Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 465

Rīgā 2019. gada 1. oktobrī (prot. Nr. 44 17. §)
Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un
jūras drošības likuma
11. panta ceturto daļu,
12. panta trešās daļas 1. punktu un
17. panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1.  drošības prasības regulārā satiksmē nodarbinātiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem;

1.2.  regulārā satiksmē nodarbināto ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu pārbaužu kārtību un termiņus;

1.3.  kuģu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. ro-ro pasažieru kuģis – kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru un kura aprīkojums ļauj riteņu vai dzelzceļa transportlīdzekļiem uzbraukt uz kuģa un nobraukt no tā;

2.2. ātrgaitas pasažieru kuģis – kuģis, kas atbilst 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) X nodaļas 1. noteikumam un kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

2.3. Kodekss par ātrgaitas kuģiem – Starptautiskais kodekss par ātrgaitas kuģu drošību, 1994, kas pieņemts ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Kuģošanas drošības komitejas 1994. gada 20. maija rezolūciju MSC.36(63), vai Starptautiskais kodekss par ātrgaitas kuģu drošību, 2000, kas pieņemts ar IMO Kuģošanas drošības komitejas 2000. gada 5. decembra rezolūciju MSC.97(73), to jaunākajā redakcijā;

2.4. HSSC – IMO apsekojuma vadlīnijas saskaņā ar harmonizēto apsekošanas un sertifikācijas sistēmu to jaunākajā redakcijā;

2.5. regulāra satiksme – atkārtoti ro-ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu braucieni, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās, ja atkārtotie braucieni notiek vienā no šādiem veidiem:

2.5.1. saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu;

2.5.2. tik regulāri vai bieži, ka veido atpazīstamus, sistemātiskus reisu kopumus;

2.6. jūras rajons – kuģošanas rajons vai jūras maršruts, kuru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem;

2.7. sertifikāti:

2.7.1. starptautiskos reisos iesaistīto ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar attiecīgi SOLAS konvenciju vai Kodeksu par ātrgaitas kuģiem, un tiem pievienotie attiecīgie aprīkojuma saraksti;

2.7.2. vietējos reisos iesaistīto ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem, un tiem pievienotie attiecīgie aprīkojuma saraksti;

2.8. karoga valsts administrācija – tās valsts kompetentā iestāde, ar kuras karogu ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir tiesīgs kuģot;

2.9. vietējais reiss – reiss jūras rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā;

2.10. sabiedrība – juridiska vai fiziska persona, kura no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi visus Starptautiskajā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksā (ISM kodekss) noteiktos pienākumus un atbildību, vai, ja SOLAS konvencijas IX nodaļa nav piemērojama, ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa īpašnieks vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, kuģa operators vai berbouta fraktētājs), kas no ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa īpašnieka ir pārņēmusi atbildību par kuģa ekspluatāciju;

2.11. inspektors – valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija) kuģu kontroles inspektors, kuru Latvijas kompetentā iestāde ir pilnvarojusi veikt šajos noteikumos paredzētās inspekcijas un kurš atbilst normatīvajos aktos par ostas valsts kontroles kārtību noteiktajiem kritērijiem;

2.12. Latvijas kompetentā iestāde – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija".

3. Šos noteikumus piemēro ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

3.1. veic regulāru satiksmi starp Latvijas ostu un trešās valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) ostu, ja kuģim ir Latvijas karogs;

3.2. veic regulārus vietējos reisus jūras rajonos, kas paredzēti A klases kuģiem. Pasažieru kuģu klases nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem;

3.3. veic regulārus vietējos reisus jūras rajonos, kuri nav minēti šo noteikumu 3.2. apakšpunktā.

4. Noteikumi neattiecas uz ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, uz kuriem attiecas normatīvie akti par ostas valsts kontroles kārtību.

