1. Valmieras tehnikums (turpmāk – tehnikums) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana.

2. Tehnikuma darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, kā arī citi dibinātāja izdotie tiesību akti.

3. Tehnikums ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, un tam ir norēķinu konts Valsts kasē. Tehnikumam ir sava simbolika (karogs, logo) un zīmogs, ko tas izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Tehnikuma nosaukums – Valmieras tehnikums.

5. Tehnikumam ir profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

6. Tehnikuma juridiskā adrese – Vadu iela 3, Valmiera, LV-4201.

7. Tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta – Vadu iela 3, Valmiera, LV-4201.

8. Tehnikuma darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu (turpmāk – profesionālās izglītības standarti) noteikto mērķu sasniegšanu.

9. Tehnikuma darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas.

10. Tehnikums papildus licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.

11. Tehnikuma uzdevumi:

11.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas, radot labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai, izvēloties izglītības procesam atbilstīgas darba metodes un formas;

11.2. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā un veicināt viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

11.3. veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas izglītojamam nodrošinātu attiecīgā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmētu viņa konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos;

11.4. sekmēt izglītojamā pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pašam pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, Latvijas valsti un Latvijas pilsoņa pienākumiem;

11.5. radīt motivāciju profesionālai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai augstākās izglītības pakāpē, kā arī izglītībai mūža garumā;

11.6. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu izglītības programmu apguvi;

11.7. sadarboties ar darba devējiem un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu izglītības programmu teorētisko mācību un praktisko nodarbību, kā arī kvalifikācijas prakses apguvi;

11.8. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

11.9. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus.

12. Tehnikums īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas šādās izglītības tematiskajās jomās:

12.1. individuālie pakalpojumi;

12.2. ražošana un pārstrāde;

12.3. komerczinības un administrēšana;

12.4. inženierzinātnes un tehnoloģijas;

12.5. datorika;

12.6. civilā un militārā aizsardzība.

13. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju var īstenot profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides, interešu un pieaugušo neformālās, kā arī citas izglītības programmas.

14. Izglītības procesa organizāciju tehnikumā nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, tehnikuma darba kārtības noteikumi un iekšējās kārtības noteikumi un citi tehnikuma iekšējie normatīvie akti.

15. Izglītojamo uzņemšana tehnikumā, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no tehnikuma notiek saskaņā ar tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

16. Tehnikums var noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai tehnikumā.

17. Minimālo izglītojamo skaitu izglītības programmu uzsākšanai nosaka ministrija.

18. Profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver:

18.1. teorētiskās mācības vispārizglītojošajos un profesionālajos mācību priekšmetos;

18.2. praktiskos darbus un patstāvīgos darbus profesionālajos un vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, praktiskās mācības un kvalifikācijas praksi;

18.3. darba vidē balstītas mācības.

19. Profesionālās izglītības ieguves ilgumu un mācību slodzi nosaka Profesionālās izglītības likums.

20. Licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums – 40 minūtes.

21. Mācību slodzes sadalījumu nedēļas dienās attiecīgajā mācību gadā atspoguļo stundu saraksts, kuru apstiprina tehnikuma direktors. Izmaiņas stundu sarakstā apstiprina tehnikuma direktors vai tehnikuma direktora vietnieks. Stundu sarakstu sastāda vienai vai vairākām kalendāra nedēļām, izmaiņas stundu sarakstā veic atbilstoši nepieciešamībai.

22. Neklātienes izglītojamo darba organizāciju nosaka tehnikuma iekšējais normatīvais akts.

23. Izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmu mācību plāniem, kurus izstrādā tehnikums, apstiprina tehnikuma direktors un kuri tiek saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma izglītības programmu mācību plāni nosaka mācību priekšmetu skaitu un apjomu.

24. Tehnikuma direktors un katra mācību priekšmeta pedagogs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanas mācību plānu izpildi, kas ir obligāta arī visiem izglītojamiem.

25. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka profesionālās izglītības standarti.

26. Tehnikums nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.

27. Tehnikuma struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi izveido, ievērojot izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.

28. Mācību prakses norisi tehnikumā organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās izglītības programmas specifikai.

29. Pēc izglītības programmas apguves izglītojamie saņem valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai, kādā izsniedz valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošus dokumentus.

30. Tehnikumu vada direktors. Direktoru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem darbā un no darba atbrīvo ministrija. Tehnikuma direktora vietnieku skaitu pēc saskaņošanas ar ministriju nosaka tehnikuma direktors.

31. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

32. Tehnikuma direktors izveido tehnikuma koleģiālu padomdevēju institūciju – konventu, kura sastāvā ir septiņi padomnieki, – un izdod tā nolikumu. Nolikumā nosaka konventa funkcijas, uzdevumus un darba organizāciju. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu. Konventa lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

33. Tehnikuma direktoram ir pienākums nodrošināt tehnikuma padomes izveidošanu un darbību. Tehnikuma padomē ir izglītības iestādes vadītājs, izglītības iestādes vadītāja vietnieks audzināšanas un kultūrizglītības jomā, izglītības iestādes vadītāja vietnieks mācību jomā, saimniecības vadītājs, dienesta viesnīcas vadītājs, divi profesionālo mācību priekšmetu skolotāji un divi izglītojamo vecāki no katras izglītības programmas valsts budžeta grupā, izglītojamo pašpārvaldes prezidents un četri izglītojamie no valsts budžeta grupām. Tehnikuma padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī.

