Ministru kabineta noteikumi Nr. 333
Rīgā 2020. gada 2. jūnijā (prot. Nr. 38 9. §) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" un aktivitātes "Stipendijas" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda vadības likuma 15. panta 12. punktu 1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" un aktivitātes "Stipendijas" (turpmāk – programma): 1.1. mērķi, pieejamo finansējumu un sasniedzamos rezultātus; 1.2. programmas apsaimniekotāju, aģentūru un tās pienākumus; 1.3. prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un projekta partneriem; 1.4. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus; 1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmību nosacījumus; 1.6. projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus; 1.7. divpusējās sadarbības fonda aktivitāšu ieviešanas kārtību. 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts – projekts, kas ir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā apstiprināts projekta iesniegums un kas atbilst šādiem kritērijiem: 2.1.1. aktivitātē "Baltijas pētniecības programma" (turpmāk – Baltijas pētniecības programma) projektu īsteno pētniecības organizācija vai aktivitātē "Stipendijas" (turpmāk – stipendiju programma) projektu īsteno Latvijas augstskola; 2.1.2. projektā īsteno šo noteikumu 21. vai 23. punktā norādītās atbalstāmās darbības, un tām nav saimnieciska rakstura; 2.2. atvērtā piekļuve (Open access) ir bezmaksas, brīva, tūlītēja, nemainīga brīvpieejas tiešsaistes piekļuve bez jebkāda veida ierobežojumiem pilnteksta publiski finansētiem zinātnisku pētījumu rezultātiem, kas ļauj lietotājam automatizēti tos apstrādāt (lasīt, lejupielādēt, kopēt, izplatīt, drukāt, meklēt un citēt vai izmantot jebkurā citā likumīgā veidā) ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām: 2.2.1. atvērtā plānotā piekļuve (pending Open access) – atvērtās piekļuves veids, kas paredz, ka zinātniska pētījuma rezultāts, kas nav publicēts atvērtās piekļuves formātā, būs pieejams atvērtās piekļuves formātā pēc embargo perioda (periods, kura laikā publikācija glabājas repozitorijā kā "slēgta", tas ir, publikācijas pilnais teksts nav atklāti pieejams); 2.2.2. atvērtā "zelta" piekļuve – atvērtās piekļuves veids, kas paredz zinātniska pētījuma rezultātu gala versijas tūlītēju un brīvu publisku pieejamību jebkuram interneta lietotājam bez maksas. Atvērtās "zelta" piekļuves zinātniskā pētījuma rezultāti var tikt publicēti atvērtās piekļuves žurnālos monogrāfiju sērijā, saglabājot autortiesības uz darbu, vai hibrīdžurnālos, izvēloties brīvpiekļuves opciju; 2.3. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi: 2.3.1. izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu; 2.3.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai iegūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā; 2.3.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru; 2.3.4. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības, ja: 2.3.4.1. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.8. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem; 2.3.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībās; 2.4. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā sniegtajai definīcijai; 2.5. fundamentālie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 84. punktam; 2.6. kvalitātes slieksnis – minimālais sasniedzamais punktu skaits katrā šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā kopumā, kas norādīts projekta iesnieguma vērtējumā; 2.7. pētniecības dati – dokumenti digitālā formā, izņemot zinātniskas publikācijas, kas ievākti vai radīti pētniecības procesā un izmantoti par pierādījumu vai tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai validētu no pētījuma izrietošos atklājumus un secinājumus; 2.8. pētniecības organizācija – publisko vai privāto tiesību subjekts neatkarīgi no tā juridiskā statusa vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālus vai rūpnieciskus pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šāda pētniecības organizācija veic saimniecisko darbību, šīs saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Komersantiem, kas var izšķiroši ietekmēt šādu subjektu, piemēram, akcionāriem vai dalībniekiem, nedrīkst būt piekļuves priekšrocību tā radītajiem pētniecības rezultātiem; 2.9. donoru programmas partneri – Norvēģijas Pētniecības padome, Norvēģijas Starptautiskās sadarbības un kvalitātes uzlabošanas aģentūra augstākās izglītības jomā un Lihtenšteinas Nacionālā aģentūra starptautiskās izglītības jautājumos; 2.10. rūpnieciskie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktā noteiktajai definīcijai. 