Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 348

Rīgā 2019. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 32 50. §)

Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam

1. Atbalstīt Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2020. gadā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā attiecīgu starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu.

5. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2021. gada 1. aprīlim atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par plāna uzdevumu izpildi 2019. un 2020. gadā.

6. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2021. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

7. Noteikt, ka pēc plāna darbības beigām Veselības ministrija ir atbildīgā institūcija par narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas izstrādi un koordināciju.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 

(Ministru kabineta
2019. gada 17. jūlija
rīkojums Nr. 348)

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.-2020. gadam

Rīga, 2019

Satura rādītājs

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.-2020. gadam

Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni:

Kopsavilkums

1. Ievads

1.1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

1.2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija

1.3. Nākotnes izaicinājumi

1.4. Plāna mērķi, rīcības virzieni un politikas rezultāti

2. Pasākumu plāns

1. Rīcības virziens: Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana

2. rīcības virziens. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana

3. rīcības virziens: Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana.

3. Teritoriālā perspektīva

4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni:

EMCDDA - Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs

ECAD pētījums - Rīgas domes Labklājības departamenta pētījums "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu jauniešu vidū"

ESPAD - Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām

FM - Finanšu ministrija

GPS - pētījums "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū" (General Population Survey)

IeM - Iekšlietu ministrija

IeVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde

Kaitējuma mazināšana - pasākumi un programmas, lai mazinātu nelabvēlīgas sekas uz veselību, ekonomiku un sociālo labklājību, kas saistītas ar narkotiku lietošanu

INL - injicējamo narkotiku lietotāji

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

LM - Labklājības ministrija

Narkotikas - Narkotiskās un psihotropās vielas

Narkotiku lietotāju kohortas pētījums - pētījums ar nosaukumu "Narkotiku lietošanas tendences un paradumi Latvijā".

NKNIKP - Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome

NMPD - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra

NVD - Nacionālais veselības dienests

PVD - Pārtikas un veterinārais dienests

PVO - Pasaules Veselības organizācija

RAKUS - Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca

Reitox - Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra informācijas tīkls

RPNC - VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

SSK-10 - Starptautiskais slimību klasifikators

SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs

STI - seksuāli transmisīva infekcija

TM - Tieslietu ministrija

TUBIDU - Projekts "Sabiedrības veselības sistēmas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana cīņai ar tuberkulozes epidēmiju paaugstināta riska grupās"

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VHB/VHC - vīrushepatīts B/vīrushepatīts C

VID - Valsts ieņēmumu dienests; VID muitas iestādes (VID Muitas pārvaldes struktūrvienības, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde)

VI - Veselības inspekcija

VM - Veselības ministrija

VP - Valsts policija

VPD - Valsts probācijas dienests

VTMEC - Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

ZM - Zemkopības ministrija

ZVA - Zāļu valsts aģentūra

 

Kopsavilkums

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.-2020.gadam (turpmāk - plāns) ir attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai turpinātu Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnēs 2011.- 2017.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) izvirzītos mērķus. Ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 59.punktu, kas paredz, ka vidējā termiņā politikas plānošanas dokumentu darbības laiks nedrīkst pārsniegt 2020.gada 31.decembri, faktiski šis plāns izstrādāts kā starpposma dokuments līdz 2020.gada beigām, kad varēs izstrādāt nākamo plānošanas dokumentu saskaņā ar politikas attīstības regulējošo normatīvo aktu ietvaru.

Plāns turpina pamatnostādnēs definētās politikas vērtības, kas paredz veidot ilgtspējīgu, uz pierādījumiem balstītu un līdzsvarotu politiku narkotiku piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanai. Ņemot vērā, ka kopumā narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika Latvijā vairāk vērsta uz piedāvājumu samazināšanu (tiesībaizsardzības iestāžu darbs, kontroles mehānismi, sodu politika), šī plāna ietvaros vairāk spēcināta narkotiku pieprasījuma samazināšanas dimensija, kas paredz veicināt narkotiku lietošanas profilakses programmas, atkarību ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību, kā arī kaitējuma mazināšanas programmu klāstu un aptveri.

Plāna virsmērķis ir īstenot uz pierādījumiem balstītu narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanu, tai skaitā mazināt ar narkotiku lietošanu un izplatību saistītos veselības un sociālos riskus.

Apakšmērķi:

1. Veicināt narkotiku pieprasījuma intervenču (profilakses, ārstniecības un kaitējuma mazināšanas) pieejamību un kvalitāti;

2. Samazināt narkotiku piedāvājumu un pieejamību;

3. Veicināt efektīvu narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju un veicināt labāku politikas pārraudzību, nepieciešamo datu iegūšanu, pētniecību, izvērtēšanu.

Mērķu sasniegšanai laika posmā no 2019. līdz 2020.gadam kopā ir izvirzīti 28 pasākumi, kas iedalīti 3 rīcības virzienos:

1. Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana;

2. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana;

3. Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana.

Narkotiku lietošanas un izplatības samazināšanas politika ir starpnozaru politika. Par plānā iekļauto pasākumu izpildi kā atbildīgās institūcijas noteiktas IeM, LM, VM, VP, IeVP, VPD, VID, RPNC, SPKC, ZVA, VTMEC.

FM, IeM, VM indikatīvi aprēķinātais nepieciešamais papildu finansējums plānā iekļauto pasākumu īstenošanai ir 1 639 237 euro.

1. Ievads

1.1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kuras veiksmīgai īstenošanai nepieciešama laba sadarbība starp visām iesaistītajām nozarēm. Politikas ietvaru veido divi pīlāri - pieprasījuma samazināšana un piedāvājuma samazināšana. Narkotiku pieprasījuma samazināšanā ietverti profilakses, kaitējuma mazināšanas, ārstniecības un sociālās rehabilitācijas pasākumi, savukārt piedāvājuma samazināšana attiecināma uz tiesībaizsardzības iestāžu īstenotajiem pasākumiem, sodu politiku, kā arī vielu legālās aprites nosacījumiem. Izpētes, informācijas ievākšanas, starptautiskās sadarbības, kā arī likumdošanas dimensijas attiecināmas uz visu politiku.

1.attēls: Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas jomas

Politikas attīstības plānošanas hierarhijā narkotiku ierobežošanas politika ir pakārtota "Latvijas ilgtspējības attīstības 2030" otrajam rīcības virzienam "Cilvēkkapitāla bāzes vērtība un produktivitāte" un Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020.gadam rīcības virzienam "Vesels un darbspējīgs cilvēks".

Vienlaikus, ņemot vērā, ka narkotiku izplatības ierobežošanas politika ir starpinstitucionāla, izstrādājot plānu, ņemti vērā arī citi politikas attīstības dokumenti, kas skar narkotiku izplatības ierobežošanas jomu:

• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam;

• "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020.gadam";

• Ieslodzīto resocializācijas politikas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam;

• Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāns;

• Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam;

• Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2018.-2020.gadam;

• Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.-2019.gadam.

Vienlaikus būtu jāatzīmē arī dažādi starptautiski politikas dokumenti, kurus var sasaistīt ar narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politiku:

• ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi 2030 (indikatori Nr. 3.3.1.; 3.3.2; 3.3.4.; 3.5.1.)

• ANO 2009.gada Politiskā deklarācija un Rīcības plāns par starptautisko sadarbību, veidojot integrētu un līdzsvarotu starptautisko narkotiku ierobežošanas politiku;

• ANO Ģenerālās asamblejas speciālās narkotiku problemātikai veltītās 2016.gada sesijas iznākuma dokuments (UNGASS 2016);

• ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija 2013.-2020.gadam un tai pakārtotais ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns 2017.-2020.gadam.

1.2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija

Problēmas identificētas, pamatojoties uz pamatnostādņu izvērtējuma rezultātiem, kā arī situācijas izpēti (skat. 1.pielikumu). Kopumā jānorāda, ka Latvijas narkotiku ierobežošanas politika un stratēģiskā komunikācija vairāk vērsta uz narkotiku piedāvājuma samazināšanu, proti, uzsvars tiek likts uz tiesībaizsardzības iestāžu darbu, aprites kontroles mehānismiem un sodu politiku. Tomēr narkotiku ierobežošanas kontekstā svarīgi ir stiprināt arī pieprasījuma samazināšanas dimensiju, kā ietvaros tiek stiprināta personas izvēle nelietot narkotikas, veidota pieejamas ārstniecības un sociālās rehabilitācijas programmas, kā arī īstenotas intervences, lai mazinātu narkotiku lietošanas saistītās sabiedrības veselības un sociālās sekas.

Narkotiku izplatības un lietošanas ierobežošanas jomā apzināti vairāki problēmjautājumi, kuru risinājumi ir dažāda mēroga un prasa dažāda apjoma finansiālos un cilvēkresursus. Plānojot iespējamos pasākumus, prioritāri tika izvirzīti tādi jautājumi, kuru risinājums iespējams līdz 2020.gada nogalei.

Identificēto problēmu apraksts:

• Saglabājas augsti narkotiku lietošanas rādītāji riska grupās - jaunieši; jauni, pilsētās dzīvojoši vīrieši; izklaides vietu apmeklētāji. Vienlaikus narkotiku lietošanas profilakses jomā nepieciešama ilgtermiņa politikas iniciatīva. Valstiskā mērogā profilakses aktivitātes tiek īstenotas kampaņveidīgi, nevērtējot to efektivitāti un kvalitāti. Profilakses īstenošanā iesaistās vairākas institūcijas - pašvaldības, izglītības iestādes, Valsts policija un pašvaldības policija, ārstniecības iestādes, nevalstiskās organizācijas - to plānojot un īstenojot atbilstoši savai kapacitātei un zināšanām. Tādējādi ir ierobežota informācija par šādu aktivitāšu skaitu, saturu, to kvalitāti un efektivitāti, kas attiecīgi rada risku, ka tiek īstenoti neefektīvi pasākumi. Tāpat nepārdomāti profilakses pasākumi var nodarīt kaitējumu.1 Līdz šim pietiekami efektīvi nav izmantota iespēja narkotiku lietošanas profilakses pakalpojumu pilnveidošanā piesaistīt Eiropas Savienības fondu finanšu instrumentus. Narkotiku lietošanas profilakses sistēmas sakārtošanai jāizvērtē iespēja piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfonda plānošanas perioda 2021.-2027.gadam.2 Ņemot vērā, ka narkotiku lietošanas profilakse ir starpnozaru joma, svarīgi, lai finansējums būtu pieejams vairākām nozarēm, piemēram, veselības, iekšlietu un tieslietu.

• Narkoloģijas pacientiem ir jāveic pacientu līdzmaksājumi, kas samazina programmu pieejamību, kā arī pacienta motivāciju iesaistīties ārstniecībā.

• Nepietiekams atkarību ārstēšanas iespējas nepilngadīgām personām. Pašreiz atkarību ārstēšana nepilngadīgām personām tiek nodrošināt slimnīcā "Ģintermuižā" (nepilngadīgu narkomānu rehabilitācija (30 dienas) un Obligātā nepilngadīgu personu ārstēšana ar bāriņtiesas lēmumu (30dienas)).

• Latvijā joprojām saglabājas augsti HIV un HCV prevalences rādītāji INL vidū. Vienlaikus kaitējuma mazināšanas pasākumu programmu klāsts un aptvere nav pietiekama. Piemēram, augsta riska lietotāju vidū izplatīta ir opioīdu lietošana, vienlaikus opioīdu aizstājējterapijas aptvere ir nepietiekama. Turklāt esošie klienti koncentrējas dažos izdales punktos, radot administratīvo slogu un pasliktinot drošības situāciju apkaimē.

• Jaunu psihoaktīvu vielu ienākšana nelegālajā tirgū, starp kurām arī dažādi sintētiskie opioīdi, kuru lietošana bieži izraisa pārdozēšanu. Uz šāda veida problēmu var reaģēt dažādos veidos: 1) stiprinot tiesu ekspertīžu iestāžu kapacitāti savlaicīgi identificēt vielas; 2) paplašinot narkotiku pārdozēšanas profilakses programmas; 3) stiprinot reakcijas spēju narkotiku pārdozēšanas gadījumos, piemēram, ieviešot naloksona līdzņemšanas programmu.

• Piedāvājuma samazināšanas jomā augusi slēpto interneta vietņu nozīme narkotiku iegādē un pasta/kurjerpasta izmantošana narkotiku pārvadāšanā. Informācija par šādām vietnēm ir viegli atrodama un piesaista jauniešu auditoriju. Vienlaikus, lai efektīvi cīnītos ar šādu tendenci, būtu jāstiprina tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte.

• Nepietiekama VID Muitas pārvaldes, VP Kriminālistikas pārvaldes, VTMEC, RPNC laboratoriju kapacitāte, lai veiktu ķīmiskās ekspertīzes narkotikām un jaunajām psihoaktīvajām vielām.

• Nepietiekama politikas koordinācija starp iesaistītajām valsts institūcijām, kā arī ar nevalstisko sektoru.

1.3. Nākotnes izaicinājumi

Plāna izstrādes ietvaros identificēti vairāki pasākumi, ka iziet ārpus plāna darbības laika. Ņemot vērā, ka pasākumi nebūs zaudējuši aktualitāti, plāna iekļauti punkti, kuriem risinājumi būtu jāparedz nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies ar 2021.gadu.

Apzinātie nākotnes izaicinājumi:

1) Ieslodzījuma vietās narkologi šobrīd īsteno nepieciešamo terapiju un resocializācijas programmas atkarību mazināšanai atkarīgajiem ieslodzītajiem atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Narkoloģijas dienesta ieslodzījuma vietās darbības attīstību, tai skaitā, ārstēšanas uzsākšanu no dažāda veida atkarības, narkologu piesaisti ieslodzījuma vietām, preventīvos pasākumus narkotiku lietošanas samazināšanai un citus saistītos jautājumus nepieciešams risināt kompleksi un ilgtermiņā, t.sk. 2021.-2027.gadam plānošanas perioda ietvaros. Turklāt ilgtermiņā ir būtiski plānot risinājumu problēmai, ka atkarīgās personas pēc soda izpildes ieslodzījuma vietā vai Valsts probācijas dienestā "pazūd" no atkarību speciālistu redzesloka un šķietami nav institūcijas, kura atbildētu par šādu atkarīgo motivēšanu atkarību ārstēšanai. Risinājums noteikti saistāms ar pašvaldību sociālo dienestu stiprināšanu ar zināšanām un prasmēm strādāt ar atkarīgajiem iedzīvotājiem, t.sk. atpazīt atkarību problēmu un piedāvāt noteiktus rīcības algoritmus atkarību mazināšanai.

2) Kopš 2006.gada opioīdu aizstājējterapijas klientu skaits ir audzis līdz 669 klientiem 2017.gadā.3 Pieņemot, ka Latvijā 2017.gadā bija 7100 opioīdu4 lietotāju, terapija aptver aptuveni 9%, kas ir zema aptvere. Lai panāktu no opioīdiem atkarīgo personu ārstēšanu, kā arī infekcijas slimību samazināšanos, kas saistīta ar narkotiku injicēšanu, būtu svarīgi turpināt jaunu opioīdu aizstājējterapijas kabinetu atvēršanu. Ņemot vērā minēto, nākamajā plānošanas periodā ir jāiekļauj pasākumi, kas vērsti uz opioīdu aizstājējterapijas paplašināšanu.

3) Lai sniegtu palīdzību dažādu opioīdu pārdozēšanas gadījumos, nākamajā plānošanas periodā būtu jāizvērtē iespējas ieviest naloksona līdzņemšanas (Naloxone take-home) programmu. Tas paredzētu, ka narkotiku lietotāji, kā arī to ģimenes locekļi vai citi tuvi cilvēki, izejot speciālu apmācību, varētu saņemt naloksonu saturošu medikamentu, ko administrēt opioīdu pārdozēšanas gadījumos.

1.4. Plāna mērķi, rīcības virzieni un politikas rezultāti

Plāna virsmērķis ir īstenot uz pierādījumiem balstītu narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanu, tai skaitā mazināt ar narkotiku lietošanu un izplatību saistītos veselības un sociālos riskus.

Apakšmērķi:

1. Veicināt narkotiku pieprasījuma intervenču (profilakses, ārstniecības un kaitējuma mazināšanas) pieejamību un kvalitāti;

2. Samazināt narkotiku piedāvājumu un pieejamību;

3. Veicināt efektīvu narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju un veicināt labāku politikas pārraudzību, nepieciešamo datu iegūšanu, pētniecību, izvērtēšanu.

Mērķu sasniegšanai laika posmā no 2019. līdz 2020.gadam kopā ir izvirzīti 28 pasākumi, kas iedalīti 3 rīcības virzienos:

1. Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana;

2. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana;

3. Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana.

2. Pasākumu plāns

1. Rīcības virziens: Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana

Apakšmērķis 1: Veicināt narkotiku pieprasījuma intervenču (profilakses, ārstniecības un kaitējuma mazināšanas) pieejamību un kvalitāti;

a. Profilakse (1.-9.pasākums)

Identificētās problēmas:

• Augsti narkotiku lietošanas rādītāji riska grupās - jaunieši; jauni, pilsētās dzīvojoši vīrieši; izklaides vietu apmeklētāji.

• Narkotiku lietošanas profilakses jomā nav pieejams stabils ikgadējs finansējums, kas paredzēts tikai narkotiku lietošanas un atkarības profilakses programmu īstenošanai.

• Narkotiku profilakses programmas netiek vērtētas, līdz ar to nav zināma to efektivitāte un kvalitāte.

Risinājumi: Šī plānošanas perioda ietvaros izvirzīti uzdevumi ar mērķi veicināt narkotiku lietošanas profilakses pasākumu īstenošanu un to kvalitāti. Profilakses jomā nepieciešama ilgtermiņa politikas iniciatīva.

b. Atkarību ārstēšana un sociālā rehabilitācija

Ārstniecība un sociālā rehabilitācija (10.-13.pasākums)

Identificētās problēmas:

• Problemātisku lietotāju skaits saglabājas augsts un pēdējos gados pieaug veselības traucējumu skaits narkotiku lietošanas dēļ;

• Samazinājies narkoloģijas resurss (piemēram, speciālistu skaits);

• Ārstniecības pieejamību kavē vairāki šķēršļi - jāveic pacienta iemaksas, trūkst specializētas programmas dažādām mērķa grupām;

• Ieslodzījuma vietās augsts ieslodzīto īpatsvars ar atkarības problēmām. Pamatojoties uz TM sniegto informāciju, arī VPD klienti saskaras ar līdzīgām problēmām un būtu uzskatāma par riska grupu.

• Atkarīgas personas izvēlas alternatīvas atkarību ārstēšanas programmas, piemēram, nevalstisko organizāciju sniegto atbalstu, bet atbalsta sniegšanas joma nav sakārtota.

Risinājumi: šajā plānošanas periodā iekļauti pasākumi attiecināmi uz pieejamības uzlabošanu, kā arī piedāvājuma dažādošanu, lai tas kļūtu saistošāks un piemērotāks dažādām mērķa grupām.

c. Kaitējuma mazināšana (14.-17.pasākums)

Identificētās problēmas:

• Augsta HIV un HCV prevalence INL subpopulācijā;

• Nepietiekami šļirču apmaiņas un citu kaitējuma mazināšanas pakalpojumu aptvere;

• Nepietiekams opioīdu aizstājējterapijas pārklājums un klientu koncertēšanās dažos izdales punktos;

• Pieaug narkotiku pārdozēšanu skaits.

Risinājumi: Daļa risināmo jautājumu jau ir iekļauti HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānā 2018.-2020.gadam. Tādēļ šajā plānā iekļauti pasākumi, kas nedublējās un kopumā vērsti uz to, lai paplašinātu kaitējuma mazināšanas programmas Latvijā un uzlabotu zināšanas speciālistu vidū.

Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots
1. Izstrādāt "Vadlīnijas pašvaldībām atkarību profilaksē un kaitējuma mazināšanā" Veicināta efektīvas atkarības profilakses un kaitējuma mazināšanas politikas izstrādāšana un ieviešana pašvaldībās Izstrādātas vadlīnijas un ar tām iepazīstinātas pašvaldības VM (SPKC) VM, pašvaldību speciālisti 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 3 384 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"
2. Izstrādāt metodisko materiālu par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi izglītības iestādēs un nodrošināt apmācības izglītības iestādes intervences komandai Izstrādāts metodiskais materiāls, pamatojoties uz labās prakses piemēriem.

• 1 metodiskā materiāla izstrāde

VM (SPKC) VM, IZM, IeM (VP) 31.12.2020. Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros.

Apmācītas izglītības iestāžu intervences komandas (pedagogi, skolas psihologs, sociālais pedagogs u.c.) darbā ar praktisku metodiskā materiāla izmantošanu

• Apmācītas 10 intervences komandas

3. Īstenot pašvaldībās agrīno intervenci riska grupai - 14 līdz 21 gadus veciem pirmreizējiem likuma pārkāpējiem Latvijas pašvaldībās adaptēta un pilotēta agrīnā intervence riska grupai - 14 līdz 21 gadus veciem pirmreizējiem likuma pārkāpējiem, kuri nonākuši valsts policijas un pašvaldības policijas redzeslokā un kuriem ir konstatētas problēmas ar atkarību izraisošu vielu lietošanu (programma FredGoesNet) Adaptēta programma:

• izstrādāti programmas materiāli;

• īstenots pilotprojekts vismaz 2 pašvaldībās ar kopējo dalībnieku skaitu līdz 120 personām.

VM (SPKC) VM, IeM (VP) iesaistītās pašvaldības, pašvaldību policija 31.12.2020. Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros5.
4. Īstenot sociālās ietekmes profilakses programmu izglītības iestādēs 12 līdz 14 gadus veciem skolēniem Adaptēta un pilotēta izglītības iestādēs sociālās ietekmes profilakses programma Unplugged, kas paredzēta 12 līdz 14 gadus veciem skolēniem, lai novērstu vai attālinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu Adaptēta programma:

• izstrādāti programmas materiāli;

• pilotprojekts ieviests vismaz 5 izglītības iestādēs;

īstenošanā iesaistīti vismaz 150 skolēni

VM (SPKC) VM, IZM 31.12.2020. Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros6.
5. Īstenot 24 pašvaldībās seminārus vecākiem un speciālistiem par nepilngadīgu personu atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības agrīnu atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām Uzlabota vecāku un ar nepilngadīgām personām strādājošu speciālistu izpratne par atkarībām, zināšanas par atkarību profilaksi, agrīnu atpazīšanu un intervenci Īstenoti 54 semināri VM (SPKC) VM 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 7 787 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)

ESF 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" ietvaros

6. Īstenot 24 pašvaldībās izglītojošas nodarbības skolēniem (8.-9.klase) par smēķēšanas, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanas kaitīgo ietekmi un sekām Uzlabotas 8.-9.klases skolēnu zināšanas par atkarību kaitīgo ietekmi un sekām. Popularizēta dzīve bez atkarībām, balstoties uz pozitīviem piemēriem Īstenoti 48 izglītojošie pasākumi un apmācīti vismaz 1000 skolēnu VM (SPKC) VM 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 14 469 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)

ESF 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" ietvaros

7. Īstenot apmācības izglītības iestāžu pedagogiem, tostarp par atkarību izraisošām vielām un procesiem Uzlabotas pedagogu zināšanas par atkarību izraisošām vielām un procesiem Izglītoti 1200 pedagogi VM VM (SPKC) 31.12.2020. 2019. gadā esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 96 002 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020).

Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros7.

8. "Droša skola" ietvaros attīstīt sadarbību ar pedagogiem, pilnveidojot pedagogu un izglītības iestāžu darbinieku zināšanas par narkotiku lietošanu pazīmēm un rīcību šādās situācijās Uzlabotas pedagogu zināšanas par narkotiku lietošanas atpazīšanu un rīcības mehānismiem šādās situācijās Līdz 2020.gadam mācībās iesaistītas 20 izglītības iestādes IeM (VP)   pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
9. Īstenoti informācijas apmaiņas, tīklošanās un mācību semināri narkotiku lietošanas profilakses īstenošanā iesaistītajām pusēm Veicināta sadarbība un labo prakšu pārņemšana starp profilakses īstenošanā iesaistītajām pusēm Organizēta vismaz viena sanāksme 2019. un viena sanāksme 2020.gadā IeM VM (SPKC), IeM (VP), pašvaldību speciālisti, pašvaldības policijas speciālisti pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
10. Veikt izmaiņas tiesību aktos, paredzot narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu līdzmaksājumiem Paplašināta ārstniecības pieejamība Izstrādāti un pieņemti grozījumi tiesību aktos VM - 31.12.2020.. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 373 464 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.
11. Nodrošināt valsts apmaksātas ambulatorās atbalsta grupas nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību Uzsākta vēl viena papildu ambulatorā atbalsta grupa nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību (vadīs psihologs, psihoterapeits un narkologs) Izveidota vēl viena papildu atbalsta grupa, sasniedzot 40 nepilngadīgas personas

VM (RPNC) VM 31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 12 916 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.
12. Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi 12.1. Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi

12.2. Apmācīti speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi

12.3. Ieviesta ambulatorās grupas psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi

• Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi

• Apmācīti 10 speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi

VM (RPNC) VM 31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 12.1. darbības rezultātam 35 852 euro apmērā un 12.2. darbības rezultātam 19 005 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.
13. Pilnveidot ieslodzījuma vietu amatpersonu, ārstniecības personu un Valsts probācijas dienesta darbinieku zināšanas 13.1. Īstenotas mācības ieslodzījuma vietu medicīnas daļu darbiniekiem, kā arī citu ieslodzījuma vietu amatpersonām un darbiniekiem par izplatītāko narkotisko vielu lietošanas simptomu atpazīšanu, intoksikācijas stāvokļa diagnostikai un ārstēšanas uzlabošanai. mācības 2019. un 2020.gadā

147 klausītāji

TM (IeVP) Ieslodzījuma vietas 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros
    13.2. Īstenotas mācības Valsts probācijas dienesta darbiniekiem par izplatītāko narkotisko vielu lietošanas simptomu atpazīšanu, ārstniecības un rehabilitācijas iespējām. (Rezultāts tiks sasniegts, ja būs pieejami valsts budžeta līdzekļi) • 2019.gadā 4 grupas ar 22 dalībniekiem;

• 2020.gadā - plānotas 4 grupas ar 22 dalībniekiem.

TM (VPD) VM (SPKC) 31.12.2020. Pasākums tiks īstenots, ja būs pieejami valsts budžeta līdzekļi. Tieslietu ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 4 480 euro apmērā, tajā skaitā:.

1) 20 euro x 8 semināri × 18 nodarbinātie = 2 880 euro

(80% no grupas dalībniekiem (22 cilvēki) izmantos sabiedrisko transportu).

2) 200 euro x 1 lektors x 1 diena x 8 semināri = 1 600 euro.

14. Īstenot mācības Valsts policijas amatpersonām par darbu ar atkarīgām personām, iekļaujot jautājumus par infekcijas slimību profilakse, kaitējuma mazināšanas programmām u.c. Stiprinātas Valsts policijas amatpersonu zināšanas par darbu ar atkarīgām personām, tai skaitā kaitējuma mazināšanas programmām un rehabilitācijas iespējām • Īstenots viens mācību seminārs 2019. un viens mācību seminārs 2020.gadā.

• 2019.gadā - 50 personas. 2020.gadā - 50 personas

IeM (VP) VM (SPKC) 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros
15. Īstenot apmācības primārās veselības aprūpes speciālistiem par narkotiku atkarību identificēšanu un īso intervenču sniegšanu Uzlabotas primāro veselības aprūpes speciālistu zināšanas par darbu ar atkarīgām personām Izglītoti primārās aprūpes speciālisti VM   31.12.2020. 2019.gadā esošā finansējuma ietvaros. Finansējums 29 706 euro apmērā plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020".

Finansējums pieejams 2016.gada 28.oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju noslēgtās Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr.9.2.6.0/17/I/001 ietvaros.

2. rīcības virziens. Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana

Apakšmērķis 2: Samazināt narkotiku piedāvājumu un pieejamību

Identificētās problēmas:

• Nepietiekama tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, lai efektīvi varētu cīnīties ar narkotiku izplatīšanu internetā un šo vielu izplatīšanu ar pasta/ kurjerpasta starpniecību;

• Nepārtraukta jaunu psihoaktīvu vielu un neklasificētu vielu parādīšanās nelegālajā tirgū.

• Nepietiekama Valsts policijas un VID Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas kapacitāte, lai veiktu ķīmiskās ekspertīzes narkotiku kontrabandas gadījumos izņemtajām vielām.

Risinājums: Plāna ietvaros paredzēti pasākumi, kas nav iekļauti Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā 2018.-2020.gadam. Šī plāna ietvaros paredzēti pasākumi kapacitātes stiprināšanai (narkotiku un jaunu vielu identifikācija, kinoloģija un testi autovadītājiem) un normatīvo aktu sakārtošanai (sadarbības līgumi un neklasificētu vielu aprites noteikšanas kārtība) narkotiku pieejamības samazināšanas jomā.

Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots
16. Noslēgt sadarbības līgumus, veicinot ķīmisko rūpniecības pārstāvju iesaisti narkotiku piedāvājuma samazināšanas jomā Noslēgts sadarbības līgums starp ZVA, VP, VID muitu un Ražotāju asociāciju.

Tiek palielināta kontrole pār iespēju ražošanā izmantojamo vielu nokļūšanai nelegālajā apritē un to izmantošanai narkotiku ražošanā

Ražotāju asociācija regulāri sniedz informāciju par prekursoriem gan pēc valsts iestāžu pieprasījuma, gan pēc pašu iniciatīvas VM (ZVA) IeM (VP), FM (VID) 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros
17. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par Latvijā kontrolējamo neklasificēto vielu aprites kārtību Noteikta Latvijā kontrolējamo neklasificēto vielu legālās aprites kārtība Izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi VM IeM (VP), VM (VI, ZVA), FM (VID) 31.12.2020. Esošā finansējuma ietvaros
18. Veicināta sadarbība valstu starpā, lai aizkavētu un novērstu prekursoru un citu ķīmisku vielu izmantošanu nelegālo narkotiku ražošanā 18.1. Izmantot darbam Prekursoru Incidentu Komunikācijas Sistēmu (Precursors Incident Communication System - PICS) • Saņemto ziņojumu skaits

• Nosūtīto ziņojumu skaits

IeM (VP), FM (VID muitas iestādes)   Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
    18.2. Izmantot darbam Prekursoru Pirms - Eksporta Paziņošanas Sistēmu (Pre-Export Notification Online - PEN)   VM (ZVA)   Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
19. Noteikt narkotiku piedāvājuma monitoringa indikatorus

Sistematizēta un uzlabota informācijas ieguve narkotiku piedāvājuma jomā Izstrādātas un apstiprinātas vadlīnijas NKNIKP IeM IeM (VP), FM (VID), VM (SPKC) 01.07.2019. Esošā finansējuma ietvaros
20. Organizēt NKNIKP piedāvājuma samazināšanas darba grupas sanāksmes Nodrošināta starpinstitucionāla informācijas apmaiņa un savlaicīga risku identificēšana narkotiku nelegālās aprites jomā Organizēta vismaz viena sanāksme 2019.gadā un viena sanāksme 2020.gadā IeM (VP) IeM (VRS), FM (VID), TM(IeVP), Rīgas pašvaldības policija pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
21. Nodrošināt Agrīnās brīdinājuma sistēmas par jaunām psihoaktīvām vielām darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2103 (2017.gada 15.novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, lai narkotiskās vielas definīcijā iekļautu jaunas psihoaktīvas vielas, un atceļ Padomes Lēmumu 2005/387/TI Nodrošināta informācijas aprite par identificētajām jaunajām psihoaktīvajām vielām Latvijā un citās ES valstīs Sadarbības tīkla sanāksmju skaits:

• Dalība vismaz divās sadarbības tīkla sanāksmēs

• Uzlikti pagaidu aizliegumi identificētām jaunām psihoaktīvām vielām

VM (SPKC)   Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
22. Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai 22.1. Uzlabota materiāltehniskā bāze Valsts policijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu Iegādāts aprīkojums (2020.gads):

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ķīmisko ekspertīžu nodaļā:

• gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu;

• augu žāvēšanas skapis ar aprīkojumu;

• vilkmes skapis ar aprīkojumu;

• gāzu hromatogrāfs ar masselektīvo detektoru GC/MS ar aprīkojumu

Reģiona biroju nodaļā Liepājā:

• gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu;

Reģiona biroju nodaļās Daugavpilī, Valmierā:

gāzu hromatogrāfi ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu

IeM (VP)   31.12.2020. Iekšlietu ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 192 000 euro apmērā.

Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.

22.2. Uzlabota materiāltehniskā bāze VID Muitas laboratorijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu • gāzu hromotogrāfs ar masspektrometrijas detektoru;

• standartvielas.

FM (VID)   31.12.2020. Finanšu ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 81 000 euro apmērā. Uzturēšanas izdevumi 2021.gadā turpmāk katru gadu 1 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.

3. rīcības virziens: Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana.

Apakšmērķis 3: Veicināt efektīvu narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju un veicināt labāku politikas pārraudzību, nepieciešamo datu iegūšanu, pētniecību, politikas izvērtēšanu

Identificētās problēmas:

• Nepietiekama un institucionāli neatbilstoša politikas koordinācija starp valsts institūcijām, kā arī nevalstisko sektoru;

• Nepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identifikācijai.

Risinājums: Plānā iekļauti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvāku komunikāciju starp iesaistītajām pusēm; mainītu koordinācijas un politikas izstrādes atbildību no Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju; nodrošinātu datu ieguvi atbilstoši noteiktajiem indikatoriem; kā arī veidotu atbilstošu materiāltehnisko bāzi jauno psihoaktīvo vielu identifikācijai.

Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots
23. Nodrošināt Latvijas dalību svarīgākajos starptautiskajos un ES regulārajos sanāksmju formātos Nodrošināta sasaiste un koordinācija starp nacionālo politiku, ES un starptautisko narkotiku ierobežošanas politiku Dalība:

• Regulārajās ES Narkotiku jautājumu horizontālajās darba grupās (HDG);

• Dalība Eiropas Savienības prezidentūras organizētajās narkotiku jautājumu nacionālo koordinatoru sanāksmēs;

• Dalība ANO Narkotisko vielu komisijas (Commission on Narcotic Drugs) sesijās

IeM, VM ĀM pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
24. Organizēt sanāksmes, nodrošinot Narkotiku izplatības un lietošanas ierobežošanas plāna 2019.-2020.gadam izpildes uzraudzību Plāna ieviešanas uzraudzība un nepieciešamo papildu pasākumu apzināšana un īstenošana Vismaz viena sanāksme 2019.gadā un viena sanāksme 2020.gadā IeM IeM (VP),VM (SPKC, ZVA), TM (IeVP, VPD), LM, FM (VID), Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
25. Organizēt sanāksmes ar nevalstiskajām organizācijām par aktuālajiem narkotiku ierobežošanas politikas jautājumiem Uzlabota informācijas apmaiņa starp dažādām politikas plānošanā un ieviešanā iesaistītajām pusēm Vismaz viena sanāksmē 2019. un 2020.gadā IeM VM (SPKC, RPNC), LM, TM (IeVP, VDP), IZM, IeM (VP), pašvaldību speciālisti, nevalstiskās organizācijas Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
26. Veikt grozījumus tiesību aktos, nostiprinot Veselības ministriju kā atbildīgo par narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas izstrādi un koordināciju. Veicināta saskaņotāka un efektīvāka politikas plānošana un koordinācija 1) Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.46 "Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes nolikums", nosakot, ka Padomes priekšsēdētājs ir Veselības ministrs un Padomes sekretariāta darbību nodrošina Veselības ministrija. IeM VM 31.12.2019. Esošā finansējuma ietvaros
2) Veikti grozījumi kompetenču sadalījumā par ES Padomes darba grupām (Ārlietu ministrija izstrādā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 28.marta rīkojumu Nr.141 "Par ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai"), nosakot Veselības ministriju par atbildīgo iestādi Narkotiku jautājumu horizontālajā darba grupā (HDG; B.4) IeM ĀM 31.12.2020.
27. Reitox nacionālā tīkla funkciju nodrošināšana Nodrošināta Reitox nacionālā fokālā punkta darbība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/2102 (2017. gada 15.novembris), ar ko attiecībā uz informācijas apmaiņu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām psihoakīvām vielām groza Regulu (EK) Nr. 1920/2006: Informācija par īstenotajiem pasākumiem 5 epidemioloģisko indikatoru uzturēšanai, tajā skaitā īstenoti pētījumi:

1) Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū (GPS) (2019/2020.gadā);

2) ESPAD (2019/2020.gadā);

3) Narkotiku lietošana izklaides vietu apmeklētāju vidū (2020.gadā);

4) Narkotiku lietotāju kohortas pētījums (2020./2021.gadā)

5) Īstenota ikgadējā ziņošana EMCDDA par situāciju Latvijā

VM (SPKC)   Pastāvīgi Esošā finansējuma ietvaros
28. Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai 28.1. Iegādāta aparatūra RPNC alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzei Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā Iegādāts šķidruma hromatogrāfs ar mass-selektīvo detektoru (LC/MS) jauno psihoaktīvo vielu klātbūtnes noteikšanai bioloģiskās vidēs VM (RPNC)   31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 500 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.
    28.2. Vienas iekārtas un reaģentu starta komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs Iegādāta Real-time PCR iekārta un reaģentu starta komplekts DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm VM (VTMEC)   31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 62 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.
    28.3. Iegādāta aparatūra narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā Iegādāts šķidruma hromatogrāfs ar mass-selektīvo detektoru (LC/MS) jauno psihoaktīvo vielu klātbūtnes noteikšanai bioloģiskās vidēs VM (VTMEC)   31.12.2020. Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2020.gadā 363 000 euro apmērā. Detalizēts aprēķins 2.pielikumā.

3. Teritoriālā perspektīva

Plānā izvirzītie pasākumi attiecināmi uz visu Latvijas sabiedrību, tiks īstenoti gan Rīgā, gan citos reģionos.

4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
2019. 2020. 2019. 2020. turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)
Finansējums plāna realizācijai kopā     151 348 283 264 0 1 639 237 0 435 331 x
13. Finanšu ministrija   33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 0 0 0 81 000 0 1 000 x
14. Iekšlietu ministrija   06.01.00 "Valsts policija" 0 0 0 192 000 0 0 x
29. Veselības ministrija   kopā: 151 348 283 264 0 1 366 237 0 434 331 x
    33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē" 0 0 0 500 000 0 0 x
    33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 0 0 0 246 298 0 231 042 x
    33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" 0 0 0 155 786 0 155 786 x
    33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 0 0 0 39 153 0 39 153 x
    39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze" 0 0 0 425 000 0 8 350 x
    46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana" 3 384 0 0 0 0 0 x
    63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 147 964 283 264 0 0 0 0 x
1. rīcības virziens: Narkotiku lietošanas profilakses, atkarību ārstēšanas, sociālās rehabilitācijas un kaitējuma mazināšanas intervenču kvalitātes un pieejamības veicināšana
  1. pasākums "Izstrādāt "Vadlīnijas pašvaldībām atkarību profilaksē un kaitējuma mazināšanā""
  29. Veselības ministrija 46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana" 3 384       0 0 2019
  2. pasākums "Izstrādāt metodisko materiālu par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi izglītības iestādēs un nodrošināt apmācības izglītības iestādes intervences komandai"
  29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)"   19 863       0 2022
  3. pasākums "Īstenot pašvaldībās agrīno intervenci riska grupai - 14 līdz 21 gadus veciem pirmreizējiem likuma pārkāpējiem"
  29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)"   55 324       0 2022
  4. pasākums "Īstenot sociālās ietekmes profilakses programmu izglītības iestādēs 12 līdz 14 gadus veciem skolēniem"
  29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)"   72 769       0 2022
  5. pasākums "Īstenot 24 pašvaldībās seminārus vecākiem un speciālistiem par nepilngadīgu personu atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības agrīnu atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām"
  29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 7 787       0 0 2019
  6. pasākums "Īstenot 24 pašvaldībās izglītojošas nodarbības skolēniem (8.-9.klase) par smēķēšanas, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanas kaitīgo ietekmi un sekām"
  29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 14 469       0 0 2019
  7. pasākums "Īstenot apmācības izglītības iestāžu pedagogiem, tostarp par atkarību izraisošām vielām un procesiem"
  29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 96 002 105 602 0 0 0 0 2022
  10. pasākums "Veikt izmaiņas tiesību aktos, paredzot narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu līdzmaksājumiem"
  29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"       178 525 0 178 525 x
  29. Veselības ministrija 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"       155 786 0 155 786 x
  29. Veselības ministrija 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"       39 153 0 39 153 x
  11. pasākums "Nodrošināt valsts apmaksātas ambulatorās atbalsta grupas nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību"
  29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"       12 916 0 12 916 x
  12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi" 
12.1. darbības rezultāts
 "Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi"
  29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"       35 852 0 0 2020
  12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi" 
12.2. darbības rezultāts
 "Apmācīti speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi"
  29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"       19 005 0 0 2020
  12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi" 
12.3. darbības rezultāts
 "Ambulatorās grupas psihoterapijas programmas pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi ieviešana" (finansējums šim pasākumam tiks paredzēts tikai no 2021.gada)
  29. Veselības ministrija 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"       0 0 39 601 x
  15. pasākums "Īstenot apmācības primārās veselības aprūpes speciālistiem par narkotiku atkarību identificēšanu un īso intervenču sniegšanu"
  29. Veselības ministrija 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)" 29 706 29 706       0 2023
2. rīcības virziens: Narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšana
  22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
22.1. darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā bāze Valsts policijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu"
  14. Iekšlietu ministrija 06.01.00 "Valsts policija"       192 000 0 0 2020
  22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
22.2. darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā bāze VID Muitas laboratorijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu"
  13. Finanšu ministrija 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"       81 000 0 1 000 iegādes (80 000 euro) - 2020. gads;
uzturēšana (1000 euro) - 2020. gadā un turpmāk ik gadu
3. rīcības virziens: Politikas koordinācija, informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana
  28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
28.1. darbības rezultāts
 "Iegādāta aparatūra RPNC alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzei Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā"
  29. Veselības ministrija 33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"       500 000 0 0 2020
  28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
28.2. darbības rezultāts
 "Vienas iekārtas un reaģentu starta komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs"
  29. Veselības ministrija 39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"       62 000 0 3 500 iegādes (62 000 euro) - 2020. gads;
uzturēšana (3 500 euro) - 2021. gadā un turpmāk ik gadu
  28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
28.3. darbības rezultāts
 "Iegādāta aparatūra narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā"
  29. Veselības ministrija 39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"       363 000 0 4 850 iegādes (363 000 euro) - 2020. gads;
uzturēšana (4 850 euro) - 2021. gadā un turpmāk ik gadu

1 Ir vairāki izvērtējumi, kas liecina, ka nepārdomātas profilakses intervences var nodarīt lielāku kaitējumu, piemēram, Stead, N., Angus, K. (2004) Social Research, Literature Review into the Effectiveness of School Drug Education // https://www.researchgate.net /publication/238730005_LITERATURE_REVIEW_INTO_ THE_EFFECTIVENESS_OF_SCHOOL_DRUG_EDUCATION_Conducted_for_Scottish_Executive_Education_Department

2 Kopējās nozaru vajadzības un pasākumi izrietēs no Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktajām prioritātēm. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumam 31.pantā noteikto, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzību regulējošos attīstības plānošanas dokumentos iekļaujamo saturu prioritāri balsta uz Nacionālajā attīstības plānā noteikto.

3 SPKC (2018). Psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ

4 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC

5 pasākumu paredzēts realizēt projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros, veicot atbilstošus grozījumus "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 īstenošanu" dokumentā, kas noslēgta 2016. gada 28. oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju.

6 pasākumu paredzēts realizēt projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros, veicot atbilstošus grozījumus "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 īstenošanu" dokumentā, kas noslēgta 2016. gada 28. oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju.

7 pasākumu paredzēts realizēt projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 ietvaros, veicot atbilstošus grozījumus "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta Nr.9.2.4.1/16/I/001 īstenošanu" dokumentā, kas noslēgta 2016. gada 28. oktobrī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Veselības ministriju.

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 

1. pielikums
Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānam
2019.-2020. gadam

1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kas apvieno iekšlietu, izglītības un zinātnes, labklājības, veselības un tieslietu nozares. Tādēļ, veicot situācijas analīzi, apskatīti dažādi aspekti, kas raksturo narkotiku lietošanas radītās veselības un sociālās sekas.

1.1. Narkotiku lietošanas tendences

Kopumā narkotikas dzīves laikā pamēģinājuši 11,3% iedzīvotāju, taču novērojams, ka vīrieši narkotikas pamēģina un lieto daudz biežāk nekā sievietes, proti, 17,9% vīriešu un 5,1% sieviešu dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas.1 Visbiežāk lietotā viela ir marihuāna, kuru dzīves laikā pamēģinājuši 9,8% iedzīvotāju. Daudz mazāk iedzīvotāju mēģinājuši citas vielas, piemēram, Spice (2,8%) vai ekstazī (2,4%). Augstāki lietošanas rādītāji ir jaunāku iedzīvotāju vidū, proti, 23% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 34 gadiem dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas.

1.attēls. Narkotiku pamēģināšanas raksturojošie rādītāji iedzīvotāju vidū 2015.gadā

Avots: GPS, 2015

Tāpat augsti lietošanas rādītāji ir arī skolēnu vidū, proti, 19% skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem pamēģinājuši narkotikas.2 Vienlaikus jāpiebilst, ka vērojams lietošanas izplatības kritums, salīdzinot ar 2011.gadu, kad narkotikas bija pamēģinājuši 27% skolēnu un ko visticamāk varētu saistīt ar tā dēvētā Spice pieejamības un izplatības mazināšanos, kā arī marihuānas pamēģināšanas un lietošanas gadījumu sarukšanu. Marihuāna ir visbiežāk lietotā viela arī skolēnu vidū un dzīves laikā to ir pamēģinājuši 16,6% skolēnu.

Svarīgi atzīmēt būtiskākās riska vides, kas saistāmas ar biežāku narkotiku lietošanu. Viena no šādām vidēm ir izklaides vietas. Pētījumu rezultāti rāda, ka Latvijā aptuveni 60% izklaides vietu apmeklētāju ir lietojuši narkotikas, galvenokārt smēķējuši marihuānu/hašišu. Citu vielu lietošana ir retāka, piemēram, 12% izklaides vietu apmeklētāju dzīves laikā pamēģinājuši amfetamīnu un tikpat daudz arī kokaīnu.3 Salīdzinājumam, sabiedrībā kopumā amfetamīnus dzīves laikā bija pamēģinājuši 1,9% iedzīvotāju. Tāpat pētījumā secināts, ka pastāv saistība starp izklaides vietu apmeklēšanas biežumu un narkotiku pamēģināšanas pieredzi.4

Vēl viena grupa, kurā novērojami augstāki apreibinošo vielu lietošanas rādītāji, ir ieslodzītie. Tā 2014.gada pētījuma rezultāti rāda, ka 69% ieslodzīto dzīves laikā bija pamēģinājuši narkotikas.5 Līdz ar to var secināt, ka ieslodzījuma vietās koncentrējas cilvēki, kuri pamēģinājuši, lieto narkotikas vai ir atkarīgi. Ņemot vērā, ka personas uzturas slēgtā vidē, ir jāpievērš īpaša uzmanība narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma programmu stiprināšanai ieslodzījuma vietās. Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, arī Valsts probācijas dienesta klienti saskaras ar līdzīgām problēmām un būtu uzskatāma par riska grupu.

Neskaitot dažādas riska vides un vecumus, jānorāda, ka atsevišķa problemātika ir saistāma ar augsta riska jeb problemātiskiem narkotiku lietotājiem, kuri narkotikas lieto bieži un pamatā injicē. Nereti šai lietotāju grupai ir grūtības iekārtoties pastāvīgā darba vietā, kas pasliktina personas ekonomisko situāciju un pakļauj sociālās atstumtības riskam, kā arī var veicināt to, ka persona iesaistās dažādās noziedzīgajās aktivitātēs. Turklāt problemātiska narkotiku lietošana bieži saistīta ar dažādām akūtām un hroniskām veselības problēmām.

