Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

DAUDZPUSĒJĀ KONVENCIJA
NODOKĻU BĀZES SAMAZINĀŠANAS UN PEĻŅAS NOVIRZĪŠANAS NOVĒRŠANAS PASĀKUMU IEVIEŠANAI ATTIECĪBĀ UZ NODOKĻU KONVENCIJĀM

Šīs konvencijas Puses,

apzinoties, ka valdības zaudē ievērojamu daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem tādēļ, ka starptautiskā līmenī notiek agresīva nodokļu plānošana, kā rezultātā peļņa tiek mākslīgi novirzīta uz teritorijām, kurās tai netiek piemērots nodoklis vai tiek piemērots samazināts nodoklis;

ņemot vērā, ka nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana (turpmāk tekstā - "BEPS") ir ļoti aktuāla problēma ne tikai rūpnieciski attīstītās valstīs, bet arī jaunietekmes ekonomikās un jaunattīstības valstīs;

atzīstot, ka ir svarīgi nodrošināt to, ka nodokļi peļņai tiek piemēroti tur, kur tiek īstenotas pamata saimnieciskās darbības, kas rada peļņu, un kur tiek radīta vērtība;

atzinīgi vērtējot pasākumu kompleksu, kas izstrādāts ESAO/G20 BEPS projektā (turpmāk tekstā - "ESAO/G20 BEPS komplekss");

ņemot vērā, ka ESAO/G20 BEPS kompleksā ir iekļauti ar nodokļu līgumu saistīti pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu konkrētus hibrīdās nesakritības pasākumus, līguma ļaunprātīgu izmantošanu un mākslīgu izvairīšanos no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, kā arī uzlabotu strīdu izšķiršanas procesu;

apzinoties, ka ir jānodrošina ātra, koordinēta un konsekventa ar līgumu saistīto BEPS pasākumu īstenošana daudzpusējā kontekstā;

atzīmējot vajadzību nodrošināt, ka esošie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem tiek interpretēti tā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas minētie līgumi, neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā (tai skaitā, izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem ar mērķi gūt minētajos līgumos paredzētos atvieglojumus, lai tos netieši iegūtu trešo valstu rezidenti);

apzinoties, ka ir nepieciešams efektīvs mehānisms, ar ko saskaņotās izmaiņas varētu sinhronizētā un efektīvā veidā ieviest esošo līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ienākumiem sistēmā bez nepieciešamības divpusēji pārskatīt katru šādu līgumu;

ir vienojušās par turpmāko.

I DAĻA.
DARBĪBAS JOMA UN TERMINU INTERPRETĀCIJA

1.pants.
Konvencijas darbības joma

Ar šo konvenciju groza Ietvertos nodokļu līgumus, kas definēti 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunktā.

2.pants.
Terminu interpretācija

1. Šajā konvencijā tiek izmantotas šādas definīcijas:

a) "Ietvertais nodokļu līgums " ir līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (neatkarīgi no tā, vai tas attiecas arī uz citiem nodokļiem):

i) kas ir spēkā starp divām vai vairākām:

A) Pusēm; un/vai

B) jurisdikcijām vai teritorijām, kuras ir iepriekš minētā līguma puses un par kuru starptautiskajām attiecībām atbild kāda no Pusēm; un

ii) par kuru katra tā Puse ir paziņojusi Depozitārijam, norādot, ka līgums, kā arī visi tā grozījumi vai pievienotie dokumenti (identificēti pēc nosaukuma, pušu nosaukuma, parakstīšanas datuma un, ja nepieciešams paziņošanas brīdī, spēkā stāšanās datuma) ir līgums, kuram Puse vēlas piemērot šo konvenciju;

b) "Puse" ir:

i) valsts, attiecībā uz kuru, saskaņā ar 34.pantu (Stāšanās spēkā), ir spēkā šī konvencija vai

ii) jurisdikcija, kura atbilstoši 27.panta (Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana) 1.punkta b) vai c) apakšpunktam ir parakstījusi šo konvenciju un attiecībā uz kuru saskaņā ar 34.pantu (Stāšanās spēkā) ir spēkā šī konvencija;

c) "Līgumslēdzēja jurisdikcija" ir Ietvertā nodokļu līguma puse;

d) "Parakstītājs" ir valsts vai jurisdikcija, kura ir parakstījusi šo konvenciju, bet kurā tā vēl nav stājusies spēkā.

2. Pusei piemērojot šo konvenciju jebkurā laikā, terminam, kas nav šeit definēts, ir tāda pati nozīme, kāda tam attiecīgajā laikā ir noteikta atbilstošajā nozīmē saskaņā ar attiecīgo Ietverto nodokļu līgumu, ja vien konteksts nenosaka citādi.

II DAĻA.
HIBRĪDĀS NESAKRITĪBAS

3.pants.
Caurskatāmas vienības

1. Ietverto nodokļu līgumu kontekstā ienākumi, ko gūst vienība vai veidojums, kas tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji fiskāli caurskatāmu saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, vai kas gūts, izmantojot šādu vienība vai veidojumu, tiks uzskatīts par ienākumu, kuru guvis Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, bet tikai tādā apmērā, kādā šis ienākums minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā tiek uzskatīts par šīs Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta ienākumu nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

2. Ietverto nodokļu līgumu noteikumi, kas uzliek Līgumslēdzējai jurisdikcijai pienākumu atbrīvot no ienākuma nodokļa vai piemērot atskaitījumu vai ieskaitu, kas ir līdzvērtīgs ienākuma nodoklim, kas samaksāts par ienākumu, kuru guvis minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, kam saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem var tikt uzlikti nodokļi otrā Līgumslēdzēja jurisdikcijā, nav piemērojami tādā apmērā, kādā šie noteikumi dod iespēju otrai Līgumslēdzējai jurisdikcijai uzlikt nodokļus, pamatojoties vienīgi uz to, ka attiecīgais ienākums ir arī ienākums, kuru guvis otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents.

3. Attiecībā uz tiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, par kuriem viena vai vairākas Puses ir izteikušas 11.panta (Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses tiesības uzlikt nodokļus saviem rezidentiem) 3.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, 1.punkta beigās jāpievieno šāds teikums: "Šā punkta noteikumi nekādā gadījumā nav interpretējami kā tādi, kas ierobežo Līgumslēdzējas jurisdikcijas tiesības uzlikt nodokļus šīs Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem.".

4. 1.punktu (atbilstoši grozījumiem, kas var būt veikti saskaņā ar 3.punktu) piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav, tādā apmērā, kādā šie noteikumi risina jautājumu par to, vai ienākumi, ko guvušas vienības vai veidojumi, kas saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem (atbilstoši vispārīgiem noteikumiem vai izvērsti nosakot specifisku faktu modeļu apstrādi un šādu vienību vai veidojumu veidus) tiek uzskatīti par fiskāli caurskatāmiem, vai kas ir gūti, izmantojot šādas vienības vai veidojumus, ir uzskatāmi par Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūtajiem ienākumiem.

5. Puse var paturēt tiesības:

a) pilnībā nepiemērot šo pantu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums;

c) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas aizliedz saņemt līgumā paredzētos atvieglojumus, ja ienākumus gūst vienība vai veidojums, kas ir reģistrēts trešajā jurisdikcijā, vai tie ir gūti, izmantojot šādu vienību vai veidojumu;

d) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas izvērsti nosaka specifisku faktu paraugu apstrādi un struktūrvienību vai juridisku veidojumu veidus;

e) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas izvērsti nosaka specifisku faktu paraugu apstrādi un vienību vai veidojumu veidus, kā arī aizliedz saņemt līgumā paredzētos atvieglojumus, ja ienākumus gūst vienība vai veidojums, kas ir reģistrēts trešajā jurisdikcijā, vai ja tie ir gūti izmantojot šādu vienību vai veidojumu;

f) nepiemērot 2.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

g) piemērot 1.punktu tikai tādiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas izvērsti nosaka specifisku faktu paraugu apstrādi un vienību vai veidojumu veidus.

6. Katra Puse, kura nav izteikusi 5.punkta a) vai b) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir 4.punktā minētais noteikums, uz kuru neattiecas atruna, kas jāsniedz saskaņā ar 5.punkta c) līdz e) apakšpunktu, un ja tāds ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja Puse ir izteikusi iepriekš 5.punkta g) apakšpunktā minēto atrunu, iepriekšējā teikumā minēto paziņojumu iesniedz tikai par tiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, uz kuriem attiecas minētā atruna. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu noteikumu, šo noteikumu 4.punktā minētajā apmērā aizstāj ar 1.punkta noteikumiem (atbilstoši grozījumiem, kas var būt veikti saskaņā ar 3.punktu). Citos gadījumos 1.punktu (atbilstoši grozījumiem, kas var būt veikti saskaņā ar 3.punktu) piemēro Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu (atbilstoši grozījumiem, kas var būt veikti saskaņā ar 3.punktu).

4.pants.
Dubultās rezidences vienības

1. Ja, ņemot vērā Ietverto nodokļu līgumu noteikumus, persona, kas nav fiziska persona, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidents, minēto Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes, cenšas savstarpējas vienošanās ceļā noteikt to Līgumslēdzēju jurisdikciju, par kuras rezidentu minētā persona tiks uzskatīta Ietvertā nodokļu līguma piemērošanai, ņemot vērā minētās personas faktiskās vadības atrašanās vietu, reģistrācijas vai cita veida dibinājuma vietu, kā arī citus būtiskus faktorus. Ja vienošanās nav panākta, šādai personai nav tiesību saņemt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos nodokļa atvieglojumus vai atbrīvojumus, izņemot tādā apmērā un veidā, kādā par to var vienoties Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes.

2. 1.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas paredz normas, lai noteiktu, vai persona, kas nav fiziska persona, ir uzskatāma par vienas Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentu gadījumos, kad šī persona citādi tiktu uzskatīta par vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidentu, vai gadījumā, ja tādu noteikumu nav. Tomēr 1.punktu nepiemēro attiecībā uz tiem Ietvertajiem nodokļu līgumu noteikumiem, kas īpaši risina jautājumu par tādu sabiedrību rezidenci, kuras ir iesaistītas divkārši reģistrētu sabiedrību režīmos.

3. Puse var paturēt tiesības:

a) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas jau atrisina gadījumus, kad personas, kas nav fiziskas personas, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidenti, pieprasot, lai Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas savstarpēji vienoties par vienu rezidences Līgumslēdzēju jurisdikciju;

c) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas jau atrisina gadījumus, kad personas, kas nav fiziskas personas, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidenti, aizliedzot tām saņemt līgumā paredzētos atvieglojumus, bet neprasot, lai Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas savstarpēji vienoties par vienu rezidences Līgumslēdzēju jurisdikciju;

d) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas jau atrisina gadījumus, kad personas, kas nav fiziskas personas, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidenti, pieprasot, lai Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas savstarpēji vienoties par vienu rezidences Līgumslēdzēju jurisdikciju, un kas nosaka minētās personas statusu atbilstoši Ietvertajam nodokļu līgumam, ja vienošanos nevar panākt;

e) attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem aizstāt 1.punkta pēdējo teikumu ar šādu tekstu: "Ja minētā vienošanās netiek panākta, personai nav tiesību saņemt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos nodokļu atvieglojumus vai atbrīvojumus.";

f) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas noslēgti ar Pusēm, kuras ir izteikušas e) apakšpunktā minēto atrunu.

4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā no tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem ir ietverts 2.punktā minētais noteikums, uz kuru neattiecas atruna, kas jāizsaka saskaņā ar 3.punkta b) līdz d) apakšpunktu, un ja tāds ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu par Ietverto nodokļu līgumu noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem. Citos gadījumos 1.punktu piemēro Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu.

5.pants.
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu piemērošana

1. Puse var izvēlēties piemērot 2. un 3.punktā minēto (A risinājums), 4. un 5.punktā minēto (B risinājums) vai 6. un 7.punktā minēto (C risinājums), vai var neizvēlēties nevienu piedāvāto risinājumu. Ja katra Ietverto nodokļu līgumu Līgumslēdzēja jurisdikcija izvēlas atšķirīgu risinājumu (vai viena Līgumslēdzēja jurisdikcija izvēlas piemērot kādu risinājumu, bet otra nevienu), katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas izvēlētais risinājums tiks piemērots konkrētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem.

A risinājums

2. Ietverto nodokļu līgumu noteikumi, kas citādi paredzētu atbrīvot no nodokļa Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūto ienākumu vai tā īpašumā esošo kapitālu minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā ar nolūku novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, netiek piemēroti, ja otra Līgumslēdzēja jurisdikcija piemēro Ietverto nodokļu līgumu noteikumus, lai atbrīvotu no nodokļiem šādus ienākumus vai kapitālu vai lai ierobežotu nodokļa likmi šādam ienākumam vai kapitālam. Pēdējā minētajā gadījumā pirmā Līgumslēdzēja jurisdikcija var atļaut atskaitīt no nodokļa, ko tā piemēro šāda rezidenta ienākumiem vai kapitālam, summu, kas ir vienāda ar otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā samaksāto nodokli. Tomēr šāds atskaitījums nedrīkst pārsniegt to daļu no pirms atskaitījuma piešķiršanas aprēķinātā nodokļa summas, kas attiecināma uz tādiem ienākuma vai kapitāla posteņiem, kuri var tikt aplikti ar nodokli otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā.

3. 2.punktu piemēro Ietvertajam nodokļu līgumam, kas citādi noteiktu Līgumslēdzējai jurisdikcijai pienākumu atbrīvot no nodokļa minētajā punktā norādīto ienākumu vai kapitālu.

B risinājums

4. Ietvertā nodokļu līguma noteikumi, kas citādi paredzētu atbrīvot no nodokļa Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūto ienākumu vai tā īpašumā esošo kapitālu minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā ar nolūku novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, jo minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija šādu ienākumu uzskata par dividendi, netiek piemēroti, ja saskaņā ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem šāds ienākums tiek atskaitīts, lai noteiktu otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta ar nodokli apliekamo peļņu. Šajā gadījumā pirmā Līgumslēdzēja jurisdikcija atļauj atskaitīt no nodokļa, ko tā piemēro šāda rezidenta gūtajiem ienākumiem, summu, kas ir vienāda ar otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā samaksāto nodokli. Tomēr šāds atskaitījums nedrīkst pārsniegt to daļu no pirms atskaitījuma piešķiršanas aprēķinātā ienākuma nodokļa summas, kas attiecināma uz ienākumu, kas var tikt aplikts ar nodokli minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā.

5. 4.punktā minētais attiecas uz Ietverto nodokļu līgumu, kas citādi noteiktu Līgumslēdzējai jurisdikcijai pienākumu atbrīvot no nodokļa minētajā punktā norādīto ienākumu.

C risinājums

6. a) Ja Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kas atbilstoši Ietvertajam nodokļu līgumam ir apliekams ar nodokli otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā (izņemot tādā apmērā, kādā tā noteikumi ļauj otrai Līgumslēdzējai jurisdikcijai uzlikt nodokļus, pamatojoties vienīgi uz to, ka attiecīgais ienākums ir arī ienākums, kuru guvis otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents), pirmā Līgumslēdzēja jurisdikcija atļauj:

i) atskaitīt no šī rezidenta gūtajiem ienākumiem piemērotā nodokļa tādu summu, kas ir vieāda ar otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā samaksāto ienākuma nodokli;

ii) atskaitīt no šī rezidenta kapitālam piemērotā nodokļa tādu summu, kas ir vienāda ar otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā samaksāto kapitāla nodokli.