II. Inspekcijas pirms darbības uzsākšanas

5. Pirms regulārā satiksmē sāk ekspluatēt ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, uz kuru attiecas šie noteikumi, inspektors:

5.1. pārliecinās, ka uz kuģa ir šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minētie sertifikāti;

5.2. veic inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, lai pārliecinātos, ka ir nodrošināta kuģa atbilstība šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām;

5.3. veic inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, lai pārliecinātos, ka ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis atbilst nepieciešamajām regulāras satiksmes drošas ekspluatācijas prasībām.

6. Pēc Kuģošanas drošības inspekcijas pieprasījuma sabiedrība laikus, bet ne agrāk kā vienu mēnesi pirms šajā nodaļā minētās inspekcijas sniedz pierādījumus tam, ka ir izpildītas šo noteikumu 1. pielikumā minētās prasības.

III. Izņēmumi attiecībā uz pienākumu veikt inspekciju pirms darbības uzsākšanas

7. Veicot šo noteikumu 5. punktā minētās inspekcijas, Kuģošanas drošības inspekcija var nepiemērot konkrētas šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētās prasības vai procedūras saistībā ar jebkādu ikgadējo karoga valsts apskati vai inspekciju, kura veikta iepriekšējo sešu mēnešu laikā, ja ir ievērotas attiecīgās procedūras un apsekojumu pamatnostādnes, kas noteiktas HSSC, vai procedūras, kas izstrādātas tā paša mērķa sasniegšanai. Kuģošanas drošības inspekcija attiecīgo informāciju nosūta inspekciju datubāzei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroles kārtību.

8. Ja ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi iesaista regulārā satiksmē, Kuģošanas drošības inspekcija izvērtē kuģa iepriekšējās regulārajos reisos veiktās pārbaudes. Ja Kuģošanas drošības inspekcija šo pārbaužu rezultātus uzskata par apmierinošiem un tie atbilst jaunajiem darbības apstākļiem, šo noteikumu 5. punktā paredzētās inspekcijas pirms attiecīgā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas jaunajā regulārajā reisā neveic.

9. Pēc sabiedrības pieprasījuma Kuģošanas drošības inspekcija iepriekš var apstiprināt, ka tā piekrīt ņemt vērā iepriekšējo inspekciju un apskašu rezultātus, ja Kuģošanas drošības inspekcija konstatē ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa atbilstību jaunajiem ekspluatācijas apstākļiem.

10. Ja neparedzētu apstākļu dēļ ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir steidzami jāaizvieto, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, un nav piemērojams šo noteikumu 8. punkts, Kuģošanas drošības inspekcija atļauj uzsākt attiecīgā kuģa darbību, ja dokumentu pārbaudē un kuģa vizuālajā apskatē konstatē, ka ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis atbilst nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām. Mēneša laikā pēc kuģa darbības uzsākšanas Kuģošanas drošības inspekcija pabeidz šo noteikumu 5. punktā paredzēto inspekciju.

IV. Regulārās inspekcijas

11. Kuģošanas drošības inspekcija reizi 12 mēnešos veic:

11.1. inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;

11.2. inspekciju regulārās satiksmes laikā ne agrāk kā četrus mēnešus pirms, bet ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētās inspekcijas. Regulārās satiksmes laikā veiktā inspekcija ietver šo noteikumu 3. pielikumā minētās pārbaudes un pēc inspektora profesionālajiem ieskatiem pietiekamu šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minēto pārbaudāmo elementu skaitu, lai pārliecinātos, ka kuģis joprojām atbilst nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām. Inspekciju pirms darbības uzsākšanas, kas veikta saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu, uzskata par inspekciju šo noteikumu 11.1. apakšpunkta izpratnē.

12. Šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto inspekciju veic vienlaikus ar ikgadējo karoga valsts pārbaudi, ievērojot attiecīgās procedūras un apsekojuma pamatnostādnes, kas noteiktas HSSC, vai procedūras, kas izstrādātas tā paša mērķa sasniegšanai.

