1. Noteikumi nosaka:

1.1. Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk – dienests) priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;

1.2. pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;

1.3. komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2. Valsts kanceleja informē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50.¹ panta ceturtajā daļā minētos komisijas locekļus un Finanšu sektora attīstības padomi par komisijas izveidi un termiņu, kādā deleģējami pārstāvji darbam komisijā.

3. Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu uz dienesta priekšnieka amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka šo noteikumu 20. punktā minēto dokumentu iesniegšanai 30 dienu ilgu termiņu. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 dienām.

4. Konkurss notiek trijās kārtās.

5. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu dienesta priekšnieka amata pretendentu atlasē. Personāla atlases eksperti veic darba tirgus izpēti un pretendentu piesaisti, dzīvesgaitas apraksta (turpmāk – CV) un reputācijas sākotnējo pārbaudi, piedalās komisijas sēdēs, novērtē pretendentu vadības kompetences, ievāc atsauksmes, sniedz atgriezenisko saiti pretendentiem un sagatavo individuālās attīstības plānu pretendentam, kas tiek virzīts apstiprināšanai amatā.

6. Informācijai, kas saņemta komisijas darba vajadzībām un ir komisijas radīta, noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

7. Komisijas priekšsēdētājs pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:

7.1. vienojas par komisijas darba grafiku;

7.2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.

8. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sēdes var notikt klātienē, neklātienē (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.

9. Komisijas sēdes ir slēgtas.

10. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.

11. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

12. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.

13. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz četri komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot priekšsēdētāju.

14. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

15. Katrs komisijas loceklis un Finanšu sektora attīstības padomes deleģētais pārstāvis apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta pretendenta atlasē, kā arī apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kura komisijas loceklim un deleģētajam vai pilnvarotajam pārstāvim ir kļuvusi zināma konkursa norises laikā.

16. Komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā, ja ir iespējams interešu konflikts.

17. Finanšu sektora attīstības padomes deleģēto pārstāvju viedoklim ir ieteikuma raksturs.

18. Uz komisijas sēdi var uzaicināt ekspertus. Ekspertu viedoklim ir ieteikuma raksturs.

19. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par konkursa izsludināšanu, Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā (www.cvvp.nva.gov.lv), Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) un sociālajos tīklos.

20. Lai pieteiktos konkursam, pretendents Valsts kancelejā iesniedz šādus dokumentus:

20.1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā (ne vairāk par 3500 rakstu zīmēm datorrakstā), norādot motivāciju ieņemt vakanto amatu un savu redzējumu par dienesta darbības prioritātēm;

20.2. pretendenta CV, kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām;

20.3. izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

20.4. valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopiju, ja latviešu valoda nav dzimtā valoda un persona iepriekš nav strādājusi Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā daļā minētajās institūcijās;

20.5. vismaz divu svešvalodu prasmes pašnovērtējumu (ietverams CV);

20.6. apliecinājumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (ietverams pieteikuma vēstulē).

21. Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.

22. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē pretendentu atbilstību dienesta priekšnieka amatam noteiktajām prasībām.

23. Pretendentus, kuri neatbilst dienesta priekšnieka amatam noteiktajām prasībām, noraida.

24. Konkursa otrā kārta ir klātienes intervija un redzējuma prezentācija par dienesta prioritātēm un attīstību. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu atbilstību amata prasībām, komisija:

24.1. intervē pretendentus, noskaidrojot viņu motivāciju ieņemt vakanto amatu;

24.2. uzklausa pretendenta redzējumu par dienesta darbības prioritātēm un attīstību;

24.3. uzdod jautājumus, lai novērtētu pretendenta profesionālo kvalifikāciju un praktiskā darba pieredzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un organizācijas vadībā;

24.4. novērtē pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;

24.5. aicina pretendentu demonstrēt divu svešvalodu zināšanas, uz diviem no jautājumiem atbildot svešvalodā.

25. Pretendenta redzējumu par dienesta prioritātēm un attīstību katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (1. pielikums).

26. Pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (2. pielikums).

27. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra pretendenta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).

28. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais pretendenta novērtējums ir vismaz trīs punkti, pretendentu aicina uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu.

29. Par pretendentiem, kuri tiek virzīti uz trešo kārtu, komisijas priekšsēdētājs pieprasa Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par viņu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

30. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, vērtē pretendenta vadības kompetences, izmantojot vismaz divas novērtēšanas metodes, tai skaitā interviju. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (3. pielikums).

31. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu.

32. Vērtē šādas pretendenta vadības kompetences:

32.1. pārmaiņu vadīšana (kritiskā kompetence);

32.2. lēmumu pieņemšana (kritiskā kompetence);

32.3. stratēģiskais redzējums;

32.4. komandas vadīšana;

32.5. rezultātu sasniegšana.

33. Pretendenta vadības kompetenču novērtējums uzskatāms par neatbilstošu, ja kāda no kritiskajām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "labi" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido".

34. Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu apstiprināšanai dienesta priekšnieka amatā Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.

35. Dienesta priekšnieka amata pretendentu, kurš ieguvis visaugstāko kompetenču novērtējumu, komisija virza apstiprināšanai Saeimā.

36. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem neatbilst dienesta priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām, Valsts kanceleja par to informē visus trešajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.