Tomēr šāds atskaitījums nedrīkst pārsniegt to daļu no pirms atskaitījuma piešķiršanas aprēķinātā ienākuma vai kapitāla nodokļa, kas attiecināms uz tādiem ienākumiem vai kapitālu, kuri var tikt aplikti ar nodokli minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā.

b) Ja atbilstoši kādam Ietverto nodokļu līgumu noteikumam Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūtais ienākums vai īpašumā esošais kapitāls ir atbrīvots no nodokļa minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, šī Līgumslēdzēja jurisdikcija, aprēķinot nodokļa summu par šā rezidenta atlikušo ienākumu vai kapitālu, var tomēr ņemt vērā no nodokļa atbrīvoto ienākumu vai kapitālu.

7. 6.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai Līgumslēdzējai jurisdikcijai nosaka pienākumu attiecīgajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā atbrīvot no nodokļa Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūto ienākumu vai īpašumā esošo kapitālu, kas saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā.

8. Puse, kura izvēlas nepiemērot nevienu no 1.punktā minētajiem risinājumiem, var paturēt tiesības pilnībā nepiemērot šo pantu vienam vai vairākiem identificētajiem Ietvertajam nodokļu līgumiem (vai nevienam tās Ietvertajam nodokļu līgumam).

9. Puse, kura neizvēlas piemērot C risinājumu, var paturēt tiesības neatļaut otrai Līgumslēdzējai jurisdikcijai(-ām) piemērot C risinājumu attiecībā uz vienu vai vairākiem identificētajiem Iietvertajiem nodokļu līgumiem (vai visiem tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem).

10. Katra Puse, kura izvēlas piemērot kādu no 1.punktā minētajiem risinājumiem, par savu izvēlēto risinājumu paziņo Depozitārijam. Šādā paziņojumā arī ietver:

a) ja Puse izvēlas piemērot A risinājumu, to noslēgto Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts 3.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā noteikums atrodams;

b) ja Puse izvēlas piemērot B risinājumu, to noslēgto Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts 5.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā noteikums atrodams;

c) ja Puse izvēlas piemērot C risinājumu, to noslēgto Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts 7.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā noteikums atrodams.

Risinājumu piemēro Ietverto nodokļu līgumu noteikumam tikai tad, ja Puse, kura ir izvēlējusies attiecīgo risinājumu, ir sniegusi paziņojumu saistībā ar minēto noteikumu.

III DAĻA.
LĪGUMA ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA

6.pants.
Ietvertā nodokļu līguma mērķis

1. Ietvertais nodokļu līgums tiek grozīts, lai tajā iekļautu šādu preambulas tekstu:

"Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis līgums, neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā (tai skaitā, izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem ar mērķi gūt minētajos līgumos paredzētos atvieglojumus, lai tos netieši iegūtu trešo valstu rezidenti),".

2. 1.punktā minētais teksts jāiekļauj Ietvertajā nodokļu līgumā šāda līguma preambulas, kas norāda uz nodomu novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, vietā vai tās neesamības gadījumā, neatkarīgi no tā, vai šāds formulējums attiecas arī uz nodomu neradīt nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas.

3. Turklāt Ietvertajos nodokļu līgumos, kuros nav preambulas, kurā pausta vēlēšanās turpmāk attīstīt ekonomiskās attiecības vai stiprināt sadarbību nodokļu jautājumos, Puse var izvēlēties iekļaut arī šādu preambulas tekstu:

"Vēloties turpmāk attīstīt to ekonomiskās attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,".

4. Puse var izvēlēties nepiemērot 1.punktā minēto tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, ja tajos jau ir preambula, kurā ir aprakstīts Līgumslēdzēju jurisdikciju nodoms novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, vienlaikus neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas, neatkarīgi no tā, vai formulējums ir plašāks vai attiecas tikai uz nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (tai skaitā, izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem ar mērķi gūt minētajos līgumos paredzētos atvieglojumus, lai tos netieši iegūtu trešo valstu rezidenti).

5. Katra Puse paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā, uz kuru neattiecas saskaņā ar 4.punktu izteiktā atruna, ir 2.punktā minētais preambulas teksts, un šādā gadījumā norāda attiecīgā preambulas punkta tekstu. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu par preambulas formulējumu, šīs preambulas teksts tiek aizstāts ar 1.punktā minēto tekstu. Citos gadījumos ar 1.punktā minēto tekstu tiek papildināts esošais preambulas teksts.

6. Katra Puse, kura izvēlas piemērot 3.punktu, par savu izvēli paziņo Depozitārijam. Turklāt šādā paziņojumā jāietver arī saraksts ar tādiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuru preambulā nav ietverts teksts, kurā pausts nodoms turpmāk attīstīt ekonomiskās attiecības vai stiprināt sadarbību nodokļu jautājumos. Ietvertajā nodokļu līgumā 3.punktā minētais teksts tiek iekļauts tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izvēlējušās piemērot minēto punktu un ir sniegušas attiecīgu paziņojumu saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu.

7.pants.
Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana

1. Neatkarīgi no citiem Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem, šādā līgumā paredzētais atvieglojums netiek piešķirts ienākumu vai kapitāla postenim, ja, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, ir pamatoti secināt, ka minētā atvieglojuma gūšana bija viens no šāda pasākuma vai darījuma veikšanas galvenajiem mērķiem, kā rezultātā tieši vai netieši radās minētais atvieglojums, ja vien netiek konstatēts, ka minētā atvieglojuma piešķiršana šajos apstākļos būtu saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu attiecīgo noteikumu nolūku un mērķi.

2. 1.punktu piemēro tāda Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, kas aizliedz pilnīgu vai daļēju tādu atvieglojumu piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais nodokļu līgums, ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma vai darījuma, vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas personas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem, vai gadījumā, ja tādu noteikumu nav.

3. Puse, kura nav izteikusi 15.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, var izvēlēties tās Ietvertajā nodokļu līgumā piemērot arī 4.punktu.

4. Ja Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētie atvieglojumi personai tiek liegti saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem (atbilstoši, kā tie var būt tikuši modificēti saskaņā ar šo konvenciju), kas aizliedz pilnīgu vai daļēju tādu atvieglojumu piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais nodokļu līgums, ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma vai darījuma, vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas personas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem, tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde, kas citādi būtu piešķīrusi minētos atvieglojumus, tomēr uzskatīs minēto personu par tādu personu, kurai ir tiesības saņemt šādu atvieglojumu vai citus atvieglojumus attiecībā uz konkrēto ienākumu posteni vai kapitālu, ja pēc minētās personas pieprasījuma un attiecīgo faktu un apstākļu izvērtēšanas kompetentā iestāde nolemj, ka minētie atvieglojumi šai personai tiktu piešķirti, ja nebūtu šis darījums vai pasākums. Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurai otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents ir iesniedzis pieprasījumu saskaņā ar šo punktu, pirms tā noraidīšanas konsultējas ar attiecīgās otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi.

5. 4.punkts attiecas uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem (atbilstoši, kā tie var būt tikuši modificēti saskaņā ar šo konvenciju), kas aizliedz pilnīgu vai daļēju tādu atvieglojumu piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais nodokļu līgums, ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma vai darījuma, vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas personas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem.

6. Izsakot 17.punkta c) apakšpunktā minēto paziņojumu, Puse var izvēlēties Ietvertajā nodokļu līgumā piemērot arī 8.-13.punktā izklāstītos noteikumus (turpmāk tekstā - "Noteikums par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu"). Noteikums par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu attiecas uz Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izvēlējušās to piemērot.

7. Ja dažas, bet ne visas, Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas izvēlas piemērot Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu atbilstoši 6.punktam, tad, neraugoties uz minētā punkta noteikumiem, Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu Ietvertā nodokļu līgumā noteikto atvieglojumu piešķiršanai piemēro:

a) visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas, ja visas tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras atbilstoši 6.punktam nav izvēlējušas piemērot Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu, tam piekrīt, izvēloties piemērot šo apakšpunktu un attiecīgi par to informējot Depozitāriju;

b) tikai tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras ir izvēlējušās piemērot Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu, ja visas pārējās Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras atbilstoši 6.punktā minētajam nav izvēlējušas piemērot Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu, tam piekrīt, izvēloties piemērot šo apakšpunktu un attiecīgi par to informējot Depozitāriju;

Noteikums par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu

8. Ja vien Noteikumā par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu nav paredzēts citādi, Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents nav tiesīgs saņemt atvieglojumu, kas citādi tiktu piešķirts saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu, ja vien tas nav atvieglojums, kas tiek piešķirts saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem:

a) kas nosaka tādas personas, kas nav fiziska persona, bet ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidents, rezidenci, ņemot vērā Ietvertā nodokļu līguma noteikumus, kas definē Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentu;

b) kas paredz, ka Līgumslēdzēja jurisdikcija pēc tam, kad saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu otra Līgumslēdzēja jurisdikcija būs veikusi sākotnējo korekciju, pirmās Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmumam piešķirs korelatīvu korekciju par to nodokļa summu, kuru pirmā Līgumslēdzēja jurisdikcija būs iekasējusi par saistīta uzņēmuma peļņu;

c) kas atļauj Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem pieprasīt, lai minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde izvērtētu gadījumus, kad nodokļi uzlikti neatbilstoši Ietvertajam nodokļu līgumam, ja vien laikā, kad attiecīgais atvieglojums tiktu piešķirts, minētais rezidents nav "kvalificēta persona", kas definēta 9.punktā.

9. Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents ir kvalificēta persona laikā, kad atvieglojums tiktu citādi piešķirts saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu, ja minētais rezidents attiecīgajā laikā ir:

a) fiziska persona;

b) minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija vai tās politiska apakšvienība vai pašvaldība , vai šādas Līgumslēdzējas jurisdikcijas, politiskās apakšvienības vai pašvaldības iestāde vai institūcija;

c) sabiedrība vai cita struktūrvienība, ja tās galvenās kategorijas akcijas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākās atzītās fondu biržās;

d) persona, kas nav fiziska persona, bet:

i) ir tāda veida bezpeļņas organizācija, par kuru Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir vienojušās, apmainoties ar diplomātiskajām notām;

ii) ir struktūrvienība vai juridisks veidojums, kas ir reģistrēts minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā un kas saskaņā ar minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem ir uzskatāms par atsevišķu personu, un

A) kas ir reģistrēts un darbojas tikai vai gandrīz tikai, lai administrētu un fiziskām personām izmaksātu pensiju pabalstus un nodrošinātu papildu atvieglojumus, un kuru kā šādu iestādi regulē attiecīgā Līgumslēdzēja jurisdikcija vai kāda no tās politiskajām apakšvienībām vai pašvaldībām;vai

B) kas ir reģistrēts un darbojas tikai vai gandrīz tikai, lai investētu līdzekļus A sadaļā minēto vienību vai juridisko veidojumu vajadzībām;

e) persona, kura nav fiziska persona, ja vismaz pusi no divpadsmit mēnešu laika perioda, tostarp laikā, kad citos apstākļos atvieglojums tiktu piešķirts, personām, kuras ir attiecīgās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenti un kuras ir tiesīgas saņemt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos atvieglojumus saskaņā ar no a) līdz d) apakšpunktā minēto, tieši vai netieši pieder vismaz 50 procenti šīs personas akcijām.

10. a) Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents ir tiesīgs saņemt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos atvieglojumus par ienākumiem, kas gūti citā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, vai minētais rezidents ir kvalificēta persona, ja šis rezidents ir iesaistīts aktīvā uzņēmējdarbībā pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā un otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā gūtais ienākums ir radies vai ir saistīts ar minēto uzņēmējdarbību. Noteikuma par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu kontekstā termins "aktīva uzņēmējdarbība" neietver turpmāk minētās darbības vai to apkopojumu, proti:

i) darbības kontrolakciju sabiedrības statusā;

ii) uzņēmumu grupas vispārējas uzraudzības vai administrēšanas nodrošināšana;

iii) grupas finansējuma nodrošināšana (tostarp līdzekļu kopfonda veidošana);

iv) ieguldījumu veidošana vai pārvaldība, ja vien šīs darbības neveic banka, apdrošināšanas sabiedrība vai reģistrēts vērtspapīru dīleris savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros.

b) Ja Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta ienākumu posteni veido ienākums, kas gūts no uzņēmējdarbības, ko šis rezidents veicis otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, vai ienākums, ko otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā radījusi saistīta persona, šā punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi tiek uzskatīti par izpildītiem attiecībā uz minēto posteni tikai tad, ja pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā veiktā rezidenta uzņēmējdarbība, ar kuru minētais postenis ir saistīts, ir būtiska attiecībā uz to pašu darbību vai uzņēmuma papilddarbību, ko rezidents vai minētā saistīta persona veic otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā. To, vai šā apakšpunkta izpratnē uzņēmējdarbība ir būtiska, nosaka, ņemot vērā visus faktus un apstākļus.

c) Šā punkta piemērošanai tiek uzskatīts, ka darbības, kuras veikusi persona, kas ir saistīta ar Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentu, ir veicis šis rezidents.

11. Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, kas nav kvalificēta persona, ir tiesīgs saņemt atvieglojumus, kuri tiktu citādi piešķirti saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu attiecībā uz ienākumu posteni, ja vismaz pusi no jebkura divpadsmit mēnešu laika perioda, tostarp laikā, kad citos apstākļos atvieglojums tiktu piešķirts, personām, kuras ir ekvivalenti labuma guvēji, tieši vai netieši pieder vismaz 75 procenti līdzdalības šajā rezidentā .

12. Ja Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents nav kvalificēta persona atbilstoši 9.punkta noteikumiem un nav tiesīgs saņemt atvieglojumus saskaņā ar 10. un 11.punktu, otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde tomēr var piešķirt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos atvieglojumus vai atvieglojumus konkrētam ienākumu postenim, ņemot vērā Ietvertā nodokļu līguma nolūku un mērķi, tomēr tikai tad, ja šāds rezidents minētajai kompetentai iestādei pierāda, ka neviens no tā uzņēmējdarbības reģistrēšanas, iegādes vai uzturēšanas, kā arī darbību īstenošanas galvenajiem mērķiem nebija iegūt atvieglojumus, kas paredzēti Ietvertajā nodokļu līgumā. Pirms tiek apmierināts vai noraidīts Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta prasījums saskaņā ar šajā punktā minēto, otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurai prasījums ir iesniegts, konsultējas ar pirmās Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi.

13. Noteikumā par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu:

a) "atzīta fondu birža" ir:

i) jebkura fondu birža, kura ir reģistrēta un kura kā šāda birža tiek regulēta saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem;

ii) jebkura cita fondu birža, par kuru ir vienojušās Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes;

b) "galvenās kategorijas akcijas" ir sabiedrības akciju kategorija vai kategorijas, kas pārstāv sabiedrības kopējo balsstiesību vairākumu un vērtību, vai līdzdalības vienībā kategorija vai kategorijas, kas kopumā pārstāv kopējo vienības balsstiesību vairākumu un vienības vērtību;

c) "ekvivalents labuma guvējs " ir jebkura persona, kas būtu tiesīga saņemt atvieglojumus attiecībā uz ienākumu posteni, par kuru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēja jurisdikcija piešķir atvieglojumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, Ietverto nodokļu līgumu vai citu starptautisku dokumentu, un kas ir līdzvērtīgs vai labvēlīgāks par atvieglojumu, kurš ir piešķirams minētajam ienākumu postenim saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu; lai noteiktu, vai persona ir ekvivalents labuma guvējs attiecībā uz dividendēm, tiek uzskatīts, ka šai personai pieder tāds pats dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāls, kāds pieder sabiedrībai, kura pieprasa atvieglojumu dividendēm;

d) attiecībā uz vienībām, kuras nav sabiedrības, par "akcijām" uzskata daļas, kuras ir pielīdzināmas akcijām;

e) divas personas tiks uzskatītas par "saistītām personām", ja vienai no šīm personām tieši vai netieši pieder vismaz 50 procenti no līdzdalības otrā personā (sabiedrības gadījumā - vismaz 50 procenti no kopējām balsstiesībām un sabiedrības akciju vērtības) vai ja citai personai tieši vai netieši pieder vismaz 50 procenti no līdzdalības katrā personā (sabiedrības gadījumā - vismaz 50 procenti no kopējām balsstiesībām un sabiedrības akciju vērtības); jebkurā gadījumā persona ir saistīta ar otru personu, ja, balstoties uz attiecīgajiem faktiem un apstākļiem, viena persona kontrolē otru vai ja cita persona vai personas kontrolē abas minētās personas.

14. Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu piemēro to Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, kas paredz, ka Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētie atvieglojumi (vai atvieglojums, kas nav atvieglojums, ko paredz Ietvertā nodokļu līguma noteikumi par rezidenci, saistītiem uzņēmumiem vai diskriminācijas nepieļaušanu, vai atvieglojumi, kuri piemērojami tikai Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem) tiek piešķirti tikai rezidentam, kurš, izpildot vienu vai vairākus kategoriskus testus, ir tiesīgs saņemt šādus atvieglojumus, vietā, vai ja šādu noteikumu nav.

15. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot 1.punktu attiecībā uz tās Ietverto nodokļu līgumu, pamatojoties uz to, ka tā ir iecerējusi pieņemt tādu noteikumu kopumu, kas apvieno noteikumu par atvieglojumu izvērstu ierobežojumu un normas, kas skar starpnieka finansēšanas struktūras, vai galvenā mērķa testu, tādējādi izpildot obligāto standartu, lai saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pasākumu plānu, novērstu nodokļu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu; tādā gadījumā Līgumslēdzējas jurisdikcijas cenšas panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, kas atbilst minimālā standarta prasībām;

b) nepiemērot 1.punktu (un 4.punktu, ja Puse ir izvēlējusies to piemērot) attiecībā uz tās Ietverto nodokļu līgumu, kas jau paredz noteikumus, kas aizliedz pilnīgu tādu atvieglojumu piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais nodokļu līgums, ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma vai darījuma, vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas personas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem;

c) nepiemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu attiecībā uz tās Ietverto nodokļu līgumu, kurā jau ietverts 14.punktā minētais noteikums.

16. Izņemot gadījumus, kad noteikums par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu attiecas uz Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētajiem atvieglojumiem, ko viena vai vairākas Puses piešķir atbilstoši 7.punktam, Puse, kura atbilstoši 6.punktā minētajam, izvēlas piemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu, var paturēt tiesības nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, attiecībā uz kuriem viena vai vairākas pārējās Līgumslēdzējas jurisdikcijas nav izvēlējušās piemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu. Tādā gadījumā Līgumslēdzēja jurisdikcija cenšas panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, kas atbilst ESAO/G20 BEPS pasākumu plānā minētajam minimālajam standartam par ļaunprātīgas nodokļu līgumu izmantošanas novēršanu.

17. a) Katra Puse, kura nav izteikusi 15.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā, uz kuru neattiecas 15.punkta b) apakšpunkta minētā atruna, ir 2.punktā minētais noteikums, un ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas paziņojumu saistībā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem (un attiecīgā gadījumā ar 4.punkta noteikumiem). Citos gadījumos 1.punktu (un attiecīgā gadījumā 4.punktu) piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu (attiecīgā gadījumā ar 4.punktu). Puse, kura izsaka paziņojumu saskaņā ar šajā apakšpunktā minēto, var papildus informēt, ka, lai gan tā pieņem tikai 1.punkta piemērošanu kā pagaidu pasākumu, tā divpusējās sarunās paredz pēc iespējas pieņemt noteikumu par atvieglojumu ierobežošanu, tādējādi papildinot vai aizstājot 1.punktu.

b) Katra Puse, kura izvēlas īstenot 4.punktā minēto, par savu izvēli paziņo Depozitārijam. Ietvertajam nodokļu līgumam 4.punktu piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas minēto paziņojumu.

c) Katra Puse, kura izvēlas piemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu saskaņā ar 6.punktu, par savu izvēli paziņo Depozitārijam. Ja vien minētā Puse nav izteikusi 15.panta c) apakšpunktā minēto atrunu, šādā paziņojumā jāietver arī saraksts ar tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros ir ietverts 14.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā šāds noteikums ir iekļauts.

d) Katra Puse, kura neizvēlas piemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu saskaņā ar 6.punktu, bet izvēlas piemērot 7.punkta a) vai b) apakšpunktā minēto, par izvēlēto apakšpunktu paziņo Depozitārijam. Ja vien minētā Puse nav izteikusi 15.panta c) apakšpunktā minēto atrunu, šādā paziņojumā jāietver arī saraksts ar tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros ir ietverts 14.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā šāds noteikums ir iekļauts.

e) Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas paziņojumu saskaņā ar c) vai d) apakšpunktu attiecībā uz noteikumu Ietvertajā nodokļu līgumā, šo noteikumu aizstāj ar noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu. Citos gadījumos noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā šie noteikumi nav saderīgi ar noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu.

8.pants.
Dividenžu pārskaitījumi

1. Ietvertā nodokļu līguma noteikumi, kas atbrīvo no nodokļa sabiedrības - Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta izmaksātas dividendes vai kas ierobežo likmi, pēc kuras šādas dividendes tiek apliktas ar nodokli, ja faktiskais īpašnieks vai saņēmējs ir sabiedrība, kura ir otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents un kurai pieder, kura tur vai kontrolē vairāk nekā noteiktu daudzumu kapitāla, daļu, akciju vai balsstiesību vai tai līdzīgu līdzdalību dividendes izmaksājošā sabiedrībā, tiek piemēroti tikai tad, ja šajos noteikumos aprakstītie īpašumtiesību apstākļi tiek izpildīti 365 dienu periodā, kas ietver dividenžu izmaksāšanas dienu (aprēķinot minēto periodu, vērā neņem īpašumtiesību maiņu, kas tiešā veidā rastos tās sabiedrības, kurai pieder daļas vai kura izmaksā dividendes, korporatīvās reorganizācijas - apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā).

2. 1.punktā minētais obligātais turēšanas periods tiek piemērots tā obligātā turēšanas perioda vietā, kas norādīts 1.punktā minētā Ietvertā nodokļu līguma noteikumos, vai ja šāds termiņš nav noteikts.

3. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, ja 1.punktā minētajos noteikumos ir norādīts turpmāk minētais:

i) obligātais turēšanas periods;

ii) obligātais turēšanas periods, kas nepārsniedz 365 dienas;

iii) obligātais turēšanas periods, kas pārsniedz 365 dienas.

4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir noteikums, kas minēts 1.punktā, uz kuru neattiecas atruna, kas minēta 3.punkta b) apakšpunktā, un, ja šāds noteikums ir, tad norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem 1.punktu piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas paziņojumu par minēto noteikumu.

9.pants.
Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības atsavināšanas uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no nekustamā īpašuma

1. Ietverto nodokļu līgumu noteikumi, kas paredz, ka kapitāla pieaugums, ko vienas Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents gūst, atsavinot akcijas vai citu pielīdzināmu līdzdalību uzņēmumā, var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, ja vairāk nekā noteiktu vērtības daļu minētās akcijas vai līdzdalība iegūst no nekustamā īpašuma, kurš atrodas minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā (vai ja vairāk nekā noteikta daļu no minētā uzņēmuma īpašuma veido šāds nekustamais īpašums (nekustamais īpašums)), tiek piemēroti:

a) ja attiecīgā robežvērtība tiek sasniegta jebkurā brīdī 365 dienu periodā pirms atsavināšanas; un

b) akcijām vai pielīdzināmai līdzdalībai, piemēram, līdzdalībai personālsabiedrībā vai trastā (ciktāl šādas akcijas vai līdzdalība vēl nav ietvertas), papildus citām akcijām vai tiesībām, uz kurām šie noteikumi jau attiecas.

2. 1.punkta a) apakšpunktā minēto periodu attiecina tā perioda vietā, kas paredzēts, lai noteiktu, vai ir sasniegta 1.punktā minētā Ietvertā nodokļu līguma noteikumos norādītā attiecīgā robežvērtība, vai gadījumā, ja tāda perioda nav.

3. Puse var arī izvēlēties attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem piemērot 4.punktu.

4. Attiecībā uz Iietverto nodokļu līgumu kapitāla pieaugums, ko Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents gūst, atsavinot akcijas vai pielīdzināmu līdzdalību, piemēram, līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, ja jebkurā laikā 365 dienu periodā pirms atsavināšanas vairāk nekā 50 procenti no akciju vai pielīdzināmās līdzdalības vērtības tieši vai netieši tiek iegūta no nekustamā īpašuma , kas atrodas minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā.

5. 4.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas paredz, ka pieaugums, ko vienas Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents gūst, atsavinot akcijas vai citu pielīdzināmu līdzdalību uzņēmumā, var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, ja vairāk nekā noteiktu vērtības daļu minētās akcijas vai līdzdalība iegūst no nekustamā īpašuma , kurš atrodas minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, vai ja vairāk nekā noteiktu daļu no minētā uzņēmuma īpašuma veido šāds nekustamais īpašums , vai gadījumā, ja tādu noteikumu nav.

6. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot 1.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) nepiemērot 1.punkta a) apakšpunktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

c) nepiemērot 1.punkta b) apakšpunktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

d) nepiemērot 1.punkta a) apakšpunktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir ietverts 1.punktā minētajam noteikumam līdzīgs noteikums, kurā norādīts periods tam, lai noteiktu, vai attiecīgā robežvērtība ir sasniegta;

e) nepiemērot 1.punkta b) apakšpunktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir ietverts 1.punktā minētajam noteikumam līdzīgs noteikums, kas attiecas uz tādas līdzdalības atsavināšanu, kas nav akcijas;

f) nepiemērot 4.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir 5.punktā aprakstītie noteikumi.

7. Katra Puse, kura nav izteikusi 6.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir 1.punktā minētais noteikums, un ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem 1.punktu piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas paziņojumu par minēto noteikumu.

8. Katra Puse, kura izvēlas īstenot 4.punktā minēto, par savu izvēli paziņo Depozitārijam. Attiecībā uz Ietvertajiem nodokļu līgumiem 4.punktu piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas minēto paziņojumu. Tādā gadījumā attiecībā uz attiecīgo Ietverto nodokļu līgumu netiek piemērots 1.punkts. Ja Puse nav izteikusi 6.panta f) apakšpunktā minēto atrunu, bet ir izteikusi 6.panta a) apakšpunktā minēto atrunu, paziņojumā jāiekļauj arī to Ietverto nodokļu līgumu saraksts, kuros ir ietverts 5.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā šāds noteikums ir iekļauts. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas paziņojumu attiecībā uz Iekļautā nodokļu līguma noteikumu saskaņā ar šo punktu vai 7.punktu, tad nodokļu līguma noteikumu aizstāj ar 4.punkta noteikumiem. Citos gadījumos 4.punkts ir piemērojams Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie neatbilst 4.punktam.

10.pants.
Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās jurisdikcijās

1. Ja:

a) Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmums gūst ienākumus otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā un pirmā minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija šos ienākumus uzskata par ienākumiem, kas attiecināmi uz šī uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kas atrodas trešajā jurisdikcijā, un

b) minētās pastāvīgās pārstāvniecības peļņa ir atbrīvota no nodokļiem pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā,

tad Ietvertā nodokļu līguma atvieglojumi netiek piemēroti nevienam ienākumu postenim, kuram trešajā jurisdikcijā piemērotais nodoklis ir mazāks par 60 procentiem no tā nodokļa, kāds šim ienākumu postenim tiktu piemērots pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, ja pastāvīgā pārstāvniecība atrastos pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā. Šajā gadījumā visi ienākumi, uz kuriem attiecas šā punkta noteikumi, ir apliekami ar nodokli saskaņā ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas nacionālajiem tiesību aktiem neatkarīgi no citiem Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem.

2. 1.punktu nepiemēro, ja citā Līgumslēdzējā jurisdikcijā gūtais 1.punktā minētais ienākums ir saistīts vai ir gūts saistībā ar aktīvu uzņēmējdarbību, kas veikta ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību (kas nav ieguldījumu veidošanas, pārvaldības vai vienkāršas turēšanas uzņēmuma paša vajadzībām darbība, ja vien šīs darbības nav bankas, apdrošināšanas uzņēmuma vai vērtspapīru darbības, ko veic attiecīgi banka, apdrošināšanas uzņēmums vai reģistrēts vērtspapīru brokeris).

3. Ja Ietvertajā nodokļu līgumā paredzēto atvieglojumu piešķiršana Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūtajiem ienākumiem tiek atteikta saskaņā ar 1.punktu, otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde var tomēr piešķirt šos atvieglojumus minētajam ienākumu postenim, ja, reaģējot uz šāda rezidenta iesūtītu lūgumu, minētā kompetentā iestāde lemj, ka šādu atvieglojumu piešķiršana ir attaisnojama, ņemot vērā to, ka minētais rezidents neatbilst 1. un 2.punkta prasībām. Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurai saskaņā ar iepriekšējo punktu otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents ir iesniedzis lūgumu, pirms tā pieņemšanas vai noraidīšanas konsultējas ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi.

4. 1.-3.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas aizliedz vai ierobežo tādu atvieglojumu piešķiršanu, kas citādi tiktu piešķirti Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmumam, kurš otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā gūst ienākumu, kas ir saistīts ar šā uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecības, kura atrodas trešajā jurisdikcijā, vai gadījumā, ja tādu noteikumu nav.

5. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuri jau paredz 4.punktā minētos noteikumus;

c) piemērot šo pantu tikai attiecībā uz tiem tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētie noteikumi.

6. Katra Puse, kura nav izteikusi 5.punkta a) vai b) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir 4.punktā minētais noteikums, un ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas šādu paziņojumu par noteikumu Ietvertajā nodokļu līgumā, šo noteikumu aizstāj ar 1.-3.punkta noteikumiem. Citos gadījumos 1.-3.punktu piemēro Ietevertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie neatbilst minētajiem punktiem.