Aplēsts, ka 2017.gadā Latvijā bija aptuveni 13 305 jeb 10,5 problemātiski narkotiku lietotāji (augsta riska narkotiku lietotāji) uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 15-64 gadiem, no kuriem lielākā daļa bija opioīdu lietotāji. Injicējamo narkotiku lietotāju skaita aprēķini rāda, ka 2012.gadā Latvijā bija 10 034,6 bet 2016.gadā 7715 INL (6,1 INL uz 1000 iedzīvotājiem).7

2.attēls. Augsta riska narkotiku lietotāju un INL skaita aplēse no 2012. līdz 2017.gadam

Avots: Narkotiku lietotāju kohortas pētījums, 2012.-2017.gads

1.2. Nelegālais narkotiku tirgus

Lai gan Latvijā pēdējos gados aizvien biežāk tiek atklāti narkotiku izgatavošanas gadījumi, kā arī ievērojami pieaudzis atklāto marihuānas audzēšanas gadījumu skaits, kopumā Latvijā narkotikas tiek ievestas, visbiežāk tranzītā, no kura daļa nonāk iekšzemē. Vietējā izgatavošana pamatā saistāma ar marihuānas audzēšanu, piemēram, kopš 2010.gada ievērojami audzis atklāto gadījumu skaits. Tomēr jānorāda, ka daļa no tiem ir saistīta ar audzēšanu personīgai lietošanai vai pārdošanai draugiem un paziņām.

3.attēls. Atklāto marihuānas audzēšanas gadījumu skaits un izņemto augu skaits 2011.-2017.gadā

Avots: Valsts policija, 2018

Sintētisko narkotiku izgatavošanas gadījumi tiek atklāti katru gadu, lielākoties nelielos apjomos, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, 2017.gadā atklātas divas metadona laboratorijas, kurās saražoto preci plānoja realizēta ārpus Latvijas. Līdztekus 2017.gadā tika atklāta arī amfetamīna laboratorija, kurā saražoto produkciju bija plānots realizēt vietējā tirgū.8

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, narkotiku pārvadāšanas veidi ir dažādi, bet pēdējos gados ievērojami audzis kontrabandas gadījumu skaits, izmantojot pasta un kurjerpasta pakalpojumus. No identificētajiem gadījumiem, zināms, ka liela daļa sūtījumu nāk no Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas.

4.attēls. VID Nodokļu un muitas policijas veiktās izņemšanas 2017.gadā

Avots: VID, 2018

Visbiežāk šādos gadījumos izņem marihuānu, MDMA un GHB/GBL. Marihuānu un MDMA visbiežāk atklāj sūtījumos no Nīderlandes, turpretī GBL lielos apjomos Latvijas teritorijā tiek ievests no Lietuvas. Statistikā redzamas arī nelegālā tirgus tendences, proti, jaunieši narkotikas iegādājas slēptās interneta vietnēs, pēc tam šīs vielas ar pasta vai kurjerpasta starpniecību tiek nogādātas Latvijā (marihuāna un MDMA). GBL ievešana Latvijā lielākoties saistīta ar to, ka vielu plaši izmanto rūpniecībā, tādēļ daudzās valstīs tai nav noteikti kontroles pasākumi. Jānorāda, ka GBL kontrabanda savā veidā ir izgaismojusi problemātiku, kas saistīta ar dažādu neklasificētu vielu (priekšprekursoru) nelegālo apriti. Lai to risinātu, būtu jāizstrādā neklasificētu vielu aprites kārtība, kas būtiski netraucētu uzņēmējdarbībai, bet vienlaikus ļautu novērst šo vielu nonākšanu nelegālajā apritē.

Papildus minētajam jānorāda, ka Latvijas valstspiederīgie iesaistās kontrabandā ne tikai uz un no Latvijas, bet darbojās arī citās ES valstīs, piemēram, 2017.gadā saņemta informācija par 39 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri aizturēti ārvalstīs par narkotiku glabāšanu vai kontrabandu. Lielākoties personas aizturētas ES valstīs, bet ir gadījumi, kad personas aiztur Dienvidamerikā vai citu reģionu valstīs.

Latvijā iekšējais nelegālais narkotiku tirgus ir slēpts un narkotiku pārdošana, piemēram, uz ielām, ir novērojama retāk nekā pirms vairākiem gadiem, kas redzams arī dažādu pētījumu rezultātos par narkotiku pieejamību (skat. 5.attēlu). Tirgotāji parasti pārdod preci zināmiem cilvēkiem un visbiežāk specializējas uz konkrēta mērķa grupu vai vielu.

5.attēls. Vērtējums par marihuānas iegūšanas iespējām 24 stundu laikā (atbildes: viegli, ļoti viegli, %)

Avots: dati no pētījumiem - GPS; ESPAD; narkotiku lietošanas izklaides vietu apmeklētāju vidū

Rīga joprojām saglabā centrālo lomu narkotiku nelegālajā apritē, proti, Rīgā pieejamas dažādas narkotikas un to iegāde ir vieglāka. Reģionālajās pilsētās situācija atšķiras, piemēram, ir pilsētas, kur heroīns nav bijis gadiem, bet cil vēki vairāk lieto amfetamīnu vai metadonu. Tāpat narkotiku iegāde notiek arī Lietuvā, it sevišķi tuvāk Lietuvas robežai. Visticamāk, daļa narkotiku tiek iegādātas internetā.

Tiesībaizsardzības iestādes 2017.gadā visbiežāk izņēma kanabiss grupas vielas un amfetamīna veida stimulantus un dažādus dabīgos un sintētiskos opioīdus. Visbiežāk izņemtās individuālās vielas 2017.gadā bija marihuāna, metamfetamīns un MDMA. Tādas vielas kā kokaīns un hašišs Latvijā sastopamas retāk un lielākoties nonāk kā tranzīta prece.

6.attēls: Tiesībaizsardzības iestāžu veikto narkotiku izņemšanu skaits dalījumā pa vielu grupām, 2011.-2017.gads

Avots: Valsts policijas un VID

Arī izņemtais narkotiku daudzums katru gadu atšķiras (skat. 1.tabulu), ko lielākoties ietekmē tas, vai bijušas liela apjoma izņemšanas. Piemēram, hašiša un kokaīna izņemtais daudzums var būt ievērojams, jo attiecīgajā gadā aizturēti vairāki apjomīgi pārvadājumi.

1.tabula: No aprites izņemto narkotiku daudzumi kg, 2011.-2017.gads

2011 2012 2013 21014 2015 2016 2017
metamfetamīns 52,2 20,4 44,3 8,9 27,1 16,7 11,7
amfetamīns 0,1 9,4 1,5 6,2 6,8 1,7 8,8
marihuāna 34,3 73,8 29,2 26,8 70,9 44,4 42,8
hašišs 282,9 117,3 105,5 29,5 1271,7 2,9 202,2
heroīns 0,44 1,4 0,7 0,8 2,6 0,15 0,16
kokaīns 81,5 1,1 0,5 7,9 3,7 33,7 2,27
MDMA (tabletes) 3592 847 60 119 238 2232 3223
LSD (vienības) 8 0 0 5 120 523 218

Avots: Valsts policijas un VID

Lielākās pārmaiņas pēdējos gados narkotiku nelegālās aprites jomā saistāmas ar dažādu jaunu psihoaktīvu vielu (JPV) parādīšanos tirgū. Līdz 2014.gadam JPV lielākoties attiecināms uz Spice maisījumu jeb sintētiskās marihuānas ienākšanu Latvijā, kas it īpaši izplatīta kļuva jauniešu vidū. Vielas brīvi varēja iegādāties dažādos kioskos, kas specializējās šo vielu tirdzniecībā. 2013. un 2014.gadā spēkā stājās vairāki grozījumi tiesību aktos, paredzot proaktīvu un ātru reakciju ar mērķi novērst JPV parādīšanos tirgū. Pēc tiesību aktu sakārtošanas, Spice produktu lietošana strauji saruka un pašreiz Spice nelegālajā tirgū ir sastopams reti, piemēram, starp personām ar zemiem ienākumiem un vielu atkarību.

Līdztekus Spice un citu JPV stimulantu apritei izmaiņas nelegālajā narkotiku tirgū saistāmas ar heroīna iztrūkumu. Proti, samazinoties heroīna pieejamībai, to pakāpeniski sāka aizvietot ar citām vielām. Tirgū parādījās spēcīgs sintētiskais opioīds karfentanils, ko mēdza pārdot gan kā heroīnu, gan kā "suņa prieku". Tāpat aizvien biežāk lietotāji izvēlas opioīdu medikamentu lietošanu, piemēram, buprenorfīnu, fentanilu, arī tramadolu un metadonu, tādējādi aizvietojot heroīnu. Svarīgi atzīmēt, ka līdz ar jaunu sintētisko opioīdu ienākšanu tirgū pieaug pārdozēšanu gadījumu skaits. Līdz ar to būtu jāizvērtē pārdozēšanas profilakses pasākumu veicināšanas iespējas, kā arī jāpaplašina reakcijas spējas, piemēram, izsniedzot naloksona preparātus opioīdu lietotājiem pēc tam, kad ir izietas mācības par preparāta lietošanu.9

Psihotropo medikamentu aprites kontekstā ir jāpiebilst, ka recepšu zāļu (t.sk. opioīdus (buprenorfīnu, metadonu, fentanilu) saturošās zāles) nelegālās aprites intensificēšanās tendences Latvijā tika konstatētas 2015.gadā (skat. 7.attēlu). Arī 2017.gadā no nelegālās aprites izņemto medikamentu īpatsvars veidoja 20,6% no visām narkotiku izņemšanām.

Psihotropo medikamentu izņemšanu analīzes rezultātā tika konstatēts, ka recepšu zāļu pamatstruktūru veido sintētiskie opioīdi (buprenorfīns, metadons, tramadols, fentanils) - 53% un benzodiazepīni - 41%, atlikušos 6% veido dažādi citi psihotropie medikamenti.

7.attēls: psihotropo medikamentu izņemšanas 2007.-2017.gadā

Avots: Valsts policija

Narkotiku izplatīšana slēptās interneta vietnēs arī ir viena no zīmīgākajām tendencēm pēdējos gados. Tas praktiski ļauj ar organizēto noziedzību nesaistītām personām iegādāties narkotikas, kā arī izplatīt tās tālāk. Informācija par šādām vietnēm ir viegli atrodama, piesaistot tieši jauniešu auditoriju. Nav precīzu datu par to, cik izplatīta ir narkotiku iegāde internetā, savukārt VID veiktās izņemšanas varētu liecināt par to, ka šāda prakse ir diezgan ierasta. Turklāt visbiežāk tiek atklātas vielas, kas ir raksturīgas tieši jauniešu auditorijai - marihuāna un MDMA.

2. NARKOTIKU LIETOŠANAS IZRAISĪTĀS SEKAS

Narkotiku lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem individuālajiem un sabiedrības veselības riskiem. Tāpat narkotiku izplatīšana un nelegālais tirgus ir saistāms ar sabiedrības drošības riskiem. Veselības jomā regulāri tiek apskatīti dati par akūtām pārdozēšanām, mirstību, ārstniecības pieprasījumu, kā arī infekcijas slimībām. Savukārt drošības jautājums visbiežāk tiek skatīts likumpārkāpumu kontekstā.

2.1. Narkotiku pārdozēšana un mirstība

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) bieži ir pirmais, ka sastopas ar cilvēkiem, kuri pārdozējuši narkotikas. Apskatot datus par izsaukumiem pēc SKK-10 diagnozēm, kas varētu būt saistītas ar narkotiku pārdozēšanu10, secināms, ka 2017.gadā bijuši 4028 šādu izsaukumu, turklāt 2780 gadījumos izmantots naloksons - viela ko izmanto opioīdu pārdozēšanas gadījumos. Svarīgi atzīmēt, ka šajos izsaukumos 55,6% pakalpojuma saņēmēju atteicās no nogādāšanas ārstniecības iestādē. Nereti ir gadījumi, kad tūlīt pēc samaņas atgūšanas narkotiku lietotājs bēg no medicīniskās palīdzības, lai izvairītos no saskarsmes ar tiesībaizsardzības iestādēm, jo NMPD par šādiem gadījumiem ir jāziņo Valsts policijai. Kopā 2017.gadā tikai aptuveni 27% personu tika nogādāti ārstniecības iestādēs. Nav pieejama informācija par atlikušajiem 73% klientu11. Turklāt, nogādājot personu ārstniecības iestādē, būtu lielāka iespēja turpināt darbu ar personu, motivējot ārstniecībai.

2.tabula. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits narkotiku pārdozēšanas gadījumos 2014.-2017.gadā

2014 2015 2016 2017
Izsaukumu skaits 3234 2885 2939 4028

Avots: NMPD prezentācija, 2018

Otrs aspekts, kas saistīts ar šādu situāciju, ir izmaksas, proti, viens NMPD izsaukums izmaksā 127,55 euro. Tātad visi izsaukumi, kur izmantots naloksons 2017.gadā izmaksāja 354 589 euro. Līdz ar to būtu jāizvērtē iespējas uzlabot narkotiku pārdozēšanas profilakses, kā arī reakcijas pasākumus. Piemērām, izvērtējot iespējas īstenot programmas, kas ļauj opioīdu lietotājiem izsniegt naloksonu, ko lietot pārdozēšanas gadījumos. Līdzīgas programmas ir ieviestas arī Lielbritānijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Norvēģijā, Spānijā un Vācijā, kā arī ASV.12

Vienlaikus oficiāli reģistrēto letālo narkotiku pārdozēšanu skaits ir neliels, proti, 2017.gadā oficiāli reģistrēti 22 gadījumi.13 Patiesais narkotiku pārdozēšanas izraisīto nāvju skaits varētu būt lielāks, jo atsevišķos gadījumos nāvi izraisījusi jauna viela, ko ar pieejamajām standartvielām nav iespējams noteikt, tādēļ būtu svarīgi, ka Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centram ir pieejamas nepieciešamās standartvielas.

8.attēls. Narkotiku lietošanas izraisīto nāves gadījumu skaits

Avots: EMCDA, 2018; SPKC sniegtā informācija par 2017.gadu

2.2. Ārstniecības pieprasījums

SPKC apkopotā statistika rāda, ka gada laikā ārstēto pacientu skaits ar psihoaktīvo vielu (izņemot alkoholu) atkarības diagnozi pieaudzis no 922 gadījumiem 2013.gadā līdz 1577 gadījumiem 2017.gadā. Lielākoties pēc palīdzības vērsušies vīrieši ar opioīdu atkarību vecumā no 30 līdz 44 gadiem.14 Palielinoties pacienta vecumam, bieži personai var novērot dažādas citas saslimšanas, tādēļ atkarību ārstēšana bieži ir jāpapildina ar citiem ārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumiem.

9.attēls. Veselības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ - gada laikā ārstēto un pirmreizēji ārstēto pacientu skaits (2013.-2017.gads); gada laikā ārstētie pacienti dalījumā pēc dzimuma un primāri lietotās vielas (2017.gads)

Avots: SPKC, 2018

Citādāka situācija vērojama jautājumā par pārmērīgu lietošanu un intoksikācijām, jo ārstniecības iestādēs biežāk nokļūst tieši nepilngadīgas personas, proti, 2017.gadā no 479 intoksikācijas gadījumiem vairāk kā puse pacientu (56%) bija vecumā līdz 24 gadiem, bet 171 jeb 35% bija nepilngadīgi. Visbiežāk intoksikācijas 2017.gadā izraisījusi kanabiss grupas vielu lietošana (ietver arī sintētisko kanabinoīdus), veidojot 32% no visiem intoksikācijas gadījumiem.15

2.3. Infekcijas slimības

Kopumā Latvijā 2016.gadā bija visaugstākais HIV jaunu reģistrētu gadījumu skaits starp ES valstīm.16 Narkotiku injicēšana kā galvenais HIV transmisijas veids bija novērojams 2000.gadu sākumā, kad šādā veidā bija inficējušās 666 personas (skat. 10.attēlu). Šajā laikā Latvijā pakāpeniski sāka ieviest kaitējuma mazināšanas pasākumus, kā rezultātā strauji saruka inficēšanās gadījumu skaits injicējamo narkotiku lietošanas rezultātā. Savukārt 2017.gadā visbiežākais transmisijas ceļš bija seksuāls kontakts (42%), bet narkotiku injicēšana kā transmisijas veids minēts 21% gadījumu.17 Vienlaikus jānorāda, ka daudzos gadījumos transmisijas veids nav noskaidrots un var būt saistāms gan ar narkotiku injicēšanu, gan seksuālu kontaktu.

10.attēls. Ikgadējo HIV gadījumu sadalījums pēc transmisijas veida 2000.-2017.gadā

Avots: SPKC, 2018

Kopš 2006.gada tiek veikts Narkotiku lietotāju kohortas pētījums dažādās Latvijas teritorijās - Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Liepājā un Bauskā. Kohortas pētījuma prospektīvais dizains ļauj ilgstoši sekot respondentu veselības uzvedībai, tās izmaiņām laikā. Kopš 2012.gada papildus anketēšanai respondentiem tiek veikti arī HIV, vīrushepatītu B un C, kā arī sifilisa eksprestesti. Tiek noteikta gan infekciju slimību prevalence, gan incidence (jaunie gadījumi). Tomēr infekciju slimību rezultāti ir attiecināmi tikai atlasītās kohortas (respondentu grupas) ietvaros nevis vispārēji uz visu narkotiku lietotāju populāciju Latvijā, ņemot vērā pētījuma atlases ierobežojumus.

Tika iegūti sekojošie infekciju slimību prevalences izplatības rādītāji kohortas pētījuma ietvaros:

• 2012.gadā: HIV - 24,5%, VHB - 2%, VHC - 83,3%, sifiliss - 1%

• 2013.gadā: HIV - 25,7%, VHB - 2%, VHC - 83,7%, sifiliss - 1%;

• 2017.gadā: HIV - 25,7%, VHB - 3,6%, VHC - 85,2%, sifiliss - 1,5%.

Tāpat Narkotiku lietotāju kohortas 2017.gada pētījuma dati rāda, ka HIV inficēto personu īpatsvars INL subpopulācijā ir aptuveni 25,7%. Turklāt vērojama augsta incidence, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem.18 Tomēr šajā subpopulācijā daudz izplatītāks ir HCV, proti, 85,4% Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 2017.gada posma dalībnieku bija HCV. Arī incidences rādītāji ir augsti, piemēram, no 41 personas, kura 2016.gada pētījuma posmā nebija inficēta ar HCV, 2017.gada posmā 5 personām testi bija pozitīvi, veidojot incidenci 12,2% apmērā.19 Tāpat secināts, ka kopumā infekcijas slimības biežāk bija tiem narkotiku lietotājiem, kuri dzīves laikā pabijuši ieslodzījuma vietās, attiecīgi, 92% respondentu ar ieslodzījuma pieredzi bija inficēti ar HCV, pretstatā, 79% respondentu, kuriem nebija ieslodzījuma pieredze (2016.gada pētījuma posms).20

2.4. Reģistrētie likumpārkāpumi

Ar narkotiku nelegālo apriti un lietošanu saistītā noziedzība ir viens no seku veidiem, kas mazina sabiedrisko kārtību un drošību. Ar narkotikām saistīto noziedzību kopumā var iedalīt četros veidos21:

1) Narkotisko vielu nelegālā aprite un lietošana - administratīvie pārkāpumi un noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar narkotiku glabāšanu, izplatīšanu, lietošanu.

2) Psihofarmakoloģiskie noziegumi - pārkāpumi, kas izdarīti narkotisko vielu reibumā, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana, vardarbība, slepkavības u.tml.

3) Sistēmas noziegumi - noziegumi, lai nodrošinātu nelegālā tirgus darbību, piemēram, izrēķināšanas starp izplatītājiem, kukuļdošana amatpersonām.

4) Ekonomiski kompulsīvie noziegumi - noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iegūt līdzekļus narkotiku devas iegādei.

Latvijā sistemātiski tiek apkopoti dati likumpārkāpumiem, kas saistīti ar narkotiku nelikumīgu apriti un lietošanu, savukārt dati par narkotiku saistību ar cita veida noziegumiem nav pieejami. Piemēram, sistemātiski netiek apkopoti dati par dažādiem likumpārkāpumiem, kas izdarīti narkotiku reibumā vai līdzekļu iegūšanai narkotiku iegādei. Līdz ar to netiešo noziegumu skaits nav zināms un varētu būt krietni augstāks. Piemēram, 2017.gada veiktā pētījumā secināts, ka dažās Rīgas apkaimēs 90% likumpārkāpumu ir saistīti ar narkotiku lietošanu, bet Pierīgā gadā var reģistrēt dažus šādus pārkāpumus.22

Aplūkojot administratīvo pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu statistiku23, var secināt, ka situācija kopumā ir stabila (skat. 11.attēlu). Reģistrētie administratīvie pārkāpumi lielākoties attiecināmi uz narkotiku lietošanu un glabāšanu nelielā apmērā. Papildus šai statistikai vēl jānorāda, ka ik gadu daļa cilvēku atsakās no pārbaudes, piemēram, 2017.gadā 1307 gadījumos personas atteicās veikt pārbaudes, līdz ar ko kopējo reģistrēto pārkāpumu skaits varētu būt lielāks.24 Papildus minētajai statistikai, 2017.gadā reģistrēti 164 administratīvie pārkāpumi par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Vienlaikus nav pieejama precīzāka informācija par konstatētajām vielām, kas ir svarīgi, plānojot dažādus prevencijas pasākumus.

11.attēls. Sastādītie administratīvie protokoli un reģistrētie noziedzīgie nodarījumi par dažādiem narkotiku aprites likumpārkāpumiem no 2007. līdz 2017.gadam.

Avots: IeM IC, 2018

Ar narkotiku nelegālo apriti un lietošanu saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars svārstās 5% robežās no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (skat. 3.tabula).25

3.tabula. Ar nelegālo narkotiku apriti un lietošanu saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits un to procentuālais īpatsvars, 2011.-2017.gads

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
NN 50 469 49 758 47 561 48 477 47 406 45 639 44 250
Narkotiku NN 1 953 2 574 1 637 2 796 3 592 3 021 2630
t.sk. % no visiem NN 3,86% 5,17% 3,44% 5,76% 7,58% 6,6% 5,9%

Avots: IeM IC, 2018

Lielākā daļa ar narkotiku lietošanu un nelegālo apriti saistītie noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar lietošanu vai glabāšanu bez realizācijas nolūka. Piemēram, 2017.gadā no visiem 2630 reģistrētajiem ar narkotiku izplatību saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kopā 26,3% bija saistīti ar izgatavošanu, realizāciju un kontrabandu, bet pārējie 73,7% ar lietošanu un nelikumīgu glabāšanu bez realizācijas nolūka (skat. 4.tabulu). Jānorāda, ka lietošana un glabāšana nelielos apmēros (253.2 otrā daļa) veido vislielāko proporciju - 42% no narkotiku noziedzīgajiem nodarījumiem.26

4.tabula. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits dalījumā pēc Krimināllikuma panta, 2011.-2017.gads

Krimināllikuma pants 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
190¹ 135 110 79 106 619 368 158
2482 N/A N/A N/A 1 0 0 0
2481 N/A N/A N/A 30 0 0 0
249. 2 0 0 0 0 1 0
250. 0 1 4 0 0 5 0
251. 1 1 1 1 2 0 0
252. 0 0 2 0 1 2 0
253. 500 694 675 699 704 784 787
2531 474 578 559 559 665 583 509
253.² pirmā daļa 815 1151 282 1347 1562 1307 1100
253.² otrā daļa 23 33 14 27 30 20 24
255. 0 2 2 1 3 1 3
256. 3 4 19 25 27 34 49

Avots: IeM IC, 2018

Attiecīgi daļa šo personu tiek notiesātas, tā 2016.gadā no 8929 notiesātām personām 1254 jeb 14% personu tika notiesātas par narkotiku nelegālo apriti vai lietošanu. Kopumā vērojams augsts recidīvs, jo 837 personām (67%), kas tika notiesāta par kādu no narkotiku pantiem, bija iepriekšēja sodāmība. Likumsakarīgi, sodāmība biežāk bija tām personām, kuras notiesātas pēc 253.2 panta (lietošana un glabāšana nelielos apmēros), proti, 90% šo personu bija iepriekšēja sodāmība. Daļa no šīm personām nonāk ieslodzījuma vietās, bet, iznākot no tā, turpina lietot narkotikas. Ņemot vērā augsto recidīvu, būtu jāturpina darbs, lai veicinātu personu nonākšanu ārstniecības programmās, piemēram, brīvprātīga ārstēšana kā alternatīva ieslodzījumam vai kā programma ieslodzījuma laikā.

3. ĪSTENOTIE PASĀKUMI

3.1. Narkotiku lietošanas profilakse

Narkotiku lietošanas profilakses mērķis ir aizkavēt narkotiku pamēģināšanu, regulāru un riskantu lietošanu, kā arī atkarības veidošanos. Intervences tiek īstenotas gan sabiedrībā kopumā, gan riska grupās. Profilaksi iedala četros līmeņos - vides, universālā, selektīvā un indicētā profilakse.

Latvijā vairāk attīstīta vides profilakse un tai ir būtiska loma profilakses sistēmā. Tas nozīmē, ka ar likumdošanas, fiziskās pieejamības un dažādiem ekonomikas instrumentiem tiek veidota vide, kurā narkotiku lietošana ir apgrūtināta. Piemēram, JPV pagaidu aizlieguma normatīvā ietvara izstrāde, kas ļauj ātri iekļaut sarakstos jaunas vielas un novērst to atklātu tirdzniecību.

Vienlaikus nav pieejams salīdzinājums par universālās, selektīvās un indicētās profilakses pasākumu skaitu un kvalitāti Latvijā, jo pasākumus īsteno dažādas iestādes (Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldību speciālisti, kā arī skolotāji) un nav viena institūcija, kas šo informāciju apkopotu, analizētu un plānotu atkarību profilakses attīstību. Privātais sektors ir neliels un darbojas, ja izdodas piesaistīt starptautiskos finanšu instrumentus, jo valsts līmenī nav stabils finansējums narkotiku lietošanas profilaksei, proti, tas notiek kampaņveidīgi.

Nepastāv vienots redzējums par to, kā atkarību profilaksei būtu jāattīstās. Piemēram, diezgan izplatīti ir dažādi sporta un sabiedrības veselības pasākumi kā atkarību profilakse. Lai gan šādi pasākumi ir atbalstāmi un veicina veselīgu sabiedrību, to efektivitāte narkotiku lietošanas mazināšanā nav pierādīta, tāpat kā kampaņas kā vienīgais profilakse pasākums.27 Vairāk būtu jāatbalsta tādas programmas, kur atkarību profilakses pasākumi ir mērķtiecīgi veidoti konkrētai grupai un problēmai un tiek īstenoti sesiju, vairāku kompleksu aktivitāšu ietvaros. Attiecīgi vienas lekcijas nolasīšana skolēniem vai viņu vecākiem, visticamāk nedos gaidītos rezultātus.

Lai novērstu neefektīvu pasākumu īstenošanu, virknē valstu, tai skaitā ES mērogā ir izstrādāti narkotiku lietošanas profilakses standarti. EMCDDA veiktā apskatā secināts, ka Latvija ir viena no ES valstīm, kur šādi standarti nav ieviesti (skat. 12.attēls).

12.attēls. Valstis, kurās ir izstrādāti standarti, lai nodrošinātu narkotiku mazināšanas intervenču kvalitāti (tumši oranžs - ir standarti; gaiši oranžs - nav standarti; pelēks - nav datu)28

Avots: EMCDDA Best Practice Portal

Vēl jānorāda, ka gan ASV, gan ES valstīs ir izstrādātas standarta profilakses programmas dažādām mērķa grupām, kas, pielāgojot metodoloģiju, ir īstenotas virknē valstu, pierādot to efektivitāti (piemēram, Unplugged, FredGoesNet).29 Standartizētu programmu īstenošana būtu atbalstāma, jo nav jāatvēl resurss programmu plānošanā un izstrādē. Turklāt programmas bijušas efektīvas citās valstīs.

Vērtējot narkotiku lietošanas profilakses attīstības iespējas, svarīgi veicināt šādu pasākumu īstenošanu pašvaldībās, kas vislabāk spēj reaģēt uz aktualitātēm. Vienlaikus, lai veicinātu kvalitatīvas un efektīvas profilakses īstenošanu visā valstī, no valsts puses būtu jānodrošina šādi pasākumi:

• Stabils un ikgadējs finansējums narkotiku lietošanas profilakses attīstībai un pasākumu īstenošanai. Piemēram, organizējot ikgadēju konkursu/iepirkumus profilakses pasākumu īstenošanai. Attiecīgi tas veicinātu programmu kvalitāti, piemēram, integrējot kvalitātes standartus jau tehniskajās specifikācijās un konkursa nolikumos. Stabils finansējums svarīgs ne tikai kvantitātei, bet arī kvalitātei.

• Jāveido vienota vīzija par to, kas ir laba profilakse, veicinot, lai pasākumi tiek īstenoti gan atbilstoši UNODC vadlīnijām,30 gan atbilstoši Eiropas kvalitātes standartiem narkotiku pieprasījuma samazināšanā.31 Tādējādi mazinot risku, ka tiek īstenoti neefektīvi pasākumi.

· Veicināt profilakses programmu izvērtējumu, lai saprastu, kas jāmaina, no kādām programmām jāatsakās un kādu programmu finansēšana būtu jāturpina.

3.2. Kaitējuma mazināšana

Ar kaitējuma mazināšanas jēdzienu saprot pasākumus un programmas, kas primāri vērsti uz narkotiku lietošanas radītā veselības, sociālā un ekonomiskā kaitējuma mazināšanu indivīdam, viņa ģimenei vai atsevišķai iedzīvotāju grupai. Kaitējuma mazināšanas koncepts neparedz tūlītēju atteikšanos no narkotiku lietošanas, bet ietver pasākumu kopumu, kas mazina kaitējumu, ko izraisa narkotiku lietošana. Tādējādi brīdī, kad cilvēks ir gatavs atteikties no narkotiku lietošanas, viņam ir pēc iespējas mazāk dažādu veselības un sociālo seku.

Atbilstoši PVO izstrādātajām vadlīnijām32, lai samazinātu sabiedrības un individuālos veselības riskus, INL ir jānodrošina deviņi pamatpasākumi:

• Adatu/šļirču izdales un savākšanas programmas;

• Opioīdu aizstājējterapija;

• Testēšana uz HIV un konsultācijas;

• HIV ārstēšana un aprūpe;

• Prezervatīvu izdales programmas;

• Biheiviorāla intervences;

• Vīrushepatītu un tuberkulozes profilakses pasākumi, pasākumi garīgās veselības jomā;

• Intervences seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

• Apmācība par naloksonu nespeciālistiem (take-home naloxone programmes).

Latvijā kaitējuma mazināšanas pasākumus sāka ieviest 90.gados, kad injicējamo narkotiku lietotāju vidū strauji izplatījās HIV. Pašreiz, 2018.gadā kaitējuma mazināšanas pakalpojumi tiek nodrošināti 20 HIV profilakses punktos.33 Sniegto pakalpojumu klāsts atšķiras, piemēram vienā profilakses punktā tiek nodrošināta tikai šļirču izdale un konsultācija, tikmēr citā profilakses punktā ir pieejama šļirču apmaiņa, testēšana un konsultācijas, psihologa pakalpojumi, tiek organizētas anonīmās narkomānu grupas, pieejamas mobilās vienības un ielu darbinieki. Precīzā statistika par piesaistīto klientu skaitu nav pieejama, jo datus nesniedz visi HIV profilakses punkti, pieejamos datus, lūdzu skatīt 5.tabulā.

5.tabula. Injicējamo narkotiku lietotāju klientu skaits HIV profilakses punktos

2012 2013 2014 2015 2016 2017
Klientu skaits 2287 2801 2420 2279 2273 2874
Informāciju sniegušo HPP skaits 17 17 15 12 12 14
Kopējais HPP skaits Latvijā 17 19 18 19 19 20

Avots: SPKC sniegtā informācija

Pašreiz Latvijā ir pieejami visi minētie PVO pamatpasākumi, izņemot naloksona apmācības un līdzņemšanas programmu. Naloksons ir preparāts, ko izmanto opioīdu pārdozēšanas gadījumos. Ņemot vērā, ka šī preparāta nepareiza lietošana neapdraud personas veselību vai dzīvību, vairākās valstīs ir ieviestas naloksona līdzņemšanas programmas. Tā ietvaros opioīdu lietotāji, izejot speciālu mācību kursu, var saņemt naloksona preparātu. Gadījumā, ja persona vai kāds cits lietotājs pārdozē opioīdus, citi narkotiku lietotāji vai ģimenes locekļi var sniegt tūlītēju palīdzību.

