kā gaismas avots kalpo gaismas diodes.

Uzstādāmo apgaismes ierīču gaismekļu efektivitāte ir augstāka par 137 lm/W.

Piemēro, ja pašreizējā apgaismes ierīcē gaismas avotus vai gaismekļus aizstās un netiks veikta pārveidošana.

2. DIMMĒŠANAS IESPĒJAS

Pretendenta piedāvātajiem gaismekļiem ir jābūt saderīgiem ar aptumšošanas funkciju.

3. JAUDAS KOEFICIENTS

Uzstādāmā LED gaismekļa jaudas koeficients ir ≥ 0,92.

4. RAŽOJUMU EKSPLUATĀCIJAS LAIKS, REZERVES DAĻAS UN GARANTIJA

Jebkuriem gaismas avotiem, kuru pamatā ir gaismas diodes, kalpošanas laiks ir vismaz 100 000h (L90B10) pie 25°C.

Uz LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme, attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas datuma.

Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā oriģinālajām daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst izmantot ekvivalentam rezerves daļas, kas veic tādu pašu funkciju tādā pašā vai augstākā veiktspējas līmenī.

5. GAISMEKĻA AIZSARDZĪBAS KLASE

Gaismekļiem uz M un C klases ceļiem jābūt aprīkotiem ar optisko sistēmu, kuras gaismekļa aizsardzības klase ir vismaz IP65. P klases ceļu gaismekļu aizsardzības klase ir IP55 vai augstāka atkarībā no vietējiem apstākļiem.

1. MAKSIMĀLAIS ENERGOEFEKTIVITĀTES RĀDĪTĀJS

1.1. Ja satiksmes maršrutam (M vai C klase) paredzēts izstrādāt jaunu apgaismojuma sistēmu, maksimālais energoefektivitātes rādītājs, ko iegūst, ja sistēmas vidējo jaudu izdala ar nepieciešamo ceļa virsmas spilgtumu un apgaismojamo laukumu, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

1.2. Ja jaunu apgaismojuma sistēmu paredzēts izstrādāt pretrunīgai zonai, piemēram, ceļu krustojumam, iepirkšanās ielai vai dzīvojamās zonas ielai, kājceliņam vai veloceliņam (CE vai S klase), nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

2. Ja gaismas intensitātes regulēšana ir nepieciešama un/vai ieteicama, papildu punktus piešķir atbilstīgi gaismas intensitātes regulēšanas procentuālajai attiecībai pret lampas jaudu.

Piezīme. Droseļu ar apgaismojuma regulatoru izmantošana ir atkarīga no atrašanās vietas un citiem aspektiem, piemēram, apkārtējās gaismas līmeņa.

Piegādātājs jaunu vai renovētu apgaismojuma sistēmu uzstādīšanai iesniedz šādus norādījumus:

1.1. apgaismes iekārtu izjaukšanas norādījumus;

1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nesamazinot norādīto energoefektivitāti;

1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības ierīces;

1.4. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt;

2. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas.

1.1. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienas gaismu, jākalibrē tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma ir pietiekama.

1.2. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas.

Ja pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā apgaismes vadības ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām, piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības ierīces, lai tās atbilstu.

2. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums (tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā projektā.

3. Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība".

Ja pasūtītājs uzstāda jaunus vai modernizē tehnoloģiski novecojušus satiksmes signālus, signālu moduļu patērētā jauda nepārsniedz zemāk norādītās vērtības.

Tabulā iepriekš norādītās jaudas prasības attiecas uz atsevišķu moduli, nevis visu luksoforu. Šīs vērtības ietver lampas padeves ķēdes enerģijas patēriņu.

2. KALPOŠANAS LAIKS UN REZERVES DAĻAS

LED gaismas avotu aprēķinātais kalpošanas laiks 25 °C temperatūrā:

• L96 - 6000 stundu;

• L70 - 50 000 stundu (prognozēts);

• L0C0 - 3000 stundu vai C10 - 6000 stundu;

• C50 - 50 000 stundu (prognozēts).

Uz tādu LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme, attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas datuma. Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā oriģinālajām daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst izmantot ekvivalentas rezerves daļas, kas veic tādu pašu funkciju tādā pašā vai augstākā veiktspējas līmenī.

3. APRITES CIKLA IZMAKSAS

Aprites cikla izmaksas aprēķinam (ja tas tiek noteikts kā piedāvājuma izvēles kritērijs), pretendentam jāiesniedz šāda informācija, pamatojoties uz iepirkuma veicēja noteiktajām specifikācijām:

• laikposms, kurā spuldzēm piemēro garantiju pēkšņas darbības kļūmes gadījumos;

• aprēķinātais lampas ekspluatācijas laiks (t. i., laiks, kad lampas gaismas plūsma, kā paredzēts, samazināsies līdz 70 % no sākotnējās gaismas plūsmas);

• lampu iegādes izmaksas (sākumā un attiecībā uz jebkādu nepieciešamu nomaiņu noteiktajā laikposmā);

• jebkādu palīgierīču iegādes izmaksas;

• jebkādu stabu, pamatu un jaunu elektrisko savienojumu iegādes izmaksas;

• uzstādīšanas izmaksas (darba stundas reizina ar darba izmaksu likmēm un pieskaita jebkādas izmaksas par pacelšanas ierīcēm utt.).

1. APRITES CIKLA IZMAKSAS

(ja tiek noteikta 3. TS prasība)

Maksimāli X punktus piešķir pretendentam, kura piedāvājumā norādītas zemākās aprites cikla izmaksas. Citiem pretendentiem punktus piešķir proporcionāli to norādītajām aprites cikla izmaksām salīdzinājumā ar zemākajām izmaksām, izmantojot šādu formulu:

vai

Esošas biroju ēkas nozīmīga atjaunošana atbilstoši augtiem energoefektivitātes un labu ekoloģisko raksturlielumu standartiem

Arhitekts/projektētājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze paaugstinātas energoefektivitātes ēku projektēšanā;

2) pieredze tādu būvdarbu projektēšanas līgumu vadībā, kas ir atbilduši klientu izvirzītajām ekoloģisko raksturlielumu prasībām vai tās pārsnieguši;

3) pieredze vides tehnoloģiju un /vai konstruktīvu inovāciju veiksmīgā identificēšanā un realizācijas vadībā, kas nepieciešama ekoloģisko raksturlielumu un kvalitātes uzlabošanai;

4) iesaiste vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju finansiālajā novērtējumā projektu realizācijas ietvaros.

Iepirkuma līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

Jaunbūvju, atjaunošanas vai pārbūves projektiem izmaksu ziņā optimālu primārās enerģijas patēriņa pieprasījumu biroju ēkai izsaka kWh/m² un aprēķina pēc metodikas, kas norādīta Komisijas Deleģētajā 2012. gada 16. janvāra Regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem.

B2. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Ieteicams lampu un apgaismes projektu iepirkumā izmantot ZPI kritērijus iekštelpu apgaismojumam. Bez tam, lietotājiem jāspēj kontrolēt vai veikt labojumus apgaismošanas sistēmu funkcionēšanu ēkas zonās vai telpās.

B3. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Tiek uzstādīta un ekspluatēta ēkas vadības sistēma (BMS), kurā tiek ietverta arī energopārvaldības sistēma un ēkas enerģijas monitoringa sistēma (EMS).

Lietotāja saskarne nodrošina, ka ēkas lietotāji un apsaimniekotāji bez nozīmīgas apmācības var analizēt un lejupielādēt informāciju par enerģijas izmantojumu ēkā.

Ēkas energoefektivitātes pamatparametriem, ko sistēma var kontrolēt (t.i., apgaismojumam, apsildei, dzesēšanai), ir jābūt ērti regulējamiem.

B4. MAZOGLEKĻA VAI BEZOGLEKĻA ENERĢIJAS AVOTI

Ja ēka ir izvietota vietā, kur ir iespējams pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, ēkas energosistēmas projektē tā, lai būtu iespējams pieslēgties šai infrastruktūrai.

Augsti efektīva sistēma energoefektivitātes kontekstā ir:

1) centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā;2) jebkurš siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kas ievērojami samazina primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;

2) individuālās siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kurš ievērojami samazina no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņa apjoms, bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju.

B5. VELOSIPĒDU NOVIETNE

Ēkas projektā iestrādā drošu un viegli pieejamu velosipēdu novietni ar jumtu. Vietu skaitu nosaka, pamatojoties uz ēku novērtēšanas shēmu, ņemot vērā arī plānoto iespējamo skaita palielinājumu.

B6. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu pārstrādājamu materiālu šķirošanu.

B7. ŪDENS TAUPĪŠANAS IETAISES

Visas sanitārās un virtuves ūdens ietaises ir aprīkotas ar efektīvu ūdensapgādes aprīkojumu, kas atbilst kritērijiem par sanitārtehnisko aprīkojumu un klozetpodiem un pisuāriem ar noskalošanas funkciju. (Skatīt attiecīgo preču grupu ZPI kritērijus)

B8. SILTUMA KOMFORMTA APSTĀKĻI

Biroja ēkas projektētās telpu temperatūras vērtības (minimālā telpu temperatūra ziemā, maksimālā telpu temperatūra vasarā) atbilst vismaz II kategorijai saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

B9. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

80 procenti no izmantojamās biroja platības tiek nodrošināts vidējais dienasgaismas koeficients 1,5 procenti uz ārpagalmu vērstām fasādēm un 0,7 procenti uz iekšpagalmu vērstām fasādēm. Abus koeficientus mēra darba plaknes augstumā, ko nosaka pasūtītājs.

B10. VENTILĀCIJA UN GAISA KVALITĀTE

Norāda ventilācijas sistēmu, kas piegādā telpās gaisu ar IDA 2 kvalitātes rādītāju atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Vietās, kur āra gaisa kvalitāte ir zema, ēkas ventilācijas sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu tīra gaisa piegādi birojiem saskaņā ar prasībām 8.3.1.-8.3.2. Zemu gaisa kvalitāti definē kā āra gaisa (ODA) klasi 2 vai 3 atbilstoši piemērojamiem standartiem.

B11. IZBŪVES UN APDARES MATERIĀLU IZVĒLE

Visi biroju izbūvei un apdarei izvēlētie materiāli atbilst tabulā norādītajiem emisiju limitiem. Šī prasība attiecas uz:

1) griestu plātnēm;

2) krāsām un lakām;

3) grīdas un sienu tekstilsegumiem;

4) laminātu un elastīgo grīdas segumu;

5) koka grīdas segumu.

Visa testēšana jāveic gatavam produktam.

A tabula. Materiālu un apdares materiālu emisiju limiti.

B12. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA

Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.

1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI kritērijus ūdens sildītājiem).

2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas iekārtām).

B13. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Ēkas norobežojošās konstrukcijas un to uzbūvi projektē tā, lai nodrošinātu augstu gaisnecaurlaidības standartu. Rādītāji atkarīgi no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena:

- ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

Būvprojekta vadītājs vai izstrādātājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un /vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra;

6) veic profesionālu pilnveidošanos attiecīgajās jomās.

B15. BŪVPROJEKTA DAĻU VADĪTĀJU PIEREDZE

Attiecināms uz atsevišķu būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu daļas, u.c. daļu vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (norādīt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un/vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra;

Ēkas personāla pārvietošanās plānu izstrādā, konsultējoties ar pasūtītāju, atbildīgo plānošanas iestādi un attiecīgajiem infrastruktūras nodrošinātājiem. Plānā tiek identificēti konkrēti pasākumi, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus, var samazināt nepieciešamību pēc došanās uz ēku ar personīgo automobili un veicināt ilgtspējīgāku transporta veidu - tostarp riteņbraukšanas un kājāmiešanas, sabiedriskā transporta, mazemisiju transportlīdzekļu un automobiļu koplietošanas - izmantošanu.

B17. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Atkritumu savākšanas teritorijas(-u) lielumu nosaka pēc iespējamā noslogotības līmeņa, lai izvietotu pietiekamu skaitu konteineru, tā maksimāli palielinot otrreizēju pārstrādi un vienlaikus varētu nodrošināt atkritumu atlikuma apstrādi.

B18. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams apzināt vietas ēkā, kur var rasties apžilbinājums, kā arī noteikt kontroles pasākumus, lai šajās vietās ierobežotu tiešu vai netiešu apžilbinājumu

B19. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

C1. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem, t.sk.:

1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām konstrukcijām;

2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi, plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda stiegras.

C2. LIKUMĪGAS IZCELSMES KOKMATERIĀLI

Visiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, ko piegādā saskaņā ar līgumu, jābūt likumīgi iegūtiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Regula (ES) Nr.  995/2010).

Šī tehniskā specifikācija jāskata kombinācijā ar līguma izpildes noteikumiem.

C3. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Atkritumi, kas rodas būvdarbos un atjaunošanas darbos, izņemot nojaukšanas atkritumus, nepārsniedz 11 t uz 100 m² no biroja iekštelpu bruto platības.

Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to, kā tās izmantot;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu uzstādīšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu iepirkšanā, montāžā un verifikācijā;

5) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.

C5. SPECIALIZĒTO BŪVDARBU VADĪTĀJU PIEREDZE

Kritērijs attiecināms uz specifisku būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu daļas, u.c. būvdarbu vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu būvdarbu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbu vadīšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu izbūvē, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

C6. ĒKAS APRITES CIKLA GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Punkti šajā kritērijā var tikt piešķirti, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs attiecībā uz PVD. Ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina izmantotā aprites cikla griezumā. Punktus piešķir piegādātājiem ar zemāko kopējo GSP.

C7. ĒKAS GALVENO ELEMENTU EFEKTIVITĀTE: PRODUKTU VIDES DEKLARĀCIJU (PVD) APKOPOJUMS

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda, kurš no tālāk norādītajām trīs variantiem tiek izmantota vērtēšanā.

1) Vienkāršotais variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie rezultāti attiecībā uz GSP rādītāju, un to norāda kā CO₂ emisijas ekvivalentu;

2) Rādītāja rezultātu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie PVD raksturlielumu rezultāti (ACN rezultāti attiecībā uz dažādiem rādītājiem ); vai

3) Atzīmju vai klašu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtās svērtās PVD atzīmes vai klases (parasti atzīme ir izteikta ar skaitli, bet klasi apzīmē ar burtu).

Salīdzināšanas pamatu un izmantojamo variantu precīzi norāda iepirkuma procedūras dokumentācijā. Vērtējamie ēkas elementi - A tabulā.

A tabula. Vērtējamie ēkas elementi.

1.variants: Pasūtītājs piešķir punktus, pamatojoties uz A tabulā norādīto galveno ēkas elementu aprites cikla efektivitātes uzlabojumu salīdzinājumā ar references (būvprojekta) tāmi. Vērtēšanā izmanto Produktu vides deklarāciju. 2.variants: Efektivitāti vērtē, izmantojot PVD, kas atbilst piemērojamiem standartiem.

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda produktu kategorizēšanas noteikumus (PKN, skat. tālāk piezīmi), ko piemēro attiecībā uz PVD, un visi piegādātāji konsolidē uz PKN pamata sagatavotās PVD saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Tiek izmantoti tikai trešo pušu verificēti PKN. Te ietilpst arī izejas datu verifikācija.

3.variants: Vērtējot ēkas elementus nolūkā piešķirt atzīmi vai klasi, ir pieļaujams izmantot normalizēšanu un izsvarošanu, ar nosacījumu, ka ir ieviesti nacionālie PKN, kas ir būvatļauju vai ēku novērtēšanas un sertificēšanas shēmu pamatā.

Ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās jau ir veikta analīze, izmantojot PVD, tad projektētāji pasūtītājam iesniedz kopsavilkumu ar galvenajiem izmantotajiem tehniskajiem pieņēmumiem, lai tos varētu ietvert iepirkuma procedūras dokumentācijā

Piezīme. Produktu kategorizēšanas noteikumi ir jāievēro katras PVD sagatavošanā shēmas ietvaros. Tie nosaka, kā jāveic ACN un kā jāverificē katrs produkts, lai nodrošinātu saskanību.

C8. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA MATERIĀLA IZMANTOŠANA BETONĀ UN MŪRĪ

Šo kritēriju izmanto, ja visiem piegādātājiem ir jāpiedāvā betona un mūra konstrukcijas risinājums. Šis kritērijs attiecas uz biroja ēkām ar betona nesošajām konstrukcijām, bloku sienām un pildrežģa un mūra iekšējām sienām un ārsienām.

Pasūtītājs piešķir punktus piegādātājiem, kas ir panākuši, ka atkārtoti pārstrādātā materiāla saturs/blakusproduktu saturs B tabulā norādītajos ēkas galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc vērtības).

Var noteikt augstākas prasības par minimālo saturu, ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās ir panākta vienošanās ar projektētājiem.

B tabula. Ietveramie ēkas elementi

Atkārtoti pārstrādāto saturu aprēķina, pamatojoties uz atkārtoti pārstrādāto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):

1) katra gatavā maisījuma betona partija, no kuras betonu piegādā būvlaukumā - saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

2) rūpnieciski ražoti paneļi, balsti, bloki un elementi ar norādītu saturu - saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

C9. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ

Punktus piešķir proporcionāli CO₂ ekvivalentu (CO₂e) emisiju samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko izmanto E tabulā uzskaitīto ēkas galveno elementu ražošanā. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā radušos CO₂ emisiju aprēķināšanas metodi un rīku.

Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās CO₂e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un noteikumiem ietver būvdarbu iepirkumu procedūras dokumentācijā.

C tabula. Ietveramie ēkas elementi

C10. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Punkti tiek piešķirti piegādātājam, kurš nodrošina iespēju pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, un sniedz apkopes pakalpojumus. Tiek izmantots kopā ar attiecīgās tehniskās specifikācijas kritēriju.

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

C12. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Būvuzņēmējs izstrādā pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt, t.sk.:

1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu(EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;

2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un produkti;

3) aplēse par būvgružu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

C13. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Pirms darbu uzsākšanas objektā Būvuzņēmējs sagatavo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Plānā norāda, kādas dalītās vākšanas sistēmas objektā izmantos, lai sašķirotu materiālus atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Objekta atkritumu apsaimniekošanas plāns ietver:

1) būvizstrādājumus, kas veido galvenos ēkas elementus, tostarp kokmateriālus, stikla, metāla, ķieģeļu, keramikas, betona un inertos atkritumus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus;

2) būvizstrādājumus, kas ir daļa no ēkas izbūves, tostarp grīdas segumus, griestu plātnes, sausā apmetuma un ģipša paneļus, plastmasas profilus un izolācijas materiālus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus.

Materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju."

Objektā notiekošo būvdarbu laikā seko līdzi tam un ziņo par to, kā tiek realizēts apstiprinātais atkritumu apsaimniekošanas plāns. Tas ietver datus, kas attiecas uz to materiālu masu, kas objektā savākti dalītajā vākšanā ar mērķi tos atkārtoti izmantot un pārstrādāt tehniskajās specifikācijās norādītajā apmērā.

Tiek izmantota sistēma, kā monitorē un kvantificē radušos atkritumus un materiālus, kas nodalīti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Tāpat sistēmā var sekot līdzi un verificēt, kur nonāk atkritumu sūtījumi. Monitoringa un izsekošanas datus iesniedz līgumslēdzējai iestādei norunātā biežumā.

C14. ĒKAS ENERGOSISTĒMU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Atkarībā no iepirkuma procedūras šis noteikums var attiekties arī uz sistēmām, ko uzstāda trešā puse - energopakalpojumu sniedzējs (skatīt E sadaļu). Šādas sistēmas tiek projektētas, uzstādītas un nodotas ekspluatācijā, ievērojot saskaņotos projektus un specifikācijas:

1) apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (AVGK);

2) mazoglekļa un bezoglekļa energotehnoloģijas;

3) ēkas energovadības sistēma (BEMS);

4) apgaismojuma vadības sistēmas.

Būvuzņēmējs veic katras sistēmas funkcionālās veiktspējas testu, tostarp veiktspējas mērījumus. AVGK sistēmām jāatbilst piemērojamiem standartiem.

Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta ēkas inženiertīklu un inženieriekārtu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka ietaises darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus.

C15. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Tā kā materiālus pasūta un nogādā būvlaukumā atsevišķās partijās, atkārtoti pārstrādātā satura atbilstību iepirkuma piedāvājumā norādītajam pārbauda katrai produkta partijai atsevišķi.

Būvuzņēmējs atbilstību pārbauda, ievācot informāciju no izmantoto būvizstrādājumu piegādātāja (-iem), t.sk. veicotmasas bilances aprēķinus, kurus apstiprina partijas testēšanas rezultāti, piegādes dokumentācija un/vai rūpnīcas ražošanas kontroles dokumentācija. Katra dokumenta datus verificē trešās puses veiktā auditā.

Piezīme. "partija" ir vienoti marķētu tādu produktu daudzums, ko ražo vienā un tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas izejvielas.

C16. KOKMATERIĀLU LIKUMĪGA IEGŪŠANA

Ja iespējams, ieteicams veikt izlases veida pārbaudes sadarbībā ar kompetento iestādi, kas atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr.  995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, īstenošanu.

Pasūtītājs ir tiesīgs izlases veidā pārbaudīt, vai saskaņā ar līgumu izmantotie koka izstrādājumi (visi vai to konkrēta apakšgrupa) atbilst C1 tehniskajai specifikācijai. Pēc pieprasījuma darbuzņēmējs sniedz pierādījumus, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

Vairumā gadījumu, ja būvdarbu veicējs nav uzņēmums, kas pirmais laiž kokmateriālus vai koka izstrādājumus ES tirgū, bet iegūst šādus produktus no citiem (Regulā (ES) Nr.  995/2010 definēts kā "tirgotājs"), būvdarbu veicējs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam verificē izlases veida pārbaudēs:

1) tirgus dalībnieki vai tirgotāji, kas piegādājuši kokmateriālus un koka izstrādājumus to izmantošanai ēkas būvniecībā;

2) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

3) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

Ja būvdarbu veicējs kokmateriālus vai koka izstrādājumus pirmais laiž ES tirgū to izmantošanai būvniecības projektā (Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgus dalībnieks"), piegādātājs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam pārbauda izlases veida pārbaudēs:

4) katra izmantoto kokmateriālu veida apraksts, tostarp tirdzniecības nosaukums, izstrādājuma veids, koka sugas vispārpieņemtais nosaukums - attiecīgā gadījumā - pilns zinātniskais nosaukums;

5) kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādātāja nosaukums/vārds un adrese;

6) ieguves valsts un - vajadzības gadījumā:

- attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti;

- ieguves koncesija;

- daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits);

7) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

8) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Tie var ietvert sertifikāciju vai citas trešo pušu verificētas shēmas.

Kokmateriāli, kam ir derīgas ES FLEGT vai CITES licences, ir uzskatāmi par likumīgi iegūtiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

C17. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Pabeidzot būvniecību, būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un to uzbūves kvalitāti saskaņā ar piemērojamiem standartiem, lai nodrošinātu, ka ir sasniegta projektētā veiktspēja.

Būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un tās uzbūves kvalitāti, lai nodrošinātu atbilstību projektā noteiktajai gaiscaurlaidības specifikācijai. Ja konstatē defektus, tiek ierosināts, kā tos novērst.

Ar mehāniskās ventilācijas metodi testē vismaz 20 procentus no ēkas izmantojamās iekštelpu platības, pierādot, ka projektētā gaiscaurlaidība atbilst attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmienam.

Testēšanu veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kurus akceptē attiecīgā būvuzraudzības iestāde ēkas atrašanās vietā.

Testēšanu veic pēc būvniecības praktiskas pabeigšanas. Pēc tam, kad ir veikta testēšana saskaņā ar piemērojamiem standartiem, darbuzņēmējs iesniedz apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ēka atbilst gaiscaurlaidības prasībām.

C18. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Skatīt noteikumu 1.pielikuma 6.3. sadaļu "ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai"

Sistēmas tiek nodotas ekspluatācijā saskaņā ar 1. pielikuma 6.3. sadaļā iekļauto līguma izpildes 1. noteikumu. Būvdarbu veicējs nodrošina sistēmu ekspluatācijas norādījumus saskaņā ar 6.3.sadaļas tehniskās specifikācijas 1. prasību.

Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par sistēmu izmantošanu, t.sk. arī saskarni ar BEMS (F2. kritērijs).

Projektētāji vai projektēšanas un būvdarbu veicējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta apgaismes sistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus. Tāpat tie apstiprina, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācība.

C19. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Ēkas energovadības sistēmu (BEMS) nodod ekspluatācijā saskaņā ar noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Būvdarbu veicējs nodrošina BEMS ekspluatācijas rokasgrāmatu. Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par BEMS izmantošanu, t.sk.lietotāja saskarnes izmantošanu, lai analizētu un lejupielādētu energodatus, izmantojot pieejamos programmatūras rīkus.

Būvuzņēmējs iesniedz:

1) apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ir veikta BEMS testēšana;

2) datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas atbilstoši projektētajiem parametriem;

3) apstiprinājumu, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācības.

C20. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Mazoglekļa vai bezoglekļa energosistēmas ekspluatē saskaņā ar nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām.

Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta energosistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus.

C21. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU UN PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Pabeidzot būvniecību, Būvuzņēmējs apstiprina, ka ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu materiālu un nolietotu izstrādājumu nošķiršanu (atsaucoties uz B6 prasībām).

Būvdarbu veicējs iesniedz izbūvēto pārstrādājamu materiālu savākšanas ietaišu detalizētus gala plānus.

1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām konstrukcijām;

2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi, plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda stiegras.

Būvdarbu veicējs izstrādā pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, pārstrādāt vai citā veidā atgūt, t.sk.:

1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;

2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un produkti;

3) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.

1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI kritērijus ūdens sildītājiem).

2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas iekārtām).

Ēkas ekspluatētājs vai ēkas apsaimniekotājs katru mēnesi sagatavo atskaites ēkas lietotājiem, izmantojot datus no ēkas energovadības sistēmas (BEMS). Šo kārtību reizi gadā pārskata. Atskaitēs sīki un atsevišķi iedala enerģijas izmantojumu apsildes, dzesēšanas, ventilācijas un apgaismošanas vajadzībām katrā sezonā.

F2. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAKALPOJUMA LĪGUMS

Attiecīgi ēkas ekspluatētājs vai apsaimniekotājs, pamatojoties uz ēkas enerģijas patēriņa sākotnējo modelēšanu (skatīt B3. kritēriju), vienojas par enerģijas patēriņa limitiem saistībā ar apgaismojumu, apsildi, dzesēšanu, ventilāciju un rezerves energoiekārtām. Tas neietver paredzēto slodzi saistībā ar lietotājiem, piemēram, te neietilpst patērētāju (piemēram, serveru vai mazjaudas iekārtu) prognozētā slodze. Jaunbūvēm nepieciešams nodrošināt energoefektivitātes garantiju.

Līguma pamatā ir veiktie aprēķini pēc Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes" un Latvijas būvnormatīvu būvklimatoloģijas prasībām. . Tāpat līgumā nosaka korekcijas saistībā ar nākotnē iespējamām noslogojuma izmaiņām, ārkārtas laika apstākļiem un tirgus enerģijas izmaksām.

Ja enerģijas izmantojums ir pārsniedzis šos limitus, attiecīgi energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs atbild par papildu izmaksām. Ja enerģijas patēriņš šos limitus nav pārsniedzis, ietaupījumu varētu dalīt 50:50 (vai vienoties par citu ietaupījuma sadalījumu) ar pasūtītāju iestādi. Šo kārtību reizi gadā pārskata.

F3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA

Ēkas apsaimniekotājs ievieš sistēmas, kas ēkas lietotājiem dod iespēju šķirot papīru, kartonu, pārtikas un dzērienu iepakojumu (stiklu, plastmasu un citus materiālus, ja pastāv attiecīgas vietējās dalītās vākšanas sistēmas) atsevišķās pārstrādes plūsmās. Ja iespējams, baterijas, tintes un toneru kasetnes, IT aprīkojumu un mēbeles arī vāc un sagatavo to atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.

Līguma izpildes ietvaros neatkarīgi tiek apkopoti energodati, lai varētu veikt ēkas energoefektivitātes monitoringu gada griezumā, to salīdzinot ar saskaņotajiem energopatēriņa limitiem. Ēkas ekspluatētājs vai apsaimniekotājs nodrošina, ka datus no rēķiniem/skaitītājiem un ēkas energovadības sistēmas apkopo trešā puse.

Šos datus katru gada pārskata gan ekspluatētājs, gan pasūtītājs, lai noteiktu ēkas enerģijas patēriņu un gan ekspluatētāja, gan pasūtītāja mēneša peļņu/zaudējumus.

F5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA

Ēkas ekspluatētājs pastāvīgi, ar pasūtītāju saskaņotā kārtībā uzrauga un uzskaita ēkā radušos atkritumus un atkārtotas izmantošanas un pārstrādes apjomus. Apsaimniekotājs vai būvdarbu veicējs pasūtītājam sniedz mēneša datus par radušos atkritumu apjomu, ko izsaka kā kopējo ēkā radušos atkritumu proporciju un kilogramos uz atkritumu frakciju.

Jaunbūvju, atjaunošanas vai pārbūves projektiem izmaksu ziņā optimālu primārās enerģijas patēriņa pieprasījumu biroju ēkai izsaka kWh/m² un aprēķina pēc metodikas, kas norādīta Komisijas Deleģētajā 2012. gada 16. janvāra Regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem.

G2. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Ieteicams lampu un apgaismes projektu iepirkumā izmantot ZPI kritērijus iekštelpu apgaismojumam. Bez tam lietotājiem jāspēj kontrolēt vai pārlabot apgaismošanas sistēmu funkcionēšanu ēkas zonās vai telpās.

G3. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Tiek uzstādīta un ekspluatēta ēkas vadības sistēma (BMS) vai ekvivalenta sistēma, kurā tiek ietverta arī energopārvaldības sistēma un ēkas enerģijas monitoringa sistēma (EMS) vai ekvivalenta.

Lietotāja saskarne nodrošina, ka ēkas lietotāji un apsaimniekotāji bez nozīmīgas apmācības var analizēt un lejupielādēt informāciju par enerģijas izmantojumu ēkā.

Ēkas energoefektivitātes pamatparametriem, ko sistēma var kontrolēt (t.i., apgaismojumam, apsildei, dzesēšanai), ir jābūt ērti regulējamiem.

G4. MAZOGLEKĻA VAI BEZOGLEKĻA ENERĢIJAS AVOTI

Ja ēka ir izvietota vietā, kur ir iespējams pieslēgties augstas efektīvitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, ēkas energosistēmas projektē tā, lai būtu iespējams pieslēgties šai infrastruktūrai.

Augsti efektīva sistēma energoefektivitātes kontekstā ir:

1) centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā;

2) jebkurš siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kas ievērojami samazina primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;

3) individuālās siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kurš ievērojami samazina no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņa apjoms, bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju.

G5. VELOSIPĒDU NOVIETNE

Ēkas projektā iestrādā drošu un viegli pieejamu velosipēdu novietni ar jumtu. Vietu skaitu nosaka, pamatojoties uz ēku novērtēšanas shēmu, ņemot vērā arī plānoto iespējamo skaita palielinājumu .

G6. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu pārstrādājamu materiālu šķirošanu.

G7. ŪDENS TAUPĪŠANAS IETAISES

Visas sanitārās un virtuves ūdens ietaises ir aprīkotas ar efektīvu ūdensapgādes aprīkojumu, kas atbilst kritērijiem par sanitārtehnisko aprīkojumu un klozetpodiem un pisuāriem ar noskalošanas funkciju. (Skatīt attiecīgo preču grupu ZPI kritērijus)

G8. SILTUMA KOMFORMTA APSTĀKĻI

Biroja ēkas projektētās telpu temperatūras vērtības (minimālā telpu temperatūra ziemā, maksimālā telpu temperatūra vasarā) atbilst vismaz II kategorijai saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

G9. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

80 procenti no izmantojamās biroja platības tiek nodrošināts vidējais dienasgaismas koeficients 1,5 procenti uz ārpagalmu vērstām fasādēm un 0,7 procenti uz iekšpagalmu vērstām fasādēm. Abus koeficientus mēra darba plaknes augstumā, ko nosaka pasūtītājs.

G10. VENTILĀCIJA UN GAISA KVALITĀTE

Norāda ventilācijas sistēmu, kas piegādā telpās gaisu ar IDA 2 kvalitātes rādītāju atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Vietās, kur āra gaisa kvalitāte ir zema, ēkas ventilācijas sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu tīra gaisa piegādi birojiem saskaņā ar prasībām 8.3.1.-8.3.2. Zemu gaisa kvalitāti definē kā āra gaisa (ODA) klasi 2 vai 3 atbilstoši piemērojamiem standartiem.

G11. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem, t.sk.:

1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām konstrukcijām;

2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi, plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda stiegras.

G12. LIKUMĪGAS IZCELSMES KOKMATERIĀLI

Visiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, ko piegādā saskaņā ar līgumu, jābūt likumīgi iegūtiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Regula (ES) Nr.  995/2010).

Šī tehniskā specifikācija jāskata kombinācijā ar līguma izpildes noteikumiem.

G13. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Atkritumi, kas rodas būvdarbos un atjaunošanas darbos, izņemot nojaukšanas atkritumus, nepārsniedz 11 t uz 100 m² no biroja iekštelpu bruto platības.

G14. IZBŪVES UN APDARES MATERIĀLU IZVĒLE

Visi biroju izbūvei un apdarei izvēlētie materiāli atbilst tabulā norādītajiem emisiju limitiem. Šī prasība attiecas uz:

1) griestu plātnēm;

2) krāsām un lakām;

3) grīdas un sienu tekstilsegumiem;

4) laminātu un elastīgo grīdas segumu;

5) koka grīdas segumu.

Visa testēšana jāveic gatavam produktam.

A tabula. Materiālu un apdares materiālu emisiju limiti.

G15. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA

Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.

1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI kritērijus ūdens sildītājiem).

2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas iekārtām).

G16. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Ēkas norobežojošās konstrukcijas un to uzbūvi projektē tā, lai nodrošinātu augstu gaisnecaurlaidības standartu. Rādītāji atkarīgi no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena:

- ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai ekvivalentā sistēmas uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to, kā tās izmantot;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu uzstādīšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu iepirkšanā, montāžā un verifikācijā

5) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.

G18. SPECIALIZĒTO BŪVDARBU VADĪTĀJU PIEREDZE

Kritērijs attiecināms uz specifisku būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu, u.c. būvdarbu vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu būvdarbu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbu vadīšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentā sistēmas uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu izbūvē, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

G19. ARHITEKTA/ PROJEKTĒTĀJA PIEREDZE

Arhitekts/projektētājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze paaugstinātas energoefektivitātes ēku projektēšanā

2) pieredze tādu būvdarbu līgumu projektēšanās vadībā, kas ir atbilduši klientu izvirzītajām ekoloģisko raksturlielumu prasībām vai tās pārsnieguši;

3) pieredze vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju realizācijas veiksmīgā identificēšanā un realizācijas vadībā, kas nepieciešama ekoloģisko raksturlielumu un kvalitātes uzlabošanai;

4) iesaiste vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju finansiālajā novērtējumā projektu realizācijas ietvaros.

G20. BŪVPROJEKTA DAĻU VADĪTĀJU PIEREDZE

Attiecināms uz atsevišķu būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu, u.c.daļu projektēšanas vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentā sistēmas uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un/vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra.

G21. ĒKAS APRITES CIKLA GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Punkti šajā kritērijā var tikt piešķirti, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs tiek attiecināts.. Ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina izmantotā aprites cikla griezumā. Punktus piešķir pretendentam ar zemāko kopējo GSP.

G22. ĒKAS GALVENO ELEMENTU EFEKTIVITĀTE: PRODUKTU VIDES DEKLARĀCIJU (PVD) APKOPOJUMS

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda, kura no tālāk norādītajām trīs metodēm tiek izmantota vērtēšanā.

1) Vienkāršotais variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie rezultāti attiecībā uz GSP rādītāju, un to norāda kā CO₂ emisijas ekvivalentu;

2) Rādītāja rezultātu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie PVD raksturlielumu rezultāti (ACN rezultāti attiecībā uz dažādiem rādītājiem ); vai

3) Atzīmju vai klašu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtās svērtās PVD atzīmes vai klases (parasti atzīme ir izteikta ar skaitli, bet klasi apzīmē ar burtu).

Salīdzināšanas pamatu un izmantojamo variantu precīzi norāda iepirkuma procedūras dokumentācijā. Vērtējamie ēkas elementi - A tabulā.

A tabula. Vērtējamie ēkas elementi.

1.variants: Pasūtītājs piešķir punktus, pamatojoties uz A tabulā norādīto galveno ēkas elementu aprites cikla efektivitātes uzlabojumu salīdzinājumā ar references (būvprojekta) tāmi. Vērtēšanā izmanto Produktu vides deklarāciju.

2.variants: Efektivitāti vērtē, izmantojot PVD, kas atbilst piemērojamiem standartiem.

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda produktu kategorizēšanas noteikumus (PKN, skat. tālāk piezīmi), ko piemēro attiecībā uz PVD, un visi pretendenti konsolidē uz PKN pamata sagatavotās PVD saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Tiek izmantoti tikai trešo pušu verificēti PKN. Te ietilpst arī izejas datu verifikācija.

3.variants: Vērtējot ēkas elementus nolūkā piešķirt atzīmi vai klasi, ir pieļaujams izmantot normalizēšanu un izsvarošanu, ar nosacījumu, ka ir ieviesti nacionālie PKN, kas ir būvatļauju vai ēku novērtēšanas un sertificēšanas shēmu pamatā.

Ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās jau ir veikta analīze, izmantojot PVD, tad projektētāji pasūtītājam iesniedz kopsavilkumu ar galvenajiem izmantotajiem tehniskajiem pieņēmumiem, lai tos varētu ietvert iepirkuma procedūras dokumentācijā

Piezīme. Produktu kategorizēšanas noteikumi ir jāievēro katras PVD sagatavošanā shēmas ietvaros. Tie nosaka, kā jāveic ACN un kā jāverificē katrs produkts, lai nodrošinātu saskanību.

G23. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA MATERIĀLA IZMANTOŠANA BETONĀ UN MŪRĪ

Šo kritēriju izmanto, ja visiem pretendentiem ir jāpiedāvā betona un mūra konstrukcijas risinājums. Šis kritērijs attiecas uz biroja ēkām ar betona nesošajām konstrukcijām, bloku sienām un pildrežģa un mūra iekšējām sienām un ārsienām.

Pasūtītājs piešķir punktus pretendentiem, kas ir panākuši, ka atkārtoti pārstrādātais saturs/blakusproduktu saturs B tabulā norādītajos ēkas galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc vērtības).

Var noteikt augstākas prasības par minimālo saturu, ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās ir panākta vienošanās ar projektētājiem.

B tabula. Ietveramie ēkas elementi

Atkārtoti pārstrādāto saturu aprēķina, pamatojoties uz atkārtoti pārstrādāto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):

1) katra gatavā maisījuma betona partija, no kuras betonu piegādā būvlaukumā - saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

2) rūpnieciski ražoti paneļi, balsti, bloki un elementi ar norādītu saturu -saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

G24. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ

Punktus piešķir proporcionāli CO₂ ekvivalentu (CO₂e) emisiju samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko izmanto E tabulā uzskaitīto ēkas galveno elementu ražošanā. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā radušos CO₂ emisiju aprēķināšanas metodi un rīku.

Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās CO₂e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un noteikumiem ietver būvdarbu ieprikumu procedūras dokumentācijā.

C tabula. Ietveramie ēkas elementi

G25. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Punkti tiek piešķirti pretendentam, kurš nodrošina iespēju pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, un sniedz apkopes pakalpojumus. Tiek izmantots kopā ar attiecīgās tehniskās specifikācijas kritēriju.

Ēkas personāla pārvietošanās plānu izstrādā, konsultējoties ar pasūtītāju, atbildīgo plānošanas iestādi un attiecīgajiem infrastruktūras nodrošinātājiem. Plānā tiek identificēti konkrēti pasākumi, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus, var samazināt nepieciešamību pēc došanās uz ēku ar personīgo automobili un veicināt ilgtspējīgāku transporta veidu - tostarp riteņbraukšanas un kājāmiešanas, sabiedriskā transporta, mazemisiju transportlīdzekļu un automobiļu koplietošanas - izmantošanu.

G27. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Atkritumu savākšanas teritorijas(-u) lielumu nosaka pēc iespējamā noslogotības līmeņa, lai izvietotu pietiekamu skaitu konteineru, tā maksimāli palielinot otrreizēju pārstrādi un vienlaikus varētu nodrošināt atkritumu atlikuma apstrādi.

G28. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

Apzina vietas ēkā, kur var rasties apžilbinājums, kā arī nosaka kontroles pasākumus, lai šajās vietās ierobežotu tiešu vai netiešu apžilbinājumu.

G29. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

G30. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Būvuzņēmējs izstrādā pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt, t.sk.:

1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;

2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un produkti;

3) aplēse par būvgružu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

G31. ĒKAS ENERGOSISTĒMU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Šādas sistēmas tiek projektētas, uzstādītas un nodotas ekspluatācijā, ievērojot saskaņotos projektus un specifikācijas:

1) apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (AVGK);

2) mazoglekļa un bezoglekļa energotehnoloģijas;

3) ēkas energovadības sistēma (BEMS);

4) apgaismojuma vadības sistēmas.

Būvuzņēmējs veic katras sistēmas funkcionālās veiktspējas testu, tostarp veiktspējas mērījumus. AVGK sistēmām jāatbilst piemērojamiem standartiem.

G32. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Pirms darbu uzsākšanas objektā Būvuzņēmējs sagatavo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Plānā norāda, kādas dalītās vākšanas sistēmas objektā izmantos, lai sašķirotu materiālus atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Objekta atkritumu apsaimniekošanas plāns ietver:

1) būvizstrādājumus, kas veido galvenos ēkas elementus, tostarp kokmateriālus, stikla, metāla, ķieģeļu, keramikas, betona un inertos atkritumus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus;

2)  būvizstrādājumus, kas ir daļa no ēkas izbūves, tostarp grīdas segumus, griestu plātnes, sausā apmetuma un ģipša paneļus, plastmasas profilus un izolācijas materiālus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus.

Materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju."

Objektā notiekošo būvdarbu laikā seko līdzi tam un ziņo par to, kā tiek realizēts apstiprinātais atkritumu apsaimniekošanas plāns. Tas ietver datus, kas attiecas uz to materiālu masu, kas objektā savākti dalītajā vākšanā ar mērķi tos atkārtoti izmantot un pārstrādāt tehniskajās specifikācijās norādītajā apmērā.

Tiek izmantota sistēma, kā monitorē un kvantificē radušos atkritumus un materiālus, kas nodalīti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Tāpat sistēmā var sekot līdzi un verificēt, kur nonāk atkritumu sūtījumi. Monitoringa un izsekošanas datus iesniedz līgumslēdzējai iestādei norunātā biežumā.