11.pants.
Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses tiesības uzlikt nodokļus tās rezidentiem

1. Ietvertais nodokļu līgums neietekmē Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu uzlikšanu, ko tā piemēro saviem rezidentiem, izņemot atvieglojumus, kas tiek piešķirti saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem:

a) kas paredz, ka minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija pēc tam, kad saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu otra Līgumslēdzēja jurisdikcija būs veikusi sākotnējo korekciju, pirmās Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmumam piešķir korelatīvu vai attiecīgu korekciju par to nodokļa summu, kuru pirmā Līgumslēdzēja jurisdikcija būs iekasējusi par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības vai saistīta uzņēmuma peļņu;

b) kas var ietekmēt to, kā attiecīgā Līgumslēdzēja jurisdikcija piemēro nodokļus fiziskai personai, kura ir minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, ja šī fiziskā persona gūst ienākumu par pakalpojumiem, kuri sniegti otrai Līgumslēdzējai jurisdikcijai vai tās politiskai apakšvienībai vai vietējai varas iestādei, vai citai līdzīgai institūcijai;

c) kas var ietekmēt to, kā attiecīgā Līgumslēdzēja jurisdikcija piemēro nodokļus fiziskai personai, kura ir minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, ja šī fiziskā persona ir vienlaikus arī students, uzņēmuma māceklis vai praktikants, vai pasniedzējs, profesors, lektors, instruktors, pētnieks vai zinātniskais pētnieks, kurš atbilst Ievertā nodokļu līguma nosacījumiem;

d) kas nosaka, ka minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija saviem rezidentiem piešķir nodokļa ieskaiti vai nodokļu atbrīvojumu ienākumam, kuru otra Līgumslēdzēja jurisdikcija var aplikt ar nodokli saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu (tostarp tādas pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, kura saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu attiecināma uz šo pārstāvniecību, kas atrodas minētajā otrajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā);

e) kas aizsargā minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentus pret konkrētu minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas īstenotu diskriminējošu nodokļu uzlikšanas praksi;

f) kas atļauj minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem pieprasīt, lai minētās vai citas Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde izvērtētu gadījumus, kad nodokļi tiek piemēroti neatbilstoši Ietvertajam nodokļu līgumam;

g) kas var ietekmēt to, kā minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija piemēro nodokļus fiziskai personai, kura ir minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, ja šī fiziskā persona ir otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas diplomātiskās misijas, valdības misijas vai konsulārā dienesta loceklis;

h) kas paredz, ka pensijām un citiem maksājumiem, kas veikti saskaņā ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas sociālās apdrošināšanas normatīvajiem aktiem, nodoklis ir jāpiemēro tikai minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā;

i) kas paredz, ka pensijām un līdzīgiem maksājumiem, gada pensijām, uzturlīdzekļu maksājumiem vai citiem uzturēšanas pabalstiem, kas rodas otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, nodoklis ir jāpiemēro tikai minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā;

j) kas citādi nepārprotami ierobežo Līgumslēdzējas jurisdikcijas tiesības uzlikt nodokli saviem rezidentiem vai nepārprotami nosaka, ka Līgumslēdzējai jurisdikcijai, kurā tiek gūti ienākumi, ir ekskluzīvas tiesības piemērot nodokli attiecīgajam ienākumu postenim.

2. 1.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas nosaka, ka Ietvertais nodokļu līgums neskar Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu uzlikšanu, ko tā piemēro saviem rezidentiem, vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav.

3. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuri jau paredz 2.punktā minētos noteikumus.

4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) vai b) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā no tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem ir 2.punktā minētais noteikums, un ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas šādu paziņojumu par Ietverto nodokļu līgumu noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem. Citos gadījumos 1.punktu piemēro Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu.

IV DAĻA.
IZVAIRĪŠANĀS NO PASTĀVĪGĀS PĀRSTĀVNIECĪBAS STATUSA

12.pants.
Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgas pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāra darījumus un līdzīgas stratēģijas

1. Neskatoties uz Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem, kas definē terminu "pastāvīga pārstāvniecība", tomēr ņemot vērā 2.punktu, ja persona Ietverto nodokļu līgumu Līgumslēdzējā jurisdikcijā darbojas uzņēmuma vārdā un, to darot, parasti slēdz līgumus vai parasti veic darbību, kuras rezultātā tiek slēgti līgumi, kādi parasti tiek noslēgti, uzņēmumam tajos neveicot būtiskas izmaiņas, un šie līgumi ir:

a) uzņēmuma vārdā; vai

b) par īpašumtiesību nodošanu vai īpašuma lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz tādu īpašumu, kas pieder šim uzņēmumam vai ko šim uzņēmumam ir tiesības lietot; vai

c) par uzņēmuma pakalpojumu sniegšanu,

minētais uzņēmums tiks uzskatīts par tādu, kuram Līgumslēdzējā jurisdikcijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, attiecībā uz minētās personas uzņēmuma labā veiktajām darbībām, ja vien šādas darbības, ja uzņēmums tās ir veicis, izmantojot noteiktu darbības vietu minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, nav uzskatāmas par pamatu tam, lai šo noteikto darbības vietu uzskatītu par pastāvīgo pārstāvniecību atbilstoši Ietvertā nodokļu līguma pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai (atbilstoši grozījumiem, kas var būt veikti saskaņā ar šo konvenciju).

2. 1.punktu nepiemēro, ja persona, kas Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējā jurisdikcijā rīkojas otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmuma vārdā, veic uzņēmējdarbību pirmajā minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā kā aģents ar neatkarīgu statusu un rīkojas uzņēmuma vārdā savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros. Ja tomēr persona rīkojas vienīgi vai gandrīz vienīgi viena vai vairāku tādu uzņēmumu vārdā, ar kuriem tā ir cieši saistīta, šī persona nav uzskatāma par neatkarīgu aģentu šā punkta izpratnē attiecībā uz jebkuru šādu uzņēmumu.

3. a) 1.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā jurisdikcijā (vai tiek uzskatīts, ka persona ir pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā jurisdikcijā) attiecībā uz darbību, kuru persona, kas nav aģents ar neatkarīgu statusu, veic uzņēmuma labā, tomēr tikai tādā apmērā, kādā šādi noteikumi attiecas uz situāciju, kurā šai personai ir un tā parasti izmanto pilnvaras šajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā slēgt līgumus uzņēmuma vārdā.

b) 2.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas nosaka, ka netiek uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā jurisdikcijāattiecībā uz darbību, ko aģents ar neatkarīgu statusu veic uzņēmuma vārdā.

4. Puse var paturēt tiesības nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem.

5. Katra Puse, kura nav izteikusi 4.punktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir ietverts 3.punkta a) apakšpunktā minētais noteikums, kā arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. 1.punktu piemēro attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu par minēto noteikumu.

6. Katra Puse, kura nav izteikusi 4.punktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir ietverts 3.punkta b) apakšpunktā minētais noteikums, kā arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. 2.punktu piemēro attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu par minēto noteikumu.

13.pants.
Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot atbrīvojumus konkrētām darbībām

1. Puse var izvēlēties piemērot 2.punktu (A risinājums) vai 3.punktu (B risinājums), vai izvēlēties nepiemērot nevienu risinājumu.

A risinājums

2. Neatkarīgi no Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, kur definēts termins "pastāvīgā pārstāvniecība", tiek uzskatīts, ka termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) darbības, kuras īpaši uzskaitītas Ietvertajā nodokļu līgumā (pirms grozījumiem, kas veikti saskaņā ar šo konvenciju) kā darbības, kuras nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, neatkarīgi no tā, vai šis izņēmums attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības statusu ir atkarīgs no darbības, kurai ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;

b) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kura nav minēta a) apakšpunktā;

c) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai veiktu a) un b) apakšpunktos minētās darbības jebkādā to kombinācijā,

ja šai darbībai vai, c) apakšpunkta gadījumā, visam noteiktās uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

B risinājums

3. Neraugoties uz tiem Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, kur definēts termins "pastāvīgā pārstāvniecība", tiek uzskatīts, ka termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) darbības, kuras īpaši uzskaitītas Ietvertajā nodokļu līgumā (pirms grozījumiem, kas veikti saskaņā ar šo konvenciju) kā darbības, kuras nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, neatkarīgi no tā, vai šis izņēmums attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības statusu ir atkarīgs no darbības, kurai ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs, izņemot tiktāl, ciktāl Ietvertā nodokļu līguma attiecīgais noteikums nepārprotami nosaka, ka konkrēta darbība netiek uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību, ja šai darbībai ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;

b) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kura nav minēta a) apakšpunktā, ja šai darbībai ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;

c) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai veiktu a) un b) apakšpunktos minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam, kas rodas šīs kombinācijas rezultātā, ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

4. Ietvertā nodokļu līguma (atbilstoši iespējamiem grozījumiem saskaņā ar 2. vai 3.punktu) noteikums, kurā ir uzskaitītas konkrētas darbības, kuras nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, neattiecas uz noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kuru izmanto vai uztur uzņēmums, ja šis uzņēmums vai ar to cieši saistīts uzņēmums veic uzņēmējdarbību tajā pašā vietā vai citā vietā tajā pašā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, un:

a) šī vieta vai cita vieta ir uzņēmuma vai cieši saistītā uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, kurā definēta pastāvīgā pārstāvniecība; vai

b) darbību kopumam, kas rodas darbību kombinācijas rezultātā, ko abi uzņēmumi veic tajā pašā vietā vai ko tas pats uzņēmums vai cieši saistīti uzņēmumi veic divās vietās, nav sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs,

ja uzņēmējdarbība, ko divi uzņēmumi veic tajā pašā vietā vai tas pats uzņēmums, vai cieši saistīti uzņēmumi divās vietās, ir uzskatāma par papildu funkcijām, kas ir daļa no vienotas saimnieciskas darbības.

5. a) 2. un 3.punktu piemēro to Ietvertā nodokļu līguma attiecīgo noteikumu vietā, kurā ir uzskaitītas noteiktas darbības, kas nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, pat ja darbību veic, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu (vai to Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, kas darbojas līdzīgā veidā, vietā).

b) 4.punkts attiecas uz tiem Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem (atbilstoši grozījumiem, ko var veikt saskaņā ar 2. vai 3.punktu), kuros ir uzskaitītas noteiktas darbības, kas nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, pat ja darbību veic, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu (vai Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, kas darbojas līdzīgā veidā).

6. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) nepiemērot 2.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kur nepārprotami ir noteikts, ka uzskaitītās noteiktās darbības netiek uzskatītas par pastāvīgo pārstāvniecību vienīgi, ja katrai no šīm darbībām ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;

c) nepiemērot 4.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

7. Katra Puse, kura izvēlas piemērot kādu no 1.punktā minētajiem risinājumiem, par savu izvēlēto risinājumu paziņo Depozitārijam. Šādā paziņojumā iekļauj arī sarakstu ar tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros ir ietverts 5.punkta a) apakšpunktā minētais noteikums, kā arī katra šāda noteikuma panta un punkta numurs. Risinājumu piemēro attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izvēlējušās piemērot to pašu risinājumu un ir iesniegušas paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu.

8. Katra Puse, kura nav izteikusi 6.punkta a) vai c) apakšpunktā minēto atrunu un neizvēlas piemērot risinājumu saskaņā ar 1.punktu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā no tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem ir ietverts 5.punkta b) apakšpunktā minētais noteikums, kā arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. 4.punktu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu saskaņā ar šo punktu vai 7.punktu.

14.pants.
Kontraktu sadalīšana

1. Tikai nolūkā noteikt, vai periods (vai periodi), kas norādīts Ietvertā nodokļu līguma noteikumā, kas nosaka laika termiņu (termiņus), pēc kura noteikti projekti vai darbības ir uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, ir pārsniegti:

a) ja Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmums veic darbības otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā vietā, kas uzskatāma par būvlaukumu vai celtniecības projektu, vai instalācijas projektu, vai citu īpašu projektu, kas noteikts Ietvertā nodokļu līguma attiecīgajā noteikumā, vai veic uzraudzības vai konsultēšanas darbības saistībā ar šādu vietu, ja Ietvertajā nodokļu līgumā ir noteikums, kur ir atsauce uz šādām darbībām, un šīs darbības tiek veiktas vienu vai vairākus laika periodus, kas kopumā pārsniedz 30 dienas, nepārsniedzot attiecīgajā Ietvertā nodokļu līguma noteikumā minēto periodu vai periodus;

b) ja saistītas darbības tiek veiktas otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā (vai ja Ietvertā nodokļu līguma attiecīgais noteikums attiecas uz uzraudzības vai konsultēšanas darbībām, saistībā ar tām, ) tajā pašā būvlaukumā vai celtniecības vai instalācijas projektā, vai citā vietā, kas minēta Ietvertā nodokļu līguma attiecīgajā noteikumā, dažādos laika periodos, kur katrs pārsniedz 30 dienas, un ja šīs darbības veic viens vai vairāki uzņēmumi, kas cieši saistīti ar pirmo minēto uzņēmumu,

šos dažādos laika periodus pieskaita kopējam laika periodam, kurā pirmais minētais uzņēmums ir veicis darbības šajā būvlaukumā vai celtniecības vai instalācijas projektā, vai citā vietā, kas minēta Ietvertā nodokļu līguma attiecīgajā noteikumā.

2. 1.punktu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā tādā apmērā, kādā šie noteikumi skar līgumu sadalīšanu vairākās daļās, lai novērstu laika perioda vai periodu attiecināšanu attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības pastāvēšanu konkrētiem projektiem vai darbībām, kas minētas 1.punktā, vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav.

3. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;

b) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas saistīti ar dabas resursu izpēti vai izmantošanu.

4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir ietverts 2.punktā minētais noteikums, uz kuru neattiecas 3.punkta b) apakšpunktā minētā atruna, un ja šāds noteikums ir, tad norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu attiecībā uz noteikumu Ietvertajā nodokļu līgumā, šādu noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem atbilstoši 2.punktā minētajā apmērā. Citos gadījumos 1.punktu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu.

15.pants.
Ar uzņēmumu cieši saistītas personas definīcija

1. To Ietverto nodokļu līgumu noteikumu izpratnē, kuri tiek grozīti ar 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāru darījumus un līdzīgas stratēģijas) 2.punktu, 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot atbrīvojumus konkrētām darbībām) 4.punktu vai 14.panta (Līgumu sadalīšana) 1.punktu, persona ir cieši saistīta ar uzņēmumu, ja, balstoties uz visiem attiecīgajiem faktiem un apstākļiem, viens uzņēmums kontrolē otru vai abus uzņēmumus kontrolē tās pašas personas vai uzņēmumi. Jebkurā gadījumā personu uzskata par cieši saistītu ar uzņēmumu, ja personai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 procentu līdzdalības uzņēmumā (vai, sabiedrības gadījumā, vairāk nekā 50 procentu kopējo balsstiesību un sabiedrības akciju vērtības vai līdzdalības sabiedrības pašu kapitālā) vai ja citai personai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 procentu līdzdalības (vai, sabiedrības gadījumā,vairāk nekā 50 procentu kopējo balsstiesību un sabiedrības akciju vērtības vai līdzdalības sabiedrības pašu kapitālā) personā un uzņēmumā.

2. Puse, kura ir izteikusi 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāru darījumus un līdzīgas stratēģijas) 4.punktā, 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot atbrīvojumus konkrētām darbībām) 6.punkta a) vai c) apakšpunktā un 14.panta (Līgumu sadalīšana) 3.punkta a) apakšpunktā minētās atrunas, var paturēt tiesības nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, uz kuriem šīs atrunas attiecas.

V DAĻA.
STRĪDU IZŠĶIRŠANAS UZLABOŠANA

16.pants.
Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai rodas vai var rasties nodokļu uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kuras rezultātā personai radusies Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem neatbilstoša nodokļu uzlikšana.

2. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka iebildumi ir pamatoti, un tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi, lai novērstu nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst Ietvertajam nodokļu līgumam. Jebkura panāktā vienošanās tiek izpildīta, neatkarīgi no Līgumslēdzēju jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot Ietverto nodokļu līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu Ietvertajā nodokļu līgumā neparedzētos gadījumos.

4. a) i) 1.punkta pirmo teikumu piemēro to Ietvertā nodokļu līguma (vai tā daļu) noteikumu vietā, kas paredz, ka, ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai rodas vai var rasties nodokļu uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras rezidents ir persona, kompetentajā iestādē, ieskaitot to noteikumu vietā, saskaņā ar kuriem, ja sūdzība, ko iesniegusi šī persona, ir izskatāma saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem par diskriminācijas nepieļaušanu valsts piederības dēļ, sūdzību var iesniegt tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras valsts piederīgais ir šī persona, kompetentajā iestādē, vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav.

ii) 1.punkta otro teikumu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, kas paredz, ka 1.punkta pirmajā teikumā minētā sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā, kas ir īsāks par trīs gadiem pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu, vai ja Ietvertajā nodokļu līgumā nav noteikuma, kas nosaka laika periodu, kurā šāda sūdzība ir jāiesniedz.

b) i) 2.punkta pirmo teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka, ja kompetentā iestāde, kurai 1.punktā minētā persona ir iesniegusi sūdzību, uzskata, ka iebildumi ir pamatoti, un tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi, lai novērstu nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst Ietvertajam nodokļu līgumam.

ii) 2.punkta otro teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka jebkāda panāktā vienošanās tiek izpildīta, neatkarīgi no Līgumslēdzēju jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos noteiktajiem termiņiem.

c) i) 3.punkta pirmo teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas rodas attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma interpretāciju vai piemērošanu.

ii) 3.punkta otro teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu Ietvertajā nodokļu līgumā neparedzētos gadījumos.

5. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot 1.punkta pirmo teikumu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, pamatojoties uz to, ka tā paredz izpildīt minimālo standartu strīdu izšķiršanas uzlabošanai saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pakotni, nodrošinot, ka saskaņā ar katru no tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem (kas nav Ietvertais nodokļu līgums, ar ko personai atļauts iesniegt sūdzību izskatīšanai jebkuras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē), ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai rodas vai var rasties nodokļu uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, minētā persona var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras rezidents ir šī persona, kompetentajā iestādē, vai, ja šīs personas iesniegtā sūdzība izskatāma saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumu par diskriminācijas nepieļaušanu valsts piederības dēļ, iesniegt sūdzību izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras valsts piederīgais ir persona; un šīs Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde īstenos divpusēju paziņojumu vai konsultāciju procesu ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi lietās, kurās kompetentā iestāde, kurai tika iesniegta sūdzība izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūras ietvaros, neuzskata nodokļu maksātāja iebildumus par pamatotiem;

b) nepiemērot 1.punkta otro teikumu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas neparedz, ka 1.punkta pirmajā teikumā minētā sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā, pamatojoties uz to, ka tā paredz izpildīt minimālo standartu strīdu izšķiršanas uzlabošanai saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pakotni, nodrošinot, ka, visu šādu Ietverto nodokļu līgumu vajadzībām, 1.punktā minētajam nodokļu maksātājam ir atļauts iesniegt sūdzību izskatīšanai vismaz triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu;

c) nepiemērot 2.punkta otro teikumu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, ja visu tās Ietverto nodokļu līgumu vajadzībām:

i) jebkura panāktā vienošanās, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru, tiek izpildīta, neatkarīgi no jebkādiem laika termiņiem, kas noteikti Līgumslēdzēju jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos; vai

ii) tā paredz izpildīt minimālo standartu strīdu izšķiršanas uzlabošanai saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pakotni, sarunu par divspusējā līguma noslēgšanu laikā pieņemot noteikumu, paredzot, ka:

A) Līgumslēdzējas jurisdikcijas neveic korekciju peļņai, kas ir attiecināma uz vienas no Līgumslēdzēju jurisdikciju uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, pēc perioda, par kuru abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir savstarpēji vienojušās, no tā taksācijas gada beigām, kurā peļņa būtu bijusi attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību (šo noteikumu nepiemēro krāpšanas, apzinātas pienākumu nepildīšanas vai rupjas neuzmanības gadījumā); un

B) Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmuma peļņā neiekļauj un attiecīgi ar nodokli neapliek peļņu, kuru būtu guvis uzņēmums, bet kuru tas nav guvis nosacījumu dēļ, kas minēti Ietvertā nodokļu līguma noteikumā par saistītiem uzņēmumiem, pēc termiņa, par kuru abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir savstarpēji vienojušās, no tā taksācijas gada beigām, kurā uzņēmums būtu guvis peļņu (šo noteikumu nepiemēro krāpšanas, apzinātas pienākumu nepildīšanas vai rupjas nolaidības gadījumā).

6. a) Katra Puse, kura nav izteikusi 5.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir noteikums, kas minēts 4.punkta a) apakšpunkta i) klauzulā, un ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas paziņojumu attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta pirmo teikumu. Citos gadījumos 1.punkta pirmo teikumu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tiktāl, ciktāl tie nav saderīgi ar šo teikumu.

b) Katra Puse, kura nav izteikusi 5.panta b) apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par:

i) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts noteikums, kur paredzēts, ka 1.punkta pirmajā teikumā minētā sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā, kas ir īsāks par trīs gadiem no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu, kā arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru; Ietverto nodokļu līgumu noteikumu aizstāj ar 1.punkta otro teikumu, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas paziņojumu par minēto noteikumu; citos gadījumos, uz kuriem attiecas ii) klauzula, ar 1.punkta otro teikumu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tiktāl, ciktāl tie nav saderīgi ar 1.punkta otro teikumu;

ii) par tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts noteikums, kur paredzēts, ka 1.punkta pirmajā teikumā minētā sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā, proti, vismaz trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu, kā arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru; 1.punkta otro teikumu nepiemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu, ja kāda no Līgumslēdzējām jurisdikcijām ir iesniegusi šādu paziņojumu attiecībā uz šo Ietverto nodokļu līgumu.

c) Katra Puse paziņo Depozitārijam par:

i) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts 4.punkta b) apakšpunkta i) klauzulā minētais noteikums; 2.punkta pirmo teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu;

ii) ja Puse nav izteikusi 5.punkta c) apakšpunktā minēto atrunu, tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts 4.punkta b) apakšpunkta ii) klauzulā minētais noteikums; 2.punkta otro teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu.

d) Katra Puse paziņo Depozitārijam par:

i) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts 4.punkta c) apakšpunkta i) klauzulā minētais noteikums; 3.punkta pirmo teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu;

ii) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts 4.punkta c) apakšpunkta ii) klauzulā minētais noteikums; 3.punkta otro teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu.

17.pants.
Atbilstošās korekcijas

1. Ja Līgumslēdzēja jurisdikcija tās uzņēmuma peļņā iekļauj tādu peļņu un attiecīgi uzliek tai nodokli, attiecībā uz kuru otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra Līgumslēdzēja jurisdikcija atbilstoši koriģē tā nodokļa summu, kādu uzliek šai peļņai otrā jurisdikcijā. Nosakot šo korekciju, ņem vērā citus Ietvertā nodokļu līguma noteikumus, un, ja nepieciešams, Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes konsultējas savā starpā.

2. 1.punktu piemēro tāda noteikuma vietā, kas paredz, ka Līgumslēdzējai jurisdikcijai ir jāveic atbilstošas korekcijas attiecībā tajā uzliktā nodokļa summu, kādu uzliek šīs Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmuma peļņai, ja otra Līgumslēdzēja jurisdikcija šo peļņu iekļauj šīs otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokli šai peļņai, un ja šādi iekļauta peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis šīs otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, vai ja tāda noteikuma nav.

3. Puse var paturēt tiesības:

a) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuri jau ietver 2.punktā minēto noteikumu;

b) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, pamatojoties uz to, ka gadījumā, ja Ietvertajā nodokļu līgumā nav 2.punktā minētā noteikuma:

i) tā veic 1.punktā minēto atbilstošo korekciju; vai

ii) tās kompetentā iestāde cenšas atrisināt lietu saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem par savstarpējas saskaņošanas procedūru;

c) ja Puse ir izteikusi atrunu saskaņā ar 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 5.punkta c) apakšpunkta ii) klauzulu, nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, pamatojoties uz to, ka tās sarunās par divpusējā līguma noslēgšanu tā pieņem 1.punktā minētajam līguma noteikumam līdzīgu noteikumu, ja vien Līgumslēdzējas jurisdikcijas bija spējušas panākt vienošanos par šo noteikumu un par 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 5.punkta c) apakšpunkta ii) klauzulā minētajiem noteikumiem.

4. Katra Puse, kura nav sniegusi 3.punktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir 2.punktā minētais noteikums, un ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu paziņojumu attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem. Citos gadījumos 1.punktu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tiktāl, ciktāl tie nav saderīgi ar 1.punktu.

VI DAĻA.
ARBITRĀŽA

18.pants.
Izvēle piemērot VI daļu

Puse var izvēlēties piemērot šo daļu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, un par to attiecīgi paziņo Depozitārijam. Šo daļu piemēro attiecībā uz divām Līgumslēdzējām jurisdikcijām saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu vienīgi, ja abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu paziņojumu.

19.pants.
Obligāti saistoša arbitrāža

1. Ja:

a) saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma (ko var grozīt ar 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) pirmo punktu) atbilstoši iespējamiem grozījumiem saskaņā ar šo konvenciju) noteikumu, kas paredz, ka persona var iesniegt sūdzību izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē, ja šī persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai rodas vai var rasties nodokļu uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma (kuru var grozīt ar Konvenciju) noteikumiem, persona ir iesniegusi sūdzību izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē, pamatojoties uz to, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai ir radusies nodokļu uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma (kuru var grozīt ar Konvenciju) noteikumiem; un

b) kompetentās iestādes nespēj panākt vienošanos, lai atrisinātu lietu saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma (ko var grozīt ar 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 2.punktu) noteikumu, kur paredzēts, ka kompetentā iestāde, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi, cenšas atrisināt lietu divu gadu laikā, sākot no 8. vai 9.punktā minētā sākuma datuma, atkarībā no konkrētā gadījuma (ja vien pirms šī perioda beigām Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes nav vienojušās par citu termiņu attiecīgajā lietā un nav paziņojušas personai, kura ir iesniegusi sūdzību, par šādu vienošanos),

tad jebkurus neatrisinātos jautājumus, kas izriet no lietas, ja persona to pieprasa rakstiski, iesniedz arbitrāžai šajā daļā aprakstītajā veidā saskaņā ar jebkuriem noteikumiem vai kārtību, par ko Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes ir vienojušās atbilstoši 10.punkta noteikumiem.

2. Ja kompetentā iestāde ir apturējusi 1.punktā minēto savstarpējās saskaņošanas procedūru, jo lieta par vienu vai vairākiem tiem pašiem jautājumiem tiek izskatīta tiesā vai administratīvajā tribunālā, 1.punkta b) apakšpunktā minētā perioda skaitīšanu pārtrauc līdz brīdim, kad tiesa vai administratīvais tribunāls būs pieņēmis galīgo lēmumu vai sūdzības izskatīšana būs apturēta vai atsaukta. Turklāt, ja persona, kura ir iesniegusi sūdzību, un kompetentā iestāde ir vienojušās apturēt savstarpējās saskaņošanas procedūru, 1.punkta b) apakšpunktā minētā perioda skaitīšanu pārtrauc līdz brīdim, kad apturēšanu atceļ.

3. Ja abas kompetentās iestādes piekrīt, ka lietā tieši iesaistīta persona nav savlaicīgi sniegusi būtisku papildu informāciju, ko ir pieprasījusi viena vai otra kompetentā iestāde pēc 1.punkta b) apakšpunktā minētā perioda sākuma, 1.punkta b) apakšpunktā minēto periodu pagarina par laiku, kas ir līdzvērtīgs periodam, kurš sākās dienā, kurā informācija tika pieprasīta, un beidzās dienā, kurā informācija tika sniegta.

4. a) arbitrāžas lēmumu par jautājumiem, kas iesniegti arbitrāžai, izpilda, savstarpēji vienojoties par 1.punktā minēto lietu. Arbitrāžas lēmums ir galīgs.

b) arbitrāžas lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām jurisdikcijām, izņemot turpmāk minētajos gadījumos:

i) ja lietā tieši iesaistīta persona nepieņem savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek izpildīts arbitrāžas lēmums. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nepieņem lietu jebkādai tālākai izskatīšanai. Uzskata, ka lietā tieši iesaistītā persona nav pieņēmusi savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek izpildīts arbitrāžas lēmums lietā, ja jebkura lietā tieši iesaistītā persona 60 dienu laikā pēc paziņojuma par savstarpējo vienošanos nosūtīšanas minētajai personai, savstarpējas vienošanās procesā, ar kuru tiek izpildīts arbitrāžas lēmums, neatsauc visus atrisinātos jautājumus no izskatīšanas tiesā vai administratīvajā tribunālā, vai citādi neizbeidz vēl nepabeigtu tiesas vai administratīvā tribunāla procesu par minētajiem jautājumiem saskaņā ar savstarpējo vienošanos;

ii) ja kādas Līgumslēdzējas jurisdikcijas tiesas galīgajā lēmumā ir teikts, ka arbitrāžas lēmums nav spēkā. Tādā gadījumā uzskata, ka pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā saskaņā ar 1.punktu nav iesniegts, un arbitrāžas process nav noticis (izņemot 21.panta (Arbitrāžas procesa konfidencialitāte) un 25.panta (Arbitrāžas tiesvedības izmaksas) nolūkā). Tādā gadījumā var iesniegt jaunu pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā, ja vien kompetentās iestādes nevienojas, ka nevajadzētu atļaut iesniegt šādu jaunu pieprasījumu;

iii) ja lietā tieši iesaistīta persona jebkurā tiesā vai administratīvajā tribunālā turpina tiesvedību par jautājumiem, kas bija atrisināti savstarpējas vienošanās procesā, izpildot arbitrāžas lēmumu.

5. Kompetentā iestāde, kura saņēma sākotnējo pieprasījumu veikt savstarpējās saskaņošanas procedūru, kā minēts 1.punkta a) apakšpunktā, divu kalendāro mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas:

a) nosūta paziņojumu par pieprasījuma saņemšanu personai, kura ir iesniegusi sūdzību, un

b) nosūta paziņojumu par šo pieprasījumu, kā arī pieprasījuma kopiju otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajai iestādei.

6. Trīs kalendāro mēnešu laikā pēc tam kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pieprasījumu veikt savstarpējās saskaņošanas procedūru (vai šāda pieprasījuma kopiju no otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentās iestādes), tā vai nu:

a) informē personu, kura ir iesniegusi sūdzību, un otru kompetento iestādi par to, ka ir saņēmusi informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu sūdzības rūpīgu izskatīšanu; vai

b) pieprasa papildu informāciju no minētās personas šīm vajadzībām.

7. Ja saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu viena vai abas kompetentās iestādes ir pieprasījušas papildu informāciju personai, kura ir iesniegusi sūdzību, lai varētu veikt sūdzības rūpīgu izskatīšanu, kompetentā iestāde, kura pieprasīja papildu informāciju, trīs kalendāro mēnešu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas no minētās personas, informē šo personu un otru kompetento iestādi vai nu par to, ka tā:

a) ir saņēmusi pieprasīto informāciju; vai

b) daļa no pieprasītās informācijas vēl trūkst.

8. Ja neviena no kompetentajām iestādēm nav pieprasījusi papildu informāciju saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu, 1.punktā minētais sākuma datums ir agrākais no:

a) datums, kurā abas kompetentās iestādes ir informējušas personu, kura ir iesniegusi sūdzību, saskaņā ar 6.punkta a) apakšpunktu; un

b) datums, kas ir trīs kalendāros mēnešus pēc tam, kad ir sniegts paziņojums otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajai iestādei saskaņā ar 5.punkta b) apakšpunktu.

9. Ja saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu ir pieprasīta papildu informācija atbilstoši, 1.punktā minētais sākuma datums ir agrākais no:

a) galīgais datums, kurā kompetentās iestādes, kuras pieprasījušas papildu informāciju, ir attiecīgi informējušas personu, kura ir iesniegusi sūdzību, un otru kompetento iestādi saskaņā ar 7.punkta a) apakšpunktu; un

b) datums, kas ir trīs kalendāros mēnešus pēc tam, kad abas kompetentās iestādes ir saņēmušas visu informāciju, ko pieprasījusi viena vai otra kompetentā iestāde no personas, kura ir iesniegusi sūdzību.

Tomēr, ja viena vai abas kompetentās iestādes nosūta 7.punkta b) apakšpunktā minēto paziņojumu, to uzskata par lūgumu sniegt papildu informāciju saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu.

10. Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties (saskaņā ar attiecīgo Ietvertā nodokļu līguma pantu, kas attiecas uz savstarpējās saskaņošanas procedūru), atrisina jautājumu par šajā daļā minēto noteikumu piemērošanas kārtību, tostarp par minimālās informācijas apjomu, kas katrai kompetentajai iestādei nepieciešama, lai veiktu lietas rūpīgu izskatīšanu. Šādu vienošanos noslēdz pirms datuma, kurā lietas neatrisinātos jautājumus var iesniegt izskatīšanai arbitrāžā, un pēc tam šo vienošanos var laiku pa laikam grozīt.

11. Nolūkā piemērot šo pantu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, Puse var paturēt tiesības 1.punkta b) apakšpunktā noteikto divu gadu periodu aizstāt ar trīs gadu periodu.

12. Puse var paturēt tiesības piemērot turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, neatkarīgi no citiem šā panta noteikumiem:

a) jebkurš neatrisināts jautājums, kas izriet no lietas, par ko veikta savstarpējās saskaņošanas procedūra, kas citādi attiecas uz šajā konvencijā paredzētā arbitrāžas procesa piemērošanas jomu, netiek iesniegts izskatīšanai arbitrāžā, ja vienas vai otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas tiesa vai administratīvais tribunāls ir jau pieņēmis lēmumu šajā jautājumā;

b) arbitrāžas procesu izbeidz, ja, jebkurā brīdī pēc tam, kad ir veikts pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā un pirms arbitrāžas kolēģija ir pasludinājusi savu lēmumu Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām iestādēm, vienas no Līgumslēdzējām jurisdikcijām tiesa vai administratīvais tribunāls pieņem lēmumu šajā jautājumā.

20.pants.
Arbitru iecelšana

1. Izņemot gadījumus, kad Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citiem noteikumiem, šīs daļas vajadzībām piemēro 2.-4.punktu.

2. Arbitrāžas kolēģijas locekļu iecelšanu reglamentē šādi noteikumi:

a) Arbitrāžas kolēģija sastāv no trīs individuāliem locekļiem, kuriem ir zināšanas vai pieredze starptautisko nodokļu jautājumos.

b) Katra kompetentā iestāde ieceļ vienu kolēģijas locekli 60 dienu laikā no pieprasījuma izskatīt lietu arbitrāžā datuma saskaņā ar 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 1.punktu. Abi šādā veidā ieceltie kolēģijas locekļi 60 dienu laikā pēc pēdējās to iecelšanas ieceļ trešo arbitru, kas ir arbitrāžas kolēģijas priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs nav nevienas Līgumslēdzējas jurisdikcijas valsts piederīgais vai rezidents.

c) Katram arbitrāžas kolēģijā ieceltajam loceklim iecelšanas pieņemšanas brīdī ir jābūt objektīvam un neatkarīgam no Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām iestādēm, nodokļu administrācijām un finanšu ministrijām, kā arī no visām lietā tieši iesaistītajām personām (kā arī to padomniekiem), un jāsaglabā viņa vai viņas objektivitāte un neatkarība visā tiesvedības laikā, un jāizvairās no jebkādas darbības saprātīgu laika periodu pēc tam, kas var kaitēt arbitru objektivitātei un neatkarībai attiecībā uz tiesvedību.

3. Ja Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde neieceļ arbitrāžas kolēģijas locekli 2.punktā noteiktajā veidā un laika periodā vai kā par to vienojušās Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes, attiecīgās kompetentās iestādes vārdā kolēģijas locekli ieceļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Nodokļu politikas un administrācijas centra augstākās pakāpes amatpersona, kura nav nevienas minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas valsts piederīgais.

4. Ja abi arbitrāžas kolēģijas sākotnējie locekļi neieceļ priekšsēdētāju 2.punktā noteiktajā veidā un laikā vai kā par to vienojušās Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes, priekšsēdētāju ieceļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Nodokļu politikas un administrācijas centra augstākās pakāpes amatpersona, kura nav nevienas minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas valsts piederīgais.

21.pants.
Arbitrāžas procesa konfidencialitāte

1. Vienīgi lai piemērotu šīs daļas noteikumus un attiecīgā Ietvertā nodokļu līguma noteikumus, un Līgumslēdzēju jurisdikciju valsts tiesību aktu noteikumus par informācijas apmaiņu, konfidencialitāti un administratīvo palīdzību, uzskata, ka personas vai iestādes, kurām var izpaust informāciju, ir arbitrāžas kolēģijas locekļi un ne vairāk kā trīs darbinieku uz vienu locekli (un topošie arbitri tikai tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai apstiprinātu viņu spēju pildīt arbitriem izvirzītās prasības). Informāciju, ko saņem arbitrāžas kolēģija vai iespējamie arbitri, un informāciju, ko kompetentās iestādes saņem no arbitrāžas kolēģijas, uzskata par informāciju, ar kuru apmainās, saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem par informācijas apmaiņu un administratīvo palīdzību.

2. Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes nodrošina, ka arbitrāžas kolēģijas locekļi un viņu darbinieki pirms savas darbības arbitrāžas procesā rakstiski piekrīt vienmēr ievērot konfidencialitāti un neizpaust informāciju par arbitrāžas procesu, kā noteikts Ietvertā nodokļu līguma noteikumos par informācijas apmaiņu un administratīvo palīdzību un saskaņā ar piemērojamajiem Līgumslēdzēju jurisdikciju tiesību aktiem.

22.pants.
Lietas izšķiršana pirms arbitrāžas noslēgšanas

Šīs daļas un attiecīgā Ietvertā nodokļu līguma noteikumu , kas paredz lietu izskatīšanu savstarpēji vienojoties, piemērošanai, savstarpējās saskaņošanas procedūru, kā arī arbitrāžas procesu lietā izbeidz, ja jebkurā laikā pēc tam, kad ir veikts pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā, un pirms arbitrāžas kolēģija ir paziņojusi savu lēmumu Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām iestādēm:

a) Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes panāk savstarpēju vienošanos, lai atrisinātu lietu; vai

b) persona, kas iesniedza sūdzību, atsauc pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā vai pieprasījumu veikt savstarpējas saskaņošanas procedūru.

23.pants.
Arbitrāžas procesa veids

1. Izņemot gadījumos, kad Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citiem noteikumiem, uz arbitrāžas procesu saskaņā ar šajā daļā minēto attiecas šādi noteikumi.

a) Pēc tam, kad lieta ir iesniegta izskatīšanai arbitrāžā, katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde iesniedz arbitrāžas kolēģijai, līdz vienošanās dokumentā noteiktajam termiņam, ierosināto lēmumu, kurā ir skarti visi neatrisinātie jautājumi lietā (ņemot vērā visas vienošanās, kas ir iepriekš panāktas šajā lietā Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetento iestāžu starpā). Attiecībā uz katru korekciju vai līdzīgu jautājumu lietā ierosinātais lēmums attiecas tikai uz konkrētu naudas summu izlietojumu (piemēram, ienākumu vai izmaksu) vai, ja tas paredzēts, uz maksimālo uzliktā nodokļa likmi saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu. Lietā, kurā Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes nav spējušas panākt vienošanos jautājumā, kas attiecas uz attiecīgā Ietvertā nodokļu līguma noteikuma piemērošanas nosacījumiem (turpmāk tekstā "sliekšņa jautājums"), piemēram, par to, vai fiziskā persona ir rezidents un vai pastāvīgā pārstāvniecība pastāv, kompetentās iestādes var iesniegt alternatīvus ierosinātos lēmumus jautājumos, kuru izlemšana ir atkarīga no šādu sliekšņu jautājumu atrisināšanas.

b) Katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde var iesniegt arī papildu nostājas dokumentu arbitrāžas kolēģijai izskatīšanai. Katra kompetentā iestāde, kura iesniedz ierosināto lēmumu papildu nostājas dokumentu, iesniedz kopiju arī otrai kompetentajai iestādei līdz datumam, kurā ierosinātais lēmums un papildu nostājas dokuments bija jāiesniedz. Turklāt, katra kompetentā iestāde var arī iesniegt arbitrāžas kolēģijai, līdz vienošanās dokumentā noteiktajam termiņam, atbildes vienošanos par ierosināto lēmumu un papildu nostājas dokumentu, ko iesniegusi otra kompetentā iestāde. Jebkuras atbildes vienošanās kopiju iesniedz otrai kompetentajai iestādei līdz datumam, kurā atbildes vienošanās bija jāiesniedz.

c) Arbitrāžas kolēģija savam lēmumam izvēlas vienu no ierosinātajiem lēmumiem, ko lietā iesniegušas kompetentās iestādes attiecībā uz katru jautājumu un jebkuriem sliekšņa jautājumiem, un neietver nekādu šāda lēmuma pamatojumu vai jebkādu citu paskaidrojumu. Arbitrāžas lēmumu pieņem ar vienkāršu kolēģijas locekļu balsu vairākumu. Arbitrāžas kolēģija savu lēmumu paziņo rakstiski Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām iestādēm. Arbitrāžas lēmums nav precedents.

2. Šī panta piemērošanas vajadzībām attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, Puse var paturēt tiesības nepiemērot 1.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem. Tādā gadījumā, izņemot tiktāl, ciktāl Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes savstarpēji nevienojas par citiem noteikumiem, attiecībā uz arbitrāžas procesu tiek piemēroti šādi noteikumi.

a) Pēc tam, kad lieta ir iesniegta izskatīšanai arbitrāžā, katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde sniedz jebkādu informāciju, kas var būt nepieciešama arbitrāžas lēmuma pieņemšanai, visiem kolēģijas locekļiem bez nepamatotas kavēšanās. Ja vien Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes nevienojas citādi, lēmuma pieņemšanas vajadzībām neņem vērā informāciju, kura nebija pieejama abām kompetentajām iestādēm pirms tās saņēma pieprasījumu skatīt lietu arbitrāžā.

b) Arbitrāžas kolēģija lemj par jautājumiem, kas iesniegti izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar piemērojamajiem Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, un, ņemot vērā šos noteikumus, saskaņā ar Līgumslēdzēju jurisdikciju valsts tiesību aktiem. Kolēģijas locekļi ņem vērā arī jebkurus citus avotus, ko Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var skaidri noteikt.

c) Arbitrāžas lēmumu paziņo Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām iestādēm rakstiski, un tajā norāda tiesību avotus, uz kuriem lēmums balstīts, un pamatojumu, kā rezultātā pieņemts šāds lēmums. Arbitrāžas lēmumu pieņem ar vienkāršu kolēģijas locekļu balsu vairākumu. Arbitrāžas lēmums nav precedents.

3. Puse, kura nav izteikusi 2.punktā minēto atrunu, var paturēt tiesības nepiemērot šā panta iepriekšējos punktus tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem ar Pusēm, kuras ir izteikušas šādu atrunu. Tādā gadījumā katra šāda Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas vienoties par arbitrāžas procesa veidu, ko piemēro attiecībā uz šādu Ietverto nodokļu līgumu. Kamēr šāda vienošanās nav panākta, 19.pantu (Obligāta saistoša arbitrāža) nepiemēro šādam Ietvertajam nodokļu līgumam.

4. Puse var arī izvēlēties piemērot 5.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, un par to attiecīgi paziņo Depozitārijam. 5.punktu piemēro attiecībā uz divām Līgumslēdzējām jurisdikcijām saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu, ja viena vai otra Līgumslēdzēja jurisdikcija ir sniegusi šādu paziņojumu.

5. Pirms arbitrāžas procesa sākuma, Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes nodrošina, ka katra persona, kas iesniegusi sūdzību, un tās padomdevēji rakstiski vienojas neizpaust nevienai citai personai informāciju, kas arbitrāžas procesa laikā iegūta vai nu no kompetentās iestādes vai arbitrāžas kolēģijas. Savstarpējās saskaņošanas procedūra saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu, kā arī arbitrāžas process saskaņā ar šo daļu tiek izbeigts, ja jebkurā laikā pēc pieprasījuma izskatīt lietu arbitrāžā iesniegšanas un pirms arbitrāžas kolēģija ir paziņojusi savu lēmumu Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām iestādēm, persona, kura iesniegusi sūdzību, vai kāds no šīs personas padomdevējiem būtiski pārkāpj šo vienošanos.

6. Neatkarīgi no 4.punkta, Puse, kura neizvēlas piemērot 5.punktu, var paturēt tiesības nepiemērot 5.punktu attiecībā uz vienu vai vairākiem identificētajiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem vai attiecībā uz nevienu Ietverto nodokļu līgumu.

7. Puse, kura izvēlas piemērot 5.punktu, var paturēt tiesības nepiemērot šo daļu attiecībā uz visiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, par kuriem otra Līgumslēdzēja jurisdikcija izsaka atrunu saskaņā ar 6.punktu.

24.pants.
Vienošanās par atšķirīgu lēmumu

1. Lai piemērotu šo daļu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, Puse var izvēlēties piemērot 2.punktu un par to attiecīgi paziņo Depozitārijam. 2.punktu divām Līgumslēdzējām jurisdikcijām saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu piemēro vienīgi, ja abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu.

2. Neatkarīgi no 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 4.punkta, arbitrāžas lēmums saskaņā ar šo daļu, nav saistošs Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējām jurisdikcijām, un to neizpilda, ja Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes vienojas par atšķirīgu lēmumu visos neatrisinātajos jautājumos trīs kalendāro mēnešu laikā pēc arbitrāžas lēmuma saņemšanas.

3. Puse, kura izvēlas piemērot 2.punktu, var paturēt tiesības 2.punktu piemērot tikai tiem Ietvertajiemm nodokļu līgumiem, uz kuriem attiecas 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 2.punkts.

25.pants.
Arbitrāžas procesa izmaksas

Saskaņā ar šo daļu arbitrāžas procesā arbitrāžas kolēģijas locekļu maksas un izmaksas, kā arī jebkurus izdevumus, kas radušies saistībā ar Līgumslēdzēju jurisdikciju arbitrāžas procesu, sedz Līgumslēdzējas jurisdikcijas tādā veidā, par kuru Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes savstarpēji vienojas. Ja šādas vienošanās nav, katra Līgumslēdzēja jurisdikcija sedz savus izdevumus un pašas ieceltā kolēģijas locekļa izdevumus. Arbitrāžas kolēģijas priekšsēdētāja izmaksas un citus ar arbitrāžas tiesvedības vešanu saistītos izdevumus vienādās daļās sedz Līgumslēdzējas jurisdikcijas.

