Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 176

Rīgā 2019. gada 16. jūlijā

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu

Izdoti saskaņā ar
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma un proliferācijas finansēšanas
novēršanas likuma
7. panta 1.1 daļu,
22. panta ceturto daļu un 47. panta trešo daļu un
Starptautisko un Latvijas Republikas
nacionālo sankciju likuma
13. panta 4.9 daļu

I. Vispārīgais noteikums

1. Noteikumi nosaka prasības kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai (tālāk tekstā - kapitālsabiedrība):

1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas (tālāk tekstā - proliferācija) finansēšanas riska novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību;

1.2. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (tālāk tekstā - sankcijas) riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli.

II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska novērtēšana

2. Kapitālsabiedrība, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku, atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē šādu risku novērtējumus:

2.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks;

2.2. terorisma finansēšanas risks;

2.3. proliferācijas finansēšanas risks;

2.4. sankciju risks.

3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska novērtējumus apstiprina kapitālsabiedrības valde, ja tāda ir izveidota, vai kapitālsabiedrības augstākā pārvaldes institūcija.

4. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks ir iespējamība, ka kapitālsabiedrība var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma vai proliferācijas finansēšanā.

5. Sankciju risks ir iespējamība, ka kapitālsabiedrība var tikt iesaistīta sankciju prasību pārkāpšanā, apiešanā vai neizpildē.

6. Kapitālsabiedrība, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska novērtējumus, ņem vērā riskus, kuri:

6.1. identificēti Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā;

6.2. identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā;

6.3. identificēti sektorālajā risku novērtējumā;

6.4. raksturīgi attiecīgās kapitālsabiedrības darbībai.

7. Kapitālsabiedrība, veicot tās darbībai piemītošo risku novērtējumus, ņem vērā riskus, kurus rada kapitālsabiedrības veiktie un plānotie ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas darījumi. Kapitālsabiedrībai piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku novērtējumiem izmanto vismaz šādu informāciju:

7.1. kapitālsabiedrības veikto un plānoto darījumu skaits un apjoms;

7.2. to kapitālsabiedrības darījumu, kuri veikti, neidentificējot klientu, skaits un apjoms;

7.3. ar kapitālsabiedrības klientiem, to rezidences (reģistrācijas) valstīm, klientu saimniecisko vai personisko darbību, izmantojamiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar to veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus ietekmējošo faktoru analīze, kas aptver šādus riskus ietekmējošos faktorus:

7.3.1. klienta risks, kas piemīt klientam, t.sk., ja klients ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, - tā juridiskajai formai un īpašnieku struktūrai, kā arī klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

7.3.2. valsts un ģeogrāfiskais risks, t.sk. risks, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas finansēšanas vai sankciju risku;

7.3.3. klienta izmantoto pakalpojumu risks, t.i., risks, ka klients ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas pakalpojumu var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma vai proliferācijas finansēšanai vai sankcijās noteikto ierobežojumu pārkāpšanai, apiešanai vai neizpildei;

7.3.4. pakalpojumu sniegšanas veida risks, kas saistīts ar veidu, kādā klients saņem ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu vai to izmanto.

8. Ar klientu saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus paaugstinošie faktori ir šādi:

8.1. darījuma attiecības ar klientu tiek uzturētas vai gadījuma rakstura darījums ar klientu tiek veikts neparastos apstākļos;

8.2. klients ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, kas ir privāto aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība;

8.3. klients ir juridiskā persona, kas emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) vai kam ir nominālie akcionāri;

8.4. klients regulāri veic liela apjoma darījumus;

8.5. klienta - juridiskās personas vai juridiskā veidojuma - īpašnieku vai dalībnieku struktūra šķiet neparasta vai pārāk sarežģīta, ņemot vērā tā darbības veidu;

8.6. klients ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, kura īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt tā patieso labuma guvēju;

8.7. klients ir biedrība, nodibinājums vai tiem pielīdzināms juridisks veidojums, kuram nav peļņas gūšanas rakstura.

9. Ar klienta saimniecisko vai personisko darbību saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus paaugstinošie faktori ir šādi:

9.1. klienta saimnieciskā darbība vai personiskā darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku;

9.2. klienta saimnieciskā darbība ir saistīta ar:

9.2.1. azartspēļu organizēšanu;

9.2.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšanu;

9.2.3. starpniecību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

9.2.4. tirdzniecību ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

9.2.5. tirdzniecību ar ieročiem un munīciju;

9.2.6. naudas pakalpojumu sniegšanu;

9.2.7. metāllūžņu iepirkšanu un pārdošanu;

9.3. klienta saimnieciskajai darbībai nav raksturīgi darījumi ārvalstu valūtā.