No visiem iepriekšminētajiem PVO pasākumiem, sistemātiska un plašāka informācija pieejama par šļirču/adatu izdales programmu un opioīdu aizstājējterapijas attīstību Latvijā. Kopumā izdalīto šļirču skaits pēdējos gados ir ievērojami audzis, piemēram, 2011.gadā Latvijā tika izdalītas 338,4 tūkstoši šļirču, savukārt, 2017.gadā tika izdalītas 833,9 tūkstoši šļirču jeb aptuveni 108 šļirces uz vienu INL (skat. 13.attēlu). Jānorāda, ka, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, rekomendējams izdalīt 200 šļirces uz vienu INL.

13.attēls: 1) Izdalīto šļirču skaits 2011.-2017.gadā (tūkstošos); 2) aplēse par izdalīto šļirču skaitu uz vienu INL 2017.gadā;

Avots: SPKC (aplēse IeM)

Kaitējuma mazināšanas jomā būtu jāatzīmē 2017.gadā pieņemtais "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020.gadam".34 Cita starpā plānā aptverta problemātika, kas saistāma ar infekcijas slimību izplatīšanos INL vidū un ieslodzījuma vietās. Tāpat īpaša uzmanība veltīta arī kaitējuma mazināšanas aspektiem, identificējot vairākus problēmjautājumus, piemēram: augsta HIV, VHB un VHC izplatība INL vidū; nav pietiekamā apjomā pieejama opioīdu aizvietojošā terapija; nav integrētu (kombinētu) pakalpojumu vienā punktā (šļirču maiņa, HIV ārstēšana, metadona ilgtermiņa farmakoterapija, DOTS (tieši uzraugāmās ārstēšanas īsais kurss)) u.c.

Lai risinātu identificētās problēmas, laika periodā no 2018. līdz 2020.gadam kopā izvirzīts 71 uzdevums. Daļa uzdevumu ir attiecināmi uz pasākumiem INL subpopulācijai, uzlabojot gan pakalpojuma aptvērumu, gan pakalpojuma klāstu un kvalitāti, tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, ka plāns tiek īstenots pilnībā. Provizoriski, ieplānotie uzdevumi ļaus apturēt un stabilizēt HIV un vīrushepatītu tālāku izplatību iedzīvotāju vidū kopumā un INL subpopulācijā.

3.3. Opioīdu aizvietojošā terapija

Opioīdu aizvietojošā terapija ar metadonu Latvijā tika uzsākta 1996.gadā un ar buprenorfīnu 2005.gadā. Terapijas mērķis ir mazināt dažādas veselības un sociālās sekas, ko izraisa smagas atkarības problēmas. Kopš 2006.gada programmas klientu skaits ir audzis līdz 669 klientiem 2017.gadā.35 Pieņemot, ka Latvijā 2017.gadā bija 7100 opioīdu36 lietotāju, terapija aptver aptuveni 9%, kas ir zema aptvere. Lai panāktu infekcijas slimību samazināšanos, kas saistīta ar narkotiku injicēšanu, būtu svarīgi, ka terapija aptver vismaz 30%.

14.attēls. Opioīdu aizstājējterapijas terapijas attīstība Latvijā un aptvērums 2017.gadā

Avots: SPKC, 2017

Vienlaikus, pieaugot klientu skaitam, novērojamas arī negatīvas tendences, kas vistiešāk saistīts ar to, ka klienti koncentrējas dažos izdales punktos, piemēram, 2016.gadā RPNC uzskaitē bija 323 klienti37, kas ir pārāk liels skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi un kontroli. Klientu koncentrācija vienā punktā var būt saistāma ar biežākiem likumpārkāpumiem tuvējā apkārtnē, salīdzinājumā ar citiem pilsētas rajoniem. Tādēļ šajā kontekstā būtu jādomā par decentralizācijas pasākumiem, proti, vairāku kabinetu atvēršana Rīgā un Pierīgā. Tāpat būtu jāizvērtē iespējas noteikt, ka uzticamākie klienti var saņemt metadonu tuvākajā aptiekā vai ārstniecības iestādē.

3.4. Atkarību ārstēšana

Iestādes un narkoloģijas resurss

Ārstniecības programmas ir detoksikācija, motivācijas programma, Minesotas 12 soļu programma, narkoloģiskā (medicīniskā) rehabilitācija. Lielākoties slimnīcas nodrošina detoksikāciju un īstermiņa psihosociālās intervences, savukārt RPNC un slimnīca "Ģintermuiža" nodrošina arī ilgtermiņa ārstniecības programmas.

Kopumā narkoloģijas ārstēšana tiek nodrošināta gan ambulatori, gan stacionāri un 2016.gadā narkoloģijas ambulatoro pakalpojumu piedāvāja 38 valsts un privātas ārstniecības iestādes. Stacionāro pakalpojumu 2016.gadā nodrošināja 17 plaša profila slimnīcas un 2 specializētas ārstniecības iestādes - RPNC un slimnīca "Ģintermuiža".38

15.attēls. Ārstniecībā un sociālajā rehabilitācijā iesaistītās institūcijas

        Iekļaušana sabiedrībā
      Sociālā rehabilitācija Dažādas institūcijas (palīdzības dzīvesvietas un darba meklēšanā, atbalsta grupas u.c.)
    Ārstēšana Slimnīca "Ģintermuiža"
  Motivācija RPNC, slimnīca "Ģintermuiža", privātās klīnikas
Detoksikācija Narkoloģijas profila gultas 10 ārstniecības iestādēs
17 plaša profila un 2 specializētās ārstniecības iestādēs

Kopā visās ārstniecības iestādēs 2017.gadā bija pieejamas 207 narkoloģijas profila gultas, kas ir mazāk kā 2010.gadā, kad bija pieejamas 277 narkoloģijas profila gultas. Tāpat sarucis narkologu skaits no 60 narkologiem 2010.gadā līdz 44 narkologiem 2017.gadā, kas varētu liecināt par speciālistu trūkumu. Līdztekus samazinās arī gultasdienu skaits uz 1 pacientu, kas varētu liecināt, ka pacientiem stacionārā lielākoties tiek nodrošināta detoksikācija un īslaicīgākas programmas, bet ilgstošāka ārstēšanās kļūst retāka (skat. 6.tabulu).39

6.tabula. Daži narkoloģijas nozares resursu raksturojošie rādītāji no 2010. līdz 2017.gadam

  2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Narkologi 60 60 60 61 58 59 55 44
Narkoloģijas gultu skaits 277 261 249 232 239 259 261 207
Gultdienu skaits uz 1 pacientu 4.36 4,49 4,5 4,08 3,77 3,76 3,54 3,57

Avots: Statistikas dati par veselības aprūpes cilvēkresursiem (SPKC, 2018), Statistikas dati par stacionāro palīdzību pa gadiem

Ārstēšanās un sociālās rehabilitācijas izmaksas

Ārstniecības izmaksas ir saistītas ar katru gadījumu individuāli. Narkologa konsultācija par nepieciešamo ārstēšanos ir valsts apmaksāts pakalpojums, bet ir nepieciešams veikt pacientu iemaksu 4,27 euro apmērā. No valsts budžeta apmaksātie stacionāra pakalpojumi tiek sniegti pēc ambulatorā ārsta-narkologa nosūtījuma, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Pacienta iemaksas apmērs par ārstēšanos stacionārā par katru diennakti ir 7,11 euro, bet ne vairāk par 355,72 euro par katru hospitalizācijas gadījumu, piemēram, ja persona atrodas medicīniskās rehabilitācijas programmā, tad gada izmaksas nepārsniedz 355,72 euro.40 Vienlaikus jānorāda, ka dažreiz pacientiem ir nepieciešami papildus medikamenti, kuru izmaksas ir jāsedz pašam pacientam (izņemot nepilngadīgos). Šajā kontekstā būtu jāatzīmē, ka liela daļa klientu ir maksātnespējīgi, tādēļ pacientu līdzmaksājumi mazina programmu pieejamību.

Kā pozitīvu piemēru būtu jāmin Nodarbinātības valsts aģentūras ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īsteno programmu, kas ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām ļauj bez maksas iziet Minesotas 12 soļu programmu, tādējādi paplašinot programmas pieejamību.41

Nevalstiskās organizācija

Līdztekus jānorāda, ka paralēli valsts apmaksātajam pakalpojumam, ar atkarīgiem cilvēkiem strādā dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, kristīgās organizācijas. Kopā apzināti 15 organizāciju centri, kuros sniedz palīdzību atkarīgiem cilvēkiem pēc kopienas terapijas principiem. Nav zināms precīzs klientu skaits, jo oficiāli statistika netiek apkopota. Vienā centrā var dzīvot gan 2-3 cilvēki, gan 15 un vairāk cilvēku. Tomēr visticamāk kopā šādos centros uzturas vairāk cilvēku nekā valsts apmaksātajās ārstniecības iestādēs. Tas var liecināt, ka narkotiku lietotājiem tā dēvētā rehabilitācija nevalstiskajā sektorā ir daudz pievilcīgāka. Viennozīmīgi šāda veida palīdzība ir ievērojams resurss, tādēļ būtu jāizvērtē, vai, sakārtojot formālo pusi, būtu iespējams īstenot rehabilitāciju nevalstiskajās organizācijās oficiāli un kādas būtu finansiālā atbalsta iespējas. Piemēram, Polijā kristīgā organizācijas, kas ievēro valsts apstiprinātas terapijas tehnoloģijas, var pretendēt uz valsts finansējumu par katru klientu.

3.5. Sociālā rehabilitācija

Sociālo rehabilitāciju tikai pilngadīgām personām nodrošina slimnīca "Ģintermuiža". Līdz 2018.gada sākumam sociālās rehabilitācijas programmu nepilngadīgām personām nodrošināja nodibinājums "Solis Piebalgā" un Straupes slimnīcas Pusaudžu kolektīvs "Saulrīti". Reorganizējot Straupes slimnīcu, darbu pārtrauca Pusaudžu kolektīvs "Saulrīti". Saistībā ar neapmierinošu pakalpojuma kvalitāti42 Labklājības ministrija 2018.gadā pārtraukusi noslēgto līgumu ar sociālās rehabilitācijas centru "Solis Piebalgā", kas līdz tam sniedza sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepilngadīgām personām ar riskantu vielu lietošanu un atkarību par valsts budžeta līdzekļiem. 2019.gadā minētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai publiskās iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" par vidēji 17 bērnu sociālo rehabilitāciju 2019.gadā. Jaunieši sev nepieciešamo palīdzību var saņemt arī pašvaldībās, kas dažreiz nav atbilstošākā pakalpojuma sniegšanas vieta, it īpaši, ja vide, kurā dzīvo jaunietis var veicināt narkotiku lietošanu.

Kopumā kopš 2013.gada programmas klientu skaits nav būtiski mainījies, piemēram, 2017.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 89 personas, no kurām 65 bija nepilngadīgas.

7.tabula. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo skaits

  2013 2014 2015 2016 2017
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaits gadā 96 65 63 86 89
t.sk. bērni 65 39 40 63 65

Avots: Labklājības ministrijas sniegtā informācija

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izmaksas sedz no labklājības nozares budžeta. Ik gadu tiek piešķirts finansējums pakalpojuma sniegšanai vidēji 45 nepilngadīgu un 10 pilngadīgu personu sociālajai rehabilitācijai.43

3.6. Atkarību mazināšanas programmas ieslodzījumu vietās

Līdztekus minētajām programmām jāatzīmē, ka kopš 2016.gada Latvijas Cietumu slimnīcā tiek īstenotas "Atlantis" un "Pathfinder" atkarību mazināšanas programmas. Programmas ir atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajam - resocializācijas programma atkarību mazināšanai, tātad viens no notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļiem. 2017.gadā kopā atkarības mazināšanas pasākumi tika sniegti 120 notiesātajiem (107 vīriešiem un 13 sievietēm).44

"Atlantis" un "Pathfinder" programmas Latvijas Cietumu slimnīcas Atkarīgo centrā līdz 2017.gada 30.aprīlim tika īstenotas Tieslietu ministrijas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" projekta "Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" Nr.LV08/2 ietvaros. Pēc reformas projekta beigām minētā atkarību mazināšanas programma tiek īstenota Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžeta ietvaros.45 Abos gadījumos programmas dalībniekam nav jāveic papildu iemaksas.

3.7. Tiesībaizsardzības iestāžu īstenotie pasākumi

Narkotiku nelegālās aprites apkarošanu nodrošina tiesībaizsardzības iestādes, īstenojot pasākumus gan starptautiskā, gan vietējā mērogā. Valsts policija, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā arī Valsts robežsardze ir iestādes, kas visbiežāk saskaras ar dažādiem nelegālās aprites gadījumiem.

Valsts policijā ir izveidotas divas nodaļas, kas specializējas narkotiku nelegālās aprites apkarošanas jautājumos. Līdztekus tam arī reģionālajās pārvaldēs ir darbinieki, kas specializējas narkotiku noziegumu izmeklēšanā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē ir atsevišķa nodaļa, kas specializējas narkotiku kontrabandas apkarošanā, tāpat VID Muitas pārvaldes struktūrā ir Kinoloģijas nodaļa, kurā ir 19 speciāli apmācīti narkotisko vielu meklēšanas suņi. Valsts robežsardzei saskaņā ar Kriminālprocesa likuma regulējumu nav tiesību uzsākt kriminālprocesus par narkotiku nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, jānorāda, ka Valsts robežsardzes amatpersonas, veicot robežkontroli, izmanto dienesta suņus, kuri, cita starpā, tai skaitā ir speciāli apmācīti narkotiku meklēšanā. Tādējādi ar šo dienesta suņu palīdzību, Valsts robežsardzes amatpersonas atklāj gadījumus, kad narkotikas tiek nelikumīgi pārvietotas pāri Latvijas Republikas robežai.

Līdztekus jāatzīmē, ka 2011.gadā izveidota Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.

Starptautiskā kontekstā tiesībaizsardzības iestādes nodrošina sadarbību kontrabandas gadījumu apkarošanā, piedalās vairākos starptautiskos procesos, piemēram, ES politikas cikla smagās un organizētās noziedzības apkarošanas jomā, kā arī regulāri nodrošina informācijas apriti ar Europol un Interpol. Kopš 2011.gada Latvija iesaistījusies vienas kopīgas izmeklēšanas vienības (Joint Investigation Team) darbībā. Vienlaikus Latvijas tiesībaizsardzības iestādes regulāri sadarbojas ar citām valstīm, īstenojot kopīgas operācijas narkotiku nelikumīgās aprites apkarošanai, tai skaitā EMPACT īstenotos pasākumos ietvaros un kopīgās rīcības dienās (Joint Action Days).

Lai stiprinātu tiesībaizsardzības sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu vidū, Valsts policija 2017. un 2018.gadā organizēja vairākas sanāksmes BSTF prezidentūras ietvaros, koncentrējoties uz dažādām aktuālākajām problēmām, piemēram, jaunie sintētiskie opioīdi, kā arī interneta izmantošana narkotiku iegādē.

Nacionālā mērogā jāatzīmē kriminālizlūkošanas modeļa attīstība, kas ir vienota sistēma, kurā koordinēti darbojas noziedzības novēršanā un apkarošanā iesaistītās valsts institūcijas un, balstoties uz kriminālizlūkošanas rezultātā iegūtajām zināšanām, pieņem optimālus lēmumus stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī par nepieciešamo rīcību noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī objektīvi definē noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritāte. Sistēma joprojām ir izveides stadijā, bet, ieviešot to pilnvērtīgi, sagaidāms ieguvums tiesībaizsardzības iestāžu informācijas apritē.

Lai arī turpmāk tiesībaizsardzības iestādes sekmīgi varētu cīnīties ar narkotiku nelegālo apriti, ir jānodrošina attiecīgs normatīvo aktu ietvars, piemēram, iekļaujot jaunas vielas kontrolējamo vielu sarakstā, tāpat būtu jāsakārto jautājums par neklasificētu vielu apriti. Būtu jāturpina stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, lai savlaicīgi varētu reaģēt uz dažādām jaunām tendencēm, piemēram, narkotiku tirdzniecība internetā.

Būtiska loma narkotiku nelegālās aprites mazināšanā ir speciāli apmācītu dienesta suņu izmantošanai, tomēr problēmas sagādā šo suņu apmācībai nepieciešamo narkotisko vielu paraugu saņemšana. Problēmas risināšanā būtu jāpanāk, ka tiesas lēmumos par rīcību ar kriminālprocesa ietvaros izņemtajām vielām norāda, ka šīs vielas ir nododamas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, kura savukārt tās varēs iedalīt iestādēm, kuras veic dienesta suņu apmācību.

