Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/6197

Rīgā 2020. gada 8. jūlijā

Par Ķekavas novada domes 2020. gada 2. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 11/2020 "Ķekavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu

1. Ķekavas novada dome (turpmāk - Dome) 2020.gada 2.aprīlī apstiprināja saistošos noteikumus Nr.11/2020 "Ķekavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr.11/2020). Saistošie noteikumi Nr.11/2020 stājās spēkā 2020.gada 8.aprīlī (paziņojums par saistošo noteikumu Nr.11/2020 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts 2020.gada 7.aprīlī).

2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums) 9.panta 4.punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk - ministrija) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā Likuma 26. un 27.pantā minēto darbību veikšanai.

3. Likuma 26. un 27.pants nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra (turpmāk - ministrs) iniciatīvas un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšanu.

4. Atbilstoši Likuma 27.panta trešajai daļai, ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.

5. Ķekavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Ķekavas novada TP) pārsūdzēšanas termiņš beidzās 2020.gada 8.jūnijā.

6. Ministrija 2020.gada 2.jūnijā ar vēstuli Nr.1-132/4953 informēja Domi par Ķekavas novada TP izvērtēšanu saskaņā ar Likuma 26.panta pirmo daļu.

7. Pamatojoties uz Likuma 27.pantā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz 2020.gada 8.jūnijam ir saņemti trīspadsmit privātpersonu iesniegumi.

8. Ņemot vērā šā rīkojuma 6. un 7.punktā minēto, ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā¹ (turpmāk - sistēma) pieejamo Ķekavas novada TP dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.

9. Izvērtējot Ķekavas novada TP saturu un izstrādes procedūru, konstatēju:

9.1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr.628) 75.punktu teritorijas plānojuma izstrādi uzsāk ar pašvaldības domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba uzdevums un izstrādes vadītājs. Ķekavas novada TP izstrāde uzsākta ar Domes 2016.gada 8.decembra lēmumu Nr.2 "Par Ķekavas novada Teritorijas plānojuma 2018.-2030.gadam izstrādes uzsākšanu"², saskaņā ar kuru tiek izstrādāts Ķekavas novada TP un kurā kā izstrādes pamatojums norādīta nepieciešamība izstrādāt vienotu teritorijas plānojumu, tai skaitā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - apbūves noteikumi) noteikt vienotas prasības visai administratīvajai novada teritorijai.

9.2. Ar Domes 2019.gada 7.marta lēmumu Nr.2 "Par grozījumiem Ķekavas novada domes 2016.gada 8.decembra lēmumā Nr.2§5 "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma 2018.-2030.gadam izstrādes uzsākšanu" svītroti skaitļi un vārds "2018.-2030.gadam".

9.3. Saskaņā ar noteikumu Nr.628 86.punktu pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu.

Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 14.februāra sprieduma lietā Nr.2002-14-04 secinājumu daļas 3.punktu). Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.punktu un 2005.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr.2005-10-03 11. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu.

Likuma 3.pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.2007-11-03 26.1.punktu un 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.punktu).

Ķekavas novada TP izstrādes gaitā ir sagatavotas divas redakcijas un notikušas divas publiskās apspriešanas (no 2019.gada 18.marta līdz 2019.gada 30.aprīlim un no 2019.gada 19.novembra līdz 2019.gada 19.decembrim).

2020.gada 5.marta Ķekavas TP izstrādes vadītāja ziņojums un "Saņemto priekšlikumu kopsavilkums. Ķekavas novada teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana"³ liecina, ka pēc būtības dažādu priekšlikumu izvērtēšanā tiek piemērota atsauce uz Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.240) 85. un 92.punktu⁴.

9.4. Saskaņā ar noteikumu Nr.240 39.punktu, rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. Apbūves noteikumu Grafiskajā daļā ir noteiktas vairākas rūpnieciskās apbūves teritorijas, kuras tieši piekļaujas daudzstāvu dzīvojamo māju apbūves teritorijai. Apbūves noteikumu 519.3.apakšpunkts noteic, ka buferzonu atļauts neierīkot esošās rūpnieciskās apbūves teritorijās, ja tas fiziski nav iespējams esošās apbūves un pievadceļu izvietojuma dēļ. Minētais regulējums ir pretrunā ne tikai Noteikumu Nr.240 144.1.apakšpunktam⁵, bet arī ilgtspējīgas attīstības principam⁶.