10. Ar klienta rezidences (reģistrācijas), saimnieciskās vai personiskās darbības veikšanas valsti vai ģeogrāfisko tvērumu saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus paaugstinošie faktori ir šādi:

10.1. valsts vai teritorija, kas uzticamā avotā, piemēram, savstarpējā novērtējumā vai precīzos novērtējuma ziņojumos, ir norādīta vai pārbaudes ziņojumos minēta kā valsts vai teritorija, kurai nav atbilstīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma vai proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmu, t.sk. tāda, kuru starptautiskā Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force) novērtējusi kā augsta riska valsti vai kā jurisdikciju, kurā īstenotie pasākumi cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu neatbilst starptautiskajām prasībām;

10.2. valsts vai teritorija, kurai piemērotas sankcijas, embargo vai līdzīgi pasākumi, t.sk. finanšu vai civiltiesiski ierobežojumi, ko noteikusi, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā;

10.3. valsts vai teritorija, kura uzticamā avotā norādīta kā valsts vai teritorija, kurā ir ievērojams korupcijas un citu noziedzīgu darbību līmenis;

10.4. valsts vai teritorija, kura uzticamā avotā norādīta kā tāda, kura nodrošina finansējumu vai atbalstu teroristu darbībai, vai kurā darbojas uzticamā avotā norādītas teroristiskas organizācijas;

10.5. valsts vai teritorija, kura iekļauta Eiropas Savienības vai Ministru kabineta apstiprinātajos zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstos;

10.6. valsts vai teritorija, kurā notiek aktīva militārā darbība;

10.7. valsts vai teritorija, kura uzticamā avotā norādīta kā tāda, kas nodrošina vai atbalsta proliferāciju.

11. Ar klienta izmantoto pakalpojumu vai to sniegšanas veidu saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus paaugstinošie faktori ir šādi:

11.1. gadījuma rakstura darījumi, neidentificējot klientu;

11.2. neklātienē pastāvošas darījuma attiecības vai gadījuma rakstura darījumi.

12. Būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus pazeminošie faktori, kas saistīti ar klienta rezidences (reģistrācijas), saimnieciskās vai personiskās darbības veikšanas valsti, ir šādi:

12.1. valstī darbojas efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas;

12.2. valstī ir noteiktas tādas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas jomā, kas atbilst organizāciju, kuras nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un valsts minētās prasības faktiski īsteno;

12.3. valstī ir zems korupcijas risks;

12.4. valstī ir zems tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt iegūti līdzekļi noziedzīgā ceļā.

13. Kapitālsabiedrība regulāri, atbilstoši tai piemītošajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskiem, bet ne retāk kā reizi trijos gados, veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku novērtējumu pārskatīšanu un aktualizēšanu. Kapitālsabiedrība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku novērtējumus pārskata un aktualizē katrā gadījumā, pirms tā plāno veikt pārmaiņas tās darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un produktos, pakalpojumu un produktu piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos, t.sk. pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas.

III. Iekšējās kontroles sistēma un tās izveide

14. Kapitālsabiedrība, pamatojoties uz tās pēdējo veikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku novērtējumiem, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (tālāk tekstā - iekšējās kontroles sistēma), t.sk. izstrādājot un dokumentējot attiecīgas politikas un procedūras, kuras apstiprina kapitālsabiedrības valde, ja tāda ir izveidota, vai kapitālsabiedrības augstākā pārvaldes institūcija.

15. Iekšējās kontroles sistēma ir kapitālsabiedrības īstenots pasākumu kopums, kas ietver uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu kapitālsabiedrības iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma vai proliferācijas finansēšanā vai sankciju prasību pārkāpšanā, apiešanā vai neizpildē.

16. Kapitālsabiedrība, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, tajā paredz un dokumentē:

16.1. kapitālsabiedrības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku izvērtēšanas kārtību un kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem un veiktajiem darījumiem saistītie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riski;

16.2. kārtību un apjomu, kādā, pamatojoties uz kapitālsabiedrības veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku novērtējumiem un ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;

16.3. klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību;

16.4. aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību;

16.5. sankciju izpildes kārtību;

16.6. kārtību, kādā kapitālsabiedrība atturas no tāda darījuma veikšanas, kurš saistīts vai par kuru vai par kurā iesaistītajiem naudas līdzekļiem ir pamatotas aizdomas, ka darījums ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka darījumā iesaistītie naudas līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šāda noziedzīga nodarījuma mēģinājumu;

16.7. kārtību, kādā kapitālsabiedrība ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem, t.sk. par aizdomām attiecībā uz sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē;

16.8. kārtību, kādā kapitālsabiedrība ziņo Valsts drošības dienestam par sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informē par to Latvijas Banku;

16.9. kārtību, kādā kapitālsabiedrība Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz sliekšņa deklarāciju;

16.10. kārtību, kādā kapitālsabiedrība glabā un iznīcina klienta izpētes un klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūto informāciju un dokumentus;

16.11. kapitālsabiedrības darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī kapitālsabiedrības darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi regulējošo normatīvo aktu prasības;

16.12. kārtību, kādā kapitālsabiedrība nodrošina anonīmu iekšējo ziņošanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšanu, ja, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;

16.13. kārtību, kādā tiek nodrošināta neatkarīga audita funkcija kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas atbilstības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi regulējošo normatīvo aktu prasībām pārbaudei un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanai, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus un kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības apmēru un būtību;

16.14. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes politiku un procedūru regulāras pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši pārmaiņām normatīvajos aktos vai kapitālsabiedrības darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.