3. Programmas mērķis ir veicināt padziļinātu, uz pētījumiem balstītu zināšanu attīstību, uzlabojot: 3.1. Baltijas pētniecības programmā – Baltijas valstu pētniecības sniegumu starptautiskā līmenī, Latvijas, donorvalstu, Igaunijas un Lietuvas pētniecības organizācijām sadarbojoties fundamentālo pētījumu un rūpniecisko pētījumu jomā; 3.2. stipendiju programmā – augstskolu doktorantu, maģistra, bakalaura un profesionālo studiju programmu studentu (turpmāk kopā – studējošie), akadēmiskā un administratīvā augstskolas personāla (turpmāk – akadēmiskais un administratīvais personāls) prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā, veicinot divpusējo sadarbību un apmaiņu augstākās izglītības jomā starp Latvijas un donorvalstu augstskolām. 4. Programmas sasniedzamie rezultāti un iznākumi, to rādītāji, pārbaudes avoti un pārskatu sniegšanas biežums noteikts šo noteikumu 3. pielikumā. 5. Programmu īsteno atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā. Baltijas pētniecības programmas projekta iesniegums atbilst vismaz vienai no šo noteikumu 4. pielikumā norādītājām atklātā projektu iesniegumu konkursa projektu apakštēmām. 6. Projekta iesnieguma iesniedzējs ir: 6.1. Baltijas pētniecības programmā – Latvijā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam; 6.2. stipendiju programmā – Latvijas augstskola. 7. Projekta partneris: 7.1. Baltijas pētniecības programmā projektam pieejamo maksimālo finansējumu no kopējā Baltijas pētniecības programmai pieejamā finansējuma nosaka atbilstoši šādu obligāto projekta partneru skaitam: 7.1.1. ja projektā ir vismaz divi obligātie projekta partneri – viena Igaunijā vai Lietuvā reģistrēta pētniecības organizācija un viena donorvalstī reģistrēta pētniecības organizācija –, tad projekta summa ir no 300 000 euro līdz 800 000 euro; 7.1.2. ja projektā ir trīs obligātie projekta partneri – viena Igaunijā reģistrēta pētniecības organizācija, viena Lietuvā reģistrēta pētniecības organizācija un viena donorvalstī reģistrēta pētniecības organizācija –, tad projekta summa ir no 300 000 euro līdz 1 000 000 euro; 7.2. Baltijas pētniecības programmā papildu izvēles projekta partneris: 7.2.1. Latvijā reģistrēta pētniecības organizācija; 7.2.2. trešo valstu pētniecības organizācija, kura reģistrēta ārpus donorvalstīm un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un kuras galvenais mērķis ir patstāvīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādni vai plaši izplatīt to rezultātus mācīšanas, publicēšanas vai zināšanu nodošanas veidā. Trešo valstu pētniecības organizācija nesaņem finansējumu no kopējā Baltijas pētniecības programmai pieejamā finansējuma; 7.3. stipendiju programmas projektam pieejamais finansējums no stipendiju programmai kopējā pieejamā finansējuma ir no 10 000 euro līdz 200 000 euro, ja piedalās vismaz viens obligātais projekta partneris – donorvalstī dibināta augstskola. 9. Valsts izglītības attīstības aģentūra pilda aģentūras funkcijas stipendiju programmā un līdz 2021. gada 30. jūnijam – Baltijas pētniecības programmā. Ar 2021. gada 1. jūliju aģentūras funkcijas Baltijas pētniecības programmā pilda Latvijas zinātnes padome. 10. Aģentūra: 10.1. izstrādā Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projektu iesniegumu atlases nolikumus (tostarp ietverot tajos nosacījumu, ka projektu iesnieguma veidlapu sagatavo un aizpilda angļu valodā, projekta iesnieguma pielikumus pievieno angļu vai latviešu valodā, projekta apraksts (ne vairāk kā 3200 rakstu zīmes), kurā norādīts projekta mērķis, galvenās aktivitātes un sasniedzamie rezultāti, un projekta iesniedzēja apliecinājums ir latviešu valodā), kurus pirms apstiprināšanas saskaņo ar programmas apsaimniekotāju un vadošo iestādi; 10.2. izsludina Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projektu iesniegumu atlases; 10.3. izveido stipendiju programmas projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju; 10.4. pieņem lēmumu par Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kontrolē nosacījuma izpildi un paziņo par tā izpildi projekta iesnieguma iesniedzējam; 10.5. slēdz Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projekta līgumu ar līdzfinansējuma saņēmēju; 10.6. veic Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projekta īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā pārbaudes projekta īstenošanas vietās; 10.7. sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju aktualizē un īsteno Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas komunikācijas plānu. 