9.5. Apbūves noteikumos var ietvert tikai tādas normas, kuru izdošanai pašvaldībai normatīvajos aktos ir dots deleģējums. Apbūves noteikumos nav ietveramas normas, kas dublē augstāka juridiskā spēka vai tāda paša juridiskā spēka normatīvos aktus.⁷ Ķekavas novada TP apbūves noteikumu 21., 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā ietvertais regulējums dublē Zemes ierīcības likuma normas.⁸ Apbūves noteikumos ietvertas normas un lietoti terminu skaidrojumi (definīcijas), kas noteikti jau citos normatīvajos aktos⁹.

9.6. Apbūves noteikumos ietvertas normas, kas ir pretrunā normatīvo aktu regulējumam:

9.6.1. noteikumu Nr.240 6.punktā ir definēti nosacījumi teritorijas izmantošanai, stājoties spēkā jaunam pašvaldības teritorijas plānojumam. Apbūves noteikumu 16.punkta nosacījumi tiek attiecināti uz visām jau esošajām zemes vienībām, tādējādi nepamatoti ierobežojot personām īpašumtiesību izmantošanu¹⁰. Apbūves noteikumu 18.punkts paredz, ka, sadalot jau apbūvētu zemes vienību, noteikumu Nr.240 11.punktā pieļautā atkāpe no teritorijas plānojumā noteiktās jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības attiecas vienīgi uz tiem gadījumiem, kad zemes vienība ir likumīgi apbūvēta līdz noteikumu Nr.240 spēkā stāšanās brīdim.¹¹. Savukārt Apbūves noteikumu 24.punkts pieļauj iespēju Savrupmāju apbūves teritorijās DzS2 un DzS3, veicot robežu pārkārtošanu, samazināt zemes vienības platību līdz 400m², kas ir pretrunā apbūves noteikumu 302. un 317.punktam¹²;

9.6.2. Apbūves noteikumu 17.3.apakšpunktā, 27.punktā, 28.3.apakšpunktā izvirzītais nosacījums faktisko piekļuvi zemesgabalam nodrošināt pa pašvaldības nozīmes ceļu ir pretrunā Zemes pārvaldības likuma¹³ regulējumam, kas paredz pašvaldības nozīmes ceļa statusu noteikt sabiedrības interesēs¹⁴;

9.6.3. Apbūves noteikumu 86.punkts, 90.3., 90.5.1.1., 90.5.2.1., 90.6. un 90.8.apakšpunkts paredz noteikt un attēlot aizsargjoslas lokālplānojumos, detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un būvniecības ieceres dokumentācijā, kas ir pretrunā noteikumu Nr.628 31.3.5, 36.7, un 46.1.2 apakšpunktam¹⁵;

9.6.4. Apbūves noteikumu 125.punkta redakcijas terminu lietojums nav konsekvents teritorijas attīstības plānošanas normatīvajos aktos ietvertajiem terminiem, jo minētais punkts noteic ceļu zemes nodalījuma joslām, kas neatbilst nodaļas nosaukumam, kā arī ielu sarkanās līnijas un ceļu zemes nodalījuma joslas¹⁶ ir atšķirīgi jēdzieni. Apbūves noteikumu 124.punkts paredz noteikt ielu sarkano līniju, ietverot tajā esošo apbūvi;

9.6.5. Apbūves noteikumu 162.punkts, kas izslēdz no apbūves parametru aprēķina to zemes vienības daļu, kas atrodas sarkano līniju koridora vai tauvas joslā, ir pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam¹⁷;

9.6.6. Apbūves noteikumu 165., 166., 167 un 168.punktos izvirzītās prasības ir pretrunā noteikumu Nr.240 regulējumam¹⁸;

9.6.7. Apbūves noteikumu 167.punkts pieļauj neievērot noteiktos apbūves parametrus, piemēram augstumu, tādejādi dodot iespēju patvaļīgi interpretēt, kas ir "īpašs gadījums";

