1. Šie noteikumi nosaka labturības prasības cūku turēšanai, kā arī cūku turētāja tiesības un pienākumus.

2. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.

(Grozīts ar MK 12.02.2002. noteikumiem Nr. 58)

3. Cūkas baro ne retāk kā reizi dienā ar to vecumam, fiziskajai aktivitātei un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību.

4. Ja cūkas tur grupās un tās baro, neizmantojot zīdīšanas vai automātiskās barošanas metodi, tām nodrošina vienlaicīgu piekļūšanu barības silei.

5. Cūkām, vecākām par divām nedēļām, nodrošina iespēju brīvi uzņemt svaigu ūdeni vai kādu citu šķidrumu.

6. Cūku piesiešanai izvēlas materiālu, kas nerada dzīvniekiem ievainojumus, tādā garumā, lai neapgrūtinātu barības uzņemšanu un kustību brīvību.

7. (Svītrots ar MK 12.02.2002. noteikumiem Nr. 58)

8. Novietnēs, izmantojot stacionāras vai pārvietojamas apgaismojuma ierīces, nodrošina šādu mākslīgo apgaismojumu:

8.1. sivēnmātēm, kuiļiem un jauncūkām — no 80 līdz 100 lx;

8.2. cūku grupām, kas nav minētas šo noteikumu 8.1.apakšpunktā, — ne mazāk kā 60 lx.

(Grozīts ar MK 12.02.2002. noteikumiem Nr. 58)

9. Cūkām no atšķiršanas brīža līdz desmit nedēļu vecumam (turpmāk — atšķirtas cūkas) un audzējamām cūkām, kuras tur grupās, katrai atbilstoši tās svaram nodrošina šādu platību:

9.1. 0,15 m², ja cūkas svars ir līdz 10 kg;

9.2. 0,20 m², ja cūkas svars ir 10–20 kg;

9.3. 0,30 m², ja cūkas svars ir 20–30 kg;

9.4. 0,40 m², ja cūkas svars ir 30–50 kg;

9.5. 0,55 m², ja cūkas svars ir 50–85 kg;

9.6. 0,65 m², ja cūkas svars ir 85–110 kg;

9.7. 1,00 m², ja cūkas svars ir 110 kg un lielāks.

10. Kuiļa aizgalda platību paredz ne mazāku par sešiem kvadrātmetriem, lai nodrošinātu dzīvnieka kustību brīvību.

11. Ja kuiļa aizgaldā paredzēts lecināt cūkas, tad nodrošina platību diviem dzīvniekiem.

12. Sivēnmātēm un jauncūkām aizgaldā paredz platību, lai neierobežotu dzīvnieku kustību brīvību, barības uzņemšanu, sivēnu zīdīšanu un turēšanu līdz atšķiršanai.

13. Sivēnmātes un sivēnu aizgaldu izveido tā, lai:

13.1. tajā ir nodalījums sivēniem;

13.2. sivēniem ir brīva un droša pieeja pie mātes;

13.3. visi sivēni ir nodrošināti ar siltu, ērtu un sausu guļvietu.

14. Sivēnus no sivēnmātes atšķir, sākot no trīs nedēļu vecuma.

15. Atšķirtās un audzējamās cūkas tiek turētas grupās, nepieļaujot cūku pārgrupēšanu.

16. Sivēnmātes un jauncūkas:

16.1. apstrādā pret endoparazītiem un, ja nepieciešams, ektoparazītiem;

16.2. pirms ievietošanas atnešanās aizgaldā notīra.

(Grozīts ar MK 12.02.2002. noteikumiem Nr. 58)

17. Sivēniem:

17.1. kuri ir vecāki par četrām nedēļām, praktizējoša veterinārārsta vadībā veic kastrāciju, lietojot anestēziju;

17.2. līdz septiņu dienu vecumam, ja nepieciešams, izkniebj zobus un amputē astes.

18. Novietnes aprīkojums, iekārtas un citi priekšmeti, kas nonāk saskarē ar cūkām:

18.1. nedrīkst saturēt cūku veselībai un dzīvībai kaitīgas vielas;

18.2. ir tīrāmi, mazgājami un dezinficējami.

19. Lai nodrošinātu cūku fizioloģisko funkciju normālu norisi, labu veselību un ražību, novietnē:

19.1. ierīko atbilstošu apgaismojumu;

19.2. nodrošina siltumu;

19.3. ierīko ventilāciju.

20. Aizgaldus, kuros tur cūkas:

20.1. uztur sausus, ja nepieciešams, izmantojot dzīvnieku veselībai nekaitīgus pakaišus;

20.2. ierīko tā, lai dzīvniekiem nodrošinātu kustību brīvību, iespēju uzņemt barību, ūdeni un redzēt blakus aizgaldā esošās cūkas.

21. Novietnes grīdas ir:

21.1. mehāniski izturīgas;

21.2. gludas un neslidenas, lai nepieļautu iespēju cūkām gūt ievainojumus.

22. Elektrisko aprīkojumu novietnē iekārto tā, lai nepieļautu cūku un apkalpojošā personāla traumas.

23. Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:

23.1. apgādā ar trauksmes ierīci, kas ziņo par ventilācijas traucējumiem, ja radies iekārtas bojājums;

23.2. nodrošina ar rezerves ventilāciju, kuru izmanto, ja ir bojāta mākslīgās ventilācijas iekārta.

24. Apgaismojumu novietnē nodrošina vismaz astoņas stundas diennaktī.

25. Barošanas un dzirdināšanas inventārs atrodas vietās, kur neuzkrājas ūdens un nav iespējama barības piesārņošana.

26. Cūku turētājam ir tiesības:

26.1. saņemt cūku veterinārmedicīnisko aprūpi;

26.2. saņemt atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli vai tā nobeigšanās cēloni;

26.3. pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstisku apliecinājumu par cūkām izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

27. Novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu apseko ne retāk kā reizi dienā. Apsekošanas laikā konstatētos bojājumus nekavējoties novērš.

28. Ja cūkas tiek turētas:

28.1. grupās, tās apseko ne retāk kā reizi diennaktī;

28.2. piesietas, tās apseko ne retāk kā divas reizes diennaktī.

29. Slimas vai ievainotas cūkas:

29.1. izolē atsevišķā aizgaldā un, ja nepieciešams, tām nodrošina kvalificētu veterināro palīdzību;

29.2. nodrošina ar ērtu, sausu guļvietu.

30. Cūku turētājs novēro cūku uzvedību un agresīvos dzīvniekus izolē atsevišķā aizgaldā.

31. Fekālijas, urīnu, vircu un neizēstu barību izvāc regulāri, lai nepieļautu smakas rašanos, kā arī kukaiņu un grauzēju vairošanos.

32. Novietnes telpu, aprīkojumu un inventāru tīra, mazgā, dezinficē, kā arī veic dezinsekciju un deratizāciju saskaņā ar cūku turētāja sagatavotu plānu. Plāna izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība.

(Grozīts ar MK 12.02.2002. noteikumiem Nr. 58)

33. Ja novietnē konstatē infekcijas slimību ierosinātājus, telpas, aprīkojumu un inventāru tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta norādījumiem.

(Grozīts ar MK 12.02.2002. noteikumiem Nr. 58)

34. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

35. Šo noteikumu 9.punktā noteiktās prasības neattiecas uz cūku novietnēm, kurās ir mazāk nekā sešas cūkas vai piecas sivēnmātes ar sivēniem.

36. Šo noteikumu 23.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 31.decembri.