26.pants.
Saderība

1. Ņemot vērā 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu), šīs daļas noteikumus piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, kas paredz neatrisināto jautājumu, kas radušies savstarpējās saskaņošanas procedūrā izskatītā lietā, izskatīšanu arbitrāžā vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav. Katra Puse, kura izvēlas piemērot šo daļu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu līgumā, uz kuriem neattiecas saskaņā ar 4.punktu izteiktā atruna, ir šāds noteikums, un ja tā ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja divas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas paziņojumu par Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar šīs daļas noteikumiem attiecībā uz abām Līgumslēdzējām jurisdikcijām.

2. Izskatīšanai arbitrāžā neiesniedz jebkurus neatrisinātos jautājumus, kas radušies savstarpējās saskaņošanas procedūrā izskatītā lietā, kas citādi ietilpst šajā daļā paredzētā arbitrāžas procesa tvērumā, ja šie jautājumi ietilpst tādas lietas tvērumā, attiecībā uz kuru iepriekš bijusi izveidota arbitrāžas kolēģija vai līdzīga institūcija saskaņā ar divpusēju vai daudzpusēju konvenciju, ar ko paredz neatrisinātu jautājumu, kas radušies savstarpējas saskaņošanas procedūrā izskatītā lietā, izskatīšanu obligāti saistošā arbitrāžā.

3. Saskaņā ar 1.punktu, nekas šajā daļā neietekmē plašāku saistību izpildi saistībā ar tādu neatrisinātu jautājumu izskatīšanu arbitrāžā, kas radušies saistībā ar savstarpējas saskaņošanas procedūru, kas izriet no citām Konvencijām, kuru Puses ir Līgumslēdzējas jurisdikcijas vai par tādām kļūs.

4. Puse var paturēt tiesības nepiemērot šo daļu attiecībā uz vienu vai vairākiem identificētajiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem (vai attiecībā uz visiem tās Ietvertajam nodokļu līgumam), kuros jau ir paredzēta obligāti saistoša arbitrāža neatrisinātiem jautājumiem, kas radušies savstarpējās saskaņošanas procedūrā izskatītā lietā.

VII DAĻA.
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27.pants.
Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana

1. No 2016. gada 31. decembra šī konvencija ir atvērta parakstīšanai

a) visām valstīm;

b) Gērnsi (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste), Menas salai (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste), Džērsi (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste); un

c) ikvienai citai jurisdikcijai, kas ir pilnvarota kļūt par Pusi, ja citas Puses un Parakstītāji pieņem vienprātīgu lēmumu.

2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina.

28.pants.
Atrunas

1. Ievērojot 2.punktu, attiecībā uz šo konvenciju nevar izteikt atrunas, izņemot tās, kuras nepārprotami pieļauj:

a) 3.panta (Caurskatāmas struktūrvienības) 5.punkts;

b) 4.panta (Dubultās rezidences vienības) 3.punkts;

c) 5.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu īstenošana) 8. un 9.punkts;

d) 6.panta (Ietvertā nodokļu līguma mērķis) 4.punkts;

e) 7.panta (Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana) 15. un 16.punkts;

f) 8.panta (Dividenžu pārskaitījumi 3.punkts;

g) 9.panta (Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības atsavināšanas uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no nekustamā īpašuma) 6.punkts;

h) 10.panta (Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās jurisdikcijās) 5.punkts;

i) 11.panta (Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses tiesības uzlikt nodokļus tās rezidentiem) 3.punkts;

j) 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāra darījumus un līdzīgas stratēģijas) 4.punkts;

k) 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot atbrīvojumus konkrētām darbībām ) 6.punkts;

l) 14.panta (Kontraktu sadalīšana) 3.punkts;

m) 15.panta (Ar uzņēmumu cieši saistītas personas definīcija) 2.punkts;

n) 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 5.punkts;

o) 17.panta (Atbilstošās korekcijas) 3.punkts;

p) 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 11. un 12.punkts;

q) 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 2., 3., 6. un 7.punkts;

r) 24.panta (Vienošanās par atšķirīgu lēmumu) 3.punkts;

s) 26.panta (Saderība) 4.punkts;

t) 35.panta (Noteikumu Stāšanās spēkā) 6. un 7.punkts; un

u) 36.panta (VI daļas noteikumu stāšanās spēkā) 2.punkts.

2. a) Neatkarīgi no 1.punkta, Puse, kura saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu) izvēlas piemērot VI daļu (Arbitrāža), var formulēt vienu vai vairākas atrunas par to lietu tvērumu, kuras var iesniegt izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar VI daļas (Arbitrāža) noteikumiem. Puse, kura saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu) izvēlas piemērot VI daļu (Arbitrāža), pēc tam, kad tā ir kļuvusi par šīs konvencijas Pusi, izsaka atrunas saskaņā ar šo apakšpunktu tajā pašā laikā, kad tiek iesniegts šīs Puses paziņojums saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu).

b) Saskaņā ar a) apakšpunktu izteiktās atrunas ir jāpieņem. Uzskata, ka Puse ir pieņēmusi saskaņā ar a) apakšpunktu izteikto atrunu, ja tā nav paziņojusi Depozitārijam, ka iebilst pret atrunu, līdz divpadsmit kalendāro mēnešu perioda beigām, kas sākas paziņojuma par atrunu Depozitārijam dienā, vai līdz dienai, kurā tā deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk. Puse, kura izvēlas saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu) piemērot VI daļu (Arbitrāža) pēc tam, kad tā ir kļuvusi par šīs konvencijas Pusi, iebildumus pret citu Pušu agrāk izteiktajām atrunām saskaņā ar a) apakšpunktu, var izteikt laikā, kad pirmā minētā Puse iesniedz 18.pantā (Izvēle piemērot VI daļu) minēto paziņojumu Depozitārijam. Ja Puse iebilst pret saskaņā ar a) apakšpunktu izteikto atrunu, visu VI daļu (Arbitrāža) nepiemēro starp iebildumu izteikušo Pusi un atrunu izteikušo Pusi.

3. Ja attiecīgajos šīs konvencijas noteikumos nav paredzēts citādi, ar atrunu, kas izteikta saskaņā ar 1. vai 2.punktu:

a) groza šīs konvencijas noteikumus, uz kuriem atruna attiecas, atrunu sniegušās Puses attiecībās ar otru Pusi atrunas apmērā; un

b) groza šos noteikumus tikpat lielā apmērā attiecībā uz otru Pusi tās attiecībās ar atrunu izteikušo Pusi.

4. Atrunas, kas piemērojamas Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kurus noslēgusi jurisdikcija vai teritorija, par kuras starptautiskajām attiecībām atbilde Puse, vai kuri ir noslēgti minētās jurisdikcijas vai teritorijas vārdā, ja šī jurisdikcija vai teritorija nav konvencijas Puse saskaņā ar 27.panta (Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana) 1.punkta b) vai c) apakšpunktu, sniedz atbildīgā Puse, un tās var atšķirties no atrunām, ko šī Puse izteikusi attiecībā uz saviem Ietvertajiem nodokļu līgumiem.

5. Atrunas tiek izteiktas parakstīšanas brīdī vai ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas brīdī saskaņā ar šā panta 2., 6. un 9.punktu un 29.panta (Paziņojumi) 5.punkta noteikumiem. Tomēr, ja Puse, kas saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu) izvēlas piemērot VI daļu (Arbitrāža) pēc tam, kad tā ir kļuvusi par šīs konvencijas Pusi, šā panta 1.punkta p), q), r) un s) apakšpunktos minētās atrunas, sniedz tajā pašā laikā, kad tiek iesniegts minētās Puses paziņojums Depozitārijam saskaņā ar 18.pantu(Izvēle piemērot VI daļu).

6. Ja atrunas tiek izteiktas parakstīšanas brīdī, tās apstiprina, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ja vien dokumentā, kurā ietvertas atrunas, nav skaidri precizēts, ka dokuments uzskatāms par galīgu, ņemot vērā šā panta 2., 5. un 9.punktu un 29.panta (Paziņojumi) 5.punkta noteikumus.

7. Ja atrunas netiek izteiktas parakstīšanas brīdī, tajā laikā Depozitārijam iesniedz paredzamo atrunu provizorisku sarakstu.

8. Attiecībā uz atrunām, kas izteiktas saskaņā ar katru no turpmāk minētajiem noteikumiem, jāiesniedz līgumu saraksts, kas paziņoti saskaņā ar 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzulu, kas ietilpst atrunas tvērumā, kā noteikts attiecīgajā noteikumā (un, ja atruna tiek izteikta saskaņā ar jebkuru no turpmāk minētajiem noteikumiem, kuri nav uzskaitīti c), d) un n) apakšpunktos, jānorāda katra attiecīgā noteikuma panta un punkta numurs), kad tiek izteiktas šādas atrunas:

a) 3.panta (Caurskatāmas struktūrvienības) 5.punkta b), c), d), e) un g) apakšpunkts;

b) 4.panta (Dubultās rezidences vienības) 3.punkta b), c) un d) apakšpunkts;

c) 5.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu īstenošana) 8. un 9.punkts;

d) 6.panta ( Ietvertā nodokļu līguma mērķis) 4.punkts;

e) 7.panta (Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana) 15.punkta b) un c) apakšpunkts;

f) 8.panta (Dividenžu pārskaitījumi) 3.punkta b) apakšpunkta i), ii) un iii) klauzula;

g) 9.panta (Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības atsavināšanas uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no nekustamā īpašuma) 6.punkta d), e) un f) apakšpunkts;

h) 10.panta (Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās jurisdikcijās) 5.punkta b) un c) apakšpunkts;

i) 11.panta (Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses tiesības uzlikt nodokļus tās rezidentiem) 3.punkta b) apakšpunkts;

j) 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot noteiktos atbrīvojumus konkrētām darbībām) 6.punkta b) apakšpunkts;

k) 14.panta (Kontraktu sadalīšana) 3.punkta b) apakšpunkts;

l) 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 5.punkta b) apakšpunkts;

m) 17.panta (Atbilstošās korekcijas) 3.punkta a) apakšpunkts;

n) 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 6.punkts; un

o) 26.panta (Saderība) 4.punkts.

Atrunas, kas minētas iepriekš a) līdz o) apakšpunkos, nepiemēro nevienam Ietvertajam nodokļu līgumam, kurš nav iekļauts šajā punktā minētajā sarakstā.

9. Jebkura Puse, kas izteikusi atrunu saskaņā ar 1. vai 2.punktu, var jebkurā laikā to atsaukt vai aizstāt ar ierobežojošāku atrunu, nosūtot Depozitārijam adresētu paziņojumu. Šāda Puse sniedz jebkādus papildu paziņojumus saskaņā ar 29.panta (Paziņojumi) 6.punktu, kurus var pieprasīt atrunas atsaukšanas vai aizstāšanas gadījumā. Ņemot vērā 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktu, atsaukšana vai aizstāšana stājas spēkā:

a) attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu, kas noslēgts tikai ar valstīm vai jurisdikcijām, kuras ir Konvencijas Puses brīdī, kad Depozitārijs saņem paziņojumu par atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu:

i) attiecībā uz atrunām par noteikumiem, kuri attiecas uz nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī, ja notikums, kas izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas 1. janvārī vai vēlāk gadā, kurš ir nākamais gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda beigām, kas sākās dienā, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu, kurš saņemts par atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu; un

ii) attiecībā uz atrunām par visiem pārējiem noteikumiem, kuri attiecas uz nodokļiem, kurus uzliek attiecībā uz taksācijas periodiem, kuri sākas 1. janvārī vai vēlāk gadā, kurš ir nākamais gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda beigām, kas sākās dienā, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu, kurš saņemts par atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu;

b) attiecībā uz tādu Ietverto nodokļu līgumu, kura viena vai vairākas Līgumslēdzējas jurisdikcijas kļūst par šīs konvencijas Pusēm pēc dienas, kurā Depozitārijs ir saņēmis paziņojumu par atsaukšanu vai aizstāšanu: vēlākajā no datumiem, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām.

29.pants.
Paziņojumi

1. Ievērojot šā panta 5. un 6.punktu, kā arī 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktu, paziņojumi saskaņā ar šādiem noteikumiem tiek iesniegti parakstīšanas laikā vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu:

a) 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzula;

b) 3.panta (Caurskatāmas struktūrvienības) 6.punkts;

c) 4.panta (Dubultās rezidences vienības) 4.punkts;

d) 5.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu īstenošana) 10.punkts;

e) 6.panta ( Ietvertā nodokļu līguma mērķis) 5. un 6.punkts;

f) 7.panta (Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana) 17.punkts;

g) 8.panta (Dividenžu pārskaitījumi) 4.punkts;

h) 9.panta (Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības atsavināšanas uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no nekustamā īpašuma) 7. un 8.punkts;

i) 10.panta (Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās jurisdikcijās) 6.punkts;

j) 11.panta (Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses tiesības uzlikt nodokļus tās rezidentiem) 4.punkts;

k) 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāra darījumus un līdzīgas stratēģijas) 5. un 6.punkts;

l) 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot noteiktos atbrīvojumus konkrētām darbībām) 7. un 8.punkts;

m) 14.panta (Kontraktu sadalīšana) 4.punkts;

n) 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 6.punkts;

o) 17.panta (Atbilstošās korekcijas) 4.punkts;

p) 18.pants (Izvēle piemērot VI daļu);

q) 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 4.punkts;

r) 24.panta (Vienošanās par atšķirīgu lēmumu) 1.punkts;

s) 26.panta (Saderība) 1.punkts;

t) 35.panta (Stāšanās spēkā) 1., 2., 3., 5. un 7.punkts.

2. Paziņojumus attiecībā uz Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kurus noslēgusi jurisdikcija vai teritorija, par kuras starptautiskajām attiecībām atbild Puse, vai tas noslēgts minētās jurisdikcijas vai teritorijas vārdā, ja šāda jurisdikcija vai teritorija nav Konvencijas Puse saskaņā ar 27.panta (Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana) 1.punkta b) vai c) apakšpunktu, iesniedz atbildīgā Puse, un tie var atšķirties no paziņojumiem, kurus šāda Puse iesniegusi par saviem Ietvertajiem nodokļu līgumiem.

3. Ja paziņojumus iesniedz parakstīšanas brīdī, tos apstiprina, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ja vien dokumentā, kas ietver paziņojumus, nav skaidri noteikts, ka tas uzskatāms par galīgu, ņemot vērā šā panta 5. un 6.punktu un 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktu.

4. Ja paziņojumus neiesniedz parakstīšanas brīdī, tajā laikā iesniedz provizorisku sarakstu ar paredzamajiem paziņojumiem.

5. Puse var jebkurā laikā papildināt līgumu sarakstu, kas paziņots saskaņā ar 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzulu, nosūtot Depozitārijam adresētu paziņojumu. Puse nosaka šajā paziņojumā, vai līgums ietilpst jebkādu Puses izteikto atrunu tvērumā, kas uzskaitītas 28.panta (Atrunas) 8.punktā. Puse var arī izteikt jaunu atrunu, kas minēta 28.panta (Atrunas) 8.punktā, ja papildu līgums būtu pirmais līgums, kas ietilptu šādas atrunas tvērumā. Puse arī nosaka jebkādus papildu paziņojumus, kas var būt nepieciešami saskaņā ar 1.punkta b) līdz s) apakšpunktiem, lai atspoguļotu papildu līgumu iekļaušanu. Turklāt, ja papildināšanas rezultātā pirmo reizi sarakstā tiek iekļauts nodokļu līgums, kuru noslēgusi jurisdikcija vai teritorija, par kuras starptautiskajām attiecībām atbild Puse, vai kurš noslēgts minētās jurisdikcijas vai teritorijas vārdā, Puse nosaka jebkādas atrunas (saskaņā ar 28.panta (Atrunas) 4.punktu) vai paziņojumus (saskaņā ar šā panta 2.punktu), kas piemērojams Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuru noslēgusi šī jurisdikcija vai teritorija vai kuri noslēgti minētās jurisdikcijas vai teritorijas vārdā. Datumā, kurā pievienotais(-ie) līgums(-i), par kuru(-iem) paziņots saskaņā ar 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzulu, kļūst par Ietvertajiem nodokļu līgumiem, 35.panta (Stāšanās spēkā) noteikumi nosaka datumu, kurā Ietvertā nodokļu līguma modifikācijas stājas spēkā.

6. Puse var izteikt papildu paziņojumus saskaņā ar 1.punkta b) līdz s) apakšpunktu, nosūtot Depozitārijam adresētu paziņojumu. Šie paziņojumi stājas spēkā:

a) attiecībā uz Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas noslēgti tikai ar valstīm vai jurisdikcijām, kuras ir Konvencijas Puses brīdī, kad Depozitārijs saņem papildu paziņojumu:

i) attiecībā uz paziņojumiem par noteikumiem, kuri attiecas uz nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī, ja notikums, kas izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas 1. janvārī vai vēlāk gadā, kurš ir nākamais gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda beigām, kas sākās dienā, kad Depozitārijs informējis par papildu paziņojumu; un

ii) attiecībā uz paziņojumiem par visiem pārējiem noteikumiem, kuri attiecas uz nodokļiem, kurus iekasē attiecībā uz taksācijas periodiem, kuri sākas 1. janvārī vai vēlāk gadā, kurš ir nākamais gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda beigām, kas sākās dienā, kad Depozitārijs informējis par papildu paziņojumu; un

b) attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu, kura viena vai vairākas Līgumslēdzējas jurisdikcijas kļūst par šīs konvencijas Pusēm pēc dienas, kurā Depozitārijs ir saņēmis papildu paziņojumu: vēlākajā no datumiem, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām.

30.pants.
Turpmākie Ietverto nodokļu līgumu grozījumi

Šīs konvencijas noteikumi neskar turpmākos Ietverto nodokļu līgumu grozījumus, par kuriem var vienoties Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas.

31.pants.
Pušu konference

1. Puses var sasaukt Pušu konferenci, lai pieņemtu jebkādus lēmumus vai pildītu jebkādas funkcijas, kas var būt nepieciešamas vai atbilstošas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

2. Pušu konferenci apkalpo Depozitārijs.

3. Jebkura Puse var pieprasīt sasaukt Pušu konferenci, paziņojot par to Depozitārijam. Depozitārijs informē visas Puses par jebkuru pieprasījumu. Pēc tam Depozitārijs sasauc Pušu konferenci, ja pieprasījumu atbalsta viena trešā daļa Pušu sešu kalendāro mēnešu laikā pēc Depozitāra paziņojuma par šādu pieprasījumu.

32.pants.
Interpretācija un piemērošana

1. Jebkuru jautājumu, kas rodas attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, kas grozīti ar šo konvenciju, nosaka saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumu(-iem), kas attiecas uz tādu jautājumu atrisināšanu savstarpējas vienošanās ceļā, kas saistīti ar Ietvertā nodokļu līguma interpretāciju vai piemērošanu (jo šos noteikumus var grozīt ar šo konvenciju).

2. Jebkuru jautājumu, kas rodas par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, var risināt Pušu konferencē, ko sasauc saskaņā ar 31.panta (Pušu konference) 3.punktu.

33.pants.
Grozījumi

1. Ikviena Puse var ierosināt šīs konvencijas grozījumu, iesniedzot ierosināto grozījumu Depozitārijam.

2. Pušu konferenci var sasaukt, lai izskatītu ierosināto grozījumu saskaņā ar 31.panta (Pušu konference) 3.punktu.

34.pants.
Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs kalendāro mēnešu perioda beigām, kurš sākas dienā, kad ir deponēts piektais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

2. Attiecībā uz katru parakstītāju, kurš ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju pēc piektā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas, šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs kalendāro mēnešu perioda beigām, kurš sākas dienā, kad šāds parakstītājs deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

35.pants.
Stāšanās spēkā

1. Šīs konvencijas noteikumi katrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā ir spēkā attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu:

a) attiecībā uz nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī par nerezidentiem izmaksātajām vai kreditētajām summām, ja notikums, kas izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas nākamā kalendārā gada pirmajā dienā vai pēc tās, kurš sākas vēlākajā no datumiem vai pēc tā, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju; un

b) attiecībā uz visiem pārējiem nodokļiem, kurus uzliek šī Līgumslēdzēja jurisdikcija, attiecībā uz nodokļiem, kurus uzliek attiecībā uz taksācijas periodiem, kuri sākas sešu kalendāro mēnešu periodā vai pēc tā (vai īsāks periods, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas paziņo Depozitārijam, ka paredz piemērot īsāku periodu), sākot no vēlākā datuma, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju.

2. Lai tikai savām vajadzībām piemērotu 1.punkta a) apakšpunktu un 5.punkta a) apakšpunktu, Puse var izvēlēties aizstāt terminu "taksācijas periods" ar terminu "kalendārais gads", un attiecīgi paziņo par to Depozitārijam.

3. Lai tikai savām vajadzībām piemērotu 1.punkta b) apakšpunktu un 5.punkta b) apakšpunktu, Puse var izvēlēties aizstāt atsauci uz "taksācijas periodiem, kuri sākas periodā vai pēc tā beigām" ar atsauci uz "taksācijas periodiem, kuri sākas tā nākamā gada 1. janvārī vai pēc tā, kas sākas periodā vai pēc perioda beigām", un attiecīgi paziņo par to Depozitārijam.

4. Neatkarīgi no šā panta iepriekš minētajiem noteikumiem, 16.pants (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) ir spēkā attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu lietā, kas iesniegta izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē vēlākajā no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju, vai pēc tā, izņemot lietas, kuras nevarēja iesniegt izskatīšanai, sākot no minētā datuma, saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu pirms tā grozīšanas ar šo konvenciju, neņemot vērā taksācijas periodu, uz kuru lieta attiecas.

5. Attiecībā uz jaunu Ietverto nodokļu līgumu, kas ietverts līgumu saraksta, kas paziņots saskaņā ar 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzulu, papildinājuma saskaņā ar 29.panta (Paziņojumi) 5.punktu rezultātā, šīs konvencijas noteikumi stājas spēkā katrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā:

a) attiecībā uz nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī par nerezidentiem izmaksātajām vai kreditētajām summām, ja notikums, kas izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas nākamā kalendārā gada pirmajā dienā vai pēc tās, kas sākas 30. dienā vai pēc tās, pēc dienas, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par līgumu saraksta papildināšanu; un

b) saistībā ar visiem pārējiem nodokļiem, ko uzliek šī Līgumslēdzēja jurisdikcija, attiecībā uz nodokļiem, kas uzlikti, ņemot vērā taksācijas periodu, kurš sākas deviņu kalendāro mēnešu periodā vai pēc tā (vai īsāks periods, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas paziņo Depozitārijam, ka paredz piemērot īsāku periodu), sākot no datuma, kurā Depozitārijs informējis par paziņojumu par līgumu saraksta papildināšanu.

6. Puse var paturēt tiesības nepiemērot 4.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem.

7. a) Puse var paturēt tiesības aizstāt:

i) atsauces 1. un 4.punktā uz "vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju"; un

ii) atsauces 5.punktā uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par līgumu saraksta papildināšanu";

ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kurā Depozitārijs saņēmis katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas jaunāko paziņojumu, kura izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir pabeigusi iekšējās procedūras, lai šīs konvencijas noteikumi stātos spēkā attiecībā uz šādu noteikto Ietverto nodokļu līgumu";

iii) atsauces 28.panta (Atrunas) 9.punkta a) apakšpunktā uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu"; un

iv) atsauci 28.panta (Atrunas) 9.punkta b) apakšpunktā uz "vēlāko no datumiem, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām";

ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kurā Depozitārijs saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir pabeigusi iekšējās procedūras, lai atrunas atsaukšana vai aizstāšana stātos spēkā attiecībā uz noteikto Ietverto nodokļu līgumu";

v) atsauces 29.panta (Paziņojumi) 6.punkta a) apakšpunktā uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par papildu paziņojumu"; un

vi) atsauci 29.panta (Paziņojumi) 6.punkta b) apakšpunktā uz "vēlāko no datumiem, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām";

ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kad Depozitārijs saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir pabeigusi iekšējās procedūras, lai papildu paziņojumā minētais stātos spēkā attiecībā uz noteikto Ietverto nodokļu līgumu";

vii) atsauces 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 1. un 2.punktā uz "vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju";

ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kad Depozitārijs saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura veic 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir pabeigusi iekšējās procedūras, lai šīs konvencijas noteikumi stātos spēkā attiecībā uz noteikto Ietverto nodokļu līgumu"; un

viii) atsauci 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 3.punktā uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par līgumu saraksta papildināšanu";

ix) atsauci 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 4.punktā uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par atrunas atsaukšanu", "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par atrunas aizstāšanu" un "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par iebildes pret atrunu atsaukšanu"; un

x) atsauci 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 5.punktā uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par papildu paziņojumu";

ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kad Depozitārijs saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir pabeigusi iekšējās procedūras, lai VI daļas (Arbitrāža) noteikumi stātos spēkā attiecībā uz šo noteikto Ietverto nodokļu līgumu".

b) Puse, kas izsaka atrunu saskaņā ar a) apakšpunktu, vienlaikus paziņo par to, ka ir apstiprināta tās iekšējo procedūru pabeigšana vienlaicīgi Depozitārijam un otrai (-citām) Līgumslēdzējai(-ām) jurisdikcijai(-ām).

c) Ja viena vai vairākas Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas izsaka atrunu saskaņā ar šo punktu, datumu, kurā stājas spēkā Konvencijas noteikumi, noteikumi par atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu, par papildu paziņojumu attiecībā uz šo Ietverto nodokļu līgumu, vai par VI daļu (Arbitrāža), nosaka ar šo punktu attiecībā uz visām Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējām jurisdikcijām.

36.pants.
VI daļas stāšanās spēkā

1. Neatkarīgi no 28.panta (Atrunas) 9.punkta, 29.panta (Paziņojumi) 6.punkta un 35.panta (Stāšanās spēkā) 1.-6.punkta, attiecībā uz divām Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējām jurisdikcijām VI daļas (Arbitrāža) noteikumi ir spēkā:

a) attiecībā uz lietām, kuras izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē (kā aprakstīts 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 1.punkta a) apakšpunktā) ir iesniegtas vēlākajā no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju, vai pēc tā; un

b) attiecībā uz lietām, kuras izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē ir iesniegtas pirms vēlākā no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju, dienā, kad abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir paziņojušas Depozitārijam, ka ir panākušas savstarpēju vienošanos saskaņā ar 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 10.punktu, kopā ar datumu, kurā šādas lietas uzskata par iesniegtām Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē (kā aprakstīts 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 1.punkta a) apakšpunktā) atbilstoši savstarpējās vienošanās noteikumiem.

2. Puse var paturēt tiesības VI daļu (Arbitrāža) piemērot lietai, kas iesniegta Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē pirms vēlākā no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā katrā Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējā jurisdikcijā, tikai tiktāl, ciktāl abu Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes vienojas, ka šo daļu piemēros konkrētajā lietā.

3. Jauna Ietvertā nodokļu līguma gadījumā, kas pievienots līgumu saraksta papildināšanas rezultātā, saskaņā ar 29.panta (Paziņojumi) 5.punktu, par ko paziņots saskaņā ar minēto 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzulu, atsauces šā panta 1. un 2.punktā uz "vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā katrā Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējā jurisdikcijā" aizstāj ar atsaucēm uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par līgumu saraksta papildināšanu".

4. Atrunas, kas izteikta atbilstoši 28.panta (Atrunas) 9.punktam, saskaņā ar 26.panta (Saderība) 4.punktu, atsaukšana vai aizstāšana vai iebildes pret atrunu atsaukšana saskaņā ar 28.panta (Atrunas) 2.punktu, kā rezultātā VI daļu (Arbitrāža) piemēro divu Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju starpā, šāda atruna vai iebilde pret atrunu ir spēkā saskaņā ar šā panta 1.punkta a) un b) apakšpunktiem, izņemot atsauces uz "vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā katrā Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējā jurisdikcijā" tiek aizstātas ar atsaucēm uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par atrunas atsaukšanu", "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par atrunas aizstāšanu" vai attiecīgi "dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par iebildes pret atrunu atsaukšanu".

5. Papildu paziņojums, kas iesniegts saskaņā ar 29.panta (Paziņojumi) 1.punkta p) apakšpunktam, ir spēkā saskaņā ar 1.punkta a) un b) apakšpunktu, izņemot, ja atsauces šā panta 1. un 2.punktā uz "vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju" aizstāj ar atsaucēm uz "dienu, kad Depozitārijs informējis par papildu paziņojumu".

37.pants.
Izstāšanās

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var izstāties no šīs konvencijas ar Depozitārijam adresētu paziņojumu.

2. Izstāšanās saskaņā ar 1.punktu stājas spēkā dienā, kad paziņojums saņemts Depozitārijā. Gadījumos, ja šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz visām Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējām jurisdikcijām pirms datuma, kurā Puses izstāšanās stājas spēkā, šis Ietvertais nodokļu līgums ir spēkā atbilstoši grozījumiem, kas veikti ar šo konvenciju.

38.pants.
Saistība ar protokoliem

1. Šo konvenciju var papildināt ar vienu vai vairākiem protokoliem.

2. Lai kļūtu par protokola pusi, valstij vai jurisdikcijai ir jābūt arī šīs konvencijas Pusei.

3. Šīs konvencijas Pusei protokols nav saistošs, ja vien tā nekļūst par protokola pusi saskaņā ar tā noteikumiem.

39.pants.
Depozitārijs

1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretārs ir šīs konvencijas un jebkuru protokolu saskaņā ar 38.pantu (Saistība ar protokoliem) Depozitārijs.

2. Depozitārijs informē Puses un Parakstītājus viena kalendārā mēneša laikā par:

a) jebkuru parakstīšanu saskaņā ar 27.pantu (Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana);

b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanu saskaņā ar 27.pantu (Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana);

c) jebkuru atrunu vai atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu saskaņā ar 28.pantu (Atrunas);

d) jebkuru paziņojumu vai papildu paziņojumu saskaņā ar 29.pantu (Paziņojumi);

e) jebkuru ierosināto šīs konvencijas grozījumu saskaņā ar 33.pantu (Grozījumi);

f) jebkuru izstāšanos no šīs konvencijas saskaņā ar 37.pantu (Izstāšanās); un

g) jebkuru citu ar šo konvenciju saistīto paziņojumu.

3. Depozitārijs uztur šādus publiski pieejamus sarakstus:

a) Ietverto nodokļu līgumu;

b) Pušu izteikto atrunu; un

c) Pušu sniegto paziņojumu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija sastādīta Parīzē 2016.gada 24.novembrī angļu un franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski un vienā eksemplārā, kuru deponē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas arhīvos.

2017.gada 7.jūnijā.

Ģenerālsekretāra vārdā

Direktors juridiskajos jautājumos

Nicola Bonucci

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Valsts:
 Francija
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 07.06.2017.
Stājas spēkā:
 01.02.2020.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 147, 22.07.2019.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1890
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"