1.pants. Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību.

2.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.

3.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

4.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.

5.pants. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

6.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz sešdesmit piecu gadu vecumam; šo termiņu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs var pagarināt līdz septiņdesmit gadiem.

8.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.

9.pants. (1) Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Informāciju par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā triju dienu laikā pēc tam, kad izdots rīkojums par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu.

(3) Informāciju par zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu Tieslietu ministrija nosūta Valsts kasei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 14.04.2011. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

10.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

11.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

12.pants. (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

4) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) pēc akreditētas studiju programmas apguves ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;

5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) tiesneša amatā, zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā,

b) vismaz divus gadus — zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā,

c) vismaz piecus gadus pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas — citā juridiskās specialitātes amatā;

6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004., 22.12.2005., 27.01.2011. un 26.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

13.pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata, atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora amata, kamēr no attiecīgajā disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;

7) kuras atrodas aizgādnībā;

8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu;

9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

14.pants. Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.

15.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

16.pants. Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda īpaša eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

17.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1. — 5.punkta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

(3) Persona kārto daļēju zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu, rakstveidā atrisinot vienu juridisku uzdevumu, ja tā no zvērināta tiesu izpildītāja amata atbrīvota saskaņā ar šā likuma 90.pantu un no dienas, kad attiecīgā persona atbrīvota no zvērināta tiesu izpildītāja amata, pagājuši ne vairāk kā divi gadi un kopš zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena vai zvērināta tiesu izpildītāja regulārā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas — ne vairāk kā pieci gadi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

19.pants. (1) Eksaminācijas komisija pārbauda personas zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

(2) Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

20.pants. (1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004., 22.12.2005. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

22.pants. Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas dienas pirms eksāmena paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

23.pants. (1) Personām, kuras eksāmenu nokārtojušas, par to izsniedz apliecību.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatu.

23.¹pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

24.pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs nosūta pretendentiem uzaicinājumu pieteikties uz šo amata vietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

25.pants. (1) Pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina viņa atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka pretendenta uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no šā likuma 13.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem. Uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu nevar pieteikties pretendents, kurš ieguvis parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.

(2) Pretendents uzrāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteicies pretendents, kura nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, viņam ir atļauts zvērēt tikai pēc tam, kad šis pretendents izbeidzis minēto nodarbošanos.

(4) Ja uz vakanto amata vietu pieteikušies vairāki pretendenti, priekšrocība tikt ieceltam amatā ir tam pretendentam, kurš pildījis zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus vai kurš tieši pirms pieteikšanās uz vakanto amata vietu ir nostrādājis bez pārtraukuma zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā vismaz divus gadus. Ja uz vakanto amata vietu vienlaikus pieteikušies vairāki pretendenti, kuriem ir priekšrocība tikt ieceltiem amatā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome katrā konkrētajā gadījumā izvērtē, kurš no viņiem virzāms iecelšanai amatā.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

26.pants. To pretendentu sarakstu, kuri iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

27.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu par viņa uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā.

28.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu vai pārcelšanu, ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi.

30.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu amata vietu pēc viņa lūguma, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

31.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi (profesionālo darbību), paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām un tieslietu ministram prakses vietas adresi, bet Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei — prakses vietas adresi un prakses saimnieciskās darbības tiesisko formu. Šādu paziņojumu sniedz arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta vai saimnieciskās darbības tiesiskā forma. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome triju dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas nodrošina tās publicēšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā.

(27.01.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.01.2013. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

32.pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs saziņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ieceļ zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veiks amata pienākumus prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā. Zvērināta tiesu izpildītāja aizstāšana viņa atvaļinājuma laikā tiek saskaņota Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam uzdots veikt amata pienākumus vakantā iecirknī vai citā iecirknī prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā, zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina šā iecirkņa atsevišķas lietvedības kārtošanu un depozīta summu uzskaiti.

(3) Izbeidzot pildīt amata pienākumus vakantā iecirknī vai citā iecirknī prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā, zvērināts tiesu izpildītājs nodod visas iecirkņa lietvedībā esošās lietas un grāmatas zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš iecelts amatā vakantā iecirknī vai kurš atradās prombūtnē, kā arī nodrošina iecirknim piekritīgā depozīta konta pārņemšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

(Nodaļa 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008. Nodaļas normas piemērojamas no 01.07.2008. Sk. pārejas noteikumus.)

32.¹ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja motivētu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei. Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņu nevar pagarināt vairāk kā divas reizes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

32.² pants. Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda zvērināta tiesu izpildītāja teorētiskās zināšanas (arī normatīvo aktu pārzināšanu), kas nepieciešamas, lai veiktu zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.

32.³ pants. Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un eksāmena kārtošanas dienu. Informāciju par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un eksāmena kārtošanas dienu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

32.⁴ pants. Kvalifikācijas eksāmenu rīko ne retāk kā reizi gadā. Lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un tā norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma. Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

32.⁵ pants. Par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu nav jāmaksā.

32.⁷ pants. (1) Eksaminācijas komisijas lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram.

(1¹) Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš kārtojis kvalifikācijas eksāmenu, divu nedēļu laikā pēc šā eksāmena norises dienas, iesniedzot pamatotu iesniegumu tieslietu ministram, var informēt par eksāmena laikā pieļautiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas viņa ieskatā varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.

(1²) Tieslietu ministrs eksaminācijas komisijas lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem apstiprina divu nedēļu laikā pēc šā panta 1.¹ daļā noteiktā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Eksaminācijas komisijas lēmums stājas spēkā dienā, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis.

(2) Konstatējot kvalifikācijas eksāmena kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksaminācijas komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu. Atkārtoti kvalifikācijas eksāmenu rīko ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

32.⁸ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš nenokārto kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti to kārto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā (skaitot no sākotnējā kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstiprināšanas dienas), bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu, - nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, iegūst negatīvu vērtējumu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu saskaņā ar šā likuma 92.panta pirmās daļas 6.punktu.

33.pants. (1) Ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu par sevi un par savu palīgu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs var neslēgt individuālo profesionālās darbības riska apdrošināšanas līgumu par sevi vai par savu palīgu uz laiku, kamēr zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgs atrodas iepriekš plānotā ilgstošā prombūtnē.

(4) Zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina, ka līdz ar profesionālās darbības atsākšanu ir spēkā viņa vai viņa palīga (ja ilgstošā prombūtnē ir bijis viņa palīgs) individuālais profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

34.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

35.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus.

(2) Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības laiku. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums vismaz 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālā apdrošināšanas līguma kopiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

36.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

38.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju.

(2) Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst normatīvo aktu prasībām vai ir izbeigts, zvērināts tiesu izpildītājs atstādināms vai atceļams no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

39.pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga profesionālo darbību, iesniedzamas pilsētas (rajona) tiesai atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja amata vietai.

(3) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 27.01.2011. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

40.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un dotie rīkojumi, veicot amata darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.

(2) Ja zvērināta tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi, veicot mantojuma apsardzību, mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu mantojuma lietā vai darbības lietā par bezmantinieku mantu, netiek izpildīti, viņš par to sastāda aktu un iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc sava amata vietas, lai tiesa izlemtu jautājumu par konkrētās personas atbildību un naudas soda uzlikšanu. Jautājumu par personas atbildību un naudas soda apmēru tiesa izlemj kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu neizpildi tiesas spriedumu un citu nolēmumu izpildes procesā.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

41.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju motivēti pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

43.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda amata darbībās klātesošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.

44.pants. Lai nodrošinātu savu amata pienākumu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību, un tās pienākums ir šo palīdzību sniegt.

45.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

46.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.

47.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus (73. un 74.pants).

49. pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt amata darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas, vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē zvērināts tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

50.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajos aktos viņa paša vai šā likuma 49.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.

51.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un nēsā amata zīmi.

52.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju;

3) Tieslietu ministrijai - tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;

4) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei - tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus (to skaitā dokumentus, kas sastādīti, veicot šā likuma 74. un 75.pantā norādītās darbības) nedrīkst izdot ārpus prakses telpām, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(5) Ja uzsākts kriminālprocess, ekspertīzes izdarīšanai krimināllietā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti nekavējoties atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

(6) Pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai disciplinārlietas ietvaros pēc tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvarota pārstāvja pieprasījuma zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums izsniegt apliecinātas dokumentu kopijas no viņa lietvedībā esošajām lietām, depozītu un dokumentu grāmatām. Šis noteikums attiecas arī uz tiem zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajiem dokumentiem un sarakstiem, kuri tiek glabāti elektroniskā formā.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

(Nodaļa 22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

53.pants. (1) Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.

(2) Vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu tieslietu ministram ir tiesības atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

55.pants. (1) Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības kriminālprocesā par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu un tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības tiek atlikta līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas procesa virzītāja galīgais nolēmums šajā kriminālprocesā.

(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no procesa virzītāja saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56.panta trešajā daļā un 65.pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts.

(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

58.pants. (1) Tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, elektroniski nosūtot uz Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes oficiālo elektroniskā pasta adresi šo sūdzību lietās taisīto spēkā stājušos nolēmumu norakstus. Kriminālprocesa virzītājs informē tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par gadījumiem, kad kriminālprocess uzsākts pret zvērinātu tiesu izpildītāju un tas ieguvis procesuālās tiesības uz aizstāvību, zvērināts tiesu izpildītājs atzīts par aizdomās turēto vai saukts pie kriminālatbildības, vai tam piemērots drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja procesuālo lēmumu vai darbības atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārajai atbildībai, ja vien šis tiesu izpildītājs nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai rupju neuzmanību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

59.pants. (1) Tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ierosinātās disciplinārlietas materiālus tieslietu ministrs nodod izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina disciplinārlietu komisijas darbu.

60.pants. (1) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) divi tieslietu ministrijas pārstāvji;

2) divi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlēti pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis.

(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

(4) Disciplinārlietu komisijas pārstāvjus, kurus ievēlē zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē, var apstiprināt disciplinārlietu komisijas sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

61.pants. (1) Disciplinārlietu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse locekļu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs. Protokola oriģināls glabājas Tieslietu ministrijā.

(3) Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kādam no disciplinārlietu komisijas locekļiem ir atšķirīgas domas, tās ieraksta protokolā.

(4) Disciplinārlietu komisijas lēmumu paraksta disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs.

62.pants. (1) Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai vai, ja nepieciešams, sniegt rakstveida paskaidrojumus.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nesniedz rakstveida paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām.

63.pants. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;

2) pieaicināt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvi vai pārstāvi no tās rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas, kuras darbības teritorijā praktizē zvērināts tiesu izpildītājs, kura darbības tiek izvērtētas;

3) lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veikt zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudi.

64.pants. Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm zvērināta tiesu izpildītāja darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.

65.pants. (1) Disciplinārlietu komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai Tieslietu ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šā likuma 66.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt tieslietu ministram, ka zvērināts tiesu izpildītājs atceļams no amata;

3) izbeigt disciplinārlietu;

4) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, disciplinārlietu komisija lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

66.pants. (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) uzlikt naudas sodu no 150 līdz 5000 euro apmērā.

(2) Tieslietu ministram divu nedēļu laikā no disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu — atcelšanu no amata vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.

(3) Tieslietu ministrs šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:

1) ja disciplinārlietu komisija, izvērtējot izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu un sekas, zvērināta tiesu izpildītāja vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams disciplinārsods - atcelšana no amata;

2) (izslēgts ar 20.12.2007. likumu);

3) ja zvērināts tiesu izpildītājs nepilda šā panta pirmās daļas 3.punktā uzlikto disciplinārsodu.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 12.09.2013. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

67.pants. (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas.

(2) Šā likuma 57.pantā noteiktajā gadījumā disciplināratbildības noilgums skaitāms no dienas, kad likumīgā spēkā stājies attiecīgs tiesas spriedums.

68.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu vai disciplinārlietas izbeigšanu paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un zvērinātam tiesu izpildītājam.

69.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

69.¹ pants. (1) Disciplinārlietā pieņemto lēmumu vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome triju dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi attiecīgu informāciju no Tieslietu ministrijas, publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā, aizsedzot to informācijas daļu, kura atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu ir pārsūdzējis, attiecīgo lēmumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā publicē triju dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome saņēmusi no Tieslietu ministrijas informāciju par to, ka stājies spēkā galīgais tiesas nolēmums, ar kuru pieteikums noraidīts.

(3) Publicēto lēmumu no mājaslapas internetā dzēš pēc viena gada no tā publicēšanas dienas triju dienu laikā.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

70.pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā no atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par ārkārtas kvalifikācijas eksāmena noteikšanu šim zvērinātam tiesu izpildītājam. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena kārtošana neatbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākuma kārtot šā likuma 32.¹ pantā noteikto kvalifikācijas eksāmenu.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

71.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(2) Personai ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstu vai zvērināta notāra aicinājumu par mantojuma apsardzību, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu vai šo likumu ir piekritīgs viņa iecirknim.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam viena kalendāra gada laikā ir tiesības pieņemt izpildei ierobežotu skaitu izpildu dokumentu par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro. Šādu izpildu dokumentu skaitu, kuru atļauts pieņemt izpildei, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome līdz katra kārtējā gada 15. janvārim attiecībā uz katras apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem iecirkņiem aprēķina atsevišķi, izmantojot šādu formulu:

(X: iecirkņu skaits) + P = Y, kur

X — Izpildu lietu reģistrā iepriekšējā kalendāra gada laikā attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajos iecirkņos kopā izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro;

P — 10 procentu no rezultāta, kas iegūts, X izdalot ar apgabaltiesas darbības teritorijā esošo iecirkņu skaitu;

Y — izpildu dokumentu skaits par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro, kādu vienā attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajā iecirknī atļauts pieņemt izpildei kārtējā kalendāra gada ietvaros.

(5) Ja kārtējā kalendāra gada ietvaros mainās attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošo iecirkņu skaits, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pārrēķina izpildu dokumentu skaitu, kuru atļauts pieņemt izpildei, izmantojot šā panta ceturtajā daļā noteikto formulu.

(6) Ja kārtējā kalendāra gada laikā visos attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajos iecirkņos izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro, kopā sasniedz 80 procentus no šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātā izpildu dokumentu skaita, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pārrēķina izpildu dokumentu skaitu, kuru attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem iecirkņiem atļauts pieņemt izpildei kārtējā kalendāra gada ietvaros, izmantojot šā panta ceturtajā daļā noteikto formulu, kur P ir 20 procentu no rezultāta, kas iegūts, X izdalot ar apgabaltiesas darbības teritorijā esošo iecirkņu skaitu.

(7) Šā panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajā kārtībā iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo uz augšu līdz veselam skaitlim. Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts ir nulle, izpildu dokumentu skaitu, kuru apgabaltiesas darbības teritorijā esošajos iecirkņos atļauts pieņemt izpildei kārtējā kalendāra gada laikā, nosaka atbilstoši attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem iecirkņiem iepriekšējā kalendāra gadā noteiktajam šādu izpildu dokumentu skaitam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.01.2013., 26.11.2015. un 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019. Ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 44. un 45. punktu)

75.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu atļauts:

1) sagādāt no valsts, pašvaldību vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi profesionālās darbības veikšanai;

2) sastādīt izlīgumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā;

3) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu);

4) sniegt juridisko palīdzību, sagatavojot dokumentus un konsultējot jautājumos, kas saistīti ar tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts sniegt juridisko palīdzību saistībā ar lietām, kurās viņš veicis šā likuma 73. un 74.pantā minētās amata darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

76.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē aprēķinātās summas.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs dod norēķinu par naudas summām, kas izlietotas ar amata darbībām saistītiem izdevumiem.

77.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.

(Nodaļa 26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

77.¹ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic mantojuma apsardzību, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei zvērināta notāra aicinājumu, ja tajā norādītās mantas atrašanās vieta ir zvērināta tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

(3) Persona, kura lūgusi mantojuma apsardzību, pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā norādīto summu, kas nepieciešama mantojuma apsardzības darbību uzsākšanai. Lietas gaitā pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma persona, kura lūgusi mantojuma apsardzību, iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā papildu summu, lai segtu ar mantojuma apsardzību saistītos izdevumus. Zvērināta tiesu izpildītāja norādītās summas nesamaksāšana ir pamats mantojuma apsardzības izbeigšanai.

(4) Tiesības saņemt ziņas un iepazīties ar mantojuma apsardzības lietas dokumentiem ir personai, kura lūgusi mantojuma apsardzību, zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību, mantiniekiem un mantojuma aizgādnim, ja tāds ir iecelts.

77.² pants. (1) Mantojuma apsardzība uzsākama bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Paziņojums par mantojuma apsardzības uzsākšanu netiek sūtīts.

(2) Ja pilngadīga persona atsakās zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veic mantojuma apsardzības darbības, ielaist nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā manta, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē iekļūst nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās un veic mantojuma apsardzības darbības.

(3) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamais īpašums, telpas vai citas glabātavas, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā manta, ir slēgtas vai tajās netiek sastapta pilngadīga persona, zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai citām glabātavām atstāj paziņojumu par mantojuma apsardzības darbību veikšanas datumu un laiku, norādot, ka gadījumā, ja paziņojumā norādītajā datumā un laikā netiks nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās, tiks veikta to piespiedu atvēršana policijas pārstāvja klātbūtnē. Ja nekustamais īpašums, telpas vai citas glabātavas pieder trešajām personām, paziņojums tiek nosūtīts attiecīgajām personām ar pasta sūtījumu vai uz oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

(4) Ja paziņojumā norādītajā laikā zvērinātam tiesu izpildītājam mantojuma apsardzības darbību veikšanai netiek nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā policijas pārstāvja klātbūtnē. Ja nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās pēc to atvēršanas netiek sastapta neviena pilngadīga persona, zvērināts tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādā par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai citām glabātavām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties zvērināta tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas.

(5) Par šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018. Grozījums par trešās daļas papildināšanu ar vārdiem "vai uz oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts" stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

77.³ pants. (1) Personas, kuras dzīvojušas ar mirušo personu vienā dzīvoklī vai pie kurām atrodas mantojamā manta, rakstveidā sniedz apliecinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam, ka tās no palikušās mantas neko nav noslēpušas un tām nav zināms, ka kādu mantas daļu pēc mantas atstājēja nāves būtu noslēpušas, paņēmušas vai aiznesušas citas personas. Ja šīs personas atsakās sniegt apliecinājumu, tās rakstveidā paskaidro atteikuma iemeslus.

(2) Ja kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām personām atsakās sniegt apliecinājumu vai dot paskaidrojumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz to tiesai, lai tiesa izlemtu jautājumu par attiecīgās personas atbildību. Personas atteikums neaptur zvērināta tiesu izpildītāja darbības.

(3) Ja tiek konstatēts, ka persona sniegusi nepatiesas ziņas, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.

(4) Lietas, uz kurām pretenzijas par to piederību pieteikušas trešās personas, aizzīmogo vai apķīlā un aizzīmogošanas vai apķīlāšanas aktā norāda pieteikto pretenziju. Ja persona aizzīmogošanas vai apķīlāšanas brīdī vai pirms tam iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina mantas piederību, zvērināts tiesu izpildītājs šādu mantu aktā neiekļauj. Personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz apķīlājamo vai aizzīmogojamo mantu vai tās daļu, bet tā nevar iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam mantas piederību apliecinošus dokumentus vai zvērināts tiesu izpildītājs tos neatzīst par pietiekamiem mantas piederības konstatēšanai, ir tiesības celt prasību tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

(5) Ja ir saņemts paziņojums, ka starp mirušās personas lietām atrodas testaments, zvērināts tiesu izpildītājs to uzmeklē vispirms. Ja testamentu atrod, zvērināts tiesu izpildītājs to nosūta zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību.

77.⁴ pants. (1) Aizzīmogošanu izdara, ja šis mantojuma apsardzības līdzeklis norādīts zvērināta notāra aicinājumā vai zvērināts tiesu izpildītājs to konkrētajā gadījumā atzīst par lietderīgāko mantojuma apsardzības līdzekli vai ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nekavējoties apķīlāt mantu. Šādā gadījumā, tiklīdz tas ir iespējams, zvērināts tiesu izpildītājs mantu apķīlā.

(2) Aizzīmogošanu izdara, aizzīmogojot lietu glabātavas, iesaiņojumus, kuros lietas sasaiņotas, vai, ja mantojamā manta ir nekustamais īpašums, aizzīmogojot pašu īpašumu. Aizzīmogošanā var piedalīties Notariāta likuma 289.pantā norādītās personas.

(3) Nav aizzīmogojams nekustamais īpašums, telpas, glabātavas un lietas, kas nepieciešamas ikdienas lietošanai personām, kuras lieto attiecīgo nekustamo īpašumu, telpas, glabātavas un lietas, kā arī tāds nekustamais īpašums un lietas, kuras pēc to rakstura nevar aizzīmogot. Neaizzīmogojamās lietas un nekustamais īpašums ir apķīlājams. Apsargājamā manta ir apķīlājama arī tad, ja zvērināts tiesu izpildītājs to konkrētajā gadījumā atzīst par lietderīgāku mantojuma apsardzības līdzekli nekā aizzīmogošana.

(4) Zvērināts tiesu izpildītājs visas ar aizzīmogošanu saistītās darbības ieraksta aktā. Aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs un personas, kuras piedalījušās aizzīmogošanā. Ja kāda no personām aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

77.⁵ pants. (1) Kustamās mantas apķīlāšana izpaužas tās aprakstīšanā un novērtēšanā. Nekustamā īpašuma apķīlāšana izpaužas tā aprakstīšanā un, ja nepieciešams, arī novērtēšanā. Mantojamās mantas aprakstīšanu un novērtēšanu zvērināts tiesu izpildītājs veic atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kustamās mantas un nekustamā īpašuma aprakstīšanas un novērtēšanas kārtībai, ciktāl šajā likumā nav paredzēts citādi.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs par apķīlāšanas darbībām sastāda aktu. Aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs un personas, kuras piedalījušās mantas apķīlāšanā. Ja kāda no šīm personām aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

77.⁶ pants. (1) Aizzīmogotā vai apķīlātā manta nododama mantojuma aizgādnim. Līdz ar aizzīmogotās vai apķīlātās mantas nodošanu mantojuma aizgādnim mantojuma apsardzība izbeidzas.

(2) Ja līdz mantas aizzīmogošanas vai apķīlāšanas dienai mantojuma aizgādnis nav iecelts, zvērināts tiesu izpildītājs aizzīmogotās vai apķīlātās mantas apsardzībai ieceļ kustamās mantas glabātāju vai nekustamā īpašuma pārvaldnieku.

(3) Kustamās mantas glabātājs rakstveidā apliecina, ka viņš apķīlāto mantu neatsavinās, neieķīlās un neizlietos citam uzdevumam vai nolūkam un ka par tās izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības. Zvērināta tiesu izpildītāja ieceltais nekustamā īpašuma pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā stāvoklī, kāds tas bija aprakstīšanas brīdī, un kopā ar to pašu kustamo mantu. Nekustamā īpašuma pārvaldniekam ir tāda pati atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas glabātājam.

(4) Apķīlātās vērtslietas un vērtspapīrus zvērināts tiesu izpildītājs izņem un nodod mantojuma aizgādnim, bet, ja tāds nav iecelts un zvērināts tiesu izpildītājs pats nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(5) Naudu zvērināts tiesu izpildītājs izņem un iemaksā savā depozīta kontā, bet, ja ir iecelts mantojuma aizgādnis, – aizgādņa norādītajā kontā.

(6) Lietas, kas ātri bojājas, nekavējoties pārdodamas atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kustamās mantas pārdošanas kārtībai, bet par tām saņemtā nauda pēc izdevumu atskaitīšanas ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību, par depozīta kontā ieskaitīto naudu, kas saņemta par lietu pārdošanu.

77.⁷ pants. Mantojamo naudas līdzekļu apķīlāšanu kredītiestādē zvērināts tiesu izpildītājs veic, dodot rīkojumu ieskaitīt attiecīgos naudas līdzekļus (to skaitā noguldījumus) zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

77.⁸ pants. Pēc zvērināta notāra aicinājuma izpildes zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo aktu, kurā norāda visas lietā veiktās darbības un to rezultātu. Aktu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību.

77.⁹ pants. (1) Ja mantojuma apsardzības darbību veikšanas brīdī mantojuma aizgādnis nebija iecelts, pēc mantojuma aizgādņa iecelšanas aizzīmogoto vai apķīlāto mantu vai apķīlātos naudas līdzekļus nodod mantojuma aizgādnim.

(2) Zīmogus zvērināts tiesu izpildītājs noņem mantojuma aizgādņa klātbūtnē. Par visām ar zīmogu noņemšanu saistītajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Aktu paraksta zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinātās klātesošās personas. Ja kāda no šīm personām atsakās aktu parakstīt, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā. Aktu zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību.

(3) Ja manta nodota glabāšanā, zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu glabātājam nodot mantu vai īpašumus mantojuma aizgādnim.

(4) Apķīlātos mantojamos naudas līdzekļus, kā arī naudas līdzekļus, kas saņemti par tādu lietu pārdošanu, kuras ātri bojājas, zvērināts tiesu izpildītājs pārskaita aizgādņa norādītajā bankas kontā.

(5) Zvērināts tiesu izpildītājs atceļ mantojuma apsardzības līdzekļus pēc tam, kad ir segti ar mantojuma apsardzību saistītie izdevumi.

77.¹⁰ pants. (1) Ar mantojuma apsardzību saistītajos izdevumos ietilpst tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Nepieciešamie izdevumi ir:

1) izdevumi, kas saistīti ar paziņojumu un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu;

2) izdevumi par mantas glabāšanu un pārvadāšanu;

3) ceļa izdevumi nokļūšanai mantojuma apsardzības vietā;

4) samaksa ekspertam;

5) citi mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) Mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

77.¹¹ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, veicot mantojuma apsardzību, vai atteikumu veikt šādas darbības ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai sūdzību iesniegšanas kārtībai par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām sprieduma izpildīšanā.

78.pants. Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs maksā valsts nodevu valsts pamatbudžetā.

79.pants. Par katru amata darbību (73. un 74.pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75.pants) viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta. Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzība apliekama ar pievienotās vērtības nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. un 26.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

81.pants. Valsts nodevu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību saistītos izdevumus iemaksā izpildu dokumenta iesniedzējs vai cita ieinteresētā persona.

82.pants. Sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par amata atlīdzību un ar amata darbību saistītajiem izdevumiem izskata rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā.

83.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta.

(2) Uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.

84.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību var pārbaudīt apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis. Par veiktās pārbaudes rezultātiem tiesnesis informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs var aicināt pārbaudē piedalīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkotus zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

84.¹ pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz reizi gadā nodrošina katra zvērināta tiesu izpildītāja grāmatu un izpildu lietu pārbaudi.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011. Pants stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 27.punktu)

85.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā konstatēto pārkāpumu novēršanu gādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, dodot zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un ieteikumus, un, ja nepieciešams, izvērtē jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai ziņo attiecīgajām institūcijām, lai zvērinātu tiesu izpildītāju sauktu pie kriminālatbildības.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

86.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu.

(2) Darbnespējas gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai — līdz 18 mēnešiem.

87.pants. (1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

(2) Piešķirot zvērinātam tiesu izpildītājam atvaļinājumu, jānodrošina viņa aizvietošana. Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma laikā, aizvietotājs prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja iecirknī gādā par zvērināta tiesu izpildītāja amata un saimniecisko darbību veikšanu. Par zvērināta tiesu izpildītāja prombūtni un zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāju Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome informē Tieslietu ministriju triju dienu laikā no attiecīgā Tieslietu ministrijas pieprasījuma saņemšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. un 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

88.pants. (1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neprasot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes saskaņojumu. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus var pildīt zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018. Grozījums pirmajā daļā par vārdu "tieslietu ministra atļauju" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes saskaņojumu" stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

89.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa prombūtnes laikā, kā arī veicot citas šā likuma 111.³ panta otrajā daļā minētās darbības, un zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par viņa palīga darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 111.⁴ un 111.⁶ pantu.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

90.pants. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo 12 mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darbnespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.

91.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.

92.pants. (1) Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu (35.pants);

2) kurš noteiktā laikā (28.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas uz citu amata vietu nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kuram radušies šā likuma 13.panta 1. — 8.punktā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;

4) kuram atcelšana piemērota kā disciplinārsods;

5) kurš nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu;

6) kurš nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu.

(2) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

93.pants. (1) Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata darbību veikšanas, ja:

1) zvērināts tiesu izpildītājs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ir ierosinājis disciplinārlietu un zvērināta tiesu izpildītāja neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība vai šajā likumā noteiktajā termiņā zvērināts tiesu izpildītājs nav iesniedzis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju, kas apliecina, ka ir izdarīts individuālās apdrošināšanas prēmijas maksājums;

4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti normatīvajos aktos noteiktie obligātie nosacījumi.

(2) Tieslietu ministrs atstādina zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas, ja zvērinātam tiesu izpildītājam likumā paredzētajā kārtībā piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.

(3) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

93.¹ pants. (1) Šā likuma 93.panta pirmās daļas 1.punktā un otrajā daļā minētajā gadījumā no amata atstādināts zvērināts tiesu izpildītājs var savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu), ja šī savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normām, nekaitē zvērinātu tiesu izpildītāju profesijas prestižam, netraucē no zvērināta tiesu izpildītāja amata izrietošu pienākumu pildīšanu un ir saņemta tieslietu ministra rakstveida atļauja.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs pirms zvērināta tiesu izpildītāja amata savienošanas ar citu amatu (darbu) iesniedz tieslietu ministram rakstveida lūgumu atļaut savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu), lūgumā norādot šādas ziņas:

1) motivāciju savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu);

2) informāciju par amatu (darbu), ar kuru zvērināts tiesu izpildītājs vēlas savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, tai skaitā par šāda amata (darba) pienākumiem;

3) apliecinājumu par šā panta pirmajā daļā norādīto kritēriju izpildi;

4) apliecinājumu, ka valsts institūcijai sniegtā informācija ir patiesa un ka zvērināts tiesu izpildītājs ir informēts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

(3) Tieslietu ministrs pirms atļaujas izsniegšanas lūdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi sniegt atzinumu par apstākļiem, kas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zināmi un kas varētu liecināt par šā panta pirmajā daļā minēto kritēriju neizpildi, atstādinātajam zvērinātam tiesu izpildītājam savienojot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar lūgumā norādīto amatu (darbu).

(4) Tieslietu ministrs, saņēmis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu, ņemot vērā tajā norādīto un citu viņa rīcībā esošo informāciju, izvērtē zvērināta tiesu izpildītāja lūgumā minētā amata (darba) atbilstību šā panta pirmajā daļā norādītajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju zvērināta tiesu izpildītāja amata savienošanai ar lūgumā minēto amatu (darbu).

(5) Atteikums izsniegt atļauju nav šķērslis lūguma atkārtotai iesniegšanai, ja ir ievēroti šā panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji.

(6) Ja pēc tieslietu ministra lēmuma par atļaujas izsniegšanu zvērinātam tiesu izpildītājam savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu) spēkā stāšanās tieslietu ministra rīcībā nonāk ziņas, ka ir mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu minētā lēmuma pieņemšanai, un šādu apstākļu maiņa nepieļauj turpmāku amatu savienošanu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu par amatu savienošanas atļaujas atcelšanu. Ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, tieslietu ministrs var lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi sniegt atzinumu, vai konstatētie apstākļi varētu radīt risku likumā amatu savienošanas pieļaujamībai noteikto kritēriju izpildei.

(7) Par šā panta ceturtajā un sestajā daļā pieņemto lēmumu tieslietu ministrs paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, nosūtot attiecīgo lēmumu uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, un informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

94.pants. (1) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām. Šo sarakstu pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis.

(2) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, minētās lietas un grāmatas nododamas tieslietu ministra rīkojumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais zvērināts tiesu izpildītājs pēc amatu atstājušā zvērināta tiesu izpildītāja lietu pārņemšanas turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties amatu atstājušā zvērināta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

(Sadaļas nosaukums 27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

(Nodaļa 27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

95.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu var būt persona, kas:

1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;

2) atbilst šā likuma 12.panta 1. un 2.punktā minētajām prasībām;

3) pēc akreditētas studiju programmas apguves ieguvusi otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē vai tiesību maģistra studiju programmā un jurista kvalifikāciju vai apgūst tiesību zinātnes šādā programmā.

96.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu nevar būt šā likuma 13.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās personas.

97.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja, kurš vai kura zvērināta tiesu izpildītāja birojs konkrēto personu nodarbina, priekšlikumu, apstiprina amatā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

(2) Pēc apstiprināšanas zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā palīga kandidāts sagatavojas zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanai, darbojoties zvērināta tiesu izpildītāja vadībā un izpildot atsevišķus uzdevumus zvērināta tiesu izpildītāja uzraudzībā.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāts obligāti piedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos.

(4) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāts, kurš palīga kandidāta amatā nostrādājis vismaz gadu, var kārtot zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmenu. Minētajā termiņā ieskaita arī laikposmu, kurā zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata kandidāts palīga kandidāta amatā darbojies cita zvērināta tiesu izpildītāja vadībā, ja no dienas, kad pārtrauktas darba tiesiskās attiecības ar vienu zvērinātu tiesu izpildītāju, līdz dienai, kad persona apstiprināta par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu zvērinātam tiesu izpildītājam, pie kura tā nodarbināta zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena dienā, nav pagājis vairāk par diviem mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

97.¹ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta statusu persona zaudē, pārtraucot darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu tiesu izpildītāju vai tā zvērināta tiesu izpildītāja biroju, pēc kura priekšlikuma tā apstiprināta zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā, vai iestājoties kādam no šā likuma 13. panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā paredzētajiem gadījumiem.

(12.04.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

(Nodaļa izslēgta ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

(Nodaļa 27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

111.³ pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam var būt vairāki palīgi. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs darbojas zvērināta tiesu izpildītāja vadībā un uzraudzībā.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā. Pārējā laikā ar katrā konkrētā lietā izsniegtu zvērināta tiesu izpildītāja atļauju zvērināta tiesu izpildītāja palīgam ir tiesības:

1) veikt amata darbības, lai nodrošinātu tiesas un citu institūciju un amatpersonu nolēmumu izpildi, izņemot lēmuma pieņemšanu par izpildu lietvedības izbeigšanu, kā arī parādnieka kustamās mantas vai nekustamā īpašuma izsoles noturēšanu;

2) piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;

3) veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā.

111.⁴ pants. (1) Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa prombūtnes laikā, kā arī veicot citas šā likuma 111.³ panta otrajā daļā noteiktās amata darbības, zvērināta tiesu izpildītāja palīgam ir šajā likumā zvērinātiem tiesu izpildītājiem noteiktās tiesības, pienākumi un atbildība.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs ir solidāri civiltiesiski atbildīgs par zaudējumiem, kurus viņa palīgs nodarījis, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa prombūtnes laikā, kā arī veicot citas šā likuma 111.³ panta otrajā daļā minētās darbības.

111.⁵ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs obligāti piedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī izpilda visus citus pienākumus, kurus viņam uzliek Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

111.⁶ pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgam kā disciplinārsodu šā likuma V sadaļas trešajā nodaļā noteiktajā kārtībā var piemērot piezīmi, rājienu, aizliegumu pildīt šā likuma 111.³ panta otrajā daļā minētās darbības uz laiku līdz trim gadiem vai atcelšanu no amata.

(2) Izskatot disciplinārlietu, kas ierosināta pret zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, šā likuma V sadaļas trešajā nodaļā noteiktajā kārtībā vienlaikus tiek izvērtēta arī attiecīgā zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārā atbildība par sava palīga nepienācīgu uzraudzību un vadību.

111.⁷ pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 93.panta noteikumiem.

(2) Tieslietu ministrs atbrīvo zvērināta tiesu izpildītāja palīgu no amata, ja zvērināta tiesu izpildītāja palīgs:

1) lūdz atbrīvot viņu no amata pienākumu pildīšanas pēc paša vēlēšanās;

2) izbeidzis darba attiecības ar zvērinātu tiesu izpildītāju vai zvērināta tiesu izpildītāja biroju.

(3) Tieslietu ministrs atceļ zvērināta tiesu izpildītāja palīgu no amata, ja:

1) iestājies viens no šā likuma 13.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā paredzētajiem gadījumiem;

2) atcelšana no amata piemērota kā disciplinārsods.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš vai kura zvērināta tiesu izpildītāja birojs izbeidz darba attiecības ar zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, ir pienākums triju dienu laikā no darba attiecību izbeigšanas dienas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(5) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja palīga atstādināšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

(6) No amata atbrīvots vai atcelts zvērināta tiesu izpildītāja palīgs triju dienu laikā no tieslietu ministra lēmuma saņemšanas dienas nodod zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

111.⁸ pants. Persona, kura no zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata atbrīvota saskaņā ar šā likuma 111.⁷ panta otro daļu, atsākot pildīt zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata pienākumus, saņem zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību bez atkārtota zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtošanas, ja no atbrīvošanas dienas pagājis ne vairāk kā viens gads.

112.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

113.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija gādā par savas profesijas prestižu, veicina zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes gūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

114.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir personu apvienība, kura darbojas uz savu statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

115.pants. Valsts institūcijām ir pienākums Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju, tāpat kā citas tieslietu iestādes, uzklausīt jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli.

116.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.

117.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām un sniegto juridisko palīdzību, kā arī no citiem ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

118.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Tieslietu ministram ir tiesības Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei izteikt priekšlikumu par nepieciešamību sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

(2) Ir gadskārtējās zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

119.pants. Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu);

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju, kā arī divus disciplinārlietu komisijas locekļus;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kārtējā budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtus, revīzijas komisijas nolikumu, ētikas kodeksu;

6) nosaka kārtību un apmēru, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu;

7) apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

120.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies vismaz puse no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

121.pants. (1) Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padome ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, kura ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies ne mazāk kā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

(2) Ja uz atkārtoto kopsapulci ierodas mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gadskārtējai kopsapulcei.

122.pants. (Izslēgts ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

123.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē rīkojamas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

124.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, disciplinārlietu komisijas locekļus un revīzijas komisiju kopsapulce ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(2) Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sasaukt kopsapulci, kurā paredzētas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, tās priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, disciplinārlietu komisijas locekļa vai revīzijas komisijas vēlēšanas, šajos amatos ievēlētie turpina pildīt šajā likumā un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtos paredzētās funkcijas līdz brīdim, kad kopsapulce tos ievēlē atkārtoti vai šajos amatos ievēlē citus zvērinātus tiesu izpildītājus. Citus, ar vēlēšanām nesaistītus kopsapulcē izlemjamus jautājumus, ja nav iespējams sasaukt kopsapulci, zvērināti tiesu izpildītāji var izlemt, organizējot balsošanu rakstveidā vai attālināti, ar vienkāršu visu zvērinātu tiesu izpildītāju balsu vairākumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

125.pants. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt ne vēlāk kā pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

126.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ir septiņi locekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

127.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizatoriskās lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumu tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;

5) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu);

6) nosaka par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;

7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, kompetences ietvaros izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, šajā likumā noteiktajos gadījumos ierosina disciplinārlietas;

8) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

9) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja vai tieslietu ministra pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai disciplinārlietu komisijas lūguma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;

11) izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus;

12) saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto lēmumu, izskaidro zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību;

13) nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājumu saskaņošanu;

14) veic dokumentu saņēmējas iestādes funkciju, organizējot dokumentu izsniegšanu Latvijā saskaņā ar Hāgas 1965. gada konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.  2020/1784;

15) nodrošina statistikas pārskatu sagatavošanu par nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu izpildes ilgumu:

a) civillietās,

b) krimināllietās daļā par mantiskām piedziņām,

c) administratīvo pārkāpumu lietās daļā par mantiskām piedziņām;

16) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pārbauda zvērinātu tiesu izpildītāju biroju atbilstību šā likuma prasībām un izsniedz piekrišanu šo biroju dibināšanai un izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos un dokumentos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 20.12.2007., 12.04.2018., 07.03.2019., 14.10.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

127.¹ pants. Ja, veicot šā likuma 127. panta 14. punktā noteikto funkciju, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome konstatē, ka ārvalsts kompetentās iestādes lūgumā par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu norādītā adrese, kurā veicama dokumentu izsniegšana, ir nepilnīga vai neprecīza, tai ir tiesības pārbaudīt ziņas par izsniedzamo dokumentu adresāta — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas adresi Iedzīvotāju reģistrā. Ja izsniedzamo dokumentu adresāts ir juridiskā persona, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pārbauda konkrētās juridiskās personas aktuālo Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīto juridisko adresi.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018. Pants stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)

128.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

129.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sanākšanu (125.pants).

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa pienākumu pildīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

130.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.

131.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt komandējuma naudu un atlīdzību par citiem izdevumiem, kas radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

132.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

(2) Revīzijas komisijas darbību regulē revīzijas komisijas nolikums, ko apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce.

133.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo profesiju.

134.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, par kuru zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības saņemt atlīdzību, bet tā mērķis nav peļņas gūšana.

(2) Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

135.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji savu praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā.

(2) Tieslietu ministrs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

(3) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 17.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

136.pants. Latvijas teritorijā piedāvāt veikt tiesu izpildītāja amata darbības un tās reklamēt ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.

137. pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tikai individuāli. Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

(2) Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs var kārtot savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, vai izveidot zvērināta tiesu izpildītāja biroju. Neatkarīgi no izvēlētās prakses saimnieciskās darbības tiesiskās formas zvērināts tiesu izpildītājs profesionālajā darbībā praktizē savā vārdā un personīgi atbild par veiktajām amata un citām profesionālajām darbībām.

(4) Zvērināta tiesu izpildītāja biroju veido kā viena dalībnieka sabiedrību ar ierobežotu atbildību un Komerclikumā noteiktajā kārtībā reģistrē komercreģistrā. Šādām sabiedrībām piemēro Komerclikumā noteikto, ciktāl šajā likumā nav paredzēts citādi.

(5) Zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibinātājs un vienīgais dalībnieks var būt tikai zvērināts tiesu izpildītājs. Zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus var būt tikai viena zvērināta tiesu izpildītāja biroja dalībnieks. Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš ir attiecīgā zvērināta tiesu izpildītāja biroja dalībnieks, ieņem zvērināta tiesu izpildītāja biroja valdes locekļa amatu, un viņam nosaka atlīdzību. Par zvērināta tiesu izpildītāja biroja valdes locekli var būt tikai zvērināts tiesu izpildītājs, kurš ir attiecīgā zvērināta tiesu izpildītāja biroja dalībnieks. Zvērināta tiesu izpildītāja birojam padomi neveido.

(6) Zvērināts tiesu izpildītājs kā valdes loceklis ir darba ņēmējs likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē.

(7) Ja tiek izveidots zvērināta tiesu izpildītāja birojs, tas ir zvērināta tiesu izpildītāja kā pašnodarbinātas personas saimniecisko darījumu saistību un tiesību pārņēmējs.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

137.¹ pants. (1) Pieteikumam par zvērināta tiesu izpildītāja biroja reģistrēšanu komercreģistrā un izmaiņu veikšanu komercreģistra ierakstos un dokumentos pievieno Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišanu.

(2) Lai saņemtu piekrišanu zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibināšanai, zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un Komerclikumā noteiktos dibināšanas dokumentus.

(3) Lai veiktu izmaiņas komercreģistra ierakstos un iesniegtajos dokumentos, zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniedz attiecīgās izmaiņas apstiprinošus dokumentus. Zvērināts tiesu izpildītājs piekrišanas saņemšanai nepieciešamos dokumentus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniedz 10 dienu laikā no pēdējā reģistrācijai vai izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos vai dokumentos nepieciešamā dokumenta (kas nav Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana) parakstīšanas dienas.

(4) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šā panta otrajā un trešajā daļā minētos dokumentus izskata mēneša laikā un lemj par piekrišanas došanu vai atteikumu dot piekrišanu.

(5) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atsaka dot piekrišanu, ja zvērināta tiesu izpildītāja biroja:

1) tiesiskā forma neatbilst šā likuma prasībām;

2) statūti vai dibināšanas lēmums neatbilst šā likuma prasībām;

3) dibinātājs vai valdes loceklis neatbilst šā likuma prasībām vai vienlaikus ir cita zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibinātājs, dalībnieks vai valdes loceklis.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

137.² pants. Komerclikumā noteikto termiņu pieteikuma iesniegšanai skaita no dienas, kad sniegta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

137.³ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja biroja nosaukumu veido no tā dibinātāja vārda un uzvārda un vārdiem "zvērināta tiesu izpildītāja birojs".

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

137.⁴ pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atcelts vai atbrīvots no zvērināta tiesu izpildītāja amata, viņš pieņem lēmumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja darbības izbeigšanu un likvidatora iecelšanu un piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to komercreģistra iestādei ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam komercreģistra iestādei pievieno likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tā zvērināta tiesu izpildītāja biroja nosaukumu un reģistrācijas numuru, par kura likvidatoru piekrīt kļūt, un kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu. Par zvērināta tiesu izpildītāja biroja likvidāciju un likvidatora iecelšanu zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(2) Ja no amata atceltais vai atbrīvotais zvērināts tiesu izpildītājs nepaziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā noteikto darbību veikšanu 10 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tieslietu ministra lēmums par viņa atcelšanu vai atbrīvošanu no amata, vai gadījumā, kad ir iestājusies zvērināta tiesu izpildītāja nāve, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora iecelšanu un piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to komercreģistra iestādei ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam komercreģistra iestādei pievieno likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tā zvērināta tiesu izpildītāja biroja nosaukumu un reģistrācijas numuru, par kura likvidatoru piekrīt kļūt, un kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nosaka likvidatora atlīdzību, kas izmaksājama no likvidējamā zvērināta tiesu izpildītāja biroja mantas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja lietas un grāmatas nododamas tieslietu ministra rīkojumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam atbilstoši šā likuma 94. pantam.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

137.⁵ pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju biroja pamatkapitāla daļas ir aizliegts ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Uz zvērināta tiesu izpildītāja biroja pamatkapitāla daļām nevar vērst piedziņu, un zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā tās neietilpst mantojuma masā.

(2) Mantinieki iegūst tiesības saņemt tikai to, kas pienāktos mirušajam zvērinātam tiesu izpildītājam (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

138.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski, izņemot šā likuma 111.³ panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

139. pants. Zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja birojs uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata var nolīgt tehnisko, saimniecisko un konsultatīvo personālu, par kura darbību viņš atbild un kuram ir aizliegts veikt zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības un sniegt juridisko palīdzību (šā likuma 73., 74. un 75. pants). Zvērinātam tiesu izpildītājam un zvērināta tiesu izpildītāja birojam kā darba devējam ir saistoši visi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības un valsts sociālo apdrošināšanu.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

140.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji, kas reģistrējušies kā pašnodarbinātas personas, kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kā fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību."

(2) Ieņēmumus no zvērināta tiesu izpildītāja prakses veido:

1) maksājumi par amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu (atlīdzība);

2) maksājumi ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistīto izdevumu segšanai;

3) ieņēmumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu vai noteikti šajā likumā.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja izdevumus veido:

1) izdevumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību;

2) izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, darba atlīdzību, komandējuma izdevumi un citi tamlīdzīgi izdevumi;

3) izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu vai noteikti šajā likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

140.¹ pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja birojs kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kas paredzēta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja biroja ieņēmumus veido:

1) maksājumi par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu;

2) maksājumi ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistīto izdevumu segšanai;

3) ieņēmumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu vai noteikti šajā likumā.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja biroja izdevumus veido:

1) izdevumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību;

2) izdevumi, kas saistīti ar zvērināta tiesu izpildītāja biroja uzturēšanu, un citi tamlīdzīgi izdevumi;

3) izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu vai noteikti šajā likumā.

(4) Dividendes izmaksā Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

141. pants. Zvērināti tiesu izpildītāji atbilstoši izvēlētajai saimnieciskās darbības tiesiskajai formai likumā noteiktajā kārtībā maksā nodokļus.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

141.¹ pants. (1) Maksājumus, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, personas veic ar pārskaitījumu uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu Valsts kasē.

(2) Maksājumus, kas saistīti ar citu zvērināta tiesu izpildītāja amata un profesionālo darbību, personas veic ar pārskaitījumu uz zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta tiesu izpildītāja biroja saimnieciskās darbības kontu.

(26.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

142.pants. (Izslēgts ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

143.pants. (Izslēgts ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

144.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs uz sava vārda Valsts kasē atver depozīta kontu, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozītu summas). Depozītu summu saņemšana un izmaksa atļauta tikai zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā Valsts kasē.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava depozīta konta numuru. Informāciju par zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā.

(3) Ja no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām, depozīta kontā saņemtas ārvalstu valūtā, tās tiek konvertētas uz euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu dienā, kad naudas līdzekļi saņemti depozīta kontā. Ja naudas līdzekļu izmaksa no depozīta konta veicama ārvalstu valūtā, izmaksājamā summa tiek konvertēta uz ārvalstu valūtu saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu dienā, kad naudas līdzekļi izmaksājami.

(14.04.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

145.pants. (1) Uz naudas līdzekļiem, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā (144.panta pirmā daļa), nevar vērst piedziņu zvērināta tiesu izpildītāja parādu segšanai, un šie naudas līdzekļi zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā neietilpst mantojuma masā.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atbrīvots vai atcelts no amata, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, kuram ar tieslietu ministra rīkojumu uzdots pildīt amata pienākumus vakantā iecirknī, Valsts kasē uz sava vārda atver jaunu depozīta kontu. Valsts kase slēdz no amata atbrīvotā, atceltā vai mirušā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu un pārskaita depozīta konta atlikumu uz jauno depozīta kontu Valsts kasē. Ja zvērināts tiesu izpildītājs atstādināts no amata pienākumu veikšanas, ar depozīta kontā esošajām depozītu summām rīkojas tieslietu ministra rīkojumā noteiktais zvērināts tiesu izpildītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 14.04.2011. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018. Otrās daļas trešā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

146. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam elektroniski kārto atsevišķu depozītu summu uzskaites grāmatu.

(2) Kārtējā gada ietvaros elektroniski uzkrāto informāciju par depozītu summu uzskaiti zvērināts tiesu izpildītājs līdz nākamā gada 1. februārim elektroniski parakstītu iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē apstiprināšanai.

(3) Depozītu summu uzskaites grāmatā naudas līdzekļu atlikumam jāsakrīt ar naudas līdzekļu atlikumu depozīta kontā. Ieraksti depozītu summu uzskaites grāmatā tiek dalīti pa mēnešiem. Informācija par katru depozīta kontā veiktu maksājumu (iemaksu un izmaksu) tiek atspoguļota atsevišķi.

(4) Depozītu summas, kas iepriekšējā gada 31. decembrī paliek atlikumā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiek norādītas nākamā gada depozītu summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikums, saglabājot katras iepriekšējā gadā saņemtās depozīta summas piesaisti konkrētajai izpildu lietai, ja maksājums ir piesaistīts izpildu lietai.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

147.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

1) katru ierakstu numurē pēc kārtas;

2) norāda datumu, kad naudas summa ieskaitīta zvērināta tiesu izpildītāja kontā;

3) norāda izpildu lietas numuru. Ja vienlaikus ir iemaksāta summa par vairākām izpildu lietām, norāda visu izpildu lietu numurus;

4) norāda iemaksas dokumenta nosaukumu un numuru;

5) norāda parādnieku (vārdu, uzvārdu — fiziskajai personai, nosaukumu — juridiskajai personai), turpat arī iemaksātāju, ja tas nav parādnieks, kā arī izdara atzīmi, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu;

6) norāda piedzinēju (vārdu, uzvārdu — fiziskajai personai, nosaukumu — juridiskajai personai), kā arī saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, ja tas nav piedzinējs, un ziņas par pilnvarojumu;

7) norāda iemaksāto naudas summu;

8) norāda izmaksas dokumenta nosaukumu, numuru un izmaksas datumu;

9) norāda izmaksājamo summu (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus citu zem cita atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);

10) gada beigās norāda atlikumu.

148.pants.

(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

149.pants. Par savlaicīgu un pareizu ierakstu izdarīšanu depozītu summu uzskaites grāmatā, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par ierakstu atbilstību depozīta konta izrakstam ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

150.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus.

151.pants.

(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

152.pants. (1) Nauda piedzinējam un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citām personām tiek izmaksāta no zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konta ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu, kas atvērts uz šīs personas vārda, bet izsoles nodrošinājums vai kļūdaini saņemts maksājums — uz kontu, no kura tas saņemts. Citām personām izdotās pilnvaras saņemt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā esošos naudas līdzekļus, ja vien tam nav pienācīga pamatojuma, kā arī norādījumi pārskaitīt naudas līdzekļus uz kontiem, kas atvērti uz citu personu vārda, nav saistoši zvērinātam tiesu izpildītājam.

(2) (Izslēgta ar 12.04.2018. likumu)

(3) Naudas līdzekļi, kas piedzīti no parādnieka un nododami piedzinējam, pārskaitāmi piedzinējam 10 dienu laikā no dienas, kad tie ieskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, ja nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ naudas līdzekļu pārskaitīšana atliekama.

(4) Persona, kas nosolījusi kustamo mantu vai nekustamo īpašumu zvērināta tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē, patur šādu mantu vai īpašumu pēc nenotikušas izsoles vai iegūst to citādā zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un iemaksā summu, kāda no tās pienākas, zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar vienu pārskaitījumu no konta, kas atvērts uz šīs personas vārda. Šajā pantā noteiktās maksāšanas kārtības neievērošana atzīstama par visas summas nesamaksāšanu Civilprocesa likuma 611. panta ceturtās daļas izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 14.04.2011., 12.04.2018. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

152.¹ pants. Tieslietu ministrijai un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai ir tiesības saņemt ziņas par zvērinātu tiesu izpildītāju depozīta kontos reģistrētiem maksājumiem.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

153.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019. Grozījumi pantā, kas paredz izslēgt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu visiem zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un publisko reģistru vadītājiem nosūtīt sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu, stājas spēkā 01.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

154.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu jautājumos par konkrētu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšanu vismaz astoņas stundas nedēļā.

(3) Tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi var atļaut vai arī uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties amata pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, lai nodrošinātu visām personām iespēju tikties ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

155.pants. (1) Akti un dokumenti sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas euro, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.

(1¹) Ja piedzenamā summa izpildu dokumentā norādīta ārvalstu valūtā, zvērināts tiesu izpildītājs piedzenamās summas apmēru euro aprēķina saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu izpildu dokumenta reģistrācijas dienā.

(2) Visos aktos jābūt šādiem rekvizītiem:

1) akta sastādīšanas datums, mēnesis un gads, bet, ja nepieciešams, — arī sīkāks laika apzīmējums;

2) zvērināta tiesu izpildītāja amata nosaukums, amata un prakses vieta, vārds un uzvārds;

3) akta taisīšanas vietas adrese;

4) akta reģistra numurs;

5) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts.

(3) Uz izdodamiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs uzspiež ģerboņzīmogu.

(4) Uz vairākām lapām rakstīto aktu lappuses numurē un katru lappusi apliecina ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu. Ja akta sastādīšanā piedalās puses, liecinieki vai amatpersonas, arī tās paraksta aktu.

(5) Ja aktos tiek minētas fiziskās personas, norāda to vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet, ja nepieciešams, arī personas kodu. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

(6) Sastādot aktus attiecībā uz juridiskajām personām, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda to tiesībspēju, rīcībspēju un pārstāvja pilnvarojumu.

(7) Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta beigās pirms parakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 12.09.2013. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

155.¹ pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nosaka lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību.

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

157.pants. Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildei tiek iesniegts lēmuma atvasinājums, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

158. pants. (1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē Izpildu lietu reģistrā.

(2) Pēc papīra formā saņemtā izpildu dokumenta reģistrācijas par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izdara atzīmi izpildu dokumentā. Papīra formā saņemto izpildu dokumentu ieskenē un dokumenta elektronisko versiju pievieno kā pielikumu saņemtā dokumenta reģistrācijas kartītei.

(3) Pēc elektroniski parakstītā izpildu dokumenta reģistrācijas to pievieno kā pielikumu saņemtā dokumenta reģistrācijas kartītei.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 39. punktu)

159.pants. Kļūdaini piesūtītus izpildu dokumentus atļauts pārsūtīt vai nosūtīt citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:

1) lietās, kurās piedzinējs ir valsts;

2) krimināllietās par mantas konfiskāciju un citām mantiskām piedziņām;

3) lietās par to ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi, kuri atzīti Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ja piedzinējs atrodas ārpus Latvijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

160.pants. (1) Izpildu lietu reģistrā jābūt visai informācijai par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām darbībām un lietās esošajiem dokumentiem.

(1¹) Izpildu lietu reģistrā sagatavotajiem dokumentiem un to pielikumiem, kurus zvērināts tiesu izpildītājs no oficiālās elektroniskās adreses nosūtījis dokumenta adresātam uz oficiālo elektronisko adresi, ir juridisks spēks arī tad, ja dokumentā nav iekļauts rekvizīts "paraksts".

(2) Izpildītu izpildu dokumentu atstāj izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai, institūcijai vai amatpersonai, kas izsniegusi izpildu dokumentu.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc piedzinēja, parādnieka un šā likuma 52.panta otrajā daļā norādīto personu pieprasījuma, kā arī tad, ja tas ir nepieciešams amata darbību veikšanai, sagatavo viņa lietvedībā esošo dokumentu norakstus, izrakstus vai kopijas un apliecina to pareizību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 12.04.2018. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)

160.¹ pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs lietvedībā esošās informācijas izsniegšanu un iepazīšanos ar izpildu lietvedībā esošajiem dokumentiem nodrošina piedzinējam, parādniekam un šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos arī citām personām. Zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, var izsniegt savā lietvedībā esoša dokumenta atvasinājumu vai informatīvu izziņu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības iepazīties ar izpildu lietu, izdarīt no tās izrakstus un izgatavot kopijas zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga vai zvērināta tiesu izpildītāja darbinieka klātbūtnē. Persona, kura iepazīstas ar izpildu lietu, sniedz rakstveida apliecinājumu, ka ar iegūto informāciju par izpildu lietu un tās dokumentu saturu netiks veiktas tādas darbības, kuras būtu pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto regulējumu fiziskās personas datu aizsardzības jomā.

(3) Pirms iepazīšanās ar izpildu lietu persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un, ja šī persona nav izpildu lietas dalībnieks, papildus uzrāda pārstāvību apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas apliecina personas tiesības iepazīties ar izpildu lietu.

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

161.pants. Papīra formā izpildu dokumenti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

162.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Latvijas Nacionālo arhīvu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

163.pants. Izpildu lietās esošos dokumentus un citus zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar Arhīvu likumu, lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 17.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

1. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju darbības un viņu sastādītie akti ir spēkā, ja tie sastādīti līdz 2003.gada 1.janvārim, bet ar tieslietu ministra rīkojumu iecelto zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāju darbības un viņu sastādītie akti — līdz tiesu izpildītāja atbrīvošanai no amata, ja tie atbilst likumam, kas bijis spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

2. Tieslietu ministrijai:

1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā;

2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam;

3) 2002.gada novembrī un decembrī Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, Civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā.

3. Tieslietu ministram:

1) līdz 2002.gada 1.novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, kā arī izsludināt to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2) līdz 2003.gada 1.janvārim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti;

3) līdz 2003.gada 1.februārim sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

4. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku un tiesu izpildītāju atestāciju pirms iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja amatā veic tieslietu ministra izveidota atestācijas komisija, vērtējot viņu atbilstību šā likuma 12. un 13.panta prasībām, kā arī vērtējot atsauksmes par viņu iepriekšējo darbu un apmācības rezultātus. Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus atļauts atestēt arī tad, ja attiecīgā persona nav sasniegusi divdesmit piecu gadu vecumu vai arī tai nav augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības, bet tā sekmīgi mācās universitātes tipa augstskolā tiesību zinātņu programmā.

5. Līdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

6. (Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

7. (Izslēgts ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

8. Līdz 2003.gada 1.aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nododama īpašumā bez atlīdzības valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šo mantu nodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem prakses uzsākšanai.

9. Lai nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu darbu un iedzīvotāju apkalpošanu, zvērinātiem tiesu izpildītājiem līdz 2004.gada 31.decembrim ir tiesības nomāt Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju kantoru telpas ar līdzšinējiem nosacījumiem, izmantojot tur esošos sakaru līdzekļus.

10. Zvērināts tiesu izpildītājs, pārņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.

11. Šā likuma 33.panta noteikums par grupas apdrošināšanas līgumu piemērojams ar 2004.gada 1.janvāri.

12. Šā likuma 12.panta 4.punkta "b" apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

13. Personām, kuras mācās akreditētā studiju programmā, lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju vai zvērināta tiesu izpildītāja amatā ieceltas bez otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijas, attiecīgā izglītība iegūstama ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.septembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

14. (Izslēgts ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

15. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim ir spēkā Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija "Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses", Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija "Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi" un Tieslietu ministrijas 2004.gada 4.februāra instrukcija "Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi".

(02.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

16. Tieslietu ministrs līdz 2006.gada 31.jūlijam pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu tiem zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

1) līdz 2005.gada 1.janvārim sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā;

2) līdz 2005.gada 1.janvārim nav piemērots vairāk kā viens disciplinārsods.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

17. Tos zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājus, kuri nokārto šo pārejas noteikumu 16.punktā minēto eksāmenu, tieslietu ministrs ieceļ zvērināta tiesu izpildītāja amatā. Tie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji, kuri neatbilst minētajiem kritērijiem, nepiesakās uz eksāmenu vai nenokārto to, tiek atcelti no zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja amata un var pretendēt uz zvērināta tiesu izpildītāja amatu vispārējā kārtībā.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

18. Šo noteikumu 16.punktā minēto eksamināciju veic atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma noteikumiem par eksamināciju.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

19. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 9.punkts, kas nosaka tiesu izpildītāju pienākumu izpildīt nolēmumus par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

20. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 32.⁶ panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

21. Šā likuma III sadaļas trešās nodaļas normas un citas šā likuma normas, kas regulē zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas eksāmenu un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu norisi, piemērojamas no 2008.gada 1.jūlija.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

22. Regulāro kvalifikācijas eksāmenu kārto visi zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu līdz 2004.gada 1.janvārim. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu pēc 2004.gada 1.janvāra, regulāro kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārto ne vēlāk kā šā likuma 32.¹ panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

23. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri iekļauti eksaminācijas komisijas sastāvā un kuriem atbilstoši šo pārejas noteikumu 22.punktam ir iestājies kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņš, kvalifikācijas eksāmenu kārto nākamajā gadā.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

24. Šā likuma 17.panta trešā daļa piemērojama arī tiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri atcelti no zvērināta tiesu izpildītāja amata, pamatojoties uz šo pārejas noteikumu 13.punktu.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

25. Personām, kuras sākušas pildīt zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata pienākumus līdz 2011.gada 28.februārim un kuras nav nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmenu, amatā nostrādātais laiks ieskaitāms šā likuma 97.panta ceturtajā daļā minētajā termiņā.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

26. Šā likuma 32.⁹ pants stājas spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

27. Šā likuma 84.¹ un 156.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

28. Līdz attiecīgo šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.maijam piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.42 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

29. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgi, kuri nokārtojuši šā likuma 111.¹ pantā paredzēto eksāmenu līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai (šā likuma 111.² panta otrā daļa), saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību atbilstoši kārtībai, kāda bija noteikta līdz 2011.gada 28.februārim, un saņemtās apliecības ir derīgas līdz 2011.gada 31.maijam.

(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)

30. Zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina depozīta konta atvēršanu Valsts kasē un visu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā kredītiestādē esošo no parādnieka piedzīto naudas līdzekļu un citu summu, kas pienākas ieinteresētajām personām, pārskaitīšanu uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu Valsts kasē līdz 2011.gada 1.jūlijam.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

31. Dokumentos, kurus zvērināts tiesu izpildītājs izdod pēc depozīta konta atvēršanas Valsts kasē, kā zvērināta tiesu izpildītāja norēķinu rekvizīti no parādniekiem piedzenamo naudas līdzekļu un citu summu, kas pienākas ieinteresētajām personām, pārskaitīšanai zvērinātam tiesu izpildītājam norādāms tikai zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konts Valsts kasē. Dokumentos, kurus zvērināts tiesu izpildītājs ir izdevis līdz depozīta konta atvēršanai Valsts kasē, ietvertā informācija par zvērināta tiesu izpildītāja norēķinu rekvizītiem kredītiestādē dokumenta adresātam ir saistoša līdz 2012.gada 30.jūnijam, ja zvērināts tiesu izpildītājs nav paziņojis par norēķinu rekvizītu maiņu.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

32. Depozītu summas, kas saņemtas depozīta kontā kredītiestādē pēc tam, kad zvērināts tiesu izpildītājs atvēris depozīta kontu Valsts kasē, pārskaitāmas uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu Valsts kasē septiņu dienu laikā no dienas, kad tās saņemtas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā kredītiestādē. Zvērināts tiesu izpildītājs depozīta kontu kredītiestādē slēdz līdz 2012.gada 30.jūnijam.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

33. Pēc depozīta konta atvēršanas Valsts kasē zvērināts tiesu izpildītājs iekārto depozīta kontā Valsts kasē esošo summu uzskaites grāmatu atbilstoši šā likuma 146.panta pirmajai daļai un noslēdz depozītu summu uzskaites grāmatu depozīta kontam kredītiestādē. Summas, kuras paliek atlikumā depozīta kontā kredītiestādē, zvērināts tiesu izpildītājs ieraksta depozīta kontā Valsts kasē esošo summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

34. Grozījums par šā likuma 73.panta pirmās daļas 9.punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

35. Šā likuma 71. panta pirmajā daļā zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktais ierobežojums daļā par prakses vietas uzturēšanu tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv, no dienas, kad Ogres rajona tiesas darbības teritorija ietverta Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā, līdz 2018. gada 31. decembrim netiek piemērots attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš līdz Ogres rajona tiesas darbības teritorijas ietveršanai Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā veicis amata pienākumus Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr. 35, Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr. 36 vai Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr. 37 un savu amata pienākumu pildīšanai pārcelts attiecīgi uz Zemgales apgabaltiesas iecirkni Nr. 35, Zemgales apgabaltiesas iecirkni Nr. 36 vai Zemgales apgabaltiesas iecirkni Nr. 37.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

36. Šā likuma 71. panta pirmās daļas noteikumi par ierobežojumu zvērinātam tiesu izpildītājam veikt amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv, neattiecas uz amata darbībām (šā likuma 73. un 74. pants), kuras:

1) saistībā ar Ogres rajona tiesas darbības teritorijas ietveršanu Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā savu amata pienākumu pildīšanai Zemgales apgabaltiesas iecirknī Nr. 35, Zemgales apgabaltiesas iecirknī Nr. 36 vai Zemgales apgabaltiesas iecirknī Nr. 37 pārcelts zvērināts tiesu izpildītājs veic Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā lietās, kas uzsāktas līdz pārcelšanas dienai;

2) Rīgas apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam pēc Ogres rajona tiesas darbības teritorijas ietveršanas Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā jāveic Zemgales apgabaltiesas iecirknim Nr. 35, Zemgales apgabaltiesas iecirknim Nr. 36 vai Zemgales apgabaltiesas iecirknim Nr. 37 piekritīgā teritorijā.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

37. Grozījums šā likuma 77.² panta trešajā daļā, kas paredz paziņojumu par mantojuma apsardzības darbību veikšanas datumu un laiku nosūtīt uz personas oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

38. Grozījumi šā likuma 32. panta pirmajā daļā, 87. pantā, 88. panta pirmajā daļā, kas paredz zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājumu saskaņošanu nodot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, 127. panta papildinājums ar 13. punktu un grozījumi 145. panta otrajā daļā par rīcību ar depozīta kontā esošajām depozīta summām stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

39. Grozījumi šā likuma 158. pantā un 160. panta pirmajā daļā, kas paredz Izpildu lietu reģistrā reģistrēt visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus un uzkrāt visu informāciju par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām darbībām un lietās esošajiem dokumentiem, stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

40. Grozījumi šā likuma 74. pantā par tā papildināšanu ar ceturto, piekto un sesto daļu, grozījumi 127. pantā par tā papildināšanu ar 14. punktu un 127.¹ pants par zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu veikt tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā saskaņā ar Hāgas 1965. gada konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra regulu Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu Nr. 1348/2000 un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākumu īstenot dokumentu saņēmējas iestādes funkciju stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

41. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. novembrim pārskata zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērus, ievērojot šā likuma 80. panta otrajā daļā noteiktās prasības.

(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)

42. Grozījumi šā likuma 153. pantā, kas paredz izslēgt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu visiem zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un publisko reģistru vadītājiem nosūtīt sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu, stājas spēkā 2019. gada 1. jūnijā.

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

43. Šā likuma 74. panta 2.¹ daļa par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, sastāda mantojuma inventāra sarakstu, stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

44. Šā likuma 71. panta ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa, kas paredz tiesības pieņemt izpildei ierobežotu skaitu izpildu dokumentu par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro, stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

45. Šā likuma 71. panta ceturtajā daļā noteikto izpildu dokumentu skaitu, kuru atļauts pieņemt izpildei 2019. gada otrajā pusgadā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome attiecībā uz katras apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem iecirkņiem šā likuma 71. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķina līdz 2019. gada 30. jūnijam. Aprēķinam tiek izmantoti Izpildu lietu reģistra dati par attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaitu laikposmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 31. decembrim.

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

46. Līdz šā likuma 155.¹ pantā noteiktās lietu nomenklatūras un glabāšanas termiņu, kā arī lietvedības un statistikas kārtības apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006. gada 14. marta noteikumi Nr. 202 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību".

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

47. Grozījumi šā likuma 74. pantā par tā 2.¹ daļas papildināšanu ar nosacījumu par mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu pēc mantojuma aizgādņa lūguma un panta papildināšanu ar 2.² daļu stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)