1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Smiltenes novada domes (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, to saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

2.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Smiltenes novada administratīvajā teritorijā;

2.2. citām normatīvajos aktos noteiktām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā;

2.3. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

3. Sociālos pakalpojumus var saņemt personas no citām pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība, pati persona vai tās likumiskais pārstāvis par saņemtajiem pakalpojumiem veic apmaksu pilnā apmērā, un, ja Pašvaldībai ir iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu. Līgumu ar attiecīgo pašvaldību un pakalpojuma saņēmēju slēdz Pašvaldība.

4. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, Pašvaldība slēdz līgumu ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem iespējami tuvāk personas dzīvesvietai.

5. Pašvaldība nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. sociālā darba pakalpojums;

5.2. psihologa pakalpojums;

5.3. asistenta pakalpojums;

5.4. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.6. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.7. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

5.8. aprūpes mājās pakalpojums;

5.9. izglītojošās un atbalsta grupas nodarbības pakalpojums;

5.10. uzvedības sociālās korekcijas programma;

5.11. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.12. sociālā rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām personām dzīvesvietā;

5.13. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām;

5.14. higiēnas pakalpojums;

5.15. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām, kuras atkarīgas no psihoaktīvām vielām.

6. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis Smiltenes novada pašvaldības iestādē "Smiltenes novada domes Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) iesniedz iesniegumu un dokumentus saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Sociālais Dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas izvērtē tos un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomas regulējošo normatīvo aktu prasības, un rakstiski (izņemot gadījumu, ja personai nav reģistrēta dzīvesvieta) informē personu par pieņemto lēmumu.

8. Sociālo pakalpojumu saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumiem ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

9. Situācijās, kad personai sociālais pakalpojums nepieciešams neatliekami (ārkārtas situācijas (iestājusies nepārvarama vara, situācijas ārpus Sociālā dienesta darba laika, situācijas, kad personai nepieciešams nodrošināt sociālo aprūpi neatliekami)), Sociālajam dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par sociālā pakalpojuma dzīvesvietā vai sociālā pakalpojuma institūcijā īslaicīgu nodrošināšanu, neievērojot noteikumu 7. punktā minēto kārtību. Šādā gadījumā lēmums tiek pieņemts mutvārdos, lēmumu rakstveidā noformējot Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

10. No Pašvaldības vai valsts budžeta līdzekļiem pilnā apmērā tiek finansēti šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.9., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13. un 5.14. apakšpunktā minētie sociālie pakalpojumi.

11. Veicot samaksu par noteikumu 5.6., 5.7. un 5.8. apakšpunktā minētiem sociālajiem pakalpojumiem, ievēro šādas prasības:

11.1. pēc pakalpojuma samaksas (izņemot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – ilgstošas aprūpes institūcija) sniegto pakalpojumu) klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Smiltenes novada pašvaldības 2017. gada 25. oktobra saistošajos noteikumos Nr. 13/17 "Par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu Smiltenes novadā" noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par maznodrošinātu;

11.2. ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par šo noteikumu 11.1. apakšpunktā noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klients maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un Pašvaldībā noteikto maznodrošinātas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks;

11.3. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

11.3.1. par vienas personas ģimeni – 1,5;

11.3.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 1,0;

11.4. ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek tās rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

12. Sociālo pakalpojumu izmaksu segšanai no Pašvaldības budžeta nepieciešams deklarēt sociālo pakalpojumu saņēmēja un viņa likumisko apgādnieku ienākumus. Ienākumus deklarē, iesniedzot iztikas līdzekļu deklarāciju saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem par trūcīgas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.

13. Noteikumu 5.6., 5.7. un 5.8. apakšpunktā minēto pakalpojumu maksa nosakāma par kalendāro mēnesi. Ja persona pakalpojumu saņem nepilnu mēnesi, maksa nosakāma proporcionāli saņemtā pakalpojuma dienu skaitam.

14. Noteikumu 41.1. apakšpunktā minētajām personām noteikumu 5.8. apakšpunktā minētā pakalpojuma izmaksas pilnā apmērā sedz Pašvaldība.

15. Pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās, kā arī klientu iesaistīšanu sociālās rehabilitācijas/korekcijas programmās noteiktām klientu grupām.

16. Pakalpojums ietver profesionāla sociālā darbinieka konsultācijas, klientu vajadzību novērtēšanu, individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izstrādi, psihosociālo un starpprofesionālo atbalstu gadījuma risināšanas vai sociālo pakalpojumu saņemšanas procesā.

17. Pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā un tā struktūrvienībās vai sociālās rehabilitācijas/korekcijas programmu ietvaros atbilstoši klienta problēmai.

18. Psihologa pakalpojums nodrošina individuālas psihologa konsultācijas ģimenēm ar bērniem un personām, kuras nokļuvušas sociālā riska situācijā atbilstoši personas (ģimenes) vajadzībām, lai saņemtu sociālo rehabilitāciju, kas virzīta uz personas (ģimenes) sociālo funkcionēšanu, sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu sabiedrībā.

19. Psihologa pakalpojumu sniedz Sociālais dienests saskaņā ar sociālā darba speciālista izsniegtu nosūtījumu (atzinumu) vai izstrādātu individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

20. Tiesības saņemt Pašvaldības finansētu pakalpojumu ir:

20.1. personai, kura ir nonākusi krīzes situācijā;

20.2. personai ar invaliditāti/prognozējamu invaliditāti;

20.3. ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem;

20.4. sociālā riska ģimenēm, kurās netiek nodrošināta pietiekama bērna audzināšana un attīstība.

20.5. audžuģimenēm, aizbildņiem, aizgādņiem, kurās Smiltenes novada bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpē un adoptētājiem;

20.6. pēc citu institūciju/speciālistu nosūtījuma/ieteikuma u.tml.

21. Pamatojoties uz personas iesniegumu un sociālā darbinieka atzinumu pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

22. Pakalpojums tiek sniegts, lai veicinātu personu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem sociālos kontaktus ārpus mājas, lai persona ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem iespēju robežās pati varētu aktīvi iesaistīties dažādās sabiedriskās aktivitātēs.

23. Pakalpojums ietver asistenta pakalpojumus līdz 40 stundām nedēļā, lai palīdzētu personām:

23.1. nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā;

23.2. ārstniecības, valsts vai pašvaldības iestādes;

23.3. iesaistītos dažādos brīvā laika pavadīšanas, sporta spēļu un citos pasākumos.

24. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

25. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi un veselības aprūpi minimālā apjomā pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās pakalpojumu, pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.

26. Īslaicīga sociālā aprūpe sociālās aprūpes institūcijā tiek nodrošināta līdz 10 diennaktīm, vienai personai 2 reizes gadā.

27. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, kuras pēc ārstniecības personas novērtējuma nonākušas situācijā, kad vecuma, funkcionālo traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības, pašām sevi aprūpējot, un kurām ārstēšanās stacionārā nav pamatota ar medicīniskām indikācijām. Lēmumu par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanu pieņem Sociālais dienests.

28. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā par personu apmaksā, pamatojoties uz personas, ārstniecības iestādes un sociālā dienesta noslēgto līgumu no Pašvaldības līdzekļiem.

29. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību, kā arī īslaicīgu diennakts izmitināšanu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā.

30. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālā rehabilitāciju institūcijā ir:

30.1. bērniem un ģimenēm ar bērniem, kuri nonākuši krīzes situācijās;

30.2. bērni un ģimenes ar bērniem, kurās sociālo apstākļu dēļ ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi un netiek veikta bērnu aprūpe, vai kuru drošību apdraud uzturēšanās ģimenē;

30.3. bērnam vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem uz laiku, kamēr vecāki (likumiskie pārstāvji) veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

30.4. grūtniecēm/jaundzimušā bērna mātēm ar bērnu, ja viņām nav iztikas līdzekļu vai mājokļa.

31. Īslaicīgu sociālo aprūpes un sociālā rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt, pamatojoties uz Sociālā dienesta izsniegtu nosūtījumu. Gadījumos, ja persona vēršas vai policija to nogādā pakalpojuma sniedzēja iestādē, tā vienas darba dienas laikā sniedz rakstisku informāciju Sociālajam dienestam par pakalpojuma nodrošināšanu.

32. Īslaicīgu sociālo aprūpes un sociālā rehabilitācijas pakalpojumu persona var saņemt līdz divpadsmit mēnešiem.

33. Pakalpojums par Pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek piešķirts gadījumos, kad pakalpojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem nenodrošina valsts.

34. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu, mājokli, diennakts aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

35. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām ir tiesīgas saņemt:

35.1. pensijas vecuma personas, ja saskaņā ar sociālā darbinieka personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti, personai nepieciešamais sociālo pakalpojuma apjoms pārsniedz Aprūpes mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;

35.2. pilngadīgas personas ar invaliditāti, ja saskaņā ar sociālā darbinieka personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti, personai nepieciešamais sociālo pakalpojuma apjoms pārsniedz Aprūpes mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

36. Līgumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām sniegšanu slēdz starp personu (pakalpojuma saņēmēju), pakalpojuma sniedzēju, apgādnieku un Sociālo dienestu, ja samaksa par sociālajiem pakalpojumiem tiek segta no Pašvaldības budžeta saskaņā ar Sociālā dienesta lēmumu.

37. Personu, kurai nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, pakalpojuma saņēmēju rindā reģistrē Sociālai dienests pēc personas vai tās likumiskā apgādnieka iesnieguma saņemšanas.

38. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

39. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem ir bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmumu ir pieņēmusi Smiltenes novada bāriņtiesa:

39.1. ja viņa ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt pie aizbildņa vai audžuģimenē;

39.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz uzsāktās izglītības iegūšanai, ja viņš sekmīgi mācās klātienē (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus, bet ne ilgāk par 24 gadu vecumu.

40. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē personas dzīvesvietā, ietverot pakalpojumu "Drošības poga", Mobilā aprūpes kompleksa pakalpojumu, specializētā transporta pakalpojumu un pēdu aprūpes pakalpojumu, ņemot vērā aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēja individuālo sociālo gadījumu un Sociālā dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu.

41. Aprūpes mājās pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

41.1. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuras vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj patstāvīgi veikt mājas darbus un/vai nodrošināt pašaprūpi, un kurām nav likumisko apgādnieku;

41.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuras vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj patstāvīgi veikt mājas darbus un/vai nodrošināt pašaprūpi un viņu likumiskiem apgādniekiem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt personai nepieciešamo aprūpi;

41.3. personas, kurām slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi, un kurām nav likumisko apgādnieku vai likumiskiem apgādniekiem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt personai nepieciešamo aprūpi.

42. Lai saņemtu Aprūpes mājās pakalpojumu, Sociālais dienests vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai citām personām, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli.

43. Ja persona dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, un kuras mitinās vienā mājoklī, vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi, personai ir tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumus ar Sociālā dienesta noteiktu aprūpes mājās pakalpojuma apmaksas kārtību.

44. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojuma mērķis ir palīdzēt atjaunot vai uzlabot ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas, kā arī novērst disfunkciju ģimenē (personai), veicinot ģimenes locekļu (personas) izglītošanos, jaunu prasmju un iemaņu apgūšanu, kā arī palīdzēt radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē.

45. Tiesības saņemt sociālā atbalsta un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas pakalpojumu ir ikvienam Smiltenes novada iedzīvotājam, kurš ir izteicis vēlēšanos tajā darboties.

46. Uzvedības sociālās korekcijas programma ir ilgstošā laika posmā veicams mērķtiecīgs pasākumu kopums, kuru mērķis ir mazināt vai novērst nepilngadīgo likumpārkāpēju antisociālo uzvedību, stiprināt likumisko pārstāvju spēju labot pieļautās kļūdas un novirzes, individuāli un/vai grupā, kā arī veicināt likumpārkāpumu profilakses darbu.

47. Uzvedības sociālās korekcijas programmu izstrādā un realizē Sociālā dienesta sociālais darbinieks, piesaistot nepieciešamos resursus. To izstrādā bērnam, ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikto.

48. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina atbalstu un apmācību ģimenēm ar bērniem, kurās sociālo un veselības traucējumu dēļ vecāki nepietiekami nodrošina bērnu vajadzības, pastāv augsts risks aizgādības tiesību pārtraukšanai, kā arī laika periodā no to pārtraukšanas līdz atjaunošanai. Pakalpojuma mērķis ir novērst augstos riskus, atjaunot vai uzlabot vecāku funkcionēšanas spējas, lai bērniem būtu iespēja uzaugt bioloģiskajā ģimenē.

49. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

49.1. ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē, sadzīves pienākumu organizēšanā;

49.2. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu pastāvīgas dzīves uzsākšanai.

50. Ģimenes asistenta pakalpojums personai vai ģimenei tiek sniegts, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmuma par ģimenes asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

51. Pakalpojums tiek sniegts, lai no vardarbības cietušas pieaugušas personas vai bērns atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

52. Pakalpojums ietver desmit individuālās psihologa vai sociālā darbinieka konsultācijas bērnam vai desmit individuālās psihologa vai sociālā darbinieka konsultācijas pieaugušai personai.