34. Tehnikuma padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar tehnikuma padomes darbību reglamentējošo normatīvo aktu, kurā noteiktas tās funkcijas, uzdevumi, tiesības, sastāvs, darba organizācija un citi jautājumi. Tehnikuma padomes darbību reglamentējošo normatīvo aktu pēc saskaņošanas ar tehnikuma direktoru izdod tehnikuma padome.

35. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tehnikuma mācību un audzināšanas darbu, izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar reglamentu. Pedagoģisko padomi vada tehnikuma direktors, un tās sastāvā ir visi tehnikumā strādājošie pedagogi. Pedagoģisko padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un padomes sēdes protokolē.

36. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm tehnikumā, un līdzdarbotos tehnikuma darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, izglītojamie pēc savas iniciatīvas ar tehnikuma direktora un pedagogu atbalstu ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir 11 izglītojamie.

37. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar tehnikuma direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. Izglītojamo pašpārvalde tiek sasaukta ne retāk kā reizi mēnesī.

38. Tehnikuma padomes, pedagoģiskās padomes un izglītojamo pašpārvaldes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

39. Lai nodrošinātu izglītības programmās noteikto prasību īstenošanas kvalitāti, mācību priekšmetu pedagogi tiek apvienoti metodiskajās komisijās. Metodiskās komisijas darbojas saskaņā ar nolikumu un tehnikuma iekšējiem normatīvajiem aktiem, un to darbu koordinē tehnikuma direktors, tehnikuma direktora vietnieki un izglītības metodiķis.

40. Tehnikuma direktora tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī darba līgumā un amata aprakstā. Tehnikuma direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv tehnikumu.

41. Tehnikuma pedagogus un citus darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba tehnikuma direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem tehnikuma darbiniekiem konkrētu uzdevumu veikšanu.

42. Tehnikuma pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

43. Tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

44. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos ārējos normatīvajos aktos un tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos.

45. Tehnikums saskaņā ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem patstāvīgi izstrādā tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus par lēmumu pieņemšanas kārtību, darbinieku, tai skaitā amatpersonu, pienākumu pildīšanu, uzvedības noteikumiem, darba aizsardzību tehnikumā, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz tehnikuma darbības nodrošināšanu.

46. Tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus izdod tehnikuma direktors. Tehnikuma iekšējo normatīvo aktu saskaņo ar ministriju, ja ārējais normatīvais akts, kurā ietverts deleģējums izdot iekšējo normatīvo aktu, vai ministrijas tiesību akts nosaka ministrijas vai izglītības un zinātnes ministra saskaņojuma nepieciešamību.

47. Tehnikums ir patstāvīgs finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu.

48. Tehnikuma direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām par dažādu tehnikumam nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (piemēram, sniegt ēdināšanas, dienesta viesnīcas, telpu nomas pakalpojumus), ja tas neapgrūtina licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu un citu šo noteikumu 13. punktā minēto izglītības programmu īstenošanu.

49. Tehnikuma saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta tehnikuma telpu un teritorijas apsaimniekošana.

50. Tehnikums papildus pamatuzdevumiem var sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādis ir publiski pieejams tehnikuma tīmekļvietnē.

51. Tehnikumu finansē no valsts budžeta. Tehnikuma finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.

52. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:

52.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;

52.2. sniedzot maksas pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem;

52.3. piesaistot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus un citus finanšu instrumentus.

53. Papildu finanšu līdzekļi ieskaitāmi tehnikuma attiecīgajā budžeta kontā un izmantojami:

53.1. tehnikuma attīstībai;

53.2. mācību līdzekļu iegādei;

53.3. tehnikuma aprīkojuma iegādei;

53.4. pedagogu un darbinieku materiālai stimulēšanai.

54. Papildu finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka tehnikuma direktors pēc saskaņošanas ar ministriju.

55. Lēmumu par tehnikuma reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministrijas ierosinājuma.

56. Tehnikuma reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto kārtību.

57. Tehnikuma nolikumu un nolikumā nepieciešamos grozījumus izstrādā tehnikums sadarbībā ar ministriju.

58. Tehnikuma nolikumu un tā grozījumus apstiprina Ministru kabinets.

59. Tehnikuma darbības tiesiskumu nodrošina tā direktors. Tehnikuma direktora izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

60. Tehnikuma amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tehnikuma direktoram, bet tehnikuma direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

61. Tehnikums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā arī ministrijas noteikto kārtību nodrošina dokumentu un arhīvu pārvaldību.

62. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo valsts statistikas pārskatu un pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī aktualizē informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.

63. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē kompetento institūciju par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumos norādīto ieteikumu ieviešanu.

64. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina piekļuvi tā bibliotēkas krājumiem, kā arī informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.

65. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tehnikumā.

66. Tehnikums veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai, tostarp veic fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.

67. Tehnikums nodrošina izglītojamo drošību tehnikumā un tā organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz:

67.1. higiēnas noteikumu ievērošanu;

67.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

68. Tehnikums atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīgs sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, tostarp organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicinot citu izglītības iestāžu pedagogus atsevišķu nodarbību vadīšanai tehnikumā.