Saeimas paziņojums

Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 26. septembra sēdē apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2019. gada 26. septembrī

 

Nacionālās drošības koncepcija

1. Ievads

Nacionālās drošības koncepcija (turpmāk - Koncepcija) ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā.

Valsts apdraudējuma analīzē un šajā Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm. Draudus rada arī atsevišķu ārvalstu centieni ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti.

Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Valsts pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un veiktajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā ir jābalstās uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm. Ministru kabinets, balstoties uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm, izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

2. Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika

Latvijas kā valsts pastāvēšanas priekšnoteikums ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt apdraudējumus, noturība pret ārējo ietekmi, kā arī spēja pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm. Tās pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas sekmē iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējuma pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā.

Nacionālā drošība ir valsts mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā sasniegts apstākļu kopums, kas nodrošina to, ka tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā.

Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Militāro dimensiju raksturo Krievijas militārās aktivitātes Baltijas reģionā un pret Latviju vērstie arī citi hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses. Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti. Vienlaikus tā ir pilsoniski aktīva sabiedrība, kas gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Latvijas iekšējā drošība ir ļoti cieši saistīta ar starptautisko drošības situāciju. Jo stiprāka Latvija būs iekšpolitiski, jo efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt ievainojamību no ārējiem apdraudējuma faktoriem.

Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju, ārlietu dienesta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) un Valsts robežsardzes kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi aspekti, kas attiecas uz iepriekš minētajām trijām nacionālās drošības dimensijām.

Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk - NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu, militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju apdraudējumu aliansei.

Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai ir arī ES centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar hibrīddraudu pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.c.. Latvijai ir nepieciešams veicināt arī citu starptautisko organizāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti starptautiskās drošības situācijas noregulēšanā.

Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Iespējamo apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Tas nozīmē, ka nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija. Tikpat svarīga ir vienota izpratne starp valsts pārvaldes institūcijām par pašreizējiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem un efektīvākajām pretdarbības iespējām. Starpinstitūciju sadarbībai ir efektīvi jādarbojas ikdienā, bet katrai institūcijai jāuzņemas iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības jautājumu risināšanā. Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās drošības politikas īstenošanā svarīgs ir sabiedrības atbalsts. To var sniegt iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski izvērtēt, piemēram informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi. Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm īstenojot nacionālās drošības politiku.

3. Izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, kas ietekmē Latvijas nacionālo drošību

Kopš 2015. gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā Koncepcija, starptautiskā drošības vide nav uzlabojusies. Papildus esošajiem konfliktiem un nesaskaņām klāt ir nākuši jauni riski un apdraudējumi. Nacionālās drošības apdraudējumu spektrs ir būtiski paplašinājies pieaugošo hibrīddraudu, tostarp kiberdrošības risku dēļ. Aizvien nozīmīgāka kļūst klimata pārmaiņu starptautiskā drošības dimensija. Klimata pārmaiņas ES valstīm, tostarp Latvijai, ir radījušas sociāli ekonomiskos zaudējumus, bet nākotnē tos papildinās arī jauni drošības izaicinājumi.

Hibrīddraudu izpausmes ir daudzpusīgas, un tās var ietvert gan militārus līdzekļus un to izmantošanas draudus, gan plaša spektra nemilitāru līdzekļu pielietošanu, sākot ar izlūkošanas un drošības dienestu operācijām, kiberuzbrukumiem, plašām informācijas kampaņām un dezinformācijas izplatīšanu, pretrunu un konflikta potenciāla izmantošanu sabiedrībā un beidzot ar ekonomisko spiedienu un terorismu. Hibrīddraudu izpausmes tiek īstenotas sinhroni, vienai otru papildinot, turklāt to būtība ir maksimāli slēpt jebkādu saikni ar attiecīgo aktivitāšu plānotājiem, tāpat arī to īstenotājus daudzos gadījumos var nojaust, taču precīzi noteikt un pierādīt to iesaisti ir ļoti grūti. Hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības riskiem, arī turpmāk būs pieaugoša tendence, īpaši ņemot vērā informācijas tehnoloģiju (turpmāk - IT) attīstību.

Valstis, kas uztur konfrontējošu politiku pret Latvijas sabiedrotajiem un partneriem Eiroatlantiskajā telpā, mērķu sasniegšanai izmanto plašu aktivitāšu klāstu, kas ietver gan hibrīddraudu nemilitāros, gan militāros aspektus. Šajā kontekstā Krievija turpina īstenot savu ārpolitiku, nerēķinoties ar starptautisko tiesību normām. Krievijas rīcību nosaka tās nemainīgais stratēģiskais mērķis, kas vērsts uz globālas lielvaras statusa atjaunošanu un nostiprināšanu. Krievija ir demonstrējusi, ka to apmierina de facto ieilgušais konflikts Austrumukrainā, turklāt tās darbības Melnās un Azovas jūras reģionā liecina, ka tā ir gatava situācijas eskalācijai, lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Ukrainu. Starptautiskās sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas, visus šos gadus bija un arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, lai mudinātu Krieviju mainīt tās rīcību.

Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles militārajās mācībās. Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo, tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju, cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no Krievijas īstenotās ārpolitikas.

Tā kā Latvijas drošība sakņojas ciešā Eiroatlantiskajā saitē starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV un Kanādu, būtiskas ir arī norises Eiroatlantiskās telpas iekšienē. ASV praktiskais militārais atbalsts Baltijas reģionam un Eiropas drošībai saglabājas un pieaug, vienlaikus Eiropas un ASV attiecību dinamiku ietekmē diskusijas par dažādiem ārpolitikas, tirdzniecības, kā arī klimata jautājumiem. Tostarp turpinās centieni panākt vienlīdzīgāku militāro izdevumu sadali starp NATO sabiedrotajiem.

ES darba kārtībā aktuāls ir Apvienotās Karalistes izstāšanās process, kura ietvaros būtiski ir vienoties par ilgtspējīgu abu pušu turpmāko attiecību un sadarbības modeli. Arī ES dalībvalstīs novērojamās iekšpolitiskās tendences var ietekmēt ārējās un drošības politikas norises. Vairākās Eiropas valstīs un to valdībās, kā arī 2019. gada maijā ievēlētajā Eiropas Parlamentā plašāku ietekmi ir ieguvuši populisti un pret ES noskaņoti politiķi un to vadītās politiskās partijas. Tas var palielināt domstarpību riskus starp ES valstīm būtiskos jautājumos, kā arī var apgrūtināt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas tālāko darbu.

Jāatzīmē, ka šobrīd migrācijas plūsma no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas uz ES ir samazinājusies, taču šī problēma saglabā savu aktualitāti, turklāt nākotnē ir iespējami jauni migrācijas viļņi. Migrāciju veicinošais faktors nākotnē būs ne tikai karadarbība, bet arī klimata pārmaiņas.

Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Sīrijā un Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis kontroli pār teritoriju, ko tas iepriekš kontrolēja, taču tas turpina izplatīt savu ideoloģiju, cenšoties iedvesmot Eiropā dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās. Tāpat politiski nestabilās un sociāli un ekonomiski novājinātās valstīs novērojami pastiprināti radikalizācijas riski, kas negatīvi var atsaukties uz ES un NATO valstu drošību.

Iepriekšminēto starptautiskās drošības vides izmaiņu un norišu ietekmē Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīddraudu šķautnes. Reaģējot uz starptautiskajiem un nacionālajiem drošības vides izaicinājumiem, Latvijas atbildei jābūt visaptverošai, kas balstās iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un partnerībā.

4. Militārā apdraudējuma novēršana

Latvijas drošības vidi raksturo vairāku militāru un nemilitāru faktoru savstarpēja mijiedarbība. Ārējo drošības risku un apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir saglabājusies augstā līmenī. Krievijai turpinot uzturēt konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma avotu Latvijas nacionālajai drošībai.

Krievijas bruņoto spēku modernizācija, militāro spēju attīstība, jo īpaši Eiropas stratēģiskajā virzienā, spēku mobilitāte, operāciju pieredzes uzkrāšana, dažāda veida un mēroga militāro mācību organizēšana, tostarp Latvijas pierobežā, kā arī regulāra spēka demonstrēšana kombinācijā ar dažādām nemilitāra rakstura aktivitātēm palielina militāra apdraudējuma aktualitāti. To pastiprina Krievijas iepriekš apliecinātā gatavība izmantot militāru spēku savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā.

Ņemot vērā Krievijas stratēģisko uzskatu par NATO un tās aktivitāšu radīto apdraudējumu savām nacionālajām interesēm, Krievija regulāri cenšas graut Alianses vienotību, tiecoties ietekmēt tās kopējos un dalībvalstu individuālos lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī mazināt NATO kā Eiropas drošības garanta lomu. Šajā kontekstā vienlaikus notiek mēģinājumi ar konvencionāliem un nekonvencionāliem paņēmieniem testēt kolektīvās aizsardzības principa ievērošanas robežas, izvairoties no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO.

Atbildot uz esošajiem militārās un nemilitārās drošības riskiem un apdraudējumiem, Latvijas nacionālās aizsardzības prioritātes ir nacionālo aizsardzības spēju tālāka attīstība un stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, NBS vienību kaujas gatavības celšana, NATO politiskās un militārās efektivitātes pilnveidošana, sabiedroto spēku klātbūtne un ieguldījums starptautiskās drošības nodrošināšanā.

Prioritātes militāra apdraudējuma novēršanai:

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana

Lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm un bruņoto konfliktu satricinājumiem, valsts institūcijām, savstarpēji sadarbojoties, ir jāievieš visaptveroša valsts aizsardzības sistēma. Katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti uzdevumi un loma valsts aizsardzībā, kā arī jāizveido ciešāka saikne starp Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes, pašvaldības institūcijām.

Nacionālo aizsardzības spēju attīstība un kaujas gatavības celšana

Lai garantētu ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem apdraudējuma agrīnajās fāzēs un stiprinātu pirmo aizsardzības līniju alianses austrumos, NBS jāturpina attīstīt NBS operacionālo spēju kodola - sauszemes (Mehanizētās kājnieku brigādes, Zemessardzes, Speciālo uzdevumu vienības) - kaujas spējas un jāceļ vienību kaujas gatavība, kas ietver ne vien spējas, bet arī vienību nokomplektēšanu ar personālu, nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, personāla apmācību u.c.. Vienlaikus jāpilnveido kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējas. Līdztekus starpresoru līmenī jāskata spēju un ekipējuma savietojamība starp valsts institūcijām, kas iesaistās valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Tāpat arī jāveido efektīva un elastīga rezervju mobilizācijas sistēma. Adekvāta finansējuma piešķiršana aizsardzības izdevumiem ne mazāk kā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir NBS vienību un spēju attīstības priekšnoteikums.

NATO politiskās un militārās efektivitātes pilnveidošana

Latvijas drošības un aizsardzības garants ir NATO kolektīvās aizsardzības princips. Paplašinoties potenciālā apdraudējuma spektram, Latvijas interesēs ir vienota apdraudējuma izpratne starp NATO dalībvalstīm, kā arī gatavība un politiskā griba reaģēt krīžu vai konflikta situācijās ar mazu brīdināšanas laiku. Latvijai ir jāveicina, lai NATO pielāgošanās mainīgajai drošības videi tiktu turpināta, īstenojot konkrētus pasākumus, kas atbild uz alianses drošības izaicinājumiem. Latvijas interesēs ir sekmēt NATO komandstruktūras efektivitātes uzlabošanu, kā arī ātrās reaģēšanas vienību gatavību, kas kopumā uzlabos alianses spēju reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā militāro spēku spektrā.

Sabiedroto spēku klātbūtnes īstenošana

Sabiedroto spēku klātbūtne ir viena no Latvijas drošības un aizsardzības prioritātēm. Pastāvīga sabiedroto spēku klātbūtne stiprina atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības struktūrām un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku uzņemšanu un to reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā stiprina NATO aizsardzības pozīcijas Baltijas reģionā. Līdz ar to Latvijas interesēs ir turpināt meklēt un īstenot pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Latvijai kā uzņemošajai valstij jāturpina sniegt visu nepieciešamo atbalstu Latvijā izvietotajiem sabiedroto spēkiem. Lai atvieglotu sabiedroto spēku pārvietošanos un nepieciešamā ekipējuma piegādi gan treniņu, gan militāra konflikta gadījumā, ir jāturpina gan ES, gan NATO militārās mobilitātes prasību izpilde, tostarp projekta "Rail Baltica" īstenošanas ietvaros.

Ieguldījums starptautiskās drošības nodrošināšanā

Latvijas dalība starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās stiprina starptautisko drošību un vienlaikus ir ieguldījums arī nacionālajā drošībā. Reaģējot uz drošības izaicinājumiem, kur tas visvairāk nepieciešams, Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot NBS vienību kaujas gatavību.

5. Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana

Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Būtiskāko apdraudējumu NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti. Krievijas Bruņotie spēki un militārā infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā, paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju. Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā.

Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, Alianses paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi. Par šiem jautājumiem interesi izrāda arī citi ārvalstu specdienesti.

Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti. Uzsvars tiek likts arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai. Ietekmes spējas tiek attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc vajadzības konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai situācijai.

Krievijas specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē strādājot no savas valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību pozīcijas, aktīvi strādājot informatīvajā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Pieaug tehniskās izlūkošanas spējas - kiberizlūkošana, signālu un datu pārtveršana. Šādi iegūta informācija var tikt izmantota aktīvo pasākumu un ietekmes operāciju īstenošanā.

Valsts drošības iestāžu (Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, un Valsts drošības dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem.

Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai:

Valsts drošības iestāžu spēju attīstība un koordinēta sadarbība

Ņemot vērā pašreiz aktuālo hibrīddraudu būtību, valsts drošības iestādēm jāstiprina spējas identificēt ārvalstu specdienestu aktivitātes plašā izpausmju spektrā. Darbības jomu paplašināšana un pilnveidošana jāīsteno mērķtiecīgi, izsvērti un saskaņoti, saglabājot augstu darba efektivitāti un lietderīgu resursu izlietojumu. Jāturpina valsts drošības iestāžu spēju stiprināšana gan personāla, gan tehnisko līdzekļu un inovatīvu darba metožu jomās. Valsts drošības iestādēm jāpilnveido un mācībās jāstiprina savstarpējās sadarbības shēmas un komunikācijas mehānismi, lai ātri identificētu izmaiņas kopējā valsts drošības situācijā un īstenotu pasākumus apdraudējuma novēršanai.

Pretizlūkošanas un preventīvo pasākumu stiprināšana

Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālajos tīklos īstenotu aktīvo pasākumu atklāšanu.

Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra, Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektiem. Arvien biežāk tiek fiksēti gadījumi, kad dažādi subjekti, tostarp privātpersonas, izmanto bezpilota sistēmas (lidaparātus, sauszemes un zemūdens aparātus), tāpēc pieaug arī ar to izmantošanu saistītie izlūkošanas un drošības riski. Lai mazinātu potenciālo bezpilota sistēmu draudu apjomu, Latvijai ir jāattīsta šo ierīču kontroles, noteikšanas, atrašanas un to radīto draudu novēršanas mehānismi, kā arī jāveicina sabiedrības informētība par bezpilota lidaparātu lietošanas radītajiem riskiem valsts drošībai un privātuma aizsardzībai.

Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstisko un privāto sektoru, kas varētu sniegt ieguldījumu ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas noturības veidošanā. Jāturpina izglītojošais darbs arī ar sabiedrību kopumā, stiprinot izpratni un spēju atpazīt darbības, kas norāda uz slēpti īstenotām izlūkošanas darbībām vai ietekmes operācijām.

Sadarbības stiprināšana ar ārvalstu partnerdienestiem

Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbība ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma apzināšanai, novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai. NATO, ES un reģionālo formātu ietvaros jāturpina attīstīt sadarbību ar ārvalstu partnerdienestiem, nodrošinot regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu, veidojot kopīgu izpratni par trešo valstu radīto apdraudējumu. Īpaši cieša sadarbība jāuztur ar partnerdienestiem, kuru pārstāvēto valstu militārais kontingents piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes nodrošināšanā Baltijas valstīs. Starptautiskās sadarbības ietvaros jāturpina darbs pie komunikācijas shēmu un koordinētas pretdarbības plānošanas gadījumos, kad ārvalstu specdienesti vērš īpaši naidīgas aktivitātes pret vienu vai vairākām partnervalstīm.

Valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošana

Valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma aizsardzību regulējošo normatīvo aktu regulāra pilnveidošana, ņemot vērā nepārtraukti mainīgos apdraudējumus un riskus, kā arī ikdienas praktiskās vajadzības. NATO un ES klasificētās informācijas drošību joprojām ietekmē cilvēciskais faktors, tāpēc svarīgi ir īstenot kvalitatīvas drošības pārbaudes personām, kuras pretendē uz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vai sertifikātu darbam ar NATO un ES klasificēto informāciju saņemšanu, kā arī īstenot sistemātisku pārraudzību pār ikdienas darba procesu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO un ES klasificēto informāciju. Valsts drošības iestādēm jāturpina regulāra valsts augstāko amatpersonu un valsts noslēpuma subjektu atbildīgo amatpersonu apmācība par normatīvajos aktos noteiktajām drošības prasībām un slepenības režīma ievērošanu.

Atbilstoši apdraudējumu un jaunu izlūkošanas spēju attīstībai nemainīgi augsta uzmanība jāpievērš informācijas atbilstošai klasificēšanai un apstrādei atbilstoši akreditētās informācijas sistēmās. Arī valsts iestāžu fiziskajiem objektiem (telpām) jābūt atbilstoši pārvaldītiem. Valsts drošības iestādēm pastiprināti jākontrolē valsts noslēpuma objektu, NATO un ES klasificētās informācijas izstrāde, glabāšana, aprite un izmantošana. Valsts noslēpuma subjektiem jāizvērtē un pēc iespējas jāsamazina uzkrātās klasificētās informācijas apjoms, ja šī informācija darbam vairs nav nepieciešama.

Industriālās drošības jomā jāturpina uzturēt nemainīgi augstas drošības prasības komersantiem, kas vēlas strādāt samazinātas konkurences apstākļos t.i. iepirkumos, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu vai NATO un ES klasificētās informācijas apstrādi kā Latvijā tā arī starptautiski.

6. Kiberapdraudējuma novēršana

Kiberapdraudējums Latvijai ir uzskatāms par būtisku nacionālās drošības apdraudējumu, kas sistemātiski pieaugs, jo IT nozīmei un lomai ir pieaugoša tendence globālā mērogā, kā arī valsts pārvaldes, sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā. Valsts un sabiedrības izdzīvotspēja paliek aizvien vairāk atkarīga no IT. Lai īstenotu valsts pamatfunkcijas, ir nepieciešami risinājumi, kas nodrošina valsts kontroli pār svarīgo IT infrastruktūru.

Kiberapdraudējumi nav nodalāmi no politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem un ģeopolitiskās situācijas kopumā un tie ir vērtējami nedalīti no vispārējā apdraudējuma, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO) un starptautisko misiju dalībniecei. Taču ir svarīgi nodalīt kiberuzbrukumus pēc mērķa - politiskiem motīviem vai finansiāla labuma gūšanas.

Līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, joprojām aug valstu skaits, kam ir ievērojamas spējas veikt kiberizlūkošanu, informācijas operācijas sabiedrības un lēmēju viedokļa ietekmēšanai un destruktīvas darbības kibertelpā (pakalpojumu bloķēšana, IT iekārtu bojāšana, fiziskās infrastruktūras bojāšana). Tāpat turpinās atsevišķu valstu kiberspēju, tostarp arī kiberuzbrukumu spēju, attīstīšana. Atsevišķām valstīm ir īpaši augstas kiberspējas, ko tās izmanto plaša spektra stratēģisko un taktisko mērķu sasniegšanai globālā mērogā, tostarp izlūkošanas informācijas iegūšanai un īpaši ekonomiskajai izlūkošanai. Savukārt Krievija kibertelpu plaši izmanto ne tikai spiegošanai, bet arī informācijas operāciju un destruktīvu darbību veikšanai.

Apdraudējumu kibertelpā var radīt ārvalstu specdienesti, bruņoto spēku paspārnē izvietotas kibervienības, kā arī atsevišķi haktīvistu grupējumi, kas darbojas saskaņā ar valsts institūciju uzdevumiem, vai pēc savas iniciatīvas, kiberhuligāni un kibernoziedznieki. Kibertelpu savu interešu īstenošanai izmanto arī teroristiski grupējumi, kas lielākoties kibertelpā izplata propagandu un vervē kaujiniekus. Teroristisku grupējumu kiberspēju līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši zems, tomēr to darbība var radīt drošības apdraudējumu, kas izriet no teroristisko organizāciju darbības mērķiem. Minēto kibertelpas subjektu apdraudējums var tikt vērsts gan pret valsts vai sabiedriskām organizācijām, gan arī pret atsevišķām personām un uzņēmumiem.

IT infrastruktūra savstarpēji savieno institūcijas un uzņēmumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Attiecīgi, iespējamie apdraudējumi vienai institūcijai var radīt riskus citām, tāpat apdraudējumi vienā valstī var ietekmēt citu valstu kibertelpas drošību. Datu glabāšana Latvijā, kā arī nacionāla risinājuma izveide, kas nodrošinātu nepārtrauktu datu apmaiņu apdraudējuma gadījumā, ir jāizvērtē kā iespējamie risku mazināšanas līdzekļi.

Līdz ar piektās paaudzes (turpmāk - 5G) mobilo datu pārraides tīklu izveides uzsākšanu 5G tīklu drošības nodrošināšana ir stratēģiski svarīga. Lai veicinātu gatavību stāties pretī riskiem, ir jāņem vērā gan tehniskie, gan tehnoloģiskie, gan politiskie faktori.

Lai arī vispārējā situācija valstī uzlabojas, kā būtisks Latvijas kibertelpas drošības risks ir jāuzskata nepietiekama valsts, pašvaldību un privātā sektora izpratne par nepieciešamību stiprināt IT drošību vai investīcijas šajā jomā, kā arī nepietiekams augsti kvalificētu IT speciālistu skaits Latvijā un spējīgāko speciālistu aizplūšana uz ārvalstīm un izvēlēšanās strādāt privātajā sektorā.

Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugušas Latvijas valsts drošības iestāžu un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV (turpmāk - CERT.LV) spējas identificēt ārvalstu specdienestu, kā arī citu kibertelpas subjektu veiktus kiberuzbrukumus, tiek īstenoti pasākumi informācijas infrastruktūras stiprināšanai, ir palielinājusies sabiedrības kopējā izpratne par kiberdrošības jautājumiem. Būtiski ir turpināt šo attīstību un kāpināt spējas apdraudējumu identificēšanā. Pieaugot personas un finanšu datu zādzību riskam, ir svarīgi palielināt sabiedrības, tostarp komersantu, informētību par labas kiberhigiēnas ievērošanu.

Prioritātes kiberapdraudējuma novēršanai:

Efektīva kiberdrošības politikas īstenošana

Kiberapdraudējuma kontrole un samazināšana ir iespējama tikai sasaistē ar efektīvi īstenotu valsts kiberdrošības politiku, kas ilgtermiņā un sistemātiski nodrošinātu rīcībspēju krīzes situācijās, attīstītu informācijas un tehnoloģiju jomas tiesisko regulējumu, izglītotu sabiedrību, kā arī mērķtiecīgi strādātu pie atbildīgo institūciju spēju attīstīšanas un cilvēkresursu nodrošinājuma nozarei.

Lai veiktu jomas uzlabojumus, ir izstrādāti un pieņemti vairāki dokumenti, kas tiešā veidā ietekmē kibervides jautājumus, piemēram, Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022. gadam, kas ietver arī konkrētus veicamos uzdevumus un pasākumus. Tiek pārskatīts Kritiskās infrastruktūras kopums un tajā ir iekļautas vairākas jaunas informācijas sistēmas vai to kopums.

Atbildīgajām institūcijām jānodrošina regulāra un savlaicīga kiberdrošības normatīvā regulējuma, tostarp institūciju iekšējo drošības instrukciju, pārskatīšana, ņemot vērā aktuālās kiberapdraudējuma izmaiņas un straujo dinamiku. Nepieciešams uzlabot savstarpējo informācijas apmaiņu un savstarpēju jautājumu koordinēšanu starp kiberjomas politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām.

Apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas spēju stiprināšana

Jāstiprina kiberapdraudējuma novēršanā iesaistīto institūciju spējas savlaicīgi identificēt, kā arī efektīvi un ātri novērst apdraudējumu kibertelpā. Apdraudējuma novēršanā iesaistītajām institūcijām sistemātiski jāstrādā pie darba metožu un instrumentu attīstīšanas, piemērojot tos aktuālajai kibertelpas apdraudējuma situācijai, kā arī jāstrādā pie reakcijas laika samazināšanas. Saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu IT drošības incidenta gadījumā par tā novēršanu atbild institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, savukārt CERT.LV sniedz atbalstu vai koordinē to novēršanu.

Valsts drošības iestādēm nepieciešams attīstīt lietotāju internetā radītā satura monitoringa spējas, ar mērķi identificēt pret Latvijas nacionālo drošību mērķtiecīgi vērstās darbības un novērst tās, kā arī aktīvi strādāt pie reakcijas laika samazināšanas un proaktīvās apdraudējumu novēršanas spēju pilnveides.

Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības stiprināšana

Valsts drošības iestādēm sadarbībā ar CERT.LV jāturpina darbs pie IT kritiskās infrastruktūras drošības procedūru pilnveidošanas, savlaicīgas risku identificēšanas, kritiskās infrastruktūras turētāju un drošības personāla apmācības, kā arī jāīsteno sistemātiska drošības režīma ievērošanas kontrole kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju objektos. Jāvērtē iespējas kā vairot ieguvumus privāto kritiskās infrastruktūras objektu turētājiem, kuru infrastruktūra ir iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā un no tiem tiek prasīti papildus pienākumi un atbildība.

Būtiski ir veidot CERT.LV sadarbību arī ar tiem internetpakalpojumu sniedzējiem, kas nav kritiskās infrastruktūras turētāji. Jāveicina savstarpēja uzticēšanās un kopēja izpratne par nepieciešamību paaugstināt visu interneta sakaru sniedzēju infrastruktūras drošību.

Par kiberdrošību atbildīgajām institūcijām sistemātiski un regulāri jāorganizē ielaušanās testu veikšana, apmācība un informācijas apmaiņa starp visām iesaistītajām pusēm, lai paaugstinātu drošības līmeni ne tikai atsevišķos objektos, bet visā nozarē kopumā. Sistemātiski jāpārskata infrastruktūras risku analīzes un drošības dokumentācija, balstoties uz aktuālo kiberdrošības situāciju.

Infrastruktūras iekārtu un saņemto pakalpojumu risku vērtēšana

Jebkuram, bet it īpaši valsts un pašvaldību, kā arī IT kritiskās infrastruktūras, īpašniekam, turētājam vai tiesiskajam valdītājam, nepieciešams organizēt un atbalstīt uz risku analīzi balstītu pieeju kiberdrošības vērtēšanā. IT produktu, iekārtu un pakalpojumu iegādes un iepirkumi nav izņēmums, jo tiešā veidā var ietekmēt infrastruktūras drošību un darbības nepārtrauktību.

Tāpat svarīgi ir izvērtēt datu un to kopiju glabāšanas praksi ārpus Latvijas teritorijas. Vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu IT produktu un pakalpojumu iepirkumus, ir svarīgi dot priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas sertificēti NATO, ES vai kādā to dalībvalstī un atbilst starptautiskajiem IT drošības jomas standartiem.

Starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana

Kiberapdraudējumam ir pārrobežu raksturs, tas vienlaikus var būt vērsts ne tikai pret Latvijas nacionālajām drošības interesēm, bet kopumā pret NATO un ES, kā arī Latvijas starptautiskajiem partneriem. Par kiberapdraudējuma novēršanu atbildīgajām Latvijas institūcijām jāveido cieša savstarpējā un starptautiskā sadarbība, paaugstinot gan nacionālās kiberaizsardzības spējas, gan attīstot kolektīvo drošību. Starptautiska sadarbība ir priekšnoteikums nopietnu kiberincidentu atklāšanai, un tā īpaši pilnveidojama ar Baltijas un Ziemeļvalstu partneriem.

Par kiberdrošību atbildīgajām institūcijām jāstiprina sadarbība ar privāto sektoru, nodrošinot savstarpēju izpratni un palīdzību kopējās valsts kiberdrošības stiprināšanā un apdraudējumu novēršanā.

Jāturpina aktīva Latvijas līdzdalība kiberaizsardzības spējas stiprinošās starptautiskās mācībās un kiberuzbrukumu simulācijās, tostarp nostiprinot NATO sadarbības procedūras.

7. Iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana

Iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī, tiesiskuma ievērošanu, kā arī valsts robežas drošību. Iekšējā drošība ir atkarīga arī no ārējiem faktoriem, piemēram, starptautiskās drošības vides un atsevišķu valstu īstenotās ārpolitikas. Valsts konstitucionālā iekārta ir daļa no iekšējās drošības jēdziena, kas ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām pamatvērtībām: valstisko neatkarību, demokrātiju un teritoriālo integritāti.

Viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju. Latvijas sabiedrība ir etniski daudzveidīga, tās vienotību ietekmē iedzīvotāju dažādas vēsturiskās pieredzes un vērtīborientācijas. Vienlaikus Latvijas sabiedrībā pieaug sociālā nevienlīdzība, bet daļa iedzīvotāju nejūtas droši par savu materiālo stāvokli un finansiālajām iespējām nākotnē.

Iekšējās drošības vidi negatīvi ietekmē sabiedrības zemā uzticība valsts pārvaldei un politiskajām partijām, kas biedru skaita ziņā ir mazskaitlīgas, atkarīgas no privātiem ziedojumiem un saskaras ar grūtībām nodrošināt stabilu darbību ilgtermiņā. Šie ir daži no aspektiem, kas mazina iedzīvotāju interesi par politiskajiem procesiem un dalību vēlēšanās, kā arī vēlmi aktīvi iesaistīties pilsoniskajās un politiskajās iniciatīvās. Pieaugot iedzīvotāju atsvešinātībai no valsts, samazinās sabiedrības līdzdalība sabiedriski politiskajās aktivitātēs ikdienā, kā arī tās spēja mobilizēties valsts aizsardzībai kritiskās situācijās. Augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu joprojām negatīvi raksturo ilgais lietu izskatīšanas laiks tiesās.

Iekšējā drošība ir saistīta arī ar reģionālo dimensiju, ko raksturo galvaspilsētas un reģionu nevienmērīga attīstība un aizvien lielāki sociālekonomiskie kontrasti. Plašu teritoriju depopulācija apgrūtina valsts iespējas tās kontrolēt. Šos riskus pierobežā vēl vairāk pastiprina citi aspekti, piemēram, atsevišķu pierobežas pašvaldību nekritiskā attieksme pret pārrobežu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas informatīvās un kultūrtelpas ietekme uz pierobežas iedzīvotājiem.

Būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā ir kultūrtelpai, sabiedrības sociālajai un vēsturiskajai atmiņai, tāpēc jāturpina Latvijas simtgades programmā aizsāktās aktivitātes attiecībā uz nacionālas un pārnacionālas nozīmes notikumiem, kuru mērķis ir nostiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, veidot vienotu izpratni par vēsturiskajiem notikumiem un vairot saliedētību starp iedzīvotājiem.

Pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij. Jāturpina darbs pie skaidrākas Latvijas valsts pamatvērtību definēšanas un to nostiprināšanas iedzīvotāju ikdienā, tādejādi stiprinot pilsoņu piederību Latvijai un veicinot psiholoģisko noturību pret negatīvo ietekmi, ko rada dažādas ārējās ideoloģiskās un informatīvās aktivitātes. Izglītības sistēmas mācību saturā ir jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju.

Sociāli ekonomiskās problēmas un nedrošība par savu nākotni var būt viens no indivīdu pašradikalizācijas cēloņiem, ko ir sarežģīti identificēt salīdzinājumā ar citām radikalizācijas un ekstrēmisma izpausmēm. Mūsdienās virtuālā vide kalpo gan kā uzkrātās agresijas un naida runas izlādes vieta noteiktai sabiedrības daļai, gan kā platforma mērķtiecīgai radikālu ideju izplatīšanai ar nolūku piesaistīt jaunus atbalstītājus radikālām un ekstrēmistiskām ideoloģijām un to pārstāvošām organizācijām. Iekšējās drošības jomā potenciālus riskus konstitucionālajai iekārtai rada arī personas, kas ir aktīvi iesaistījušās paramilitārās aktivitātēs, organizē militārās simulācijas spēles (t.s. airsoft, lasertag) un piedalās praktiskās šaušanas treniņos. Šīs personas var radīt arī paaugstinātus pretizlūkošanas riskus, īpaši gadījumos, ja tās aktīvi ceļo un uztur kontaktus ar partneriem Krievijā.

Viens no iekšējās drošības, tostarp sabiedriskās drošības pamatelementiem ir civilās aizsardzības sistēmas darbība, kuras īstenošanu veic valsts un pašvaldību institūcijas. Lai nodrošinātu civilās aizsardzības sistēmas darbību, jābūt izstrādātam visaptverošam un īstenojamam regulējumam, skaidram koordinējošam mehānismam, kā arī īstenotiem pastāvīgiem plānošanas un apmācības pasākumiem.

Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā informatīvā, kā arī tautiešu politika. Krievijas informatīvajai politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts. Tāpat Krievijai ir svarīgi daļā Latvijas sabiedrības uzturēt vienpusēju vēstures interpretāciju, kā arī mazināt atbalstu pašreizējai Latvijas eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai un dalībai ES un NATO.

Krievija tautiešu politiku izmanto kā instrumentu tautiešu iesaistīšanai Krievijas ietekmes aktivitātēs, kas ir vērstas pret Latvijas nacionālo drošību. Tautiešu politikas ietvaros pēdējos gados vēsturiskās atmiņas nostiprināšana un militāri memoriālais darbs ir kļuvis par vienu no galvenajām prioritātēm. Tā ietvaros tiek atjaunoti un uzturēti memoriāli un pieminekļi, lai ar to palīdzību uzsvērtu Krievijas vēsturisko klātbūtni Latvijas teritorijā. Šādā veidā Krievija cenšas iedzīvināt sev vēlamo vēsturisko notikumu interpretāciju, vienlaikus noliedzot Latvijas okupācijas faktu un apšaubot valstiskuma pamatus, kas ir pretrunā ar Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi arī rada ilgtermiņa riskus konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Apmaksātu stipendiju piešķiršana studijām šīs valsts augstskolās un centieni iesaistīt jaunos tautiešus Krievijā notiekošajos jauniešu pasākumos ir tikai daži no veidiem, kā Krievija cenšas panākt tai lojālas jaunās tautiešu paaudzes izveidošanos, ko nākotnē izmantot savu interešu īstenošanai. Šīs Krievijas aktivitātes ir pretrunā ar Latvijas centieniem veidot saliedētu pilsonisko sabiedrību un var radīt riskus arī Latvijas Eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai.

Prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai:

Saliedētas sabiedrības veidošana

Saliedētas sabiedrības veidošana ir vairāku valsts institūciju atbildība, kas aptver sabiedrības integrācijas, valsts valodas, izglītības un jaunatnes, kultūras, kā arī informatīvās telpas politiku. Atbildīgo institūciju darbībām ir jābūt koordinētām, izstrādājot un īstenojot vienotu saliedētas sabiedrības politiku. To darbībā ir jānovērš nevajadzīga funkciju dublēšanās.

Izglītības jomā ir jāturpina uzsāktās pārmaiņas, kas skar ne tikai pāreju uz mācībām valsts valodā. Izglītības sistēmā ir jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju. Skolās un jaunatnes politikas ietvaros īstenotajiem projektiem jābūt orientētiem arī uz jauniešu sabiedriskās aktivitātes veicināšanu, pagasta, novada un valstiska mēroga vēstures notikumu izpēti, iesaisti lēmumu pieņemšanā, tādejādi attīstot gan lokālpatriotismu, gan piesaisti valstij.

Valsts valodas politikas jomā uzmanība jāpievērš valodu videi publiskajā telpā un mediju vidē, nostiprinot valsts valodas pozīcijas un lietojumu ikdienas situācijās. Valstij ir jānodrošina valsts valodas apmācības iespējas tiem interesentiem, kas to vēlas, kā arī jānodrošina sistēmiska piekļuve latviešu valodas mācībām tiem sabiedrības jaunajiem locekļiem, kas Latvijā ieceļo no trešajām valstīm. Jāpanāk tāds stāvoklis, ka visi iedzīvotāji spēj sazināties un uztvert informāciju valsts valodā. Tas ir svarīgi gan ikdienā, lai iedzīvotāji uztvertu Latvijas valsts institūciju veidotos vēstījumus, gan krīzes situācijās, lai valdība spētu efektīvi komunicēt ar sabiedrību.

Saliedētu sabiedrību veido arī Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, tāpēc valstij ir jāīsteno iekļaujoša mazākumtautību politika, iesaistot tās sabiedriski politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā. Svarīgi ir veicināt mazākumtautību pārstāvju aktīvu iesaistīšanos pašvaldību un valsts pārvaldes darbā.

Sabiedrības līdzdalības sabiedriski politiskajos procesos veicināšana

Jāizmanto dažādas iespējas veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības vislabāk var atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas vietējā līmenī. Vienlaikus valstij ir sistemātiski jāsniedz atbalsts nevalstiskajām organizācijām, iesaistot tās dažādu projektu īstenošanā un lēmumu pieņemšanā, tādejādi vairojot iedzīvotāju līdzdalību un atbildību par valstī notiekošo. Nepieciešams veicināt arī mazākumtautību organizāciju un to pārstāvju līdzdalību Latvijas vadošo nevalstisko organizāciju tīklos un pasākumos.

Jāveic praktiski soļi diasporas politikas veidošanā, cenšoties panākt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu interesi par Latviju un līdzdalību Latvijā notiekošajos sabiedriski politiskajos procesos, tādejādi sekmējot viņu saikni ar dzimteni un daļas tautiešu atgriešanos Latvijā. Vienlaikus ir jāveicina Latvijas diasporas aktīva iesaiste savās mītņu zemju medijos izplatīto pret Latviju vērstu nepatiesu ziņu un dezinformācijas atspēkošanā.

Jāturpina paaugstināt sabiedrības izpratne par iekšējās drošības un valsts aizsardzības jautājumiem. Lai to panāktu, jāturpina gan valsts aizsardzības mācības ieviešana un popularizēšana skolās, gan iedzīvotāju izglītošana par rīcību dažādās krīzes situācijās. Valsts policijai jāattīsta sadarbība un komunikācija ar sabiedrību par iekšējās drošības jautājumiem ikdienā, kā arī jānodrošina, lai Valsts policijas amatpersonas būtu pieejamas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā krīzes situācijās un apdraudējuma gadījumā. Gatavojoties dažādām nacionālās drošības apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas situācijām, NBS sadarbībā ar citām institūcijām regulāri jāorganizē mācības, kurās tiek pārbaudīta civilmilitārā sadarbība, mācību norisē iesaistot arī iedzīvotājus.

Tiesiskuma stiprināšana un efektīvas valsts pārvaldes veidošana

Sabiedrībā ir jābūt pārliecībai, savukārt Latvijas partneriem Eiroatlantiskajā telpā - priekšstatam par Latviju kā tiesisku valsti, kurā valsts institūcijas ievēro likumus, tiesas spriež taisnīgu tiesu, bet valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi kalpo sabiedrības nevis atsevišķu indivīdu personīgajām interesēm. Vienlaikus sabiedrība nevar prasīt tiesiskumu tikai no valsts, jo arī katram pilsonim ir jābūt likumpaklausīgam. Iekšējās drošības un tiesiskuma stiprināšanā ir jāturpina tiesu sistēmas sakārtošana, palielinot tās darbības efektivitāti un īpaši uzmanību pievēršot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātei, kā arī ilgajam lietu izskatīšanas laikam tiesās. Jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos valstij un valsts pārvaldes institūcijām, tām ir jākļūst efektīvākām, sniedzot ērtus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem. To iespējams panākt, veicot valsts pārvaldes strukturālās reformas, novēršot funkciju dublēšanos un paplašinot moderno tehnoloģiju, piemēram e-pakalpojumu, izmantošanu valsts pārvaldes procesos. Valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem arī iedzīvotājiem attālākās apdzīvotās vietās, īpaši Austrumu pierobežā, lai mazinātu šo iedzīvotāju atstumtību no reģionu centriem un Rīgas.

Tiesību aizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšana

Valsts drošības iestādes, tiesību aizsardzības institūcijas, kā arī Valsts robežsardze atbild par iekšējās drošības un konstitucionālās iekārtas apdraudējumu novēršanu. Šo institūciju finansējumam, cilvēkresursu kapacitātei, materiāltehniskajam aprīkojumam un reaģēšanas spējām ir jāatbilst aktuālajiem izaicinājumiem, kas apdraud iekšējo drošību un valsts konstitucionālo iekārtu, kā arī izriet no strauji mainīgās starptautiskās drošības vides.

Lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumu, jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju, īpaši Valsts policijas un Valsts robežsardzes, spējas, plānojot un apmācot nepieciešamos cilvēkresursus, īstenojot infrastruktūras izbūves projektus, kā arī modernizējot esošo vai iegādājoties jaunu materiāltehnisko aprīkojumu. Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu mēnešalgai ir jābūt konkurētspējīgai, lai novērstu personāla aizplūšanu uz labāk atalgotām darba vietām. Pieaugot vidējai darba samaksai valstī, jāpieaug arī amatpersonu mēnešalgai. Papildus atalgojumam, Valsts policijā nodarbinātajiem jānodrošina atbilstoša darba vide. Veicot pārmaiņas Valsts policijā, jānodrošina, lai nepalielinātos policijas reaģēšanas laiks un mazapdzīvotas teritorijas nepaliktu bez policijas uzraudzības un kontroles.

Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana

Uz Latvijas Austrumu robežas, kas vienlaikus ir ES un NATO ārējā robeža jāpabeidz zaļās robežas ierīkošana, izveidojot nepieciešamo infrastruktūru un izvietojot atbilstošu tehnisko aprīkojumu.

Jāstiprina uz Austrumu robežas strādājošo robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāte, vienlaikus pastiprinot kontroli gan pār robežsargu un muitnieku braucieniem uz trešajām valstīm, gan pār viņu iespējamo iesaisti prettiesiskās un koruptīvās aktivitātēs, atbalstot nelegālo migrāciju un akcīzes preču kontrabandu. Valsts robežas neaizskaramību apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā tiek izmantoti inovatīvi paņēmieni un moderni tehniskie līdzekļi. Lai šos noziedzīgos nodarījumus novērstu un sekmīgi apkarotu, nepieciešams stiprināt izmeklējošo iestāžu, kas atbild par to izmeklēšanu, materiāltehniskos resursus ar mūsdienīgiem tehniskiem līdzekļiem, tostarp aktīvi izmantojot un attīstot Valsts robežsardzes aviācijas, jūras un speciālo operāciju komponenti.

Jāturpina attīstīt NBS un Valsts robežsardzes sadarbība, īpaši pievēršot uzmanību abu institūciju reaģēšanas procedūru un materiāltehnisko resursu savietojamībai, kā arī plānojot un organizējot regulāras kopīgas mācības.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas institūciju kapacitātes stiprināšana

Lai īstenotu civilās aizsardzības sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā, ir nepieciešams efektīvi mobilizēt cilvēkresursus un materiāltehniskos resursus. Iesaistītajām institūcijām ir jābūt nodrošinātām ar pietiekošu finansējumu, cilvēkresursiem, reaģēšanas spējām un nepieciešamajiem materiāltehniskiem resursiem. Vienlaikus ir jāpilnveido reģionālie un starptautiskie atbalsta mehānismi, humānās palīdzības sniegšanai un saņemšanai. Civilās aizsardzības sistēmas darbībā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atalgojumam jābūt tādam, lai novērstu personāla aizplūšanu uz labāk atalgotām darba vietām.

8. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana

Viens no nacionālās drošības sistēmas stūrakmeņiem ir demokrātijas nosargāšana. Demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība. Tas vienlīdz attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un drukāto presi. Tāpēc Latvijas informatīvo telpu raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras aizliegums. Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus, Latvijas un Eiropas drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības elements.

Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem ES.

Apdraudēt un radīt nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana, it īpaši reģionos. Drukātajai presei jākonkurē ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kuru saturā tiek iekļauti arī temati, kas neattiecas uz sabiedrības informēšanu par pašvaldības darbu, turklāt tie publicē sludinājumus un reklāmas, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot privāto reģionālo mediju ilgtspēju.

Demokrātiskā sabiedrībā un brīvā tirgus apstākļos valsts nevar tieši ietekmēt iedzīvotāju izvēli par labu konkrētam medijam. Trešajās valstīs, īpaši Krievijā, veidoto audiovizuālo saturu bieži vien ir finansiāli izdevīgāk iepirkt, nekā Latvijā vai Eiropā veidotos audiovizuālos produktus. Tas atvieglo ienākšanu Latvijas informatīvajā telpā arī tādam mediju saturam, kas ir pretrunā ar Satversmes burtu un garu, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures interpretācijas.

Ievērojamu apjomu Latvijā ir sasniegusi Krievijas televīzijas programmu izplatīšana, izmantojot nelegālas metodes. Šo metožu starpā ir nelikumīga straumēšana un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu koplietošana (card sharing). Šādā veidā tiek apieti NEPLP lēmumi apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās platformās par nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem.

Attiecībā uz Latviju saglabājas augsts hibrīdā apdraudējuma līmenis, kura galvenais elements ir naidīgas informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, tostarp dezinformācija.

Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai ir Krievijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un stabilitāti, kā arī veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievija izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un propagandas metožu klāstu.

Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga Krievijas informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un daudzos gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas informatīvajai telpai. Krievijas ietekmi informatīvajā vidē veicina Krievijas mediju pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Tas ir saistīts ar vairākiem iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin Latvijas sabiedrības etniskā un lingvistiskā daudzveidība, kā arī vidējā un vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas paradumi, kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi. Latvijas informatīvā telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās auditorijās - tie, kas informāciju uztver latviešu valodā un tie, kas krievu valodā. Daļa auditorijas, tostarp iedzīvotāji, kam dzimtā valoda ir latviešu, joprojām izmanto iespēju skatīties Krievijas televīzijas kanālus, kas sastāda būtisku daļu no televīzijas pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu paketēm.

Krievija ilgstoši izmanto valsts finansētos televīzijas kanālus, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā retranslē Krievijā veidotu saturu. Papildus Krievija īsteno vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus televīzijas un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptver ne tikai Latviju, bet arī citas Eiropas valstis. Jaunākās mediju satura patēriņa tendences liecina, ka informatīvās ietekmēšanas nolūkos Krievija arvien vairāk izmanto internetu un sociālās platformas.

Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, sistemātiski izplatot dažādus vēstījumus, kas tiek pieskaņoti un mainīti atkarībā no mērķauditorijas. Starp vēstījumiem ir pozitīva priekšstata radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek pretnostatīts ar negatīviem vēstījumiem par Rietumu pasauli, parādot, ka tā piedzīvo ekonomisko norietu un vērtību degradāciju. Latvijas sabiedrībā mērķtiecīgi tiek radīts negatīvs priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt Latviju ārēju draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību, un ko tuvākajā laikā gaida šķelšanās un sabrukums. Ar dažādu vēstījumu starpniecību ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas valstij, neuzticība tās amatpersonām, valsts institūcijām un politiķiem, tādā veidā padziļinot plaisu starp valsti un sabiedrību, kā arī vairojot sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par nākotni.

Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, kas tiek vērstas pret ES, NATO un Latvijas sabiedrotajām valstīm. Īpaši aktīvas Krievijas dezinformācijas kampaņas tiek vērstas pret ES. To mērķis ir graut Savienības vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu ES sadarbībai un uzticēšanos tās institūcijām. Ir pierādīti un labi zināmi trešo valstu, īpaši Krievijas, mēģinājumi iejaukties un manipulēt vēlēšanu procesus demokrātiskajās valstīs.

Prioritātes informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai:

Informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai, no vienas puses, jāmazina tās ievainojamība, un no otras puses, jāvēršas pret konkrētajām ārējām informatīvās ietekmēšanas aktivitātēm. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana nav vienīgi valsts pārvaldes uzdevums - šis uzdevums prasa pilsoniskās sabiedrības un mediju iesaisti.

Mediju plurālisma un daudzveidības nodrošināšana

Svarīgs rīcības virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā. Būtisks izaicinājums ir iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un interneta mediju veiksmīgā sīvā konkurence ar tradicionālajiem medijiem. Krievijas informatīvās telpas ietekmes mazināšanai ir jāpiedāvā ilgtermiņa alternatīva tieši no saturiskā viedokļa, vienlaikus ar sabiedrisko mediju attīstību, nodrošinot daudzveidīgāku komerctelevīziju un kabeļtelevīziju piedāvājumu, no kura patērētājiem iespējams izvēlēties arī Eiropā radītu audiovizuālo produkciju.

Būtiski ir turpināt un paplašināt Mediju atbalsta fonda darbību, nodrošinot iespēju komercmedijiem piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Tas veicina nacionālo mediju dzīvotspēju un, veidojot kvalitatīvu, uzticamu oriģinālu saturu, - arī konkurētspēju ar ārvalstīs veidotu mediju saturu.

Nacionālās drošības interesēs ir svarīgi nodrošināt ne tikai elektronisko mediju plurālismu, bet arī drukātas preses, īpaši reģionos un pierobežu zonās, kā arī nacionālā līmenī kopumā. Preses izdevumus izteikti biežāk izmanto cilvēki reģionos, un tie sasniedz noteiktas sabiedrības grupas, kas citus informācijas avotus patērē mazāk.

Mediju vides atbalsta pasākumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem kā svarīgai demokrātiskai institūcijai un sabiedrības interešu aizstāvei.

Sabiedrisko mediju attīstīšana

Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte, tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem.

Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir Latvijas mazākumtautības. Šai mērķa auditorijai ir jārada un jāpiedāvā kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot izvēles iespējas. Sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo arī informācija par norisēm Latvijas reģionos. Tādā veidā tiktu veicināta Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju informētība par reģionu aktualitātēm, vairojot reģionu pievilcību un sekmējot to attīstību. Vienlaikus tiktu demonstrēts, ka Rīgā arī ir interese par reģionu iedzīvotāju problēmām, mazinot reģionu iedzīvotāju atstumtības sajūtu.

Nelegālās programmu izplatīšanas apkarošana

Jāturpina aktīvā sadarbība ar nevalstisko sektoru cīņā pret televīzijas programmu un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā arī jāsekmē televīzijas programmu tiesiska pārraide telekomunikāciju tirgū. Ir jāizstrādā atsevišķs tiesiskais regulējums, lai samazinātu iespējas nelegāli izplatīt Krievijas satelīttelevīziju saturu.

Valsts stratēģiskās komunikācijas spēju attīstīšana

Jāstiprina valsts stratēģiskās komunikācijās spējas. Mērķtiecīgai stratēģiskās komunikācijas politikai jānodrošina, ka iedzīvotājiem ir pieejama patiesa, savlaicīga un saprotama informācija gan par valdības rīcības mērķiem, lēmumiem un darbību, gan par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Stratēģiskās komunikācijas kanāliem un mehānismiem jābūt izmantojamiem arī krīzes un apdraudējuma situācijās, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu ārkārtas situācijās.

Jāturpina veicināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstij un izpratni par demokrātijas un vēsturiskajām vērtībām. Jāizstrādā un komunikācijā konsekventi jāīsteno Latvijas valsts stratēģiskie vēstījumi, kuru pamatā ir Satversmē noteiktās un sabiedrību vienojošās vērtības. Papildus kopīgiem vēstījumiem, kas izceļ pozitīvo par Latviju un tās sabiedrotajiem, katrai auditorijai ir jāizstrādā arī specifiski vēstījumi, kas mainās atkarībā no situācijas un kas mazina dezinformācijas ietekmes riskus un vairo sabiedrības saliedētību, tostarp tās vienotu sociālo un vēsturisko atmiņu.

Jāturpina īstenot gan stratēģisko komunikāciju par vienojošiem sociālās un vēsturiskās atmiņas notikumiem, gan mērķtiecīgu kultūras politiku. Kultūrtelpas dimensija jāiekļauj reģionālās attīstības pasākumos, nodrošinot to, ka Latvijas reģioni kļūst par aizvien pievilcīgāku vidi dzīvei un darbam.

Valdības komunikācijai efektīvi jāsasniedz dažādas mērķauditorijas, tostarp Latvijas reģionos dzīvojošos iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, jauniešus, mazākumtautības, kā arī diasporu ārvalstīs.

Informatīvās telpas monitoringa un analīzes sistēmas izveidošana

Priekšnoteikums nacionālās informatīvās telpas noturībai ir sabiedrības un valsts pārvaldes spēja apzināties riskus un apdraudējumus publiskajai telpai un uz tiem reaģēt. Tāpēc Latvijā jānodrošina efektīvs informatīvās telpas monitorings un analīze, lai spētu savlaicīgi identificēt, analizēt un vērsties pret apdraudējumiem informatīvajai telpai, tostarp naidīgām informatīvās ietekmēšanas aktivitātēm. Ir nepieciešams centralizēts valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas mehānisms, kas ļautu savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz konkrētiem apdraudējumiem, tostarp koordinētas krīzes komunikācijas spējas. Sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām un pilsonisko sabiedrību jāizstrādā un jāīsteno informatīvās telpas drošības rīcībpolitika.

Jāstiprina vēlēšanu noturība pret ārējo informatīvo ietekmēšanu. Jāstiprina valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā noturība pret mēģinājumiem izjaukt vēlēšanas, iedzīvotāju uzticēšanos procesam, ka arī vēlēšanu rezultātu demokrātiskajai leģitimitātei. Jāveicina ne tikai valsts pārvaldes, bet arī mediju un pilsoniskās sabiedrības gatavība un spēja novērst dezinformācijas kampaņas vēlēšanu kontekstā.

Mediju vidi regulējošo normatīvo aktu pilnveidošana

Raugoties no nacionālās drošības perspektīvas, pašreizējais mediju darbības tiesiskais regulējums nerisina aktuālos izaicinājumus Latvijas informatīvas telpas drošībai, kas izriet ne tikai no televīzijas, radio un preses izdevumu, bet arī no interneta vietņu un sociālo tīklu ļaunprātīga lietojuma sabiedriskās domas un secīgi politiskā procesa manipulatīvas ietekmēšanas.

Pašreiz spēkā esošajos mediju darbību regulējošajos normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi nav pietiekami, lai vērstos pret interneta vietnēs un sociālajos tīklos realizētiem Krievijas informatīvās ietekmes centieniem. Līdz ar to tuvākajos gados neizbēgami pieaugs nepieciešamība pēc pilnvērtīgas valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības diskusijas par to, kā interneta vidē aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un garantēt sabiedrības drošību, vienlaikus izpildot Satversmē nostiprināto valsts pienākumu atzīt un aizsargāt tiesības uz vārda brīvību, tostarp preses brīvību. Veidojot nacionālo normatīvo ietvaru, jāņem vērā arī attīstība ES pieejā personas datu aizsardzībai un tiešsaistes platformu pašregulācijai un, potenciāli, regulējumam.

Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ļauj dalībvalstīm steidzamības gadījumos pārtraukt retranslāciju un pakalpojumus pēc pieprasījuma, kas atrodas citu dalībvalstu jurisdikcijās, ja tie apdraud sabiedrības, tostarp arī nacionālo drošību, izplata naida runu vai aicinājumus uz vardarbību vai terorismu pēc viena pārkāpuma. Jaunā kārtība ļaus NEPLP operatīvāk cīnīties pret Krievijas televīziju programmās pausto naida runu un aicinājumiem uz vardarbību. Tāpēc Latvijas tiesību aktos ir jāiekļauj pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasības.

Medijpratības un mediju nozares profesionālās izaugsmes veicināšana

Valstij jāveicina cilvēku medijpratības stiprināšana formālajā un neformālajā izglītībā, ka arī jāatbalsta sabiedrisko un komercmediju centieni veicināt medijpratību visās vecuma grupās. Jāveicina sabiedrības izpratne par dezinformācijas metodēm un noturība pret tās ietekmi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības izglītošanai par to, kā atšķirt objektīvu informāciju no dezinformācijas un propagandas, tādā veidā veicinot iedzīvotāju kritisko domāšanu un spēju analizēt, vērtēt un atpazīt pret to īstenotās informatīvās ietekmes aktivitātes, kas mērķtiecīgi grauj uzticību valstij un tās īstenotajai politikai. Jāveicina skolu jaunatnes izglītošana medijpratībā, tādējādi ilgtermiņā stiprinot gados jaunākās sabiedrības daļas psiholoģisko noturību pret apdraudējumiem un ļaunprātīgu rīcību, kas nonāk informatīvajā telpā.

Vienlaikus jāturpina nodrošināt finansējumu medijpratības veicināšanai Mediju atbalsta fonda ietvaros, tādējādi veicinot sabiedrības izglītošanu medijpratībā, tostarp, dezinformācijas, propagandas un manipulatīvas informācijas atpazīšanai.

Jāatbalsta mediju nozares darbība, kas ir vērsta uz neatkarīgo mediju ilgtspējas un žurnālistu profesionālās izaugsmes veicināšanu.

Eiropas Savienības politikas cīņai pret dezinformāciju stiprināšana

Latvijai ir svarīga ES noturība pret informatīvo ietekmēšanu un dezinformāciju. Latvijas prioritārā interese ES ir panākt, ka arī privātais sektors efektīvi vēršas pret dezinformāciju. Jāpanāk lielāka atbildība un pārredzamība no IT kompānijām un tiešsaistes platformām. Ja visaptverošs novērtējums par Eiropas Komisijas Prakses kodeksa¹ dezinformācijas ierobežošanai efektivitāti secina, ka kodekss tomēr ir neefektīvs, Latvijai ir jāveicina diskusija par regulatīvu pasākumu nepieciešamību.

Vienlaikus ir svarīgi, lai tiktu stiprināta ES institūciju spēja atklāt, analizēt un atmaskot dezinformācijas kampaņas, attīstīta koordinēta un kopīga ES iestāžu un dalībvalstu reakcija uz dezinformāciju. Svarīgi ir palielināt informētību par dezinformāciju un uzlabot sabiedrības noturību pret to visā ES.

Jāturpina pievērst starptautisku uzmanību Krievijas dezinformācijas aktivitātēm un tam, ka tā izmanto informācijas kampaņas kā hibrīdkara elementu. Latvijas interesēs ir ciešāka ES un NATO, kā arī transatlantiskā sadarbība cīņā ar dezinformāciju.

9. Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana

Latvija ar mazu iekšējo tirgu un patēriņu, kā arī atvērtu un uz eksportu orientētu ekonomiku ir pakļauta izmaiņām ārējā vidē. Līdz ar to Latvijas ekonomisko drošību kopumā ietekmē nestabilā ģeopolitiskā situācija. Tas attiecas gan uz lēnākiem ekonomiskās izaugsmes tempiem eirozonā, tostarp neskaidrību par Apvienotās Karalistes turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no ES, gan uz starptautiskajām sankcijām, kā arī naftas cenu svārstībām. Latvijā ir ekonomikas nozares, kas vairāk pakļautas ārējās vides ietekmei un atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas, bet vienlaikus ir būtiskas nacionālās drošības kontekstā. Starp tām ir enerģētikas, tranzīta, kā arī finanšu nozare.

Stabila Latvijas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā ir svarīgs priekšnoteikums, lai valsts varētu nodrošināt finansējumu nacionālajai drošībai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, atvēlot valsts aizsardzības finansēšanas vajadzībām vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, palielinot finansējumu iekšējās drošības stiprināšanai, sabiedriskajiem medijiem un citām jomām, kas pastarpināti ir saistītas ar nacionālo drošību.

Latvijas ekonomikas galvenie izaicinājumi turpmākajos gados būs saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, darbaspēka izmaksu pieaugumu pretstatā joprojām zemajai produktivitātei, prognozējamu nodokļu politiku, sakārtotu finanšu nozari un investīciju vidi, kā arī konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu ražošanu, kas balstās uz inovācijām un modernām tehnoloģijām. Šobrīd Latvijā atsevišķās nozarēs ir novērojama darbaspēka nepietiekamība, kā rezultātā, piesaistot nelegāli nodarbinātos no citām valstīm, tiek palielināts nelegālas nodarbinātības risks un ēnu ekonomikas īpatsvars noteiktās nozarēs. Viens no izaicinājumiem Latvijas ekonomikai būs arī pieejamo ES struktūrfondu apjoma samazinājums nākotnē, līdz ar to svarīgi ir plānot, kā to daļēji kompensēt, piemēram, īstenojot valsts atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā.

Latvijā joprojām ir ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, ilgtspējīgu valsts tautsaimniecības izaugsmi, godīgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, līdz ar ko viens no prioritāri risināmiem jautājumiem ir turpināt darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu ieviešanas. Korupcija, nepilnības publisko iepirkumu procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību.

Prioritātes ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai:

Stabilas ekonomiskās vides nodrošināšana

Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot sabalansēta ekonomikas attīstība, pārdomāta fiskālā un nodokļu politika. Jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta situācijas.

Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot pasākumi, lai ierobežotu ēnu ekonomikas radīto negatīvo ietekmi uz kopējo tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem. Lai to panāktu, ir jākoncentrējas uz nozarēm ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru, pastiprinot kontroles un nodokļu iekasēšanas pasākumus šajās nozarēs. Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu iztiesāšanā.

Nepieciešams definēt un noteikt tautsaimniecības funkcionēšanai kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības prasības, nosakot minimālo apjomu, kādā valsts apdraudējuma gadījumā nodrošināmi šādi kritiskie pakalpojumi.

Vienlaikus ar ekonomikas izaugsmes veicināšanu, svarīgi ir novērst ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Īstenojot atbilstošu nodokļu politiku un citus atbalsta pasākumus, veicot pasākumus sabiedrības tolerances mazināšanai pret nodokļu nenomaksāšanu, tiks sekmēta iedzīvotāju nodokļu maksāšanas kultūras izaugsme, paaugstināsies labprātīgas nodokļu saistību izpildes apjomi un uzlabosies nodokļu iekasēšana, sekmējot valsts ekonomikas attīstību un samazinot to iedzīvotāju skaitu, kas ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Ārējās ekonomiskās politikas un ārvalstu investīciju kontroles īstenošana

Latvijas ārējās ekonomiskās politikas galvenās prioritātes ir ārvalstu investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.

Atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir jāturpina proaktīvs darbs, uzrunājot potenciālos investorus investīciju piesaistei konkrētos un kvalitatīvi izstrādātos projektos. Investoru piesaistei jābūt fokusētai uz kaimiņvalstīm un valstīm ar attīstītu ekonomiku, kur Latvija jau ir atpazīstama. Vienlaikus ir jāveic rūpīgs darbs ar esošajiem investoriem, izzinot tās problēmas, ar kurām viņi ir saskārušies ienākot Latvijas tirgū, plānojot konkrētus pasākumus konstatēto problēmu novēršanai.

Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina sniegt atbalsts uzņēmējiem to produkcijas eksporta veicināšanai, piemēram, nodrošinot iespēju piedalīties starptautiskās izstādēs vai sniedzot eksporta darījumu garantijas, lai nodrošinātos pret darījumu partneru iespējamo negodprātīgu rīcību.

Ārvalstu investīciju piesaistē vienlaikus svarīgi ir nodrošināt kontroles mehānismu, lai novērstu iespējas ar investīciju starpniecību pārņemt kontroli pār stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem vai nozarēm, tādējādi radot apdraudējumu nacionālajai drošībai. Plānojot un īstenojot hibrīdapdraudējuma pasākumus, lai grautu valsts tautsaimniecību, veiktu izlūkošanu vai sagatavošanās darbus militāro operāciju nodrošināšanai, iespējamais pretinieks var izmantot tā rīcībā esošos ekonomiskos un finanšu resursus, tostarp uzņēmumus, kas darbojas Latvijas teritorijā, kā arī to aktīvus. Šādos gadījumos uzņēmumu darbība var būt legāla, taču to darbības kopums, virzība un konteksts var radīt riskus nacionālajai drošībai.

Nepieciešams turpināt pilnveidot normatīvos aktus, lai rastu leģitīmu pamatojumu valdības rīcībai nacionālās drošības interesēs, paredzot tiesības ierobežot trešo valstu investīcijas un komercdarbību Latvijas teritorijā.

Enerģētiskās drošības stiprināšana

Enerģētiskās drošības svarīgākie aspekti ir energoresursu piegāžu drošība un tam atbilstoša infrastruktūra, konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas un atkarības mazināšana no energoresursu importa, veicinot vietējo energoresursu izmantošanu un plašāk ieviešot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

Lai arī Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar ES kopējo dabasgāzes apgādes sistēmu, līdz ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbības uzsākšanu 2015. gada sākumā Latvijai ir iespējamas dabasgāzes piegādes no Lietuvas. Kopš 2017. gada nogales dažādu piegādes avotu īpatsvars dabasgāzes piegādēs ir piedzīvojis būtiskas īstermiņa svārstības, un, lai gan kopumā lielāko daļu dabasgāzes piegāžu gada griezumā joprojām veido piegādes no Krievijas, atsevišķos periodos Latvijas patēriņu ir nodrošinājušas arī piegādes no Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas.

Par būtiskāko nākotnes prioritāti Latvijas dabasgāzes tirgū ir uzskatāma tālāka dabasgāzes piegāžu diversifikācija, infrastruktūras attīstība, kā arī augsti likvīda un integrēta reģionāla dabasgāzes tirgus izveide Baltijas valstīm kopā ar Somiju.

Latvijai jāsekmē Inčukalna pazemes gāzes krātuves potenciāla izmantošana, panākot, ka pēc nepieciešamo starpsavienojumu izveides to savām vajadzībām dabasgāzes uzglabāšanai izmantotu tuvākās kaimiņvalstis un tā kļūtu par Baltijas jūras reģiona un arī ES dabasgāzes apgādes sistēmas sastāvdaļu. Šim nolūkam ir nepieciešams turpināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehnoloģisko iekārtu modernizāciju.

Lai arī dabasgāzes tirgus Latvijā ir atvērts, valstij ir skaidrāk jādefinē tās tālākā loma un kontroles iespējas pār notiekošajiem procesiem dabasgāzes tirgū, turpinot īstenot plānus saistībā ar dabasgāzes pārvades operatora AS "Conexus Baltic Grid" akciju iegādi.

Elektroenerģijas jomā ir jāturpina līdz šim veiksmīgi īstenotā elektropārvades starpsavienojumu infrastruktūras attīstība. Tas veicinās tālāku Latvijas integrāciju Baltijas valstu, Polijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, kā arī novērsīs iespējamās esošo pārvades tīklu pārslodzes. Nākamais solis būtu Latvijas un pārējo Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu saslēgšana darbībai sinhronā režīmā ar kopējo Eiropas elektroenerģijas sistēmu.

Latvijai, rūpīgi izvērtējot tehnoloģijas, kas balstās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp to konkurētspēju, ir jāsekmē atjaunojamo energoresursu izmantošana tautsaimniecībā un transporta nozarē. Latvijai jāturpina īstenot energoefektivitātes pasākumus enerģijas galapatēriņa un enerģijas pārveidošanas sektorā, tādejādi ietaupot izdevumus par energoresursu iegādi.

Finanšu nozares uzraudzības pilnveidošana

Latvijas finanšu nozari un tās uzraugošo institūciju darbību kopš 2015. gada ir skāruši vairāki notikumi, kas ir atstājuši negatīvu ietekmi uz šīs nozares un vienlaikus arī valsts starptautisko reputāciju. Tomēr pēdējā laikā ir vērojamas pozitīvas tendences, par ko liecina tas, ka ir palielinājies Latvijas rezidentu un Eirozonas valstu, bet samazinājies trešo valstu izcelsmes kapitāla īpatsvars Latvijas kredītiestādēs. Tāpat Latvijas kredītiestādes ir uzlabojušas iekšējās kontroles mehānismus, pārskatot savus klientu portfeļus un samazinājušas riskanto klientu īpatsvaru, kā arī cenšas īstenot piesardzīgu kreditēšanas politiku. Latvijas kredītiestāžu piesardzīgajai attieksmei pret kredītu izsniegšanu ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti. No vienas puses, ja uzņēmējiem tiek apgrūtināta kredītu saņemšana, tas var samazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Savukārt, no otras puses, kredītiestāžu piesardzība šajā jomā ir vērtējama pozitīvi no nacionālās drošības viedokļa, jo samazina potenciālo neskaidras izcelsmes līdzekļu plūsmu cauri Latvijas finanšu nozarei.

Latvijai ir jāturpina finanšu nozares uzraudzības mehānismu pilnveidošana, lai mazinātu augsta riska nerezidentu noguldījumu apjomu īpatsvaru Latvijas kredītiestādēs, kā arī izpildītu MONEYVAL ziņojumā iekļautās prasības un nodrošinātu tālāku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk - NILLTPF) novēršanas jomā. Tāpat ir jāveicina iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība un izpratne par NILLTPF novēršanas jomas augsto prioritāti Latvijas nacionālās drošības un valsts starptautiskās reputācijas kontekstā. Vienlaikus ir jāveic darbs, lai savlaicīgi identificētu ārvalstu investoru potenciālo interesi par Latvijas finanšu tirgus subjektiem, tādejādi mazinot riskus, kas saistīti ar pārlieku lielu nerezidentu investoru ietekmi uz Latvijas finanšu nozari. Svarīgi ir definēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu kā vienu no atbildīgo tiesību aizsardzības institūciju prioritātēm, atbilstoši palielinot to kapacitāti izmeklēšanas un analīzes jomā, kā arī izstrādājot vienotas vadlīnijas šādu lietu izmeklēšanā. Jāpalielina sabiedrības un īpaši nevalstisko organizāciju sektora informētība un izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistītajiem riskiem. Lai to panāktu, atbildīgajām tiesību aizsardzības institūcijām ir jāveic sabiedrības izglītošana, tostarp skaidrojot, ka par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir paredzēta kriminālatbildība.

Latvijai ir svarīgi turpināt finanšu nozares sakārtošanu ilgtermiņā, lai mazinātu ar finanšu sistēmas reputāciju saistītos riskus. Tāpat ir svarīgi veikt pastiprinātu nebanku kredītiestāžu darbības uzraudzību, vienlaikus veicot sabiedrības vispārēju izglītošanu finanšu pratības jautājumos, veicinot sabiedrības izpratni par atbildīgu finanšu līdzekļu aizņemšanos, īpaši pievēršot uzmanību tam, lai nepalielinātos to personu skaits, kas ir nonākušas t.s. "ātro kredītu" parādu jūgā. Iedzīvotāju nekritiska attieksme veicina bezatbildīgu nebanku kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas rada tālākas negatīvās sekas, pasliktinot šo personu un viņu ģimeņu materiālo stāvokli, kā arī veicinot emigrāciju un ēnu ekonomikas attīstību.

Tranzīta nozares konkurētspējas nodrošināšana

Tranzīta nozares attīstību ietekmē kopējās tendences un izmaiņas ģeopolitiskajā vidē, tostarp pieprasījums pēc energoresursiem, piemēram, akmeņoglēm. Turpmākajos gados kravu apjoms var samazināties ievērojot Krievijas īstenoto stratēģiju, pārvirzot akmeņogļu, naftas produktu un citu kravu pārkraušanu uz savām ostām. Tāpat Baltijas jūras reģionā turpina pieaugt konkurence starp valstīm un atsevišķiem tranzīta koridoriem par kravu piesaisti un to apkalpošanu.

Konkurences cīņā par kravu piesaisti Latvijas lielās ostas, starptautiskā lidosta "Rīga", dzelzceļa kravu pārvadājumu operatori un loģistikas nozarē iesaistītās kompānijas var gūt labākus rezultātus darbojoties saskaņoti un veidojot vienotu tranzīta koridoru un skaidru tarifu politiku kravu īpašniekiem. Latvijai jāturpina darbs, lai nodrošinātu koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskajā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA.

Atbildīgajām institūcijām, lielajām ostām un dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir jāmeklē jauni kravu veidi un piegādes avoti, rēķinoties ar pakāpenisku Krievijas energoresursu kravu samazinājumu, un orientējoties uz augstākas pievienotās vērtības konteinerizētajām kravām.

Satiksmes ministrijai sadarbībā ar tranzīta un loģistikas nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta pārvadājumu attīstības Latvijā, tuvākajos gados paredzot atbilstošas infrastruktūras izveidi un pakalpojumu konkurētspējas sekmēšanu. Pozitīvu pienesumu varētu sniegt loģistikas centra attīstība pie Salaspils, kas apkalpotu auto un dzelzceļa pārvadājumus Austrumu - Rietumu, kā arī Ziemeļu - Dienvidu virzienos un būtu saistīts gan ar Latvijas lielajām ostām, lidostu "Rīga" un jaunbūvējamo dzelzceļa infrastruktūras projektu "Rail Baltica", kā arī citi loģistikas projekti ostās un lidostās.

10. Starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana

Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un arī citu pasaules valstu drošībai. Šobrīd divi nozīmīgākie teroristu grupējumi ir Daesh un Al-Qaeda, kā arī ar tām saistītās kaujinieku grupas dažādās pasaules valstīs. Daesh un Al-Qaeda kaujinieku kontrolē ir teritorijas vairākās pasaules valstīs, kur notiek bruņotie konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Pakistānā, Jemenā, Ēģiptē, Lībijā, Nigērijā, Somālijā un Mali). Šajās teritorijās islāmistu teroristi plāno uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai.

Līdz šim viens no nozīmīgākajiem bruņotajiem konfliktiem notika Sīrijā un Irākā, kurā iesaistījās islāmistu teroristu grupējumi un šo grupējumu rekrutētie ārvalstu kaujinieki. Sīrijā un Irākā tur notiekošā bruņotā konflikta laikā tajā iesaistījās no četriem līdz sešiem tūkstošiem ārvalstu kaujinieku no Eiropas. Atrodoties bruņoto konfliktu teritorijās, ārvalstu kaujinieki izgāja apmācību teroristu treniņnometnēs. Šobrīd masveidīga ārvalstu kaujinieku atgriešanās no konfliktu zonām netiek prognozēta. Ņemot vērā konfliktu zonā pavadīto laiku, pastāv risks, ka pēc atgriešanās šie ārvalstu kaujinieki var izmantot iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai Eiropā. Lai gan šobrīd Sīrijā un Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis kontroli pār teritoriju, tomēr grupējuma ideoloģija un propaganda, kā arī citu islāmistu teroristu grupējumu darbības turpina iedvesmot Eiropā dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās.

Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam Eiropas valstīs notikušo teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi primāri vēršas pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās objektos un tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām. Lai gan islāma teroristu grupējumu uzbrukumu mērķi galvenokārt ir vērsti rietumvalstu un to iedzīvotāju virzienā, ilgtermiņa terorisma attīstības tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi.

Latvijā šobrīd nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes, taču vienlaicīgi Latvijā ir identificēti atsevišķi indivīdi, kuri ir izrādījuši sākotnējās radikalizācijas pazīmes. Atsevišķu Latvijā dzīvojošo musulmaņu kopienas locekļu pievēršanās islāma radikālai interpretācijai šobrīd ir viens no galvenajiem terorisma riska faktoriem. Nozīmīgākā radikalizācijas riska grupa Latvijā ir konvertīti. Latvijā ir konstatēti vairāki konvertīti ar garīgās veselības problēmām. Citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristisko organizāciju vervētāji apzināti meklē personas no sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, kā arī ar garīgās veselības problēmām, lai kūdītu viņus iesaistīties teroristiskās darbībās. Radikalizāciju ver veicināt arī saziņa ar teroristu grupējumiem, studijas terorisma riska valstīs, ieslodzījuma vietas un teroristu propaganda.

Sociālekonomiskā spriedze valstī var veicināt arī dažādu citu sabiedrības slāņu aktivitāti. Kaut arī pēdējā laikā gan kreisi, gan labēji noskaņotie ekstrēmisti Latvijā nav iesaistījušies vardarbīgās aktivitātēs, tomēr citu Eiropas valstu atšķirīgā pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu iespējamību.

Latvija nav atrauta no Eiropā notiekošajiem procesiem, līdz ar to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs ir būtiski sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs. Savukārt, nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma radīto draudu savlaicīgu novēršanu.

Prioritātes starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:

Līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana

Latvijas nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu plānošana pret ES un NATO dalībvalstīm. Tāpēc Latvijai kopā ar citu ES un NATO dalībvalstu spēkiem nepieciešams piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu citu valstu spēju kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā, vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir starptautiskai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. Pretterorisma politikas plānošanas jomā Latvijai ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu ES un NATO īstenotajās aktivitātēs, lai mazinātu un savlaicīgi novērstu terorisma draudus, kas vērsti pret ES valstīm un to iedzīvotājiem. Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm nepieciešams turpināt attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu ar partneru valstu specdienestiem.

Valsts, pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā

Nacionālās pretterorisma sistēmas ietvaros valsts drošības iestādēm, kā arī citām pretterorisma pasākumos iesaistītajām institūcijām nepieciešams nodrošināt efektīvāku sadarbību, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu par terorisma subjektu radīto apdraudējumu. Preventīvo pretterorisma pasākumu ietvaros nepieciešams attīstīt reģionālo sadarbību, veicinot vienotu izpratni par pretterorisma pasākumiem un rīcību terorisma apdraudējuma gadījumos. Papildus sadarbībā ar citām institūcijām Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma pasākumus koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo plānu un procedūru pārskatīšana, kā arī to aktualizēšana atbilstoši drošības situācijai reģionā.

Radikalizācijas novēršana

Latvijas iedzīvotāju iespējamā radikalizācija dažādu vardarbību attaisnojošo ideoloģiju ietekmē šobrīd ir nozīmīgākais ar terorismu saistītais risks. Radikalizācijas riskam var būt pakļauti dažādu sociālo grupu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Līdz ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu identifikācija un viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs terorisma draudu samazināšanas pasākums. Terorisma novēršanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām savas kompetences ietvaros ir jāveic pasākumi, lai identificētu agrīnās radikalizācijas pazīmes un novērstu tās tālāku attīstību. Nozīmīga loma radikalizācijas novēršanā ir sabiedrības izpratnes veicināšanai par tās radītajiem riskiem.

Terorisma riska objektu drošības paaugstināšana

Valsts drošības iestādēm jāturpina īstenotās aktivitātes terorisma riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa paaugstināšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina kritiskās infrastruktūras kopuma pārskatīšana. Nepieciešams nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus reglamentējošo dokumentu kvalitatīvas izstrādes koordināciju un to īstenošanas efektivitātes kontroli.

Terorisma finansēšanas novēršana

Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas iestādēm ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, nodrošinot uz risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Minētajām iestādēm vajag stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos NILLTPF riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskas vides konkurētspēju un uzticamību.

---