Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 333

Rīgā 2020. gada 2. jūnijā (prot. Nr. 38 9. §)
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" un aktivitātes "Stipendijas" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" un aktivitātes "Stipendijas" (turpmāk – programma):

1.1. mērķi, pieejamo finansējumu un sasniedzamos rezultātus;

1.2. programmas apsaimniekotāju, aģentūru un tās pienākumus;

1.3. prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un projekta partneriem;

1.4. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmību nosacījumus;

1.6. projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. divpusējās sadarbības fonda aktivitāšu ieviešanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts – projekts, kas ir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā apstiprināts projekta iesniegums un kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.1. aktivitātē "Baltijas pētniecības programma" (turpmāk – Baltijas pētniecības programma) projektu īsteno pētniecības organizācija vai aktivitātē "Stipendijas" (turpmāk – stipendiju programma) projektu īsteno Latvijas augstskola;

2.1.2. projektā īsteno šo noteikumu 21. vai 23. punktā norādītās atbalstāmās darbības, un tām nav saimnieciska rakstura;

2.2. atvērtā piekļuve (Open access) ir bezmaksas, brīva, tūlītēja, nemainīga brīvpieejas tiešsaistes piekļuve bez jebkāda veida ierobežojumiem pilnteksta publiski finansētiem zinātnisku pētījumu rezultātiem, kas ļauj lietotājam automatizēti tos apstrādāt (lasīt, lejupielādēt, kopēt, izplatīt, drukāt, meklēt un citēt vai izmantot jebkurā citā likumīgā veidā) ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām:

2.2.1. atvērtā plānotā piekļuve (pending Open access) – atvērtās piekļuves veids, kas paredz, ka zinātniska pētījuma rezultāts, kas nav publicēts atvērtās piekļuves formātā, būs pieejams atvērtās piekļuves formātā pēc embargo perioda (periods, kura laikā publikācija glabājas repozitorijā kā "slēgta", tas ir, publikācijas pilnais teksts nav atklāti pieejams);

2.2.2. atvērtā "zelta" piekļuve – atvērtās piekļuves veids, kas paredz zinātniska pētījuma rezultātu gala versijas tūlītēju un brīvu publisku pieejamību jebkuram interneta lietotājam bez maksas. Atvērtās "zelta" piekļuves zinātniskā pētījuma rezultāti var tikt publicēti atvērtās piekļuves žurnālos monogrāfiju sērijā, saglabājot autortiesības uz darbu, vai hibrīdžurnālos, izvēloties brīvpiekļuves opciju;

2.3. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:

2.3.1. izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu;

2.3.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai iegūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;

2.3.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

2.3.4. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:

2.3.4.1. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.8. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;

2.3.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībās;

2.4. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā sniegtajai definīcijai;

2.5. fundamentālie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 84. punktam;

2.6. kvalitātes slieksnis – minimālais sasniedzamais punktu skaits katrā šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā kopumā, kas norādīts projekta iesnieguma vērtējumā;

2.7. pētniecības dati – dokumenti digitālā formā, izņemot zinātniskas publikācijas, kas ievākti vai radīti pētniecības procesā un izmantoti par pierādījumu vai tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai validētu no pētījuma izrietošos atklājumus un secinājumus;

2.8. pētniecības organizācija – publisko vai privāto tiesību subjekts neatkarīgi no tā juridiskā statusa vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālus vai rūpnieciskus pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šāda pētniecības organizācija veic saimniecisko darbību, šīs saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Komersantiem, kas var izšķiroši ietekmēt šādu subjektu, piemēram, akcionāriem vai dalībniekiem, nedrīkst būt piekļuves priekšrocību tā radītajiem pētniecības rezultātiem;

2.9. donoru programmas partneri – Norvēģijas Pētniecības padome, Norvēģijas Starptautiskās sadarbības un kvalitātes uzlabošanas aģentūra augstākās izglītības jomā un Lihtenšteinas Nacionālā aģentūra starptautiskās izglītības jautājumos;

2.10. rūpnieciskie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktā noteiktajai definīcijai.

3. Programmas mērķis ir veicināt padziļinātu, uz pētījumiem balstītu zināšanu attīstību, uzlabojot:

3.1. Baltijas pētniecības programmā – Baltijas valstu pētniecības sniegumu starptautiskā līmenī, Latvijas, donorvalstu, Igaunijas un Lietuvas pētniecības organizācijām sadarbojoties fundamentālo pētījumu un rūpniecisko pētījumu jomā;

3.2. stipendiju programmā – augstskolu doktorantu, maģistra, bakalaura un profesionālo studiju programmu studentu (turpmāk kopā – studējošie), akadēmiskā un administratīvā augstskolas personāla (turpmāk – akadēmiskais un administratīvais personāls) prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā, veicinot divpusējo sadarbību un apmaiņu augstākās izglītības jomā starp Latvijas un donorvalstu augstskolām.

4. Programmas sasniedzamie rezultāti un iznākumi, to rādītāji, pārbaudes avoti un pārskatu sniegšanas biežums noteikts šo noteikumu 3. pielikumā.

5. Programmu īsteno atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā. Baltijas pētniecības programmas projekta iesniegums atbilst vismaz vienai no šo noteikumu 4. pielikumā norādītājām atklātā projektu iesniegumu konkursa projektu apakštēmām.

6. Projekta iesnieguma iesniedzējs ir:

6.1. Baltijas pētniecības programmā – Latvijā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam;

6.2. stipendiju programmā – Latvijas augstskola.

7. Projekta partneris:

7.1. Baltijas pētniecības programmā projektam pieejamo maksimālo finansējumu no kopējā Baltijas pētniecības programmai pieejamā finansējuma nosaka atbilstoši šādu obligāto projekta partneru skaitam:

7.1.1. ja projektā ir vismaz divi obligātie projekta partneri – viena Igaunijā vai Lietuvā reģistrēta pētniecības organizācija un viena donorvalstī reģistrēta pētniecības organizācija –, tad projekta summa ir no 300 000 euro līdz 800 000 euro;

7.1.2. ja projektā ir trīs obligātie projekta partneri – viena Igaunijā reģistrēta pētniecības organizācija, viena Lietuvā reģistrēta pētniecības organizācija un viena donorvalstī reģistrēta pētniecības organizācija –, tad projekta summa ir no 300 000 euro līdz 1 000 000 euro;

7.2. Baltijas pētniecības programmā papildu izvēles projekta partneris:

7.2.1. Latvijā reģistrēta pētniecības organizācija;

7.2.2. trešo valstu pētniecības organizācija, kura reģistrēta ārpus donorvalstīm un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un kuras galvenais mērķis ir patstāvīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādni vai plaši izplatīt to rezultātus mācīšanas, publicēšanas vai zināšanu nodošanas veidā. Trešo valstu pētniecības organizācija nesaņem finansējumu no kopējā Baltijas pētniecības programmai pieejamā finansējuma;

7.3. stipendiju programmas projektam pieejamais finansējums no stipendiju programmai kopējā pieejamā finansējuma ir no 10 000 euro līdz 200 000 euro, ja piedalās vismaz viens obligātais projekta partneris – donorvalstī dibināta augstskola.

8. Programmas apsaimniekotājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.

9. Valsts izglītības attīstības aģentūra pilda aģentūras funkcijas stipendiju programmā un līdz 2021. gada 30. jūnijam – Baltijas pētniecības programmā. Ar 2021. gada 1. jūliju aģentūras funkcijas Baltijas pētniecības programmā pilda Latvijas zinātnes padome.

10. Aģentūra:

10.1. izstrādā Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projektu iesniegumu atlases nolikumus (tostarp ietverot tajos nosacījumu, ka projektu iesnieguma veidlapu sagatavo un aizpilda angļu valodā, projekta iesnieguma pielikumus pievieno angļu vai latviešu valodā, projekta apraksts (ne vairāk kā 3200 rakstu zīmes), kurā norādīts projekta mērķis, galvenās aktivitātes un sasniedzamie rezultāti, un projekta iesniedzēja apliecinājums ir latviešu valodā), kurus pirms apstiprināšanas saskaņo ar programmas apsaimniekotāju un vadošo iestādi;

10.2. izsludina Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projektu iesniegumu atlases;

10.3. izveido stipendiju programmas projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju;

10.4. pieņem lēmumu par Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kontrolē nosacījuma izpildi un paziņo par tā izpildi projekta iesnieguma iesniedzējam;

10.5. slēdz Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projekta līgumu ar līdzfinansējuma saņēmēju;

10.6. veic Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas projekta īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā pārbaudes projekta īstenošanas vietās;

10.7. sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju aktualizē un īsteno Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas komunikācijas plānu.

11. Kopējais programmas pieejamais finansējums ir 10 000 000 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 1 500 000 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 8 500 000 euro.

12. Kopējais programmas pieejamā finansējuma sadalījums ir šāds:

12.1. kopējais Baltijas pētniecības programmai pieejamais finansējums ir 7 541 272 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 1 131 191 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 6 410 081 euro;

12.2. kopējais stipendiju programmai pieejamais finansējums ir 1 582 866 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 237 430 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 1 345 436 euro;

12.3. kopējais administratīvajiem izdevumiem pieejamais programmas finansējums ir 875 862 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 131 379 euro un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 744 483 euro.

13. Aģentūra izmaksā avansu projekta līdzfinansējuma saņēmējam viena mēneša laikā no projekta līguma noslēgšanas dienas, kas ir ne vairāk kā:

13.1. Baltijas pētniecības programmā – 40 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

13.2. stipendiju programmā:

13.2.1.  80 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta ilgums ir 12 mēneši;

13.2.2.  40 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta ilgums ir 24 vai 30 mēneši.

14. Ar Baltijas pētniecības programmas īstenošanu saistītos jautājumus, piemēram, projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju apstiprināšana, vadlīniju apstiprināšana konkursa projektu iesniegumu iesniedzējiem un projektu iesniegumu vērtētājiem, priekšlikumu izvirzīšana projektu iesniegumu apstiprināšanai, apstiprināšanai ar nosacījumu vai noraidīšanai, lemj programmas komiteja. Programmas komitejā ir astoņi zinātnieki – pa diviem no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas. Programmas komitejas darbību nosaka programmas komitejas nolikums, ko sagatavo programmas apsaimniekotājs un apstiprina programmas komiteja.

15. Ar stipendiju programmas īstenošanu saistītos jautājumus, piemēram, vērtēšanas kritēriju apstiprināšana, gada pārskata saskaņošana, rezultātu, mērķu, iznākumu sasniegšanas progresa pārbaude un divpusējo attiecību stiprināšana, izskata un lemj sadarbības komiteja, kuras priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis. Sadarbības komitejas darbību nosaka sadarbības komitejas nolikums, ko sagatavo programmas apsaimniekotājs, saskaņo donoru programmas partneri un apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

16. Baltijas pētniecības programmā projekta iesnieguma iesniedzējs un projekta partneris īsteno ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu. Stipendiju programmā projekta iesnieguma iesniedzējs un projekta partneris īsteno projektu, kuram atbalsts no publiskajiem resursiem nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts.

17. Projekta iesniegumu vērtē:

17.1. Baltijas pētniecības programmā – programmas komiteja, kas veic arī projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas funkcijas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, pieaicinot ārējos ekspertus;

17.2. stipendiju programmā – projektu iesniegumu vērtēšanas komisija atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, pieaicinot ārējos ekspertus.

18. Projekta maksimālais izdevumu attiecināmības termiņš ir 2024. gada 30. aprīlis.

19. Projekta iesnieguma iesniedzējs Baltijas pētniecības programmā nodrošina pētniecības rezultātu un pētniecības datu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru.

II. Atbalstāmās projekta darbības un programmas un projekta izmaksu attiecināmības, projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumi

20. Programmas ietvaros ir attiecināmas šādas programmas apsaimniekotāja un aģentūras administratīvās izmaksas:

20.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar programmas administrēšanas nodrošināšanu, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas;

20.2. netiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālajiem pakalpojumiem, kancelejas preču, aprīkojuma, programmatūras iegādi, un citas izmaksas, kas netieši saistītas ar programmas sagatavošanas un īstenošanas administrēšanu, kuras aprēķina kā vienotu likmi 10 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām.

21. Baltijas pētniecības programmas ietvaros projektos ir atbalstāmas tikai tādas fundamentālo un rūpniecisko pētījumu darbības, kurām nav saimnieciska rakstura:

21.1. pētniecība, kas ietver vienu no šādām kategorijām – fundamentālie pētījumi vai rūpnieciskie pētījumi;

21.2. zināšanu un tehnoloģiju pārnese (ievērojot šo noteikumu 2.3.4. apakšpunktu), ko īsteno, ievērojot vienu no šādiem nosacījumiem:

21.2.1. intelektuālā īpašuma licences līgumu slēdz ar licenciātu, un atlīdzības summa tiek noteikta atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā, uz konkurenci balstītā konkursa procedūrā;

21.2.2. labuma guvējs par visām licenciātam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai, par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības. Ja nav iespējams noteikt tirgus cenu, pierādījums tirgus cenai ir intelektuālā īpašuma publiska izsole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izsoļu organizēšanu vai dokumentēta sarunu procedūra starp pētniecības organizāciju –licenciāru – un licenciātu, kuras rezultātā licenciārs ir ieguvis augstāko cenu par savām intelektuālā īpašuma tiesībām;

21.3. pētniecības rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšana atvērtas piekļuves datubāzēs, Latvijas zinātniskajā periodikā, datubāzē Web of Science vai datubāzē SCOPUS iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos un citos krājumos;

21.4. aktivitātes, kas veicina jaunu zinātnisko metožu apgūšanu, doktorantu, zinātniskā grāda pretendentu, zinātnieku mobilitāti un ilgtermiņa sadarbību turpmākajos pētniecības projektos starp Latvijas, donorvalstu, Igaunijas un Lietuvas pētniecības organizācijām, sekmējot zināšanu pārnesi, tautsaimniecības attīstību un sabiedrības vajadzību nodrošināšanu;

21.5. projekta komunikācijas un publicitātes pasākumi.

22. Baltijas pētniecības programmas ietvaros ir attiecināmas šādas ar saimniecisko darbību nesaistītu pētījumu izmaksas:

22.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas:

22.1.1. projekta administratīvā un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas – darba samaksa, kā arī citi darba ņēmēja labā veicamie obligātie maksājumi, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Projekta partneris no Norvēģijas atlīdzības izmaksām var piemērot vienas vienības standarta likmi atbilstoši savas organizācijas noteikumiem. Projekta administratīvā personāla atlīdzības izmaksas nepārsniedz 10 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām;

22.1.2. komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, tostarp arī šo komandējumu izdevumu atlīdzība doktorantiem, zinātniekiem un ārējiem ekspertiem, kas ir pamatota un nepieciešama projekta īstenošanai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

22.1.3. amortizācijas izmaksas, kas attiecas uz projekta iesnieguma iesniedzēja un projekta partnera rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto projektā;

22.1.4. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu iegādes izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā;

22.1.5. citas projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas – publicitātes, dalības zinātniskajās konferencēs, forumos vai to organizēšanas izmaksas un citas izmaksas, kas ir pamatotas un nepieciešamas projekta īstenošanai;

22.1.6. ārējo pakalpojumu izmaksas, kas izmantotas vienīgi projekta mērķiem, tai skaitā uzņēmuma līguma izmaksas, autoratlīdzības līguma izmaksas, tulkošanas izmaksas, ārējā audita izmaksas, ja projekta iesnieguma iesniedzēja un projekta partnera izmaksas ir lielākas par 325 000 euro. Ārējo pakalpojumu izmaksas nepārsniedz 15 procentus no kopējām projekta izmaksām;

22.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās tiešā saistībā ar attiecināmajām tiešajām izmaksām un kuras ir attiecināmas uz projektu. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina kā vienotu likmi 25 procentu apmērā no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām, atskaitot ārējo pakalpojumu izmaksas. Ja projekta partneris no Norvēģijas piemēro šo noteikumu 22.1.1. apakšpunktā minēto vienas vienības standarta likmi, tad šim projekta partnerim netiešās izmaksas netiek piemērotas.

23. Stipendiju programmā atbalstāma darbība ir studējošo, akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitāte, ko īsteno divpusējā sadarbībā augstākās izglītības un zinātnes jomā un kas nodrošina iegūto studiju rezultātu savstarpēju atzīšanu, akadēmiskā un administratīvā personāla sadarbību, veicina studiju programmu attīstību, augstskolu starptautisko sadarbību un studējošo, akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitātes un karjeras attīstības stratēģiju īstenošanu.

24. Stipendiju programma paredz:

24.1. trīs līdz 11 mēnešus ilgu studējošo apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu augstskolām;

24.2. vienu līdz četras nedēļas ilgu akadēmiskā un administratīvā personāla apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu augstskolām.

25. Stipendiju programmā prioritāri ir atbalstāma mobilitāte, kas veido sinerģiju ar Baltijas pētniecības programmu un paredz studējošo iesaisti Baltijas pētniecības programmas ietvaros īstenotajos projektos.

26. Stipendiju programmā ir attiecināmas vienas vienības standarta likmes:

26.1. ceļa izdevumi studējošo, akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitātei atbilstoši attāluma kategorijai: 275 euro, ja noteiktā attāluma kategorija ir 500–1999 km, 360 euro, ja noteiktā attāluma kategorija ir 2000–2999 km. Attāluma kategorijas noteikšanai izmanto Eiropas Komisijas apstiprināto Erasmus+ programmas attāluma aprēķināšanas kalkulatoru;

26.2. uzturēšanās izdevumi studējošo mobilitātei:

26.2.1. no Latvijas uz donorvalsti – 1200 euro mēnesī. Ja mobilitātes ilgums nav izsakāms pilnos mēnešos, uzturēšanās izdevumu apmērs nepilnam mēnesim – vismaz 14 kalendāra dienām – ir 600 euro;

26.2.2. no donorvalsts uz Latviju – 1000 euro mēnesī. Ja mobilitātes ilgums nav izsakāms pilnos mēnešos, uzturēšanās izdevumu apmērs nepilnam mēnesim – vismaz 14 kalendāra dienām – ir 500 euro;

26.3. uzturēšanās izdevumi akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitātei:

26.3.1. no Latvijas uz donorvalsti – 1250 euro par vienu mobilitātes nedēļu, 2200 euro par divām mobilitātes nedēļām, 3000 euro par trim mobilitātes nedēļām, 4000 euro par četrām mobilitātes nedēļām;

26.3.2. no donorvalsts uz Latviju – 750 euro par vienu mobilitātes nedēļu, 1250 euro par divām mobilitātes nedēļām, 2000 euro par trim mobilitātes nedēļām, 3000 euro par četrām mobilitātes nedēļām;

26.4. projekta administratīvās izmaksas – 350 euro par vienu mobilitātes dalībnieku, ja nosūtītājaugstskolas kopējais mobilitātes dalībnieku skaits nepārsniedz 100 dalībniekus, 200 euro par vienu mobilitātes dalībnieku, ja nosūtītājaugstskolas kopējais mobilitātes dalībnieku skaits pārsniedz 100 dalībniekus.

27. Ja stipendiju programmā studējošais vai akadēmiskā un administratīvā personāla pārstāvis ir persona ar invaliditāti, papildu izdevumi, kas ir tieši saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu, ir attiecināmi 100 procentu apmērā no projektā attiecināmajām faktiskajām izmaksām.

28. Programmas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:

28.1. ieguldījumi infrastruktūrā;

28.2. zaudējumi, kas radušies valūtas kursa svārstību dēļ;

28.3. maksa par finanšu transakcijām;

28.4. izmaksas, ko sedz no citiem avotiem;

28.5. naudas sodi, sankcijas un tiesvedības izdevumi, izņemot gadījumu, ja tiesāšanās ir nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai un ir ar to saistīta;

28.6. visi maksājumi, tai skaitā avansa maksājumi, un izdevumi par faktiski veiktajām piegādēm, izpildītajiem darbiem un pakalpojumiem, kas veikti ārpus projekta līgumā noteiktā projekta izdevumu attiecināmības perioda, izņemot izmaksas, par kurām rēķins izrakstīts izmaksu attiecināmības perioda pēdējā mēnesī un maksājums par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm veikts 30 kalendāra dienu laikā pēc attiecināmības perioda beigu datuma;

28.7. parāda procenti, aizdevumu apkalpošanas maksas un nokavējuma nauda;

28.8. atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis;

28.9. programmas izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 20., 22., 26. un 27. punktā.

29. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji uzteikt projekta līgumu, ja aģentūra konstatē, ka:

29.1. visi projekta izdevumi ir atzīti par neatbilstoši veiktiem izdevumiem;

29.2. nav sasniegts projekta mērķis atbilstoši projekta līgumam;

29.3. līdzfinansējuma saņēmējs projekta ietvaros izveidotās vai iegādātās vērtības neizmanto projektā paredzētajiem mērķiem;

29.4. līdzfinansējuma saņēmēja pieļautā pārkāpuma dēļ ir iestājušies apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt programmas mērķa, tās iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;

29.5. projekta īstenošanas laikā nav izpildītas aģentūras atkārtotajā pieprasījumā norādītās prasības par projekta īstenošanu atbilstoši projekta līguma noteikumiem, tai skaitā projekta starpposma pārskatu projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

30. Līdzfinansējuma saņēmēji un to projektu partneri preču un pakalpojumu iegādi projekta vajadzībām veic, ievērojot publisko iepirkumu regulējumu, atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

III. Divpusējās sadarbības fonda ieviešanas pasākumi

31. Saskaņā ar saprašanās memorandu programmā paredzēto divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu (turpmāk – fonda iniciatīvas) īstenošanai ir piešķirti 100 000 euro (turpmāk – divpusējās sadarbības fonda finansējums), kas ir Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējums 100 procentu apmērā. Fonda iniciatīvu īstenošanai ir obligāta donorvalsts partnera iesaiste.

32. Fonda iniciatīvas ir:

32.1. aktivitātes, lai stiprinātu divpusējās attiecības starp donorvalsti un Latviju;

32.2. programmas projektu partnerības veicināšana pirms projektu iesniegumu izstrādes un to izstrādes laikā;

32.3. sadarbības tīkla veidošana, pieredzes, zināšanu, labās prakses piemēru apmaiņa starp līdzfinansējuma saņēmējiem un donorvalsts institūcijām vai starptautiskajām organizācijām;

32.4. aktivitātes, lai stiprinātu sadarbību, veicinātu pieredzes un labās prakses apmaiņu starp programmas apsaimniekotāju, aģentūru un līdzīgām institūcijām donorvalstīs un citās saņēmējvalstīs, kā arī starptautiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka aktivitātē ir iesaistīta vismaz viena donorvalsts institūcija.

33. Ja šo noteikumu 32. punktā minētās fonda iniciatīvas īsteno divpusējās sadarbības fonda līdzfinansējuma saņēmējs, kas:

33.1. nav programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, tas sākotnēji izdevumus sedz no saviem līdzekļiem. Līdzfinansējuma saņēmējs 30 kalendāra dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas pabeigšanas sagatavo un iesniedz aģentūrai pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un to izdevumiem kopā ar izdevumus pamatojošo dokumentāciju. Aģentūra apstiprinātos izdevumus atmaksā līdzfinansējuma saņēmējam 20 darbdienu laikā no pārskata un attiecīgos izdevumus pamatojošo dokumentu kopiju iesniegšanas dienas aģentūrā;

33.2. ir programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, tā 30 kalendāra dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas pabeigšanas sagatavo pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un to izdevumiem un kopā ar izdevumus pamatojošo dokumentāciju iesniedz to pārbaudei neatkarīgam auditam vai Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējā audita struktūrvienībai.

34. Divpusējās sadarbības fonda finansējuma ietvaros īstenojamo fonda iniciatīvu plānu par visu programmas īstenošanas periodu izstrādā programmas apsaimniekotājs. Plānu apstiprina un fonda iniciatīvu priekšlikumus saskaņo:

34.1. programmas komiteja – par Baltijas pētniecības programmu;

34.2. sadarbības komiteja – par stipendiju programmu.

35. Programmas apsaimniekotājam pēc tās saskaņošanas programmas komitejā vai sadarbības komitejā ir tiesības iesniegt fonda iniciatīvu divpusējās sadarbības fonda komitejai, lai saņemtu papildu finansējumu no divpusējās sadarbības fonda.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. jūnija
noteikumiem Nr. 333
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" atklātā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji

1. Administratīvie kritēriji

Nr. p. k. Administratīvais kritērijs Vērtējums "Jā"/"Nē"*
1. Projekta iesniegums ir sagatavots angļu valodā un iesniegts elektroniski, izmantojot elektronisko projektu iesniegumu iesniegšanas sistēmu atklāta konkursa sludinājumā norādītajā termiņā N
2. Projekta iesnieguma iesniedzējs un projekta partneris no Latvijas, ja attiecināms, ir Latvijā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst šo noteikumu 2.8. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem pētniecības organizācijas statusam N
3. Projekta partneri ir vismaz viena Igaunijā vai Lietuvā reģistrēta pētniecības organizācija un vismaz viena donorvalstī reģistrēta pētniecības organizācija N
4. Projekta iesnieguma iesniedzēja apliecinājumu parakstījusi projekta iesnieguma iesniedzēja atbildīgā amatpersona vai persona, kuras paraksttiesības apliecina projekta iesnieguma iesniedzēja izdots dokuments N
5. Projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts, un tam ir pievienoti visi projektu iesniegumu atlases nolikumā norādītie pielikumi N
6. Projekta iesniegumā plānotajām darbībām nav saimnieciska rakstura atbilstoši šo noteikumu 2.3. apakšpunktam P
7. Attiecināmo izmaksu aprēķini ir pareizi un atbilst projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām P
8. Projekta attiecināmās izmaksas atbilst šo noteikumu 22. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām, un projekta iesniegumā norādītais projekta finansējums atbilst šo noteikumu 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā norādītajam projekta finansējuma apmēram P
9. Projekta iesnieguma iesniedzējam un Latvijas projekta partnerim (ja attiecināms) Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas katram atsevišķi kopsummā pārsniedz 150 euro P

Piezīmes.

1. * Projekta iesniegumus vērtē ar "Jā" (atbilst) un "Nē" (neatbilst) saskaņā ar administratīvajiem kritērijiem. Ja vērtējums ir negatīvs (N), projekta iesniegumu noraida.

2. P – var pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesnieguma iesniedzējs nodrošinās atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā.

2. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši trim kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Vērtējuma punktus piešķir katrā kvalitātes vērtēšanas kritērijā. Katru kvalitātes vērtēšanas kritēriju vērtē no 0 līdz 5 punktiem, un katrā kritērijā ir atšķirīga kvalitātes sliekšņa vērtība (punktu skaits), lai projekta iesniegums kvalificētos apstiprināšanai virzāmo projektu sarakstā. Vērtēšanas solis ir 0,5 punkti. Visi kvalitātes vērtēšanas kritēriji ir vienāda svara, un projektu iesniegumus kārto pēc kopējā iegūtā punktu skaita visos kvalitātes vērtēšanas kritērijos.

Kritērijs Vērtējamie aspekti Punkti Kvalitātes sliekšņa vērtība
Zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība 1) skaidri definēta konceptuālā perspektīva un sasniedzamie mērķi;

2) projekta papildinošā zinātniskā vērtība;

3) pētniecības metodoloģijas un atbilstošā darba plāna kvalitāte un efektivitāte;

4) novatoriska pieeja un inovācijas potenciāls

0–5 4
Projekta īstenošanas un vadības kvalitāte un efektivitāte, starptautiskās sadarbības pievienotā vērtība 1) projekta vadītāja un projekta partneru kompetenču un kapacitātes atbilstība projekta uzdevumiem un sasniedzamajiem mērķiem;

2) darba plāna atbilstība projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai;

3) skaidri pamatoti nepieciešamie resursi un to izlietojums (personāla atalgojums, ceļa izdevumi, ārpakalpojumi u. c. izmaksas);

4) pētījumu veikšanai piemērota vide un nepieciešamais materiāltehniskais nodrošinājums;

5) zinātniskā personāla mācības;

6) projekta iesnieguma iesniedzēja un projekta partneru kompetenču un prasmju savstarpējā papildinātība, starptautiskās sadarbības ilgtspēja un redzējums par nākotnes sadarbības iespējām pēc projekta īstenošanas

0–5 3,5
Projekta aktivitāšu, rezultātu izplatīšanas un pielietojuma plānotā ietekme 1) projekta iesnieguma atbilstība Baltijas pētniecības programmas mērķiem un konkursa projektu apakštēmām;

2) pētījuma pievienotā vērtība zināšanu attīstīšanai Baltijas reģionā;

3) pētniecības tēmas nozīmība starptautiskā mērogā;

4) projekta rezultātu pārnese atbilstošām mērķgrupām un to praktiska pielietojamība, ieskaitot skaidrus, atbilstošus un efektīvus plānotās zināšanu pārneses mērķrādītājus

0–5 3,5

Piezīme. Projekta iesnieguma kopējais punktu skaits ir no 0 līdz 15. Kvalitātes sliekšņa vērtība (punktu skaits), lai projekta iesniegums kvalificētos apstiprināšanai virzāmo projektu sarakstā, ir 12,5 punkti.

3. Vērtējumu skala

Katram kvalitātes vērtēšanas kritērijam punktu vērtības atbilst šādam vērtējumam:

Punkti Vērtējums Skaidrojums
0 Nepietiekami Projekta iesniegums neatbilst kritērijam, tajā trūkst informācijas vai informācija ir nepilnīga, kas liedz sniegt kvalitatīvu vērtējumu
1 Vāji Projekta iesniegums kopumā neatbilst kritērijam vai tajā konstatējami būtiski trūkumi
2 Viduvēji Projekta iesniegums kopumā atbilst kritērijam, taču tajā ir būtiski trūkumi
3 Labi Projekta iesniegums atbilst kritērijam, taču ir konstatētas vairākas nepilnības
4 Ļoti labi Projekta iesniegums ļoti lielā mērā atbilst kritērijam, ir konstatētas atsevišķas nepilnības
5 Izcili Projekta iesniegums pilnībā atbilst visiem vērtēšanas kritērija aspektiem, pat ja konstatētas kādas nepilnības, tās ir maznozīmīgas

Piezīme. Ja projekta pieteikuma vērtējums attiecīgajā kritērijā pārsniedz iepriekšējā zemākā vērtējuma prasības, bet pilnībā neizpilda nākamā augstākā vērtējuma prasības, vērtējumu var izteikt, piešķirot arī puspunktu.

Punkti Vērtējums  
0 Nepietiekami  
0,5 Ļoti vāji  
1 Vāji  
1,5 Gandrīz viduvēji  
2 Viduvēji  
2,5 Gandrīz labi  
3 Labi  
3,5 Gandrīz ļoti labi  
4 Ļoti labi  
4,5 Teicami  
5 Izcili  

4. Kritēriji vienādu projektu iesniegumam piešķirto kopējo punktu gadījumā

Vienādu vērtējumu saņēmušo projektu iesniegumus secīgi kārto pēc šādiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem:

1. Projektu iesniegumus kārto pēc piešķirtajiem punktiem kritērijā "Zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība".

2. Projektu iesniegumus kārto pēc piešķirtajiem punktiem kritērijā "Projekta īstenošanas un vadības kvalitāte un efektivitāte, starptautiskās sadarbības pievienotā vērtība", tai skaitā sadarbības pievienotajai vērtībai Baltijas valstu reģionam un bilaterālās sadarbības ilgtspējai.

3. Projekta iesniegumi ar sabalansētu dzimumu pārstāvību (projekta iesnieguma iesniedzēja projekta galvenie izpildītāji) ir prioritāri atbalstāmi.

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. jūnija
noteikumiem Nr. 333
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Stipendijas" atklātā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji

1. Administratīvie kritēriji

Nr. p. k. Administratīvais kritērijs Vērtējums "Jā"/"Nē"*
1. Projekta iesniegums ir sagatavots angļu valodā un iesniegts elektroniski, izmantojot elektronisko projektu iesniegumu iesniegšanas sistēmu atklāta konkursa sludinājumā norādītajā termiņā N
2. Projekta iesnieguma iesniedzējs ir akreditēta Latvijas augstskola N
3. Projekta partneris ir donorvalsts augstskola N
4. Projekta iesnieguma iesniedzēja apliecinājumu parakstījusi projekta iesnieguma iesniedzēja atbildīgā amatpersona  vai persona, kuras paraksttiesības apliecina projekta iesnieguma iesniedzēja izdots dokuments N
5. Projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts, un tam ir pievienoti visi projektu iesniegumu atlases konkursa nolikumā norādītie pielikumi N
6. Projekta īstenošanas ilgums atbilst projekta iesniegumu atlases nolikumā norādītajam projekta īstenošanas ilgumam, un projekta plānotais studējošo, akadēmiskā un administratīva personāla apmaiņas ilgums atbilst šo noteikumu 24. punktam P
7. Projekta attiecināmās izmaksas atbilst šo noteikumu 26. un 27. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām un vienas vienības standarta likmēm, un projekta iesniegumā norādītais projekta finansējums atbilst šo noteikumu 7.3. apakšpunktā norādītajam projekta finansējuma apmēram P
8. Projekta partnera nodomu vēstuli parakstījusi projekta partnera atbildīgā amatpersona vai persona, kuras paraksttiesības apliecina projekta iesnieguma iesniedzēja izdots dokuments N
9. Projekta iesnieguma iesniedzējam Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro P

Piezīmes.

1. * Projekta iesniegumus vērtē ar "Jā" (atbilst) un "Nē" (neatbilst) saskaņā ar administratīvajiem kritērijiem. Ja vērtējums ir negatīvs (N), projekta iesniegumu noraida.

2. P – var pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs nodrošinās atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā.

2. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Kritērijs Vērtējamie aspekti Punkti Kvalitātes sliekšņa vērtība
Projekta atbilstība Plānotā projekta atbilstība iesaistīto augstskolu internacionalizācijas stratēģijai, plānotās personāla un/vai studentu mobilitātes izvēles pamatojums 0–30 15
Projekta izstrādes un ieviešanas kvalitāte Skaidri aprakstīti pienākumi, atbildības jomas un uzdevumu sadalījums starp iesaistītajām augstskolām, mobilitātes dalībnieku atlases procedūras kvalitāte, t. sk. dalībnieku atlases kritēriji, sniegtais atbalsts mobilitātes dalībniekiem, ieplānotā studentu mobilitātes perioda atzīšana (Eiropas kredītu pārneses sistēma (ECTS)) 0–40 20
Ietekme un izplatīšana Projekta iespējamā ietekme uz mobilitātes dalībniekiem un iesaistītajām augstskolām vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Publicitātes pasākumu, kuru mērķis ir izplatīt projekta rezultātus, kvalitāte augstskolu struktūrvienību un visas augstskolas līmenī, kā arī plašākā mērogā saņēmējvalstī un donorvalstī 0–30 15

Piezīmes.

1. Projekta iesnieguma kopējais punktu skaits ir 0–100. Kvalitātes sliekšņa vērtība (punktu skaits), lai projekta iesniegums kvalificētos apstiprināšanai virzāmo projektu sarakstā, ir 60 punkti.

2. Papildu 10 punktus piešķir projekta iesniegumam, kurā plānota sinerģija ar Baltijas pētniecības programmas projektiem.

3. Vērtējumu skala

Maksimālais kvalitātes vērtēšanas kritēriju punktu skaits Vērtējumu skala
ļoti labi labi apmierinoši vāji
40 34–40 28–33 20–27 0–19
30 26–30 21–25 15–20 0–14

Piezīmes.

1. Ļoti labi – projekta iesniegumā pilnībā aprakstīti visi projekta iesnieguma veidlapā ietvertie jautājumi. Pilnībā ietverta visa prasītā informācija projekta iesnieguma izvērtēšanai, nav būtisku nepilnību.

2. Labi – projekta iesniegumā pietiekami aprakstīti visi projekta iesnieguma veidlapā ietvertie jautājumi, lai gan būtu nepieciešami atsevišķi papildinājumi. Sniegta pietiekami skaidra informācija par gandrīz visiem projekta aspektiem.

3. Apmierinoši – projekta iesniegums kopumā sniedz minimāli nepieciešamo informāciju, taču tajā ir nepilnības. Daļēji ietverta pieprasītā informācija, taču par atsevišķiem jautājumiem informācija nav atrodama vai ir neskaidra.

4. Vāji – projekta iesniegums nesniedz nepieciešamo informāciju tā izvērtēšanai.

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. jūnija
noteikumiem Nr. 333
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitāšu "Baltijas pētniecības programma" un "Stipendijas" sasniedzamie rezultāti un iznākumi, to rādītāji, pārbaudes avoti un atskaitīšanās biežums
Plānotie rezultāti un iznākumi Sasniedzamie programmas rezultāti vai iznākumi Rādītāji Mērvienība Pārbaudes avots Atskaitīšanās biežums Sākuma stadija Sākuma gads Mērķa vērtība
Baltijas pētniecības programmas rezultāts Starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības sniegums1 Kopīgi iesniegto recenzēto zinātnisko publikāciju skaits (sadalīts pa donorvalstīm un zinātnisko publikāciju veidiem2) Skaits Pierādījums par iesniegto publikāciju Ik gadu 0 N/A 50
Kopīgo projekta iesniegumu skaits turpmākajam finansējumam (sadalīts pa donorvalstīm un pieteikumu tipiem) Skaits Iesnieguma kopija finansējuma piešķiršanai Ik gadu 0 N/A 10
Kopīgi reģistrēto pieteikumu skaits intelektuālā īpašuma aizsardzībai (sadalīts pa donorvalstīm) Skaits Iesniegto pieteikumu kopijas, atsauce uz reģistrāciju Ik gadu 0 N/A 3
Baltijas pētniecības programmas iznākums Veikta pētniecības zināšanu apmaiņa Atbalstīto zinātnieku skaits (sadalīts pa saņēmējvalstīm3, dzimumiem, izglītības pakāpēm4) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja atskaites Divreiz gadā 0 N/A 25
Stipendiju programmas rezultāts Uzlabotas studējošo un akadēmiskā un administratīvā personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un zinātnes jomā Studējošo skaits ar Eiropas kredītu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunktiem Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja atskaites Ik gadu 0 N/A 90
Stipendiju programmas iznākums Veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studējošie un akadēmiskais un administratīvais personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm Akadēmiskais un administratīvais personāls no donorvalstīm, kas piedalījās mobilitātē (skaits, sadalīts pa dzimumiem un donorvalstīm) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja atskaites Divreiz gadā 0 N/A 50
Akadēmiskais un administratīvais personāls no Latvijas, kas piedalījās mobilitātē (skaits, sadalīts pa dzimumiem un donorvalstīm) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja atskaites Divreiz gadā 0 N/A 100
Studējošie no donorvalstīm, kas piedalījās mobilitātē, (skaits, sadalīts pa dzimumiem un donorvalstīm) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja atskaites Divreiz gadā 0 N/A 10
Studējošie no Latvijas, kas piedalījās mobilitātē (skaits, sadalīts pa dzimumiem un donorvalstīm)   Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja atskaites Divreiz gadā 0 N/A 80
Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota sadarbība starp programmā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām Apmierinātības līmenis ar partnerību (sadalījumā pa valstu tipiem) Mērījums no 1 līdz 7 Aptauju rezultāti Ik gadu Tiks precizēts5 Tiks precizēts ≥ 4,5 un pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli
Uzticības līmenis starp sadarbībā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām (sadalījumā pa valstu tipiem) Mērījums no 1 līdz 7 Aptauju rezultāti Ik gadu Tiks precizēts5 Tiks precizēts ≥ 4,5 un pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli
Sadarbībā iesaistīto organizāciju daļa, kuras izmanto no divpusējām partnerattiecībām iegūtās zināšanas (sadalījumā pa valstu tipiem) Procenti Aptauju rezultāti Ik gadu N/A N/A ≥ 50 % un pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli
Divpusējās sadarbības iznākums Veicināta sadarbība starp donorvalstīm un saņēmējvalsti Projektu skaits, kuru ietvaros noteikta sadarbība ar donorvalsts projekta partneri (sadalījumā pa donorvalstīm) Skaits Līgums, kas noslēgts ar līdzfinansējuma saņēmēju (kopija).

Partnerības līgums, kas noslēgts starp līdzfinansējuma saņēmēju un projekta partneriem (kopija)

Divreiz gadā 0 N/A 13

Piezīmes.

1 Ar vārdu "kopīgi" šā rezultāta ietvaros saprot Baltijas valstu un donorvalstu kopīgo darbu, kurā piedalās vismaz viena Baltijas valsts un vismaz viena donorvalsts. Rezultātus šiem rādītājiem aprēķina, pamatojoties uz Latvijas projektu iesniedzēju īstenotajiem projektiem.

2 Atvērtā "zelta" piekļuve (Golden Open Access), plānotā atvērtā piekļuve (pending Open Access) u. c.

3 Igaunija, Latvija, Lietuva.

4 Šo noteikumu ietvaros ar izglītības pakāpēm saprotams: 1) doktorants; 2) zinātniskā grāda pretendents; 3) pēcdoktorants; 4) zinātnieks.

5 Bāzes līnijas novērtējumu veiks Finanšu instrumenta birojs.

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. jūnija
noteikumiem Nr. 333
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" atklātā konkursa projektu iesniegumu tēmas un apakštēmas
1. tēma. Sabiedrības veselība un e-veselība

Projektam šajā tematiskajā jomā jārada jaunas zināšanas par slimību profilaksi un veselības aprūpi, kas vērsta uz pacientu

1.1. apakštēma Populācijā balstīti pētījumi par uzvedības faktoriem saistībā ar veselību (alkohola un apreibinošo vielu lietošana un atkarība, fiziskā aktivitāte, sēdošs dzīvesveids un diēta, garīgā veselība) un to ietekmi uz slimību profilaksi
1.2. apakštēma E-veselība un integrētā aprūpe
1.3. apakštēma Sirds un asinsvadu slimību vai vēža profilakse, to personalizēta, uz pacientu vērsta aprūpe
2. tēma. Migrācija un sociālā iekļaušana

Projektam šajā tematiskajā jomā jāsniedz ieguldījums migrācijas procesu izpētē un migrācijas radīto sabiedrības izaicinājumu risināšanā, kā arī citu, ar sociālo iekļaušanu un nevienlīdzību saistītu izaicinājumu risināšanā.

Tiek sagaidīts, ka papildu imigrācijas radīto izaicinājumu pētījumos tiek apskatītas arī emigrācijas sekas, piemēram "smadzeņu aizplūde" un iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Pētījumam jāveido ietekme uz rīcībpolitiku, sniedzot rekomendācijas rīcībpolitikai un izmantojot arī citus ceļus

2.1. apakštēma Sociālās iekļaušanas pētniecība, kas ietver nevienlīdzības modeļu un tendenču analīzi plašākā mērogā, piemēram, pētot ekonomisko nevienlīdzību, nevienlīdzību izglītībā, ģeogrāfisko vai minoritāšu un majoritāšu nevienlīdzību
2.2. apakštēma Pētījums, kas koncentrējas uz trešo valstu valstspiederīgo* migrāciju uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (EEZ)/Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kā arī migrāciju EEZ/EBTA iekšienē
2.3. apakštēma Migrācijas pētniecība starp Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm
3. tēma. Kiberdrošība un sabiedrības drošība

Projektam šajā tematiskajā jomā jāpalīdz risināt pētniecības izaicinājumus, kas saistīti ar publisko un privāto infrastruktūru (jo īpaši kritisko infrastruktūru) un vispārējo digitālo drošību EEZ/EBTA valstīs, jo īpaši, lai aizsargātu cilvēkus no ļaunprātīgām kiberdarbībām

3.1. apakštēma Pētījumi par kiberdrošību, kuros tiek pētīti jautājumi par datu aizsardzību un tiešsaistes darbību drošumu publiskām un privātām institūcijām/organizācijām un sabiedrībai kopumā
3.2. apakštēma Pētījums sabiedrības drošības jomā, kurā tiek vērsta uzmanība uz dažādu neatliekamās palīdzības pakalpojumu un krimināltiesību sistēmas funkciju optimizāciju
4. tēma. Reģionālā ekonomiskā attīstība, nodarbinātība, darba tirgus regulējums un sociālā politika

Projektam šajā tematiskajā jomā jāpalīdz risināt izaicinājumus, kas saitīti ar urbanizācijas, iedzīvotāju emigrācijas un sabiedrības novecošanas ietekmi uz ekonomiski mazāk attīstītiem reģioniem, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, ekonomiskā aktivitāte, produktivitāte un sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.

Projektā īpaši gaidīta ir padziļināta kvantitatīvo metožu un plaša spektra datubāzu izmantošana

4.1. apakštēma Reģionu sociālās un ekonomiskās transformācijas izaicinājumi iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošanas un zemas produktivitātes kontekstā
4.2. apakštēma Kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas risinājumi, dzīvotspējīga un godīga darba tirgus politikas scenāriji
4.3. apakštēma Risinājumi reģionu labklājības stiprināšanai, veicot sociālās un darba tirgus rīcībpolitikas un tās ietekmes uz iedzīvotājiem un mājsaimniecībām salīdzinošo analīzi
5. tēma. Inovatīvi risinājumi efektīvai un ilgtspējīgai resursu izmantošanai

Pētījumiem šajā tematiskajā jomā jāsniedz pienesums globāli aktuālo jautājumu risināšanā attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu, dekarbonizāciju un atbildīgu resursu izmantošanu. Projekti var ietvert materiālu, tehnoloģiju, digitālo risinājumu vai sociālekonomisko aspektu izpēti vismaz vienā no apakštēmām

5.1. apakštēma Efektīvas urbānās enerģijas sistēmas (ēkas, rūpniecība, pakalpojumi, transports un mobilitāte)
5.2. apakštēma Atjaunojamā enerģija vietējām enerģijas sistēmām
5.3. apakštēma Alternatīvās degvielas transportam un siltumapgādei
5.4. apakštēma Atkritumi kā resurss, atkritumu apritīgas izmantošanas risinājumi (var attiekties uz jebkura veida atkritumiem, piemēram, pārtika, materiāli, ūdens, tekstils)
5.5. apakštēma Drošas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas
5.6. apakštēma Ilgtspējīga ūdens un ūdens resursu apsaimniekošana

Piezīme. * Personas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas valstspiederīgie.

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 333Pieņemts: 02.06.2020.Stājas spēkā: 05.06.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 107, 04.06.2020. OP numurs: 2020/107.2
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
315147
05.06.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)