9.6.8. Apbūves noteikumu 187.punktā izvirzīti nosacījumi apbūves izvietojuma zonai, savukārt Apbūves noteikumu 7. un 184.punktā ir dota atsauce uz apbūves noteikumu 6.pielikumu. Normatīvie akti neparedz tādus apbūves parametrus kā apbūves izvietojuma zona un apbūves līnija¹⁹;

9.6.9. Apbūves noteikumu 4.nodaļā nevienam funkcionālajam zonējumam nav norādīts teritorijas izmantošanas veids, kas ir pretrunā noteikumu Nr.240 24.punktam; ²⁰

9.6.10. Apbūves noteikumu 265.2.apakšpunkts, 282., 303., 304., 318., 319., 333., 334., 349., 365., 381., 401., 459., 476., 489., 500., 572.punkts ir pretrunā noteikumiem Nr.240, paredzot atļaut realizēt atsevišķā zemes vienībā papildizmantošanu kā galveno izmantošanu²¹;

9.6.11. Apbūves noteikumu 5.1.1.apakšnodaļas regulējums ietver pretrunu pēc būtības, jo "punkts" un "teritorija" ir atšķirīgi jēdzieni un fizikāli lielumi, līdz ar to neatbilst noteikumu Nr.240 234.punkta regulējumam;

9.6.12. Apbūves noteikumu 521. un 544.punktā neprecīzi dota norāde uz rūpniecisko avāriju risku, kura novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus noteic normatīvie akti,²² nevis apbūves noteikumi.

9.7. Atsevišķas Apbūves noteikumu normu redakcijas ir izteiktas veidā, kas var radīt dažādas interpretācijas to piemērošanā²³.

9.8. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.pantu pašvaldība izdod šī likuma noteiktajā kārtībā atsevišķus saistošos noteikumus par teritorijas un būvju uzturēšanu. Līdz ar to uzturēšanas jautājumi nav ietverami apbūves noteikumos²⁴. Apbūves noteikumos nav iekļaujamas būvniecības dokumentācijā ietveramās prasības, jo pašvaldībai nav dots deleģējums patvaļīgi reglamentēt projektējamās būves telpu saturu.²⁵

9.9. Apbūves noteikumu prasības neparedz pietiekami izsvērtu detālplānojumu izstrādes lietderību²⁶, uzliekot nepamatotu finansiālu un birokrātisku slogu gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, kavējot attīstību un nevajadzīgi tērējot resursus, kā arī izvirzītās prasības detālplānojuma izstrādei pārkāpj pašvaldības kompetenci. Nav konstatējama lietderības izvērtēšana atsevišķās funkcionālajās zonās noteikt pilnu noteikumos Nr.240 noteikto izmantošanu klāstu.²⁷

10. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldības lēmumiem jāatbilst Latvijas Republikas Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

11. Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta spriedumu lietā Nr.2003-16-05, secinājumu daļas 4.punkts).

12. Atbilstoši Likuma 27. panta trešajai daļai, ja, izskatot privātpersonas iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.

13. Ņemot vērā Rīkojuma 9.punktā konstatēto, secināms, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības teritorijas plānojuma izstrādei:

13.1. pārkāpta likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrā daļa;

13.2. pārkāpta Likuma 3.pants, 23.panta otrā daļa;

13.3. pārkāpta Zemes pārvaldības likuma 8.¹panta pirmā un ceturtā daļa;

13.4. pārkāpts Zemes ierīcības likuma 16. un 16.¹pants;

13.5. pārkāpts noteikumu Nr.628 31.3.5., 36.7., 46.1.2.apakšpunkts;

13.6. pārkāpts noteikumu Nr.240 2.6.apakšpunkts, 10., 11., 13., 24., 26., 114., 115., 124., 125., 132.punkts un 144.1.apakšpunkts.

14. Ņemot vērā minēto, un pamatojoties uz Likuma 26. panta pirmo daļu, apturēt saistošo noteikumu Nr.11/2020 darbību.

15. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Ķekavas novada domes priekšsēdētājam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Pūce