3.8. Koordinācija

Narkotiku ierobežošanas politika ir izteikti starpinstitucionāla joma, kurā iesaistās gan valsts pārvalde, gan nevalstiskās organizācijas un individuāli entuziasti. Koordinācijas un plānošanas jomā jānorāda, ka liela daļa jautājumu ir piekritīgi veselības, iekšlietu, labklājības, tieslietu jomām, tomēr iesaistīto institūciju skaits ir krietni plašāks, piemēram, 16.attēlā attēlotas iestādes, kas visbiežāk iesaistās politikas plānošanā un īstenošanā. Zemkopības ministrija un tās pārvaldības iestāde Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina uzraudzību pār narkotisko un psihotropo zāļu un vielu lietošanu dzīvniekiem

16.attēls. Biežāk pārstāvētās institūcijas narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas īstenošanā

Pārskata periodā nodrošināta dalība starptautiska mēroga formātos, piemēram, ikgadējā Narkotisko vielu komisijā (Commission on Narcotic Drugs), ES Padomes Narkotiku jautājumu darba grupā, tai skaitā nodrošinot ES Prezidentūru 2015.gadā un tā ietveros īstenojamo koordināciju.

Ministru prezidenta vadītā NKNIKP nodrošina narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju valstiskā līmenī. Laika posmā no 2011. līdz 2013.gadam NKNIKP sēde tika sasaukta tikai vienu reizi - 2012.gada 5.janvārī. Tomēr jāatzīmē, ka 2014.gadā organizētas divas NKNIKP sēdes - 17.aprīlī un 3.septembrī.

Lai īstenotu politikas koordināciju ekspertu līmenī, saskaņā ar NKNIKP nolikuma 19.punktu tika izveidotas trīs darba grupas, bet 2018.gadā ir saglabājusies viena - ar Ministru prezidenta 2006.gada 12.maija rīkojumu Nr.232 "Par Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes Piedāvājuma samazināšanas darba grupu". Grupas ietvaros regulāri tiek organizētas starpinstitucionālas sanāksmes, lai rastu risinājumus aktuālajiem narkotiku izplatības jautājumiem.

Paralēli darbojas arī citi sadarbības formāti, kuros tiek skarti dažādi narkotiku izplatības un lietošanas saistītie jautājumi, piemēram, HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuālās transmisijas infekciju izplatības ierobežošanas koordinācijas komisija46.

Nevalstiskais sektors spēcīgāk attīstījies jautājumos par infekcijas slimību izplatības ierobežošanu un kaitējuma mazināšanas programmām, piemēram, biedrība "DIA+LOGS", Baltijas HIV Asociācija, Apvienība HIV.LV, Latvijas Sarkanais Krusts u.c. Tāpat šajā jomā vairāk attīstīta pētniecība, piemēram, Rīgas Stradiņu universitātē.

Ārstniecības jomā svarīgākais partneris ir Narkologu asociācija.

Narkotiku lietošanas profilakses jomā lielāko daļu pasākumu īsteno pašvaldību atbildīgie speciālisti, pašvaldības policija, kā arī Valsts policija. Jānorāda, kā šajā jomā koordinācija ar iesaistītajām pusēm būtu jāuzlabo. Nevalstiskais sektors, kas specializējas tikai narkotiku lietošanas vai citu atkarību izraisošo vielu profilaksē, nav attīstīts, bet ir atsevišķas organizācijas, kas strādā projektu ietvaros (piemēram, LAPA).

Pārskata periodā aktīvāk sadarbība ar nevalstisko sektoru bijusi tieši kaitējuma mazināšanas jomā projekta "Narkotiku politikas ietekmes izvērtēšana pārmaiņām Centrāleiropā un Austrumeiropā" (Nr. (HOME/2015/JDRU/AG/DRUG/8847) ietvaros, kuru Latvijā īstenoja atbalsta biedrība "DIA+LOGS".

3.9. Informācijas apkopošana un analīze

Datus par situāciju, kas saistīta ar narkotiku izplatību un lietošanu, veido institūciju administratīvie dati, kā arī dažādi pētījumi. Administratīvos datus veido ziņas no dažādiem reģistriem, tiesībaizsardzības iestāžu īstenotajiem pasākumiem nelegālās aprites apkarošanas jomā, dažādu ārstniecības un tiesu medicīnas iestāžu statistiku saistībā ar narkotiku lietošanu u.tml. Administratīvie dati ir svarīgs avots politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas jomā, tādēļ jānodrošina, ka tie ir pēc iespējas korekti, apkopoti pēc vienas metodoloģijas, ir salīdzināmi un analizējami dažādos griezumos.

Papildu informācija tiek iegūta pētījumos, piemēram, regulāri tiek veikti pētījumi par atkarību izraisošo vielu lietošanu iedzīvotāju vidū, skolēnu vidū, ieslodzījuma vietās un izklaides vietās. Tāpat katru gadu tiek veikti pētījumi par augsta riska lietošanas tendencēm.47

Vadošā loma datu apkopošanā un ziņošanā ir SPKC, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru 5. pantu īsteno Reitox fokālas punkta funkcijas. Centra funkcijās ietilpst standartizētu un salīdzināmu statistisko rādītāju (piecu galveno epidemioloģisko indikatoru) uzturēšana un attīstība nacionālā līmenī.

Valsts policijas GKRPP ONAP 2.nodaļa nodrošina datu ievākšanu un analīzi par likumpārkāpumiem un narkotiku nelegālo apriti. Turklāt pašreiz tiek izstrādātas vadlīnijas par narkotiku piedāvājuma datu apkopošanu un ziņošanu. Tā rezultātā izvirzīti 9 indikatori, kas ļaus apkopot datus pēc vienotas metodes, kā arī analizēt tos dažādos griezumos. Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši 2013.gada 15.novembra ES Padomes secinājumiem par narkotiku piedāvājuma monitoringa uzlabošanu Eiropas Savienībā (Council conclusions on improving the monitoring of drug supply in the European Union).48

3.10. Nacionālas politikas izstrādes un koordinācijas maiņa

Latvijā kopumā narkotiku ierobežošanas politika vairāk ir bijusi vērsta uz narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšanu.49 Kopš 1998.gada, kad Latvijā aizsākta stratēģiska narkotiku ierobežošanas politikas izstrāde un koordinācija, atbildīgā iestāde valstiskā mērogā ir bijusi Iekšlietu ministrija.

Aplūkojot iestāžu kompetences dažādu narkotiku ierobežošanas politikas jomu (skat. ziņojuma 1.attēlu) izpildē, pašreiz vērojams lielāks Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu īpatsvars. Piemēram, Veselības ministrija un tās padotības iestāžu kompetence attiecināma uz tādām jomām kā narkotiku lietošanas profilakse, atkarību ārstēšana, kaitējuma mazināšana, narkotiku un prekursoru legālās aprites kārtības noteikšana un jaunu vielu iekļaušana kontrolējamo vielu sarakstos, kā arī situācijas monitoringu un regulāru pētījumu veikšanu. Labklājības ministrijas atbildība vairāk saistāma ar sociālās rehabilitācijas un sociālās palīdzības sniegšanu atkarīgām personām, Tieslietu ministrija nodrošina sodu politiku un narkotiku ierobežošanas pasākumu īstenošanu ieslodzījumu vietās. Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, kā arī robežsardze un citas tiesībaizsardzības iestādes nodrošina narkotiku un prekursoru nelegālās aprites novēršanu. Iekšlietu ministrija nodrošina politikas izstrādi un koordināciju. Ņemot vērā, ka kopumā narkotiku ierobežošanas politikas plānošanā veselības resoram faktiski jau pašreiz ir lielāka loma nekā Iekšlietu ministrijai, koordinācija arī no institucionālā viedokļa būtu saskaņotāka, ja to īstenotu Veselības ministrija.

Tāpat jānorāda, ka līdz ar Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.-2012.gadam apstiprināšanu, dalībvalstīs novērojama paradigmas maiņa no "narkotikām brīvas sabiedrības" politikas koncepta uz līdzsvarotāku pieeju, daudz lielāku uzmanību veltot veselības un sociālo risku un kaitējumu mazināšanai.50 Likumsakarīgi šādi procesi ietekmē arī situāciju Latvijā. Par to liecina gan "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāna 2018.-2020.gadam" apstiprināšana, gan jaunā Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāna 2019.-2020.gadam izstrāde, kurā iezīmējas būtiska pieprasījuma samazināšanas dimensijas stiprināšana.

Mainoties politikas ietvaram, ir jārosina arī atbildīgās iestādes maiņa no Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju. Turklāt jānorāda, ka jau pašreiz ir vairāki priekšnosacījumi par labu Veselības ministrijai kā atbildīgai institūcijai par narkotiku ierobežošanas politiku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļā noteikumu Nr.286 "Veselības ministrijas nolikums" 5.1.1.punktu Veselības ministrija "izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu kaitīguma samazināšanas apakšjomās. Ņemot vērā, ka Veselības ministrija pašreiz nodrošina gan alkohola patēriņa, gan smēķēšanas ierobežošanas politiku, visu atkarību izraisošo vielu, tai skaitā narkotiku lietošanas ierobežošanas politikas izstrāde un koordinācija vienas institūcijas ietvaros veicinātu daudz saskaņotāku un optimālāku politikas izstrādi un koordināciju.

Visbeidzot jānorāda, ka arī lielākajā daļā ES valstu centrālā loma narkotiku ierobežošanas politikā ir veselības resora iestādēm (skat. 8.tabulu). Turklāt prognozējams, ka arī nākamajā plānošanas periodā ES narkotiku ierobežošanas stratēģijas ietvarā pieprasījuma samazināšanas nozīme varētu tikai pieaugt. Tādēļ, lai arī Latvijas narkotiku ierobežošanas politika tuvinātos citu ES narkotiku ierobežošanas politikai, būtu jāturpina intensīvs darbs pieprasījuma samazināšanas jomā.

8.tabula: Par narkotiku ierobežošanas politiku atbildīgās iestādes ES dalībvalstīs51

Atbildīgā nozare Valstis
Veselības joma Austrija, Bulgārija, Dānija, Somija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija
Sociālā joma Ungārija un Malta
Starpnozare institūcija vai komisija, kas pakļauta prezidentam vai ministru prezidentam Kipra, Beļģija, Horvātija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Lietuva
Iekšlietu joma Latvija, Igaunija un Rumānija

Noslēgumā svarīgi atzīmēt, ka arī turpmāk nepieciešams saglabāt narkotiku ierobežošanas politikas stratēģisko plānošanu, tādējādi turpinot ilgtspējīgas un stabilas politikas attīstību. Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas jomā jānodrošina vienots redzējums un politikas ietvars, lai izvairītos no saskaldītas un pretrunīgas politikas, it īpaši ņemot vērā, ka narkotiku problemātika ietekmē vairākas politikas nozares. Tāpat jānodrošina politikas saskaņotība ar Eiropas Savienības Narkomānijas ierobežošanas stratēģiju 2013.-2020.gada periodam un turpmākajiem plānošanas periodiem. Vienots politikas dokuments būtiski atvieglo Latvijas dalību gan ES Padomes Narkotiku jautājumu horizontālajā darba grupā (HDG), gan ANO Narkotisko vielu komisija sesijās.


1 Sniķere, S., Trapencieris M. (2016). Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2015.gadā. Rīga: SPKC

2 Trapencieris, M., Sniķere. S. (2016). Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences (ESPAD). Rīga: SPKC

3 Šūpule, I. et al. (2016). Atkarību izraisoši vielu lietošana izklaides vietās Latvijā 2016.gadā. Pētījuma ziņojums. Rīga: SPKC

4 Sniķere, S., Trapencieris M. (2016). Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2015.gadā. Rīga: SPKC

5 Kļave, E. et al. (2014). Narkotiku izplatības ieslodzījuma vietās Latvijā 2014.gadā. Rīga: SPKC

6 Trapencieris, M. et al. (2014). Narkotiku lietošanas paradumi un tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 7.posma rezultāti. Rīga: SPKC

7 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC

8 Valsts Policijas pārskats par narkotisko vielu nelikumīgu apriti 2017.gadā (nepublicēts)

9 EMCDDA (2016). Preventing opioid overdose deaths with take-home naloxone // http://www.emcdda.europa.eu/ publications/insights/take-home-naloxone_en

10 Ietvertās diagnozes: F19.2 - F19.5; T40, T43.

11 Dīriņa, M. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājums //prezentācija NKNIKP PSDG darba grupā sniegtā prezentācija 2018.gada 7.jūnijā (nepublicēts)

12 EMCDDA (2016). Preventing opioid overdose deaths with take-home naloxone // http://www.emcdda.europa.eu/ publications/insights/take-home-naloxone_en

13 SPKC sniegtie dati

14 Kopsavilkums par psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, 2017. gads // https://www.spkc.gov.lv/lv/ statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

15 Kopsavilkums par psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, 2017. gads // https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

16 Latvijā visstraujākā HIV izplatība Eiropā; galvenais inficēšanās ceļš - heteroseksuāli sakari // http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/latvija-visstraujaka-hiv-izplatiba-eiropa-galvenais-inficesanas-cels-heteroseksuali-sakari.d?id=49502615

17 HIV infekcijas izplatība Latvijā // https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids

18 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posms. Rīga: SPKC

19 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posms. Rīga: SPKC

20 Karnīte, A. et al. (2016). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 9.posms. Rīga: SPKC

21 EMCDDA (2007). Drugs and crime - a complex relationship. Lisbon: EMCDDA

22 SPKC (2017). Pētījums par narkotiku nelegālo tirgu Latvijā (nepublicēts)

23 Administratīvie pārkāpumi pēc LAPK 46.panta pirmās, otrās, ceturtās daļas, 46.1 pirmās daļas; Noziedzīgie nodarījumi pēc 190.1 pants; 248.1, 248.2, 249., 250., 251., 252., 253., 253.1, 253.2 pirmās daļas, 253.2 otrās daļas, 255., 256.panta

24 Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtie dati

25 Aprēķināts pēc IeM IC sniegtajiem datiem par pārkāpumiem 2017.gadā

26 Aprēķināts pēc IeM IC sniegtajiem datiem par pārkāpumiem 2017.gadā

27 Can mass media campaigns prevent young people from using drugs?// http://www.emcdda.europa.eu/topics/pods/mass-media-campaigns ; EMCDDA (2017). Health and social responses to drug problem. Lisbon: EMCDDA

28 EMCDDA Best practice Portal, Standards and guidelines // http://www.emcdda.europa.eu/best-practice/guidelines

29 Secinājums no Xchange prevention registry// http://www.emcdda.europa.eu/best-practice/xchange. Un minēto projektu rezultātu un ietekmes

30 UNODC (2015). International Standards on Drug Use Prevention // https://www.unodc.org/documents/prevention/ UNODC_2013_2015_international_standards_on_drug_use_prevention_E.pdf

31 EMCDDA (2013). European drug prevention quality standards: a quick guide // http://www.emcdda.europa.eu/publications/ adhoc/prevention-standard_en

32 People who inject drugs // http://www.who.int/hiv/topics/idu/about/en/

33 HIV profilakses punkti // https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti

34 Ministru kabineta 2017.gada 31.oktobra rīkojums Nr.630 (prot. Nr.53 27.§)

35 SPKC (2018). Psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ

36 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC

37 HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020. gadam

38 SPKC (2017). Treatment Woorkbook (nepublicēts)

39 Statistikas dati par veselības aprūpes cilvēkresursiem. SPKC //  https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

40 Narkoloģiskā palīdzība Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā // http://www.rpnc.lv/narkologiska-palidziba

41 Atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības problēmām // http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=445&txt=3887

42 Vairāk informācijas - 1) Tiesībsarga biroja darbinieki tiekas ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu konstatēto Jaunpiebalgas novada domes nodibinājumā "Solis Piebalgā" // http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiesibsarga-biroja-darbinieki-tiekas-ar-labklajibas-ministrijas-parstavjiem-lai-parrunatu-konstateto-jaunpiebalgas-novada-domes-nodibinajuma-solis-piebalga; 2) Poškāns, A. (2016). Pusaudžu sociālā rehabilitācija Latvijā. Latvijas Bērnu Labklājības Tīkls.

43 Labklājības ministrijas sniegtā informācija

44 Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārskats par 2017.gadu // http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/gada-publiskais-parskats

45 Tieslietu ministrijas sniegtā informācija

46 http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/starpnozaru_komisijas/hiv_infekcijas_tuberkulozes_ un_seksualas_transmisijas_infekciju_izplatibas_ierobezosanas_koordinacijas_komisija/

47 Pētījumi pieejami SPKC mājas lapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/petijumi-un-zinojumi/atkaribu-slimibas/petijumi

48 http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/139606.pdf

49 Arī pētījumā par atkarību pārvaldības modeļiem ES, Latvija ierindota modelī, kas vērsts uz pieejamības samazināšanu. Skat. Ysa, T. et al. (2014). Governance of Addictions: European Public Policies. Oxford University Press.

50 LIBE (2016). A review and assessment of EU drug policy // http://www.europarl.europa.eu/RegData/ etudes/ STUD/2016/571400/ IPOL_STU(2016)571400_EN.pdf

51 Informācija sagatavota, pamatojoties uz EMCDDA publicēto informāciju // http://www.emcdda.europa.eu/countries_en

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 

2.pielikums
Narkotiku lietošanas un izplatības
ierobežošanas plānam 2019. -2020. gadam

Papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins

Kopsavilkums

1. tabula

Nr. p. k. Iestāde Nr. Izdevumi, euro
2019. gads 2020. gads
1. Iekšlietu ministrija kopā 0 192 000
    22.1. 0 192 000
2. Finanšu ministrija kopā 0 81 000
    22.2. 0 81 000
3. Veselības ministrija kopā   1 366 237
    10.   373 464
    11.   12 916
    12.1.   35 852
    12.2.   19 005
    28.1   500 000
    28.2   62 000
    28.3   363 000
  PAVISAM: x 0 1 639 237

Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins

1.1. tabula

Nr.p.k. Izdevumi 06.01.00 "Valsts policija"
izdevumi euro
KOPĀ Papildus nepieciešamie izdevumi Valsts policijai
(kopā no 2019.gada līdz 2020. gadam)
192 000
Kopā 2019.gadā,
tai skaitā:
0
Uzturēšanas izdevumi 0
atlīdzība 0
Kapitālie izdevumi 0
Papildu amata vietu skaits nav
Kopā 2020.gadā,
tai skaitā:
192 000
Uzturēšanas izdevumi 0
atlīdzība 0
Kapitālie izdevumi 192 000
Papildu amata vietu skaits nav
1. 22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
22.1. darbības rezultāts
 "Uzlabota materiāltehniskā bāze Valsts policijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019. gadā 2020. gadā
  Izdevumi kopā   0 192 000
  Kapitālie izdevumi   0 192 000

5000

Pamatkapitāla veidošana   0 192 000

5220

Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas Aprīkojums Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ķīmisko ekspertīžu nodaļā:
gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu
1 gab. x 25 000 euro = 25 000 euro
augu žāvēšanas skapis ar aprīkojumu
1 gab. x 7 000 euro = 7 000 euro
vilkmes skapis ar aprīkojumu
1 gab. x 5 000 euro = 5 000 euro
gāzu hromatogrāfs ar masselektīvo detektoru GC/MS ar aprīkojumu
1 gab. x 80 000 euro = 80 000 euro
Reģionu biroju nodaļā Liepājā:
gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu
1 gab. x 25 000 euro = 25 000 euro
Reģionu biroju nodaļās Daugavpilī, Valmierā:
gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu
2 gab. x 25 000 euro = 50 000 euro
  192 000

Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins

1.2.tabula

Nr.p.k. Izdevumi 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"
KOPĀ Papildus nepieciešamie izdevumi Valsts ieņēmumu dienestam
(kopā no 2019.gada līdz 2020.gadam)
81 000
Kopā 2019.gadā,
tai skaitā:
0
Uzturēšanas izdevumi 0
atlīdzība 0
Kapitālie izdevumi 0
Papildu amata vietu skaits nav
Kopā 2020.gadā,
tai skaitā:
81 000
Uzturēšanas izdevumi 6 000
atlīdzība 0
Kapitālie izdevumi 75 000
Papildu amata vietu skaits nav
  Kopā 2021. gadā un turpmāk katru gadu (informatīvi) 1 000
1. 22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
22.2darbības rezultāts
 "Uzlabota materiāltehniskā bāze VID Muitas laboratorijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu"
Aprēķins:  
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā
  Izdevumi kopā     81 000 1 000
  Uzturēšanas izdevumi     6 000 1 000

2000

Preces un pakalpojumi     6 000 1 000
    Iekārtas uzturēšanas, tajā skaitā remonta, izmaksas   1 000 1000
    Narkotisko un psihotropo vielu standartvielas   5 000  
  Kapitālie izdevumi     75 000  

5000

Pamatkapitāla veidošana     75 000  
    Gāzu hromatogrāfs ar masspektrometrijas detektoru (iekārta ar papildaprīkojumu)   75 000  

Veselības ministrijai (Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centram) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins

1.3.tabula

Nr.p.k. Izdevumi Apakšprogrammas:
33.15.00
33.16.00
33.17.00
33.18.00
39.06.00
euro
 
KOPĀ Papildus nepieciešamie izdevumi Veselības ministrijai
(kopā no 2019.gada līdz 2020.gadam)

1 366 237

 
Kopā 2019.gadā,
tai skaitā:
0  
Uzturēšanas izdevumi 0  
atlīdzība 0  
Kapitālie izdevumi 0  
Papildu amata vietu skaits nav  
Kopā 2020.gadā,
tai skaitā:
1 366 237  
Uzturēšanas izdevumi 941 237  
tajā skaitā atlīdzība 18 088  
Kapitālie izdevumi 425 000  
Papildu amata vietu skaits nav  
Kopā 2021.gadā (informatīvi) 434 330  
Kopā 2022.gadā (informatīvi) 434 330  
Kopā 2023.gadā (informatīvi) 434 330  
1. 10. pasākums "Veikt izmaiņas tiesību aktos, paredzot narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu līdzmaksājumiem"
Nacionālajam veselības dienestam
33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"
33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"
33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"
Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

  Izdevumi kopā Kopā (33.16.00; 33.17.00: 33.18.00)   373 464 373 463 373 463 373 463
  Uzturēšanas izdevumi    

373 464

373 463

373 463

373 463

3000

Subsīdijas un dotācijas    

373 464

373 463

373 463

373 463

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"      
  Izdevumi kopā     178 525 178 524 178 524 178 524
  Uzturēšanas izdevumi    

178 525

178 524

178 524

178 524

3000

Subsīdijas un dotācijas

Narkoloģija, epizožu skaits - 38 178

 

178 525

178 524

178 524

178 524

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"      
  Izdevumi kopā     155 786 155 786 155 786 155 786
  Uzturēšanas izdevumi    

155 786

155 786

155 786

155 786

3000

Subsīdijas un dotācijas

Dati atlasīti pēc diagnozēm F10-F19*
Hospitalizēto pacientu skaits - 5180.
Vidēji uz vienu hospitalizēto pacientu - 30,07 euro.

 

155 786

155 786

155 786

155 786

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"      
  Izdevumi kopā     39 153 39 153 39 153 39 153
  Uzturēšanas izdevumi    

39 153

39 153

39 153

39 153

3000

Subsīdijas un dotācijas

Dati atlasīti pēc diagnozēm F10-F19*
Hospitalizēto pacientu skaits - 555.
Vidēji uz vienu hospitalizēto pacientu - 70,55 euro.

 

39 153

39 153

39 153

39 153

 

Piezīme: * F10-F19 Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ
Pacienti ar F10-F19 izrakstīšanas pamata diagnozēm sekojošās pakalpojumu programmās:
Minesotas programma stacionārā
Narkoloģija
Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem
Narkomānu rehabilitācija stacionārā pieaugušajiem
Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem
Pakalpojuma minimums - pārējie ķirurģiskie pakalpojumi
Pakalpojuma minimums - pārējie terapeitiskie pakalpojumi
Pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā
Pakalpojumi Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem (uzrādot E-veidlapu) un Ukrainas pilsoņiem
Pakalpojumi, kas sniegti personai ar prognozējamu invaliditāti
Pielikums programmai - pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā
Pielikums programmai - Narkomānu rehabilitācija stacionārā pieaugušajiem
Pielikums programmai psihiatriskā palīdzība stacionārā, tai skaitā pēc tiesas lēmuma
Psihiatriskā palīdzība stacionārā - psihiatriskā palīdzība bērniem
Psihiatriskā palīdzība stacionārā, tai skaitā pēc tiesas lēmuma
Stacionārā psihiatriskā palīdzība bērniem

2. 11. pasākums "Nodrošināt valsts apmaksātas ambulatorās atbalsta grupas nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību"
Nacionālajam veselības dienestam
33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā
  Izdevumi kopā Kopā   12 916 12 916 12 916 12 916
  Uzturēšanas izdevumi     12 916 12 916 12 916 12 916

1000

Atlīdzība     12 062 12 062 12 062 12 062
    Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro.
Psihologa alga par 0,25 slodzi 337,50 euro, 20% mainīgā algas daļa 67,50 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"
337,5+(337,5 x 0,2) x 12 mēneši
  4 860 4 860 4 860 4 860
    Saskaņā ar MK 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu -vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro .
Narkologa alga par 0,25 slodzi 337,50 euro, 20% mainīgā algas daļa 67,50 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"
337,5+(337,5 x 0,2) x 12 mēneši
  4 860 4 860 4 860 4 860
  Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas

VSOAOI (24,09%) par 0,50 slodzēm

  2 342 2 342 2 342 2 342

2000

Preces un pakalpojumi Psihologa kabineta uzturēšana - 854 euro. saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 10.pielikuma "Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām" 3.punkts paredz "Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē".   854 854 854 854
3. 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi:
 Nacionālajam veselības dienestam
33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"
12.1. darbības rezultāts "Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā
  Izdevumi kopā Kopā   35 852 0 0 0
  Uzturēšanas izdevumi     35 852 0 0 0

2000

Preces un pakalpojumi     35 852      
    Metodikas izstrādātāji - 2. gab.   11 071,50      
    Jomas eksperti - 2 eksp.   10 200,30      
    Tipogrāfija - 500 grāmatas. Valodas LV (350gab), RUS (150gab)   3 630,00      
    Tulkotājs   363,00      
    Redaktors   3 630,00      
    Maketētājs   3 025,00      
    Korektors   3 932,50      
4. 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi:
 Nacionālajam veselības dienestam
33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"
12.2. darbības rezultāts "Apmācīti speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā
  Izdevumi kopā Kopā   19 005 0 0 0
  Uzturēšanas izdevumi     19 005 0 0 0

1000

Atlīdzība     6 026      
    28 % no projekta vadītāja un grāmatveža slodzes   4 856      
    Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas   1 170      

2000

Preces un pakalpojumi     12 979      
    Vienas speciālistu grupas apmācība darbam ar metodiku - 16 stundas; 250 euro/stundā
16 stundas x 250 euro x 21%PVN
  4 840      
    Administratīvās izmaksas (projekta vadība, virzība, ekspertu, pakalpojumu sniedzēju koordinēšana, līgumu slēgšana, uzraudzība, komunikācija ar pasūtītāju, kancelejas preces, grāmatvedība)   8 139      
5. 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi:
 Nacionālajam veselības dienestam
33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"
12.3. darbības rezultāts "Ambulatorās grupas psihoterapijas programmas pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi ieviešana"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019. gadā 2020. gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā
  Izdevumi kopā Kopā 0 0 39 601 39 601 39 601
  Uzturēšanas izdevumi   0 0 39 601 39 601 39 601

1000

Atlīdzība   0 0 36 185 36 185 36 185
    Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro.
Psihologam par 1 slodzi alga 1 350 euro, 20% mainīgā algas daļa 270 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"
1350 + (1350 x 0,2) x 12 mēneši
    19 440 19 440 19 440
    Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro.
Narkologam par 0,5 slodzi alga 675,00 euro, 20% mainīgā algas daļa 135,00 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"
1350/2+(675 x 0,2) x 12 mēneši
    9 720 9 720 9 720
    Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas     7 025 7 025 7 025

2000

Preces un pakalpojumi   0 0 3416 3416 3416
    Psihologa kabineta uzturēšana par 1 slodzi - 3 416 euro. Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 10.pielikuma "Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām" 3.punkts paredz "Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē".     3 416 3 416 3 416
6. 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
Nacionālajam veselības dienestam

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"
28.1.darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra RPNC alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzei Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā
  Izdevumi kopā     500 000 0 0 0
  Uzturēšanas izdevumi     500 000 0 0 0

3000

Subsīdijas un dotācijas Aparāts-Agilent 6550 iFunnel QTOF LC MS,LC is infinity II 1290   500 000      
7. 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze" 
28.2. darbības rezultāts "Vienas iekārtas un reaģentu starta komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā
  Izdevumi kopā   0 62 000 3 500 3 500 3 500
  Uzturēšanas izdevumi   0 0 3 500 3 500 3 500

2000

Preces un pakalpojumi Iekārtas uzturēšanai sākot ar 2021.gadu nepieciešams ikgadējs papildus finansējums 3500 euro apmērā (500 euro apkope un 3000 euro reaktīvu iegāde)     3 500 3 500 3 500
  Kapitālie izdevumi   0 62 000 0 0 0

5000

Pamatkapitāla veidošana Applied Biosystems iekārtas un reaģentu komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs   62 000      
8. 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram
39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"
28.3. darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā"
Aprēķins:
Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā
  Izdevumi kopā   0 363 000 4 850 4 850 4 850
  Uzturēšanas izdevumi   0 0 4 850 4 850 4 850

2000

Preces un pakalpojumi Iekārtas uzturēšanai sākot ar 2021.gadu nepieciešams ikgadējs papildus finansējums 4 850 euro gadā (tajā skaitā iekārtas apkopes gada laikā - 3 500 euro, izmaksas par plānotām ap 1000 analīzēm (vienreizlietojamie materiāli, mobīlā fāze, kolonnu nolietojums) 1 350 euro gadā)     4 850 4 850 4 850
  Kapitālie izdevumi   0 363 000 0 0 0

5000

Pamatkapitāla veidošana Aparatūras iegāde narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā: SHIMADZU NEXERA X2 LCMS8060   363 000      

2. tabula

Priekšlikumi finansējuma pārdalei no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" uz Veselības ministrijas budžeta programmu 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

  KOPĀ: 29 462
1000 Atlīdzība (aprēķins 2.1.tabulā) 25 639
1100 Atalgojums 19 670
1110 Mēnešalga 16 392
1147 Piemaksa par papildu darbu 1 639
1148 Prēmijas un naudas balvas 1 639
1200 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas 5 969
1210 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4 936
1220 Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi 1 033
1221 Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 820
1227 Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai 213
2000 Preces un pakalpojumi
Darba vietas uzturēšanas izmaksas
3 823

2.1.tabula

Struktūr-
vienība
Amata vietu skaits Amata saime Līme-
nis
Statuss
(I - ierēd-
nis)
Mē-
neš-
algu grupa
Mēneš-
algas apmērs atbil-
stoši 3 kate-
gorijai
euro
Gadā
visām amata vietām, euro
Vispā-
rējas pie-
maksas 10% apmērā no plā-
notas mēneš-
algas kop-
summas gadā
euro
Naudas balvas, prēmijas 10% apmērā no plānotas mēneš-
algas kop-
summas gadā, euro
Sociālās garan-
tijas 5% apmērā no plānotas mēneš-
algas kop-
summas gadā
euro
Kopā, euro Darba devēja VSAOI 24,09%
euro
Vese-
lības apdro-
šinā-
šanas polise, euro
Kopā
izde-
vumi at-
līdzī-
bai gadā, euro
Iekšlietu ministrija                            
vecākais referents 1 36 III I 12 1 366 16 392 1 639 1 639 820 20 490 4 936 213 25 639
Kopā             16 392 1 639 1 639 820 20 490 4 936 213 25 639

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020. gadam Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 348Pieņemts: 17.07.2019.Stājas spēkā: 17.07.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 147, 22.07.2019. OP numurs: 2019/147.4
Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.–2020. gadam Veids: plānsPolitikas joma: Iekšlietu politika Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija
Saistītie dokumenti
  • Politikas plānošanas dokumenti
  • Citi saistītie dokumenti
308315
17.07.2019
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"