17. Kapitālsabiedrība regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos, dokumentējot izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, t.sk. pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantojamiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem un veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku novērtējumus un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes uzlabošanai, t.sk. pārskata un precizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes politikas un procedūras. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti izvērtē un pasākumus iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes uzlabošanai veic katrā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tās iekšējās kontroles sistēmā ir trūkumi, t.sk. pēc Latvijas Bankas pieprasījuma novērst iekšējās kontroles sistēmā konstatētos trūkumus, kā arī pirms tā plāno veikt pārmaiņas tās darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un produktos, pakalpojumu un produktu piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos, t.sk. pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas.

IV. Klienta izpētes veikšanas vispārīgās prasības

18. Kapitālsabiedrība veic klienta izpēti šādos gadījumos:

18.1. pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar klientu;

18.2. pirms tāda gadījuma rakstura darījuma veikšanas, kura apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1 500 euro;

18.3. ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

18.4. veicot darījumu ar klientu, attiecībā uz kuru, kura saimniecisko vai personisko darbību, rezidences (reģistrācijas) saimnieciskās vai personiskās darbības veikšanas valsti, veiktajiem darījumiem, izmantotajiem pakalpojumiem vai to sniegšanas veidiem kapitālsabiedrība konstatējusi nozīmīgus paaugstināta riska faktorus;

18.5. veicot darījumu ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu;

18.6. ja rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klienta izpētes dati nav patiesi vai atbilstoši.

19. Klienta izpēte ir uz risku novērtējumu pamatots pasākumu kopums, kura ietvaros kapitālsabiedrība:

19.1. veic klienta identifikāciju un iegūto identifikācijas datu pārbaudi;

19.2. noskaidro klienta patieso labuma guvēju identificējošo informāciju un, pamatojoties uz risku novērtējumiem, pārliecinās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs;

19.3. iegūst informāciju par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;

19.4. veic klienta veikto darījumu uzraudzību, t.sk. pārbaudes, kas apstiprina, ka darījumi tiek veikti saskaņā ar kapitālsabiedrības rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;

19.5. nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas glabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

20. Kapitālsabiedrība, nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus ietekmējošos faktorus, kuri raksturo klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantojamos pakalpojumus un produktus un to piegādes kanālus, kā arī klienta veiktos darījumus.

21. Nosakot klienta izpētes apjomu un regularitāti, kapitālsabiedrība ņem vērā arī šādus ar klientu saistītos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus ietekmējošos rādītājus:

21.1. darījuma attiecību mērķis;

21.2. klienta plānoto un veikto darījumu regularitāte;

21.3. darījuma attiecību ilgums un darījumu regularitāte;

21.4. klienta plānoto un veikto darījumu apjoms.

22. Kapitālsabiedrība klienta izpētes ietvaros veic vismaz šādas darbības:

22.1. pārbauda publiski pieejamo informāciju, lai pārliecinātos, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs nav saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai proliferācijā, vai uz to neattiecas sankcijas;

22.2. iegūst informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

22.3. izmantojot klienta sniegto un publiski pieejamo informāciju, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs nav politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

22.4. iespēju robežās, izmantojot publiski pieejamo informāciju, noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona vai tā patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par krāpnieciskām darbībām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu, neizpildi vai šādu darbību mēģinājumu.

23. Kapitālsabiedrībai jāspēj pierādīt, ka tās veiktās klienta izpētes apjoms ir atbilstošs pastāvošajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskiem.

24. Ja kapitālsabiedrība šo noteikumu 18. punktā minētajos gadījumos nespēj veikt šo noteikumu 19. punktā noteiktos klienta izpētes pasākumus un tai nav pamata piemērot klienta vienkāršotās izpētes kārtību, kapitālsabiedrība ar šādu klientu neuzsāk darījuma attiecības, izbeidz uzsāktās darījuma attiecības, kā arī neveic gadījuma rakstura darījumu. Katru šādu gadījumu kapitālsabiedrība dokumentē un izvērtē, aizdomu gadījumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu ziņojot Finanšu izlūkošanas dienestam.

V. Klienta identifikācijas un identifikācijas datu pārbaudes kārtība

25. Kapitālsabiedrība fiziskās personas identifikāciju veic, pamatojoties uz šādiem personas identitāti apliecinošiem dokumentiem un izgatavojot to kopijas:

25.1. rezidentam - pasi vai personas apliecību atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam;

25.2. nerezidentam - ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

26. Kapitālsabiedrība, pārbaudot fiziskās personas identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, pārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts nederīgo dokumentu reģistrā.