G33. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Tā kā materiālus pasūta un nogādā būvlaukumā atsevišķās partijā, atkārtoti pārstrādātā satura atbilstību iepirkuma piedāvājumā norādītajam pārbauda katrai produkta partijai atsevišķi.

Būvuzņēmējs atbilstību pārbauda, ievācot informāciju no izmantoto būvizstrādājumu piegādātāja (-iem), t.sk. veicotmasas bilances aprēķinus, kurus apstiprina partijas testēšanas rezultāti, piegādes dokumentācija un/vai rūpnīcas ražošanas kontroles dokumentācija. Katra dokumenta datus verificē trešās puses veiktā auditā.

Piezīme. "partija" ir vienoti marķētu tādu produktu daudzums, ko ražo vienā un tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas izejvielas.

G34. KOKMATERIĀLU LIKUMĪGA IEGŪŠANA

Ja iespējams, ieteicams veikt izlases veida pārbaudes sadarbībā ar kompetento iestādi, kas atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr.  995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, īstenošanu.

Pasūtītājs ir tiesīgs izlases veidā pārbaudīt, vai saskaņā ar līgumu izmantotie koka izstrādājumi (visi vai to konkrēta apakšgrupa) atbilst D1 tehniskajai specifikācijai. Pēc pieprasījuma darbuzņēmējs sniedz pierādījumus, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

Vairumā gadījumu, ja būvdarbu veicējs nav uzņēmums, kas pirmais laiž kokmateriālus vai koka izstrādājumus ES tirgū, bet iegūst šādus produktus no citiem (Regulā (ES) Nr.  995/2010 definēts kā "tirgotājs"), būvdarbu veicējs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam verificē izlases veida pārbaudēs:

1) tirgus dalībnieki vai tirgotāji, kas piegādājuši kokmateriālus un koka izstrādājumus to izmantošanai ēkas būvniecībā;

2) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

3) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

Ja būvdarbu veicējs kokmateriālus vai koka izstrādājumus pirmais laiž ES tirgū to izmantošanai būvniecības projektā (Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgus dalībnieks"), pretendents par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam pārbauda izlases veida pārbaudēs:

4) katra izmantoto kokmateriālu veida apraksts, tostarp tirdzniecības nosaukums, izstrādājuma veids, koka sugas vispārpieņemtais nosaukums - attiecīgā gadījumā - pilns zinātniskais nosaukums;

5) kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādātāja nosaukums/vārds un adrese;

6) ieguves valsts un - vajadzības gadījumā:

- attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti;

- ieguves koncesija;

- daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits);

7) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

8) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr.  995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Tie var ietvert sertifikāciju vai citas trešo pušu verificētas shēmas.

Kokmateriāli, kam ir derīgas ES FLEGT vai CITES licences, ir uzskatāmi par likumīgi iegūtiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

G35. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Pabeidzot būvniecību, būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un to uzbūves kvalitāti saskaņā ar piemērojamiem standartiem, lai nodrošinātu, ka ir sasniegta projektētā veiktspēja.

Būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un tās uzbūves kvalitāti, lai nodrošinātu atbilstību projektā noteiktajai gaiscaurlaidības specifikācijai. Ja konstatē defektus, tiek ierosināts, kā tos novērst.

Ar mehāniskās ventilācijas metodi testē vismaz 20 procentus no ēkas izmantojamās iekštelpu platības, pierādot, ka projektētā gaiscaurlaidība atbilst attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmienam.

Testēšanu veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kurus akceptē attiecīgā būvuzraudzības iestāde ēkas atrašanās vietā.

Testēšanu veic pēc būvniecības praktiskas pabeigšanas. Pēc tam, kad ir veikta testēšana saskaņā ar piemērojamiem standartiem, darbuzņēmējs iesniedz apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ēka atbilst gaiscaurlaidības prasībām.

G36. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Skatīt noteikumu 1.pielikuma 6.3. sadaļu "ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai"

Sistēmas tiek nodotas ekspluatācijā saskaņā ar 1. pielikuma 6.3. sadaļā iekļauto līguma izpildes 1. noteikumu. Būvdarbu veicējs nodrošina sistēmu ekspluatācijas norādījumus saskaņā ar 6.3.sadaļas tehniskās specifikācijas 1. prasību.

Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par sistēmu izmantošanu, t.sk. arī saskarni ar BEMS (F2. kritērijs).

Projektētāji vai projektēšanas un būvdarbu veicējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta apgaismes sistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus. Tāpat tie apstiprina, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācība.

G37. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Ēkas energovadības sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu nodod ekspluatācijā saskaņā ar noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Būvdarbu veicējs nodrošina (EMS ekspluatācijas rokasgrāmatu. Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par BEMS vai ekvivalentas sistēmas izmantošanu, t.sk. lietotāja saskarnes izmantošanu, lai analizētu un lejupielādētu energodatus, izmantojot pieejamos programmatūras rīkus.

Būvuzņēmējs iesniedz:

1) apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ir veikta BEMS vai ekvivalentas sistēmas testēšana;

2) datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas atbilstoši projektētajiem parametriem;

3) apstiprinājumu, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācības.

G38. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Mazoglekļa vai bezoglekļa energosistēmas ekspluatē saskaņā ar nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām.

Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta energosistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus.

G39. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU UN PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Pabeidzot būvniecību, Būvuzņēmējs apstiprina, ka ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu atkārtoti izmantojamiu un pārstrādājamu materiālu un nolietotu izstrādājumu nošķiršanu (atsaucoties uz B6 prasībām).

Būvdarbu veicējs iesniedz izbūvēto pārstrādājamu materiālu savākšanas ietaišu detalizētus gala plānus.

vai

Esošo ceļu uzturēšanas darbi vai nozīmīga atjaunošana resursefektīvā veidā, kurā ņemta vērā plašāka vides ietekme, piemēram, troksnis, ūdens novade un transportlīdzekļu degvielas patēriņš lietošanas laikā.

Tehniskās specifikācijas

Projektētājiem vai PB piegādātājam, vai PBE piegādātājam jāpiemēro vislabākā prakse un metodes bitumena maisījumu ieklāšanā, lai samazinātu asfalta ražošanas un ieklāšanas temperatūru.

Ieklāšanai paredzēto virsmas un saistkārtu bitumena maisījumu temperatūra nedrīkst pārsniegt 140 °C. Ieklāšanas temperatūra virs 140 °C, bet ne augstāka par 155 °C, ir pieļaujama tikai gadījumos, kad tiek izmantoti augstākas viskozitātes bitumena maisījumi.

A2. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS

Rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvgružus un nojaukšanas atkritumus, ir jāprotokolē.

Jāsagatavo izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plāns, izveidojot dalītās vākšanas sistēmas:

(i) izraktajiem materiāliem, kas radušies rakšanas darbos, piemēram, no būvlaukuma sagatavošanas un līmeņošanas, pamatu, pagraba un tranšejas rakšanas, parasti grunts un akmeņi, arī augsnes apakškārtai,

(ii) augsnes virskārtai.

Maksimāli jāievieš gan izrakto materiālu, gan augsnes virskārtas atkārtotas izmantošanas slēgtā aprite būvlaukumā atbilstoši oglekļa pēdas (OP) vai aprites cikla novērtējuma (ACN) raksturlielumu izvērtējuma rezultātiem (skatīt B14 kritēriju). Izrakto materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādāšanai un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju".

A3. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS ŪDENS PIESĀRŅOJUMA KONTROLES KOMPONENTIEM ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS

Ja noteku savienojumi nav īpaši noteikti vietējos noteikumos vai tie nav nepieciešami īpašu apstākļu dēļ.

Ceļu ūdens novades sistēma nedrīkst būt pievienota maģistrālajām notekcaurulēm.

Ūdens novades sistēmā jāietver ūdens novades komponenti, kas palīdz atdalīt no lietus ūdens nogulsnes un cietās daļiņas.

A4. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS LIETUS ŪDENS AIZTURĒŠANAS KAPACITĀTEI ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS

Kad tas noteikts tiesību aktos vai kad tam ir īpaša nozīme konkrētajā vietā.

Ūdens novades sistēmu projektē tā, lai tā spētu:

A.4.1. savākt nokrišņu daudzumu, kas radies aprēķina lietusgāzē ar atkārtošanās periodu vienu reizi X gados un ilgumu Y minūtes noteiktā teritorijā, no kuras novada ūdeni;

A.4.2. ierobežot maksimālos noteces rādītājus no ūdens novades sistēmas, lai tie nepārsniegtu neskartas teritorijas rādītājus vai citu konkrētu vērtību, ko skaidri noteikusi līgumslēdzēja iestāde uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

A5. VIDES INTEGRĀCIJAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNS

Šo kritēriju attiecina, kad ir stādīšanai piemērota zeme, un tas varētu ietvert ūdens novades dabiskās infrastruktūras apstādīšanu, piemēram, aizturēšanas ūdenstilpes, dīķus vai mākslīgos mitrājus.

Vides integrācijas un atjaunošanas plāns jāiesniedz kā ceļa tehniskā projekta daļa, kurā ietverta šāda informācija:

A.5.1. teritorijas karte, kurā norādīti visu augu sugu šķirņu veidi, atrašanās vieta un daudzums/blīvums (jāiekļauj tikai neinvazīvās un vietējās augu sugas);

A.5.2. augu sugu šķirņu atlases procedūras apraksts un īss pamatojums par katru šķirni, kāpēc tā ir piemērota teritorijas īpašajiem vides apstākļiem;

A.5.3. prasības dobei; izmantotā augsne/komposts/augsnes substrāts un to dziļums, sākotnējā mēslošana, mulčas izmantošana, zāliena sēšana;

A.5.4. plānotie pasākumi, lai izvairītos no augsnes erozijas pirms un pēc augu segas izveides;

A.5.5. paredzamās prasības apzaļumoto teritoriju apsaimniekošanai. Ietverta apūdeņošana, zāles pļaušana, apcirpšana vai augu aizvietošana.

Plānam jābūt veidotam atbilstoši labas prakses vadlīnijām.

A6. TROKŠŅA EMISIJAS MONITORINGS BŪVNIECĪBAS UN UZTURĒŠANAS LAIKĀ

Ja noteikts plānošanas atļaujā vai vietējos/nacionālajos tiesību aktos, vai to konkrēti pieprasījis pasūtītājs

Projektētāji vai PB piegādātājs, vai PBE piegādātājs iesniedz sīkas ziņas par to, kā uzstādāma pagaidu (vai pastāvīgas, ja tas ir gala tehniskais projekts) trokšņa aizsargbarjeras, lai noteiktajā uztveres zonā samazinātu trokšņa līmeni līdz mazāk nekā X dB(A) ar vidējo L_dvn un līdz Y dB(A) ar vidējo L_nakts vērtību, kā tas noteikts Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 1. pielikumā.

A7. MINIMĀLĀS PRASĪBAS ZEMA TROKŠŅA SEGUMA TEHNISKAJAM PROJEKTAM

Ja tas noteikts normatīvajā regulējumā, ka zems trokšņu līmenis ir uzskatāms par prioritāru šim ceļam.

Projektētāji vai PB piegādātājs vai PBE piegādātājs apliecina, ka piedāvātais zema trokšņa segums atbilst šādiem CPX (metode mērīšanai virsmu tiešā tuvumā) trokšņa emisijas līmeņiem, kas saskaņā ar piemērojamiem standartiem noteikti kā ceļa posmā maksimālā atļautā ātruma funkcija:

• 90 dB(A), ja ātrums ir 50 km/h, un/vai

• 95 dB(A), ja ātrums ir 70 km/h, un/vai

• 98 dB(A), ja ātrums ir 90 km/h.

Tehniskajā projektā un pieņēmumos izmantotajiem testēšanas datiem jābūt iegūtiem, izmantojot: CPX testēšanas metodi, transportlīdzekļus un/vai treilerus, kuriem izmantota radiālā riepa ar tērauda jostu un izmēra kodu P225/60 R16 (ASTM F2493-14), ar protektoru ne mazāku par 5 mm.

Testēšanas dati jākoriģē atbilstīgi 20 °C gaisa temperatūrai. Testēšanas datu nenoteiktības analīze jāizvērtē atbilstoši "Norādījumiem par nenoteiktības izteikšanu mērījumos" (ISO/IEC norādījumi Nr. 98-3:2008), un testēšanā jāuzrāda, ka rezultāti, arī to nenoteiktība, nepārsniedz iepriekš minētās vai tehniskajā projektā noteiktās (ja zemākas) vērtības vairāk par 1 dB(A).

A8. PRASĪBAS CEĻA APGAISMOJUMA RAKSTURLIELUMIEM

Attiecībā uz šo kritēriju lūdzam skatīt ZPI kritērijus ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem.

Attiecībā uz šo kritēriju, lūdzam skatīt ES ZPI kritērijus krāsām, lakām un ceļa apzīmējumiem. kas drīzumā tiks publicēti: Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.

A10. SATIKSMES SASTRĒGUMU MAZINĀŠANAS PLĀNS

Ceļa būvniecības un uzturēšanas pasākumos īstenojamais satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāns jāiesniedz kopā ar ceļa tehnisko projektu, un tajā jāietver:

A.10.1. ceļa kalpošanas laikā paredzamo būvniecības un/vai uzturēšanas darbu grafiks;

A.10.2. alternatīvi ceļi (ceļu remonta laikā) satiksmes novirzīšanai šādu darbību laikā, ja tas nepieciešams.

Ja projektētāji vai PB piegādātājs vai PBE piegādātājs aptver sastrēgumu risinājumus ceļa lietošanas posmā un jebkādas ceļa uzturēšanas darbības, kurās plānots izmantot maiņvirziena braukšanas joslas vai nostiprinātas apstāšanās nomales joslas vajadzībām, viņiem ir jāiesniedz ACI analīze, kurā iekļautas lietotājam radītās ārējās izmaksas sastrēguma dēļ.

Ceļi, kur satiksmes pārvaldībai ir ieviesta ITS, ir jāaprīko ar nepieciešamajām ITS atbalsta ierīcēm: kamerām, luksoforiem, informācijas ekrāniem un dažādām ceļazīmēm.

A11. PRASĪBAS CEĻA SEGUMA ILGIZTURĪBAS RAKSTURLIELUMIEM

Pasūtītājs nosaka ceļa seguma minimālo kalpošanas laiku, neattiecinot to uz seguma virskārtu, bet tam nevajadzētu būt īsākam par:

A.11.1. 15 gadiem saistkārtai, ar iespēju to samazināt ne mazāk kā līdz desmit gadiem īpašu apstākļu gadījumā (piemēram, nelabvēlīgs klimats, kam jābūt precizētam uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus;

A.11.2. 20 gadiem elastīgu/pusstingu segumu pamatkārtai un stingu segumu cementbetona plātnēm;

A.11.3. 40 gadiem pamata apakškārtai.

Papildus pasūtītājs var norādīt minimālo kalpošanas laiku seguma virskārtai, ja īpašie ceļa seguma apstākļi pieļauj sliekšņa noteikšanu.

A12. CEĻA UZTURĒŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNS

A12.1. 1. variants

Šis variants attiecas uz PBE līgumiem

PBE piegādātājs ceļa uzturēšanas un atjaunošanas plānu pievieno detalizētam tehniskajam projektam. Katram ceļa posmam, kam raksturīgas īpašas būvniecības metodes, materiāli, vides apstākļi, meteoroloģiskie apstākļi un lietojums, plānā vismaz ir :

A.12.1.1. jāaptver ikdienas, preventīvās un atjaunošanas darbības;

A.12.1.2. jāuzlabo uzturēšanas darbu izdevumu un ieguvumu attiecība;

A.12.1.3. jāuzrāda katras ikdienas, preventīvās un atjaunošanas darbības/stratēģijas ietekmes uz vidi raksturlielumi, kas ir iekļauti OP (attiecīgi saskaņā ar B14kritēriju);

A.12.1.4. jāiekļauj katras darbības izmaksas, paredzamie laika intervāli starp ceļa uzturēšanas pasākumiem, satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāns (saskaņā ar B10 kritēriju) un būvniecības, demontāžas atkritumu apsaimniekošanas plāns (saskaņā ar E2 kritēriju).

A.12.2. 2. variants

Šis variants attiecas uz atsevišķiem projektēšanas un būvdarbu līgumiem jeb PB līgumiem.

Projektētāji vai PB piegādātājs detalizētā tehniskajā projektā ietver vispārēju uzturēšanas un atjaunošanas plānu. Par katru ceļa posmu, kam raksturīgas īpašas būvniecības metodes, materiāli, vides apstākļi, meteoroloģiskie apstākļi un lietojums, vispārējā plānā jāiekļauj vismaz:

A.12.2.1. ikdienas, preventīvo un atjaunošanas darbību ietekmes uz vidi raksturlielumi (attiecīgi saskaņā ar OP B14 kritēriju);

A.12.2.2. visu ikdienas, preventīvo un atjaunošanas darbību vidējie intervāli (ja tos nav noteikusi līgumslēdzēja iestāde);

A.12.2.3. katrai darbībai satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāns (saskaņā ar B10 kritēriju) un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas plāns (saskaņā ar E2 kritēriju).

Šo kritēriju var piemērot tikai tad, ja pretendentiem paredzēts izsniegt references ceļa tāmi (Bill of Quantities), ko ņems par pamatu salīdzināšanai, vai tad, ja iepirkumā salīdzinās dažādu pretendentu iesniegtos projektus.

Iepirkuma procedūras dokumentācijā ievēro papildu tehniskos norādījumus, kas sniegti šī Pielikuma 2.2 punktā -Tehniskie pielikumi A sadaļā (OP variants).

Iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā palīdz tehniskais vērtētājs, kas specializējas OP un kritiski izvērtē pieteikumus.

Papildu punktus piešķirs, pamatojoties uz galveno ceļa elementu, kas nosaukti A tabulā, zemāko OP rādījumu salīdzinājumā ar references ceļu vai citiem iesniegtiem piedāvājumiem.

Salīdzināšanas pamatu precīzi norāda Iepirkuma procedūras dokumentācijā.

A tabula. Vērtējamie ceļa elementi

Efektivitāti vērtē, veicot ceļa OP novērtējumu saskaņā piemērojamiem standartiem. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda metodi, kura jāizmanto vērtēšanā (skatīt A pielikumu).

Visaugstāk tiks vērtēts pretendents, kas uzrādīs vismazāko OP rādījumu.

Ja OP analīze tiek veikta pirms būvdarbu veicēja iepirkuma, pretendents sagatavo nodošanas dokumentu, ietverot galvenos pieņēmumus un rezultātus, īpaši attiecībā uz:

A.14.1. zemes darbu un grunts darbu risinājumiem;

A.14.2. ieteiktajiem materiāliem un izmantojamajām tehnoloģijām, piemēram, WMA (Warm Mix Asphalt), HWMA (Half Warm Mix Asphalt), CMA (Cold Mix Asphalt) un atkārtoti pārstrādāto saturu un/vai blakusproduktiem;

A.14.3. CO₂ ekvivalentām (CO₂e) emisijām uz vienu tonnu materiālu, kas pārvesti no ražošanas vietas uz darbu veikšanas vietu (pamata masas sadalījuma plāns);

A.14.4. atkārtoti pārstrādāto, otrreiz izmantoto un izrakto materiālu un būvniecības un nojaukšanas atkritumu procentuālo daudzumu būvlaukumā un ārpus tā;

A.14.5. uzturēšanas pasākumiem un biežumu.

A15. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Ir ieteicams izvērtēt iespēju šo kritēriju apvienot ar B16 kritēriju, bet to nevajadzētu izmantot, ja tiek izvēlēts B14 kritērijs.

Pasūtītājs piešķir papildu punktus pretendentiem, kas ir panākuši, ka reciklētais saturs, atkārtoti izmantotais saturs un/vai blakus produktu saturs C tabulā norādītajos ceļa galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc masas).

Punktu piešķiršanai var noteikt augstākas minimālā satura prasības, ja pirms būvdarbu veicēja ir panākta vienošanās ar projektētājiem.

Pasūtītājs var piešķirt vairāk punktu par atkārtoti izmantotu saturu nekā par reciklētu vai atkārtoti pārstrādātu saturu atkarībā no vietējiem apstākļiem.

C tabula. Vērtējamie ceļa elementi

Reciklēto, kā arī atkārtoti izmantoto saturu aprēķina, pamatojoties uz reciklēto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):

A.15.1. katrai gatavā maisījuma partijai, kuras piegāde tiek veikta uz būvlaukumu saskaņā ar piemērojamiem standartiem:

- pildvielām;

- asfalta segumam;

- betona segumam;

- hidrauliski saistītiem graudainajiem maisījumiem;

- stabilizētai gruntij.

A.15.2. rūpnieciski ražotas plātnes un elementi ar norādītu saturu - katru gadu saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

A16. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO₂ EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ

Šo kritēriju neizmanto, ja tiek piemērots B14 kritērijs. Ir ieteicams izvērtēt iespēju šo kritēriju apvienot ar B15 kritēriju, lai sniegtu vispārēju labumu videi. Tas katrā ziņā jādara ar izpratni par tirgus apstākļiem, un iepirkuma procedūras dokumentācijā jānosaka un skaidri jānorāda, kāds ir to kritēriju svars, kas nodrošinās veiksmīgu iepirkuma norisi un dos pozitīvus punktus piedāvājumiem ar labākiem vispārējiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Punktus piešķirs proporcionāli CO₂ ekvivalentas (CO₂ e) emisijas samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko izmanto E tabulā nosaukto ceļa galveno elementu ražošanā. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā radušos CO₂ emisiju aprēķināšanas metodi un rīku.

Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās CO₂ e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un noteikumiem ietver galvenajam būvuzņēmējam domātajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.

E tabula. Vērtējamie ceļa elementi

A17. PRASĪBAS ŪDENS PIESĀRŅOJUMA KONTROLES "DABISKAJIEM" KOMPONENTIEM ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS

Papildu punktus piešķir ūdens novades sistēmas projektiem, kuros iekļauti "dabiskie" komponenti (integrētās ūdens novades sistēmas, IŪNS), šādā kārtībā:

A.17.1. gar ceļa malu izbūvētas drenāžas tranšejas ar zemām malām (< 25 mm) vai bez tām, kas nosedz vismaz 40 procenti no ceļmalas (0,25X punkti);

A.17.2. ar zālienu apzaļumotas ievalkas, kas noklāj vismaz 40 procenti no ceļmalas (0,5X punkti);

A.17.3. apzaļumoti ūdens aizturēšanas baseini ar infiltrācijas nolūkā neoderētu pamatu, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,5X punkti);

A.17.4. apzaļumoti ūdens aizturēšanas dīķi ar oderējumu, lai radītu mākslīgu mitraini, un/vai tādi pastāvīgi ūdensobjekti visā baseinā vai tā daļā, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,75X punkti).

Ūdens novades projektā var būt iestrādātas vairākas IŪNS iezīmes.

Šādas sistēmas projektē saskaņā ar paraugprakses pamatnostādnēm.

A18. PRASĪBAS LIETUS ŪDENS AIZTURĒŠANAS KAPACITĀTEI ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS, KURĀS IESTRĀDĀTI "DABISKIE" KOMPONENTI

Papildu punktus piešķir IŪNS, kas ietver tādas lietus ūdens aizturēšanas ierīces, kas uzlabo vietas estētiku un sekmē potenciālo dzīvotņu veidošanos, šādā kārtībā:

A.18.1 ar zālienu nostiprinātas ievalkas ar sliekšņiem un atveres plātnēm pamatnē, lai stipru lietusgāžu laikā tās darbotos kā aizturēšanas ierīces, bet parasti būtu sausas (0,5X punkti);

A.18.2 apzaļumoti ūdens aizturēšanas baseini ar infiltrācijas nolūkā neoderētu pamatni un pārplūdi skarbiem apstākļiem, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,5X punkti);

A.18.3. apzaļumoti ūdens aizturēšanas dīķi ar oderējumu, lai radītu mākslīgu mitraini, un/vai tādi pastāvīgi ūdensobjekti visā baseinā vai tā daļā, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,75X punkti).

Ūdens novades tehniskajā projektā var iekļaut vienu pazīmi vai visas pazīmes, un tās var apvienot ar citiem "tehniskajiem" komponentiem atkarībā no vietas.

A19. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS VIETĀM, KUR CEĻU ŠĶĒRSO SAVVAĻAS DZĪVNIEKI

Papildu punktus piešķir tādai ūdens novades infrastruktūrai (caurtekām vai pazemes pārejām), kas palīdz droši šķērsot ceļu mazajai faunai un abinieku vai ūdensdzīvnieku sugām. Punktus piešķir šādi:

A.19.1. ceļmalās izbūvētas drenāžas tranšejas ar zemām apmalēm (< 25 mm) vai bez tām, kas aizņem vismaz 40 procenti no ceļmalas (0,5X punkti);

A.19.2. vismaz 50 procenti visu caurteku, kas paredzētas virsmas ūdens novadīšanai otrpus pamata virskārtai, nodrošinātas gludas un sausas ejas mazajai faunai (0,5X punkti);

A.19.3. visas caurtekas, caur kurām tiek novadīta virsmas ūdenstece, netraucē zivju vai abinieku sugu migrācijai pret straumi (0,5X punkti).

Caurtekas, kurās pieļaujama mazās faunas un ūdensdzīvnieku sugu pārvietošanās, projektē atbilstīgi paraugprakses pamatnostādnēm.

A20. IZPILDES NOSACĪJUMS ZEMA TROKŠŅA LĪMEŅA CEĻA SEGUMA TEHNISKAJAM PROJEKTAM

Papildu punktus piešķir, ja seguma tehniskajā projektā paredzēts panākt, ka CPX trokšņa emisijas ir vairāk nekā 1 dB(A) zemākas par tehniskajās prasībās noteikto minimumu (skatīt B7 prasību). Punktus piešķirs proporcionāli decibelu skaitam (dB(A)), par cik aplēstie raksturlielumi uzlabos minimālās tehniskās prasības.

Būvdarbu veicējam jānodrošina, lai ceļa būves nodošana ekspluatācijā atbilst saskaņotajam tehniskajam projektam un specifikācijām. Ieteicams pievērst īpašu uzmanību šādiem aspektiem:

B.1.1. ceļa galveno elementu OP/ACN raksturlielumiem (B14 kritērijs) vai CO₂ emisijām uz tonnu transportēto materiālu (B16 kritērijs);

B.1.2. izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plānam (A2 kritērijs);

Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja būvniecības fāzē tiek apsvērta nepieciešamība pēc būtiskas atkāpes no projektā izvirzītajām prasībām, un, ja tas ir pamatoti, vienojas par atkāpi.

Gadījumiem, kad nevar vienoties, līguma noteikumos jāparedz iepriekš noteikta kārtība, lai lemtu par atbilstīgām un samērīgām soda sankcijām sakarā ar neatbilstību un/vai koriģējošiem vai seku mazināšanas pasākumiem.

B2. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Kad materiālus nogādā būvlaukumā, apgalvojumus par reciklēto un atkārtoti pārstrādāto saturu, kas ir skaidri izsekojami, verificē katrai izstrādājumu partijai atsevišķi. Būvdarbu veicējs verificē apgalvojumus.

Piezīme. "Partija" ir vienoti marķētu tādu izstrādājumu daudzums ko ražo vienā un tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas izejvielas.

B3. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA VIENKĀRŠĀ UN VIEGLI PĀRSKATĀMĀ SISTĒMĀ

Būvdarbu veicējs ievieš vienkāršu un pasūtītājam viegli saprotamu un pārskatāmu uzraudzības un atskaitīšanās sistēmu par darbībām ar izraktajiem materiāliem un grunti būvdarbu gaitā būvlaukumā (kā pielikumu pie izpildes formas). Šī sistēma ietver datu uzskaiti par radītajām masām (augsnes virskārtu un izraktajiem materiāliem), būvlaukumā atkārtoti izmantoto/reciklēto materiālu procentuālajiem rādītājiem un ārpus būvlaukuma atkārtoti izmantoto/reciklēto materiālu procentuālajiem rādītājiem.

Tāpat sistēmā izseko un verificē izrakto materiālu sūtījumu galamērķi. Uzraudzības un izsekošanas datus saskaņā ar iepriekšēju vienošanos regulāri iesniedz līgumslēdzējai iestādei.

Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja uzskata, ka ir nepieciešama būtiska atkāpe no projektēšanas fāzē iesniegtā izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plāna, un, ja tas ir pamatoti, tad vienojas par atkāpi.

Ja tas noteikts normatīvajā regulējumā, ka zems trokšņu līmenis ir uzskatāms par prioritāru šim ceļam.

Zema trokšņa līmeņa ceļa seguma trokšņa emisijas, kas mērītas pēc CPX metodes saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kā ceļa posmā maksimālā atļautā ātruma funkcija, nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības piecus gadus pēc atbilstības ražošanas testā:

• 93 dB(A), ja ātrums ir 50 km/h, un/vai

• 98 dB(A), ja ātrums ir 70 km/h, un/vai

• 101 dB (A), ja ātrums ir 90 km/h.

Pēc ceļa atvēršanas testēšanu veic vismaz vienu reizi 30 mēnešos.

CPX testēšanas transportlīdzekļiem un/vai piekabēm izmanto radiālo riepu ar tērauda jostu un izmēra kodu P225/60R16, kā noteikts standarta specifikācijā "P225/60R16 radiālā standarta atsauces testa riepa" (ASTM F2493-14) vai ekvivalenta, ar protektoru ne mazāku par 5 mm.

Testēšanas dati jākoriģē atbilstīgi 20 °C gaisa temperatūrai. Testēšanas datu nenoteiktības analīze jāizvērtē saskaņā ar "Norādījumiem par nenoteiktības izteikšanu mērījumos" (ISO/IEC norādījumi Nr. 98-3:2008), vai ekvivalentiem, un testēšanā jāuzrāda, ka rezultāti, arī to nenoteiktība, nepārsniedz iepriekš minētās vai tehniskajā projektā noteiktas ambiciozākas vērtības vairāk nekā par 1 dB(A).

Testētā ceļa posma telpiskajā dispersijā jāparāda, ka nevienā atsevišķā ceļa posma daļā kopējās robežvērtības netiek pārsniegtas vairāk par 2 dB(A).

Piecus gadus pēc atbilstības ražošanas testā Būvdarbu veicējs uztic neatkarīgām un kompetentām trešajām personām veikt ceļa segumam CPX trokšņa emisiju testēšanu saskaņā ar tehniskajā specifikācijā C1 norādīto metodi.

Testi jāveic sausos apstākļos un porainiem ceļa segumiem un ne mazāk kā divas dienas pēc lietus.

Ja CPX dati neatbilst attiecīgajām robežvērtībām ilgizturības veiktspējas kritērijam, tad būvdarbu veicējam piemēro finansiālus sodus un/vai uzliek pienākumu veikt labošanas darbus bez papildu izdevumiem pasūtītājam.

Piemērojamo sodu vai koriģējošo darbību kārtība ir skaidri noteikta iepirkuma procedūras dokumentācijā.

C3. CEĻA UZTURĒŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNA NODOŠANA

Šis variants attiecas uz PBE līgumiem, kuros paredzēts, ka uzraudzību veic PBE būvdarbu veicējs.

PBE būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja uzskata, ka ir nepieciešama būtiska atkāpe no projektēšanas fāzē iesniegtā uzturēšanas un atjaunošanas plāna, un, ja tas ir pamatoti, vienojas par atkāpi.

Pasūtītājs var piemērot šo kritēriju, ja virsmas (virsma + seguma apakškārtas) un pamata virskārtas slāņa(-u) bitumena saturs pārsniedz normatīvajā regulējumā noteikto robežvērtību.

Ja bitumena saturs atgūstamajā asfaltā pārsniedz valsts regulējumā noteikto robežvērtību, tad bitumena saturoša otrreiz izmantojamā asfalta pārstrādē izmanto vislabākās iespējamās tehnoloģijas (atbilstīgi tam, kas tiek uzskatīta par vislabāko iespējamo tehnoloģiju atkarībā no vietējās situācijas) un to izmantošanu apraksta tehniskajā ziņojumā.

D2. BŪVNIECĪBAS UN DEMONTĀŽAS ATKRITUMU AUDITS UN APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS

Vismaz 70 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, kas rodas būvniecības un demontāžas laikā, tostarp aizbēršanai izmantoto materiālu, sagatavo otrreizējai izmantošanai, atkārtotai pārstrādāšanai vai reciklēšanai un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Te ietilpst:

(i) betoncements, atgūtā asfalta sega, pildvielas, kas reģenerētas no galvenajiem ceļa elementiem;

(ii) materiāli, kas reģenerēti no palīgelementiem.

Aizbēršana nav atļauta neapbūvētā teritorijā ārpus ceļa. Atļautās vietās ceļa teritorijā aizbēršana veicama tikai ar izraktajiem materiāliem un grunti. Atkārtoti izmantoto, reciklēto un atgūto materiālu aizbēršanai izmanto tikai necaurlaidīgās ceļa teritorijās.

Būvdarbu veicējs veic pirmsdemontāžas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt. Te ietilpst:

(i) bīstamu atkritumu identificēšana un riska novērtēšana;

(ii) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un izstrādājumi;

(iii) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, izstrādājumus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

Būvdarbu veicējs apņemas uzturēt ceļu saskaņā ar uzturēšanas un atjaunošanas plānu (skatīt B12 prasību).

D4. CEĻA UZTURĒŠANAS ĪSTENOŠANA

Galvenajam uzturēšanas piegādātājam jānodrošina, lai ceļa uzturēšana tiek veikta atbilstīgi saskaņotajam tehniskajam projektam un specifikācijām. Ieteicams pievērst īpašu uzmanību šādiem aspektiem:

D.4.1. ceļa galveno elementu OP/ACN raksturlielumiem (A14 kritērijs) vai CO₂ emisijām uz tonnu transportēto materiālu (A16 kritērijs);

D.4.2. ūdens piesārņojuma kontroles komponentiem, lietus ūdens aizturēšanas kapacitātei, vidiskās integrācijas un atjaunošanas plānam un savvaļas dzīvnieku tuneļa projektam ūdens novades sistēmā (A3, A4, A5, A17, A18, A19 kritērijs);

D.4.3. ceļa seguma ilgizturībai (A11 kritērijs);

D.4.4. satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāna ieviešanai (A10 kritērijs).

Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja būvniecības fāzē tiek apsvērta nepieciešamība pēc būtiskas atkāpes no projektā izvirzītajām prasībām, un, ja tas ir pamatoti, vienojas par atkāpi.

Gadījumiem, kad nevar vienoties, līguma noteikumos jāparedz iepriekš noteikta kārtība, lai lemtu par atbilstīgām un samērīgām soda sankcijām sakarā ar neatbilstību un/vai koriģējošiem vai seku mazināšanas pasākumiem.

D5. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA UN RECIKLĒTA SATURA IZMANTOŠANA

Tāpat kā B2.

D6. ZEMAS TEMPERATŪRAS ASFALTA UZRAUDZĪBA

Tāpat kā B3.

D7. VIDES INTEGRĀCIJAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA

Darbu laikā būvdarbu veicējs pārliecinās, ka tiek veiktas atbilstīgas darbības, lai izveidotu veģetācijas segumu un varētu saglabāt biotopa kvalitāti. Cita starpā tās var būt šādas: mulčas/komposta ieklāšana, atzarošana, bojā gājušo augu aizstāšana utt.

Ja ir neapmierinoši vai neatbilstīgi rezultāti, skatīt vispārējā līguma izpildes noteikumus D4.

D8. TROKŠŅA EMISIJAS UZRAUDZĪBA UZTURĒŠANAS LAIKĀ

Tāpat kā B11.

D9. SATIKSMES SASTRĒGUMU MAZINĀŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA

Tāpat kā B13.

Tāpat kā D2.

Trūkstošo informāciju var papildināt, izmantojot verificētus primāros datus atbilstoši norādījumiem, kas sniegti piemērojamos standartos, un datus no produktu vides deklarācijām (PVD) atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Nenoteiktības līmeni mazina, ietverot:

1. nenoteiktību kvalitatīvo novērtējumu, kura pamatā ir pamatojuma datu avoti, tas, kā tie tika iegūti un apkopoti, un tas, uz kāda veida procesu un tehnoloģiju tie attiecas; kā arī

2. kvantitatīvu vērtējumu par diviem būtiskākajiem ceļa elementiem, kas identificēti analīzē (skatīt A14 kritērija A un B tabulu).

- attiecīgās tehniskās un funkcionālās prasības, kā norādīts efektivitātes prasībās;

- prasītais darbmūžs.

Rezultātus izklāsta, izmantojot kopēju funkcionālo vienību saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

Reciklēto un atkārtoti izmantoto materiālu apjomus skaita saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

- ielaide (ražojuma posms): atbilstoši piemērojamiem standartiem;

- izlaide (aprites cikla beigu vai uzturēšanas posms): atbilstoši piemērojamiem standartiem.

- Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi.

- Pamata apakškārta.

- Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes.

- Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles).

Trūkstošo informāciju var papildināt, izmantojot verificētus primāros datus atbilstoši norādījumiem, kas sniegti piemērojamos standartos, un datus no PVD atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Nenoteiktības līmeni mazina, ietverot:

1. nenoteiktību kvalitatīvo novērtējumu, kura pamatā ir pamatojuma datu avoti, tas, kā tie tika iegūti un apkopoti, un tas, uz kāda veida procesu un tehnoloģiju tie attiecas; kā arī

2. kvantitatīvu vērtējumu par diviem būtiskākajiem ceļa elementiem, kas identificēti analīzē (skatīt A14 kritērija A tabulu).

- attiecīgās tehniskās un funkcionālās prasības, kā norādīts efektivitātes prasībās;

- prasītais darbmūžs.

Rezultātus izklāsta, izmantojot kopēju funkcionālo vienību vai atsauces vienību (skatīt piemērojamos standartus). Kalpošanas darbmūžu aplūko funkcionālās vienības definīcijā.

Reciklēto un atkārtoti izmantoto materiālu apjomus skaita saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

- ielaide (ražojuma posms): atbilstoši noteikumiem piemērojamos standartos.

- izlaide (nolietojuma vai apkopes posms): atbilstoši noteikumiem piemērojamos standartos.

- Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi

- Pamata apakškārta

- Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

- Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles).

Attiecīgā ekspluatācijas fāzē ģenerēto enerģiju atņem no šajā fāzē patērētās enerģijas.

- globālās sasilšanas potenciāls (GWP);

- troposfēras ozona fotoķīmisko oksidētāju veidošanās potenciāls (FOVP);

- stratosfēras ozona slāņa noplicināšanas potenciāls (ONP);

- augsnes un ūdens paskābināšanas potenciāls (PP);

- eitrofikācijas potenciāls (EP);

- abiotisko resursu noplicināšanas potenciāls (ARDP_elementi);

- abiotisko resursu noplicināšanas potenciāls (ARDP_fosilais kurināmais).

Daļēji vai pilnībā var ietvert arī citus piemērojamos standartos norādītos rādītājus, ar kuriem apraksta resursu izmantojumu, atkritumu un izlaides plūsmas, ja tie jau nav minēti citā ZPI kritērijā, piemēram, par atkārtoti pārstrādāto un reciklējamo saturu.

Lai novērtētu kopējo punktu skaitu, izmanto atlasīto ietekmes kategoriju rādītāju svēršanas sistēmu. Šo sistēmu izvēlas līgumslēdzēja iestāde, par pamatu ņemot:

- jau esošu piemērotu svēršanas sistēmu, piemēram, dažās nacionālajās ACN shēmās izmantotas sistēmas; vai

- svēršanas sistēmu, ko ierosina ACN tehniskais vērtētājs (skatīt C pielikumu).

Ja ar ACN rīku var izveidot ceļa apkopoto vērtējumu, tad ņem vērā tikai piemērojamos standartos norādīto ietekmes kategoriju rezultātu.

Ūdens sildītāja telpu apsildes sezonas energoefektivitāte η_s nedrīkst būt zemāka par turpmāk norādītajām vērtībām.

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti aprēķina saskaņā ar:

1.1. procedūrām, kas izklāstītas Komisijas 2013. gada 2. augusta Regulas (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (Ekodizaina regula), III pielikumā attiecībā uz telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem, un

1.2. harmonizētajiem standartiem un mērīšanas un aprēķina pagaidu metodēm, kas paredzētas Komisijas 2013. gada 2. augusta Regulas (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (Ekodizaina regula) un Komisijas 2013. gada 18. februāra Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu (Energomarķējuma regula), īstenošanai un izklāstītas Komisijas paziņojumā 2014/C 207/02, kurā iekļautas mērīšanas un aprēķina pagaidu metodes ekodizaina prasību (1. daļa) īstenošanai.

Papildus 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajām procedūrām telpu sildītāju komplektiem piemēro procedūras, kas izklāstītas Komisijas 2013. gada 18. februāra Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu (Energomarķējuma regula), VII pielikumā attiecībā uz telpu sildītājiem, kombinētajiem sildītājiem un telpu sildītāju komplektiem

Cietā kurināmā apsildes katliem η_s aprēķina saskaņā ar iepriekš minētajām procedūrām, ņemot vērā šādus noteikumus:

1.2.1. η_s aprēķina pamatā ir mitra kurināmā (darba kurināmā) augstākā siltumspēja GCV_ar, kurā ņemts vērā kurināmā mitruma saturs un ietverta arī tā ūdeņraža latentā siltumenerģija, kas degšanas procesā oksidējas un pārvēršas ūdenī. Lai aplēstu η_s, piemēro piemērojamos standartos noteiktos principus, tomēr η_s aprēķināšanā izmanto GCV_ar, nevis mitra kurināmā (darba kurināmā) zemāko siltumspēju NCV_ar.

1.2.2. mitra kurināmā (darba kurināmā) augstākās siltumspējas GCV_ar noteikšanai izmanto piemērojamos standartos noteiktos principus.

2. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS LIMITI

Ūdens sildītāja siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ko izsaka CO₂ ekvivalenta gramos uz siltuma jaudas kWh un aprēķina, izmantojot paskaidrojumos definētās kopējā ekvivalentā sasilšanas ietekmējuma (Total Equivalent Warming Impact - TEWI) formulas, nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības.

3. RAŽOJUMA ILGMŪŽĪBA UN GARANTIJA

Ražojumam ir vismaz četru gadu remonta vai nomaiņas garantija. Pretendents turklāt nodrošina, lai vismaz desmit gadus no iegādes dienas būtu pieejamas (tieši vai ar citu izvirzīto pārstāvju starpniecību) oriģinālās vai tām līdzvērtīgas rezerves daļas. Šis noteikums neattiecas uz nenovēršamām, īslaicīgām situācijām, kas nav atkarīgas no ražotāja, piemēram, dabas katastrofām.

4. UZSTĀDĪŠANAS INSTRUKCIJA UN LIETOŠANAS NORĀDĪJUMI

Ražojumam drukātā veidā (uz iepakojuma un/vai ražojumam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā ir nodrošinātas šādas uzstādīšanas instrukcijas un lietošanas norādījumi:

4.1. vispārīga informācija par to, kāda izmēra sildītāji izmantojami dažādu konstrukciju/lielumu ēkās;

4.2. informācija par sildītāja energopatēriņu;

4.3. pienācīgas uzstādīšanas instrukcijas, tostarp:

4.3.1. instrukcijas, kurās norādīts, ka sildītājs jāuzstāda pilnīgi apmācītiem tehniķiem;

4.3.2. jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, sildītāju montējot un uzstādot;

4.3.3. instrukcijas, kurās norādīts, ka pēc uzstādīšanas pienācīgi jānoregulē sildītāja regulēšanas iestatījumi ("apsildes līkne");

4.3.4. attiecīgā gadījumā - informācija par to, kādas drīkst būt dūmgāzu gaisu piesārņojošo emisiju vērtības ekspluatācijas posmā un kā sildītājs noregulējams, lai tās nepārsniegtu. Ieteikumos īpaši būtu jāpiemin, ka:

4.3.4.1. sildītāju noregulē, izmantojot mērinstrumentus CO, O₂ vai CO₂, NO_x, temperatūras un kvēpu mērīšanai, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta neviena 2., 4., 5., 6. un 7. kritērijā norādītā vērtība;

4.3.4.2. mērinstrumentu ievietošanas atveru izvietojums ir tāds pats kā laboratoriskās testēšanas laikā;

4.3.4.3. mērījumu rezultātus ieraksta īpašā veidlapā vai diagrammā, un galalietotājam paliek viena tās kopija;

4.3.5. ja izmanto tehnoloģiju ar zemu izejošo dūmgāzu temperatūru, instrukcijās norāda, ka sistēma jāaprīko ar koroziju kavējošu tehnoloģiju;

4.3.6. ja izmanto kondensācijas katlus, instrukcijās norāda, ka dūmenis jāaizsargā pret kondensātu ar zemu pH vērtību;

4.3.7. attiecībā uz siltumsūkņiem skaidri norāda, ka nedrīkst izmantot vielas, kas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006 klasificētas kādā no šajā regulā uzskaitītajām bīstamības klasēm;

4.3.8. informācija par to, ar ko tehniķim sazināties, lai saņemtu norādījumus par uzstādīšanu;

4.4. apkopes personālam paredzētas instrukcijas;

4.5. lietotājam paredzēta informācija, tostarp:

4.5.1. norādes par lietpratīgiem uzstādītājiem un apkopes personālu;

4.5.2. ieteikumi par sildītāja pienācīgu izmantošanu un uzstādīšanu, tostarp par to, kāds kurināmais jāizmanto un kā tas glabājams, lai nodrošinātu optimālu sadegšanu, un regulāro apkopju grafiks;

4.5.3. ieteikumi par to, kā racionāla apiešanās var mazināt sildītāja ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par ražojuma pareizu izmantošanu, lai samazinātu energopatēriņu;

4.5.4. attiecīgā gadījumā - informācija par to, kā interpretējami mērījumu rezultāti un kā tos var uzlabot;

4.5.5. informācija par to,kuras rezerves daļas var nomainīt;

4.6. ieteikumi par pienācīgu iznīcināšanu pēc ražojuma kalpošanas laika beigām.

1. PAPILDU ENERGOEFEKTIVITĀTE

Papildu punktus piešķir par katru 1 procentu papildu pieauguma ūdens sildītāja telpu apsildes sezonas energoefektivitātē (η_s), kā norādīts 1. kritērijā.

2. PAPILDU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU SAMAZINĀŠANA

Papildpunktus piešķir par katriem 5 g papildu samazinājuma ūdens sildītāja siltumnīcefekta gāzu emisijās, kā norādīts tehniskās specifikācijas 2. kritērijā.

3. TROKŠŅA EMISIJAS LIMITI

Šo piešķiršanas kritēriju ieteicams piemērot to ūdens sildītāju publiskajā iepirkumā, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" jāuzstāda no trokšņa aizsargājamās ēkās, piemēram, slimnīcās un skolās.

Mērvienība ir attiecīgi dB(A) vai dB(C). Testus veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem nominālos standartapstākļos un pie nominālas siltuma jaudas.

Piešķiramos punktus aprēķina šādi:

PL = L_A,min / L_A x PL_A,max + L_{C, min} / L_C x PL_C,max

kur:

• PL ir trokšņa līmeņa punkti;

• L_A,min ir zemākais A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu;

• L_{C, min} ir zemākais C-izsvarotais skaņas jaudas līmenis par pilnīgi

• L_A ir novērtējamais A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis;

• L_C ir novērtējamais C-izsvarotais skaņas jaudas līmenis (attiecīgā gadījumā);

• PL_A,max ir iegūstamo punktu maksimālais skaits saistībā ar A- izsvaroto skaņas jaudas līmeni;

• PL_C,max ir iegūstamo punktu maksimālais skaits saistībā ar C- izsvaroto skaņas jaudas līmeni (attiecīgā gadījumā).

Nepiešķir nevienu punktu, ja ūdens sildītāja trokšņa emisija pārsniedz turpmāk norādītās robežvērtības.

Piezīme. PN ir nominālā (pilnas slodzes) siltuma jauda; PE ir elektriskā jauda.

4. RAŽOJUMA KONSTRUKCIJA

Papildu punktus piešķir, ja profesionāli apmācīts personāls, izmantojot parasti pieejamos darbarīkus, ūdens sildītāju var viegli demontēt, lai veiktu remontu un nomainītu nolietojušās detaļas, aizstātu vecākas vai novecojušas detaļas ar jaunām un atdalītu detaļas un materiālus to pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai.

5. GĀZVEIDA ORGANISKĀ OGLEKĻA (OGC) EMISIJA

Papildu punktus piešķir, ja gāzveida organiskā oglekļa (OGC) emisijas nepārsniedz 7 mg/Nm³ pie O₂ satura 10 procenti.

Par OGC emisijām piešķiramo maksimālo punktu skaitu piešķir visām tehnoloģijām, izņemot cietā kurināmā apsildes katlus, jo tie ir vienīgie, ko uzskata par problemātiskiem saistībā ar OGC emisijām.

Attiecībā uz cietā kurināmā apsildes katliem piešķiramos punktus aprēķina šādi:

POGC = OGC_min / OGC x POGC_max ,

kur:

• POGC ir OGC emisiju punkti;

• OGC_min ir zemākais OGC emisiju testa rezultāts par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā piedāvājumus par cietā kurināmā apsildes katliem;

• OGC ir novērtējamais OGC emisiju testa rezultāts;

• POGC_max ir maksimālais par OGC emisijām iegūstamo punktu skaits.

6. DAĻIŅU (PM) EMISIJAS

Papildu punktus piešķir, ja daļiņu (PM) emisijas nepārsniedz 20 mg/Nm³ pie O₂ satura 10 procenti.

Par PM emisijām piešķiramo maksimālo punktu skaitu piešķir visām tehnoloģijām, izņemot cietā kurināmā apsildes katlus, jo tie ir vienīgie, ko uzskata par problemātiskiem saistībā ar PM emisijām.

Attiecībā uz cietā kurināmā apsildes katliem piešķiramos punktus aprēķina šādi:

PPM_min / PM x PPM_max ,

kur:

• PPM ir PM emisiju punkti;

• PM_min ir zemākais PM emisiju testa rezultāts par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā piedāvājumus par cietā kurināmā apsildes katliem;

• PM ir novērtējamais PM emisiju testa rezultāts;

• PPM_max ir maksimālais par PM emisijām iegūstamo punktu skaits.

1.1. Vismaz [X] procenti dekoratīvo augu ir jābūt tādām augu sugām, kas ir piemērotas vietējiem augšanas apstākļiem (piem., augsnes skābums, vidējais nokrišņu daudzums, temperatūras diapazons gada laikā utt.).

1.2. Vismaz [Y] procenti dekoratīvo augu ir jābūt bioloģiski izaudzētiem saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu.

2. STĀDU KONTEINERI

Augus jāpiegādā pārstrādājamos vai bioloģiski noārdāmos konteineros. Ja stādu konteineri ir atkārtoti izmantojami, pēc augu/koku iestādīšanas uzņēmumam tie ir jāpaņem atpakaļ. Ja stādu konteineri bioloģiski noārdās:

2.1.tiem ir jābūt 100 procenti izgatavotiem no bioloģiski noārdāmām (kompostējamām) vielām, piemēram, salmiem, korķa, koksnes miltiem, kukurūzas cietes;

2.2.tie nedrīkst saturēt sintētiskus plastikas materiālus, plastifikatorus vai biocīdas vielas, piemēram, tādas vielas, kas ir biocīdu vai konservantu sastāvā.

3. IEPAKOJUMS

Mazus augus jāpiegādā redeļu kastēs vai kastēs, ko var nodot atpakaļ.

1.1. Augsnes ielabošanas līdzekļi, ko paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanā, nedrīkst saturēt kūdru vai notekūdeņu dūņas.

1.2. Organiskajām vielām ir jābūt iegūtām no atkritumu pārstrādes un/vai atkārtotas izmantošanas (kā noteikts Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" un to 1. pielikumā).

1.3. Dūņas (izņemot kanalizācijas dūņas) ir atļautas tikai tad, ja tās ir atzītas par kādu no šādiem atkritumiem atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa Noteikumiem Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus", attiecībā uz atkritumu sarakstu, un tad, ja tās nav sajaukušās ar kaitīgiem notekūdeņiem vai dūņām ārpus noteiktā ražošanas procesa):

1.3.1. 020305 notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās dūņas, sagatavojot un pārstrādājot augļus, dārzeņus, graudaugus, pārtikas eļļas, kakao, kafiju, tēju un tabaku, konservējot, ražojot raugu un rauga ekstraktu, sagatavojot un raudzējot melasi;

1.3.2. 020403 dūņas no cukura ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.3. 020502 dūņas no piena produktu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.4. 020603 dūņas no maizes ceptuvēs un konditorejas izstrādājumu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.5. 020705 dūņas no alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas.

2. BĪSTAMĀS VIELAS MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Maksimālajai smago metālu koncentrācijai atkritumos pirms pārstrādes (mg/kg saussvara) ir jāatbilst turpmāk norādītajām prasībām attiecībā uz bīstamajām vielām. Šajā tabulā iekļauto elementu saturam galaproduktā ir jābūt mazākam par tajā norādīto saussvaru.

(*) Dati par šo elementu klātbūtni ir nepieciešami tikai attiecībā uz produktiem, kas satur vielas no rūpnieciskiem procesiem.

3. FIZIKĀLIE PIEJAUKUMI MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Galaproduktā stikla, metāla un plastmasas saturam (visu elementa summai) ir jābūt mazākam par 0,5 procenti saussvara.

4. SLĀPEKLIS (N) MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Slāpekļa saturs produktā nedrīkst pārsniegt 3 procenti no kopējā N (pēc svara) daudzuma, un neorganiskais N nedrīkst pārsniegt 20 procenti no kopējā N daudzuma (vai organiskais N ≥ 80 procenti).

5. MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMO AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻU IEDARBĪBA

Produktiem nedrīkst būt negatīva ietekme uz augu dīdzību un turpmāko augšanu un attīstību, un masas sausnas saturam ir jābūt ne zemākam par 25 procenti, kā arī masas sausnai ir jāsatur ne mazāk kā 20 procenti organisko vielu.

6. VESELĪBAS UN DROŠĪBAS ASPEKTI ATTIECĪBĀ UZ MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJIEM AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻIEM

Produkti nedrīkst saturēt zemāk norādīto primāro patogēnu maksimālo līmeni:

6.1. salmonella: nekonstatē 25 g produkta;

6.2. helmintu oliņas: nekonstatē 1,5 g produkta;

6.3. E.coli: <1000 MPN/g (MPN: most probable number - varbūtīgākais skaits)

1.1. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt pielāgojamai izlaistītā ūdens daudzuma ziņā pa zonām.

1.2. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt ar regulējamiem taimeriem laistīšanas perioda programmēšanai.

1.3. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt ar higrometriem, kas mēra augsnes mitruma līmeni un automātiski bloķē apūdeņošanu, kad augsnes mitruma līmenis ir pietiekams (piemēram, pēc lietus).

Papildu punkti tiks piešķirti, ja apūdeņošanas sistēma var savākt un izmantot ūdeni no vietēji pārstrādātiem resursiem, piemēram, lietus ūdens, gruntsūdens un filtrēta sadzīves notekūdens.

Ja iekārtai ir iekšdedzes dzinējs, tas projektēts tā, lai to var darbināt ar vienu vai vairākiem šādiem degvielas veidiem: bezsvina degviela ar benzīna saturu <1,0 procenti tilpuma, alkilāta degviela, A klases dīzeļa eļļa vai uz biodegvielu balstīta motora degviela.

2. TROKŠŅA EMISIJA

Iekārtas trokšņa emisijas līmenim ir jābūt zemākam par tabulā norādīto trokšņa līmeni.

Zālāju pļaujmašīnām (iesk. zālāja traktorus):

Skarifikatoriem:

Krūmgriežiem:

Ķēdes zāģiem:

Vieglajām motorizkaptīm ar auklu:

Vieglajām motorizkaptīm un dzīvžogu šķērēm:

Lapu savācējiem:

Lapu pūtējiem:

Izkapts pļāvējiem:

Frēzēm-kapļiem un rotējošām zemes frēzēm:

3. DZINĒJA SMĒRVIELAS UN DEGVIELA

3.1. Iekārtās ir jābūt iespējām izmantot bioloģiski noārdāmas dzinēja smēreļļas (divtaktu motoriem) vai reģenerētās dzinēja smēreļļas (četrtaktu motoriem).

3.2. Degvielas patēriņš četrtaktu dzinējā, kas darbojas ar 50 procenti noslogojumu, nedrīkst būt lielāks kā 500-g/kWh degvielas, mērot saskaņā piemērojamiem standartiem.

4. IEKĀRTU MATERIĀLI UN SASTĀVDAĻAS

4.1. Iekārtu dizainam ir jābūt tādam, lai tajā varētu iepildīt degvielu un to iztīrīt, neradot degvielas noplūdi. Parastas iekārtas tīrīšanas laikā no tās nedrīkst sūkties eļļa un dzinējam ir jābūt tādam, lai eļļu tajā varētu nomainīt, neradot noplūdi.

4.2. Plastmasas detaļām, kas sver vairāk par 50 g, ir jābūt marķētām atbilstoši piemērojamiem standartiem. Šī prasība neattiecas uz elektrības kabeļiem.

4.3. Plastmasas materiāli nedrīkst saturēt kadmiju, svinu, dzīvsudrabu vai to savienojumus.

4.4. Virsmas apstrādes līdzekļi nedrīkst saturēt krāsas vai piedevas, kuru pamatsastāvā ir kadmijs, svins, dzīvsudrabs vai to savienojumi.

1. TROKŠŅA EMISIJA

Iekārtas, kuru trokšņa emisija ir zemāka par specifikācijā noteikto maksimālo līmeni.

2. IZPLŪDES GĀZU EMISIJA

Iekārtas, kuru izplūdes gāzu emisijas apjoms ir mazāks nekā noteikts Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā"

Formulētajam produktam ir jāsatur ogleklis, kas iegūts no atjaunojamiem izejmateriāliem (iegūts no augu eļļām vai dzīvnieku taukiem) šādā daudzumā:

1.1. 50 procenti (m/m) hidrauliskajām eļļām;

1.2. 45 procenti (m/m) taukiem;

1.3. 70 procenti (m/m) ķēdes zāģu eļļām un citām caurplūdes smērvielām;

1.4. 50 procenti (m/m) divtaktu eļļām.

2. APDRAUDĒJUMI VIDEI UN CILVĒKA VESELĪBAI

Produktam nedrīkst būt piešķirtas R frāzes, kas norāda par apdraudējumu videi un cilvēka veselībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006. Uz šo produktu grupu attiecas šādas R vai H frāzes: R20 (H332), R21 (H312), R22 (H302), R23 (H330 un H331), R24 (H311), R25 (H301), R26 (H330), R27 (H310), R28 (H300), R33 (H373), R34 (H314), R35 (H314), R36 (H319), R37 (H335), R38 (H315), R39 (H370), R40 (H351), R41 (H318), R42 (H334), R43 (H317), R45 (H350), R46 (H340), R48 (H372 & H373), R49 (H350i), R50 (H400), R51 (H411), R52 (H412), R53 (H413), R59 (EUH059), R60 (H360F), R61 (H360D un H360FD), R62 (H361f, H360FD un H360Df), R63 (H361d & H360Fd), R64 (H362), R65 (H304), R66 (EUH066), R67 (H336), R68 (H371) un to apvienojums.

1.1. Augsnes ielabošanas līdzekļi, ko paredzēts izmantot pakalpojumu veikšanas laikā, nedrīkst saturēt kūdru vai notekūdeņu dūņas.

1.2. Augsnes ielabošanas līdzekļu sastāvā esošajām organiskajām vielām ir jābūt iegūtām no atkritumu pārstrādes un/vai atkārtotas izmantošanas (kā noteikts Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" un to 1. pielikumā).

1.3. Dūņas (izņemot kanalizācijas dūņas) ir atļautas tikai tad, ja tās ir atzītas par kādu no šādiem atkritumiem atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" attiecībā uz atkritumu sarakstu, un ja tās nav sajaukušās ar kaitīgiem notekūdeņiem vai dūņām ārpus noteiktā ražošanas procesa):

1.3.1. 020305 notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās dūņas, sagatavojot un pārstrādājot augļus, dārzeņus, graudaugus, pārtikas eļļas, kakao, kafiju, tēju un tabaku, konservējot, ražojot raugu un rauga ekstraktu, sagatavojot un raudzējot melasi;

1.3.2. 020403 dūņas no cukura ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.3. 020502 dūņas no piena produktu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.4. 020603 dūņas no maizes ceptuvēs un konditorejas izstrādājumu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.5. 020705 dūņas no alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas.

2. BĪSTAMĀS VIELAS MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Maksimālajai smago metālu koncentrācijai atkritumos pirms pārstrādes (mg/kg saussvara) ir jāatbilst zemāk norādītajām prasībām attiecībā uz bīstamajām vielām. Šajā tabulā iekļauto elementu saturam galaproduktā ir jābūt mazākam par tajā norādīto saussvaru.

(*) Dati par šo elementu klātbūtni nepieciešami tikai attiecībā uz produktiem, kas satur vielas no rūpnieciskiem procesiem.

3. SMĒRVIELAS

Smēreļļām, ko paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanā, ir jābūt bioloģiski noārdāmām, un tās nedrīkst būt toksiskas. Tādēļ smērvielām ir jāsatur ogleklis, kas iegūts no atjaunojamiem izejmateriāliem (iegūts no augu eļļām vai dzīvnieku taukiem) šādā daudzumā:

3.1. 50 procenti (m/m) hidrauliskajām eļļām;

3.2. 45 procenti (m/m) taukiem;

3.3.70 procenti (m/m) ķēdes zāģu eļļām un citām caurplūdes smērvielām;

3.4.50 procenti (m/m) divtaktu eļļām.

4. LAISTĪŠANA

Laistīšanas un ūdens izmantošanas pārvaldīšanas pasākumos:

4.1. jānodrošina maksimāla nedzeramā ūdens (lietus ūdens, gruntsūdens vai otrreizējas izmantošanas ūdens) izmantošana;

4.2. jāizmanto mulčēšana, lai izvairītos no iztvaikošanas vietās, ko norādījis pasūtītājs;

4.3. jāizmanto automātiskas apūdeņošanas sistēmas, kā norādījis pasūtītājs;

4.4. jāiesniedz periodiski pārskati par ūdens patēriņu.

5. AUTOMĀTISKĀS APŪDEŅOŠANAS SISTĒMAS

Automātiskajām apūdeņošanas sistēmām ir jāatbilst šādām prasībām:

5.1. tām jābūt pielāgojamām izlaistītā ūdens daudzuma ziņā pa zonām;

5.2. tām jābūt ar regulējamiem taimeriem laistīšanas perioda programmēšanai;

5.3. tām jābūt ar higrometriem, kas mēra augsnes mitruma līmeni un automātiski bloķē apūdeņošanu, kad augsnes mitruma līmenis ir pietiekams (piemēram, pēc lietus);

5.4. ja pasūtītājs uzskata par nepieciešamu, tām jāizmanto ūdens no vietēji pārstrādātiem resursiem, kas apvieno lietus ūdeni, gruntsūdeni un filtrētu sadzīves notekūdeni.

6. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Dārzkopības pakalpojumu sniegšanas laikā radušos atkritumus ir jāvāc šādi šķirojot:

6.1. visi organiskie atkritumi (sausās lapas, apgrieztie zari, zāle) ir jākompostē uz vietas, uzņēmuma teritorijā vai slēdzot līgumu ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu;

6.2. koksni saturoši organiskie atkritumi no zariem utt. ir jāsasmalcina uz vietas uzņēmuma teritorijā un jāizmanto mulčēšanā iepriekš saskaņotās vietās;

6.3. iepakojuma atkritumi ir jāšķiro atbilstoši pastāvošajam pilsētas atkritumu sadalījumam un jāievieto attiecīgajos ielas konteineros (papīrs, plastmasa utt.). Tomēr bīstamu vielu, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu iepakojums ir jāiznīcina drošā veidā, sertificētos savākšanas punktos vai nododot pilnvarotam atkritumu savācējam turpmākai pārstrādei;

6.4. motoreļļas ir jāsavāc un jāpārstrādā pilnvarotam atkritumu savākšanas uzņēmumam;

6.5. ja dārza tehnika ir nenovēršami sabojājusies, piegādātājam ir jānorāda šīs iekārtas nosūtīšanas galamērķis.

7. PERIODISKI ZIŅOJUMI

Reizi gadā ir jāsagatavo ziņojums, lai sniegtu informāciju par pakalpojumu sniegšanas laikā patērēto enerģiju, mēslošanas līdzekļu nosaukumu un daudzumu, izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un smēreļļām, radīto atkritumu daudzumu, klasificējot pēc to veidiem un galamērķiem, kā arī informāciju par visiem citiem ar pakalpojumu sniegšanu saistītajiem pasākumiem, kas noteikti līgumā (pasākumi ūdens patēriņa samazināšanai, iepakojuma samazināšanai u. c.).

8. INVAZĪVIE AUGI UN DZĪVNIEKI

Par jebkuriem augiem vai dzīvniekiem, kas varētu būt invazīvi, ir nekavējoties jāziņo pasūtītājam un jāveic atbilstoši pasākumi, kas saskaņoti ar pasūtītāju.

9. AIZSARDZĪBA PRET KAITĒKĻIEM

Galveno augu slimību apkarošanā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmatošana ir jāsamazina, izmantojot alternatīvus paņēmienus (piemēram, termisku, mehānisku vai bioloģisku apstrādi).

Papildu punktus piešķirs par bioloģiski audzētu dekoratīvo augu izmantošanu.

Transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanā, ir jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai" I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

2. DARBINIEKU APMĀCĪBA

Dārzkopības darbiniekiem ir jābūt apguvušiem dārzkopības paņēmienus, kam ir mazāka ietekme uz vidi, kas jāizmanto pakalpojumu sniegšanas laikā. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā ūdens un enerģijas taupīšana, atkritumu samazināšana, apsaimniekošana un šķirošana, no atjaunojamām izejvielām izgatavotu produktu izmantošana, rīkošanās ar ķimikālijām un konteineriem, kā arī to lietošana, droša, likumīga pesticīdu, ieskaitot herbicīdus, lietošana, t.sk. izvairīšanās no rezistences pret pesticīdiem utt. Apmācība būtiskos jautājumos, ieskaitot ķimikāliju izmantošanu, ir jānodrošina, pirms darbiniekiem tiek atļauts veikt šāda veida darbu.

Vismaz 50 procenti no piegādātās elektroenerģijas jābūt elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem (RES-E) un/vai izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju, kā noteikts Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 294 "Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība".

1. Papildu punktus piešķirs proporcionāli no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtajam elektroenerģijas daudzumam, kas pārsniedz specifikācijās norādīto minimālo daudzumu.

2. Papildu punktus piešķirs proporcionāli augstas efektivitātes koģenerācijā iegūtajam elektroenerģijas daudzumam, kas pārsniedz specifikācijās norādīto minimālo daudzumu.

1.1. Pilns skalošanas apjoms

Nominālais klozetpoda iekārtas pilnais skalošanas apjoms, iekārtai nonākot tirgū, neatkarīgi no ūdens spiediena nav lielāks par 6,0 l vienā noskalošanas reizē.

1.2. Taupīgs ūdens izmantojums

Gan kompaktpodi ar pilnu skalošanas apjomu, kas pārsniedz 4,0 litrus, gan klozetpodu skalošanas sistēmas ir aprīkoti ar ūdens taupīšanas ierīci. Tos laižot tirgū, samazināts skalošanas apjoms, ko panāk, darbinot ūdens taupīšanas ierīci, neatkarīgi no ūdens spiediena nepārsniedz 3,0 l vienā noskalošanas reizē.

Klozetpoda tvertnēs var izmantot ūdens taupīšanas ierīci, kurā samazināts skalošanas apjoms, ko panāk, darbinot ūdens taupīšanas ierīci, neatkarīgi no ūdens spiediena nepārsniedz 3,0 l vienā noskalošanas reizē.

1.3. Regulējams skalošanas apjoms

Skalošanas sistēmas ir aprīkotas ar regulētājierīci, kas ļauj personai, kura veic uzstādīšanu, regulēt skalošanas apjomu, ņemot vērā kanalizācijas sistēmas vietējos apstākļus. Pilns skalošanas apjoms pēc regulēšanas pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem nepārsniedz 6 l vienā noskalošanas reizē vai 4 l vienā noskalošanas reizē, ja kompaktpods nav aprīkots ar ūdens taupīšanas ierīci, un samazināts skalošanas apjoms pēc regulēšanas pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem nepārsniedz 3 l vienā noskalošanas reizē.

2. PRODUKTA RAKSTURLIELUMI

2.1. Skalošanas sistēmām izvirzītās prasības

Skalošanas sistēmas atbilst piemērojamiem standartiem.

2.2. Skalošanas raksturlielumi

Kompaktpodu un klozetpoda tvertņu skalošanas raksturlielumi atbilst piemērojamiem standartiem.

3. PRODUKTA LIETOŠANAS ILGUMS

Klozetpodu skalošanas iekārtai ir vismaz četru gadu remonta vai nomaiņas garantija. Garantijas nosacījumi skaidri paredz, ka tā attiecas uz produkta hermētiskumu un jebkuru vārstu. Pieteikuma iesniedzējs turklāt nodrošina, lai oriģinālās vai tām līdzvērtīgas rezerves daļas būtu pieejamas vismaz desmit gadus no produkta iegādes dienas.

4. UZSTĀDĪŠANAS NORĀDĪJUMI/ LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Klozetpoda skalošanas iekārtai tiek nodrošināta turpmāk minētā informācija drukātā veidā (uz produkta iepakojuma un/vai tam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā.

4.1. Atbilstoši uzstādīšanas norādījumi, tostarp informācija par to, attiecībā uz kādu(-ām) klasi(-ēm) un/vai veidu(-iem) produkts ir testēts, informācija par to, kādiem konkrētiem darba spiedieniem šis produkts ir paredzēts, informācija par to, ar kāda veida kanalizācijas sistēmām šo produktu var izmantot, informācija par to, kā regulēt skalošanas apjomu un tā ietekmi (piemēram, attiecībā uz atlikušo ūdens līmeni, uzpildes ūdens līmeni utt.), un, gadījumā, ja klozetpoda tvertnes un klozetpoda skalošanas sistēmas tirgū tiek laistas atsevišķi, informācija par to, ar kādiem produktiem tās ir jākombinē, lai veidotu pilnībā funkcionējošu un ūdens izmantošanas ziņā efektīvu vienību.

4.2. Padomi, kā, racionāli izmantojot ūdeni, var cik vien iespējams samazināt ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par atbilstošu produkta lietošanu, lai cik vien iespējams samazinātu ūdens patēriņu.

4.3. Informācija par pilnu un samazinātu skalošanas apjomu, izteiktu litros vienā noskalošanas reizē.

4.4. Ieteikumi par atbilstošu produkta lietošanu un apkopi, tostarp informācija par to, kuras rezerves daļas var nomainīt, norādījumi par starpliku un citas armatūras nomaiņu, ja produktā ir noplūde, tīrīšanas ieteikumi utt.

4.5. Informācija par atbilstošu pārstrādi pēc produkta aprites cikla beigām.

1. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS PILNAI SKALOŠANAI

Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,5 litru ūdens papildu ietaupījumu pilnam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.1. kritērijā.

2. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS SAMAZINĀTAI SKALOŠANAI

Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,25 litru ūdens papildu ietaupījumu samazinātam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.2. kritērijā.

3. HIGIĒNA

Papildu punkti tiks piešķirti par bezkontakta (ar sensoru aprīkotu) skalošanas kontrolsviru, kas nepieļauj nevajadzīgu mehānisma iedarbināšanu un nodrošina skalošanu tikai pēc produkta faktiskās lietošanas.

1.1. Pilns skalošanas apjoms

Nominālais pisuāra skalošanas iekārtas pilnais skalošanas apjoms, iekārtai nonākot tirgū, neatkarīgi no ūdens spiediena nav lielāks kā 2,0 l vienā noskalošanas reizē.

1.2. Taupīgs ūdens izmantojums

Kompaktpisuāros un pisuāru skalošanas sistēmās ir uzstādīta atsevišķos gadījumos izmantojama skalošanas kontrolsvira pēc pieprasījuma. Ar skalošanas sistēmu aprīkotos plākšņveida pisuāros ir atsevišķi lietojama skalošanas kontrolsvira pēc pieprasījuma, kas regulē noskalojumu uz nepārtrauktās sienas ne vairāk kā 60 cm platumā.

Pisuāros drīkst lietot atsevišķos gadījumos izmantojamu skalošanas kontrolsviru pēc pieprasījuma. Plākšņveida pisuāros, kas nav aprīkoti ar skalošanas sistēmu, liek atsevišķos gadījumos izmantojamu skalošanas kontrolsviru pēc pieprasījuma, kas jānovieto uz nepārtrauktās sienas ne vairāk kā 60 cm platumā.

1.3. Regulējams skalošanas apjoms

Skalošanas sistēmas ir aprīkotas ar regulētājierīci, kas ļauj personai, kura veic uzstādīšanu, regulēt skalošanas apjomu, ņemot vērā kanalizācijas sistēmas vietējos apstākļus. Pilns skalošanas apjoms pēc regulēšanas pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem nepārsniedz 2 l vienā noskalošanas reizē.

2. PRODUKTA RAKSTURLIELUMI

2.1. Pisuāru skalošanas sistēmām izvirzītās prasības

Skalošanas sistēmas atbilst piemērojamiem standartiem.

2.2. Kompaktpisuāru un pisuāru skalošanas raksturlielumi

Kompaktpisuāru un pisuāru skalošanas raksturlielumi atbilst piemērojamo standartu prasībām.

2.3. Bezūdens pisuāru raksturlielumi

Bezūdens pisuāri atbilst Komisijas lēmuma ( 2013/641/ES) "Par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai klozetpodiem un pisuāriem" 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.

3. PRODUKTA LIETOŠANAS ILGUMS

Pisuāra skalošanas iekārtai ir vismaz piecu gadu remonta vai nomaiņas garantija. Garantijas nosacījumi skaidri paredz, ka tā attiecas attiecas uz produkta hermētiskumu un jebkuru vārstu. Piegādātājs turklāt nodrošina, lai oriģinālās vai tām līdzvērtīgas rezerves daļas būtu pieejamas vismaz desmit gadus no produkta iegādes dienas.

4. ŠĶĪDUMA BIOLOĢISKĀ NOĀRDĪŠANĀS UN BEZŪDENS PISUĀRU APKOPE

Bezūdens pisuāros izmanto vieglu bioloģiski noārdošos šķīdumu, vai arī tie darbojas pilnīgi bez tā. Turklāt piegādātājam jāprecizē bezūdens pisuāriem nepieciešamais apkopes režīms, tostarp attiecīgā gadījumā informācija par kasetes nomaiņas laika skalu, un jānorāda pakalpojuma sniedzēju saraksts šo produktu regulāras apkopes veikšanai.

5. UZSTĀDĪŠANAS NORĀDĪJUMI/ LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Pisuāru skalošanas iekārtai tiek nodrošināta turpmāk minētā informācija drukātā veidā (uz produkta iepakojuma un/vai tam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā.

5.1. Atbilstoši uzstādīšanas norādījumi, tostarp informācija par to, attiecībā uz kādu (-ām) klasi (-ēm) un/vai veidu (-iem) produkts ir testēts, informācija par to, kādiem konkrētiem darba spiedieniem šis produkts ir paredzēts, informācija par to, ar kāda veida kanalizācijas sistēmām šo produktu var izmantot, informācija par to, kā regulēt pilnu skalošanas apjomu un tā ietekmi (piemēram, attiecībā uz atlikušo ūdens līmeni, uzpildes ūdens līmeni utt.), un, gadījumā, ja pisuāri un pisuāru skalošanas sistēmas tirgū tiek laisti atsevišķi, informācija par to, ar kādiem produktiem tie ir jākombinē, lai veidotu pilnībā funkcionējošu un ūdens izmantošanas ziņā efektīvu vienību.

5.2. Padomi, kā, racionāli izmantojot ūdeni, var cik vien iespējams samazināt ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par atbilstošu produkta lietošanu, lai cik vien iespējams samazinātu ūdens patēriņu.

5.3. Informācija par pilnu skalošanas apjomu, izteiktu litros vienā noskalošanas reizē.

5.4. Ieteikumi par atbilstošu produkta lietošanu un apkopi, tostarp padomi par produktu lietošanu un apkopi, informācija par to, kuras rezerves daļas ir nomaināmas, norādījumi par starpliku un citas armatūras nomaiņu, ja produktā ir noplūde, tīrīšanas ieteikumi utt.

5.5. Informācija par atbilstošu pārstrādi pēc produkta aprites cikla beigām.

1. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS SKALOŠANAI

Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,25 litru ūdens papildu ietaupījumu pilnam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.1. kritērijā.

2. HIGIĒNA

Papildu punkti tiek piešķirti par bezkontakta (ar sensoru aprīkotu) skalošanas kontrolsviru, kas nepieļauj nevajadzīgu mehānisma iedarbināšanu un nodrošina skalošanu tikai pēc produkta faktiskās lietošanas.

Lai nodrošinātu enerģijas efektīvu pārveidošanu siltumenerģijā vai elektroenerģijā, iekārtas kopējās efektivitātes minimums ir 75 procenti vai lielāks saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumiem Nr. 294 "Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība".

2. PRASĪBAS AUGSTAS EFEKTIVITĀTES KOĢENERĀCIJAI

Koģenerācijas stacija atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām augstas efektivitātes koģenerācijai, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums ir:

lielāks par 1 % koģenerācijas stacijai, kurā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nav lielāka par vienu megavatu;

ne mazāks par 10 % pārējām koģenerācijas stacijām.

Visai koksnei un koksnes materiāliem ir jānāk no likumīgas izcelsmes koksnes.

2. FORMALDEHĪDA EMISIJAS NO KOKSNES MATERIĀLU PLĀTNĒM

(Šo prasību piemēro neatkarīgi no koksnes materiālu plātņu masas daļas mēbeļu izstrādājumā.)

Formaldehīda emisijas no visām koksnes materiālu plātnēm, kuras piegādātas tādā formā, kādā tās izmanto mēbeļu izstrādājumā (proti, neapdarītas, pārklātas, aplīmētas, finierētas), un kuru ražošanā izmantoti sveķi uz formaldehīda bāzes, nepārsniedz formaldehīda emisiju E1 robežvērtības, kas noteiktas piemērojamos standartos.

3. PUTU VEIDOTĀJI (ATTIECAS TIKAI UZ MĪKSTAJĀM MĒBELĒM)

Ja mēbeļu tapsēšanā izmanto putu polsterēšanas materiālus, šādu polsterēšanas materiālu izgatavošanā neizmanto halogenētus organiskos savienojumus ne kā putu veidotājus, ne kā papildu putu veidotājus

4. ZIŅOŠANA PAR REACH KANDIDĀTU SARAKSTA VIELĀM

Pretendents deklarē ikvienas tādas REACH kandidātu saraksta vielas klātbūtni, kuras koncentrācija izstrādājumā un jebkurā tā detaļā/sastāvdaļā pārsniedz 0,1 % (masas). (REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņā ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table )

5. PIEMĒROTĪBA IZMANTOŠANAI

Mēbeļu izstrādājums atbilst šādu attiecīgu EN standartu jaunākajās versijās izklāstītajām prasībām, kas var attiekties uz izstrādājuma ilgizturību, izmēriem, drošumu un stiprību, atsaucoties uz 1.pielikuma vai citos avotos minētajiem standartiem.

(Pasūtītājam jānorāda atsauce uz konkrētajiem standartiem, kas visvairāk atbilst iepērkamajai mēbelei).

6. DEMONTĒJAMA UN REMONTĒJAMA KONSTRUKCIJA

Pretendents nodrošina skaidras demontāžas un remonta instrukcijas (piem., drukātu vai elektronisku eksemplāru, video), lai mēbeļu izstrādājumu varētu nesalaužot demontēt detaļu/sastāvdaļu nomaiņas nolūkā. Nodrošina instrukciju instrukcijas izdruku, ko piegādā kopā ar izstrādājumu, un/vai elektronisku eksemplāru ražotāja tīmekļa vietnē. Demontāžas un nomaiņas operācijām jābūt tādām, lai tās varētu veikt nekvalificēts darbaspēks ar parastiem un vienkāršiem rokas darbarīkiem.

7. IZSTRĀDĀJUMA GARANTIJA UN REZERVES DAĻAS

Pretendents piešķir vismaz trīs gadu garantiju, kuras termiņš sākas izstrādājuma piegādes dienā/ pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienā. Šī garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar izstrādājuma aizvešanas un atvešanas vai uz vietas veikta remonta iespēju. Garantijas ietvaros tiek nodrošināta preču atbilstība līguma specifikācijām bez papildu maksas.

Pretendents garantē rezerves daļu vai tādu elementu pieejamību, kam ir ekvivalenta funkcija vismaz trīs gadus, sākot no mēbeļu izstrādājuma piegādes dienas/ pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas. Norāda kontaktinformāciju, kas izmantojama, lai organizētu rezerves daļu piegādi.

Punktus piešķir tad, ja tiek pierādīts, ka mēbelē izmantoto visu koksnes materiālu plātņu formaldehīda emisijas līmenis nepārsniedz 65 % no E1 formaldehīda emisiju robežvērtībām, kas noteiktas piemērojamos standartos.

9. VIDEI DRAUDZĪGA PIEGĀDE

Papildus punkti tiks piešķirti par tādu piegādi, kas tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai, lai maksimāli samazināt CO2 izmešus piegādes procesā (piemēram, 250 km ietvaros).

10. APRITES EKONOMIKAS PLĀNS

Pretendentam jāiesniedz plāns, kas ietver sekojošas daļas:

• konkrēts redzējums turpmākai darbībai;

• attīstība saskaņā aprites ekonomikas principiem līguma laikā;

• darba organizēšana un sadale līguma darbības laikā;

• pretendentam / piegādātājam paredzētās lomas un atbildība.

1. PIEEJA

Piegādātājam ir jāapraksta, kā kopumā plāno īstenot projektu, lai sasniegtu tā mērķus, jo īpaši aprakstot, kā izprot projekta vides aspektus, piemēram, tiesisko regulējumu vides jomā, vietējos vides apstākļus, ietekmes uz vidi novērtējumu u. c.

2. METODIKA

Piegādātājam ir jāapraksta konkrētās metodes, kas tiks izmantotas, lai:

2.1. noteiktu alternatīvus risinājumus;

2.2. aplēstu alternatīvu finansiālās ACI;

2.3. novērtētu ietekmi uz vidi, izmantojot ACA pieeju;

2.4. savāktu datus par ietekmes uz vidi vienības izmaksām, kas tiks iekļautas ACI;

2.5. salīdzinātu alternatīvas tehnoloģiskās iespējas/alternatīvas;

3. ORGANIZĀCIJA UN DARBA GRUPA

Piegādātājam ir jāapraksta tās grupas organizācija, kvalifikācija un pieredze, kas sniegs pakalpojumus.

A2. VIDES PĀRVALDĪBAS PLĀNS

Piegādātājiem ir jāiesniedz vides pārvaldības plāna projekts, aprakstot savu izpratni par vides jautājumiem, kas radīsies būvniecības laikā, un to, kādā veidā tie tiks risināti. Plānā ir jāaplūko vismaz šādi jautājumi:

2.1. kādi materiāli tiks izmantoti, no kurienes tie tiks iegūti un kā tie tiks nogādāti un uzglabāti objektā; īpaša uzmanība jāpievērš darbam ar bīstamiem materiāliem;

2.2. enerģijas un ūdens izmantošana objektā;

2.3. atkritumu samazināšana un materiālu reģenerācija/ otrreizēja izmantošana.

B1. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ

Notekūdeņu infrastruktūras objekta kopējais enerģijas pieprasījums nav augstāks par noteikto līmeni (indikatīvās vērtības un attiecīgos apsvērumus šā līmeņa noteikšanai skatīt tālāk minētajā paskaidrojumā):

1.1. mērvienība notekūdeņu attīrīšanas iekārtai: kWh/CE vai kWh/attīrīto notekūdeņu m³;

1.2. mērvienība kanalizācijas sistēmai: kWh/pārvadīto notekūdeņu m³;

1.3. mērvienība dūņu apstrādes iekārtai: kWh/dūņu tonnu vai kWh/dūņu m³.

B2. APMĀCĪBA PAR ENERGOEFEKTIVITĀTI

Pirms iekārtas palaišanas ekspluatācijā attiecīgajiem darbiniekiem, ieskaitot tos, kuri strādā ar tehnoloģisko aprīkojumu, ir jāiziet būvdarbu veicēja nodrošināta apmācība par piegādātās iekārtas vai aprīkojuma (atkarībā no līguma veida) energoefektivitātes pārvaldību. Apmācībā ir jāietver skaidrojums par vispārējo enerģijas patēriņa vadīšanu un uzraudzību un to, kā uzlabot energoefektivitāti, lai vajadzīgajiem procesiem pastāvīgi nodrošinātu minimālu enerģijas patēriņu.

Papildu punkti tiks piešķirti par zemāku enerģijas patēriņu nekā noteikts tehniskajās specifikācijās, pamatojoties uz visa notekūdeņu infrastruktūras objekta kopējo enerģijas pieprasījumu.

Piezīme. Pasūtītājs izvērtē šī kritērija nepieciešamību.

Notekūdeņu infrastruktūras objektu kopējais dzeramā ūdens patēriņš (izņemot ūdens patēriņu biroju/administratīvajās ēkās), kas norādīts iepirkuma procedūras dokumentācijā, nepārsniedz šādu līmeni:

1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas: x m³ izmantotā ūdens uz 1000 m³ attīrīto notekūdeņu;

1.2. kanalizācijas sistēmas - ierīkoto cauruļu tīrīšana: x m³ izmantotā ūdens uz ierīkoto cauruļu 100 m.

Papildu punkti tiks piešķirti par ūdens taupīšanas pasākumiem, kas pārsniedz iepriekš minētās specifikācijas, kuras iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautas attiecībā uz kritērijiem.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatētājam ir jāievēro Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" noteiktie notekūdeņu attīrīšanas standarti.

Notekūdeņu attīrīšanas standarti ir šādi:

<125 mg ĶSP/l, (ĶSP - ķīmiskais skābekļa patēriņš);

<25 mg BSP/l, (BSP - bioķīmiskais skābekļa patēriņš) ;

<35 mg SD/l (SD - suspendētās daļīņas);

<15 mg kopējā slāpekļa/l (jutīgās zonas);

<2 mg kopējā fosfora/l (jutīgās zonas).

Notekūdeņu attīrīšanas standarti atšķiras atkarībā no atbildīgās ūdensapgādes iestādes, un dažām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām normatīvajā regulējumā varētu būt noteiktas stingrākas iepriekš minēto parametru vērtības un/vai notekūdeņu attīrīšanas papildu standarti, piemēram, attiecībā uz patogēniem, smagajiem metāliem, organiskajām bīstamajām vielām u. c.

D2. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAKSIMĀLO ĶĪMISKO VIELU PATĒRIŅU

Nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu (parasti dzelzs vai alumīnija sāļi) g uz attīrīto notekūdeņu m³ vai nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu g uz kopējā fosfora kg ieplūdes vietā.

Papildu punkti tiks piešķirti par augstāku notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti nekā noteikts tehniskajās specifikācijās.

3.1. Uzlabota attīrīšanas efektivitāte attiecībā uz BSP, kopējo slāpekli un kopējo fosforu

Mērvienība:

<xx mg BSP/l

<xx mg kopējā slāpekļa/l

<xx mg kopējā fosfora/l

3.2. Samazināta nogulsnētāja(-u) izmantošana uz atdalītā fosfora kg

Mērvienība: nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu (parasti dzelzs vai alumīnija sāļi) g uz attīrīto notekūdeņu m³ vai nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu g uz kopējā fosfora kg ieplūdes vietā.

Dūņu sadedzināšanas iekārtai ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos Nr.401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" un 2019.gada labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) dokumentā par atkritumu sadedzināšanu (pieejams Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļvietnē http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/lptp-vadlinijas/lptp-vadliniju-saraksts).

Tipiskie emisijas standarti (vidēji diennaktī) ir šādi:

<40 mg SO₂/Nm³;

<100 mg NO_x/ Nm³;

<8 mg HCl/ Nm³;

<5 mg putekļu/ Nm³.

Dažām sadedzināšanas iekārtām normatīvajā regulējumā var piemērot stingrākas iepriekš minēto parametru vērtības un/vai papildu emisijas standartus, piemēram, dzīvsudrabam, PAO, kadmijam, cinkam u. c.

Papildu punktus var piešķirt apgriezti proporcionāli garantētajam SO₂, NO_x, HCl un putekļu (mg/Nm³) emisijas saturam, kas izteikts mg/Nm³ (piemēram, nulle punktus piešķir, ja saturs atbilst noteiktajiem emisijas standartiem, bet desmit punktus - ja tas ir 0 mg/Nm³).

1.1. noteiktie ietekmes uz vidi faktori un mērķi, kas atkarībā no apstākļiem var atšķirties, bet kas būs norādīti IVN vai citos projekta plānošanas dokumentos. Ietekmes faktori/mērķi, kas ir raksturīgi vairumam būvniecības vai ekspluatācijas projektu, ir ūdens un enerģijas izmantošana, atjaunojamu/ atkārtoti izmantotu materiālu izmantošana, pārstrādātie/reģenerētie materiāli, ietekme uz floru un faunu, ietekme uz vietējo satiksmi un trokšņa/smaku emisija;

1.2. izpildes pamatrādītāji, kas noteikti ietekmes novērtēšanai. Par šo jautājumu ir pieejami dažādi metodiskie līdzekļi, un nākamajā tabulā ir sniegti ilustratīvi piemēri;

1.3. konkrētie izpildes līmeņi attiecībā uz šiem dažādajiem ietekmes faktoriem. Ir jābūt iespējai līgumu regulāri atjaunināt, lai ņemtu vērā vajadzību pēc augstākiem izpildes līmeņiem vai pat jaunus ietekmes uz vidi faktorus. Attiecībā uz ekspluatācijas līgumiem tas jebkurā gadījumā būs vajadzīgā vides pārvaldības plāna dabisks iznākums, nosakot aizvien augstākus mērķus privātajam ekspluatantam. Izpildes pamatrādītāju un izpildes līmeņu noteikšana, piemēram, attiecībā uz ūdens un enerģijas izmantošanu, var būt salīdzinoši vienkārša. Būtībā tā ir konkrēta patēriņa līmeņa noteikšana kvantitatīvā izteiksmē (piemēram, attiecībā uz enerģiju - kWh). Šajā tabulā ir parādīti to izpildes rādītāju veidi, kas attiecas gan uz būvniecības, gan ekspluatācijas posmu, un līmeņi, kas jāizmanto attiecībā uz mazāk uzskatāmiem ietekmes faktoriem.

2.1.Citās jomās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir plašākas iespējas izmantot dažādus izpildes rādītājus. Šajā saistībā VPP varētu ietvert, piemēram, šādus rādītājus:

2.1.kopējais rādītājs - x tonnas atkritumu, kas ik gadu tiek saražoti ekspluatācijas laikā vai uz EUR 100 000 no būvdarbu vērtības, un saražotā atkritumu daudzuma samazināšana par x procentiem noteiktā periodā (norāda gadu skaitu);

2.2.ne vairāk kā x tonnas atkritumu tiek nogādāti poligonā, un vismaz x tonnas atkritumu tiek pārstrādāti vai atkārtoti izmantoti;

2.3.vismaz x procenti no būvniecībā/ekspluatācijā izmantotajiem materiāliem ir iegūti no pārstrādātiem vai atkārtoti izmantotiem materiāliem.

Papīram, ko izmanto ģipškartona plātņu ražošanā, jābūt no:

1.1. 100 procenti pārstrādāta koka/papīra un/vai

1.2. papīra, kas ražots no koka, kokšķiedrām vai kokskaidām, kuras iegūtas likumīgā mežizstrādē.

2. PĀRSTRĀDĀTĀ ĢIPŠA DAĻA ĢIPŠKARTONA PLĀTNĒS

Vismaz 2 procenti ģipša satura jābūt no pārstrādātām ģipškartona plātnēm (pēc svara, pamatojoties uz vidējo apjomu gadā, neieskaitot ģipsi no FGD (dūmgāzu desulfurizācijas) objektiem). Ja ir iespējamas lielākas procentuālās daļas, atlasē tām jādod priekšroka.

1. LIELĀKA PĀRSTRĀDĀTĀ ĢIPŠA DAĻA ĢIPŠKARTONA PLĀTNĒS

Proporcionāli palielinātajai pārstrādāta ģipša daļai iepirktajās ģipškartona plātnēs.

2. ILGTSPĒJĪGAS MEŽSAIMNIECĪBAS AVOTI

Ģipškartona plātņu ražošanā izmantotais papīrs ir izgatavots no koka, kokšķiedrām vai kokskaidām, kas iegūtas ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, kuros īstenoti principi un pasākumi ar mērķi nodrošināt mežu ilgtspējīgu un likumīgu apsaimniekošanu, ja minētie kritēriji raksturo izstrādājumu un ir tam būtiski.

Jābūt pieejamai informācijai par sienu paneļu pārklājuma materiāliem, piemēram, krāsu tipiem, kas nekavēs ģipškartona plātņu pārstrādi vai novirzīšanu ekspluatācijas laika beigās.

2. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Izstrādājumam jāpievieno vai arī uz iepakojuma vai etiķetes jānorāda attiecīga un pieņemama informācija lietotājiem par rīkošanos ar izstrādājumu, uzstādīšanu, virsmas apstrādes paņēmieniem, pārstrādes un/vai apglabāšanas metodēm.

3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Piegādātājam jāpierāda, ka uzstādot sienu paneļus, tiek īstenota efektīvu politika un procedūras, lai nodrošinātu, ka uzstādīšanas laikā radušies atkritumi, t. i., atlikumi, atgriezumi, bojātās plātnes utt., tiek pienācīgi apstrādāti ilgtspējīgā veidā , piemēram, ja iespējams, ar atbilstošu savākšanas shēmu starpniecību tiek reģenerēti, pārstrādāti vai novirzīti no atkritumu poligona.

Izmantotajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem jābūt iegūtiem no likumīgiem avotiem.

2. FORMALDEHĪDA SATURS

Koksnes plātņu materiāli, kuros izmantotas formaldehīdu saturošas saistvielas, nedrīkst pārsniegt piemērojamo standartu prasībām, proti, 0,13 mg/m³ gaisa (jeb 0,1 ppm). Tas attiecas arī uz plātnēm ar pārklājumu un plātņu gruntēšanu.

1. PĀRSTRĀDĀTAS VAI ATKĀRTOTI IZMANTOTAS KOKSNES PROCENTUĀLĀ DAĻA

Papildu punkti tiks piešķirti proporcionāli pārstrādātās (otrreiz izmantotās) koksnes daļai procentos.

2. ILGTSPĒJĪGI MEŽSAIMNIECĪBAS AVOTI

Gala izstrādājums ir izgatavots no koka, kokšķiedrām vai kokskaidām, kas iegūtas ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, kuros īstenoti principi un pasākumi ar mērķi nodrošināt mežu ilgtspējīgu un likumīgu apsaimniekošanu, ja minētie kritēriji raksturo izstrādājumu un ir tam būtiski.

Jābūt pieejamai informācijai par sienu paneļu pārklājuma materiāliem, piemēram, krāsu tipiem, kas nekavēs koksnes plātņu materiālu pārstrādi vai novirzīšanu ekspluatācijas laika beigās

2. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Izstrādājumam jāpievieno vai arī uz iepakojuma vai etiķetes jānorāda attiecīga un pieņemama informācija lietotājiem par rīkošanos ar izstrādājumu, uzstādīšanu, virsmas apstrādes paņēmieniem, pārstrādes un/vai apglabāšanas metodēm.

3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Piegādātājam jāpierāda, ka ka uzstādot sienu paneļus, tiek īstenota efektīva politika un procedūras, lai nodrošinātu, ka uzstādīšanas laikā radušies atkritumi tiek pienācīgi apstrādāti ilgtspējīgā veidā, piemēram, ja iespējams, tiek pārstrādāti vai novirzīti no atkritumu poligona.

1.1. Maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums

Neatkarīgi no ūdens spiediena maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums izlietnē nedrīkst pārsniegt 1. tabulā norādītās vērtības.

1. tabula. Maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums sanitārtehniskajam aprīkojumam.

Piezīme. sanitārtehniskajam aprķojumam ar vairākiem izsmidzināšanas veidiem ir jāatbilst prasībai attiecībā uz lielākās ūdens plūsmas iestatījumu.

1.2. Mazākais maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums

Neatkarīgi no ūdens spiediena sanitārtehniskā aprīkojuma mazākais maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums nedrīkst būt mazāks par 2. tabulā norādītajām vērtībām.

2. tabula. Mazākais maksimāli pieejamais plūsmas ātrums sanitārtehniskajam aprīkojumam.

1.3. Temperatūras kontrole

(šis kritērijs nav piemērojams dušas uzgaļiem un sanitārtehniskajam aprīkojumam, ko pievienos ūdens piegādes sistēmai, kurai jau ir temperatūras kontroles iespējas)

Sanitārtehnisko aprīkojumu aprīko ar modernu ierīci vai tehnoloģiju, kas ļauj regulēt temperatūru. Atkarībā no savām vēlmēm valsts iestādes var izvēlēties vienu no šādām iespējām:

1.3.1.Sanitārtehnisko aprīkojumu aprīko ar karstā ūdens barjeru;

1.3.2.Sanitārtehniskais aprīkojums ir termostatiski regulējama;

1.3.3.Sanitārtehnisko aprīkojumu uzprojektē ar aukstā ūdens piegādi vidējā pozīcijā.

Dušas sistēmas ar dubultu sviru/rokturi neatbilst šim kritērijam.

1.4. Laika kontrole Sanitārtehnisko aprīkojumam, kas paredzēta daudzkārtīgai un biežai lietošanai

Sanitārtehniskais aprīkojums, kas uzstādīts nemājsaimniecības apstākļos daudzkārtīgai un biežai lietošanai (proti, Sanitārtehniskais aprīkojums , ko izmanto sabiedriskajās tualetēs vai tualetēs skolās, birojos, slimnīcās, peldbaseinos un tamlīdzīgos apstākļos), nosaka laika limitu vienreizējam ūdens patēriņam (proti, ierobežo patērēto ūdens tilpumu). To var izdarīt, aprīkojot produktus ar ierīcēm, kas aptur ūdens plūsmu pēc zināma laika, ja to neizmanto (piemēram, sensoriem, kas aptur ūdens plūsmu, kad lietotājs vairs nav sensora uztveršanas laukā), un/vai pēc iestatīta lietošanas laikposma (piemēram, laika limitētājiem, kas aptur ūdens plūsmu, kad ir sasniegts maksimālais plūsmas ilgums).

1.4.1. Ja valsts iestāde vēlas izmantot laika kontroles sistēmu:

Sanitārtehniskais aprīkojums, kas aprīkots ar laika limitētājiem, iepriekš iestatītais maksimālais plūsmas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 sekundes krāniem un 35 sekundes dušām. Tomēr produkts ir ražots tā, lai uzstādītājs varētu pielāgot plūsmas ilgumu saskaņā ar paredzēto produkta lietojumu.

1.4.2. Ja valsts iestāde vēlas sistēmu, ko kontrolē ar sensoru:

Sanitārtehniskais aprīkojums, kas aprīkots ar sensoru, izslēgšanās laiks pēc lietošanas nedrīkst pārsniegt 2 sekundes krāniem un 3 sekundes dušām. Turklāt sanitārtehniskajā aprīkojumā, kas aprīkots ar sensoru, jābūt iebūvētam tehniskam drošības aprīkojumam ar iepriekš iestatītu izslēgšanās laiku maksimāli pēc 2 minūtēm, lai nepieļautu negadījumus vai nepārtrauktu ūdens plūsmu no krāniem/dušām, kad tos nelieto.

2. PRODUKTA KVALITĀTE UN LIETOŠANAS ILGUMS

2.1. Iedarbībai pakļautās virsmas stāvoklis un pārklājuma kvalitāte

Sanitārie produkti, kam ir metālisks niķeļa-hroma pārklājums (neatkarīgi no pamatmateriāla īpašībām), atbilst piemērojamo standartu prasībām.

2.2. Rezerves daļu remonta iespējas un pieejamība

Produkts ir ražots tā, lai attiecīgā gadījumā galapatērētājs vai santehniķis tā nomaināmos komponentus varētu viegli aizstāt. Informāciju par to, kurus elementus var aizstāt, skaidri norāda produktam pievienotajā informācijas lapā. Turklāt pieteikuma iesniedzējs sniedz skaidrus norādījumus, lai attiecīgā gadījumā galalietotājs vai santehniķis varētu veikt pamatremontu.

Pieteikuma iesniedzējs turklāt nodrošina, ka rezerves daļas ir pieejamas vismaz piecus gadus pēc pirkuma dienas.

2.3. Garantija

Pieteikuma iesniedzējs dod vismaz četru gadu garantiju remontam vai nomaiņai.

3. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Produktam drukātā veidā (uz iepakojuma un/vai produktam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā ir pievienota šāda informācija:

3.1. uzstādīšanas instrukcijas, tostarp informācija par konkrētu darbības spiedienu, kam produkts ir piemērots;

3.2. ieteikumi par produkta pareizu lietošanu un apkopi (tostarp tīrīšanu un atkaļķošanu), kuros minēti visi atbilstošie norādījumi, jo īpaši:

3.2.1. ieteikumi par produktu apkopi un lietošanu;

3.2.2. informācija par to, kuras rezerves daļas var aizstāt;

3.2.3. norādījumi par blīvju nomaiņu, ja no krāna pil ūdens;

3.2.4. ieteikumi par Sanitārtehniskā aprīkojuma tīrīšanu ar piemērotiem materiāliem, lai novērstu tās iekšējās un ārējās virsmas bojājumus;

3.2.5. ieteikumi par aeratoru regulāru un pareizu apkopi.

1.1. vienojoties ar pasūtītāju, sensoriem iestata jutību un laika aizturi uz atbilstošiem līmeņiem, lai tiktu apmierinātas lietotāju vajadzības, neradot pārmērīgu ūdens un enerģijas patēriņu;

1.2. sensorus pārbauda, lai nodrošinātu, ka tie pienācīgi darbojas un ir pietiekami jutīgi, lai uztvertu tipiskas lietotāju kustības;

1.3.laika limitētājus, vienojoties ar pasūtītāju, uzstāda uz nepieciešamajiem laikiem, lai tie atbilstu lietotāju vajadzībām, pārmērīgi nepalielinot ūdens un saistītās enerģijas patēriņu.

1. PESTICĪDI

Gatavos izstrādājumos, kas izgatavoti no kokvilnas vai citām dabīgām celulozes šķiedrām, katras turpmāk minētās vielas saturs nepārsniedz 0,05 ppm (miljondaļas). Turpmāk minēto vielu kopējais saturs nepārsniedz 0,75 ppm:

• 2,4,5-T,

• aldrīns,

• kaptafols,

• hlordāns,

• hlordimeforms,

• DDT,

• dieldrīns,

• dinosebs un tā sāļi,

• endrīns,

• heptahlors,

• heksahlorbenzols,

• α-heksahlorcikloheksāns,

• β-heksahlorcikloheksāns,

• δ-heksahlorcikloheksāns,

• metamidofoss,

• monokrotofoss,

• β-heksahlorcikloheksāns,

• δ-heksahlorcikloheksāns,

• metamidofoss,

• monokrotofoss,

• parations,

• parationmetils,

• propetamfoss,

• toksafēns.

2. KRĀSVIELAS

Gatavu izstrādājumu ražošanā neizmanto šādas krāsvielas, kas klasificētas kā sensibilizējošas / alergēnas, kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas:

• C.I. Basic Red 9,

• C.I. Disperse Blue 1,

• C.I. Acid Red 26,

• C.I. Basic Violet 14,

• C.I. Disperse Orange 11,

• C. I. Direct Black 38,

• C. I. Direct Blue 6,

• C. I. Direct Red 28,

• C. I. Disperse Yellow 3,

• C.I. Disperse Yellow 23,

• C.I. Disperse Yellow 149.

Šādas krāsvielas ar izmanto tikai tad, ja krāsoto šķiedru, dziju vai audumu krāsnoturība pret sviedriem (skābiem un sārmainiem) atbilst vismaz 4. līmenim:

• C.I. Disperse Blue 3 C.I. 61 505,

• C.I. Disperse Blue 7 C.I. 62 500,

• C.I. Disperse Blue 26 C.I. 63 305,

• C.I. Disperse Blue 35,

• C.I. Disperse Blue 102,

• C.I. Disperse Blue 106,

• C.I. Disperse Blue 124,

• C.I. Disperse Orange 1 C.I. 11 080,

• C.I. Disperse Orange 3 C.I. 11 005,

• C.I. Disperse Orange 37,

• C.I. Disperse Orange 76 (iepriekšējais apzīmējums Orange 37),

• C.I. Disperse Red 1 C.I. 11 110,

• C.I. Disperse Red 11 C.I. 62 015,

• C.I. Disperse Red 17 C.I. 11 210,

• C.I. Disperse Yellow 1 C.I. 10 345,

• C.I. Disperse Yellow 9 C.I. 10 375

• C.I. Disperse Yellow 39,

• C.I. Disperse Yellow 49.

3. ARILAMĪNI

Gatavi izstrādājumi nesatur šādus arilamīnus:

• 4-aminodifenils (CAS Nr. 92-67-1),

• benzidīns (CAS Nr. 92-87-5),

• 4-hlor-o-toluidīns (CAS Nr. 95-69-2),

• 2-naftilamīns (CAS Nr. 91-59-8),

• o-aminoazotoluols (CAS Nr. 97-56-3),

• 2-amino-4-nitrotoluols (CAS Nr. 99-55-8),

• p-hloranilīns (CAS Nr. 106-47-8),

• 2,4-diaminoanizols (CAS Nr. 615-05-4)

• 4,4'-diaminodifenilmetāns (CAS Nr. 101-77-9),

• 3,3'-dihlorbenzidīns (CAS Nr. 91-94-1),

• 3,3'-dimetoksibenzidīns (CAS Nr. 119-90-4),

• 3,3'-dimetilbenzidīns (CAS Nr. 119-93-7),

• 3,3'-dimetil-4,4'-diaminodifenilmetāns (CAS Nr. 838-88-0),

• p-krezidīns (CAS Nr. 120-71-8),

• 4,4'-metilēn-bis(2-hloranilīns) (CAS Nr. 101-14-4),

• 4,4'-oksidianilīns (CAS Nr. 101-80-4),

• 4,4'-tiodianilīns (CAS Nr. 139-65-1),

• o-toluidīns (CAS Nr. 95-53-4),

• 2,4-diaminotoluols (CAS Nr. 95-80-7),

• 2,4,5-trimetilanilīns (CAS Nr. 137-17-7),

• 4-aminoazobenzols (CAS Nr. 60-09-3),

• o-anizidīns (CAS Nr. 90-04-0).

4. UGUNSAIZSARDZĪBAS ĶĪMISKIE LĪDZEKĻI

Gatavos izstrādājumos neizmanto šādus ugunsaizsardzības ķīmiskos līdzekļus:

• PBB (polibrombifenili) (CAS Nr. 59536-65-1),

• penta-BDE (pentabromdifenilēteris) (CAS Nr. 32534-81-9),

• okta-BDE (oktabromdifenilēteris) (CAS Nr. 32536-52-9),

• deka-BDE (dekabromdifenilēteris) (CAS Nr. 1163-19-5).

5. PENTAHLORFENOLS UN TETRAHLORFENOLS

Gatavos izstrādājumos, kas izgatavoti no kokvilnas vai citām dabīgām celulozes šķiedrām, pentahlorfenola saturs nepārsniedz 0,5 miljondaļas.

6. FTALĀTU MĪKSTINĀŠANAS LĪDZEKĻI

Gatavos izstrādājumos, kas nonāk tiešā saskarē ar ādu, šādu ftalātu mīkstināšanas līdzekļu saturs nepārsniedz 0,1 masas procentu:

• DEHP (di(2-etilheksil)ftalāts) (CAS Nr. 117-81-7),

• BBP (butilbenzilftalāts) (CAS Nr. 85-68-7),

• DBP (dibutilftalāts) (CAS Nr. 84-74-2),

• DNOP (di-n-oktilftalāts),

• DINP (diizononilftalāts),

• DIDP (diizodecilftalāts),

• DIBP (diizobutilftalāts),

• TCEP (tris(2-hloretil)fosfāts).

7. FORMALDEHĪDS

Brīva un daļēji hidrolizējama formaldehīda daudzums gatavos izstrādājumos, kas nonāk tiešā saskarē ar ādu, nepārsniedz 70 ppm, bet visos pārējos gatavajos izstrādājumos 300 ppm.

8. SMAGIE METĀLI

Kadmija (Cd), hroma (Cr), niķeļa (Ni), svina (Pb) un vara (Cu) daudzums gatavos izstrādājumos nepārsniedz šādas robežvērtības:

• kadmijs (Cd) 0,1 ppm,

• hroms (Cr) 2,0 ppm,

• niķelis (Ni) 4,0 ppm,

• svins (Pb) 1,0 ppm,

• varš (Cu) 50,0 ppm.

9. KRĀSNOTURĪBA UN FORMAS STABILITĀTE

Attiecībā uz krāsnoturību un formas stabilitāti izstrādājumiem jāatbilst šādam prasību minimumam.

1. BIOLOĢISKI RAŽOTAS KOKVILNAS VAI CITAS DABĪGAS ŠĶIEDRAS

Piegādātājam jānorāda, kāda masas daļa no gatavos izstrādājumos izmantotajām kokvilnas vai citām dabīgām šķiedrām ir ražotas bioloģiski. Lai šķiedru uzskatītu par bioloģiski ražotu, tās izcelsmes kultūrai jābūt ražotai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 "Par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.  2092/91 atcelšanu".

2. RECIKLĒTAS ŠĶIEDRAS

Piegādātājam jānorāda, kādu masas daļu izstrādājumos veido reciklētas šķiedras, t.i., šķiedras, kas iegūtas tikai no tekstilpreču un apģērbu ražošanas atgriezumiem vai no pēclietošanas atkritumiem (tekstilmateriālu vai citiem atkritumiem).

Saskaņā ar transportlīdzekļu tehnisko datu lapu, transportlīdzekļu CO₂ emisija nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus (pēc WLTP mērīšanas metodes):

2. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

Transportlīdzekļiem ir jāatbilst EURO 6 atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 2. tabulā noteiktajām "Euro 6" emisijas robežvērtībām un CO₂ emisijas ir saskaņā ar tehnisko datu lapu.

3. EKOLOĢISKA BRAUKŠANA

Automašīnās/furgonos ir informācija/norādījumi par ekoloģisku braukšanu, kas atbilst transportlīdzeklim. Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru transportlīdzekļa lietotāja rokasgrāmatai jāietver norādes par agrīnu pārnesumu pārslēgšanu, vienmērīga ātruma uzturēšanu, ja apgriezienu skaits minūtē ir mazs, un satiksmes plūsmas paredzēšanu. Hibrīdtransportlīdzekļu un elektrotransportlīdzekļu gadījumā jāietver informācija par reģeneratīvās bremzēšanas izmantošanu ar mērķi taupīt enerģiju. No elektrotīkla uzlādējamu hibrīdelektrisku transportlīdzekļu un tādu elektrotransportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar attāluma palielinātājiem, jāietver konkrētas norādes par to, kā maksimāli palielināt to kilometru skaitu, kuri nobraukti, izmantojot elektrību.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai - autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā - sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

5. TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI

Trokšņa emisijas līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.

1. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

Transportlīdzekļa konstrukcija paredz alternatīvu degvielas veidu vai sistēmu izmantošanu
(piem., biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).

2. ZEMĀKAS CO₂ EMISIJAS

CO₂ emisijai ir jābūt mazākai par specifikācijās noteikto (1. kritērijs).

3. NULLES IZPLŪDES SPĒJA

Papildus punkti tiks piešķirti arī transportlīdzekļiem, kas var apliecināt spēju nodrošināt, ka izplūdes emisija ir 0 noteiktajā obligātajā attālumā, proti, attālumā, ko vieglais automobilis var nobraukt bez izplūdes emisijām, proporcionāli transportlīdzekļa jaudai. Pasūtītājs noteiks atsauces robežvērtību obligātajam attālumam, kurā izplūdes emisijai jābūt 0, saskaņā ar uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus minētajiem paredzētajiem izmantošanas profiliem (piedāvātais noklusējuma attālums varētu būt 40 km).

Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē iepirkuma procedūras dokumentācijā.

2. TROKŠŅA EMISIJAS

Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS - TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai - autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā - sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

5. EKOLOĢISKA BRAUKŠANA

Autobusos ir informācija/norādījumi par ekoloģisku braukšanu, kas atbilst transportlīdzeklim.

1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām ( Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

To transportlīdzekļu proporcija, kuri var izmantot alternatīvus degvielas veidus vai sistēmas (piem., biodegvielu, elektrības, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).

Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē iepirkuma procedūras dokumentācijā.

2. TROKŠŅA EMISIJAS

Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS - TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar piemērojamiem standartiem.:

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai - autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā - sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām ( Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

To transportlīdzekļu proporcija, kuri var izmantot alternatīvus degvielas veidus vai sistēmas (piem., biodegvielu, elektrības, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).

Visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti pēc līgumtiesību piešķiršanas un ko izmanto pakalpojuma sniegšanai līguma darbības periodā, ir jāatbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 ( 2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām, un tie jāaprīko ar RSKS (riepu spiediena kontroles sistēma). Transportlīdzekļa izplūdes gāzu izpūtējs nedrīkst atrasties tajā pašā pusē, kur pasažieru durvis.

2. VADĪTĀJU APMĀCĪBA

Visiem līguma darbības laikā pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem autovadītājiem atzītā apmācības iestādē ir regulāri jāapgūst vidi saudzējoša autovadīšana, lai palielinātu degvielas ekonomiju.

Transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulas (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI

Transportlīdzekļa, ieskaitot sablīvēšanas aprīkojumu, trokšņa emisijas līmenim jābūt zemākam par 102dB (A), mērot saskaņā Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.163 "Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām"

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS - TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr.  661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar ISO 28580: 2009 "Vieglo automobiļu, kravas automobiļu un autobusu riepas. Rites pretestības mērīšanas metodes. Vienotā punkta tests un mērījumu rezultātu korelācija" vai līdzvērtīgu standartu:

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai - autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā - sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

1. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

Transportlīdzekļa konstrukcija paredz alternatīvu degvielas veidu vai sistēmu izmantošanu (piemēram, biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas).

Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē iepirkuma procedūras dokumentācijā.

2. TROKŠŅA EMISIJAS

Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa līmenim ir jābūt zemākam par 102 dB (A), mērot saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.163 "Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām".

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS - TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar ISO 28580: 2009 "Vieglo automobiļu, kravas automobiļu un autobusu riepas. Rites pretestības mērīšanas metodes. Vienotā punkta tests un mērījumu rezultātu korelācija", vai līdzvērtīgu standartu:

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai - autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā - sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

5. VIDES VADĪBAS PASĀKUMI

Pretendentiem jābūt sagatavotām rakstiskām procedūrām, kuru mērķis ir:

1. Pārraudzīt un atzīmēt pakalpojuma siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošu vielu emisijas. Jāizmanto radītāji par pakalpojuma emisijām un enerģijas patēriņu kopā gadā un uz transportēto pasažieru/tonnu/vienību skaitu kilometrā vai cita vienība, kas atspoguļo pakalpojuma izpildi;

2. Ieviest emisiju samazināšanas plānu ar pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisu piesārņojošu vielu emisijas;

3. Izvērtēt emisiju samazināšanas plāna izvēršanu, sekojot līdzi izmaiņām rādītājos un plāna pasākumu īstenošanai praksē;

4. Īstenot nepieciešamos pasākumus ar mērķi labot novirzes no plāna vai rādītāju palielināšanos un, ja iespējams, novērst to nākotnē.

1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

To transportlīdzekļu proporciju, kuru konstrukcija paredz alternatīvu degvielas veidu vai sistēmu izmantošanu (piemēram, biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas).

Visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti pēc līgumtiesību piešķiršanas un ko izmanto pakalpojuma sniegšanai līguma darbības periodā, ir jāatbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām, un tie jāaprīko ar RSKS (riepu spiediena kontroles sistēma). Transportlīdzekļa izplūdes gāzu izpūtējs nedrīkst atrasties tajā pašā pusē, kur pasažieru durvis.

2. VADĪTĀJU APMĀCĪBA

Visiem līguma darbības laikā pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem autovadītājiem atzītā apmācības iestādē ir regulāri jāapgūst vidi saudzējoša autovadīšana, lai palielinātu degvielas ekonomiju.

3. VIDES VADĪBAS PASĀKUMI

Pakalpojuma sniedzējam visā līguma darbības laikā ir jādokumentē un jāziņo informācija par:

- rādītāju uzraudzības rezultātiem,

- attiecīgā gadījumā izvērtēšanas un korektīvo un profilaktisko pasākumu rezultātiem saskaņā ar rakstiskajām procedūrām.

Jānodrošina šo ziņojumu pieejamība Pasūtītājam, lai tā varētu veikt pārbaudi.

Ir nodrošināta rokasgrāmata ar instrukcijām par to, kā maksimāli izmantot konkrētās medicīniskās iekārtas ekoloģiskos raksturlielumus, rakstveidā, vai nu īpašā lietotāja rokasgrāmatas daļā, vai digitālā formātā, kas pieejams ražotāja tīmekļa vietnē, vai CD, vai arī papīra formātā uz iepakojuma vai uz ražojuma pavaddokumentiem. Instrukciju rokasgrāmata būs pieejama kopā ar iekārtu. Dokumentācijā, kā minimālo prasību un nekaitējot iekārtas klīniskajiem raksturlielumiem, iekļauj šādu informāciju.

1.1.Instrukcijas lietotājiem par to, kā izmantot iekārtu, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz vidi iekārtas uzstādīšanas, lietošanas, apkopes un pārstrādes/iznīcināšanas laikā, tostarp instrukcijas par to, kā līdz minimumam samazināt enerģijas un ūdens patēriņu, patērējamos materiālus/daļas, emisijas.

1.2.Ieteikumus par ražojuma pareizu tehnisko apkopi, tostarp informāciju par to, kuras rezerves daļas var nomainīt, tīrīšanas ieteikumus.

1.3.Informāciju par atbilstoši šim līgumam iepirktajā (-os) ražojumā (-os) esošo tādu vielu saturu, kas iekļautas ļoti lielas bažas izraisošu vielu (SVHC) kandidātvielu sarakstā un kas noteiktas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr.  1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK 57. pantam, lai līgumslēdzēja iestāde veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus, lai varētu nodrošināt, ka ražojuma lietotāji saņem informāciju un var attiecīgi rīkoties.

2. RAŽOJUMU EKSPLUATĀCIJAS ILGUMS UN GARANTIJA

Uz ražojumu attiecas ražotāja sniegta garantija remontam vai nomaiņai. Turklāt piegādātājs nodrošina, ka ir pieejamas oriģinālas vai līdzvērtīgas rezerves daļas (tieši vai ar citu izraudzītu pārstāvju starpniecību) iekārtas paredzētajam ekspluatācijas laikam vismaz 5 gadu garantijas laikā.

3. APMĀCĪBA ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAS JOMĀ

Piegādātājs nodrošina apmācību, kas ietver elementus saistībā ar iekārtas parametru, kuros izmanto elektrību (piemēram, gaidstāves režīms), pielāgošanu un noregulēšanu, lai optimizētu elektrības izmantošanu. Apmācību var ietvert klīniskajā un tehniskajā apmācībā, ko sniedz piegādātājs.

4. UZSTĀDĪŠANA, UZLABOJOT ENERGOEFEKTIVITĀTI

Piegādātājs, uzstādot iekārtu, sniedz lietotāja vajadzību novērtējumu (t. i., aprūpes nodaļā) (piemēram, par lietošanas biežumu, pārbaužu veidu u. c.). Pamatojoties uz analīzi, iegādātājs sniedz pasūtītājam dokumentāciju un informāciju par to, kā optimizēt iepirkto iekārtu elektroenerģijas patēriņa parametrus. Attiecīgā gadījumā šo procesu atkārto un pārskata katrā iekārtas profilaktiskās apkopes laikā, ko veic piegādātājs.

Piecu gadu laikā pēc ražojuma piegādes, 6 mēnešu laikā pēc tam, kad ECHA publicē pārskatītu SVHC kandidātvielu sarakstu, piegādātājs pasūtītāju informē par vienas vai vairāku šajā sarakstā esošo jauno vielu klātbūtni visos atbilstoši līgumam iepirktajos ražojumos, arī par riska pārvaldības dokumentācijas pārskata rezultātiem, lai pasūtītājs veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus, t. i., lai varētu nodrošināt, ka ražojuma lietotāji saņem informāciju un var attiecīgi rīkoties.

(kWh) dienā

(kWh) dienā

P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam

Lux = gaismas intensitāte; Ra = krāsu atveides indekss; krāsu temperatūra (kelvinos); ekspluatācijas ilgums stundās

Izslēgts

Inkubators zīdaiņiem (stacionārs)

T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā

Ieteiktais lietošanas scenārijs

V = tāda inkubatora tilpums (m³), kas atbilst nosacījumiem (vieta), kurus norādījis pasūtītājs

Infūzijas sūkņi un perfuzori

Ķirurģiskie lāzerinstrumenti, vienlaidu lāzeri

Ieteiktais lietošanas scenārijs

P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam

V = tilpums

Medicīniskais apgaismojums (operāciju zāles lampas)

Ra = krāsu atveides indekss;

T^o = krāsu temperatūra (kelvinos); ekspluatācijas ilgums stundās

Pacientu sildīšanas sistēmas (segas, polsteri, matrači)

P_F = piespiedu ventilācijas ierīces jauda

Enerģijas patēriņš (kWh), lai pilnībā uzlādētu bateriju: E_charge

Enerģijas patēriņš dienā ar bateriju darbināmiem modeļiem: E_charge* 3

L = noslodze ciklā (kg),

M = materiāla veids (metāls vai tekstils),

T = cikla veids (sterilizēšanas t⁰ ), izmantots žāvēšanas cikls (jā/nē))

E₁ = enerģijas patēriņš (kWh) vienā ciklā, pamatojoties uz pasūtītāja norādīto noteikto ciklu

Papildu punktus piešķir atbilstoši ūdens patēriņam vienā procedūrā (jo zemāks ūdens patēriņš, jo vairāk punktu piešķir).

Procedūras cikls atbilst turpmāk norādītajam saskaņā ar piemērojamiem standartiem:

1.1.Tests - ilgums atkarīgs no mehānisma

1.2.Uzpildīšana/skalošana - 10 minūtes

1.3.Posms pirms cirkulācijas - 15 minūtes

1.4.Dialīze - 4 stundas

1.5.Karsēšana/ ķīmiskā dezinfekcija - ilgums atkarīgs no mehānisma. Dezinfekcijas veidu norāda pasūtītājs.

Punktus piešķir iekārtām ar zema ūdens patēriņa funkciju (vismaz 50 procenti ūdens patēriņa samazinājums posmā pirms cirkulācijas).

Punktus piešķir iekārtām ar funkciju bez ūdens patēriņa gaidstāves režīmā (100 procenti samazinājums taupības režīmā).

Pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos jānorāda, cik daudz punktu piešķirs par katru piešķiršanas kritēriju.

2. SKALOŠANAS UN MAZGĀŠANAS-DEZINFEKCIJAS IEKĀRTAS ŪDENS PATĒRIŅŠ

2.1.Pasūtītājs norāda iepērkamās dezinfekcijas iekārtas veidu:

2.1.1.elastīgo endoskopu dezinfekcijas iekārta,

2.1.2.visu pārējo instrumentu (vispārējo ķirurģisko instrumentu, MIS, anestēzijas, ortopēdijas u. c.) dezinfekcijas iekārta,

2.1.3.dezinfekcijas iekārta tādiem lielgabarīta priekšmetiem kā sterilas tvertnes, ratiņi, operāciju zāles apavi u. c.,

2.1.4.cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas iekārta,

2.2.viņam jānorāda šāda informācija:

2.2.1.īpašā nepieciešamā slodze (slodzes apjoms),

2.2.2.žāvēšanas cikla izmantošana (jā/nē),

2.2.3.karstais ūdens (jā/nē),

2.2.4.apstrādāts ūdens beigu skalošanā (jā/nē),

2.2.5.apsildes metodes (tvaiks vai elektrība),

2.2.6.spriegums.

2.3.Mērījumus veic ražotājs saskaņā ar:

A0 vērtību:

2.3.1.Ķirurģisko un analīzes instrumentu dezinfekcijas iekārta: A0 3000

2.3.2.Instrumentu un lielgabarīta priekšmetu dezinfekcijas iekārta: A0 600

2.3.3.Cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas iekārta: A0 60

2.3.4.Aukstais ūdens, maksimālā temperatūra 20 ^oC

2.3.5.Karstais ūdens, maksimālā temperatūra 60 ^oC

2.3.6.Apstrādāts ūdens, maksimālā temperatūra 20 ^oC

2.3.7.Tvaiks, maksimāli 500 kPa

Ražotājs norāda, kādi ir akceptēšanas kritēriji tīrīšanas, dezinfekcijas un žāvēšanas raksturlielumiem saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

Piegādātājs norāda ūdens patēriņu vienā ciklā, pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem.

Tehniskā specifikācijas

A. KOKSNE UN KOKSNES MATERIĀLI

Visai koksnei un koksnes materiāliem ir jānāk no likumīgas izcelsmes koksnes.

B. OTRREIZ PĀRSTRĀDĀTO MATERIĀLU SATURS (GUMIJA, PLASTMASA, METĀLS, RIEPAS)

Infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pimreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumiju un/vai nolietotas riepas.

Virsmas apstrāde/pārklājumi ir atļauta tikai funkcionālu iemeslu dēļ. Piemēram, lai nodrošinātu koksnes izturību vai novērstu oksidāciju sakausējuma elementos.

Izmantotie virsmas pārklājumi:

2.1. nepieciešams izmantot ķīmisko vielu klasifikāciju atbilstoši CLP regulai Nr.  1272/2008;

2.2. nedrīkst saturēt vairāk kā 5 masas procentus gaistošu organisko savienojumu (GOS);

2.3. ftalātiem: nav atļauta tādu ftalātu lietošana, kas piedāvājuma iesniegšanas laikā atbilst kādai šādu riska frāžu (vai to kombinācijas) klasifikācijai: R60, R61, R62 (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulai Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006);

2.4. nedrīkst saturēt aziridīnu;

2.5. nedrīkst saturēt hroma (VI) savienojumus.

Infrastruktūru nepieciešams projektēt tā, lai to dzīves laikā varētu izjaukt un noderīga, lai tā daļas un komponentus varētu viegli atdalīt un nosūtīt reģenerācijai, piemēram, sagatavošana atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.

Papildu punkti tiks piešķirti par tādu no koksnes, koksnes šķiedras vai koksnes skaidām izgatavotu gala produktu īpatsvaru, kuru izcelsme ir meži, kuru pārvaldīšana, īstenojot ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus un pasākumus, ir pierādīta - ar nosacījumu, ka šie kritēriji raksturo produktu un ir attiecināmi uz to.

2. OTRREIZ PĀRSTRĀDĀTO MATERIĀLU SATURS

Papildu punkti tiks piešķirti par noteiktu pārstrādāto koksnes, plastmasas, metāla, un/vai nolietoto riepu materiālu masas procentuālo attiecību galaproduktā, ja pārstrādātā materiāla apjoms ir vismaz 50% no kopējā svara.

3. APRITES EKONOMIKAS PLĀNS.

Pretendentam jāiesniedz plāns, kas ietver sekojošas daļas:

• konkrēts redzējums turpmākai darbībai;

• attīstība saskaņā aprites ekonomikas principiem līguma laikā;

• darba organizēšana un sadale līguma darbības laikā;

• pretendentam / piegādātājam paredzētās lomas un atbildība;

• konkrēts produkta redzējums par izejvielu izmantošanu, papildus punkti tiek piešķirti, ja daļa no otrreizējiem pārstrādes produktiem tiek iepirkta, piemēram, ne tālāk kā 250 km attālumā no ražotnes/piegādes vietas."