11. Kopējais programmas pieejamais finansējums ir 10 000 000 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 1 500 000 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 8 500 000 euro. 12. Kopējais programmas pieejamā finansējuma sadalījums ir šāds: 12.1. kopējais Baltijas pētniecības programmai pieejamais finansējums ir 7 541 272 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 1 131 191 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 6 410 081 euro; 12.2. kopējais stipendiju programmai pieejamais finansējums ir 1 582 866 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 237 430 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 1 345 436 euro; 12.3. kopējais administratīvajiem izdevumiem pieejamais programmas finansējums ir 875 862 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 131 379 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 744 483 euro. 13. Aģentūra izmaksā avansu projekta līdzfinansējuma saņēmējam viena mēneša laikā no projekta līguma noslēgšanas dienas, kas ir ne vairāk kā: 13.1. Baltijas pētniecības programmā – 40 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām; 13.2. stipendiju programmā: 13.2.1. 80 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta ilgums ir 12 mēneši; 13.2.2. 40 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta ilgums ir 24 vai 30 mēneši. 14. Ar Baltijas pētniecības programmas īstenošanu saistītos jautājumus, piemēram, projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju apstiprināšana, vadlīniju apstiprināšana konkursa projektu iesniegumu iesniedzējiem un projektu iesniegumu vērtētājiem, priekšlikumu izvirzīšana projektu iesniegumu apstiprināšanai, apstiprināšanai ar nosacījumu vai noraidīšanai, lemj programmas komiteja. Programmas komitejā ir astoņi zinātnieki – pa diviem no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas. Programmas komitejas darbību nosaka programmas komitejas nolikums, ko sagatavo programmas apsaimniekotājs un apstiprina programmas komiteja. 15. Ar stipendiju programmas īstenošanu saistītos jautājumus, piemēram, vērtēšanas kritēriju apstiprināšana, gada pārskata saskaņošana, rezultātu, mērķu, iznākumu sasniegšanas progresa pārbaude un divpusējo attiecību stiprināšana, izskata un lemj sadarbības komiteja, kuras priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis. Sadarbības komitejas darbību nosaka sadarbības komitejas nolikums, ko sagatavo programmas apsaimniekotājs, saskaņo donoru programmas partneri un apstiprina izglītības un zinātnes ministrs. 16. Baltijas pētniecības programmā projekta iesnieguma iesniedzējs un projekta partneris īsteno ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu. Stipendiju programmā projekta iesnieguma iesniedzējs un projekta partneris īsteno projektu, kuram atbalsts no publiskajiem resursiem nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts. 17. Projekta iesniegumu vērtē: 17.1. Baltijas pētniecības programmā – programmas komiteja, kas veic arī projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas funkcijas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, pieaicinot ārējos ekspertus; 17.2. stipendiju programmā – projektu iesniegumu vērtēšanas komisija atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, pieaicinot ārējos ekspertus. 19. Projekta iesnieguma iesniedzējs Baltijas pētniecības programmā nodrošina pētniecības rezultātu un pētniecības datu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru. II. Atbalstāmās projekta darbības un programmas un projekta izmaksu attiecināmības, projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumi
20. Programmas ietvaros ir attiecināmas šādas programmas apsaimniekotāja un aģentūras administratīvās izmaksas: 20.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar programmas administrēšanas nodrošināšanu, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas; 20.2. netiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālajiem pakalpojumiem, kancelejas preču, aprīkojuma, programmatūras iegādi, un citas izmaksas, kas netieši saistītas ar programmas sagatavošanas un īstenošanas administrēšanu, kuras aprēķina kā vienotu likmi 10 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām. 21. Baltijas pētniecības programmas ietvaros projektos ir atbalstāmas tikai tādas fundamentālo un rūpniecisko pētījumu darbības, kurām nav saimnieciska rakstura: 21.1. pētniecība, kas ietver vienu no šādām kategorijām – fundamentālie pētījumi vai rūpnieciskie pētījumi; 21.2. zināšanu un tehnoloģiju pārnese (ievērojot šo noteikumu 2.3.4. apakšpunktu), ko īsteno, ievērojot vienu no šādiem nosacījumiem: 21.2.1. intelektuālā īpašuma licences līgumu slēdz ar licenciātu, un atlīdzības summa tiek noteikta atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā, uz konkurenci balstītā konkursa procedūrā; 21.2.2. labuma guvējs par visām licenciātam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai, par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības. Ja nav iespējams noteikt tirgus cenu, pierādījums tirgus cenai ir intelektuālā īpašuma publiska izsole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izsoļu organizēšanu vai dokumentēta sarunu procedūra starp pētniecības organizāciju –licenciāru – un licenciātu, kuras rezultātā licenciārs ir ieguvis augstāko cenu par savām intelektuālā īpašuma tiesībām; 21.3. pētniecības rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšana atvērtas piekļuves datubāzēs, Latvijas zinātniskajā periodikā, datubāzē Web of Science vai datubāzē SCOPUS iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos un citos krājumos; 21.4. aktivitātes, kas veicina jaunu zinātnisko metožu apgūšanu, doktorantu, zinātniskā grāda pretendentu, zinātnieku mobilitāti un ilgtermiņa sadarbību turpmākajos pētniecības projektos starp Latvijas, donorvalstu, Igaunijas un Lietuvas pētniecības organizācijām, sekmējot zināšanu pārnesi, tautsaimniecības attīstību un sabiedrības vajadzību nodrošināšanu; 21.5. projekta komunikācijas un publicitātes pasākumi. 22. Baltijas pētniecības programmas ietvaros ir attiecināmas šādas ar saimniecisko darbību nesaistītu pētījumu izmaksas: 22.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas: 22.1.1. projekta administratīvā un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas – darba samaksa, kā arī citi darba ņēmēja labā veicamie obligātie maksājumi, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Projekta partneris no Norvēģijas atlīdzības izmaksām var piemērot vienas vienības standarta likmi atbilstoši savas organizācijas noteikumiem. Projekta administratīvā personāla atlīdzības izmaksas nepārsniedz 10 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām; 22.1.2. komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, tostarp arī šo komandējumu izdevumu atlīdzība doktorantiem, zinātniekiem un ārējiem ekspertiem, kas ir pamatota un nepieciešama projekta īstenošanai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību; 22.1.3. amortizācijas izmaksas, kas attiecas uz projekta iesnieguma iesniedzēja un projekta partnera rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto projektā; 22.1.4. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu iegādes izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā; 22.1.5. citas projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas – publicitātes, dalības zinātniskajās konferencēs, forumos vai to organizēšanas izmaksas un citas izmaksas, kas ir pamatotas un nepieciešamas projekta īstenošanai; 22.1.6. ārējo pakalpojumu izmaksas, kas izmantotas vienīgi projekta mērķiem, tai skaitā uzņēmuma līguma izmaksas, autoratlīdzības līguma izmaksas, tulkošanas izmaksas, ārējā audita izmaksas, ja projekta iesnieguma iesniedzēja un projekta partnera izmaksas ir lielākas par 325 000 euro. Ārējo pakalpojumu izmaksas nepārsniedz 15 procentus no kopējām projekta izmaksām; 22.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās tiešā saistībā ar attiecināmajām tiešajām izmaksām un kuras ir attiecināmas uz projektu. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina kā vienotu likmi 25 procentu apmērā no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām, atskaitot ārējo pakalpojumu izmaksas. Ja projekta partneris no Norvēģijas piemēro šo noteikumu 22.1.1. apakšpunktā minēto vienas vienības standarta likmi, tad šim projekta partnerim netiešās izmaksas netiek piemērotas. 