13. Ja ir veikts ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa nozīmīgs remonts, pārbūve vai izmaiņas, kā arī mainījusies kuģošanas sabiedrība vai kuģa klasifikācijas sabiedrība, veic inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Ja mainījusies kuģošanas sabiedrība vai kuģa klasifikācijas sabiedrība, izvērtē iepriekš veiktās inspekcijas. Ja konstatē, ka attiecīgās izmaiņas neietekmē kuģa drošu ekspluatāciju, kuģi atbrīvo no šajā punktā minētās inspekcijas.

V. Kuģošanas drošības inspekcijas ziņojums

14. Pabeidzot jebkuru inspekciju, kas veikta saskaņā ar šiem noteikumiem, inspektors sagatavo ziņojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroles kārtību.

15. Ziņojumā ietverto informāciju Kuģošanas drošības inspekcija nosūta inspekciju datubāzei un ziņojuma kopiju izsniedz kuģa kapteinim.

VI. Uzraudzība pēc trūkumu konstatēšanas

16. Kuģošanas drošības inspekcija uzrauga, lai saskaņā ar šiem noteikumiem veikto inspekciju laikā apstiprinātie vai atklātie trūkumi tiktu novērsti.

17. Kuģošanas drošības inspekcija saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17. panta otro daļu pieņem lēmumu par kuģa iziešanas aizliegumu, izvērtējot, vai inspekcijas laikā atklātie trūkumi acīmredzami apdraud cilvēku veselību vai drošību vai rada tiešas briesmas veselībai vai dzīvībai, ro-ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim, tā apkalpei un pasažieriem vai citiem kuģiem. Minētā lēmuma kopiju izsniedz kuģa kapteinim.

18. Ja trūkumus nevar pienācīgi novērst ostā, kurā tie atklāti, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu ļaut kuģim turpināt ceļu līdz piemērotai remonta rūpnīcai, kurā trūkumus var novērst, vienlaikus nosakot, kas kuģim jāievēro, lai kuģa pārvietošanās neapdraudētu kuģošanas drošību, cilvēku veselību un jūras vidi.

19. Ja ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa vispārējais stāvoklis acīmredzami neatbilst šo noteikumu prasībām, Kuģošanas drošības inspekcija var atlikt minētā kuģa uzsākto inspekciju uz laiku, kamēr sabiedrība veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis vairs acīmredzami neapdraud drošību vai veselību vai nerada tiešas briesmas tā pasažieru un apkalpes dzīvībai, vai lai nodrošinātu tā atbilstību attiecīgajiem piemērojamiem starptautisko tiesību aktiem.

20. Ja Kuģošanas drošības inspekcija atliek inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu, tā pieņem lēmumu par kuģa iziešanas aizliegumu. Ja Kuģošanas drošības inspekcija inspekciju atsāk un pabeidz bez aizrādījumiem, lēmumu par iziešanas aizliegumu atceļ.

21. Lēmumu par kuģa iziešanas aizliegumu izpilda tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas. Kuģošanas drošības inspekcija atļauj ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kuram noteikts iziešanas aizliegums, pārvietot uz citu ostas daļu, ja šāda rīcība ir droša un tā nepieciešama ostas noslogotības mazināšanai. Ostas pārslodzes risks nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanai par kuģa iziešanas aizliegumu vai par iziešanas aizlieguma atcelšanu. Ostas pārvalde sadarbojas ar Kuģošanas drošības inspekciju, lai atvieglotu šādu kuģu izvietošanu.

22. Ja lēmums par iziešanas aizliegumu tiek atcelts vai grozīts, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties veic attiecīgas izmaiņas inspekciju datubāzē, nodrošinot informācijas apstiprināšanu 72 stundu laikā.

VII. Noslēguma jautājumi

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumus Nr.145 "Noteikumi par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 42. nr.).

24. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 21. decembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīvas (ES) 2017/2110 par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 1. oktobra
noteikumiem Nr. 465
Īpašas prasības kuģiem, kurus ekspluatē regulārā satiksmē

Inspektors, veicot inspekciju, pārliecinās, vai tiek ievērotas šādas prasības:

1. Pirms ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa atiešanas kapteinis saņem attiecīgo informāciju par krasta navigācijas un citu informācijas sistēmu pieejamību, kas sekmē reisu drošību, un izmanto Eiropas Savienības dalībvalstu izveidotās navigācijas kontroles un informācijas sistēmas.

2. Tiek piemēroti IMO Kuģošanas drošības komitejas 1995. gada 17. jūlija cirkulāra Nr. 699 par grozītajām vadlīnijām attiecībā uz pasažieru drošības instrukcijām 2. līdz 6. punkta attiecīgie noteikumi.

3. Viegli pieejamā vietā uz kuģa izvietota darba laika organizācijas tabula, kurā ir norādīts:

3.1. darba grafiks jūrā un ostā;

3.2. darba stundu maksimums vai atpūtas stundu minimums, kas jāievēro sardzes personālam.

4. Kapteinis bez ierobežojuma var pieņemt jebkuru lēmumu, kas pēc viņa profesionālajiem ieskatiem ir nepieciešams kuģa drošai navigācijai un ekspluatācijai, jo īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un vētrā.

5. Kapteinis uztur navigācijas drošībai svarīgu navigācijas iekārtu darbību un negadījumu reģistru.

6. Ja tiek konstatēti jebkāda veida korpusa durvju un ar tām saistīto korpusa apšuvuma pārklājumu bojājumi vai pastāvīga deformācija, kas var ietekmēt ro-ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu integritāti, vai jebkādi trūkumi šādu durvju noslēgšanas aprīkojumā, par to nekavējoties paziņo gan karoga valsts administrācijai, gan ostas valstij un bojājumus novērš atbilstoši prasībām.

7. Atjaunināts reisa plāns ir pieejams pirms ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa došanās reisā. Sagatavojot reisa plānu, ņem vērā IMO Asamblejas 1999. gada 25. novembra rezolūcijā A.893(21) "Reisa plānošanas pamatnostādnes" izklāstītās vadlīnijas.

8. Pasažieriem uz kuģa ir sniegta vispārīga informācija par pakalpojumiem un palīdzību, kas pieejama vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Informācija ir pieejama arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Satiksmes ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 1. oktobra
noteikumiem Nr. 465
Inspekciju procedūras

1. Inspekcijas laikā pārliecinās, lai tiktu izpildītas karoga valsts tiesību aktos noteiktās prasības, jo īpaši par konstrukciju, nodalījumiem un noturību, mehānismiem un elektroiekārtām, kravas novietojumu un noturību, ugunsdrošību, maksimālo pasažieru skaitu, glābšanas līdzekļiem, bīstamo kravu pārvadāšanu, radiosakariem un navigāciju. Inspekcijas laikā veic šādas procedūras:

1.1. avārijas ģeneratora iedarbināšanu;

1.2. avārijas apgaismojuma pārbaudi;

1.3. radiosakaru iekārtām paredzētā avārijas enerģijas avota pārbaudi;

1.4. publisku paziņojumu sistēmas testēšanu;

1.5. ugunsgrēka mācību trauksmes, tostarp ugunsdzēsēju ekipējuma lietošanas prasmes, demonstrēšanu;

1.6. avārijas ugunsdzēšanas sūkņa darbināšanu ar divām šļūtenēm, kas pievienotas galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei;

1.7. testus, kuros pārbauda avārijas tālvadību, kas paredzēta, lai apturētu degvielas padevi katliem, galvenajiem un palīgdzinējiem, kā arī lai apturētu ventilācijas padevi;

1.8. testus, kuros pārbauda tālvadības un vietējās vadības ierīces ugunsdrošības aizbīdņu noslēgšanai;

1.9. ugunsgrēka detektoru un trauksmes signalizācijas sistēmu testus;

1.10. ugunsdrošo durvju pienācīgas aizvēršanas testus;

1.11. sateču sūkņu darbības pārbaudi;

1.12. starpsienu ūdensdrošo durvju aizvēršanu gan no tālvadības, gan arī vietējās vadības vietas;

1.13. demonstrāciju, kas pierāda, ka galvenie apkalpes locekļi pārzina avārijas kontroles plānu;

1.14. vismaz vienas dežūrlaivas un vienas glābšanas laivas nolaišanu ūdenī, to stūres sistēmas un dzinēja iedarbināšanu un testēšanu un to izcelšanu no ūdens, novietojot glabāšanas pozīcijā uz kuģa;

1.15. glābšanas laivu un dežūrlaivu inventāra pārbaudi;

1.16. ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa stūres mehānisma un stūres palīgmehānisma testus.

2. Īpašu uzmanību pievērš apkalpes locekļu zināšanām par drošības un avārijas procedūrām, apkopi, darba metodēm, pasažieru drošību, komandtiltiņa procedūrām un darbībām, kas saistās ar kravu un transportlīdzekļiem, kā arī tam, cik efektīvi minētie elementi tiek īstenoti. Pārbauda jūrnieku spējas saprast un, ja nepieciešams, dot rīkojumus un norādījumus, kā arī ziņot darba valodā, kas norādīta kuģa žurnālā. Pārbauda arī dokumentārus pierādījumus, ka apkalpes locekļi ir sekmīgi apguvuši speciālās apmācības, jo īpaši attiecībā uz:

2.1. pūļa vadības apmācībām;

2.2. kuģa iepazīšanas apmācībām;

2.3. drošības apmācībām personālam, nodrošinot avārijas gadījumā tiešu palīdzību pasažieriem telpās, kuras tiem ir paredzētas, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

2.4. krīzes vadības un cilvēku uzvedības apmācībām.

3. Novērtē, vai dežūru grafiks pārmērīgi nenogurdina personālu, jo īpaši sardzes personālu.

4. Pārbauda, vai kompetences sertifikāti uz kuģa strādājošajiem apkalpes locekļiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, atbilst normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu.  

Satiksmes ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 1. oktobra
noteikumiem Nr. 465
Procedūras inspekciju veikšanai regulārās satiksmes laikā

Veicot inspekcijas regulārās satiksmes laikā, pārbauda:

1. Informāciju par pasažieriem:

1.1. vai nav pārsniegts pasažieru skaits, kādam ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis (turpmāk – kuģis) ir paredzēts, un vai pasažieru informācijas reģistrēšana atbilst normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm;

1.2. kā informācija par pasažieru kopējo skaitu tiek nodota kapteinim un, ja nepieciešams, kā pasažieri, kas veic divkāršu reisu bez izkāpšanas krastā, tiek iekļauti atpakaļejošā reisa kopējā pasažieru skaitā.

2. Informāciju par kravas izvietojumu un noturību:

2.1. vai ir uzstādīti un tiek lietoti droši iegrimes mērinstrumenti;

2.2. vai ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka kuģis netiek pārkrauts un attiecīgā kravas zīme neiegrimst zem ūdens līmeņa;

2.3. vai kravu novieto un noturību novērtē atbilstoši noteiktajam;

2.4. vai transportlīdzekļus, kas pārvadā preces, un citus kravas elementus nosver, ja tas ir nepieciešams, un attiecīgo informāciju par svaru nodod kuģim kravas novietojuma un noturības novērtēšanai;

2.5. vai avārijas kontroles plāni ir pastāvīgi novietoti redzamā vietā un vai kuģa virsnieku rīcībā ir bukleti ar informāciju par avārijas kontroli.

3. Jūras drošības pasākumus:

3.1. vai tiek ievērota procedūra, lai pārliecinātos, ka visas kuģa ūdensnecaurlaidīgās durvis ir noslēgtas un kuģis ir gatavs iziet jūrā, un kāda ir kārtība, kas apstiprina, ka visas korpusa ūdensnecaurlaidīgās un šļakatu necaurlaidīgās durvis ir noslēgtas. Vai tiek ievērota procedūra, lai pārliecinātos, ka pirms atiešanas no piestātnes visas transportlīdzekļu klāju durvis ir noslēgtas vai paliek atvērtas tikai tik ilgi, lai aizvērtu kuģa priekšgala vizieri;

3.2. vai tiek ievērota procedūra, lai pārliecinātos par kuģa priekšgala, pakaļgala un sānu durvju aizvēršanu, un vai minētajām durvīm ir indikatorgaisma un videonovērošana, kas uz komandtiltiņa norāda indikatoru stāvokli. Pārbauda, vai visi gaismas indikatoru darbības traucējumi, īpaši attiecībā uz slēdžiem pie durvīm, tiek noskaidroti un par tiem attiecīgi ziņots.

4. Drošības paziņojumus:

4.1. vai uz kuģa attiecīgajā valodā vai valodās pieejamas kārtējo drošības paziņojumu veidlapas, instrukciju plakāti un norādījumi par procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā;

4.2. vai reisa sākumā sniedz kārtējos drošības paziņojumus un tos var dzirdēt visās vietās, kur var nokļūt pasažieri, ieskaitot atklātos klājus.

5. Ierakstus kuģa žurnālā:

5.1. vai veic ierakstus par kuģa priekšgala, kuģa pakaļgala un citu ūdensnecaurlaidīgo un jūras apstākļos noslēdzamo durvju un nodalījumu noslēgšanu, stūres iekārtu pārbaudēm utt.;

5.2. vai ir reģistrētas ziņas par iegrimi, brīvsānu augstumu un noturību, kā arī apkalpes kopējo darba valodu.

6. Bīstamās kravas:

6.1. vai visas bīstamās vai piesārņojošās kravas tiek transportētas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, jo īpaši – vai ir sniegta bīstamo un piesārņojošo kravu deklarācija kopā ar manifestu vai izvietojuma plānu, kurā norādīta to atrašanās vieta uz kuģa, vai konkrētās kravas transportēšana ar pasažieru kuģi ir atļauta un vai bīstamās vai piesārņojošās kravas ir pienācīgi marķētas, ar uzlīmētām etiķetēm, izvietotas, nostiprinātas un nošķirtas;

6.2. vai bīstamo un piesārņojošo kravu transportlīdzekļi ir pienācīgi identificēti un nostiprināti;

6.3. vai bīstamo un piesārņojošo kravu transportēšanas gadījumā attiecīgā manifesta vai izvietojuma plāna kopija ir pieejama krastā;

6.4. vai kapteinis pārzina normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, un instrukcijas par procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, ja notiek negadījums ar bīstamajām kravām vai vielām, kas piesārņo jūru;

6.5. vai transportlīdzekļu klāja ventilācijas sistēma darbojas bez pārtraukuma, vai ventilācija tiek pastiprināta, kad darbojas transportlīdzekļu dzinēji, vai uz komandtiltiņa ir ierīce, kas rāda, ka transportlīdzekļu klāja ventilācija darbojas.

7. Kravas transportlīdzekļu nostiprināšanu:

7.1. kā transportlīdzekļi ir nostiprināti (piemēram, ar trosēm grupās vai atsevišķi);

7.2. vai ir pietiekams nostiprināšanas punktu skaits. Pārbauda kravas transportlīdzekļu nostiprināšanas kārtību sliktiem laikapstākļiem, kas ir iestājušies vai ir sagaidāmi;

7.3. autobusu un motociklu, ja tādi ir, nostiprināšanas metodi;

7.4. vai kravas nostiprināšanas instrukcija ir pieejama uz kuģa.

8. Transportlīdzekļu klājus:

8.1. vai īpašas kategorijas un ro-ro kravas telpās tiek nepārtraukti patrulēts vai arī tās tiek uzraudzītas, izmantojot videonovērošanas sistēmu, lai sliktos laikapstākļos pamanītu jebkuru transportlīdzekļu kustību un pasažieru neatļautu atrašanos minētajās telpās;

8.2. vai ugunsdrošās un ieejas durvis ir noslēgtas un vai ir izlikti paziņojumi, kas pasažieriem liedz atrasties uz transportlīdzekļu klāja, kamēr kuģis ir jūrā.

9. Ūdensnecaurlaidīgo durvju noslēgšanu:

9.1. vai tiek ievēroti kuģa ekspluatācijas instrukcijās noteiktie pasākumi attiecībā uz nodalījumu ūdensnecaurlaidīgajām durvīm;

9.2. vai tiek veiktas nepieciešamās mācības;

9.3. vai no komandtiltiņa vadāmās ūdensnecaurlaidīgās durvis, ja tas ir iespējams, tiek vadītas ar vietējo vadību;

9.4. vai ierobežotas redzamības apstākļos un visās bīstamās situācijās durvis tiek turētas noslēgtas;

9.5. vai kuģa apkalpe ir instruēta, kā pareizi rīkoties ar ūdensnecaurlaidīgajām durvīm, un apzinās briesmas, ko rada nepareiza rīcība.

10. Ugunsdrošības uzraudzību, izmantojot patruļas – vai tiek veiktas efektīvas patruļas, lai visi ugunsgrēka izcelšanās gadījumi tiktu ātri atklāti. Šajā uzraudzībā jāiekļauj īpašas kategorijas telpas, kurās nav ierīkota ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Patruļas minētajās telpās var veikt, kā norādīts šā pielikuma 8.1. apakšpunktā.

11. Paziņojumus avārijas gadījumā:

11.1. vai to apkalpes locekļu skaits, kam jādodas palīgā pasažieriem avārijas gadījumā, ir pietiekams un vai viņi ir viegli atpazīstami un avārijas gadījumā spēj sazināties ar pasažieriem, ņemot vērā vienu vai vairākus šādus faktorus:

11.1.1. valoda vai valodas, kādās runā vairums noteiktā maršrutā pārvadājamo pasažieru;

11.1.2. iespējamība, ka prasme izmantot angļu valodas pamatvārdu krājumu, lai sniegtu svarīgākās instrukcijas, var nodrošināt saziņu ar pasažieri, kam vajadzīga palīdzība, ja pasažierim un apkalpes loceklim nav kopējas valodas;

11.1.3. iespējama vajadzība avārijas gadījumā sazināties citādi (piemēram, ar žestu palīdzību vai vēršot uzmanību uz instrukciju atrašanās vietu, pulcēšanās vietām, dzīvības glābšanas ierīcēm vai evakuēšanās ceļiem, kad mutiska saziņa nav iespējama);

11.2. vai pasažieri ir saņēmuši pilnīgu drošības instruktāžu tiem saprotamā valodā vai valodās;

11.3. valodas, kurās var tikt pārraidīti avārijas paziņojumi ārkārtas situācijā vai mācību laikā, lai sniegtu izšķirīgus norādījumus pasažieriem un lai apkalpes locekļiem atvieglotu palīdzības sniegšanu pasažieriem.

12. Apkalpes locekļu kopējo darba valodu – vai ir noteikta darba valoda, lai nodrošinātu efektīvu apkalpes sadarbību drošības jomā, un vai šī darba valoda ir reģistrēta kuģa žurnālā.

13. Drošības aprīkojumu:

13.1. vai dzīvības glābšanas un ugunsdzēšanas iekārtas, tostarp ugunsdrošās durvis, kā arī citi elementi, kuri paredzēti konstruktīvai ugunsdrošībai un kurus var viegli pārbaudīt, ir labā tehniskā stāvoklī;

13.2. vai ugunsdzēsības plāni atrodas pastāvīgi redzamā vietā un kuģa virsnieki ir saņēmuši bukletus ar līdzvērtīgu informāciju;

13.3. vai glābšanas vestes ir pienācīgi izvietotas un vai glābšanas vestes bērniem ir viegli atrodamas;

13.4. vai transportlīdzekļu izvietojums uz kuģa netraucē ugunsdzēsības līdzekļu, avārijas noslēgvārstu, vētras vārstu vadības līdzekļu u. c. darbību, kuri var atrasties uz transportlīdzekļu klājiem.

14. Navigācijas un radiosakaru iekārtas – vai darbojas navigācijas un radiosakaru iekārtas, tostarp avārijas radiobojas (EPIRB).

15. Papildu avārijas apgaismojumu – vai ir ierīkots papildu avārijas apgaismojums, kā to pieprasa noteikumi, un vai tiek uzturēts konstatēto trūkumu reģistrs.

16. Evakuācijas līdzekļus (pasākumus):

16.1. vai evakuācijas līdzekļi, tostarp evakuācijas ceļi, ir atbilstoši marķēti un apgaismoti, izmantojot galvenos un avārijas elektroenerģijas avotus;

16.2. vai ir veikti pasākumi, lai transportlīdzekļi neaizšķērsotu evakuācijas ceļus, ja minētie evakuācijas ceļi ved pa transportlīdzekļu klājiem;

16.3. vai netiek aizšķērsotas izejas, īpaši beznodokļu veikalos, kur tās agrāk ir bijušas aizsprostotas pārmērīga preču daudzuma dēļ.

17. Mašīntelpas tīrību – vai mašīntelpas tiek uzturētas tīras saskaņā ar plānoto apkopes kārtību.

18. Atkritumu likvidēšanu – vai atkritumu apstrādes un likvidēšanas kārtība ir apmierinoša.

19. Plānoto apkopi:

19.1. vai visām sabiedrībām ir īpaši priekšraksti par visu ar drošību saistīto elementu plānotu apkopi, ieskaitot kuģa priekšgala un kuģa pakaļgala durvis, sānu atveres ar to noslēgšanas iekārtām, kā arī mašīntelpas tehnisko apkopi un drošības aprīkojumu;

19.2. vai ir izstrādāti plāni regulārai visu attiecīgo elementu pārbaudei, lai nodrošinātu drošības standartu uzturēšanu visaugstākajā līmenī;

19.3. vai ir ieviestas procedūras, ar ko reģistrē neatbilstības un to pienācīgas novēršanas apstiprināšanu, lai kapteinis un persona, kas izraudzīta sabiedrības vadības struktūrā krastā, būtu informēti par šiem trūkumiem un noteiktā laikā saņemtu paziņojumu par trūkumu novēršanu;

19.4. vai periodiskajās pārbaudēs pārliecinās, kā darbojas kuģa priekšgala iekšējo un ārējo durvju noslēgšanas iekārta, indikatori, uzraudzības iekārtas, kā arī pārbauda drenāžas caurules, kas atrodas telpā starp kuģa priekšgala vizieri un iekšējām durvīm, īpaši noslēgšanas mehānismu un ar tiem saistītās hidrauliskās sistēmas.

20. Reisa norisi:

20.1. vai brauciena laikā nav pārblīvētības, īpaši – vai ir pietiekami daudz sēdvietu un vai bagāža un pasažieri bez sēdvietām neaizsprosto gaiteņus, kāpnes un avārijas izejas;

20.2. vai pirms kuģa došanās jūrā pasažieri neatrodas uz transportlīdzekļu klāja un vai viņiem nav iespējas tur iekļūt pirms kuģa pietauvošanās piestātnē.

Satiksmes ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Vēl nav spēkā
vēl nav spēkā
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 465Pieņemts: 01.10.2019.Stājas spēkā: 21.12.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 206, 10.10.2019. OP numurs: 2019/206.2
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
309878
21.12.2019
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva