1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai uz personu nav attiecināmi ierobežojumi strādāt par pedagogu;

1.2. kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta (turpmāk – atļauja), nekaitēs izglītojamo interesēm.

2. Lai pārliecinātos, vai uz personu nav attiecināmi Izglītības likuma 50. panta pirmās daļā 1. punktā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu, izglītības iestādes vadītājs:

2.1. pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas ar personu pieprasa izziņu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētā Sodu reģistra (turpmāk – Sodu reģistrs), ja Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – izglītības informācijas sistēma) ir norāde, ka Sodu reģistrā ir pieejama informācija par attiecīgo personu (turpmāk – Sodu reģistra norāde);

2.2. ne retāk kā reizi gadā izglītības informācijas sistēmā aktualizē informāciju par izglītības iestādē nodarbināto pedagogu sodāmību un pieprasa izziņu no Sodu reģistra, ja izglītības informācijas sistēmā par attiecīgo personu ir Sodu reģistra norāde.

3. Izglītības iestādes vadītājs pēc Sodu reģistra izziņas saņemšanas izdara ierakstu izglītības informācijas sistēmā.

4. Izglītības iestādes vadītājs nekavējoties atstādina pedagogu no amata pienākumu pildīšanas līdz atļaujas saņemšanai, ja no Sodu reģistra saņemta informācija, ka uz pedagogu attiecināmi Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie ierobežojumi.

5. Lai nodrošinātu, ka par pedagogu strādā persona, kurai ir atļauja un uz kuru neattiecas Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie ierobežojumi, Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests) ir tiesīgs, izmantojot Sodu reģistru, veikt pedagogu sodāmības pārbaudi. Ja ir saņemta Sodu reģistra izziņa, dienests izdara attiecīgu ierakstu izglītības informācijas sistēmā.

6. Atļaujas saņemšanai persona iesniedz dienestā iesniegumu (turpmāk – iesniegums). Iesnieguma izvērtēšana ir maksas pakalpojums.

7. Persona iesniegumam pievieno dzīvesgaitas aprakstu (CV), tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā un kuri apliecina iesniegumā norādītās informācijas pamatotību, kā arī dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izvērtēšanu.

8. Lēmumu par atļaujas piešķiršanu, atteikumu piešķirt atļauju vai atļaujas anulēšanu pieņem dienesta izveidota komisija.

9. Komisijas sastāvā iekļauj:

9.1. divus dienesta pārstāvjus;

9.2. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi;

9.3. Valsts policijas pārstāvi;

9.4. Ģenerālprokuratūras pārstāvi;

9.5. vecāku nevalstiskās organizācijas pārstāvi;

9.6. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvi;

9.7. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi;

9.8. Psihologu sertifikācijas padomes pārstāvi.

10. Komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir dienesta pārstāvji.

11. Lai nodrošinātu vispusīgu jautājuma izvērtējumu, darbam komisijā var pieaicināt citu institūciju pārstāvjus.

12. Komisijas locekļi un šo noteikumu 11. punktā minētie pārstāvji rakstiski apliecina, ka ir informēti par to, ka informācija par personu ir konfidenciāla un nav izpaužama.

13. Komisija var pieprasīt izvērtēšanai nepieciešamo informāciju no:

13.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra – ziņas no Sodu reģistra par personas sodāmību;

13.2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes – informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas raksturojumu soda izpildes laikā un soda izpildes gaitu, ja kopš personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nav pagājuši pieci gadi;

13.3. Valsts probācijas dienesta – informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas darbību laikposmā, kad tā bija Valsts probācijas dienesta klients, personas raksturojumu un soda izpildes gaitu;

13.4. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas – informāciju par pārbaudēm, administratīvo pārkāpumu lietvedību saistībā ar konkrētās personas darbību (piemēram, pārbaudes akti par pārbaudē konstatētajiem faktiem, administratīvo pārkāpumu protokoli);

13.5. izglītības iestādes – informāciju par personas darbību izglītības iestādē un personas raksturojumu;

13.6. izglītības iestādes dibinātāja – informāciju par personas darbību un personas raksturojumu;

13.7. Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības – tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas, citas Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības rīcībā esošās ziņas par personas darbību kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un iespējamo ietekmi uz izglītojamo mērķgrupām (ja nav saņemts no personas vai citas iestādes);

13.8. tiesām un prokuratūras – ja nepieciešams, tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas (ja lieta nav nodota Latvijas Nacionālajā arhīvā vai tā struktūrvienībā);

13.9. citas institūcijas vai personas – informāciju, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, piemēram, psihologa atzinumu, un personas raksturojumu.

14. Komisijas sekretārs, kas nav komisijas loceklis, normatīvajos aktos par dokumentu apriti, glabāšanu, izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā nodrošina personas lietā esošo dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu.

15. Komisijas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ieraksta līdzekļus vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā (turpmāk – protokols). Skaņu vai attēlu ieraksts tiek saglabāts līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

16. Izvērtējot dienestā iesniegtos dokumentus, kā arī komisijas sēdē personas sniegto informāciju un argumentus, komisija izvērtē personas atbilstību pedagoga amatam un protokolā norāda, vai personas darbība pedagoga amatā nekaitēs izglītojamo interesēm. Ja pastāv iespējama kaitējuma risks noteiktas izglītības mērķgrupas interesēm, komisija protokolā norāda attiecīgo izglītības mērķgrupu, ar kuru persona nedrīkst strādāt. Ja kāds no komisijas locekļiem nepiekrīt komisijas viedoklim, viņam ir tiesības izteikt savu atsevišķo viedokli un papildu argumentus un pievienot tos protokolam.

17. Izvērtējot riskus, vai atļauja nekaitēs izglītojamo interesēm, komisija ņem vērā:

17.1. vai atļauja nav pretrunā ar Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem ierobežojumiem strādāt par pedagogu;

17.2. laikposmu, kas pagājis kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

17.3. noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;

17.4. personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona iesniegusi iesniegumu, vai personas raksturojumu par šo laikposmu;

17.5. risku izglītojamo veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;

17.6. personas un citu institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;

17.7. paredzamo ietekmi uz katru izglītības mērķgrupu;

17.8. personas spēju pildīt Izglītības likumā noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus;

17.9. personas iepriekšējo pedagoģisko darbību, ja tāda bijusi;

17.10. vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā persona bija ieguvusi pedagoga izglītību un kvalifikāciju, vai strādāja par pedagogu.

18. Pamatojoties uz šo noteikumu 16. punktā minēto viedokli, komisija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izsniedz personai vienu no šādiem komisijas priekšsēdētāja parakstītiem lēmumiem:

18.1. par atļaujas izsniegšanu;

18.2. par atļaujas izsniegšanu, nosakot ierobežojumus strādāt ar atsevišķām izglītības mērķgrupām;

18.3. par atteikumu izsniegt atļauju.

19. Ja persona ir uzsākusi darba tiesiskās attiecības pedagoga amatā izglītības iestādē vai tai ir piešķirts sertifikāts pedagoga privātprakses uzsākšanai, informāciju par šo noteikumu 18. punktā minētā lēmuma pieņemšanu triju darbdienu laikā no ziņu saņemšanas par darba tiesisko attiecību uzsākšanu vai sertifikāta piešķiršanas pedagoga privātprakses uzsākšanai dienesta atbildīgā amatpersona ievada izglītības informācijas sistēmā.

20. Ja komisijas rīcībā ir informācija, kas liecina par personas iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm, tā atkārtoti izvērtē personas atbilstību pedagoga amatam un iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm.

21. Komisija nekavējoties informē personu par saņemto informāciju, uz kuru pamatojoties tiek uzsākta atkārtota izvērtēšana, plānoto komisijas sēdes laiku un personas tiesībām iesniegt rakstisku paskaidrojumu un citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā, kā arī tiesībām piedalīties komisijas sēdē.

22. Komisija, pamatojoties uz atkārtoto izvērtēšanu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu, ja konstatē, ka, strādājot par pedagogu, persona kaitē izglītojamo interesēm vai ir sniegusi nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu atļaujas piešķiršanai, vai lēmumu par atļaujas atstāšanu spēkā.

23. Informāciju par šo noteikumu 22. punktā minēto lēmumu dienesta atbildīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas ievada izglītības informācijas sistēmā, kā arī informē par to darba devēju, ja persona strādā par pedagogu.

24. Persona atkārtoti iesniegumu atļaujas saņemšanai var iesniegt ne agrāk kā pēc gada no dienas, kad stājies spēkā lēmums par atteikumu izsniegt atļauju, atļaujas anulēšanu vai atļaujas izsniegšanu, nosakot ierobežojumus strādāt ar atsevišķām izglītības mērķgrupām.

25. Komisijas lēmumu var apstrīdēt dienestā, bet dienesta vadītāja lēmumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 15. aprīļa noteikumus Nr. 195 "Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs izglītojamo interesēm" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 77. nr.).