23. Stipendiju programmā atbalstāma darbība ir studējošo, akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitāte, ko īsteno divpusējā sadarbībā augstākās izglītības un zinātnes jomā un kas nodrošina iegūto studiju rezultātu savstarpēju atzīšanu, akadēmiskā un administratīvā personāla sadarbību, veicina studiju programmu attīstību, augstskolu starptautisko sadarbību un studējošo, akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitātes un karjeras attīstības stratēģiju īstenošanu. 24. Stipendiju programma paredz: 24.1. trīs līdz 11 mēnešus ilgu studējošo apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu augstskolām; 24.2. vienu līdz četras nedēļas ilgu akadēmiskā un administratīvā personāla apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu augstskolām. 25. Stipendiju programmā prioritāri ir atbalstāma mobilitāte, kas veido sinerģiju ar Baltijas pētniecības programmu un paredz studējošo iesaisti Baltijas pētniecības programmas ietvaros īstenotajos projektos. 26. Stipendiju programmā ir attiecināmas vienas vienības standarta likmes: 26.1. ceļa izdevumi studējošo, akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitātei atbilstoši attāluma kategorijai: 275 euro, ja noteiktā attāluma kategorija ir 500–1999 km, 360 euro, ja noteiktā attāluma kategorija ir 2000–2999 km. Attāluma kategorijas noteikšanai izmanto Eiropas Komisijas apstiprināto Erasmus+ programmas attāluma aprēķināšanas kalkulatoru; 26.2. uzturēšanās izdevumi studējošo mobilitātei: 26.2.1. no Latvijas uz donorvalsti – 1200 euro mēnesī. Ja mobilitātes ilgums nav izsakāms pilnos mēnešos, uzturēšanās izdevumu apmērs nepilnam mēnesim – vismaz 14 kalendāra dienām – ir 600 euro; 26.2.2. no donorvalsts uz Latviju – 1000 euro mēnesī. Ja mobilitātes ilgums nav izsakāms pilnos mēnešos, uzturēšanās izdevumu apmērs nepilnam mēnesim – vismaz 14 kalendāra dienām – ir 500 euro; 26.3. uzturēšanās izdevumi akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitātei: 26.3.1. no Latvijas uz donorvalsti – 1250 euro par vienu mobilitātes nedēļu, 2200 euro par divām mobilitātes nedēļām, 3000 euro par trim mobilitātes nedēļām, 4000 euro par četrām mobilitātes nedēļām; 26.3.2. no donorvalsts uz Latviju – 750 euro par vienu mobilitātes nedēļu, 1250 euro par divām mobilitātes nedēļām, 2000 euro par trim mobilitātes nedēļām, 3000 euro par četrām mobilitātes nedēļām; 26.4. projekta administratīvās izmaksas – 350 euro par vienu mobilitātes dalībnieku, ja nosūtītājaugstskolas kopējais mobilitātes dalībnieku skaits nepārsniedz 100 dalībniekus, 200 euro par vienu mobilitātes dalībnieku, ja nosūtītājaugstskolas kopējais mobilitātes dalībnieku skaits pārsniedz 100 dalībniekus. 27. Ja stipendiju programmā studējošais vai akadēmiskā un administratīvā personāla pārstāvis ir persona ar invaliditāti, papildu izdevumi, kas ir tieši saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu, ir attiecināmi 100 procentu apmērā no projektā attiecināmajām faktiskajām izmaksām. 28. Programmas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas: 28.1. ieguldījumi infrastruktūrā; 28.2. zaudējumi, kas radušies valūtas kursa svārstību dēļ; 28.3. maksa par finanšu transakcijām; 28.4. izmaksas, ko sedz no citiem avotiem; 28.5. naudas sodi, sankcijas un tiesvedības izdevumi, izņemot gadījumu, ja tiesāšanās ir nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai un ir ar to saistīta; 28.6. visi maksājumi, tai skaitā avansa maksājumi, un izdevumi par faktiski veiktajām piegādēm, izpildītajiem darbiem un pakalpojumiem, kas veikti ārpus projekta līgumā noteiktā projekta izdevumu attiecināmības perioda, izņemot izmaksas, par kurām rēķins izrakstīts izmaksu attiecināmības perioda pēdējā mēnesī un maksājums par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm veikts 30 kalendāra dienu laikā pēc attiecināmības perioda beigu datuma; 28.7. parāda procenti, aizdevumu apkalpošanas maksas un nokavējuma nauda; 28.8. atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis; 28.9. programmas izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 20., 22., 26. un 27. punktā. 29. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji uzteikt projekta līgumu, ja aģentūra konstatē, ka: 29.1. visi projekta izdevumi ir atzīti par neatbilstoši veiktiem izdevumiem; 29.2. nav sasniegts projekta mērķis atbilstoši projekta līgumam; 29.3. līdzfinansējuma saņēmējs projekta ietvaros izveidotās vai iegādātās vērtības neizmanto projektā paredzētajiem mērķiem; 29.4. līdzfinansējuma saņēmēja pieļautā pārkāpuma dēļ ir iestājušies apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt programmas mērķa, tās iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu; 29.5. projekta īstenošanas laikā nav izpildītas aģentūras atkārtotajā pieprasījumā norādītās prasības par projekta īstenošanu atbilstoši projekta līguma noteikumiem, tai skaitā projekta starpposma pārskatu projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā. 30. Līdzfinansējuma saņēmēji un to projektu partneri preču un pakalpojumu iegādi projekta vajadzībām veic, ievērojot publisko iepirkumu regulējumu, atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. 31. Saskaņā ar saprašanās memorandu programmā paredzēto divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu (turpmāk – fonda iniciatīvas) īstenošanai ir piešķirti 100 000 euro (turpmāk – divpusējās sadarbības fonda finansējums), kas ir Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējums 100 procentu apmērā. Fonda iniciatīvu īstenošanai ir obligāta donorvalsts partnera iesaiste. 32. Fonda iniciatīvas ir: 32.1. aktivitātes, lai stiprinātu divpusējās attiecības starp donorvalsti un Latviju; 32.2. programmas projektu partnerības veicināšana pirms projektu iesniegumu izstrādes un to izstrādes laikā; 32.3. sadarbības tīkla veidošana, pieredzes, zināšanu, labās prakses piemēru apmaiņa starp līdzfinansējuma saņēmējiem un donorvalsts institūcijām vai starptautiskajām organizācijām; 32.4. aktivitātes, lai stiprinātu sadarbību, veicinātu pieredzes un labās prakses apmaiņu starp programmas apsaimniekotāju, aģentūru un līdzīgām institūcijām donorvalstīs un citās saņēmējvalstīs, kā arī starptautiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka aktivitātē ir iesaistīta vismaz viena donorvalsts institūcija. 33. Ja šo noteikumu 32. punktā minētās fonda iniciatīvas īsteno divpusējās sadarbības fonda līdzfinansējuma saņēmējs, kas: 33.1. nav programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, tas sākotnēji izdevumus sedz no saviem līdzekļiem. Līdzfinansējuma saņēmējs 30 kalendāra dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas pabeigšanas sagatavo un iesniedz aģentūrai pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un to izdevumiem kopā ar izdevumus pamatojošo dokumentāciju. Aģentūra apstiprinātos izdevumus atmaksā līdzfinansējuma saņēmējam 20 darbdienu laikā no pārskata un attiecīgos izdevumus pamatojošo dokumentu kopiju iesniegšanas dienas aģentūrā; 33.2. ir programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, tā 30 kalendāra dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas pabeigšanas sagatavo pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un to izdevumiem un kopā ar izdevumus pamatojošo dokumentāciju iesniedz to pārbaudei neatkarīgam auditam vai Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējā audita struktūrvienībai. 34. Divpusējās sadarbības fonda finansējuma ietvaros īstenojamo fonda iniciatīvu plānu par visu programmas īstenošanas periodu izstrādā programmas apsaimniekotājs. Plānu apstiprina un fonda iniciatīvu priekšlikumus saskaņo: 34.1. programmas komiteja – par Baltijas pētniecības programmu; 34.2. sadarbības komiteja – par stipendiju programmu. 35. Programmas apsaimniekotājam pēc tās saskaņošanas programmas komitejā vai sadarbības komitejā ir tiesības iesniegt fonda iniciatīvu divpusējās sadarbības fonda komitejai, lai saņemtu papildu finansējumu no divpusējās sadarbības fonda. Ministru prezidents A. K. Kariņš
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" atklātā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji
1. Administratīvie kritēriji
Piezīmes. 1. * Projekta iesniegumus vērtē ar "Jā" (atbilst) un "Nē" (neatbilst) saskaņā ar administratīvajiem kritērijiem. Ja vērtējums ir negatīvs (N), projekta iesniegumu noraida. 2. P – var pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesnieguma iesniedzējs nodrošinās atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā. 2. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši trim kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Vērtējuma punktus piešķir katrā kvalitātes vērtēšanas kritērijā. Katru kvalitātes vērtēšanas kritēriju vērtē no 0 līdz 5 punktiem, un katrā kritērijā ir atšķirīga kvalitātes sliekšņa vērtība (punktu skaits), lai projekta iesniegums kvalificētos apstiprināšanai virzāmo projektu sarakstā. Vērtēšanas solis ir 0,5 punkti. Visi kvalitātes vērtēšanas kritēriji ir vienāda svara, un projektu iesniegumus kārto pēc kopējā iegūtā punktu skaita visos kvalitātes vērtēšanas kritērijos.
Piezīme. Projekta iesnieguma kopējais punktu skaits ir no 0 līdz 15. Kvalitātes sliekšņa vērtība (punktu skaits), lai projekta iesniegums kvalificētos apstiprināšanai virzāmo projektu sarakstā, ir 12,5 punkti. 3. Vērtējumu skala Katram kvalitātes vērtēšanas kritērijam punktu vērtības atbilst šādam vērtējumam:
Piezīme. Ja projekta pieteikuma vērtējums attiecīgajā kritērijā pārsniedz iepriekšējā zemākā vērtējuma prasības, bet pilnībā neizpilda nākamā augstākā vērtējuma prasības, vērtējumu var izteikt, piešķirot arī puspunktu.
4. Kritēriji vienādu projektu iesniegumam piešķirto kopējo punktu gadījumā Vienādu vērtējumu saņēmušo projektu iesniegumus secīgi kārto pēc šādiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem: 1. Projektu iesniegumus kārto pēc piešķirtajiem punktiem kritērijā "Zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība". 2. Projektu iesniegumus kārto pēc piešķirtajiem punktiem kritērijā "Projekta īstenošanas un vadības kvalitāte un efektivitāte, starptautiskās sadarbības pievienotā vērtība", tai skaitā sadarbības pievienotajai vērtībai Baltijas valstu reģionam un bilaterālās sadarbības ilgtspējai. 3. Projekta iesniegumi ar sabalansētu dzimumu pārstāvību (projekta iesnieguma iesniedzēja projekta galvenie izpildītāji) ir prioritāri atbalstāmi. Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Stipendijas" atklātā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji
1. Administratīvie kritēriji
Piezīmes. 1. * Projekta iesniegumus vērtē ar "Jā" (atbilst) un "Nē" (neatbilst) saskaņā ar administratīvajiem kritērijiem. Ja vērtējums ir negatīvs (N), projekta iesniegumu noraida. 2. P – var pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs nodrošinās atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā. 2. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji
Piezīmes. 1. Projekta iesnieguma kopējais punktu skaits ir 0–100. Kvalitātes sliekšņa vērtība (punktu skaits), lai projekta iesniegums kvalificētos apstiprināšanai virzāmo projektu sarakstā, ir 60 punkti. 2. Papildu 10 punktus piešķir projekta iesniegumam, kurā plānota sinerģija ar Baltijas pētniecības programmas projektiem. 3. Vērtējumu skala
Piezīmes. 1. Ļoti labi – projekta iesniegumā pilnībā aprakstīti visi projekta iesnieguma veidlapā ietvertie jautājumi. Pilnībā ietverta visa prasītā informācija projekta iesnieguma izvērtēšanai, nav būtisku nepilnību. 2. Labi – projekta iesniegumā pietiekami aprakstīti visi projekta iesnieguma veidlapā ietvertie jautājumi, lai gan būtu nepieciešami atsevišķi papildinājumi. Sniegta pietiekami skaidra informācija par gandrīz visiem projekta aspektiem. 3. Apmierinoši – projekta iesniegums kopumā sniedz minimāli nepieciešamo informāciju, taču tajā ir nepilnības. Daļēji ietverta pieprasītā informācija, taču par atsevišķiem jautājumiem informācija nav atrodama vai ir neskaidra. 4. Vāji – projekta iesniegums nesniedz nepieciešamo informāciju tā izvērtēšanai. Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitāšu "Baltijas pētniecības programma" un "Stipendijas" sasniedzamie rezultāti un iznākumi, to rādītāji, pārbaudes avoti un atskaitīšanās biežums
Piezīmes. 1 Ar vārdu "kopīgi" šā rezultāta ietvaros saprot Baltijas valstu un donorvalstu kopīgo darbu, kurā piedalās vismaz viena Baltijas valsts un vismaz viena donorvalsts. Rezultātus šiem rādītājiem aprēķina, pamatojoties uz Latvijas projektu iesniedzēju īstenotajiem projektiem. 2 Atvērtā "zelta" piekļuve (Golden Open Access), plānotā atvērtā piekļuve (pending Open Access) u. c. 3 Igaunija, Latvija, Lietuva. 4 Šo noteikumu ietvaros ar izglītības pakāpēm saprotams: 1) doktorants; 2) zinātniskā grāda pretendents; 3) pēcdoktorants; 4) zinātnieks. 5 Bāzes līnijas novērtējumu veiks Finanšu instrumenta birojs. Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" atklātā konkursa projektu iesniegumu tēmas un apakštēmas
Piezīme. * Personas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas valstspiederīgie. Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|