1. Noteikumi nosaka aprūpes mājās pakalpojuma un materiālā atbalsta aprūpei (turpmāk – aprūpes pakalpojums) pieprasīšanas, piešķiršanas un samaksas kārtību, kā arī personas, kuras ir tiesīgas saņemt aprūpes pakalpojumu Talsu novada pašvaldībā.

2. Aprūpes pakalpojums ir pakalpojuma kopums pamatvajadzību apmierināšanai dzīvesvietā personām, kurām vecuma, garīgās attīstības vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt.

3. Lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem Talsu novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

4. Pašvaldības aprūpes pakalpojumu piešķir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Talsu novada administratīvajā teritorijā.

5. Pastāvīgu aprūpes pakalpojumu piešķir:

5.1. personām, kas vecuma, garīgās attīstības vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj veikt ikdienas sadzīves darbus un savu personisko aprūpi pašu spēkiem;

5.2. ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem vai pieaugušajiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuru dēļ tie nespēj veikt ikdienas sadzīves darbus un savu personisko aprūpi pašu spēkiem.

6. Pagaidu aprūpes pakalpojumu piešķir:

6.1. personām, kurām slimošanas vai atveseļošanās perioda laikā nepieciešama palīdzība mājas ikdienas darbu un personiskās aprūpes veikšanai;

6.2. ģimenēm, kuras pastāvīgi aprūpē bērnu ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem un/vai pieaugušo personu ar garīga un/vai fiziska rakstura traucējumiem, kas slimošanas vai atveseļošanās periodā nevar veikt ikdienas sadzīves darbus un personisko aprūpi pašu spēkiem.

7. Materiālais atbalsts aprūpes nodrošināšanai tiek piešķirts gadījumos, kad aprūpējamā persona rakstiski izteikusi vēlmi, aprūpi mājās nodrošināt ar paša izvēlēta aprūpētāja palīdzību un aprūpējamā persona ar sociālā darba speciālistu par to rakstiski vienojas.

8. Aprūpes pakalpojumu saņemšanai aprūpējamā persona, vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz sekojošus dokumentus:

8.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu, un, tās vēlamo risinājumu;

8.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtās infekcijas (piem. plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes, kas var ietekmēt aprūpes pakalpojuma sniegšanas kārtību;

8.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko pakalpojuma veidu klientam ar garīga rakstura traucējumiem, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem;

8.4. dokumentus, kas apliecina, ka apgādnieki nespēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi – vecuma, veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Par objektīviem apstākļiem apgādnieka nespējai veikt aprūpi, ja to apstiprina sociālā darba speciālista vai cita speciālista izvērtējums, uzskatāmi:

8.4.1. apgādnieka slimības laiks;

8.4.2. apgādnieka atrašanās medicīniskās vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vai rehabilitācijas institūcijā;

8.4.3. apgādnieka atkarība no kaitīgām vielām un lietām (uz ārstēšanās vai rehabilitācijas laiku);

8.4.4. apgādnieks ir pensijas vecuma persona, kurš fizisko ierobežojumu dēļ nevar veikt aprūpi;

8.4.5. apgādniekam ir garīga vai fiziska rakstura traucējumi, ko apstiprina ģimenes ārsta vai Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas izziņa;

8.4.6. apgādnieka nodarbinātība.

9. Sociālais dienests 10 darba dienu laikā, pēc visu norādīto dokumentu saņemšanas, apmeklē aprūpējamo personu mājās vai slimnīcā, novērtē aprūpējamās personas vajadzības pēc aprūpes pakalpojuma un nosaka, kāds aprūpes pakalpojuma veids, aprūpes līmenis ir nepieciešams.

10. Sociālais dienests pieņem lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu un nosaka saņemtā aprūpes pakalpojuma apjomu, termiņu, aprūpes pakalpojuma sniedzēju.

11. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts atbilstoši Sociālā dienesta sastādītajam aprūpes plānam un noteiktajam aprūpes grafikam, kas saskaņots ar aprūpējamo personu.

12. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists periodiski vai rodoties apstākļiem nepieciešamā aprūpes pakalpojumu apjoma un satura pārskatīšanai apseko aprūpējamo personu dzīvesvietā:

12.1. pastāvīgās aprūpes gadījumā ne retāk kā vienu reizi gadā;

12.2. pēc noteiktā aprūpes laika perioda beigām.

13. Pēc noteiktā aprūpes laika perioda beigām, aprūpējamā persona pēc nepieciešamības atkārtoti pieprasa pakalpojumu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

14. Aprūpes pakalpojums netiek nodrošināts personām:

14.1. kurām ir medicīniskas un psihiskas kontrindikācijas līdz to novēršanai;

14.2. ar atkarības problēmām.

15. Ja personai nepieciešams aprūpes pakalpojums, sociālā darba speciālists izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar personu kopā dzīvojošiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar personu ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

16. Personai ir tiesības saņemt aprūpes pakalpojumu, ja tā dzīvo viena vai tās likumīgie apgādnieki objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi.

17. Aprūpes pakalpojums ir maksas pakalpojums. Maksa par aprūpes pakalpojumu ir noteikta līgumā ar Sociālo pakalpojumu sniedzēju.

18. Aprūpes pakalpojuma sniegšanu finansē no aprūpējamās personas, viņa likumīgo apgādnieku un pašvaldības līdzekļiem. Aprūpes pakalpojumu finansēšanai var tikt piesaistīti arī citi juridisko personu līdzekļi.

19. Gadījumos, kad aprūpējamā persona nespēj veikt samaksu par aprūpes pakalpojumiem, to veic viņa apgādnieki, saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu.

20. Aprūpes pakalpojumi par pašvaldības līdzekļiem tiek sniegti personām, kurām:

20.1. nav likumīgu apgādnieku un kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru;

20.2. pensijas un personas rīcībā esošo finanšu līdzekļu apmērs pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, bet pēc aprūpes pakalpojumu apmaksas iztikai paliek pāri ne vairāk kā 50 % no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī;

20.3. apgādnieka ienākumi atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam;

20.4. vienīgais apgādnieks atrodas veselības aprūpes iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā.

21. Materiālā atbalsta apmēru nosaka atbilstoši aprūpējamās personas nepieciešamajam aprūpes līmenim, nepārsniedzot 720.00 euro vienai personai gadā:

21.1. materiālā atbalsta apmērs, kas tiek nodrošināts atbilstoši aprūpes pakalpojuma 1. aprūpes līmenim – 15.00 euro mēnesī;

21.2. materiālā atbalsta apmērs, kas tiek nodrošināts atbilstoši aprūpes pakalpojuma 2. aprūpes līmenim – 30.00 euro mēnesī;

21.3. materiālā atbalsta apmērs, kas tiek nodrošināts atbilstoši aprūpes pakalpojuma 3. aprūpes līmenim – 45.00 euro mēnesī;

21.4. materiālā atbalsta apmērs, kas tiek nodrošināts atbilstoši aprūpes pakalpojuma 4. aprūpes līmenim – 60.00 euro mēnesī.

22. Aprūpes pakalpojums ir sadalīts četros aprūpes līmeņos, kas tiek noteikts katrai aprūpējamai personai individuāli, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu aprūpējamās personas fizisko un garīgo spēju novērtējumu:

22.1. pirmā aprūpes līmeņa aprūpe tiek nodrošināta līdz 4 stundām nedēļā;

22.2. otrā aprūpes līmeņa aprūpe tiek nodrošināta līdz 6 stundām nedēļā: 1. aprūpes līmeņa aprūpes pakalpojumus un papildus pēc nepieciešamības;

22.3. trešā aprūpes līmeņa aprūpe tiek nodrošināta ne mazāk kā 7 stundas un ne vairāk kā 12 stundas nedēļā, un ietver 1. un 2. aprūpes līmeņa aprūpes pakalpojumus un papildus pēc nepieciešamības;

22.4. ceturtā aprūpes līmeņa aprūpe tiek nodrošināta ne mazāk kā 13 stundas un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā un ietver 1., 2., un 3. aprūpes līmeņa aprūpes pakalpojumus un papildus pēc nepieciešamības.

23. Aprūpes pakalpojumu pārtrauc, ja:

23.1. aprūpējamā persona atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad aprūpes pakalpojums netiek nodrošināts ( šo noteikumu 14. punktā minētie gadījumi).

23.2. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt aprūpējamās personas aprūpi un uzraudzību;

23.3. iestājas aprūpējamās personas nāve;

23.4. aprūpējamā persona tiek ievietota īslaicīgās vai ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

23.5. aprūpējamā persona vai likumiskais pārstāvis rakstiski atteicies no aprūpes pakalpojumiem;

23.6. aprūpējamā persona ir noslēgusi uzturlīgumu, kur līguma priekšmetā noteikts uztura devēja pienākums – nodrošināt uztura ņēmēja kopšanu;

23.7. aprūpējamā persona mainījusi patstāvīgo dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

23.8. aprūpējamā persona vai viņa likumiskais pārstāvis ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

23.9. aprūpējamā persona aprūpes pakalpojuma saņemšanas brīdī ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

24. Aprūpes pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma nesniegšanai vai pārtraukšanai, par to veicot ierakstus pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

25. Ja aprūpes pakalpojuma pieprasītājs nav apmierināts ar sociālā dienestā pieņemto lēmumu, pakalpojuma pieprasītājs ir tiesīgs sociālā dienesta lēmumu apstrīdēt Talsu novada domē.

26. Talsu novada domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

27. Iesniegumus, kuri saņemti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izskata un lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu, pieņem saskaņā ar Talsu novada domes 2009. gada 17. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 59 "Par sociālajiem pakalpojumiem Talsu novadā".

28. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušu Talsu novada domes 2009. gada 17. decembra saistošo noteikumu Nr. 59 "Par sociālajiem pakalpojumiem Talsu novadā" 6. nodaļu.