53. Pakalpojumu piešķir:

53.1. bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris;

53.2. pilngadīgai personai, kura cietusi no vardarbības, fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem vai vardarbīgas kontroles.

54. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

55. Pakalpojums par Pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek piešķirts gadījumos, kad pakalpojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem nenodrošina valsts.

56. Pakalpojums tiek sniegts, lai novērstu vai mazinātu turpmākas vardarbības riskus, sniedzot psihosociālu un izglītojošu atbalstu vardarbību veikušām personām.

57. Pakalpojums ietver desmit individuālās psihologa konsultācijas vai sešpadsmit grupu nodarbības.

58. Pakalpojumu piešķir pilngadīgai personai, kura izturējusies vai baidās izturēties vardarbīgi, vai ir izteikusi draudus pielietot vardarbību.

59. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

60. Higiēnas pakalpojums nodrošina dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumus personām, kurām dzīvesvietā nav karstā ūdens un nav iespēju pieslēgt veļas mazgājamo mašīnu un personām, kurām vecuma vai slimības izraisīto funkcionālu traucējumu dēļ ir grūtības izmazgāt veļu.

61. Higiēnas pakalpojums ietver:

61.1. dušas apmeklējumu;

61.2. veļas automāta izmantošanu.

62. Tiesības saņemt pašvaldības finansētu higiēnas pakalpojumu ir ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kurām, saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu, nav iespēju rūpēties par personisko higiēnu savā dzīvesvietā.

63. Dušas apmeklējumu un veļas mazgāšanas pakalpojumu viena persona ir tiesīga saņemt divas reizes mēnesī.

64. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām, kuras atkarīgas no psihoaktīvām vielām, tiek sniegts, lai veicinātu no psihoaktīvām vielām atkarīgo personu resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā un panāktu šo personu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas.

65. Sociālais pakalpojums ietver sociālā darbinieka konsultācijas un psihosociālo palīdzību, sociālās rehabilitācijas programmu īstenošanu, palīdzību jaunu dzīves prasmju un darba iemaņu apgūšanā, kā arī citus sociālā atbalsta pakalpojumus, kas sekmē personas resocializāciju un integrāciju sabiedrībā.

66. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilstoši normatīvajiem aktiem ir ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumu.

67. Sociālo pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, kuras atkarīgas no psihoaktīvām vielām un sociālās vides ietekmes dēļ nespēj pārtraukt to lietošanu.

68. Sociālais pakalpojums tiek piešķirts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

69. Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus nesniedz vai pārtrauc sniegt šādos gadījumos:

69.1. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona neiesniedz spēkā esošu iztikas līdzekļu deklarāciju samaksas par sociālo pakalpojumu noteikšanai (neattiecas uz sociālajiem pakalpojumiem, kuri pilnā apmērā tiek finansēti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtējot personas ienākumus), kā arī citus pakalpojuma saņemšanu pamatojošus dokumentus;

69.2. personām ar medicīniskām kontrindikācijām (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības);

69.3. persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

69.4. personām ar psihiskām slimībām vai akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

69.5. persona vai tās likumiskais apgādnieks neveic samaksu par pakalpojumu, ja samaksa ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

69.6. persona apdraud vai izsaka draudus sociālā pakalpojuma sniedzējas institūcijas darbiniekiem un/vai citiem klientiem.

70. Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus nesniedz vai pārtrauc sniegt līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma nesniegšanai vai pārtraukšanai.

71. Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus izbeidz sniegt, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

71.1. persona rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

71.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

71.3. pakalpojums tiek sniegts cita sociālā pakalpojuma ietvaros (vai personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā);

71.4. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

71.5. persona maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

71.6. iestājusies personas nāve.

72. Pašvaldības nodrošināto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem izbeidz sniegt, ja:

72.1. Smiltenes novada bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

72.2. Smiltenes novada bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

72.3. bērns sasniedzis pilngadību un uzsāk patstāvīgu dzīvi;

72.4. ir ievērots noteikumu 39.2. apakšpunktā noteiktais.

73. Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Smiltenes novada pašvaldības domē.

74. Smiltenes novada pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

75. Iesniegumus, kuri saņemti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izskata un lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, pieņem saskaņā ar Smiltenes novada pašvaldības 2010. gada 25. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 6/10 "Smiltenes novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība".

76. Atzīt par spēku zaudējušiem Smiltenes novada pašvaldības 2010. gada 25. marta saistošos noteikumus Nr. 6/10 "Smiltenes novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība".