1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc  mantojuma aizgādņa lūguma, kā arī pēc  ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, sastāda mantojuma inventāra sarakstu.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 866 redakcijā)

2. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei mantojuma aizgādņa lūgumu vai zvērināta notāra aicinājumu sastādīt mantojuma inventāra sarakstu, ja mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vieta, bet gadījumā, ja mantojamās mantas atrašanās vieta nav zināma, mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta ir zvērināta  tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 866 redakcijā)

3. Tiesības iepazīties ar mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas lietu un saņemt ziņas no tās ir personai, kura lūgusi mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu (turpmāk – ieinteresētā persona), zvērinātam notāram, kurš izsniedzis aicinājumu sastādīt mantojuma inventāra sarakstu, un citiem mantiniekiem, ja tādi ir.

4. Ieinteresētā persona pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā veic maksājumu zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības apmērā, kā arī ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības veikšanu saistīto izdevumu segšanai. Lietas gaitā pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma ieinteresētā persona iemaksā papildu summu, lai segtu ar amata darbību veikšanu saistītos izdevumus, ja tādi lietā radušies vai paredzami. Zvērināts tiesu izpildītājs var atteikties pieņemt izpildei mantojuma aizgādņa lūgumu vai zvērināta notāra aicinājumu sastādīt mantojuma inventāra sarakstu vai izbeigt jau uzsāktu lietu, ja nav veikts maksājums amata atlīdzības apmērā un nav segti ar mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu saistītie izdevumi.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 866 redakcijā)

5. Zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu par mantojuma inventāra sarakstu mantojuma lietā, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu un ieinteresētās personas iesniegumu, kurā izteikts lūgums sastādīt mantojuma inventāra sarakstu.

6. Ieinteresētā persona iesniegumā norāda:

6.1. vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, ja ieinteresētā persona ir fiziska persona, vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kā arī pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja ieinteresētā persona ir juridiska persona;

6.2. mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo dzīvesvietu;

6.3. zvērinātu notāru, pēc kura aicinājuma sastādāms mantojuma inventāra saraksts (ja mantojuma inventāra saraksts sastādāms, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu);

6.4. veidu, kādā izsniedzams mantojuma inventāra saraksts, – papīra formā vai elektroniski, un ieinteresētās personas elektroniskā pasta adresi, ja mantojuma inventāra saraksts izsniedzams elektroniskā formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu;

6.5. šādu informāciju, ja ieinteresētajai personai tā ir zināma:

6.5.1. mantojuma atstājējam piederējušo mantu un tās atrašanās vietu;

6.5.2. mantojuma atstājēja tiesības uz mantu, kas izriet no noslēgtā līguma. Ja līgums ir noslēgts rakstveidā, iesniegumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu norakstu vai kopiju;

6.5.3. mantojuma atstājēja prasījumus pret trešajām personām un prasījumu summu, iesniegumam pievienojot dokumentus, ja tādi ir, kas pamato šos prasījumus;

6.5.4. citu informāciju, kas var būt noderīga mantojuma inventāra saraksta sastādīšanai.

(Grozīts ar MK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 866)

7. Ieinteresētā persona iesniegumā ar parakstu apliecina, ka tajā norādītās ziņas ir patiesas.

8. Zvērināts tiesu izpildītājs, ievērojot šo noteikumu 10. punktā norādīto ierobežojumu, mantojuma inventāra sarakstā iekļauj to mantojuma atstājēja mantu, kas norādīta ieinteresētās personas iesniegumā un par kuras esību zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinājies dabā vai veicot pārbaudes publiskos reģistros. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē arī citu ieinteresētās personas iesniegumā nenorādītu mantojuma atstājēja mantu, kuras iekļaušanai mantojuma inventāra sarakstā nav nepieciešams veikt darbības ārpus tās apgabaltiesas darbības teritorijas, kurā viņš praktizē, to iekļauj mantojuma inventāra sarakstā.

9. Sastādot mantojuma inventāra sarakstu, neatkarīgi no ieinteresētās personas iesniegumā norādītās informācijas zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums noskaidrot, vai mantojuma atstājējam ir:

9.1. publiskajos reģistros reģistrēta manta;

9.2. pieprasījuma noguldījuma, maksājumu vai ieguldījumu konti Latvijā darbojošās kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē;

9.3. finanšu instrumentu konti kredītiestādēs vai ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kā arī finanšu instrumenti centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā;

9.4. citas vērtības Latvijā darbojošās kredītiestādēs.

10. Zvērināts tiesu izpildītājs mantojuma inventāra sarakstā neiekļauj mantu, ja tās iekļaušanai mantojuma inventāra sarakstā nepieciešams veikt darbības ārpus tās apgabaltiesas darbības teritorijas, kurā viņš praktizē. Par šādu mantu zvērināts tiesu izpildītājs informē ieinteresēto personu, izskaidrojot tai tiesības vērsties ar iesniegumu par mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu pie attiecīgajā apgabaltiesā  praktizējoša zvērināta tiesu izpildītāja, bet gadījumā, ja mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas lieta uzsākta, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, – pie zvērināta notāra ar lūgumu uzdot sagatavot mantojuma inventāra sarakstu attiecīgajā apgabaltiesā praktizējošam zvērinātam tiesu izpildītājam.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 866 redakcijā)

11. Mantojuma inventāra sarakstā zvērināts tiesu izpildītājs uzskaita mantojuma atstājējam piederējušās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tai skaitā mantojuma atstājēja tiesības uz mantu un prasījumus pret trešajām personām, kas izriet no noslēgtajiem darījumiem. Mantojuma inventāra sarakstā norāda arī uz mantojuma atstājēja vārda kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) atvērtus pieprasījuma noguldījuma, maksājumu vai ieguldījumu kontus, tai skaitā tos, kam ir negatīvs konta atlikums. Mantojuma inventāra sarakstā nenorāda mantojuma atstājēja parādus.

12. Pēc ieinteresētās personas lūguma, tiklīdz tā iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā mantas novērtējuma izdarīšanai nepieciešamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina sertificētu vērtētāju vai attiecīgās nozares speciālistu mantas novērtēšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs mantas vērtības noteikšanai var izmantot arī ieinteresētās personas iesniegtu novērtējumu, ja zvērināts tiesu izpildītājs to atzīst par pieļaujamu un vērā ņemamu.

13. Ja mantas novērtēšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav pieaicināts sertificēts vērtētājs vai attiecīgās nozares speciālists, mantojuma inventāra sarakstā iekļautās mantas vērtību nosaka šādā veidā:

13.1. nekustamā īpašuma vērtību nosaka, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas aktuālajiem datiem par mantojuma atstājējam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu kadastra objektu;

13.2. to kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu, akciju un kooperatīvās sabiedrības paju vērtību, kuras netiek tirgotas regulētajā tirgū, nosaka pēc to nominālvērtības;

13.3. to finanšu instrumentu vērtību, kuri tiek turēti mantojuma atstājēja finanšu instrumentu kontā un kuri iekļauti finanšu instrumentu regulētajā tirgū, kā arī to finanšu instrumentu vērtību, kuri atrodas centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā, nosaka atbilstoši to tirgus cenai mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas dienā;

13.4. naudas līdzekļu vērtību nosaka pēc to nominālvērtības saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto valūtas kursu;

13.5. kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs novērtē atbilstoši attiecīgajā apvidū esošajām cenām, ievērojot mantas nolietojuma pakāpi.

14. Mantojuma inventāra sarakstā iekļautajām prasījuma tiesībām norāda prasījuma summu, ja tā ir zināma.

15. Ja mantojamās mantas vērtību noteikt nav iespējams, mantojuma inventāra sarakstā norāda, ka manta nav novērtējama.

16. Vienā mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas lietā zvērināts tiesu izpildītājs attiecībā uz mantojuma atstājēja mantu, kuru tas konstatējis, ievērojot šo noteikumu 10. punktā noteikto ierobežojumu, sastāda tikai vienu mantojuma inventāra sarakstu. Vienu mantojuma inventāra sarakstu sastāda arī tad, ja pie zvērināta tiesu izpildītāja vienā un tai pašā mantojuma lietā vēršas vairākas ieinteresētās personas.

17. Mantojuma inventāra sarakstā norāda:

17.1. zvērinātu notāru, pēc kura aicinājuma sastādīts mantojuma inventāra saraksts (ja mantojuma inventāra saraksts sastādīts, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu);

17.2. mantojuma atstājējam piederējušo mantu (arī tiesības uz mantu un prasījumus), kas konstatēta mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas laikā;

17.3. katras mantas nosaukumu, pazīmes un vērtību;

17.4. veidu, kādā noteikta katras mantas vērtība;

17.5. mantas novērtēšanai pieaicinātā sertificētā vērtētāja vai attiecīgās nozares speciālista vārdu, uzvārdu, personas kodu un prakses vietu, ja tāda ir, kā arī sertifikāta numuru, ja tāds ir.

(Grozīts ar MK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 866)

18. Ja miris viens no laulātajiem, kuru starpā pastāvējušas likumiskās laulāto mantiskās attiecības, un laulības laikā iegūta manta, kas reģistrēta uz mantojuma atstājēja vārda, un ziņas par šādu mantu pieejamas publiskā reģistrā, šāda manta pilnā apmērā iekļaujama mantojuma inventāra sarakstā. Ja manta reģistrēta uz pārdzīvojušā laulātā vārda kā viņa atsevišķa manta, to mantojuma inventāra sarakstā neiekļauj.

19. Reģistrējamām lietām piederību nosaka pēc attiecīgā publiskā reģistra ierakstiem. Nereģistrējamas lietas, uz kurām pretenzijas par to piederību pieteikušas trešās personas, iekļauj mantojuma inventāra sarakstā, norādot pieteikto pretenziju. Ja trešā persona pirms mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina nereģistrējamās lietas piederību trešajai personai, zvērināts tiesu izpildītājs šādu mantu sarakstā neiekļauj.

20. Personai, kura uzskata, ka manta vai tās daļa nav mantojuma atstājēja manta, bet tā nevar iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam mantas piederību apliecinošus dokumentus vai zvērināts tiesu izpildītājs tos neatzīst par pietiekamiem mantas piederības konstatēšanai, ir tiesības celt prasību tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

21. Mantojuma inventāra sarakstā iekļauto mantu zvērināts tiesu izpildītājs nenodod glabāšanā.

22. Zvērināts tiesu izpildītājs mantojuma inventāra saraksta oriģinālu glabā savā prakses vietā. Ja mantojuma inventāra saraksts sagatavots papīra formā, zvērināts tiesu izpildītājs izsniedz ieinteresētajai personai apliecinātu mantojuma inventāra saraksta norakstu. Ja mantojuma inventāra saraksts sagatavots elektroniski un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, zvērināts tiesu izpildītājs to nosūta elektroniskā pasta sūtījumā uz ieinteresētās personas iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

23. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma var izlabot mantojuma inventāra sarakstā pārrakstīšanās kļūdas, pieņemot par to atsevišķu lēmumu. Par pieņemto lēmumu zvērināts tiesu izpildītājs paziņo ieinteresētajai personai un zvērinātam notāram, kurš izsniedzis aicinājumu sastādīt mantojuma inventāra sarakstu.

24. Ja mantojuma inventāra saraksta  sastādīšanas lieta uzsākta, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, izmaiņas mantojuma inventāra sarakstā pēc tā sastādīšanas un izsniegšanas var veikt tikai pēc zvērināta notāra aicinājuma.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 866 redakcijā)