Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Zvejniecības likumā

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11. nr.; 1997, 22. nr.; 1998, 23. nr.; 2000, 6. nr.; 2001, 23. nr.; 2003, 15., 23. nr.; 2004, 21. nr.; 2005, 13. nr.; 2008, 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 105., 205. nr.; 2014, 114. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts vides dienests atbilstoši Zemkopības ministrijas noslēgtajiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem un iedalītajiem zvejas limitiem izsniedz zvejniekiem zvejas atļauju (licenci) zvejai starptautiskajos ūdeņos, kā arī zvejas atļauju (licenci) zvejai īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai un cita veida zvejai) un zinātniskās izpētes nolūkos visos ūdeņos, kuros tā notiek saskaņā ar zvejniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Atbilstoši noslēgtajiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem un iedalītajiem zvejas limitiem Zemkopības ministrija izsniedz zvejniekiem papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, bet pašvaldības izsniedz zvejniekiem zvejas atļauju (licenci) zvejai Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos."

2. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

"18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūcijas un amatpersonas

(1) Par Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību atbild Valsts vides dienests, kā arī pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās un tām piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos šīs funkcijas īsteno pašvaldības policija un pašvaldības vides kontroles amatpersona.

(2) Dabas aizsardzības pārvalde šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas īsteno iekšējos ūdeņos - īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

(3) Zivju resursu aizsardzību un uzraudzību atbilstoši kompetencei veic arī Valsts policija, Valsts robežsardze un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests."

3. 19. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts vides dienests, veicot zivju resursu aizsardzību un uzraudzību, atbilstoši savai kompetencei nodrošina šādas darbības:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes lēmumu 2004/585/EK normu pārkāpumu gadījumā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem piešķir soda punktus saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 un Komisijas 2011. gada 8. aprīļa īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

2) ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzrauga Latvijas zvejas kuģu zvejas darbību.";

izslēgt 2.¹ daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja zveja notiek citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem, starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai starptautiskiem līgumiem par nozvejas kvotas iedalīšanu Latvijas Republikai, zvejas pārkāpumu gadījumos Valsts vides dienests veic administratīvo pārkāpumu procesu.";

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts vides dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, pašvaldības policijai un pašvaldības vides kontroles amatpersonām, Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam to kompetencē esošajā teritorijā ir tiesības izcelt nelikumīgi izmantotos zivju ieguves rīkus.

(6) Lēmumu par šā panta piektajā daļā minēto izcelto nelikumīgo zivju ieguves rīku iznīcināšanu, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja to īpašnieks nav noskaidrojams, vai lēmumu par izcelto nelikumīgo zivju ieguves rīku kā lietisko pierādījumu izņemšanu administratīvā procesa uzsākšanai, ja to īpašnieks ir noskaidrojams, pieņem Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija vai pašvaldības vides kontroles amatpersonas.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zivju ieguves rīku iznīcināšanas kārtību."

4. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

"20. pants. Sadarbība un sabiedrības līdzdalība zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā

(1) Valsts vides dienests zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē ir tiesīgs iesaistīt Valsts vides dienesta pilnvarotas personas - sabiedriskos vides inspektorus.

(2) Pašvaldība zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā iekšējos ūdeņos, kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, un jūras piekrastes ūdeņos, kuri piegulst tās administratīvajai teritorijai, ir tiesīga iesaistīt pašvaldības pilnvarotas personas - sabiedriskos vides inspektorus.

(3) Valsts vides dienesta un pašvaldības pilnvarotajām personām - sabiedriskajiem vides inspektoriem - ir tiesības, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, veikt šādas darbības administratīvā pārkāpuma novēršanai:

1) pārbaudīt ar zivju resursu ieguvi saistītās darbības, tai skaitā ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā veikt vietas apskati, pārbaudīt dokumentus, zivju ieguves rīkus un lomu un veikt mantu apskati;

2) izcelt nelikumīgos zivju ieguves rīkus un atbilstoši šā likuma 18. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajai institūciju un amatpersonu kompetencei nodot tos lēmumu pieņemšanai atbilstoši šā likuma 19. panta sestajai daļai.

(4) Par veiktajām uzraudzības darbībām Valsts vides dienesta un pašvaldības pilnvarotās personas - sabiedriskie vides inspektori - sastāda dokumentus, kuros ietver konstatētos faktus par zivju ieguvi regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, nelikumīgi izmantotajiem zivju ieguves rīkiem un nelikumīgi iegūtajām zivīm, un iesniedz attiecīgos dokumentus šā likuma 18. panta pirmajā un otrajā daļā norādītajai institūcijai vai amatpersonai atbilstoši to kompetencei.

(5) Valsts vides dienesta un pašvaldības pilnvarotās personas - sabiedriskā vides inspektora - statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, šai personai izvirzāmās prasības un apliecības paraugu, kā arī zivju resursu aizsardzības un uzraudzības veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizētājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei piedalīties attiecīgo ūdeņu zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā.

(7) Ūdenstilpes nomniekam vai īpašniekam, zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantotājam ir pienākums nekavējoties informēt par konstatētajiem pārkāpumiem attiecīgās šā likuma 18. pantā norādītās institūcijas un amatpersonas."

5. Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

"IX nodaļa
Administratīvie pārkāpumi zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

30. pants. Administratīvie pārkāpumi zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā

(1) Par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(2) Par tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divdesmit astoņām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par zvejas tīklu tirdzniecības un aprites noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no piecdesmit sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izkraušanas, pirkšanas, pārdošanas, glabāšanas, pārstrādāšanas un transportēšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divdesmit astoņām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(5) Par zvejas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no sešām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(6) Par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(7) Par zvejas noteikumu pārkāpšanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divdesmit astoņām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(8) Par zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(9) Par tās kārtības pārkāpumiem, kādā uzskaita un ielaiž dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(10) Par zivju sugu pārvietošanu un jaunu sugu ieviešanu vai pavairošanu dabiskajās ūdenstilpēs, Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

31. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Valsts policija, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Valsts policija, pašvaldības policija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests, Valsts policija, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.

(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Valsts policija, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde.

(6) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta septītajā un astotajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona, Valsts policija, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests vai Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.

(7) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta devītajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai Valsts policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.

(8) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta desmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai Valsts policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dabas aizsardzības pārvalde."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29. un 30. punktu šādā redakcijā:

"27. Grozījums šā likuma 11. pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par 18. panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 19. pantā par otrās, trešās, piektās un sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 2.¹ un ceturtās daļas izslēgšanu un panta papildināšanu ar devīto daļu, grozījums par 20. panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums par likuma papildināšanu ar IX nodaļu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

28. Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 19. panta devītajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 675 "Nelikumīgi izmantoto aizliegto zvejas rīku un līdzekļu un nelikumīgi izmantoto nemarķēto zvejas tīklu iznīcināšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

29. Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 20. panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 833 "Noteikumi par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu un anulēšanu, izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām un apliecības paraugu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

30. Valsts vides dienests izskata un izsniedz zvejas atļaujas (licences) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, ja iesniegums saņemts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai."

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 24. oktobrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 6. novembrī