27. Kapitālsabiedrība juridiskās personas vai juridiskā veidojuma identifikāciju veic, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā minētajiem dokumentiem. Kapitālsabiedrība var veikt juridiskās personas vai juridiskā veidojuma identifikāciju, iegūstot informāciju par juridisko personu vai juridisko veidojumu no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

28. Ja kapitālsabiedrība klienta identifikācijai papildus klienta iesniegtajiem dokumentiem izmanto citus informācijas avotus, kapitālsabiedrība dokumentē izmantoto informācijas avotu un saglabā no tā saņemto informāciju.

29. Klienta identifikācijas procesā kapitālsabiedrība noskaidro, vai klients darījuma attiecības uzsāk vai gadījuma rakstura darījumu veic savā vai citas personas uzdevumā. Ja klientu pārstāv pilnvarotais pārstāvis, kapitālsabiedrība šo pilnvaroto pārstāvi identificē šo noteikumu 25. punktā minētajā kārtībā un pārliecinās par tā tiesībām pārstāvēt klientu, iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina tā tiesības pārstāvēt klientu.

VI. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana un pārliecināšanās par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību

30. Gadījumos, kad veicama klienta izpēte, kapitālsabiedrība noskaidro klienta patieso labuma guvēju un, pamatojoties uz risku novērtējumiem, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

31. Kapitālsabiedrība, noskaidrojot klienta patieso labuma guvēju, par to iegūst šādu informāciju:

31.1. par rezidentu - vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošās, tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, t.sk. tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids;

31.2. par nerezidentu - vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošās, tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, t.sk. tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids;

31.3. ja šo noteikumu 31.1. un 32.2. apakšpunktā minētās personas kontroli īsteno netieši - par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, - vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datums, mēnesis un gads), bet par juridisko perosnu vai juridisko veidojumu - nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja starpniecību īsteno ar juridiskā veidojuma starpniecību, noskaidro arī pilnvarotās personas vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu, mēnesi un gadu).

32. Kapitālsabiedrība klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošanai izmanto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto informāciju. Papildus, balstoties uz risku novērtējumiem, kapitālsabiedrība veic klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošanu vismaz vienā no šādiem veidiem:

32.1. saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

32.2. izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

32.3. patstāvīgi noskaidrojot klienta patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

33. Kapitālsabiedrība, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu klienta patieso labuma guvēju, par juridiskās personas patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu šīs juridiskās personas augstākajā pārvaldības institūcijā, ja kapitālsabiedrība ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ietvertajam termina "patiesais labuma guvējs" skaidrojumam, kā arī ir izslēgtas šaubas par to, ka juridiskajai personai varētu būt cits patiesais labuma guvējs.

34. Kapitālsabiedrība, konstatējot, ka klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par patieso labuma guvēju neatbilst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajai informācijai, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbadienu laikā paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, paskaidrojot konstatētās neatbilstības būtību, kā arī norādot, ka informācija, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības vai ka informācijā ir konstatēta pārrakstīšanās kļūda.

VII. Sankciju izpildes kārtība

35. Kapitālsabiedrība, veicot klienta izpēti un darījumu uzraudzību, ņem vērā vismaz šādas sankciju risku paaugstinošas pazīmes:

35.1. klients, klienta sadarbības partneris vai klienta darījumi ir saistīti ar valsti vai teritoriju, uz kuru attiecināmas sankcijas, vai šādas valsts vai teritorijas pierobežu;

35.2. klienta, tā patiesā labuma guvēja vai sadarbības partnera saimnieciskā vai personiskā darbība ir saistīta ar militāro nozari, sektorālajās sankcijās noteikto vai divējādā lietojuma preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu vai specializētajām ārvalstu aģentūrām (militāriem konstruktoru birojiem, kosmosa tehnoloģiju pētniecības aģentūrām u.tml.);

35.3. klienta darbība un darījumi neatbilst tā deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai vai informācija par klienta darījuma partneri neatbilst tā saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

35.4. klientam raksturīga sadarbība ar uzņēmumiem, kuriem piemīt reālas saimnieciskās darbības pazīmes un kuru darbība kalpo, lai slēptu nelikumīgu finanšu darbību, t.sk. patieso labuma guvēju vai saimniecisko darbību (front company), vai sadarbība ar uzņēmumiem, kuri ilgāku laika periodu neveic aktīvu saimniecisko darbību un kuru akcionāri, direktori vai sekretāri nav aktīvi (shelf company);

35.5. maksājumu klienta sadarbības partnera vietā veic trešā persona, kas ir tādas teritorijas vai valsts rezidents, uz kuru attiecināmas sankcijas, vai klients veic maksājumus trešās personas vietā, kas ir tādas teritorijas vai valsts rezidents, uz kuru attiecināmas sankcijas;

35.6. klients izmanto pakalpojumu, kura rezultātā klienta preces tiek pārvadātas pa valsti vai teritoriju, uz kuru attiecināmas sektorālās sankcijas, vai šādas valsts vai teritorijas pierobežā;

35.7. klients sadarbojas ar pakalpojumu sniedzēju, par kuru publiski ir pieejama informācija, ka tas sniedz pakalpojumus kompānijām, kas darbojas valstī vai teritorijā, pret kuru noteiktas sankcijas;

35.8. klienta darījumos iesaistīto preču pārvadājumi notiek valstī vai teritorijā, uz kuru attiecināmas sektorālās sankcijas, vai šādas valsts vai teritorijas pierobežā, izmantojot transportlīdzekļus, kuru maršruti nav precīzi izsekojami publiski pieejamos interneta resursos;

35.9. darījumos iesaistīto preču vai pakalpojumu cena būtiski atšķiras no vidējās tirgus cenas, darījumos iesaistīto preču transporta vai glabāšanas veids, maršruts, iepakojums vai citas pazīmes neatbilst vispārējai praksei nozarē;

35.10. klients iesniedz vienus un tos pašus dokumentus, lai pamatotu vairākus nesaistītus darījumus;

35.11. klienta iesniegtie darījumu pamatojošie dokumenti satur viltojuma pazīmes, kas liecina par iespējamu izvairīšanos no sankciju izpildes.

VIII. Klienta vienkāršotā izpēte

36. Ja pastāv zemi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riski, kā arī veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus, kapitālsabiedrība šo noteikumu 37. punktā minētajos gadījumos ir tiesīga veikt vienkāršotu izpēti, izdarot šādas darbības:

36.1. šo noteikumu V nodaļā minētās klienta identifikācijas darbības;

36.2. šo noteikumu IV nodaļā minētos klienta izpētes pasākumus darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījuma raksturam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku līmenim atbilstošā apjomā.

37. Kapitālsabiedrība ir tiesīga veikt klienta vienkāršotu izpēti šādos gadījumos:

37.1. klients ir Latvijas Republikas atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai valsts un pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zemi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riski;

37.2. klients ir komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās Eiropas Savienības valstīs;

37.3. veicot šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minēto darījumu, ja:

37.3.1. darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecinātu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu, neizpildi vai mēģinājumu veikt kādu no minētajām darbībām;

37.3.2. klients saimniecisko darbību neveic augsta riska trešās valstīs.

38. Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro, ja, balstoties uz risku novērtējumiem, kapitālsabiedrība konstatē, vai tās rīcībā ir informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi, mēģinājumu veikt šādas darbības vai paaugstinātu šādu darbību risku, t.sk., ja pastāv šajos noteikumos noteiktie riskus paaugstinošie faktori.

39. Veicot vienkāršoto klienta izpēti, kapitālsabiedrība iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šo noteikumu 37. punkta nosacījumiem.

IX. Klienta padziļinātā izpēte

40. Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumiem pamatotas darbības, kas kapitālsabiedrībai ir jāveic papildus klienta izpētei, t.sk., lai papildus pārliecinātos, ka fiziskā persona, kas noskaidrota kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, un lai nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

41. Kapitālsabiedrība klienta padziļinātu izpēti veic, ievērojot uz risku novērtējumiem balstītu pieeju, ietverot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

41.1. iegūst un izvērtē papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecinās par iegūtās papildinformācijas patiesumu;

41.2. iegūst un izvērtē papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību;

41.3. iegūst un izvērtē papildinformāciju par klienta veikto darījumu atbilstību norādītajai saimnieciskajai darbībai;

41.4. iegūst un izvērtē informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi;

41.5. iegūst un izvērtē informāciju par paredzamo un veikto darījumu pamatojumu;

41.6. saņem augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

41.7. veic darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude;

41.8. veic citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma tiesisko un ekonomisko būtību.

42. Kapitālsabiedrībai ir pienākums veikt klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

42.1. uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas nav personiski piedalījies identifikācijas procedūrā, izņemot gadījumu, kad ir spēkā šādi nosacījumi:

42.1.1. kapitālsabiedrība nodrošina atbilstošus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus mazinošus pasākumus, t.sk. politiku un procedūru izstrādi un darbinieku apmācību par neklātienes identifikācijas veikšanu;

42.1.2. klienta identifikācija, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus, tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;

42.2. uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kurš ir vai kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

42.3. citos gadījumos, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai sankciju risks.

43. Kapitālsabiedrība pirms darījuma attiecību uzsākšanas, darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma laikā konstatējot, ka klients ir no augsta riska trešās valsts, klienta padziļinātās izpētes pasākumus veic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

X. Darījuma attiecību ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu uzsākšanas un uzturēšanas kārtība

44. Kapitālsabiedrība dokumentē kārtību, kādā tā noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

45. Pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar klientu, kurš ir vai kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, kapitālsabiedrības darbinieks informē kapitālsabiedrības valdi, ja tāda ir izveidota, vai tās īpaši pilnvarotu kapitālsabiedrības valdes locekli, vai tādu kapitālsabiedrības darbinieku, kuram ir pietiekamas zināšanas par kapitālsabiedrības pakļautību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar kapitālsabiedrības pakļautību šādiem riskiem, par darījuma veikšanu ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu un saņem kapitālsabiedrības valdes, īpaši pilnvarotā kapitālsabiedrības valdes locekļa vai minētajiem kritērijiem atbilstošā kapitālsabiedrības darbinieka piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai.

46. Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai darījuma attiecību laikā tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, kapitālsabiedrība veic un dokumentē uz risku novērtējumiem pamatotus pasākumus, lai noteiktu politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas materiālo stāvokli raksturojošo līdzekļu un labklājības izcelsmi.

47. Kapitālsabiedrība, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

48. Kapitālsabiedrība, pamatojoties uz risku novērtējumiem, izbeidz piemērot klienta padziļināto izpēti saistībā ar tā atbilstību politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam, ja:

48.1. politiski nozīmīgā persona nomirst;

48.2. politiski nozīmīgā persona vairs neieņem nozīmīgu publisku amatu vismaz 12 mēnešu un tās darījuma attiecības vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

XI. Tiesības pārtraukt klienta izpēti

49. Kapitālsabiedrībai ir tiesības pārtraukt uzsākto klienta izpēti, ja tai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi un ir pamats uzskatīt, ka turpmāka klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt kapitālsabiedrības aizdomas.

50. Pārtraucot klienta izpēti šo noteikumu 49. punktā minētajā gadījumā, kapitālsabiedrība ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu. Kapitālsabiedrība ziņojumā Finanšu izlūkošanas dienestam norāda arī apsvērumus, kas radījuši pamatu secināt, ka turpmāku klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt kapitālsabiedrības aizdomas.

XII. Klientu veikto darījumu uzraudzības un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtība

51. Kapitālsabiedrība nodrošina klientu veikto darījumu - darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu - pastāvīgu uzraudzību, t.sk. pārbaudes, kas apstiprina, ka darījumi tiek veikti saskaņā ar kapitālsabiedrības rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko vai personisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi. Informāciju par klientu, tā saimniecisko vai personisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi kapitālsabiedrība pastāvīgi aktualizē.

52. Klientu darījumu uzraudzības ietvaros kapitālsabiedrība pastāvīgi veic klientu veikto darījumu analīzi, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi.

53. Kapitālsabiedrība dokumentē klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību, t.sk. nosakot klientu veikto darījumu uzraudzības regularitāti, klientu veikto darījumu uzraudzības ietvaros veicamās darbības un to nostiprināšanas veidu, kā arī nosaka par klientu veikto darījumu uzraudzību atbildīgo personu.

54. Kapitālsabiedrība, veicot darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

54.1. klientam netipiski lielam darījumam, sarežģītam darījumam, šķietami savstarpēji saistītiem darījumiem vai darījumam, kuram šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

54.2. darījumam, kurā piedalās persona no augsta riska trešām valstīm.

55. Pamatojoties uz klientu izpētes laikā iegūto informāciju, kā arī uz Finanšu izlūkošanas dienesta un citu tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, kapitālsabiedrība nosaka klientu veikto darījumu pastiprinātas uzraudzības pasākumus:

55.1. ka darījumi ar klientiem veicami tikai ar kapitālsabiedrības valdes, ja tāda ir izveidota, vai tās īpaši pilnvarota valdes locekļa, vai tāda kapitālsabiedrības darbinieka, kuram ir pietiekamas zināšanas par kapitālsabiedrības pakļautību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar kapitālsabiedrības pakļautību šādiem riskiem, piekrišanu;

55.2. klientu darījumu limitus;

55.3. pastiprinātu klienta darījumu analīzi;

55.4. citu veidu uzraudzības pasākumus vai ierobežojumus.

56. Kapitālsabiedrība saskaņā ar tās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu nosaka un dokumentē darījuma aizdomīguma pazīmes.

57. Kapitālsabiedrība saskaņā ar tās sankciju riska novērtējumu nosaka kārtību un regularitāti, ar kādu tā pārliecinās par klientu sankciju izpildi, t.sk. dokumentējot pazīmes, kas var liecināt par sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi.

XIII. Atturēšanās no darījumu veikšanas, līdzekļu iesaldēšana un ziņošana Valsts drošības dienestam

58. Kapitālsabiedrība dokumentē kārtību, kādā tās darbinieki rīkojas, konstatējot, ka klienta pieteiktais vai kapitālsabiedrības uzsāktais darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu, sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi vai noziedzīga nodarījuma mēģinājumu.

59. Ja darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, kapitālsabiedrība pieņem lēmumu atturēties no darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā ziņojot Finanšu izlūkošanas dienestam.

60. Kapitālsabiedrība, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā iesaistītajiem naudas līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas.

61. Ja Finanšu izlūkošanas dienests kapitālsabiedrībai izsniedzis rīkojumu par aizturēto naudas līdzekļu iesaldēšanu, kapitālsabiedrība rīkojas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā.

62. Ja atturēšanās no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu, var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma vai proliferācijas finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, kapitālsabiedrība var veikt šādu darījumu, pēc tā veikšanas nekavējoties ziņojot par to Finanšu izlūkošanas dienestam.

63. Ja attiecībā uz darījumā iesaistīto personu ir noteikti finanšu ierobežojumi, kapitālsabiedrība rīkojas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5. pantā noteiktajā kārtībā, iesaldējot finanšu līdzekļus.

64. Kapitālsabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā, ziņo Valsts drošības dienestam un Latvijas Bankai par sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem.

XIV. Klientu veikto darījumu reģistrācija, ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam, kā arī informācijas un dokumentu glabāšana un iznīcināšana

65. Kapitālsabiedrība dokumentē kārtību, kādā reģistrējamas, glabājamas un aizsargājamas ziņas par kapitālsabiedrības klientiem, to patiesajiem labuma guvējiem un klientu veiktajiem darījumiem, kā arī kārtību, kādā sniedzamas ziņas Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem, t.sk. par aizdomām attiecībā uz sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē.

66. Par aizdomīgu darījumu, t.sk. par aizdomām attiecībā uz sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, kapitālsabiedrība sagatavo ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

67. Kapitālsabiedrība šo noteikumu 66. punktā minēto ziņojumu nekavējoties iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem apstiprināta kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, un apstiprināta ziņojuma veidlapa, noteiktajā kārtībā.

68. Kapitālsabiedrībai nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā veikto, pieteikto, uzsākto vai atlikto darījumu sniegtas Finanšu izlūkošanas dienestam.

69. Kapitālsabiedrība nodrošina visas ar kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmu saistītās informācijas, ar klientu izpēti un darījumu uzraudzību saistītās informācijas un dokumentu un šajā nodaļā minēto dokumentu pieejamību Latvijas Bankai.

70. Kapitālsabiedrība pēc Finanšu izlūkošanas dienesta rakstiska pieprasījuma sniedz tam savā rīcībā esošo informāciju un dokumentus par kapitālsabiedrības klientiem, to patiesajiem labuma guvējiem un klientu veiktajiem, pieteiktajiem, uzsāktajiem vai atliktajiem darījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, attiecīgos pieprasījumus un ziņojumus reģistrējot ne vēlāk kā nākamajā darbadienā un nodrošinot to pieejamību Latvijas Bankai.

71. Kapitālsabiedrība iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam sliekšņa deklarāciju Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā, ne vēlāk kā nākamajā darbadienā to reģistrējot un nodrošinot tās pieejamību Latvijas Bankai.

72. Kapitālsabiedrība nodrošina klienta izpētes un klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūto dokumentu un informācijas par personu, t.sk. Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts drošības dienestam nosūtīto ziņojumu, kopiju glabāšanu piecus gadus pēc datuma, kurā kapitālsabiedrība ar klientu izbeigusi darījuma attiecības vai kurā veikusi pēdējo reģistrēto gadījuma rakstura darījumu.

73. Pēc šo noteikumu 72. punktā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām kapitālsabiedrība iznīcina dokumentus un informāciju par personu, ja vien saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētajiem nosacījumiem nav saņēmusi norādījumu pagarināt minēto termiņu. Ja kapitālsabiedrība šādu norādījumu ir saņēmusi, tā dokumentus un informāciju par personu iznīcina pēc tam, kad beidzies šajā norādījumā noteiktais termiņš, kas nevar pārsniegt šo noteikumu 72. punktā noteikto termiņu ilgāk par pieciem gadiem.

XV. Iekšējās kontroles sistēmas prasības attiecībā uz kapitālsabiedrības darbinieku tiesībām, pienākumiem un atbildību

74. Kapitālsabiedrības valde, ja tāda ir izveidota, vai kapitālsabiedrības augstākā pārvaldes institūcija nodrošina iekšējās kontroles sistēmas efektīvu īstenošanu ikdienas darbā.

75. Kapitālsabiedrība ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, t.sk. no augstākās vadības, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar Latvijas Banku (tālāk tekstā - atbildīgais darbinieks). Kapitālsabiedrība nodrošina atbildīgā darbinieka amata pretendenta atbilstības izvērtēšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā. Ziņas par iecelto atbildīgo darbinieku kapitālsabiedrība iesniedz Latvijas Bankai kopā ar iesniegumu pirmās licences ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai saņemšanai. Atbildīgā darbinieka maiņas gadījumā kapitālsabiedrība 30 dienu laikā par to informē Latvijas Banku.

76. Kapitālsabiedrībai aizliegts izpaust informāciju par atbildīgo darbinieku trešām personām.

77. Kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks:

77.1. pārzina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankciju piemērošanu regulējošo normatīvo aktu prasības un ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sankciju piemērošanu saistītos riskus;

77.2. regulāri informē kapitālsabiedrības valdi vai kapitālsabiedrības augstākās pārvaldes institūciju par iekšējās kontroles sistēmas darbību kapitālsabiedrībā un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai.

78. Kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks ir atbildīgs par:

78.1. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbību;

78.2. kapitālsabiedrības darbinieku informēšanu un mācībām iekšējās kontroles sistēmas darbības jautājumos un mācību efektivitātes nodrošināšanu;

78.3. klientu veikto darījumu uzraudzības nodrošināšanu;

78.4. ziņošanas pienākuma izpildi attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts drošības dienestam, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam;

78.5. klienta izpētes un klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtās informācijas un dokumentu glabāšanu, aizsardzību un iznīcināšanu pēc to glabāšanas termiņa beigām;

78.6. Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumu par kapitālsabiedrības klientiem un klientu veiktajiem darījumiem reģistrēšanu, uzskaiti un aizsardzību.

79. Kapitālsabiedrība izstrādā:

79.1. atbildīgā darbinieka novērtēšanas politiku un dokumentē novērtējumu, kas apliecina, ka attiecīgais atbildīgais darbinieks atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju piemērošanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos un kapitālsabiedrības iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;

79.2. procedūru, kurā nosaka atbildīgā darbinieka pilnvaru un pienākumu sadali noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju piemērošanas jomā un kārtību, kādā tiek nodrošināta par minēto prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka darbības uzraudzība.

80. Kapitālsabiedrības darbinieks, kas veic darījumus ar klientiem, ir atbildīgs par:

80.1. iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūru dokumentos noteikto prasību izpildi attiecībā uz klientu izpēti un klientu veikto darījumu reģistrēšanu;

80.2. aizdomīga darījuma konstatēšanu un kapitālsabiedrības atbildīgā darbinieka informēšanu par konstatētajiem aizdomīgajiem darījumiem.

XVI. Iekšējās kontroles sistēmas prasības kapitālsabiedrības darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartu nodrošināšanai

81. Kapitālsabiedrība nodrošina:

81.1. jauno kapitālsabiedrības darbinieku mācības iekšējās kontroles sistēmas jautājumos;

81.2. pastāvīgas darbinieku mācības un regulāru profesionālo iemaņu pilnveidi iekšējās kontroles sistēmas jautājumos.

82. Šo noteikumu 81.2. apakšpunktā minētās mācības veicamas vismaz reizi gadā, un tajās iekļaujamas šādas tēmas:

82.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankciju piemērošanu regulējošie normatīvie akti;

82.2. ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sankciju piemērošanu saistītie riski;

82.3. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprincipi;

82.4. aizdomīgu darījumu un to pazīmju konstatēšana.

83. Kapitālsabiedrība dokumentē ziņas par veiktajām mācībām. Faktu, ka darbinieks piedalījies šo noteikumu 81. punktā minētajās mācībās, apliecina apmācītā darbinieka paraksts. Faktu, ka kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks pārliecinājies par mācību efektivitāti un novērtējis apmācītā darbinieka zināšanu līmeni šo noteikumu 82. punktā minētajos jautājumos, apliecina atbildīgā darbinieka paraksts.

XVII. Iekšējās kontroles sistēmas prasības anonīmai iekšējai ziņošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankciju piemērošanu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem

84. Kapitālsabiedrība nosaka un dokumentē kārtību, kādā kapitālsabiedrības darbinieki var anonīmi iekšēji ziņot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankciju piemērošanu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem kapitālsabiedrībā.

85. Kapitālsabiedrība var nenoteikt šo noteikumu 84. punktā paredzēto kārtību, ja, veicot iekšējās kontroles sistēmas izveidi vai tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, tā novērtē, ka darbinieku skaita dēļ anonīma iekšējā ziņošana par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem kapitālsabiedrībā nav iespējama. Minēto novērtējumu un tā pamatojumu kapitālsabiedrība dokumentē.

86. Ja kapitālsabiedrība ir noteikusi šo noteikumu 84. punktā paredzēto kārtību, tā dokumentē anonīmo iekšējo ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem kapitālsabiedrībā izvērtēšanas kārtību.

XVIII. Iekšējās kontroles sistēmas prasības neatkarīgas audita funkcijas nodrošināšanai

87. Kapitālsabiedrība nosaka un dokumentē kārtību, kādā kapitālsabiedrībā tiek nodrošināta neatkarīga audita funkcija kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas atbilstības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi regulējošo normatīvo aktu prasībām pārbaudei un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanai, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus un kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības apmēru un būtību.

88. Kapitālsabiedrība var nenoteikt šo noteikumu 87. punktā paredzēto kārtību, ja, veicot iekšējās kontroles sistēmas izveidi vai tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, tā novērtē, ka neatkarīga audita funkcijas ieviešana nav atbailstoša, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riskus un kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Minēto novērtējumu un tā pamatojumu kapitālsabiedrība dokumentē.

XIX. Noslēguma jautājumi

89. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas 2017. gada 30. oktobra noteikumus Nr. 158 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2017, Nr. 222; 2019, Nr. 64).

90. Noteikumos paredzētais pienākums iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam sliekšņa deklarāciju ir piemērojams ar 2019. gada 17. decembri. Līdz 2019. gada 16. decembrim kapitālsabiedrība piemēro Ministru kabineta noteikto neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem darījumiem.

Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Latvijas Banka Veids: noteikumi Numurs: 176Pieņemts: 16.07.2019.Stājas spēkā: 19.07.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 145 (6484), 18.07.2019. OP numurs: 2019/145.2
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
308210
19.07.2019
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva